1.   Atbildība par IPA III palīdzības plānošanu un īstenošanu galvenokārt ir IPA III saņēmējam.

2.   IPA III saņēmējs ieceļ valsts IPA koordinatoru (NIPAC).

3.   NIPAC nodrošina ciešu saikni starp IPA III palīdzības izmantošanu un pievienošanās procesu kopumā.

4.   NIPAC ir galvenais Komisijas partneris vispārējā plānošanas koordinēšanas procesā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1529 7. pantā minētā IPA III plānošanas satvara (“IPA III plānošanas satvars”) mērķiem un tematiskajām prioritātēm, IPA III palīdzības īstenošanas uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas procesā, t. sk. koordinēšanas procesā IPA III saņēmēja administrācijā un ar citiem līdzekļu devējiem. NIPAC arī cenšas panākt, ka IPA III saņēmēja administrācija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sekmētu saistīto programmu īstenošanu.

5.   NIPAC koordinē IPA III saņēmēju dalību attiecīgajās teritoriālajās un pārrobežu sadarbības programmās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1529 un Regulu (ES) 2021/1059. Attiecīgā gadījumā NIPAC var deleģēt šo koordinēšanas uzdevumu struktūrai, kas izveidota pārrobežu sadarbības pārvaldībai.

6.   NIPAC ir attiecīgi pilnvarots IPA III saņēmēja valdības vai centrālās administrācijas augsta ranga pārstāvis.

1.   Komisija un IPA III saņēmējs noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kurā izklāsta īpašu IPA III palīdzības pārvaldības, kontroles, uzraudzības, pārraudzības, izvērtēšanas, ziņošanas un revīzijas kārtību un saskaņā ar kuru IPA III saņēmējs apņemas savā tiesību sistēmā transponēt Savienības tiesiskā regulējuma attiecīgās prasības. Finanšu pamatpartnerības nolīgumu var papildināt ar nozares nolīgumiem, kuros izklāsta īpašus noteikumus par IPA III palīdzības pārvaldību un īstenošanu konkrētās politikas jomās vai programmās.

2.   Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, IPA III palīdzību IPA III saņēmējam piešķir tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā finanšu pamatpartnerības nolīgums un – attiecīgā gadījumā – piemērojamais nozares nolīgums.

3.   Finansēšanas nolīgumos paredz IPA III palīdzības piešķiršanas nosacījumus, t. sk. piemērojamās IPA III palīdzības īstenošanas metodes, īstenošanas termiņus, kā arī noteikumus par izdevumu attiecināmību.

4.   Ja IPA III saņēmējs programmas īsteno netiešā pārvaldībā, tad finanšu pamatpartnerības nolīgums, nozares nolīgums (attiecīgā gadījumā) un finansēšanas nolīgums kā vienots veselums atbilst Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. pantam, 155. panta 6. punktam un 158. pantam.

5.   Finanšu pamatpartnerības nolīgumu piemēro visiem finansēšanas nolīgumiem. Nozares nolīgumus attiecīgos gadījumos piemēro visiem finansēšanas nolīgumiem, kas noslēgti par politikas jomu vai programmu, uz kuru attiecas nozares nolīgums.

6.   Finanšu pamatpartnerības nolīgumos un attiecīgā gadījumā nozares nolīgumos papildus Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 130. pantā paredzētajiem elementiem jo īpaši paredz sīki izstrādātu regulējumu par:

1.   Komisija un IPA III saņēmējs ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pirmā finansēšanas nolīguma stāšanās spēkā izveido IPA uzraudzības komiteju. Minētā komiteja pilda arī IPA uzraudzības komitejas pienākumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 (6).

2.   IPA uzraudzības komiteja pārskata visu darbību īstenošanas vispārējo efektivitāti, lietderību, kvalitāti, saskaņotību, koordināciju un atbilstību, kas veiktas, lai sasniegtu finansēšanas nolīgumos un IPA III plānošanas satvarā noteiktos rezultātus. Šajā nolūkā tā attiecīgā gadījumā balstās uz informāciju, ko sniegušas 10. pantā minētās nozares uzraudzības komitejas un citas IPA III saņēmēja pastāvošās centrālās koordinācijas struktūras.

3.   IPA uzraudzības komiteju veido Komisijas, NIPAC, citu attiecīgo IPA III saņēmēja iestāžu un struktūru pārstāvji, kā arī attiecīgos gadījumos divpusējo līdzekļu devēju, starptautisko organizāciju, starptautisko finanšu iestāžu un citu ieinteresēto personu, t. sk. pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora organizāciju, pārstāvji.

4.   IPA uzraudzības komitejas sanāksmes kopīgi vada Komisijas pārstāvis un NIPAC pārstāvis.

5.   IPA uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu.

6.   IPA uzraudzības komiteja sanāk vismaz reizi gadā. Pēc Komisijas vai IPA III saņēmēja iniciatīvas var sasaukt ad hoc sanāksmes, it īpaši par konkrētām tēmām.

1.   IPA III saņēmēja īstenotas netiešas pārvaldības gadījumā IPA III saņēmējs izveido šādas struktūras un iestādes:

2.   Šā panta 1. punktā minēto struktūru uzdevumus un pienākumus nosaka finanšu pamatpartnerības nolīgumā.

3.   IPA III saņēmējs nodrošina atbilstīgu 1. punktā minēto struktūru un iestāžu savstarpējo un iekšējo pienākumu nošķiršanu.

1.   Komisija var īstenot IPA III palīdzību netiešā pārvaldībā kopā ar IPA III saņēmēju, noslēdzot finansēšanas nolīgumu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 154. un 158. pantu.

2.   Pirms finansēšanas nolīguma parakstīšanas Komisija iegūst pierādījumus, ka ir izpildīti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 154. panta 4. punkta pirmās daļas a) līdz f) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi. Komisija arī nodrošina, ka ir izveidotas šīs regulas 8. pantā minētās struktūras un iestādes.

3.   Valsts kredītrīkotājs uzrauga, vai 8. pantā minētās struktūras un iestādes pastāvīgi ievēro šā panta 2. punktā minētās prasības. Ja minētās prasības nav izpildītas, valsts kredītrīkotājs nekavējoties informē Komisiju un veic attiecīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz veiktajiem maksājumiem vai parakstītajiem līgumiem.

4.   Daudzgadu programmas, uz kurām attiecas finansēšanas nolīgums un kurās izmanto Regulas (ES) 2021/947 30. panta 3. punkta pirmās daļas noteikumus, īsteno netiešā pārvaldībā kopā ar IPA III saņēmējiem. Lēmumos, ar kuriem pieņem daudzgadu rīcības plānus, kā minēts Regulas (ES) 2021/947 23. pantā, attiecīgā gadījumā iekļauj nozīmīgu projektu indikatīvu sarakstu. Komisija piemēro Regulas (ES) 2021/947 30. panta 3. punkta otro un trešo daļu, ja vien nozares vai finansēšanas nolīgumā nav noteikts agrāks termiņš automātiskai saistību atcelšanai.

5.   Summu, uz kuru attiecas 4. punktā minētā saistību atcelšana, samazina par summām, kas līdzvērtīgas tai budžeta saistību daļai, uz kuru attiecas viens no šādiem nosacījumiem:

IPA III saņēmējs, kas atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļiem, pierāda nepārvaramas varas apstākļu tiešo ietekmi uz visas programmas vai tās daļas īstenošanu.

6.   IPA III saņēmējs 6. pantā minētajā gada ziņojumā nosūta Komisijai informāciju par šā panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

1.   IPA III saņēmējam ir izveidotas IPA nozares uzraudzības komitejas, kas uzrauga gada un daudzgadu programmas, kuras īsteno IPA III saņēmēja netiešā pārvaldībā un kuras konkrētā nozarē finansē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, Regulu (ES) Nr. 231/2014 un Regulu (ES) 2021/1529. Šādas komitejas izveido ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad stājies spēkā pirmais minētajā nozarē noslēgtais finansēšanas nolīgums.

2.   Saskaņā ar proporcionalitātes principu attiecībā uz netiešā pārvaldībā īstenotām gada programmām finansēšanas nolīgumā var atbrīvot no pienākuma izveidot IPA nozares uzraudzības komiteju.

3.   Ja ir izveidota IPA nozares uzraudzības komiteja, minētā komiteja papildus netiešā pārvaldībā īstenotajām daudzgadu programmām var uzraudzīt citas gada programmas, kuras finansē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, Regulu (ES) Nr. 231/2014 un Regulu (ES) 2021/1529 un kuras īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā tajā pašā konkrētajā nozarē.

4.   Attiecībā uz pārrobežu sadarbības programmām 18. pantā minētā kopīgā uzraudzības komiteja pilda IPA nozares uzraudzības komitejas funkcijas.

5.   Katra IPA nozares uzraudzības komiteja uzrauga programmas īstenošanas progresu. Tā novērtē programmā noteikto darbību īstenošanas efektivitāti, lietderību, kvalitāti, saskaņotību, koordināciju un atbilstību attiecīgajām stratēģijām.

6.   Katra IPA nozares uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu.

7.   IPA nozaru uzraudzības komitejas veido attiecīgo IPA III saņēmēja iestāžu un struktūru, citu ieinteresēto personu, piemēram, ekonomikas, sociālo un vides partneru, starptautisko organizāciju, starptautisko finanšu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Komisija piedalās komitejas darbā. IPA nozares uzraudzības komitejas sanāksmes vada IPA III saņēmēja augsta līmeņa pārstāvis. Atkarībā no politikas jomas vai programmas Komisija var būt komitejas sanāksmju līdzpriekšsēdētāja.

8.   IPA nozares uzraudzības komitejas sanāk vismaz divas reizes divpadsmit mēnešos.

1.   IPA III saņēmējs, kas īsteno IPA III palīdzību netiešā pārvaldībā, atbild par tā pārvaldīto programmu izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 34. pantu, Regulas (ES) 2021/947 42. pantu un piemērojamajām Komisijas pamatnostādnēm.

2.   IPA III saņēmējs, apspriežoties ar Komisiju, izstrādā izvērtēšanas plānu, kurā izklāsta veicamās izvērtēšanas aktivitātes.

1.   Lai nodrošinātu, ka IPA III palīdzība ir izmantota saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, Komisija piemēro finanšu korekcijas mehānismus.

2.   Finanšu korekcijas piemērošanas pamatā var būt šādi iemesli:

3.   Ja Komisija konstatē, ka izdevumi saskaņā ar programmām IPA III ietvaros ir radušies un tiek maksāti tādā veidā, ka tiek pārkāpti piemērojamie noteikumi, tā pieņem lēmumu par to, kādas summas izslēdzamas no Savienības finansējuma.

4.   Šā panta 2. punktā minētajos gadījumos veic finanšu korekcijas, attiecīgi izmantojot kompensāciju.

5.   Komisija finanšu korekcijas veic, pamatojoties uz konstatētajām nepamatoti izlietotajām summām un finansiālo ietekmi uz budžetu. Ja šādas summas nevar precīzi noteikt, lai piemērotu atsevišķu korekciju, Komisija var piemērot vienotas likmes korekciju vai korekciju, kuras pamatā ir konstatēto faktu ekstrapolācija. Pieņemot lēmumu par korekcijas summu, Komisija ņem vērā jebkuras 2. punktā definētās situācijas veidu un smagumu, un/vai apmēru un tās radītās finansiālās sekas.

1.   IPA III palīdzības tematiskās prioritātes ir tās, kas definētas Regulas (ES) 2021/1529 III pielikumā.

2.   Savienības līdzfinansējuma likme katras tematiskās prioritātes līmenī nepārsniedz 85 % no pārrobežu sadarbības programmas attiecināmajiem izdevumiem.

1.   Katrā pārrobežu sadarbības programmā iekļauj īpašu budžeta piešķīrumu tehniskās palīdzības atbalstam, un tas nepārsniedz 10 % no Savienības ieguldījuma pārrobežu sadarbības programmā.

Ar tehnisko palīdzību var atbalstīt sagatavošanos, pārvaldību, uzraudzību, izvērtēšanu, informēšanu, saziņu, tīklošanos, strīdu izšķiršanu, kontroles un revīzijas aktivitātes, kas saistītas ar programmas īstenošanu, un aktivitātes, kuru mērķis ir pastiprināt administratīvo spēju programmas īstenošanai. Ar tehnisko palīdzību it īpaši var atbalstīt kopīgā tehniskā sekretariāta finansējumu, aktivitātes, kuru mērķis ir samazināt saņēmēju administratīvo slogu, t. sk. atbalstīt elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, un aktivitātes, kuru mērķis ir stiprināt iesaistīto valstu iestāžu un saņēmēju spēju pārvaldīt IPA III palīdzību, kā arī to savstarpējo paraugprakses apmaiņu.

2.   Tehniskā palīdzība var attiekties arī uz iepriekšējo un nākamo plānošanas periodu.

1.   Pārrobežu sadarbības programmas sagatavo saskaņā ar Komisijas izstrādāto paraugprogrammu, un iesaistītie IPA III saņēmēji tās sagatavo kopīgi un iesniedz Komisijai, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Iesaistītie IPA III saņēmēji un Komisija vienojas par atbalsttiesīgo reģionu sarakstu, ko iekļauj attiecīgajā pārrobežu sadarbības programmā.

2.   Pārrobežu sadarbības programmā atlasītās darbības rada skaidru pārrobežu ietekmi un ieguvumus.

3.   Pārrobežu sadarbības programmu darbības atlasa līgumslēdzēja iestāde, izmantojot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz visu atbilstīgo teritoriju.

4.   Iesaistītie IPA III saņēmēji var identificēt darbības arī ārpus uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Šādā gadījumā darbības īpaši norāda 1. pantā minētajā pārrobežu sadarbības programmā.

5.   Pārrobežu sadarbībai atlasītajās darbībās piedalās saņēmēji no vismaz diviem iesaistītajiem IPA III saņēmējiem. Saņēmēji sadarbojas darbību izstrādē un īstenošanā. Tie sadarbojas arī darbību nodrošināšanā ar personālu vai darbību finansējuma nodrošināšanā vai abās jomās.

6.   Darbību var īstenot vienā iesaistītajā IPA III saņēmējā, ja ir apzināta minētā pārrobežu ietekme un ieguvumi.

1.   Saņēmējus izveido IPA III saņēmējā, kas piedalās programmā.

2.   Saņēmēji vienu no sava loka ieceļ par galveno saņēmēju. Galvenais saņēmējs nodrošina visas darbības īstenošanas nodrošināšanu un uzraudzību, lai darbība tiktu īstenota atbilstoši līguma nosacījumiem, un kopā ar pārējiem saņēmējiem nosaka kārtību, ar ko garantē darbībai piešķirto līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, t. sk. noteikumus par nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu.

1.   IPA III saņēmējos pārrobežu sadarbības programmu pārvaldībā ir iesaistītas šādas struktūras:

2.   Panta 1. punktā minēto struktūru uzdevumus un pienākumus sīkāk definē finanšu pamatpartnerības nolīgumā.

3.   IPA III iesaistītie saņēmēji katrai pārrobežu sadarbības programmai izveido kopīgu uzraudzības komiteju (“KUK”), kas pilda arī 10. pantā minētās nozares uzraudzības komitejas uzdevumus.

4.   Izveido kopīgu tehnisko sekretariātu (“KTS”), kas palīdz Komisijai un citām struktūrām un iestādēm, arī KUK. Viens un tas pats KTS var palīdzēt sagatavot un īstenot vairāk nekā vienu pārrobežu sadarbības programmu.

5.   IPA III saņēmēja īstenotas netiešas pārvaldības gadījumā iesaistītie IPA III saņēmēji noslēdz divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu, kurā nosaka attiecīgos pienākumus konkrētās pārrobežu sadarbības programmas īstenošanā. Minimālās prasības šādai kārtībai nosaka finanšu pamatpartnerības nolīgumā.

1.   Uz lauku attīstības palīdzību attiecas daudzgadu programma, kas ir daudzgadu rīcības plāns saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 23. un 24. pantu un ko izstrādā centrālā līmenī, un ko sagatavo attiecīgās iestādes, kuras izraudzījies IPA III saņēmējs, un ko iesniedz Komisijai pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

2.   IPA III saņēmēji lauku attīstības programmas īsteno netiešā pārvaldībā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un tās ļauj finansēt atlasītus darbību veidus, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

3.   Attiecībā uz lauku attīstības programmām 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās struktūras veido IPA Lauku attīstības (IPARD) aģentūra un IPARD vadošā iestāde, un tās cieši sadarbojas.

4.   Nosakot publisko izdevumu daļu procentos no kopējām attiecināmajām investīciju izmaksām, neņem vērā valsts atbalstu, ar ko paredzēts atvieglot piekļuvi aizņēmumiem, kurus piešķir bez Savienības ieguldījuma, kā paredzēts Regulā (ES) 2021/1529.

5.   Investīciju projekti lauku attīstības programmu ietvaros joprojām ir tiesīgi saņemt Savienības finansējumu, ja piecos gados pēc galīgā maksājuma veikšanas tie netiek būtiski izmainīti.

6.   Attiecībā uz lauku attīstības programmām 10. pantā minētā nozares uzraudzības komiteja ir IPARD nozares uzraudzības komiteja.