(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. panta 2. punkts paredz, ka Savienības rīcības mērķis cita starpā ir sekmēt jauniešu dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē.

(2)

Bratislavas 2016. gada 16. septembra ceļvedī 27 valstu vai to valdību vadītāji apņēmās “nodrošināt labākas iespējas jauniešiem”, jo īpaši ar Savienības atbalstu dalībvalstīm cīņā pret jauniešu bezdarbu un ar uzlabotām Savienības programmām, kas veltītas jauniešiem.

(3)

Romas 2017. gada 25. marta deklarācijā, 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas līderi pauda apņemšanos izveidot “Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā kontinentā”.

(4)

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijā 2019.–2027. gadam, kuras pamatā ir Padomes 2018. gada 26. novembra rezolūcija (3), ir atzīts, ka jaunieši ir savas dzīves veidotāji, veicina pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā un bagātina Savienības mērķus. Tajā arī atzīts, ka jaunatnes politika var palīdzēt radīt telpu, kurā jaunieši var izmantot iespējas un izjust saikni ar Savienības vērtībām. Iepriekšējie Eiropas gadi, piemēram, Eiropas Dzelzceļa gads (2021), Eiropas Kultūras mantojuma gads (2018), Eiropas Pilsoņu gads (2013–2014) un Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011) sniedz vērtīgu pieredzi, kas būtu jāizmanto turpmākajos centienos iesaistīt jauniešus un dot viņiem lielākas iespējas viņu nākotnes un Eiropas nākotnes veidošanā.

(5)

Instruments NextGenerationEU, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (4), nodrošina straujāku zaļo un digitālo pārkārtošanos un rada iespējas kopīgiem spēkiem izkļūt no Covid-19 pandēmijas spēcīgākiem. NextGenerationEU no jauna paver plašas iespējas jauniešiem, tai skaitā kvalitatīvas darbvietas un pielāgošanos sociālajām pārmaiņām. Savienības mērķis ir panākt, lai jaunieši pilnībā iesaistītos NextGenerationEU izvēršanā, palielinot viņu lomu zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā.

(6)

Komisijas priekšsēdētāja savā 2021. gada 15. septembra runā par stāvokli Savienībā paziņoja, ka Eiropas Komisija ierosinās 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu (“Eiropas gads”). Uzsverot, ka Eiropas jauniešu iedvesma viņai sniedz pārliecību par Eiropas nākotni, Komisijas priekšsēdētāja piebilda, ka, “ja vēlamies, lai mūsu Savienība vairāk līdzinātos viņiem, mums jādod jauniešiem iespēja ietekmēt Eiropas nākotni”. Lai veidotu labāku nākotni, Eiropai ir vajadzīgs visu jauniešu redzējums, iesaistīšanās un līdzdalība, un Eiropai ir jāsniedz jauniešiem iespējas zaļākai, digitālākai un iekļaujošākai nākotnei. Tāpēc priekšsēdētāja ierosināja veltīt šo gadu tiem, “kuri no tik daudz kā ir atteikušies citu labā”.

(7)

Eiropas gadam būtu jārosina pārdomu process par jauniešu nākotni un viņu aktīvu līdzdalību Eiropas nākotnes veidošanā. Šā iemesla dēļ jaunatnes politika būtu jāintegrē visās attiecīgajās Savienības politikas jomās.

(8)

Jauniešu aktīva līdzdalība demokrātiskajos procesos ir būtiska Eiropas tagadnei un nākotnei un tās demokrātiskajai sabiedrībai. Tāpēc saskaņā ar Padomes 2020. gada 1. decembra secinājumiem par demokrātijas izpratnes un demokrātiskās iesaistes veicināšanu Eiropas jauniešu vidū (5) un 2021. gada 21. jūnija secinājumiem par daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšanu saistībā ar jauniešu līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos veicināšanu (6), Komisijas 2020. gada 3. decembra paziņojumu par Eiropas Demokrātijas rīcības plānu un Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu (7) Eiropas Jaunatnes gada mērķis ir veicināt jauniešu aktīvu iesaistīšanos Eiropas demokrātiskajā dzīvē, tai skaitā atbalstot dažādas izcelsmes jauniešu līdzdalību tādos procesos kā konference par Eiropas nākotni, veicinot pilsonisko līdzdalību un brīvprātīgā darba iniciatīvas, tādējādi uzlabojot izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām un pamattiesībām, kā arī Eiropas vēsturi un kultūru, savedot kopā jauniešus un lēmumu pieņēmējus vietējā, reģionālā, valsts un Savienības līmenī un sniedzot ieguldījumu Eiropas integrācijas procesā.

(9)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 2015. gada 25. septembra rezolūcijā “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” (“Programma 2030. gadam”) ir atzīta jauniešu kā pārmaiņu veidotāju būtiskā nozīme starptautiskajā arēnā un norādīts, ka jaunieši ir jāatbalsta, “lai jauniešu neskaitāmās aktīvisma izpausmes liktu lietā labākas pasaules izveidē”. Eiropas gads ir konkrēts ieguldījums ANO Ilgtspējīgas attīstības Programmā 2030. gadam, kurā uzsvērts, ka “bērni un jaunas sievietes un vīrieši ir izšķiroši svarīgi pārmaiņu veicinātāji”, un tam būtu jādod papildu impulss Programmas 2030. gadam īstenošanai, virzībai uz ilgtspējīgu attīstību un jauniešu spējai veidot tagadni un nākotni ne tikai Savienībā, bet arī Savienības partnervalstīs un visā pasaulē.

(10)

Saskaņā ar Padomes 2020. gada 5. jūnija secinājumiem par jaunatni ārējā darbībā, kuros uzsvērts jauno paaudžu ieguldījums spēcīgākas, leģitīmākas, miermīlīgākas un demokrātiskākas sabiedrības veidošanā, Eiropas gadam būtu jāpalīdz stiprināt jauniešu līdzdalību Savienības ārējā darbībā visās politikas jomās, radīt jaunas izglītības, mācīšanās un apmaiņas iespējas, attīstīt partnerības un dialogu starp jauniešiem no Savienības un partnervalstīm, tostarp Austrumu partnerības, Rietumbalkānu un dienvidu kaimiņu reģiona valstīm, un izmantot tādas esošās platformas jauniešu dialogam un partnerībām kā ĀS un ES jaunatnes sadarbības centrs un Savienības Jauniešu apspriežu forums un palielināt jauniešu iesaistes nozīmi stratēģiskajā saziņā un publiskās diplomātijas darbībās.

(11)

Eiropas Jaunatnes mērķi, kas ir Savienības jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam neatņemama sastāvdaļa un kurus ES jaunatnes dialoga procesā savu vienaudžu interesēs ir izstrādājuši jaunieši, apliecina daudzu Eiropas jauniešu vēlmi piedalīties Savienības attīstības virziena noteikšanā.

(12)

Eiropas gadam būtu jāveicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra (8) 1. principa sekmīga īstenošana, kas uzsver, ka “ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību”. Šajā sakarā Eiropas gadam būtu jāpalīdz panākt ievērojamu progresu ceļā uz to, lai līdz 2025. gadam izveidotu Eiropas izglītības telpu, kuras mērķis ir stimulēt jauniešu personīgo, sociālo un profesionālo izaugsmi un veicināt pilsonisko izglītību, radot patiesu Eiropas mācību telpu un novēršot barjeras automātiskai savstarpējai akadēmisko grādu, kvalifikāciju un mācību periodu atzīšanai Savienībā. Eiropas gadā būtu jāņem vērā jauniešu sociālā situācija un labbūtība. Eiropas gadam būtu jāpalīdz sekmīgi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra 3. principu, kurā uzsvērts, ka “ikvienam ir tiesības uz vienādu attieksmi un iespējām tādās jomās kā nodarbinātība, sociālā aizsardzība, izglītība un piekļuve sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem”.

(13)

Eiropas gadam būtu jāatbalsta Savienības centieni paplašināt jauniešu nodarbinātības iespējas atveseļošanās plāna ietvaros pēc Covid-19 pandēmijas, kā noteikts Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcijā par Jaunatnes garantiju (9), kurā uzsvērts, ka pārvietošanās ierobežojumi izraisīja pēkšņu pārrāvumu jauniešu formālajā un neformālajā izglītībā, kā arī ikdienējā izglītībā, prakses, stažēšanās un māceklību programmās, kā arī darbvietās, ietekmējot viņu ienākumus, spēju pelnīt un labbūtību, tostarp viņu veselību un jo īpaši garīgo veselību. Gan minētajā rezolūcijā, gan tā 2020. gada 17. decembra rezolūcijā par spēcīgu sociālo Eiropu taisnīgai pārejai (10) Eiropas Parlaments nosodīja neapmaksātas stažēšanās praksi – ja tā nav saistīta ar izglītības kvalifikācijas iegūšanu –, jo tas ir jaunu darba ņēmēju izmantošanas veids un viņu tiesību pārkāpums. Eiropas Parlaments savā 2020. gada 17. decembra rezolūcijā aicināja Komisiju ierosināt tiesisko regulējumu, lai efektīvi un izpildāmi aizliegtu šādu neapmaksātu stažēšanos, praksi un māceklību.

(14)

Eiropas gadam būtu jāsniedz papildu stimuls kvalitatīvu jauniešu nodarbinātības iespēju radīšanai jauniešiem saskaņā ar Jauniešu nodarbinātības atbalsta iniciatīvu, tostarp ar Padomes 2020. gada 30. oktobra Ieteikumu par Garantijas jauniešiem pastiprināšanu (11) un jauno iniciatīvu ALMA (no angļu vārdiem Aim, Learn, Master, Achieve jeb tiekties, mācīties, apgūt un sasniegt), ko Komisija ierosinājusi īstenot saskaņā ar Eiropas Sociālo fondu Plus, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (12). Iniciatīvai ALMA vajadzētu kalpot par pārrobežu jauniešu mobilitātes shēmu nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.

(15)

Eiropas gadam būtu jāveicina darba ar jaunatni atzīšana un Padomes 2020. gada 1. decembra rezolūcijas par satvaru Eiropas programmas darbam ar jaunatni izveidei (13) (“Eiropas programma darbam ar jaunatni”) un Bonnas procesa mērķu sasniegšana un tādējādi jāpalīdz stiprināt darba ar jaunatni struktūras, lai tās padarītu ilgtspējīgas un noturīgākas visās Savienības daļās, un jāpalīdz stiprināt pārrobežu sadarbība. Eiropas gadam būtu arī jāveicina neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā iegūto kompetenču validēšana, tostarp darbā ar jaunatni, vienlaikus atzīstot, ka mācībām darbā ar jaunatni ir liela vērtība līdztekus formālajai izglītībai, un jāsekmē stiprāka partnerība starp darbu ar jaunatni un formālo izglītību.

(16)

Eiropas Parlaments tā 2021. gada 10. februāra rezolūcijā par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem un sportu (14) uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija ir īpaši smagi ietekmējusi jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, un pasvītrojis nepieciešamību risināt problēmas, ar kurām saskaras jaunieši no neaizsargātām grupām, tostarp jaunieši ar invaliditāti. Tas arī norādīja, ka kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir pastāvīgi pieaudzis bezdarbs un nabadzība jauniešu vidū, un Komisija un dalībvalstis tiek mudinātas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu katastrofālo ietekmi uz jauniešu nodarbinātību. Parlaments arī atgādināja par brīvprātīgā darba nozīmi jauniešu dzīves un darba prasmju attīstīšanā un pauda uzskatu, ka Eiropas Solidaritātes korpuss, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/888 (15), varētu palīdzēt jauniešiem paplašināt iespējas ārpus viņu ierastās vides.

(17)

Covid-19 pandēmijai ir bijusi dziļa sociāla un ekonomiska ietekme uz mūsu sabiedrību kopumā, un tā ir izraisījusi nepieredzētu garīgās veselības problēmu pieaugumu, jo īpaši jauniešu vidū. Tāpēc Eiropas gadam būtu jāveicina diskusijas par ilgtspējīgiem risinājumiem, tostarp preventīviem pasākumiem, un to izstrāde, lai palīdzētu risināt minētās problēmas.

(18)

Eiropas gadam būtu jāpastiprina šādu iniciatīvu iedarbība: Eiropas programmas darbam ar jaunatni izveidei un Padomes 2019. gada 5. jūnija secinājumi par jauniešiem un nodarbinātības nākotni (16), 2019. gada 10. decembra secinājumi par digitālo darbu ar jaunatni (17) un 2017. gada 7. decembra secinājumi par viedu darbu ar jaunatni (18).

(19)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir risināt klimata un dabas krīzes saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (19) (“Parīzes nolīgums”), un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un Eiropas Konsensu par attīstību, Eiropas gadam būtu jāpalīdz integrēt ar klimatu un dabu saistītās darbības un taisnīgā un iekļaujošā veidā īstenot mērķus, kas izklāstīti Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzdevumus, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/695 (20), un paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kas izklāstīta Komisijas 2021. gada 14. jūlija paziņojumā ““Gatavi mērķrādītājam 55 %”: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti”, jo īpaši mudinot jauniešus formulēt savas iniciatīvas un radošas idejas par to, kā sasniegt attiecīgos mērķrādītājus, tādējādi atzīstot jauniešu radošo un inovatīvo potenciālu un spējas.

(20)

Eiropas gadam būtu jādod papildu impulss Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. septembra rezolūcijai par efektīviem pasākumiem programmas Erasmus+, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai (21), kurā uzsvērts, ka programmai Erasmus+, atbalstot formālo un neformālo izglītību, mācīšanos un apmācību un jauniešu līdzdalības pasākumus, ir izšķiroša nozīme Eiropas iedzīvotāju, jo īpaši jauno paaudžu, informētības uzlabošanā, lai mudinātu viņus ieņemt aktīvu un informētu nostāju attiecībā uz ilgtspēju un attiecīgajām politikas jomām, kā arī kļūt par iesaistītiem un informētiem nākotnes pilsoņiem. Eiropas Parlaments minētajā rezolūcijā uzsvēra arī jauniešu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju šajā ziņā nozīmīgo lomu paraugprakses apmaiņā un tādu projektu īstenošanā, kas palielina jauno paaudžu izpratni par ilgtspēju.

(21)

Eiropas gadam būtu jābalstās uz Eiropas pasākumiem un iniciatīvām, piemēram, Eiropas Jaunatnes dienu, Eiropas Jaunatnes nedēļu, Eiropas Jaunatnes galvaspilsētu, Eiropas kultūras galvaspilsētu, Eiropas dienu un Eiropas mantojuma dienām, un Eiropas Padomes kampaņu “Jaunatne demokrātijai, demokrātija jaunatnei”, un jācenšas panākt sinerģiju ar tiem.

(22)

Komisijas priekšsēdētāja savā runā par stāvokli Savienībā uzsvēra, ka “Eiropai ir vajadzīga visa tās jaunatne”. Īstenojot Eiropas gada mērķus, tam vajadzētu būt pilnībā iekļaujošam un tam būtu aktīvi jāveicina to jauniešu līdzdalību, kuriem ir dažāda izcelsme un mazāk iespēju un kuri pārstāv tālākos reģionus, saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1877 (22).

(23)

Ir svarīgi, lai Eiropas gads palīdzētu palielināt jauniešu interesi par demokrātisko dzīvi un vēlēšanu procesiem un aktīvu līdzdalību tajos, jo īpaši Savienības līmenī. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2019. gada Eirobarometra pēcvēlēšanu aptauju jauniešu vēlētāju aktivitāte 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija daudz lielāka (42 %) nekā 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās (28 %). Jauniešu vēlētāju aktivitāte būtu jāsekmē vēl vairāk.

(24)

Eiropas gads ir stingri balstīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) atzītajos principos. Eiropas gada mērķis jo īpaši ir nodrošināt, ka tā darbībās un pasākumos tiek pilnībā ievērota dzimumu līdztiesība un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un veicināt Hartas piemērošanu. ES stratēģija par bērna tiesībām, kas izklāstīta Komisijas 2021. gada 24. marta paziņojumā “ES stratēģija par bērna tiesībām”, un Eiropas Garantija bērniem, ko izveido ar Padomes Ieteikumu (ES) 2021/1004 (23), nosaka jaunu standartu bērnu un pusaudžu pārstāvībai un atzīst bērnus un jauniešus par aktīviem pilsoņiem un pārmaiņu veicinātājiem.

(25)

Lai nodrošinātu Eiropas gada lietderīgu un efektīvu īstenošanu, tam pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto jau pastāvošie īstenošanas mehānismi. Lai optimizētu Eiropas gada pievienoto vērtību un radītu pozitīvu papildu ietekmi uz jauniešiem, būtu jācenšas panākt sinerģiju un papildināmību, jo īpaši starp Eiropas gadu un Savienības programmām, tostarp programmām, kurās ir īpaši paredzēti starptautiski pasākumi jauniešiem, un programmām, kurām nav transnacionāla vai starptautiska rakstura, jo īpaši programmām, kas saistītas ar izglītību un apmācībām, sportu, kultūru un medijiem, jauniešiem un viņu veselību, tostarp garīgo veselību, kā arī solidaritāti, brīvprātīgo darbu un sociālo iekļaušanu, pētniecību un inovāciju, rūpniecību un uzņēmējdarbību, digitālo politiku, lauksaimniecību un lauku attīstību, ja minētās programmas ir vērstas uz gados jauniem lauksaimniekiem, vidi un klimatu, kohēzijas politiku, migrāciju, drošību un starptautisko sadarbību un attīstību. Būtu jācenšas panākt sinerģiju un papildināmību arī starp Eiropas gadu un dalībvalstu īstenotajām darbībām. Sinerģijai un papildināmībai būtu jābalstās uz šādām Savienības programmām un dalībvalstu īstenotajām darbībām.

(26)

Radot apstākļus Eiropas gada mērķu vienlaicīgai popularizēšanai Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, tiktu panākta lielāka sinerģija un labāka resursu izmantošana. Minētajā sakarā Komisijai būtu savlaicīgi jāsniedz informācija Eiropas Parlamentam, Padomei, dalībvalstīm, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un struktūrām un asociācijām, kas darbojas jaunatnes jomā Savienības līmenī, un cieši jāsadarbojas ar tiem. Lai Eiropas gadā īstenojamajiem pasākumiem nodrošinātu Eiropas dimensiju, ir svarīgi mudināt dalībvalstis savstarpēji sadarboties.

(27)

Koordinējot Eiropas gadu Savienības līmenī, būtu jānodrošina kopīgas veidošanas iespēja. Komisijai vajadzētu sasaukt kopīgas vai atsevišķas sanāksmes ar ieinteresētajām personām un jaunatnes jomas organizāciju vai struktūru pārstāvjiem, lai palīdzētu Savienības līmenī kopīgi veidot un īstenot Eiropas gadu. ES jaunatnes koordinatoram būtu jāuzņemas būtiska loma šajās sanāksmēs un saziņā ar dažādām ieinteresētajām personām un organizāciju vai struktūru pārstāvjiem jaunatnes jomā.

(28)

Eiropas gadā uzmanība būtu jāpievērš arī darbībām un pasākumiem, kas var radīt Eiropas pievienoto vērtību. Eiropas pievienotās vērtības jēdziens ir jāsaprot plaši un jāparāda dažādos veidos, piemēram, ar darbībām vai pasākumiem, kam ir starptautisks raksturs, jo īpaši attiecībā uz sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtspējīgu sistēmisku ietekmi vai veicināt jauniešu Eiropas identitāti, Savienības kopīgo vērtību un pamattiesību, tostarp dzimumu līdztiesības, apzināšanos un līdzatbildību, kā arī spēju piedalīties Savienības pārstāvības un līdzdalības demokrātijā.

(29)

Eiropas gadam būtu jāveicina labas prakses izplatīšana, pētījumu un pētniecības veikšana un datu, statistikas un citas kvalitatīvas vai kvantitatīvas informācijas vākšana par jauniešu stāvokli Savienībā, tostarp par Covid-19 pandēmijas ietekmi, izmantojot tādus avotus kā jaunatnes vikivietne, ES ziņojums par jaunatni un jauniešu progresa indekss.

(30)

Savienības līmenī šā lēmuma īstenošanai nepieciešamo finanšu piešķīrumu vajadzētu noteikt daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam. Minimālajam darbības budžetam šā lēmuma īstenošanai vajadzētu būt 8 miljoniem EUR. Papildu finansiālais atbalsts Eiropas gadam būtu jāsniedz no attiecīgām Savienības programmām un instrumentiem, ja ir pieejams finansējums, un saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem. Eiropas gada finansējumam nevajadzētu kaitēt projektu finansēšanai pašreizējās Savienības programmās, un tā mērķim vajadzētu būt nodrošināt paliekošu Eiropas gada mantojumu pēc 2022. gada. Neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras un saskaņā ar LESD 314. pantu, finansējums minētajam mantojumam būtu jānosaka daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam.

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(32)

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz jaunatni un no tā izrietošo steidzamību īstenot Eiropas gada mērķi, proti, godināt un atbalstīt jauniešus un iesaistīties ar viņiem apstākļos pēc Covid-19 pandēmijas, tiek uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts LES, LESD un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(33)

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas sekas, šis lēmums ir jāpiemēro laikus, lai nodrošinātu Eiropas gada ātru īstenošanu. Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra,