EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021D1776

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1776 (2021. gada 5. oktobris), ar kuru groza Lēmumu 2009/791/EK, ar ko Vācijas Federatīvajai Republikai atļauj arī turpmāk piemērot pasākumu, ar kuru atkāpjas no 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

ST/11662/2021/INIT

OV L 360, 11.10.2021, p. 112–114 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2021/1776/oj

11.10.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/112


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/1776

(2021. gada 5. oktobris),

ar kuru groza Lēmumu 2009/791/EK, ar ko Vācijas Federatīvajai Republikai atļauj arī turpmāk piemērot pasākumu, ar kuru atkāpjas no 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2006/112/EK 168. un 168.a pants reglamentē nodokļa maksātāju tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), ko maksā par tādu darījumu nolūkā piegādātām precēm un pakalpojumiem, par kuriem uzliek nodokli. Vācijas Federatīvā Republika (“Vācija”) ir saņēmusi atļauju ieviest atkāpes pasākumu, kura mērķis ir izslēgt no atskaitīšanas tiesībām PVN, kas samaksāts par precēm un pakalpojumiem, ja nodokļa maksātājs šīs preces un pakalpojumus vairāk nekā 90 % apmērā izmanto savām vai savu darbinieku privātajām vajadzībām vai parasti izmanto ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām vai darbībām, kas nav ekonomiska rakstura darbības.

(2)

Sākotnēji Vācijai ar Padomes Lēmumu 2000/186/EK (2) tika atļauts līdz 2002. gada 31. decembrim ieviest un piemērot pasākumus, atkāpjoties no Padomes Direktīvas 77/388/EEK (3) 6. un 17. panta. Vācijai ar Padomes Lēmumu 2003/354/EK (4) tika atļauts līdz 2004. gada 30. jūnijam piemērot pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 17. panta. Ar Padomes Lēmumu 2004/817/EK (5) atļauja tika pagarināta līdz 2009. gada 31. decembrim.

(3)

Padomes Lēmums 2009/791/EK (6) atļāva Vācijai turpināt piemērot pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 168. panta. Pēc secīgiem pagarinājumiem minētā atļauja zaudēs spēku 2021. gada 31. decembrī.

(4)

Padomes Direktīva 2009/162/ES (7) iekļāva 168.a pantu Direktīvā 2006/112/EK, lai atskaitījumu attiecinātu tikai uz faktisko izmantošanu saimnieciskās darbības vajadzībām un tādējādi efektīvāk piemērotu principu, saskaņā ar kuru atskaitīšana notiek tikai tad, ja attiecīgās preces un pakalpojumi tiek izmantoti nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības vajadzībām. Lēmuma 2009/791/EK 1. pants tika grozīts, lai iekļautu atsauci uz Direktīvas 2006/112/EK 168.a pantu. Tāpēc Lēmuma 2009/791/EK nosaukumā ir jāatsaucas arī uz Direktīvas 2006/112/EK 168.a pantu.

(5)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2021. gada 19. februārī, Vācija iesniedza Komisijai pieprasījumu pagarināt atļauju turpināt piemērot pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 168. un 168.a panta, nolūkā pilnībā nepiemērot atskaitīšanas tiesības PVN, kas samaksāts par precēm un pakalpojumiem, ko nodokļa maksātājs vairāk nekā 90 % apmērā izmanto privātajām vajadzībām vai ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, tajā skaitā darbībām, kas nav ekonomiska rakstura darbības (“īpašais pasākums”) (“pieprasījums”). Pieprasījumam bija pievienots ziņojums par īpašā pasākuma piemērošanu, tajā skaitā pārskats par PVN atskaitīšanas tiesībām piemēroto procentuālā sadalījuma likmi, kā noteikts 2. pantā Lēmumā 2009/791/EK.

(6)

Ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu, Komisija ar 2021. gada 17. marta vēstulēm pārsūtīja pieprasījumu pārējām dalībvalstīm. Komisija 2021. gada 18. marta vēstulē paziņoja Vācijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama pieprasījuma izvērtēšanai.

(7)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju īpašais pasākums ir izrādījies ļoti efektīvs, lai vienkāršotu PVN iekasēšanu un novērstu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Īpašais pasākums samazina administratīvo slogu uzņēmumiem un nodokļu administrācijām, jo nav nepieciešamības uzraudzīt preču un pakalpojumu, kuriem to iegādes brīdī netiek piemērotas atskaitīšanas tiesības, turpmāko izmantojumu. Tādēļ būtu jāatļauj Vācijai turpināt piemērot īpašo pasākumu ierobežotā laikposmā, proti, līdz 2024. gada 31. decembrim.

(8)

Gadījumā, ja Vācija apsver nepieciešamību pēc pagarinājuma vēl pēc 2024. gada, tai līdz 2024. gada 31. martam būtu jāiesniedz Komisijai pieprasījums kopā ar ziņojumu par īpašā pasākuma piemērošanu, kurā ietverts pārskats par piemēroto procentuālā sadalījuma likmi.

(9)

īpašajam pasākumam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(10)

Tādēļ Lēmums 2009/791/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2009/791/EK groza šādi:

1)

nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Padomes Lēmums 2009/791/EK (2009. gada 20. oktobris), ar ko Vācijas Federatīvajai Republikai atļauj arī turpmāk piemērot pasākumu, ar kuru atkāpjas no 168. un 168.a panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu”;

2)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Šis lēmums zaudē spēku 2024. gada 31. decembrī.

Ja tiek pieprasīts šajā lēmumā paredzētā atkāpes pasākuma pagarinājums, pieprasījumu līdz 2024. gada 31. martam iesniedz Komisijai.

Kopā ar šādu pieprasījumu iesniedz ziņojumu par šā pasākuma piemērošanu, tajā skaitā pārskatu par procentuālā sadalījuma likmi, ko piemēro, nosakot tiesības atskaitīt PVN, pamatojoties uz šo lēmumu.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Luksemburgā, 2021. gada 5. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. ŠIRCELJ


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Padomes Lēmums 2000/186/EK (2000. gada 28. februāris), ar ko Vācijas Federatīvajai Republikai atļauj piemērot pasākumus, atkāpjoties no 6. un 17. panta Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 59, 4.3.2000., 12. lpp.).

(3)  Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2003/354/EK (2003. gada 13. maijs), ar ko Vācijai atļauj ieviest pasākumu, atkāpjoties no 17. panta noteikumiem Sestajā Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (OV L 123, 17.5.2003., 47. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2004/817/EK (2004. gada 19. novembris), ar ko Vācijai atļauj ieviest pasākumu, atkāpjoties no 17. panta noteikumiem Sestajā Direktīvā Nr. 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (OV L 357, 2.12.2004., 33. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums 2009/791/EK (2009. gada 20. oktobris), ar ko Vācijas Federatīvajai Republikai atļauj arī turpmāk piemērot pasākumu, ar kuru atkāpjas no 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 283, 30.10.2009., 55. lpp.).

(7)  Padomes Direktīva 2009/162/ES (2009. gada 22. decembris), ar ko groza vairākus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 10, 15.1.2010., 14. lpp.).


Top