(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantu ir jāizveido darbības uzlabošanas sistēma aeronavigācijas pakalpojumiem un tīkla funkcijām. Turklāt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 10. pantu dalībvalstīm valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) līmenī ir jāizstrādā saistoši darbības uzlabošanas mērķi katram aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmas pārskata periodam. Minētajiem darbības uzlabošanas mērķiem jāatbilst Savienības mēroga mērķiem, kurus Komisija noteikusi attiecīgajam pārskata periodam. Komisijai ir pienākums, izmantojot Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikumā noteiktos novērtēšanas kritērijus, novērtēt, vai ierosinātie darbības uzlabošanas mērķi, kas ietverti dalībvalstu izstrādātajos darbības uzlabošanas plānu projektos, atbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

(2)

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums kopš 2020. kalendāra gada pirmā ceturkšņa ir būtiski ietekmējis gaisa transporta nozari un dalībvalstu un trešo valstu veikto pandēmijas ierobežošanas pasākumu rezultātā ievērojami samazinājis gaisa satiksmes apjomu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni.

(3)

Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi trešajam pārskata periodam (“RP3”) sākotnēji tika noteikti Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/903 (3). Šie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi un dalībvalstu pēcāk iesniegtie RP3 darbības uzlabošanas plānu projekti tika izstrādāti pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, tāpēc tajos nebija iespējams ņemt vērā to, ka pandēmijas rezultātā apstākļi gaisa transporta nozarē ir būtiski mainījušies.

(4)

Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas ietekmi uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/1627 (4) RP3 tika noteikti ārkārtas pasākumi, ar kuriem atkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 noteikumiem. Komisija 2021. gada 2. jūnijā saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2020/1627 2. panta 1. punktu pieņēma Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/891 (5), nosakot pārskatītus Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus RP3.

(5)

Komisija norāda, ka Eirokontroles Statistikas un prognožu dienesta (STATFOR) 2021. gada oktobra satiksmes bāzes prognozē ir paredzēts, ka gaisa satiksme Savienības mērogā sasniegs pirmspandēmijas līmeni 2023. gada laikā un 2024. gadā šo līmeni pārsniegs. Tomēr nenoteiktības līmenis attiecībā uz satiksmes attīstību joprojām ir īpaši augsts ar Covid-19 epidemioloģiskās situācijas attīstību saistīto risku dēļ. Komisija arī norāda, ka ir paredzams, ka satiksmes atjaunošanās dalībvalstīs būs nevienmērīga.

(6)

Visas dalībvalstis ir izstrādājušas un pieņēmušas darbības uzlabošanas plānu projektus, kuros ietverti pārskatīti vietējie darbības uzlabošanas mērķi RP3 un kuri līdz 2021. gada 1. oktobrim tika iesniegti Komisijas novērtējumam. Pēc šo darbības uzlabošanas plānu projektu pilnīguma verifikācijas Komisija pieprasīja dalībvalstīm līdz 2021. gada 17. novembrim iesniegt atjauninātus darbības uzlabošanas plānu projektus. Šajā lēmumā norādītais Komisijas novērtējums pamatojas uz Horvātijas iesniegto atjaunināto darbības uzlabošanas plāna projektu.

(7)

Darbības izvērtēšanas iestāde, kas palīdz Komisijai darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 2. punktu, ir Komisijai iesniegusi ziņojumu, kurā ir ietverti tās ieteikumi par RP3 darbības uzlabošanas plānu projektu novērtējumu.

(8)

Komisija saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 14. panta 1. punktu ir novērtējusi Horvātijas ierosinātos vietējā līmeņa darbības uzlabošanas atbilstību, pamatojoties uz minētās īstenošanas regulas IV pielikuma 1. punktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem un ņemot vērā vietējos apstākļus. Attiecībā uz katru galveno darbības jomu un saistītajiem darbības uzlabošanas mērķiem Komisija novērtējumu ir papildinājusi, pārskatot darbības uzlabošanas plānu projektus attiecībā uz elementiem, kas noteikti minētās īstenošanas regulas IV pielikuma 2. punktā.

(9)

Tā kā Horvātijā nav nevienas lidostas, uz kuru attiecas Īstenošanas regula (ES) 2019/317, attiecībā uz RP3 tās RP3 darbības uzlabošanas plāna projektā nav iekļauti vietējie darbības uzlabošanas mērķi termināla aeronavigācijas pakalpojumiem. Tāpēc šajā lēmumā ietvertie konstatējumi attiecas tikai uz maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem.

(10)

Galvenajā darbības jomā “drošība” Komisija ir novērtējusi Horvātijas iesniegto mērķu atbilstību attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju drošības pārvaldības efektivitāti, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.1. punktā noteikto kritēriju. Minētais novērtējums tika veikts, ņemot vērā vietējos apstākļus, un tika papildināts ar drošības mērķu sasniegšanai plānoto pasākumu pārskatu attiecībā uz elementiem, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta a) apakšpunktā.

(11)

Darbības uzlabošanas mērķu projekti galvenajā darbības jomā “drošība”, kurus ierosināja Horvātija attiecībā uz drošības pārvaldības efektivitāti, dalījumā pa katru drošības pārvaldības mērķi un izteikti kā īstenošanas līmenis, ir šādi:

(12)

Attiecībā uz Horvātijas ierosināto drošības mērķu projektu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam (Croatia Control) Komisija ir konstatējusi, ka Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķa līmeni ir plānots sasniegt 2024. gadā attiecībā uz mērķi “drošības politika un mērķi”, kā arī attiecībā uz mērķi “drošības riska pārvaldība”, savukārt attiecībā uz citiem drošības pārvaldības mērķiem vietējie darbības uzlabošanas mērķi atbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķa līmenim, kas noteikts katram kalendārajam gadam no 2021. līdz 2024. gadam.

(13)

Komisija norāda, ka Horvātijas iesniegtajā darbības uzlabošanas plāna projektā Croatia Control ir noteikti pasākumi vietējo drošības mērķu sasniegšanai, piemēram, tādas efektīvas drošības pārvaldības sistēmas ieviešana, kas spēj agrīnā posmā identificēt un mazināt drošības risku, riska analīzes instrumenta (RAI) nodrošinātās smaguma pakāpes klasifikācijas piemērošana, ziņošana par “taisnīguma kultūru” un citi īpaši drošības instrumenti. Tomēr Komisija uzskata, ka būtu jāapraksta konkrētie pasākumi, lai norādītu, kā Croatia Control sasniegs drošības mērķus jomā “drošības politika un mērķi”.

(14)

Pamatojoties uz konstatējumiem, kas izklāstīti 12. un 13. apsvērumā, un ņemot vērā to, ka Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi, kas noteikti Īstenošanas lēmumā (ES) 2021/891, jāsasniedz līdz RP3 pēdējam gadam, proti, 2024. gadam, Horvātijas darbības uzlabošanas plāna projektā iekļauto mērķu projekti būtu jāvērtē kā atbilstīgi Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem galvenajā darbības jomā “drošība”.

(15)

Saistībā ar galveno darbības jomu “vide” Horvātijas iesniegto mērķu atbilstība attiecībā uz faktiskās trajektorijas vidējo horizontālā maršruta lidojuma efektivitāti tika novērtēta, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.2. punktā noteikto kritēriju. Mērķi, kas ietverti Horvātijas darbības uzlabošanas plāna projektā, attiecīgi tika salīdzināti ar konkrētajām horizontālā maršruta lidojuma efektivitātes atsauces vērtībām, kuras noteiktas Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānā (“ERNIP”), kas bija pieejams laikā, kad tika pieņemti pārskatītie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi trešajam pārskata periodam, proti, 2021. gada 2. jūnijā. Minētais novērtējums tika veikts, ņemot vērā vietējos apstākļus, un tika papildināts ar to vides mērķu sasniegšanai plānoto pasākumu pārskatu, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta a) apakšpunktā.

(16)

Attiecībā uz 2020. kalendāra gadu Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis RP3 galvenajā darbības jomā “vide”, kas sākotnēji tika izklāstīts Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/903, netika pārskatīts ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/891, ņemot vērā, ka laikposms šā mērķa īstenošanai bija beidzies un ka tādējādi tā īstenošana bija kļuvusi galīga, neatstājot iespēju veikt atpakaļejošas korekcijas. Attiecīgi dalībvalstīm līdz 2021. gada 1. oktobrim iesniegtajos darbības uzlabošanas plānu projektos nebija jāpārskata savi vietējie darbības uzlabošanas mērķi 2020. kalendāra gadam galvenajā darbības jomā “vide”. Tādējādi vietējo vides darbības uzlabošanas mērķu atbilstība attiecīgajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem būtu jānovērtē attiecībā uz 2021., 2022., 2023. un 2024. kalendāra gadu.

(17)

Darbības uzlabošanas mērķu projekti galvenajā darbības jomā “vide”, kurus ierosināja Horvātija, un ERNIP noteiktās atbilstošās valsts atsauces vērtības par RP3, kas izteiktas kā faktiskās trajektorijas vidējā horizontālā maršruta lidojuma efektivitāte, ir šādas:

(18)

Komisija konstatē, ka Horvātijas ierosinātie vides mērķu projekti ir vienādi ar attiecīgajām valsts atsauces vērtībām katram kalendāra gadam laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam.

(19)

Attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta a) apakšpunktā noteikto Komisija norāda, ka Horvātija darbības uzlabošanas plāna projektā ir norādījusi pasākumus vietējo vides mērķu sasniegšanai, kas ietver turpmāku pārrobežu sadarbību ar Bosniju un Hercegovinu Dienvidaustrumu valstu kopējās iniciatīvas “Brīvā maršruta gaisa telpa” (SECSI FRA) ietvaros, veiktspējas navigācijas ieviešanu, kā arī pasākumus gaisa telpas elastīgas izmantošanas turpmākai uzlabošanai. Turklāt Komisija norāda, ka Horvātija kopš 2018. gada jau ir ieviesusi brīvā maršruta gaisa telpu (FRA) Zagrebas lidojuma informācijas reģionā no 205. lidojuma līmeņa.

(20)

Pamatojoties uz 18. un 19. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, mērķu projekti, kas ietverti Horvātijas darbības uzlabošanas plāna projektā, būtu jāvērtē kā atbilstoši Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem galvenajā darbības jomā “veiktspēja”.

(21)

Saistībā ar galveno darbības jomu “veiktspēja” Horvātijas iesniegto mērķu atbilstība attiecībā uz vidējo maršruta gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (“ATFM”) kavēšanos katrā lidojumā tika novērtēta, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.3. punktā noteikto kritēriju. Mērķi, kas ietverti Horvātijas darbības uzlabošanas plāna projektā, attiecīgi tika salīdzināti ar konkrētajām atsauces vērtībām, kuras noteiktas tīkla darbības plānā, kas bija pieejams laikā, kad tika pieņemti pārskatītie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi trešajam pārskata periodam, proti, 2021. gada 2. jūnijā. Minētais novērtējums tika veikts, ņemot vērā vietējos apstākļus, un tika papildināts ar to veiktspējas mērķu sasniegšanai plānoto pasākumu pārskatu, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta a) apakšpunktā.

(22)

Attiecībā uz 2020. kalendāra gadu Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis RP3 galvenajā darbības jomā “veiktspēja”, kas sākotnēji tika izklāstīts Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/903, netika pārskatīts ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/891, ņemot vērā, ka laikposms šā mērķa īstenošanai bija beidzies un ka tādējādi tā īstenošana bija kļuvusi galīga, neatstājot iespēju veikt atpakaļejošas korekcijas. Attiecīgi dalībvalstīm līdz 2021. gada 1. oktobrim iesniegtajos darbības uzlabošanas plānu projektos nebija jāpārskata savi vietējie darbības uzlabošanas mērķi 2020. kalendāra gadam galvenajā darbības jomā “veiktspēja”. Tādējādi vietējo veiktspējas darbības uzlabošanas mērķu atbilstība attiecīgajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem būtu jānovērtē attiecībā uz 2021., 2022., 2023. un 2024. kalendāra gadu.

(23)

Horvātijas ierosinātie maršruta veiktspējas mērķu projekti par RP3, kas izteikti ATFM kavēšanās minūtēs katrā lidojumā, kā arī atbilstošās atsauces vērtības, kas noteiktas tīkla darbības plānā, ir šādas:

(24)

Komisija konstatē, ka Horvātijas ierosinātie veiktspējas mērķu projekti ir vienādi ar attiecīgajām valsts atsauces vērtībām katram kalendāra gadam laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam.

(25)

Attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta a) apakšpunktā noteikto Komisija atzīmē, ka Horvātija darbības uzlabošanas plāna projektā ir norādījusi virkni pasākumu, kuri paredzēti vietējo maršruta veiktspējas mērķu sasniegšanai. Minētie pasākumi ietver vairākus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēmas uzlabojumus, jaunu gaisa telpas sektorizāciju, kā arī ievērojamu plānotā gaisa satiksmes vadības dispečeru pilnslodzes ekvivalentu (FTE) skaita pieaugumu laikposmā no 2022. līdz 2024. kalendāram gadam.

(26)

Pamatojoties uz 24. un 25. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, mērķu projekti, kas ietverti Horvātijas darbības uzlabošanas plāna projektā, būtu jāvērtē kā atbilstoši Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem galvenajā darbības jomā “veiktspēja”.

(27)

Galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte” Horvātijas iesniegto mērķu atbilstība attiecībā uz maršruta aeronavigācijas pakalpojumu aprēķinātajām vienības izmaksām (“DUC”) tika novērtēta, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Minētie kritēriji ir DUC tendence RP3 laikā, DUC ilgtermiņa tendence otrajā pārskata periodā (“RP2”) un RP3 (2015.–2024. gads) un tarifikācijas zonas līmenī DUC bāzes līnijas vērtība salīdzinājumā ar vidējo vērtību tarifikācijas zonās, kurās aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir līdzīga darbības un ekonomiskā vide.

(28)

Maršruta izmaksu efektivitātes mērķu novērtējums tika veikts, ņemot vērā vietējos apstākļus. Tas tika papildināts ar pārskatu par minētajiem mērķiem pamatā esošajiem galvenajiem faktoriem un parametriem, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta d) apakšpunktā.

(29)

Horvātijas ierosinātie maršruta izmaksu efektivitātes mērķu projekti par RP3 ir šādi:

(30)

Attiecībā uz kritēriju, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a) apakšpunktā, Komisija norāda, ka tarifikācijas zonas līmenī aprēķināto Horvātijas maršruta vienības izmaksu tendence, kas ir +0,3 % RP3 laikā, pārsniedz Savienības mēroga tendenci, kas ir +1,0 % tajā pašā periodā.

(31)

Attiecībā uz kritēriju, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta b) apakšpunktā, Komisija norāda, ka tarifikācijas zonas līmenī aprēķināto Horvātijas maršruta vienības izmaksu ilgtermiņa tendence RP2 un RP3 laikā, kas ir –2,3 %, pārsniedz Savienības mēroga ilgtermiņa tendenci, kas ir –1,3 % tajā pašā periodā.

(32)

Attiecībā uz kritēriju, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta c) apakšpunktā, Komisija norāda, ka Horvātijas bāzes līnijas vērtība DUC 40,31 EUR, izsakot EUR2017, ir par 3,2 % lielāka nekā attiecīgās salīdzinājuma grupas vidējā bāzes līnijas vērtība 39,05 EUR, izteikta reālā izteiksmē 2017. gada cenās (“EUR2017”). Tomēr Komisija atzīmē, ka Horvātijas maršruta aprēķinātās vienības izmaksas 2024. gadā būs par –1,8 % mazākas nekā salīdzinājuma grupas vidējās izmaksas.

(33)

Kā norādīts 30. un 31. apsvērumā, ir skaidrs, ka Horvātija pārsniedz gan RP3 Savienības mēroga DUC tendenci, gan Savienības mēroga DUC ilgtermiņa tendenci, kuru tā pārsniedz ievērojamā apmērā. Turklāt Horvātijas DUC 2024. gadā ir mazākas par 2014. gada bāzes līnijas vērtību un ir stabilas salīdzinājumā ar 2019. gada bāzes līnijas vērtību. Tas liecina, ka Horvātija ir guvusi izmaksu efektivitātes pieaugumu ilgtermiņā, ko vēl vairāk apstiprina konstatējums, ka Horvātijas DUC 2024. gadam ir mazākas par salīdzināmās grupas vidējo vērtību. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Horvātija ir pierādījusi izmaksu efektivitātes pieaugumu, kas pārsniedz Savienības mēroga tendences, un tas ir pietiekams pamats, lai apliecinātu atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem jomā “izmaksu efektivitāte”RP3.

(34)

Pamatojoties uz 30.–33. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, mērķu projekti, kas ietverti Horvātijas darbības uzlabošanas plāna projektā, būtu jāvērtē kā atbilstoši Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte”.

(35)

Pamatojoties uz 10.–34. apsvērumā izklāstīto novērtējumu, Komisija ir konstatējusi, ka Horvātijas iesniegtajā darbības uzlabošanas plāna projektā norādītie darbības uzlabošanas mērķi atbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

(36)

Komisija atzīmē, ka dažas dalībvalstis ir norādījušas nodomu iekļaut savā RP3 izmaksu bāzē izmaksu pozīcijas, kas ir saistītas ar lidostu bezpilota lidaparātu atklāšanas sistēmām. Pamatojoties uz darbības uzlabošanas plānu projektos iekļautajiem elementiem, nav bijis iespējams precīzi noteikt, kādā mērā dalībvalstis savā RP3 izmaksu bāzē ir iekļāvušas šādas aprēķinātās izmaksas un, ja šādas izmaksas ir iekļautas, kādā mērā tās ir radušās saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, un tāpēc tās varētu uzskatīt par atbilstošām saskaņā ar darbības uzlabošanas un tarifikācijas sistēmu. Komisijas dienesti ir nosūtījuši ad hoc informācijas pieprasījumu visām dalībvalstīm, lai savāktu būtisku informāciju, kā arī sīkāk izpētīs ziņotās lidostu bezpilota lidaparātu atklāšanas izmaksas vienības likmes atbilstības verifikācijas kontekstā. Šis lēmums neskar Komisijas konstatējumus un secinājumus saistībā ar bezpilota lidaparātu atklāšanas izmaksu tematu.

(37)

Reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kura sākās 2022. gada 24. februārī, Savienība ir pieņēmusi ierobežojošus pasākumus, aizliedzot Krievijas gaisa pārvadātājiem, visiem Krievijā reģistrētajiem gaisa kuģiem un visiem ārpus Krievijas reģistrētajiem gaisa kuģiem, kuri pieder Krievijas fiziskajām vai juridiskajām personām, uzņēmumiem vai iestādēm vai kurus Krievijas fiziskās vai juridiskās personas, uzņēmumi vai iestādes ir nomājušas vai citādi kontrolē, nolaisties vai pacelties Savienības teritorijā vai tai pārlidot. Šo pasākumu rezultātā gaisa satiksme gaisa telpā virs Savienības teritorijas ir samazinājusies. Tomēr ietekmei Savienības mērogā nevajadzētu būt salīdzināmai ar gaisa satiksmes samazināšanos, ko izraisīja Covid-19 pandēmijas uzliesmojums 2020. gada martā. Tāpēc ir lietderīgi saglabāt esošos pasākumus un procesus darbības uzlabošanas un tarifikācijas sistēmas īstenošanai RP3 laikā.