(1)

Savienība ir vadošā dzīvu koku un citu augu, sīpolu, sakņu un tamlīdzīgu augu daļu, griezto ziedu un dekoratīvo zaļumu (turpmāk “dzīvi augi un ziedi”) ražotāja. 2019. gadā Savienības produkcijas kopējā vērtība bija 20 miljardi EUR.

(2)

Aptuveni 85 % no Savienībā izaudzētajiem dzīvajiem augiem un ziediem ir paredzēti iekšējam tirgum, bet atlikušie 15 % tiek eksportēti uz trešām valstīm.

(3)

Dzīvu koku un ziedu piegādes ķēdes posmi ir savstarpēji cieši saistīti, un no raitas un efektīvi organizētas loģistikas ir atkarīga šo (pēc būtības lielā mērā ātrbojīgo) produktu tirgus sistēmas pienācīga darbība.

(4)

Turklāt dzīvu augu un ziedu audzēšanai un pārdošanai ir raksturīga sezonalitāte. Vairumu dzīvo augu un ziedu audzē pavasarī uz īpašiem svētkiem, piemēram, Mātes dienu vai Lieldienām, un telpaugus speciāli audzē mazākos podos, tā pielāgojoties sezonālajam pieprasījumam. Pārdošanas apjomi augstāko punktu parasti sasniedz pavasarī. Dažās apakšnozarēs, piemēram, viengadīgo stādu un griezto ziedu sektorā, 40–80 % produkcijas tiek pārdots periodā no marta līdz jūnijam.

(5)

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos un dalībvalstīs ieviesto personu plašo pārvietošanās ierobežojumu dēļ dzīvo augu un ziedu nozare saskaras ar ekonomikas traucējumiem, kas audzētājiem rada finansiālas grūtības un naudas plūsmas problēmas.

(6)

Slimības izplatīšanās un ieviestie pasākumi ierobežo darbaspēka pieejamību, jo īpaši transporta nozarē, un tas negatīvi ietekmē dzīvo augu un ziedu audzēšanu, ievākšanu, izsolīšanu un pārdošanu.

(7)

Turklāt āra tirgu, dārzkopības lielveikalu, specializēto mazumtirdzniecības veikalu un viesmīlības iestāžu obligātā slēgšana un pasākumu un svētku atcelšana ir apturējusi dzīvo augu un ziedu nozares darbību. Nav gaidāms, ka dārzkopības lielveikalu un specializēto mazumtirdzniecības veikalu daļēja atvēršana dažās dalībvalstīs situāciju būtiski mainīs, jo piegādes ķēdes posmi ir savstarpēji cieši saistīti un atkarīgi no funkcionējošas loģistikas sistēmas un ierobežotajām glabāšanas iespējām. Paredzams, ka turpmākajos mēnešos saglabāsies sociālās distancēšanās pasākumi, kas turpinās ietekmēt gan transporta loģistiku, gan pārdošanu, jo mazāk cilvēku drīkstēs atrasties veikalos. Turklāt jau tagad ir atcelti tuvākajos mēnešos paredzētie lielie pasākumi, piemēram, ikgadējās dārzkopības izstādes, un tiek atcelti arī citi saviesīgi pasākumi, piemēram, kāzas, kuros parasti izmanto rotājumus no ziediem.

(8)

Bez tam Savienības un pasaules tirgū pircēji anulē līgumus un novilcina jaunu līgumu slēgšanu, gaidīdami vēl tālāku cenu kritumu. Eksportu ietekmē arī loģistikas problēmas, jo Covid-19 pandēmijas sākšanās Ķīnā ir izraisījusi ievērojamu ostu pārslodzi gan Ķīnā, gan citur. Gaidāms, ka vismaz līdz 2020. gada jūnijam turpināsies daudzu kuģu reisu pilnīga vai daļēja atcelšana, un līdz ar to konteineru daudzums būs nepietiekams, vedmaksas likmes ievērojami palielināsies un eksportētāji pieredzēs sūtījumu aizkavēšanos.

(9)

Šī piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība dzīvo augu un ziedu nozarē rada ekonomikas traucējumus. Nelīdzsvarotības rezultātā pieprasījums pēc dzīviem augiem un ziediem ir strauji sarucis, un tam ir tūlītēja un nopietna ietekme uz tirgu. Kopējais pieprasījums pēc dzīviem augiem un ziediem Savienības tirgū ir samazinājies par 80 %. Smagi skarta ir arī tirgošana izsolēs. Ziņots, ka 2020. gada marta vidū apgrozījums Nīderlandes izsoļu tirgū, kurā tiek iztirgots 35 % no visas Savienības produkcijas, ir sarucis par 85 %. Lai gan Nīderlandes izsoļu tirgus ir nedaudz atkopies, apgrozījums joprojām ir par 30 % mazāks nekā 2019. gada aprīļa vidū. Citās dalībvalstīs, piemēram, Beļģijā un Francijā, izsoles un vairumtirdzniecības tirgi ir slēgti. Turklāt ziņots, ka atsevišķās dalībvalstīs, piemēram, Nīderlandē, ir lielos apjomos iznīcināti dobēs izstādāmi ziedu stādi, ko nevar uzglabāt, un grieztie ziedi, kas ir ātrbojīgi un sezonāli. Tas novedis pie krasa cenu krituma Nīderlandes izsolēs. Nedēļā no 2020. gada 16. līdz 22. martam, kad tirgus sabruka, cenas bija gandrīz par 60 % zemākas nekā tajā paša nedēļā 2019. gadā. Tāpat nedēļās no 2020. gada 23. līdz 29. martam, no 30. marta līdz 5. aprīlim un no 6. līdz 12. aprīlim cenas vēl aizvien bija par 36 % līdz 23 % zemākas nekā tajās pašās nedēļās 2019. gadā.

(10)

Iepriekš minētie apstākļi liek šos notikumus kvalificēt par būtiskas tirgus nelīdzsvarotības periodu.

(11)

Lai šajā būtiskas tirgus nelīdzsvarotības periodā dzīvo augu un ziedu nozarei palīdzētu rast līdzsvaru, ir lietderīgi dzīvo augu un ziedu nozarē uz sešiem mēnešiem atļaut izmantot lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību, šādu apvienību asociāciju, atzīto ražotāju organizāciju, atzīto ražotāju organizāciju apvienību un atzīto starpnozaru organizāciju nolīgumus un lēmumus. Tas attiecas uz šādiem pasākumiem: i) izņemšana no tirgus vai bezmaksas izplatīšana, ii) kopīga veicināšana un iii) ražošanas pagaidu plānošana.

(12)

Šādi nolīgumi un lēmumi varētu ietvert: i) dzīvo augu un ziedu kolektīvu izņemšanu no tirgus un iznīcināšanu pienācīgā kārtībā; ii) popularizēšanas pasākumus, ar ko aicina patērētājus iegādāties dzīvos augus un ziedus; un iii) kolektīvu ražošanas plānošanu nolūkā koordinēt dzīvo augu un ziedu stādīšanu, ņemot vērā ierobežojumu atcelšanu nākotnē.

(13)

Nolīgumi vai lēmumi būtu jāatļauj īslaicīgi uz sešu mēnešu periodu. Tā kā šis ir periods, kad tiks ievākta un tirgota lielākā daļa dzīvo augu un ziedu, tiek gaidīts, ka šajā periodā pasākumiem būs vislielākā ietekme.

(14)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 222. panta 1. punkta pirmo daļu atļauja ir jāpiešķir ar nosacījumu, ka tā neapdraud iekšējā tirgus darbību un ka nolīgumu un lēmumu mērķis ir vienīgi stabilizēt nozari. Šie īpašie nosacījumi neaptver nolīgumus un lēmumus, kas tieši vai netieši novestu pie tirgu sadalīšanas, diskriminācijas valstspiederības dēļ vai fiksētu cenu noteikšanas. Ja nolīgumi un lēmumi šiem nosacījumiem neatbilst vai vairs neatbilst, ir piemērojams Līguma 101. panta 1. punkts.

(15)

Ņemot vērā to, ka būtiska tirgus nelīdzsvarotība ir vērojama visā Savienībā, šajā regulā paredzētajai atļaujai būtu jāattiecas uz visu Savienības teritoriju.

(16)

Lai dalībvalstis varētu novērtēt to, vai nolīgumi un lēmumi neapdraud iekšējā tirgus darbību un to vienīgais mērķis ir stabilizēt dzīvo augu un ziedu nozari, tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm (t. sk. šīs valsts konkurences iestādēm), kurā ir vislielākā daļa no aplēstā dzīvo augu un ziedu produkcijas daudzuma, ko aptver minētie nolīgumi vai lēmumi, būtu jāsaņem informācija par to, kādi nolīgumi ir noslēgti un kādi lēmumi pieņemti, un par to, kādu produkcijas apjomu un periodu tie aptver.

(17)

Ņemot vērā, ka būtiskā tirgus nelīdzsvarotība ir iestājusies periodā, kad notiek visaktīvākā dzīvo augu un ziedu tirdzniecība, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,