1.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2021. gada 15. septembrī runā par stāvokli Eiropas Savienībā (1) paziņoja, ka Eiropas Komisija ierosinās 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu un “veltīt to jauniešiem, kuri no tik daudz kā ir atteikušies citu labā”. Eiropas Jaunatnes gada mērķis ir tostarp “atbalstīt jauniešus labākas izpratnes sasniegšanā un aktīvi veicināt viņiem pieejamās dažādās iespējas, kas izriet no publiskās politikas Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai atbalstītu viņu personīgo, sociālo, ekonomisko un profesionālo attīstību zaļā, digitālā un iekļaujošā pasaulē, vienlaikus cenšoties likvidēt šajā sakarībā atlikušos šķēršļus” (2).

2.

Kā uzsvērts Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem un sportu (2020/2864(RSP)) (3), jauniešiem ir īpaša loma uz solidaritāti balstītās aktivitātēs, reaģējot uz viņu kopienu vajadzībām Covid-19 pandēmijas situācijā – sākot no izpratnes veicināšanas kampaņu vadīšanas līdz darbam pirmajās līnijās Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros un citām brīvprātīgā darba iniciatīvām.

3.

Veicot brīvprātīgo darbu Eiropas Solidaritātes korpusā un citās shēmās, jaunieši īsteno mērķus, kas norādīti Līguma par Eiropas Savienību (LES) preambulā, kurā uzsvērta parakstītāju vēlme padziļināt solidaritāti starp Eiropas tautām, LES 2. pantā, kurā solidaritāte minēta kā viena no dalībvalstu kopīgajām vērtībām, un LES 3. pantā, kurā minēts, ka Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību. Viņu brīvprātīgās darbības humānās palīdzības jomā palīdz veicināt mieru Eiropā un pasaulē, kā arī cilvēka cieņas un cilvēktiesību ievērošanu.

4.

Lai arī Eiropas Brīvprātīgo dienesta (1996–2018) un Eiropas Solidaritātes korpusa darbā gūtā pieredze ir bijusi veiksmīga, tomēr tā liecina par nepieciešamību vēl vairāk atvieglot starpvalstisku brīvprātīgo darbu, jo īpaši tādu jauniešu vidū, kam ir mazāk iespēju. Šajā kontekstā Padome ir aicinājusi pārskatīt Padomes ieteikumu (2008. gada 20. novembris) par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā (“Padomes 2008. gada ieteikums”), lai stiprinātu Eiropas jaunatnes programmu potenciālu sasniegt jauniešus un palīdzēt viņiem veidot kopienu (4). Tas jo īpaši norādīts 4. pielikumā par darba plānu ES jaunatnes stratēģijai 2019.–2027. gadam. Turklāt Komisijas 2021. gada 14. oktobra ziņojumā par ES jaunatnes stratēģijas īstenošanu (5) bija iekļauta atsauce uz Padomes 2008. gada ieteikuma pārskatīšanu.

5.

Lielākā daļa jautājumu, kas izvirzīti Padomes 2008. gada ieteikumā, joprojām ir aktuāli un tiek aplūkoti arī šajā priekšlikumā. Kopš 2008. gada situācija daudzējādā ziņā ir mainījusies, tādēļ Padomes 2008. gada ieteikums ir jāatjaunina. Piemēram, svarīgs notikums ir Eiropas Solidaritātes korpusa darbības uzsākšana 2016. gadā un jaunu valsts mēroga brīvprātīgā darba shēmu un aktivitāšu izveide, arī ar starpvalstiskiem elementiem (6), kas jauniešiem dažreiz piedāvā ļoti līdzīgas iespējas. ES jaunatnes stratēģijā 2019.–2027. gadam (7) tika pausts aicinājums dalībvalstīm un Komisijai to attiecīgajās kompetences jomās “censties panākt papildināmību un sinerģijas starp ES finansēšanas instrumentiem un valstu, reģionālām un vietējām shēmām”.

6.

ES jaunatnes stratēģijas un Padomes 2008. gada ieteikuma izvērtējumā (8) tika identificēts, ka 2015. gadā, salīdzinājumā ar 2008. gadu, daudz aktuālāks ir jautājums par jauniešu no nelabvēlīgas vides iekļaušanu. Citas vajadzības, kas tika identificētas, bet 2008. gada ieteikumā netika risinātas, ir arī šādas: brīvprātīgā darba projektu kvalitātes nodrošināšana, spēju veidošanas iespējas organizācijām, minētā ieteikuma īstenošanas labāka uzraudzība. Ekspertu grupa nāca klajā ar papildus politikas ieteikumiem (9), kas attiecās arī uz zināšanu apmaiņu un tīklošanu, piekļuvi brīvprātīgajam darbam, administratīvo šķēršļu novēršanu, informētību, atpazīstamību, digitālo brīvprātīgo darbu un vides kontekstu un kas tika izmantoti, sagatavojot ierosināto ieteikumu.

7.

Kopš 2008. gada ir piedzīvotas vairākas krīzes, kuru ietekme ir bijusi smaga, piemēram, tādas, kas traucē brīvprātīgo starpvalstisko fizisko mobilitāti. Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi to, cik svarīgi ir vienmēr garantēt visu dalībnieku drošību un fizisko un garīgo veselību, un aizsardzību, tostarp, izstrādājot noteikumus neparedzētu apstākļu iespējamās ietekmes pārvaldībai. Turklāt ilgu laiku jēdziens “starpvalstisks brīvprātīgais darbs” praksē attiecās tikai uz aktivitātēm, kas saistītas ar brīvprātīgo fizisko mobilitāti. Tomēr līdz ar tehnoloģiju attīstību un Covid-19 pandēmijas ietekmē ir parādījušās jaunas brīvprātīgā darba tendences. Ir atklājies, ka digitālais brīvprātīgais darbs var papildināt fizisko mobilitāti vai var būt brīvprātīgā darba alternatīvs veids tiem jauniešiem, kuri fiziski nevar ceļot. Brīvprātīgā darba starppaaudžu dimensija ir skaidri parādījusi savu nozīmi arī mūsu sabiedrības demogrāfisko izaicinājumu risināšanā. Bažas par vidi un klimata pārmaiņām ir ES politiskās darba kārtības uzmanības centrā un ir jāatspoguļo aktivitātēs, kas saistītas ar starpvalstisko mobilitāti.

8.

Eiropas Komisijas paziņojumā par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (10) tika uzsvērts, cik svarīga ir iekļautība, kvalitāte un pārrobežu pieredzes atzīšana Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros. Pieejamo iespēju kvalitātes garantijas un atbilstoša atbalsta sniegšana dalībniekiem katrā viņu brīvprātīgā darba pieredzes posmā ir priekšnoteikums tam, lai brīvprātīgā darba aktivitātes sniegtu labumu kopienām, kā arī brīvprātīgajiem jauniešiem.

9.

Padomes rezolūcijā par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) Padome stratēģiskā satvara 1. prioritārajā jomā apstiprināja, ka “rosināt, augstu novērtēt un atzīt neformālo mācīšanos, tostarp brīvprātīgo darbu, un veicināt pārrobežu solidaritātes aktivitāšu iekļautību, kvalitāti un atzīšanu” ir konkrēts uzdevums.

10.

Viena no galvenajām grūtībām, ar ko saskaras jaunieši, kuri vēlas gūt starpvalstisku brīvprātīgā darba pieredzi, ir tas, ka nav izveidota īpaša valsts tīmekļa vietne, kurā būtu sniegta lietotājdraudzīga informācija par brīvprātīgā statusu un tiesībām, lai jaunieši varētu sākt starpvalstisku brīvprātīgo darbu, pilnībā apzinoties, kādu sociālo nodrošinājumu viņi ir tiesīgi saņemt uzņēmējā dalībvalstī un savas pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī (11). Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, Komisijai un dalībvalstīm jau ir pienākums ES pilsoņiem sniegt lietotājdraudzīgu informāciju tiešsaistē par tiesībām, pienākumiem un noteikumiem, kas paredzēti Savienības un valstu tiesību aktos brīvprātīgā darba jomā citā dalībvalstī (12).

11.

Daudzus ar starpvalstisko mobilitāti saistītus jautājumus nevar atrisināt tikai valsts līmenī, jo šajās aktivitātēs ir iesaistītas gan nosūtītājas dalībvalstis, gan uzņēmējas dalībvalstis. Brīvprātīgā darba administratīvais un tiesiskais regulējums dalībvalstīs var atšķirties. Jauniešiem draudzīga un visaptveroša informācija par valstu juridiskajiem un administratīvajiem noteikumiem, kas reglamentē brīvprātīgo darbu, jo īpaši informācija par sociālā nodrošinājuma segumu gan nosūtītājās, gan uzņēmējās dalībvalstīs, ir ļoti svarīga jauniešiem, kuri vēlas iesaistīties starpvalstiskā brīvprātīgā darba aktivitātē.

12.

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam” (13) ir atzīta brīvprātīgā darba nozīme ierobežotām iespējām pakļauto cilvēku integrācijā un iekļaušanā. Daudziem no viņiem brīvprātīgā darba aktivitātes var būt vispieejamākā iespēja, kā iesaistīties pārrobežu mobilitātē, jo īpaši tādos formātos kā īstermiņa brīvprātīgais darbs vai brīvprātīgais darbs grupās vai komandās.

13.

Trešo valstu valstspiederīgie var saskarties ar administratīviem un praktiskiem šķēršļiem saistībā ar pārrobežu brīvprātīgā darba veikšanu, ja viņiem ir jāpiesakās īstermiņa vai ilgtermiņa vīzai vai uzturēšanās atļaujai, lai varētu veikt brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī. Direktīva (ES) 2016/801 reglamentē nosacījumus ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai, lai personu uzņemtu ES dalībvalstī brīvprātīgā darba veikšanas nolūkā. Tomēr tajā nav noteikumu par trešo valstu brīvprātīgo mobilitāti ES iekšienē.

14.

Brīvprātīgā darba pieredze nodrošina brīvprātīgajiem mācīšanās rezultātus, kas palielina viņu nodarbināmību. Pastāv valstu vai ES sistēmas (t. i., Youthpass (14) un Europass (15)), kas atbalsta brīvprātīgā darba aktivitāšu mācīšanās rezultātu identificēšanu, dokumentēšanu un validēšanu. Padomes Ieteikumā (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (16) darba devēji, jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas tika aicināti veicināt un atvieglot darbā vai brīvprātīgajās aktivitātēs iegūto mācīšanās rezultātu identificēšanu un dokumentēšanu. Padomes 2012. gada ieteikuma izvērtējumā (17) tika identificētas jomas, kurās ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai sasniegtu Padomes 2012. gada ieteikumā izklāstītos mērķus un nodrošinātu cilvēkiem piekļuvi plašākām un labākām validēšanas iespējām, tādējādi ļaujot viņiem piekļūt tālākizglītībai un lietderīgi izmantot savas prasmes Eiropas sabiedrībā un darba tirgū. 2018. gada 18. aprīļa lēmumā par Europass brīvprātīgie ir definēti kā viena no mērķa grupām.

15.

Jauni notikumi kopš 2008. gada, informācija par šķēršļiem starpvalstiskam brīvprātīgajam darbam un ekspertu grupas ieteikumi politikas veidošanai attiecībā uz brīvprātīgo jauniešu mobilitātes veicināšanu ir iemesls tam, kāpēc ir jāizstrādā jauns Padomes ieteikums par brīvprātīgo darbu ar mērķi veicināt un uzlabot starpvalstiskā jaunatnes brīvprātīgā darba kvalitāti un savstarpējo mācīšanos, tīklošanu un sinerģiju starp brīvprātīgā darba shēmām un aktivitātēm dalībvalstīs un Eiropas Solidaritātes korpusu.

16.

Šajā ieteikumā pilnībā ir ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi.

17.

Šajā ieteikumā tiek izmantota tā pati “brīvprātīgā darba” definīcija, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/888 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”, proti, tas ir ne vairāk kā 12 mēnešus ilga solidaritātes aktivitāte, kas ir neapmaksāta brīvprātīga aktivitāte (18) kopēja labuma vārdā. Ja dalībvalstīs pastāvošās starpvalstiskās shēmās ir paredzētas solidaritātes aktivitātes, kuru ilgums pārsniedz 12 mēnešus, taču kuras citādi atbilst brīvprātīgā darba definīcijai, tās ir jāuzskata par brīvprātīgo darbu šā ieteikuma nozīmē un tādējādi ir jāiekļauj tā darbības jomā.

18.

Saskaņā ar šo ieteikumu jauniešu brīvprātīgais darbs ietver brīvprātīgo darbu visā ES teritorijā, ko veic ES valstspiederīgie vai trešo valstu valstspiederīgie, kuri dzīvo vienā dalībvalstī un pārceļas uz otru dalībvalsti, lai veiktu brīvprātīgu darbu saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa programmu vai jebkuru attiecīgās dalībvalsts pārrobežu brīvprātīgā darba shēmu vai aktivitāti. Cik vien iespējams, aktivitātēs, ko, reaģējot uz šo ieteikumu, veic dalībvalstis un Komisija, būtu jāņem vērā arī brīvprātīgā darba aktivitātes starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Brīvprātīgā darba aktivitātēm nevajadzētu negatīvi ietekmēt potenciālo vai esošo algoto darbu, kā arī tās nevajadzētu uzskatīt par algota darba aizstājēju. Termini “jaunatne” un “jaunieši” attiecas uz vecuma grupu no 18 līdz 30 gadiem.

19.

Jaunieši ar mazāk iespējām ir jaunieši, kas saskaras ar šķēršļiem, kuri liedz viņiem efektīvi izmantot iespējas ekonomisku, sociālu, kultūras, ģeogrāfisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ, savas migrantu izcelsmes dēļ vai tādu iemeslu dēļ kā invaliditāte vai mācīšanās grūtības, vai jebkāda cita iemesla dēļ, tostarp tāda iemesla dēļ, kas varētu būt par cēloni diskriminācijai saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu (19).

20.

apsvērt pasākumus, kas veicinātu vai uzturētu adekvātu un skaidru tiesisko regulējumu un īstenošanas sistēmu attiecībā uz starpvalstiskā brīvprātīgā darba aktivitātēs iesaistīto dalībnieku veselību, drošību un aizsardzību, ko panāk:

21.

sniegt pieejamu informāciju un palielināt informētību par brīvprātīgo tiesībām, kā noteikts iepriekš minētajā īpašajā sistēmā, jo īpaši:

22.

uzlabot brīvprātīgā darba iespēju kvalitāti, atbalstot brīvprātīgā darba aktivitāšu organizētāju spēju veidošanas centienus. Jo īpaši to var panākt:

23.

nodrošināt, ka piekļuve starpvalstiska brīvprātīgā darba aktivitātēm ir reāli iespējama visiem jauniešiem, arī ierobežotām iespējām pakļautiem jauniešiem, tostarp:

24.

palielināt izpratni par brīvprātīgā darba aktivitāšu priekšrocībām, izmantojot informāciju, norādījumus un informatīvus pasākumus, tostarp, iesaistot valsts ieinteresētās personas izglītības, apmācības, nodarbinātības, sociālo pakalpojumu un jaunatnes nozarē. Pievērst īpašu uzmanību tam, lai vienādi uzrunātu ierobežotām iespējām pakļautos jauniešus. Tas ietver šādu aspektu veicināšanu:

25.

atbalstīt un veicināt ar brīvprātīgo darbu saistītas kopienas veidošanas aktivitātes. Tas ietver šādus aspektus:

26.

izpētīt jaunas tendences un alternatīvas dimensijas un formātus brīvprātīgā darba kontekstā, tostarp:

27.

radīt sinerģiju, savstarpējo papildināmību un nepārtrauktību starp brīvprātīgā darba shēmām un aktivitātēm, kas pastāv Eiropas līmenī un dažādos līmeņos dalībvalstīs. Daži piemēri:

28.

atbalstīt brīvprātīgā darba aktivitātes, kas sniedz jēgpilnu ieguldījumu ar klimatu un vidi saistītu problēmu risināšanā, veicinot:

29.

iekļaut informāciju par šā ieteikuma īstenošanas gaitā panākto progresu regulārajos atjauninājumos, ko veic saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju, jo īpaši Youth Wiki satvarā.

30.

veicināt prakses apmaiņu starp dalībvalstīm par to, kā novērst šķēršļus, kas var kavēt jauniešu dalību brīvprātīgajā darbā, piemēram, izmantojot mācīšanās no līdzbiedriem aktivitātes, Komisijas ekspertu grupas vai ES jaunatnes stratēģijas platformu.

31.

atbalstīt dalībvalstis šā ieteikuma ievērošanā, izmantojot sadarbības mehānismus un instrumentus, kas izstrādāti saistībā ar ES jaunatnes stratēģiju, Eiropas programmu darbam ar jaunatni un ES jaunatnes programmām, jo īpaši Eiropas Solidaritātes korpusu;

32.

veicināt savstarpēju mācīšanos un apmaiņu starp dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām dažādos līmeņos, izmantojot tādas aktivitātes kā mācīšanās no līdzbiedriem, līdzbiedru konsultēšana, ekspertu grupu izveide, tīklošana un citu sadarbības struktūru izveide, arī koncentrējoties uz sinerģijām un savstarpējo papildināmību starp ES un valsts līmeņa shēmām vai aktivitātēm, tostarp valsts civildienesta shēmām, ja tādas pastāv; šim nolūkam izmantot esošās platformas, piemēram, Youth Wiki un Eiropas Jaunatnes portālu, kur var kopīgot resursus un zināšanas starp dalībvalstīm un nevalstiskajām organizācijām (NVO) dažādos līmeņos;

33.

izpētīt tādas jaunas tendences un formātus brīvprātīgā darba jomā, kurās ir ievēroti pamatprincipi attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām un nediskriminēšanu, piekļūstamību, iekļautību un aktivitāšu augstu kvalitāti, vācot pierādījumus, pilnveidojot labāko praksi un sagatavojot norādījumus un rokasgrāmatas, jo īpaši attiecībā uz digitālo vai jaukta tipa brīvprātīgo darbu un starppaaudžu brīvprātīgo darbu;

34.

popularizēt Eiropas jauniešu brīvprātīgā darba iespējas, jo īpaši ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem, un izplatīt informāciju par tām, šajā nolūkā izmantojot Eiropas Jaunatnes portālu, kurā ir ietverts Eiropas Solidaritātes korpusa rīkoto solidaritātes aktivitāšu reģistrācijas rīks. Sadarbībā ar dalībvalstīm iekļaut Eiropas Jaunatnes portālā saites uz attiecīgajām valstu tīmekļa vietnēm (28);

35.

turpināt attīstīt, veicināt un atbalstīt to esošo ES instrumentu izmantošanu, kas atbalsta neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātu validēšanu (jo īpaši Youthpass un Europass platforma), tostarp, izmantojot Eiropas digitālos apliecinājuma dokumentus par mācību sasniegumiem;

36.

atbalstīt pētniecību un datu vākšanu par brīvprātīgā darba un solidaritātes aktivitāšu ilgtermiņa ietekmi uz iedzīvotājiem un organizācijām, kā arī uz sabiedrību, tostarp par gūto pieredzi un Covid-19 pandēmijas ietekmi uz brīvprātīgā darba nozari un tās gatavību līdzīgām krīzēm, šajā nolūkā izmantojot pētījumus, aptaujas, statistiku, izpēti un datu analīzi;

37.

izmantot tiešsaistes platformu Youth Wiki, lai apkopotu informāciju par dalībvalstu panākto progresu šā ieteikuma izpildē;

38.

ziņot par šā Padomes ieteikuma izmantošanu saistībā ar darbu, kas tiek veikts, īstenojot ES jaunatnes stratēģiju un stratēģisko satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk.