(1)

Direktīvas 2006/112/EK 193. pants nosaka, ka ikviens nodokļa maksātājs, kas veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par kuru uzliek nodokli, parasti ir atbildīgs par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu nodokļu iestādēm.

(2)

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/789 (2) atļāva Ungārijai ieviest pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta attiecībā uz personu, kura ir atbildīga par PVN nomaksu gadījumos, kad konkrētas preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu veic nodokļa maksātājs, kam piemēro likvidāciju vai jebkādu citu procedūru, kurā tas juridiski atzīts par maksātnespējīgu (“īpašais pasākums”).

(3)

Ar vēstuli, kas Komisijā reģistrēta 2021. gada 18. februārī, Ungārija vēstuli iesniedza Komisijai pieprasījumu par to, lai īpašā pasākuma piemērošanas atļauja tiktu pagarināta līdz 2026. gada 31. decembrim (“pieprasījums”). Kopā ar pieprasījumu Ungārija iesniedza ziņojumu, tostarp īpašā pasākuma izvērtējumu.

(4)

Ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu, Komisija ar 2021. gada 7. aprīļa vēstulēm nosūtīja pieprasījumu pārējām dalībvalstīm. Ar 2021. gada 8. aprīļa vēstuli Komisija paziņoja Ungārijai, ka ir saņēmusi visu pieprasījuma izvērtēšanai vajadzīgo informāciju.

(5)

Ungārija apgalvo, ka nodokļa maksātāji, kuriem piemēro likvidāciju vai maksātnespējas procedūru, bieži vien nenomaksā PVN, kas maksājams nodokļu iestādēm. Savukārt pircējs, kurš ir nodokļa maksātājs ar atskaitījuma tiesībām, joprojām var atskaitīt attiecīgo PVN, negatīvi ietekmējot budžetu un finansējot likvidāciju. Ungārija ir arī konstatējusi krāpšanas gadījumus, kad likvidācijā esoši uzņēmumi izdod fiktīvus rēķinus aktīviem uzņēmumiem un ievērojami samazina nodokli, kas tiem jāmaksā, bez jebkādas garantijas, ka rēķina izdevējs samaksās maksājamo PVN.

(6)

Direktīvas 2006/112/EK 199. panta 1. punkta g) apakšpunkts ļauj dalībvalstīm noteikt, ka par PVN nomaksu atbildīgā persona ir nodokļa maksātājs, kuram piegādā nekustamo īpašumu, kas pārdots tiesas izsolē (“apgrieztās maksāšanas mehānisms”). Ar īpašo pasākumu atļauj Ungārijai paplašināt apgrieztās maksāšanas mehānisma darbības jomu, to attiecinot arī uz citām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu, ko veic maksātnespējas procedūrā iesaistīti nodokļa maksātāji, proti, ražošanas līdzekļu piegādēm un citu tādu preču piegādēm un tādu pakalpojumu sniegšanu, kuru vērtība brīvajā tirgū pārsniedz 100 000 HUF.

(7)

Saskaņā ar Ungārijas sniegto informāciju apgrieztās maksāšanas mehānisma piemērošana minētajiem darījumu veidiem ir efektīvi vienkāršojusi nodokļu iekasēšanu un novērsusi izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Īpašā pasākuma īstenošana ir ierobežojusi valsts sektora ieņēmumu zaudējumus un radījusi papildu budžeta ieņēmumus. Turklāt Covid-19 pandēmijas ekonomiskā ietekme tuvākajā nākotnē varētu izraisīt likvidācijas gadījumu skaita strauju pieaugumu, izgaismojot nepieciešamību pagarināt īpašo pasākumu.

(8)

Pieprasītajai atkāpei vajadzētu būt ierobežotai laika ziņā, bet tai būtu nodokļu iestādēm jāatvēl laiks, kas vajadzīgs, lai ieviestu citus vispārpieņemtus pasākumus nolūkā novērst problēmu un samazināt valsts budžeta zaudējumus (jo īpaši tos, kas saistīti ar krāpniecisku praksi) līdz īpašā pasākuma termiņa beigām, kas tādējādi padarītu lieku turpmāku īpašā pasākuma pagarināšanu. Atkāpe, kas ļauj izmantot apgrieztās maksāšanas sistēmu, tiek izņēmuma kārtā piešķirta kā galējs līdzeklis krāpniecības apkarošanai konkrētās jomās. Tādēļ atļauja būtu jāpagarina tikai līdz 2024. gada 31. decembrim.

(9)

Īpašajam pasākumam nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(10)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmums (ES) 2018/789,