1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

2. pants

Definīcijas

3. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par IF turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem

4. pants

Savlaicīgums

5. pants

Statistiskās informācijas, kas attiecas uz IF turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem, apkopošana, aplēses un novērtēšana

6. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par AS

7.pants

Savlaicīgums

8. pants

Statistiskās informācijas, kas attiecas uz AS turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem, apkopošana, aplēses un novērtēšana

9. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par PF

10. pants

Savlaicīgums

11. pants

Statistiskās informācijas, kas attiecas uz PF turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem, apkopošana, aplēses un novērtēšana

12. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par FIS turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem

13. pants

Ekstrapolācija un kvalitātes standarti

14. pants

Savlaicīgums

NCB sniedz ECB 12. pantā minēto ceturkšņa statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 28. darbadienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko attiecas šī statistiskā informācija.

15. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par CFS turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem

16. pants

Savlaicīgums

NCB sniedz ECB 15. pantā minēto ceturkšņa statistisko informāciju katru ceturksni līdz darba dienas beigām pēdējā kalendārajā dienā trešajā mēnesī pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko attiecas šī statistiskā informācija, vai iepriekšējā NCB darbadienā, ja mēneša pēdējā kalendārā diena nav darbadiena.

17. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par CDP turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem

18. pants

Retrospektīvo datu pārskatu sniegšanas prasības euro ieviešanas gadījumā

19. pants

Pārbaude un paskaidrojumi

20. pants

Pārskatu sniegšanas kalendārs

ECB katru gadu līdz septembra beigām paziņo NCB konkrētus nosūtīšanas datumus pārskatu sniegšanas kalendāra veidā. NCB statistisko informāciju saskaņā ar šo pamatnostādni sniedz, ievērojot minēto pārskatu sniegšanas kalendāru.

21. pants

Nosūtīšanas standarti

Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, NCB nosūta elektroniski, izmantojot ECB norādītos līdzekļus. Šai elektroniskajai statistiskās informācijas apmaiņai izstrādātais statistikas ziņojuma formāts ir formāts, par ko vienojusies ECBS.

Ja nepiemēro pirmo daļu, NCB ar ECB iepriekšēju piekrišanu var izmantot citus statistiskās informācijas nosūtīšanas līdzekļus.

22. pants

Vienkāršotā grozīšanas procedūra

ECB Valde, ņemot vērā Statistikas komitejas viedokli, veic jebkādus vajadzīgos tehniskos grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos ar noteikumu, ka šie grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu pārskatu sniedzējiem dalībvalstīs. ECB Valde bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par jebkādiem minētiem grozījumiem.

23. pants

Pirmā pārskatu sniegšana

24. pants

Stāšanās spēkā

25. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

I PIELIKUMS

1. DAĻA

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par IF turētiem un emitētiem aktīviem un pasīviem

Šajās tabulās ieguldījumu fondus (IF), kas galvenokārt iegulda IF emitētās akcijās/daļās (fondu fondos), iedala atbilstoši IF kategorijai, kurā tie galvenokārt iegulda, un to nosaka, cita starpā ņemot vērā publiskos prospektus, fondu noteikumus, reģistrācijas dokumentus, spēkā esošos statūtus vai nolikumus, parakstīšanās dokumentus vai investīciju līgumus, vai arī tirdzniecības dokumentus.

1. tabula

Statistiskā informācija, kas jāsniedz katru ceturksni – atlikumi, pārklasificēšanas korekcijas un pārvērtēšanas korekcijas

2. tabula

Statistskā informācija, kas jāsniedz katru mēnesi – atlikumi, pārklasificēšanas korekcijas un pārvērtēšanas korekcijas

2. DAĻA

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par apdrošināšanas sabiedrībām (AS)

1. tabula

Statistiskā informācija, kas jāsniedz katru ceturksni – atlikumi, pārklasificēšanas korekcijas un pārvērtēšanas korekcijas

2. tabula

Statistiskā informācija, kas jāsniedz katru gadu

3. DAĻA

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par pensiju fondiem (PF)

1. tabula

Statistiskā informācija, kas jāsniedz katru ceturksni – atlikumi, pārklasificēšanas korekcijas un pārvērtēšanas korekcijas

4. DAĻA

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par CFS turētajiem un emitētajiem aktīviem un pasīviem

1. sadaļa. Pārskatu tabulas

Ja faktiskā informācija nav pieejama vai to nevar apstrādāt, 1. tabulas vajadzībām NCB sniedz valsts aplēses. Ja datiem pamatā esošā saimnieciskā parādība pastāv, bet netiek statistiski apsekota un tāpēc nav iespējams iesniegt aplēses par valsti, NCB var izvēlēties nesniegt šo laikrindu vai norādīt kā trūkstošu. Jebkura nepaziņota laikrinda tiek interpretēta kā NCB “statistiskā informācija, kas pastāv, bet netiek vākta”. ECB var izdarīt pieņēmumus un aplēses, lai apkopotu euro zonas kopsavilkuma rādītājus.

1. tabula

Statistiskā informācija, kas jāsniedz katru ceturksni – atlikumi un pārklasificēšanas korekcijas

2. sadaļa. Instrumentu kategorijas un vērtēšanas noteikumi

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 Regulu (1) (EKS 2010) aktīvi un pasīvi jāvērtē, izmantojot pašreizējās tirgus cenas dienā, uz kuru attiecas bilance. Par noguldījumiem un kredītiem datus sniedz atbilstoši to nominālvērtībai, neskaitot uzkrātos procentus.

Aktīvi

Kopējie aktīvi/pasīvi – aktīvu kopsummai jābūt vienādai ar visu bilances aktīvu daļā atsevišķi identificēto posteņu kopsummu, un tai arī jāatbilst pasīvu kopsummai.

1.

Noguldījumi – šo posteni (2) veido divas galvenās apakškategorijas – pārvedami noguldījumi un citi noguldījumi. Arī valūtas turējumi jāiekļauj šajā postenī. Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības vispārīgo principu procenti, ko nopelna par noguldījumiem, jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrājušies, t. i., pēc uzkrāto procentu principa, nevis tad, kad tos faktiski saņem vai izmaksā, t. i., pēc skaidras naudas principa. Par noguldījumiem uzkrātie procenti jāklasificē pēc bruto principa kategorijā “pārējie aktīvi”. Attiecībā uz FSK šo posteni iedala pie “pārējie aktīvi”.

2.

Kredīti – šajā postenī iekļauj: — mājsaimniecībām piešķirtus kredītus patēriņa kredītu veidā, piemēram, kredītus, kas piešķirti galvenokārt personiskai izmantošanai preču un pakalpojumu patēriņam; kredītus mājokļa iegādei, piemēram, kredītu, kas piešķirts ieguldīšanai mājoklī pašu izmantošanai vai izīrēšanai, t. sk. būvniecībai un remontam; un citus kredītus, kuri nav paredzēti patēriņam un mājokļa iegādei, t. sk. tādus kredītus, kas piešķirti uzņēmējdarbībai, parādu konsolidācijai, izglītībai u. c., — trešām personām piešķirtus finanšu līzingus, — sliktos kredītus, kas vēl nav atmaksāti vai norakstīti, — neapgrozāmu vērtspapīru turējumus, — subordinētos parādus kredīta veidā. Attiecībā uz apakškategoriju VAT – kredīti jāiedala pie “pārējie aktīvi”. Vērtēšanas noteikumi – CFS sniegtie kredīti ir jāieraksta bruto skaitļos visu saistīto uzkrājumu, gan vispārējo, gan konkrēto, izteiksmē, līdz pārskata sniedzēja iestāde kredītus noraksta un tie no bilances ir jāsvītro. Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības vispārīgo principu procenti, ko nopelna par kredītiem, ir jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrājušies, t. i., pēc uzkrāto procentu principa, nevis tad, kad tos faktiski saņem vai izmaksā, t. i., pēc skaidras naudas principa. Par kredītiem uzkrātie procenti jāklasificē pēc bruto principa kategorijā “pārējie aktīvi”. Par kredītiem uzkrātie procenti jāklasificē pēc bruto principa kategorijā “pārējie aktīvi”.

3.

Parāda vērtspapīri – šis postenis aptver apgrozāmus finanšu instrumentus, kas kalpo kā parāda apliecinājums un ko parasti tirgo sekundāros tirgos vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību, un tie nepiešķirt turētājam nekādas īpašumtiesības iestādē, kas tos emitējusi. Tajā ietverti tirgojami kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, ja ir apliecinājums par sekundārā tirgus tirdzniecību, t. sk. tirgus uzturētāju pastāvēšanu, un finanšu aktīvi tiek bieži kotēti, piemēram, kā to piedāvā pieprasījuma un piedāvājuma starpības. Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar EKS 2010 par ieguldījumu fondu akcijām/daļām dati jāsniedz pēc to tirgus vērtības.

4.

Pašu kapitāls – pašu kapitāls apzīmē īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šādi finanšu aktīvi parasti dod tiesības to turētājiem uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un daļu no to pārpalikušajiem neto aktīviem likvidācijas gadījumā. Pašu kapitāls neietver ieguldījumu fondu akcijas/daļas. Šis postenis ietver: — biržas sarakstā iekļautas akcijas – fondu biržas sarakstos iekļautus pašu kapitāla vērtspapīrus. Šāda fondu birža var būt atzīta fondu birža vai ikviens cits sekundārā tirgus veids. Biržas sarakstā iekļautas akcijas dēvē arī par kotētām akcijām. Ja biržas sarakstā iekļautām akcijām ir kotētas cenas, tad pašreizējās tirgus cenas parasti ir pieejamas (EKS 2010, 5.146. punkts), — biržas sarakstā neiekļautas akcijas – fondu biržas sarakstos neiekļautus pašu kapitāla vērtspapīrus (EKS 2010, 5.147. punkts), — pārējo pašu kapitālu – visu veidu pašu kapitālu, kas nav biržas sarakstā iekļautas vai neiekļautas akcijas (EKS 2010, 5.153.-5.154. punkts). Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar EKS 2010 par pašu kapitālu dati jāsniedz pēc tirgus vērtības.

5.

IF akcijas/daļas – šis postenis aptver NTF un ne-NTF ieguldījumu fondu emitētu akciju/daļu turējumus. Attiecībā uz apakškategoriju FSK ieguldījumu fondu akcijas/daļas ir jāiedala postenī “pārējie aktīvi”. Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar EKS 2010 par ieguldījumu fondu akcijām/daļām dati jāsniedz pēc to tirgus vērtības.

6.

Atvasinātie finanšu instrumenti, kuri ietver: — iespējas līgumus, — garantijas līgumus, — biržā tirgotos nākotnes līgumus, — ārpusbiržas nākotnes līgumus, — mijmaiņas līgumus, — kredīta atvasinātos instrumentus. Attiecībā uz FSK šo posteni iedala pie “pārējie aktīvi”. Atvasinātos finanšu instrumentus bilancē ieraksta saskaņā ar bruto principu. Individuālus atvasināto instrumentu līgumus ar pozitīvu tirgus vērtību ieraksta bilances aktīvu pusē, un līgumus ar negatīvu tirgus vērtību – pasīvu pusē. Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, nebūtu jāieraksta kā bilances posteņi. Atvasinātos finanšu instrumentus var ierakstīt pēc neto principa saskaņā ar dažādām vērtēšanas metodēm. Gadījumā, ja pieejamas tikai neto pozīcijas vai pozīcijas ieraksta ar citu, nevis tirgus vērtību, attiecīgi sniedz šīs pozīcijas. Šajā postenī neietver tos atvasinātos finanšu instrumentus, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav jāatspoguļo bilancē.

7.

Pārējie aktīvi – šis ir bilances aktīvu atlikums, kuru apzīmē kā “citur neietvertie aktīvi”. Šis postenis aptver tādus aktīvus, kā par kredītiem/noguldījumiem saņemamie uzkrātie procenti un uzkrātā nomas maksa par ēkām, saņemamās dividendes, saņemamās summas, kas nav saistītas ar CFS darījumdarbību, saņemamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem, saņemamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem, pārējie aktīvi, kurus atsevišķi nenodala, piemēram, nefinanšu aktīvi (t. sk. pamatlīdzekļi), kredīti un noguldījumi atkarībā no CFS apakškategorijas.

Pasīvi

Kopējie aktīvi/pasīvi – pasīvu kopsummai jābūt vienādai ar visu bilances pasīvu daļā atsevišķi identificēto posteņu kopsummu, un tai arī jāatbilst aktīvu kopsummai (skatīt arī aktīvu posteni “aktīvu/pasīvu kopsumma”).

1.

Saņemtie kredīti un noguldījumi – šis postenis aptver: — noguldījumus – pārvedamus noguldījumus un pārējos noguldījumus (skatīt aktīvus), kas noguldīti CFS. Šos noguldījumus parasti nogulda MFI, — kredītus – kredīti, kas ir piešķirti CFS, un kas ir apliecināti ar neapgrozāmiem dokumentiem vai nav apliecināti ar dokumentiem.

2.

Emitētie parāda vērtspapīri – CFS emitēti vērtspapīri, kas parasti ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā apliecinājums parādam, un ko parasti tirgo sekundāros tirgos vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību, un tie nepiešķirt turētājam nekādas īpašumtiesības iestādē, kura tos emitējusi.

3.

Kapitāls un rezerves – šis postenis ietver summas, kas rodas no CFS akciju kapitāla emitēšanas akcionāriem vai citiem īpašniekiem un kas atspoguļo turētāja īpašumtiesības CFS, un parasti tās ir tiesības uz daļu no peļņas un pašu līdzekļiem likvidācijas gadījumā. Tajā iekļauti arī līdzekļi, kas rodas no nesadalītiem ieņēmumiem vai līdzekļiem, ko CFS rezervējuši, paredzot iespējamus maksājumus un saistības nākotnē. Tas ietver: — pašu kapitālu, — nesadalīto peļņu vai līdzekļus, — speciālus un vispārējus uzkrājumus kredītiem, vērtspapīriem un citu veidu aktīviem; — pamatdarbības peļņu/zaudējumus.

4.

Atvasinātie finanšu instrumenti – skatīt aktīvu posteni “atvasinātie finanšu instrumenti”.

5.

Pārējie pasīvi – šis ir bilances pasīvu puses atlikums, kuru apzīmē kā “citur neietvertie pasīvi”. Šis postenis aptver šādus pasīvus: maksājamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem; maksājamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem; par noguldījumiem maksājamie uzkrātie procenti; maksājamās dividendes; maksājamās summas, kas nav saistītas ar CFS darījumdarbību; uzkrājumi saistībām pret trešām personām; drošības iemaksas atbilstoši atvasināto instrumentu līgumiem, kas ir skaidrās naudas nodrošinājums pret kredītrisku un kas paliek noguldītāja īpašumā, un noguldītājam atmaksājamas pēc tam, kad ir izpildīts līgums; neto pozīcijas, kas radušās no vērtspapīru aizdošanas bez skaidrās naudas nodrošinājuma; neto summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem; pārējie pasīvi, kurus atsevišķi nenodala, piemēram, parāda vērtspapīrus, atvasinātos finanšu instrumentus atkarībā no CFS apakškategorijas.

3. sadaļa. Valsts paskaidrojošās piezīmes

1.

Datu avoti / datu vākšanas sistēma. Tas ietver: — datu avotus, kas izmantoti CFS statistikas apkopošanā, piemēram, statistikas biroji, CFS un/vai fondu pārvaldnieku tieša pārskatu sniegšana, — dati par datu vākšanas sistēmām, piemēram, brīvprātīgi pārskati, uzņēmumu aptaujas, izlase, pārskatu sniegšana atbilstoši zināmu robežvērtību pastāvēšanai un ekstrapolācija.

2.

Apkopošanas procedūras – apraksta datu apkopošanā izmantoto metodi, piemēram, detalizēts veikto aprēķinu/pieņēmumu apraksts un tas, kā datu sērijas tiek apkopotas, ja divām sērijām ir dažādi biežumi.

3.

Tiesiskais regulējums – sniedz visaptverošu informāciju par iestāžu valsts tiesisko regulējumu. Īpaši jānorāda saikne ar Savienības tiesību aktiem. Ja vienā kategorijā tiek iekļauti vairāki iestāžu veidi, informācija ir jāsniedz par visiem iestāžu veidiem.

4.

Atkāpes no ECB ziņošanas norādījumiem – NCB ir jāsniedz informācija par atkāpēm no pārskatu sniegšanas norādēm. Atkāpes no pārskatu sniegšanas norādēm var notikt attiecībā uz: — instrumentu iedalījumu – instrumentu pārklājums var atšķirties no ECB pārskatu sniegšanas norādījumiem, piemēram, divi dažādi instrumenti nevar tikt identificēti atsevišķi, — ģeogrāfisko dalījumu, — sektoru dalījumu, — vērtēšanas metodēm.

5.

Pārskata sniedzēju grupa – NCB īpašā CFS apakškategorijā var klasificēt visas iestādes, kas atbilst CFS definīcijai. Tās apraksta visas iestādes, kas iekļautas vai svītrotas no katras CFS apakškategorijas. Ja iespējams, NCB sniedz aplēses par datu pārklājumu attiecībā uz kopējās pārskatu sniedzēju grupas kopējiem aktīviem.

6.

Pārrāvumi vēsturiskajās laikrindās – jāapraksta pārrāvumi un laika gaitā notikušās būtiskās pārmaiņas vēsturisko laikrindu vākšanā, pārskatu sniegšanas pārklājumā, pārskatu sniegšanas shēmās un apkopošanā. Pārrāvumu gadījumā jānorāda, kādā mērā salīdzināmi vecie un jaunie dati.

7.

Pārējie komentāri – jebkuri citi komentāri vai norādes.

5. DAĻA

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par centrālo darījumu partneru (CDP) turētiem un emitētiem aktīviem un pasīviem

1. tabula

Statistiskā informācija, kas jāsniedz katru ceturksni – atlikumi un pārklasificēšanas korekcijas

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(2)  Saskaņā ar EKS 2010, ja iniciatīvu uzņēmies aizdevējs, finanšu darījumu klasificē kā noguldījumu, un, ja iniciatīvu uzņēmies aizņēmējs, finanšu darījumu klasificē kā kredītu.

II PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KOREKCIJĀM UN DARĪJUMU ATVASINĀŠANA SAISTĪBĀ AR IF, AS, PF UN FIS STATISTIKU

1. DAĻA

Darījumu atvasināšanas procedūras vispārējais apraksts

1.

Finanšu darījumus definē kā finanšu aktīvu neto iegādi vai neto saistību uzņemšanos par katru finanšu instrumentu veidu, proti, kā visu attiecīgajā pārskata periodā notikušo finanšu darījumu summu. Sistēma, lai atvasinātu darījumus attiecībā uz IF, AS, PF un FIS aktīvu un pasīvu statistiku, balstās uz Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma, kas publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (1) (turpmāk – “EKS 2010”) A pielikumā. Gan attiecībā uz datu saturu, gan statistisko jēdzienu denominācijām šajā pielikumā vajadzības gadījumā tiek pieļautas atkāpes no šī starptautiskā standarta. Šo pielikumu interpretē saskaņā ar EKS 2010, ja vien Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), Regulā (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40), Regulā (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50), Regulā (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) vai šajā pamatnostādnē nav noteikts citādi.

2.

Attiecībā uz IF, AS un PF statistiku ECB aprēķina darījumus, par katru aktīvu un pasīvu posteni aprēķinot starpību starp atlikumiem perioda beigu pārskatu sniegšanas dienās un tad atņemot pārmaiņas, kas neizriet no darījumiem (“korekcijas”). Tie ir sagrupēti divās kategorijās “pārklasificēšanas korekcijas” un “pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ” (2). Nacionālās centrālās bankas (NCB) sniedz abu kategoriju datus ECB, lai šos ar darījumiem nesaistītos elementus varētu atskaitīt, aprēķinot darījumus.

3.

Attiecībā uz FIS statistiku NCB sniedz datus ECB tieši par darījumiem, nevis par korekcijām. Darījumu aprēķināšanai (ko veic paši pārskatu sniedzēji vai NCB) jāatbilst šajā pielikumā sniegtajai vispārējai pieejai attiecībā uz pārklasificēšanas korekcijām un pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ.

4.

Darījumus parasti aprēķina pēc neto principa, proti, netiek prasīts noteikt bruto finanšu darījumus vai apgrozījumu. pastāv izņēmums attiecībā uz IF statistiku, proti, Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) tiek prasīta atsevišķa pārskatu sniegšana par IF akciju/daļu jaunu emisiju un dzēšanu pārskata periodā.

5.

Finanšu darījumus pārsvarā novērtē pēc darījuma vērtības, proti, vērtības, par kādu aktīvi iegūti/atsavināti un/vai saistības radītas, dzēstas vai mainītas, un šī vērtība var nesakrist ar tirgū norādīto cenu vai ar aktīvu patieso vērtību darījuma brīdī. Darījuma vērtībā neietver pakalpojumu maksu, nodevas, komisijas vai tamlīdzīgus maksājumus par pakalpojumiem.

6.

Šajā pielikumā ir izklāstīta darījumu atvasināšanas metodika. 2. daļā izklāstītas prasības attiecībā uz NCB pārskatu sniegšanu par korekcijām. 3. daļā aplūkoti īpaši pielāgojumi, kas veikti IF, AS, PF un FIS statistikas apkopošanā.

2. DAĻA

Pārskatu sniegšana par korekcijām

7.

IF, AS un PF statistikas kontekstā NCB sniedz datus ECB par pārklasificēšanas korekcijām un pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ.

8.

1. sadaļā ir aprakstīta pārskatu sniegšana par pārklasificēšanas korekcijām un sniegti pārklasificēšanas korekciju piemēri. 2. sadaļā aprakstīta pārskatu sniegšana par pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ.

9.

Uz korekcijām attiecas tie paši dubultā ieraksta grāmatvedības sistēmas principi, kas attiecas uz krājumiem. Visos gadījumos korekcijām ir pretvērtības postenis, atkarībā no operācijas vai valsts grāmatvedības noteikumiem.

1. sadaļa. Pārklasificēšanas korekcijas

1.1. sadaļa. Vispārīgs apraksts

1.

“Pārklasificēšana korekcijas” ietver jebkuras pārmaiņas atsauces sektora bilancē, kuras izriet no izmaiņām pārskatu sniedzēju sastāvā un struktūrā, finanšu instrumentu un darījuma partneru klasifikācijā, statistikas definīcijās un pārskatu sniegšanas kļūdu (daļēja) labojuma, visām minētajām pārmaiņām izraisot pārrāvumus sērijās un līdz ar to ietekmējot divu secīgu ceturkšņa beigu atlikumu salīdzināmību. Euro zonas paplašināšanas var uzskatīt par īpašu pārklasificēšanas gadījumu.

2.

NCB sniedz statistisko informāciju par pārklasificēšanas korekcijām, kā noteikts šajā pamatnostādnē, izmantojot pārskatu sniedzēju nepastarpināti sniegtu statistisko informāciju, uzraudzības informāciju, ticamības pārbaudes, ārkārtas aptaujas (piemēram, saistībā ar atkāpēm no normas), nacionālās statistiskās prasības, informāciju par pārskatu sniedzēju loka papildinājumiem vai zaudējumiem un citus tām pieejamos avotus. NCB identificē atlikumu izmaiņas, kas radušās pārklasificēšanas dēļ, un uzrāda neto summu. Atlikumu neto pieaugumu pārklasificēšanas dēļ ieraksta ar “+” zīmi, bet atlikumu neto samazinājumu – ar “–” zīmi.

3.

NCB var veikt pārklasificēšanas korekciju aplēses, jo īpaši gadījumos, kad statistiskā informācija nav viegli pieejama vai nav kvalitatīva. Netiek sagaidīts, ka ECB veiks vēlākas korekcijas, ja vien NCB nekonstatē tādas krasas izmaiņas galīgajā statistiskajā informācijā, kuras radušās pārklasificēšanas dēļ un kuras NCB pienācīgā laikā nespēj izlabot. Šādā gadījumā ECB var veikt vēlākas korekcijas, vienojoties par to ar attiecīgo NCB.

4.

NCB jānosūta vismaz visas “pārklasificēšanas korekcijas”, pārsniedz 50 milj. euro. Šis slieksnis palīdz NCB izlemt, vai apkopot korekcijas. Tomēr tad, ja, neņemot vērā robežvērtību, tiek savākta salīdzinoši detalizēta informācija, NCB nebūtu lietderīgi mēģināt piemērot šo robežvērtību. Šī elastīgā pieeja neskar prasību par saskaņotību sniegtajā pārskata perioda statistiskajā informācijā un starp dažādiem pārskatu sniegšanas intervāliem (t. i., starp mēneša un ceturkšņa statistisko informāciju par IF).

5.

Ievērojot 3. panta 11. punktu, 6. panta 6. punktu, 9. panta 5. punktu, 12. panta 5. punktu, 15. panta 5. punktu un 17. panta 4. punktu, NCB jāizlabo pārskatu sniegšanas kļūdas atlikumu datos, tiklīdz kļūdas ir konstatētas. Ideālā gadījumā ar labojumiem pilnībā novērš kļūdu datos, jo sevišķi, ja kļūda skar vienu periodu vai ierobežotu laikposmu. Šādos apstākļos nav pārrāvuma sērijā. Tomēr, ja kļūda ietekmē retrospektīvos datus, un netiek veikts retrospektīvo datu labojums, vai tas tiek veikts tikai ierobežotam laikposmam, notiek pārrāvums sērijā starp pirmo laikposmu ar izlaboto rādījumu un pēdējo laikposmu ar nepareizo rādījumu. Šādā gadījumā NCB jāidentificē pārrāvuma apjoms un jāveic korekcija sadaļā “pārklasificēšanas korekcijas”. To piemēro arī izmaiņām statistikas definīcijās, kas ietekmē sniegtos datus, un pārrāvumiem, kas izriet no tā, ka tiek ieviestas vai izmainītas ekstrapolācijas metodes, vai tiek pārtraukts tās izmantot.

1.2. sadaļa. Pārklasificēšanas korekciju gadījumi

Pārmaiņas pārskatu sniedzēju sastāvā

6.

Pārmaiņas ziņotāju sastāvā var izraisīt uzņēmējdarbības pāreju ārpus ekonomikas sektora robežām. Šādi pārvedumi nav darījumi, un tāpēc tos uzskata par “pārklasificēšana un citas korekcijas” korekcijām.

7.

Iestāde, kas pievienojas pārskatu sniedzējiem, var pārvest darījumdarbību uz šo pārskatu sniedzēju loku, savukārt iestāde, kas to atstāj, var pārvest darījumdarbību ārpus sektora robežām. Tomēr, ciktāl jaunpienākusī iestāde savu darījumdarbību uzsāk ex novo pēc tam, kad tā ir pievienojusies pārskatu sniedzēju sektoram, tas ir uzskatāms par finanšu darījumu, kas netiek izslēgts no statistiskās informācijas. Līdzīgi, ja aizejošā iestāde samazina tās aktivitātes pirms pārskatu sniedzēju sektora atstāšanas, to statistiskajā informācijā atspoguļo kā darījumus.

8.

Aizejošo un ienākošo iestāžu neto ietekmi uz pārskatu sniedzēju sektora kopsavilkuma aktīviem un pasīviem aprēķina, apkopojot jaunpienācēju sniegtos pirmo aktīvu un pasīvu un aizejošo iestāžu pēdējos ziņotos aktīvu un pasīvu datus, katram postenim aprēķinot to starpību. Šo neto skaitli ieraksta sadaļā “pārklasificēšanas korekcijas”. Dažos apstākļos ir iespējam ietekme uz darījuma partneru pārskatu sniegšanu, un tāpēc šo ietekmi ir nepieciešams iekļaut korekcijās – šajā gadījumā kā sektora maiņu.

Pārmaiņas pārskatu sniedzēju sektora struktūrā

9.

Pārskatu sniedzēju sektora struktūrā izmaiņas rodas saistībā ar grupā notikušajiem reorganizācijas, apvienošanās, pārņemšanas un sadalīšanas gadījumiem. Šādu korporatīvu restrukturizācijas darbību rezultātā parasti rodas pārmaiņas finanšu aktīvu un pasīvu vērtēšanā; pārvērtēšanas korekcijas ieraksta tā, lai atspoguļotu šīs pārmaiņas un līdz ar to būtu iespējams pareizi atvasināt darījumus. Turklāt minētās darbības parasti izraisa finanšu aktīvu un prasību pārvešanu no vienas institucionālās vienības bilances uz otru (īpašumtiesību maiņa). Robežšķirtne, lai aktīvu pārvešanu uzskatītu par darījumiem, tiek noteikta pēc tā, vai pastāv divas nodalītas institucionālas vienības, kuras rīkojas uz savstarpējas vienošanās pamata. Tomēr, ja pārvešana notiek institucionālas vienības izveidošanas vai izzušanas dēļ, pārvešana jāuzskata par pārklasificēšanas korekciju. Jo īpaši, ja apvienošanās vai pārņemšanas gadījumā viena vai vairākas institucionālas vienības izzūd, attiecīgi ir jāsniedz pārskats par visiem apvienojošos iestāžu starp-posteņiem, par kuriem ir veikts ieskaits brīdī, kad vienības pārstāja pastāvēt, izzūdot no sistēmas, kā arī par pārklasificēšanas korekcijām. Korporatīvas sadalīšanās gadījumā rīkojas tāpat.

Pārējie pārklasificēšanas korekciju gadījumi

10.

Pārmaiņas klientu sektora klasifikācijā vai rezidences izmaiņas ir iemesls, lai pārklasificētu aktīvus/pasīvus attiecībās ar šiem darījuma partneriem. Šādas klasifikācijas pārmaiņas rodas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka valsts pārvaldes struktūra pēc privatizācijas nomaina ekonomikas sektoru, vai tāpēc, ka apvienošanās/sadalīšanās maina sabiedrību pamatdarbības veidu. Līdzīgi arī var mainīties aktīvu un pasīvu klasifikācija instrumentos, piemēram, gadījumos, kad kredīti kļūst apgrozāmi un tos statistikā attiecīgi uzskata par parādu vērtspapīriem. Tā kā šī pārklasificēšana izraisa izmaiņas sniegtajos atlikumos, bet tā nav uzskatāma par darījumu, tad ir jāveic korekcija, lai statistikā novērstu to ietekmi.

Ieguldījumu fondu statistikas īpašais gadījums – izmaiņas ieguldījumu politikā

11.

Izmaiņas IF pārskatu sniedzēju sektorā saistībā ar izmaiņām ieguldījumu politikā (piemēram, kapitāla fondu pārveidošanos par jauktajiem fondiem) ieraksta kā finanšu darījumu, nevis kā pārklasificēšanu. Tas izriet no fakta, ka ieguldītājiem pirms izmaiņām ir jāvienojas par jebkādām izmaiņām ieguldījumu politikā, un tāpēc tās uzskata par aktīvu lēmumu par ieguldījumiem. NCB var pieļaut atkāpi no šīs standarta pieejas un sniegt datus par pārklasificēšanas korekciju vienīgi tad, ja tai ir ex ante informācija par to, ka politikas pārmaiņas nenotika ieguldītāju apzināta lēmuma rezultātā.

12.

Tas attiecas arī uz pārskatu sniedzējiem, kas pāriet no naudas tirgus fondu (NTF) pārskatu sniegšanas sektora uz IF pārskatu sniegšanas sektoru un otrādi, ņemot vērā izmaiņas ieguldījumu politikā.

2. sadaļa. Pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas kursa pārmaiņu dēļ

2.1. sadaļa. Vispārīgs apraksts

13.

“Pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ”, kuras sniedz IF, AS un PF statistikas kontekstā, ietver i) korekcijas saistībā ar kredītu pilnīgu/daļēju norakstīšanu, ii) pārvērtēšanas korekcijas cenu pārmaiņu dēļ un iii) pārvērtēšanas korekcijas valūtas kursa pārmaiņu dēļ.

14.

Pilnīgas/daļējas norakstīšanas korekcija attiecas uz pārmaiņu ietekmi uz bilancē iegrāmatoto kredītu vērtību, ko izraisa kredītiem piemērotā pilnīgā/daļējā norakstīšana.

15.

Korekcija attiecībā uz aktīvu un pasīvu cenu pārvērtēšanu attiecas uz svārstībām aktīvu un pasīvu novērtēšanā, kas rodas no pārmaiņām cenā, ar kādu aktīvi un pasīvi tiek grāmatoti vai pārdoti. Korekcija ietver pārmaiņas, kas laika gaitā notiek perioda beigu atlikumu vērtībā, jo mainījusies atsauces vērtība, ar kādu aktīvi un pasīvi tiek grāmatoti, t. i. turēšanas peļņa/zaudējumi. Tā var ietvert arī vērtēšanas pārmaiņas darījumu ar aktīviem/pasīviem rezultātā, t. i. realizēto peļņu/zaudējumus, tomēr šajā sakarā valstu prakse atšķiras.

16.

Svārstības valūtu kursos pret euro, kas notiek starp beigu periodu pārskatu sniegšanas datumiem, izraisa pārmaiņas ārvalstu valūtas aktīvu un pasīvu vērtībā, kad tā izteikta euro. Tā kā šīs pārmaiņas ir turēšanas peļņa/zaudējumi un nav finanšu darījumi, ir jāidentificē vērtēšanas ietekme, lai šo ietekmi izslēgtu no darījumiem. Pārvērtēšanas korekcijas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ var ietvert arī pārvērtēšanas pārmaiņas, kas izriet no darījumiem ar aktīviem/pasīviem, t. i., realizēto peļņu/zaudējumus, ņemot vērā atšķirīgo valstu praksi.

17.

Lai sniegtu statistisko informāciju ECB, NCB jānodrošina, ka aktīvu un pasīvu pozīcijas ārvalstu valūtās pārvērš euro, pēc tirgus valūtas maiņas kursa perioda pēdējā dienā, uz kuru dati attiecas. Būtu jāizmanto ECB valūtas maiņas atsauces kurss (3).

2.2. sadaļa. NCB pārskatu sniegšana par pārvērtēšanas korekcijām

18.

Regula (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), Regula (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) un Regula (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) ir pieļauj elastīgumu attiecībā uz statistiskās informācijas veidu, kas vajadzīgs, lai aprēķinātu aktīvu un pasīvu cenu pārvērtēšanas korekcijas, un veidu, kādā šie dati tiek vākti un apkopoti. Lēmums par izmantojamo metodi ir NCB ziņā.

19.

No tā izriet, ka, lai izpildītu IF, AS un PF prasības attiecībā uz “pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ”, kas noteiktas šīs pamatnostādnes 3. panta 4. punktā, 6. panta 3. punktā un 9. panta 2. punktā, NCB var būt nepieciešams atvasināt korekcijas no statistiskās informācijas, ko pārskatu sniedzēji snieguši atsevišķu vērtspapīru dalījumā vai posteņu līmenī, vai no statistiskās informācijas, kuru sniedz tieši par darījumiem. NCB var būt nepieciešams arī aplēst korekcijas attiecībā uz dažiem iedalījumiem, kurus pārskatu sniedzēji nav snieguši, jo tie netiek uzskatīti par “obligātajām prasībām”, t. i., Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikuma 3. daļas 3. tabulā un Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) I pielikuma 3. daļas 3.a un 3.b tabulā.

Statistiskā informācija, ko sniedz atsevišķu vērtspapīru dalījumā/posteņu līmenī

20.

Pastāv šādas divas iespējas, lai atvasinātu pārvērtēšanas korekcijas, kas minētas 3. panta 6. punktā, 6. panta 4. punktā un 9. panta 3. punktā attiecībā uz vērtspapīriem, par kuriem dati savākti atsevišķu vērtspapīru dalījumā: 1. iespēja: pārskatu sniedzēji sniedz NCB statistisko informāciju atsevišķu vērtspapīru dalījumā, kas NCB ļauj iegūt pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ: — IF sniedz NCB statistisko informāciju atsevišķu vērtspapīru dalījumā, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikuma 3. daļas 2. tabulas 1., 2. un 4. punktā, — AS sniedz NCB statistisko informāciju atsevišķu vērtspapīru dalījumā, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) I pielikuma 3. daļas 2.1. un 2.2. tabulas 1., 2. un 4. punktā, — PF sniedz NCB statistisko informāciju atsevišķu vērtspapīru dalījumā, kas noteikta Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) I pielikuma 3. daļas 2.1. un 2.2. tabulas 1., 2. un 4. punktā. Šī informācija NCB ļauj iegūt precīzu ECB sniedzamo informāciju par pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ. Norādījumi par to, kā atvasināt aplēses saskaņā ar šīs pamatnostādnes 3. panta 7. punktu, 6. panta 4. punktu un 9. panta 3. punktu, ir pieejami rokasgrāmatā par ieguldījumu fondu statistiku (Manual on investment funds statistics), kas publicēta ECB interneta vietnē. 2. iespēja: pārskatu sniedzēji sniedz NCB datus par darījumiem (proti, apkopotas summas attiecībā uz vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, kas notikusi pārskata periodā) atsevišķu vērtspapīru dalījumā: — IF sniedz statistisko informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikuma 3. daļas 2. tabulas 1. un 3. punktu, — AS sniedz statistisko informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) I pielikuma 3. daļas 2.1. un 2.2. tabulas 1. un 3. punktu, — PF sniedz statistisko informāciju saskaņā ar Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) I pielikuma 3. daļas 2.1. un 2.2. tabulas 1. un 3. punktu. NCB aprēķina pārvērtēšanas korekcijas, ņemot vērā starpību starp perioda beigu atlikumiem un atskaitot darījumus un iespējamās pārklasificēšanas korekcijas, kas minētas šī pielikuma 2. daļas 1. iedaļā. NCB iesniedz ECB pārvērtēšanas korekcijas saskaņā ar šo pamatnostādni.

21.

NCB var izmantot līdzīgu metodi attiecībā uz aktīviem, kas nav vērtspapīri, vācot posteņu līmeņa datus.

Statistiskā informācija, kas jāsniedz apkopotā veidā

22.

Attiecībā uz aktīvu un pasīvu datiem, kas savākti apkopotā veidā, pastāv šādas trīs iespējas, kā atvasināt pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ: 1. iespēja: pārskatu sniedzēji sniedz apkopotas pārvērtēšanas korekcijas (4). NCB, kas izvēlas šo metodi, pārskatu sniedzēju sniegtās pārvērtēšanas korekcijas apkopo, lai datus varētu iesniegtu ECB. 2. iespēja: pārskatu sniedzēji sniedz apkopotus darījumus. Pārskatu sniedzēji apkopo darījumus pārskata periodā un nosūta NCB datus par pirkšanas un pārdošanas vērtību. NCB, kas saņem statistisko informāciju par darījumiem, aprēķina pārvērtēšanas korekcijas, ņemot vērā starpību starp perioda beigu atlikumiem un atskaitot darījumus un iespējamās pārklasificēšanas korekcijas, kas minētas šī pielikuma 2. daļas 1. sadaļā. NCB iesniedz ECB pārvērtēšanas korekcijas saskaņā ar šo pamatnostādni. 3. iespēja: NCB aplēses atvasina, pamatojoties uz pārskatu sniedzēju sniegtajiem datiem.

3. DAĻA

Īpaši noteikumi un pielāgojumi

23.

Procentus par noguldījumiem, kredītiem un emitētajiem un turētajiem parāda vērtspapīriem ieraksta pēc uzkrāšanas principa, un ierakstu saglabā kā darījumu līdz samaksai. Norādījumi par instrumentu, ar kuru uzkrātos procentus ieraksta statistiskajā informācijā, ko NCB nosūta ECB, attiecībā uz IF, AS, PF un FIS statistiku tomēr atšķiras.

24.

IF statistikā par noguldījumiem/kredītiem uzkrātos procentus attiecīgi ieraksta “pārējos aktīvos” vai “pārējos pasīvos”. Uzkrātos procentus par parāda vērtspapīriem turējumā ieraksta kopā ar attiecīgo instrumentu. Emitētos parāda vērtspapīrus neieraksta kā atsevišķu posteni, bet iekļauj pārējos pasīvos.

25.

AS statistikā uzkrātos procentus visos gadījumos ieraksta kopā ar attiecīgo instrumentu.

26.

PF statistikas gadījumā uzkrātos procentus, balstoties uz iespējami precīzākām aplēsēm, visos gadījumos ieraksta kopā ar attiecīgo instrumentu.

27.

FIS statistikā uzkrātos procentus visos gadījumos attiecīgi ieraksta “pārējos aktīvos” vai “pārējos pasīvos”.

VĀRDNĪCA

Pieņemtā pārapdrošināšana (accepted reinsurance) ir kapitāla summa, kuru tur AS, lai izpildītu nākotnes prasības no dzīvības apdrošināšanas saistībām.

Obligāciju fondi (bond funds) ir ieguldījumu fondi (IF), kas galvenokārt iegulda parāda vērtspapīros. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai par obligāciju fondiem iegūst no publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošajiem statūtiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.

Filiāles (branches) ir nereģistrētas struktūrvienības bez neatkarīga juridiska statusa, kas pilnībā pieder mātesuzņēmumam.

Centrālā valdība (central government) ir centrālā valdība (S.1311. apakšsektors), kā definēts Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2.114. punktā.

Slēgtie ieguldījumu fondi (closed-end investment funds) ir IF ar nemainīgu emitēto akciju skaitu, kuru akcionāriem jāpērk vai jāpārdod akcijas, lai iekļūtu fondā vai atstātu to.

Kompozītapdrošināšanas sabiedrības (composite insurance corporations) ir apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir licence gan tiešo dzīvības, gan tiešo nedzīvības apdrošināšanas darbību veikšanai. To apdrošināšanas sabiedrību gadījumā, kurām piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (5), tās ir apdrošināšanas sabiedrības, uz kurām attiecas Direktīvas 2009/138/EK 73. panta 2. un 5. punkts. Jauktas apdrošināšanas sabiedrības var tikt papildus licencētas pārapdrošināšanas darbību veikšanai (atkarībā no nacionālajiem tiesību aktiem, dzīvības un/vai nedzīvības pārapdrošināšanas darbību veikšanai).

Kapitāla fondi (equity funds) ir ieguldījumu fondi, kas galvenokārt iegulda kapitāla vērtspapīros. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai par kapitāla fondiem iegūst no publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošajiem statūtiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.

Biržā tirgots fonds (exchange traded funds (ETFs)) ir PVKIU ETF, kā definēts 3. punkta 4. apakšpunktā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) 2012. gada 18. decembra Pamatnostādnē ESMA/2012/832 par ETF un citiem PVKIU jautājumiem. EVTI definē PVKIU ETF kā PVKIU, kura vismaz viena daļa vai akciju kategorija tiek tirgota visu dienu vismaz vienā tirdzniecības vietā un ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā daļu vai akciju biržas vērtība tirdzniecības vietā ievērojami neatšķiras no tā neto aktīvu vērtības un – ja tāda ir – no tā indikatīvās neto aktīvu vērtības. Šīs pamatnostādnes vajadzībām šeit būtu iekļaujami tie kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri nav PVKIU, bet kuri atbilst EVTI noteiktajai ETF definīcijai.

Finanšu sabiedrības, kas veic kreditēšanu (FSK) (financial corporations engaged in lending (FCLs)), kas klasificētas kā CFS, ir finanšu sabiedrības, kas galvenokārt specializējas aktīvu finansēšanā mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību vajadzībām. Šajā kategorijā iekļauj sabiedrības, kas specializējas finanšu līzingā, faktūrkreditēšanā, hipotekārajā kreditēšanā un patēriņa kreditēšanā. Šīs finanšu sabiedrības var darboties, izmantojot tādas juridiskās formas, kā būvapvienības, pašvaldības kredītiestāde, utt.

Finanšu līzings (financial leases) ir līgums, ar kuru ilglietojuma preces tiesiskais īpašnieks (iznomātājs) iznomā to trešai personai (nomniekam) uz lielāko daļu preces kalpošanas laiku vai visu laiku, saņemot maksājumus, kas sedz samaksu par preci, plus noteiktu procentu maksu. Faktiski tiek pieņemts, ka nomnieks saņem visus ieguvumus, ko var saņemt no preces izmantošanas, un uzņemas ar īpašumtiesībām saistītās izmaksas un riskus.

Fondu fondi (funds of funds) ir ieguldījumu fondi, kuri galvenokārt iegulda ieguldījumu fondu akcijās vai daļās. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai fondu fondos iegūst, pamatojoties uz publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošiem likumiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.

Nodrošinājuma fondi (hedge funds) šajā pamatnostādnē ir jebkuri kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi neatkarīgi no to juridiskās uzbūves saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, kas izmanto salīdzinoši neierobežotas ieguldījumu stratēģijas, lai gūtu peļņu, un kuru vadītāji papildus vadības atlīdzībai saņem atlīdzību, kas ir atkarīga no fonda darbības rezultātiem. Šajā nolūkā nodrošinājuma fondiem ir maz ierobežojumu attiecībā uz finanšu instrumentu veidiem, kuros tie var ieguldīt, un tādēļ tie var elastīgi piemērot dažādus finanšu paņēmienus, t. sk., īpatsvara palielināšanu, īsās pozīcijas pārdošanu vai jebkurus citus paņēmienus. Šī definīcija aptver arī fondus, kas pilnībā vai daļēji iegulda citos nodrošinājuma fondos ar nosacījumu, ka tie citādi atbilst definīcijai. Šos kritērijus nodrošinājuma fondu noteikšanai jāvērtē, izmantojot publiskos prospektus kā arī fondu noteikumus, statūtus vai nolikumus, parakstīšanās dokumentus vai investīciju līgumus, tirdzniecības dokumentus vai jebkurus citus paziņojumus ar līdzīgu ietekmi attiecībā uz fondu.

Vērtspapīrošana, kas saistīta ar apdrošināšanu (insurance-linked securitisations) ir vērtspapīrošana, kurā tiek veikta apdrošināšanas polises pārvešana, šim mērķim vai nu pārvedot likumīgās īpašumtiesības vai labuma guvēja intereses uz FIS, vai pārvedot apdrošināšanas risku no apdrošinātāja vai apdrošināšanas sabiedrības uz FIS, kura pilnībā sedz tās saskari ar šiem riskiem, izmantojot finanšu instrumentu emisiju, un ieguldītāju tiesības uz daļas atmaksu šajos finanšu instrumentos ir pakārtotas FIS pārapdrošināšanas pienākumiem.

Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības (life insurance corporations) ir apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir licence tiešo dzīvības apdrošināšanas darbību veikšanai, bet nav licences tiešo nedzīvības apdrošināšanas darbību veikšanai. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības var tikt papildus licencētas pārapdrošināšanas darbību veikšanai (atkarībā no nacionālajiem tiesību aktiem, dzīvības un/vai nedzīvības pārapdrošināšanas darbību veikšanai).

Jauktie fondi (mixed funds) ir ieguldījumu fondi, kas iegulda gan kapitālā, gan obligācijās, nepastāvot valdošai nostājai par labu vieniem vai otriem instrumentiem. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai jauktajos fondos iegūst, pamatojoties uz publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošiem likumiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.

Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības (non-life insurance corporations) ir apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir licence tiešo nedzīvības apdrošināšanas darbību veikšanai, bet nav licences tiešo dzīvības apdrošināšanas darbību veikšanai. Nezīvības apdrošināšanas sabiedrības var tikt papildus licencētas pārapdrošināšanas darbību veikšanai (atkarībā no nacionālajiem tiesību aktiem, dzīvības un/vai nedzīvības pārapdrošināšanas darbību veikšanai).

Atvērtie ieguldījumu fondi (open-end investment funds) ir ieguldījumu fondi, kuru daļas vai akcijas pēc to turētāju lūguma atpērk vai atgūst tiešā vai netiešā veidā no uzņēmuma aktīviem.

Pārējie fondi (other funds) ir ieguldījumu fondi, kas nav obligāciju fondi, kapitāla fondi, jauktie fondi, nekustamā īpašuma fondi vai nodrošinājuma fondi.

Privātā kapitāla fondi (PKF) (private equity funds (PEF)) ir tādi ieguldījumu fondi, kuri neizmanto saistību īpatsvara palielināšanu, un kuri galvenokārt iegulda kapitāla instrumentos un instrumentos, kas ir ekonomiski līdzīgi tādiem kapitāla instrumentiem, ko emitē nekotētas sabiedrības. PKF apakškategorija ir riska kapitāla fondi (RKF), kuri iegulda jaunizveidotos (start-up) uzņēmumos. PKF, tostarp RKF, parasti tiek veidoti kā slēgti fondi vai ierobežotas līgumsabiedrības, kuru pārvaldi veic privātā kapitāla sabiedrība (PKS) vai – attiecībā uz RKF – riska kapitāla sabiedrība (RKS). Lai gan PKF (tostarp RKF) tiek klasificēti kā ieguldījumu fondi saskaņa ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. pantu, PKS un RKS tiek klasificētas kā finanšu palīgsabiedrības (EKS 2010, S.126 kategorija), ja tās tikai pārvalda PKF un RKF aktīvus, un kā finanšu starpnieki (EKS 2010, S.125 kategorija), ja tās savā vārdā iegulda privātā kapitālā.

Nekustamā īpašuma fondi (real estate funds) ir ieguldījumu fondi, kas galvenokārt iegulda nekustamajā īpašumā. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai nekustamā īpašuma fondos iegūst, pamatojoties uz publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošiem likumiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.

Saskaņošanas rezerves (reconciliation reserves) ir rezerves (piemēram, paturētie ieņēmumi), kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2450 (6) II pielikumā. To galvenais pamats ir atšķirības starp grāmatvedības vērtēšanu un vērtēšanu, kas minēta Direktīvas 2009/138/EK 75. pantā.

Pārapdrošināšanas sabiedrības (reinsurance corporations) ir apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir licence pārapdrošināšanas darbību veikšanai, bet nav licences tiešo apdrošināšanas darbību veikšanai. Pārapdrošināšanas darbības var ietvert dzīvības pārapdrošināšanu, nedzīvības pārapdrošināšanu vai dzīvības un nedzīvības pārapdrošināšanas darbību apvienojumu.

Vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirgotāji (VAT) (security and derivative dealers (SDD)), kas klasificēti kā CFS, ir finanšu sabiedrības, kurām ir piešķirta atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus trešām pusēm, ieguldot finanšu instrumentos uz sava rēķina, tādējādi veicot savu darījumdarbību, un kuras galvenokārt ir iesaistītas šādās finanšu starpniecības darbībās:

a)

tirdzniecība ar jauniem vai atliktiem finanšu instrumentiem, ko tie veic savā vārdā un/vai paši uzņemas risku un darbojas kā “vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirgotāji”, iegādājoties un pārdodot minētos finanšu instrumentus ar vienīgo mērķi gūt peļņu no iegādes un pārdošanas cenas starpības. Tas ietver arī tirgus uzturēšanas darbības;

b)	finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana un/vai finanšu instrumentu izvietošana ar ciešu izpirkšanas garantiju;

c)	palīdzības sniegšana iestādēm jaunu finanšu instrumentu emisijā, izvietojot jaunus finanšu instrumentus, kas ietver vai nu ciešu sākotnēji izvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju vai rezerves garantiju jaunu emisiju emitentiem.

Specializētas finanšu sabiedrības (S.125 apakšsektora apakšiedalījums) (specialised financial corporations (subdivision of subsector S.125)) (S.125 apakšsektora apakšnodaļa) ir “specializēta finanšu sabiedrība”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2.93. punktā.

Meitasuzņēmumi (subsidiaries) ir atsevišķas reģistrētas vienības, kurās citai vienībai ir vairākuma vai pilna līdzdalība.

Sintētiska vērtspapīrošana (synthetic securitisations) ir vērtspapīrošana, ar kuru pārnes aktīvu vai aktīvu kopuma kredītrisku, šim mērķim izmantojot kredīta atvasinātos instrumentus, garantijas vai citus līdzīgus mehānismus

Tradicionālā vērtspapīrošana (traditional securitisations) ir vērtspapīrošana, ar kuru pārnes aktīvu vai aktīvu kopuma kredītrisku; to panāk, likumīgās īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses uz vērtspapīrotajiem aktīviem pārvedot, vai arī izmantojot pakārtotu dalību.

Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) (Undertakings for Collective Investments in Transferable Securities (UCITS)) ir ieguldījumu fondi, kuri ir izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (7).

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(2)  Kategorijā "Pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ" ietilpst kredītu pilnīga/daļēja norakstīšana.

(3)  Skatīt ECB 1998. gada 8. jūlija paziņojumu presei "Vienotu tirgus standartu izveidošana", kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(4)  IF statistikas gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) III pielikumu NCB no IF vai nu vāc datus par pārvērtēšanām cenas un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ, vai arī NCB no IF vāc tikai datus par pārvērtēšanām cenas dēļ un datus, kas aptver vismaz valūtu iedalījumu Lielbritānijas sterliņu mārciņās, ASV dolāros, Japānas jenās un Šveices frankos, lai iegūtu pārvērtēšanas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2450 (2015. gada 2. decembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz veidnēm informācijas iesniegšanai uzraudzības iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (OV L 347 31.12.2015., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).