(1)

Komisija 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” (“paziņojums par Eiropas zaļo kursu”) nosprauda Eiropas zaļo kursu Savienībai un tās iedzīvotājiem. Eiropas zaļais kurss ir jauna izaugsmes stratēģija, kas tiecas Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa.

(2)

Eiropadome 2019. gada 12. decembra secinājumos apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt Savienības klimatneitralitāti.

(3)

Eiropas Parlaments 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā atzinīgi novērtēja paziņojumu par Eiropas zaļo kursu un aicināja līdz 2050. gadam panākt nepieciešamo pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību.

(4)

Atbilstīgi mērķiem, kas izvirzīti paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, ir jāpārveido Savienības ekonomika un jāpārdomā rīcībpolitikas, jo īpaši transporta un mobilitātes jomā. Transports rada ceturtdaļu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju, un šī daļa turpina augt. Lai panāktu klimatneitralitāti, transporta radītās emisijas līdz 2050. gadam jāsamazina par 90 %. Ilgtspējīgs intermodāls transports nozīmē to, ka transporta lietotāju vajadzības jāliek pirmajā vietā, piedāvājot tiem izmaksu ziņā pieņemamākas, pieejamākas, veselīgākas, tīrākas un energoefektīvākas pašreizējo mobilitātes paradumu alternatīvas, atbalstot tos, kuri jau izmanto ilgtspējīgus pārvietošanās veidus, piemēram, iešanu ar kājām, braukšanu ar velosipēdu vai pārvietošanos ar sabiedrisko transportu.

(5)

Lai risinātu minētos jautājumus, Eiropas zaļais kurss paredz paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti. Jo īpaši, būtisku daļu no 75 % iekšzemes kravu, ko patlaban pārvadā pa autoceļiem, būtu jānovirza uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem. Lai minētā pāreja varētu notikt, ir vajadzīgas nozīmīgas investīcijas, tostarp investīcijas atveseļošanas pasākumu ietvaros, un būtiska to daļa attieksies uz Eiropas transporta tīkla (TEN-T) īstenošanu un centieniem palielināt dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru efektivitāti.

(6)

Dzelzceļam ir izšķiroši svarīga loma 2050. gadam nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā. Tas ir viens no videi draudzīgākajiem un energoefektīvākajiem transporta veidiem. Dzelzceļš lielākoties ir elektrificēts un rada daudz mazāk CO2 emisiju nekā ekvivalenti pārvadājumi pa autoceļiem vai ar gaisa transportu. Tas ir vienīgais transporta veids, kura radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas un CO2 emisijas kopš 1990. gada ir pastāvīgi samazinājušās. Turklāt no 1990. gada līdz 2016. gadam ir samazinājies dzelzceļa enerģijas patēriņš, un arvien vairāk tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi.

(7)

Covid-19 krīze ir īpaši smagi skārusi transporta nozari. Neraugoties uz darbības ierobežojumiem un finanšu grūtībām, nozare turpinājusi nodrošināt izšķiroši svarīgus savienojumus gan pasažieru, gan pirmās nepieciešamības preču pārvadājumiem. Par to galvenokārt jāpateicas nozares darbiniekiem, kuri turpinājuši strādāt sarežģītos un neskaidros apstākļos. Dzelzceļa stratēģiskā nozīme Covid-19 krīzes laikā apliecinājusi, ka vienotās Eiropas dzelzceļa telpas izveide, kas noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES (4), ir nepieciešama, gan lai atvieglotu pirmās nepieciešamības preču, piemēram, pārtikas, zāļu un degvielas, piegādi, jo īpaši ārkārtas apstākļos, gan arī lai sasniegtu plašākus transporta politikas mērķus.

(8)

Dzelzceļš - savienojot Savienības galvenos transporta maršrutus ar tās perifērajiem, kalnu un attāliem reģioniem un teritorijām, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, un izveidojot un atjaunojot trūkstošos reģionālos pārrobežu dzelzceļa savienojumus, - veicina sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju kontinentālā, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Turklāt attālos un lauku apvidos bieži vien ir mazāks skaits tīklu pamatpakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem un šie tīkli ir mazāk attīstīti. Perifēro reģionu situācija nereti ir divkārt sarežģīta, jo tie ir gan lauku apvidi, gan atrodas valstu tīklu nomalē.

(9)

Lai gan pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru īpatsvars Savienības sauszemes transporta pārvadājumos kopš 2007. gada ir nedaudz palielinājies, pa dzelzceļu pārvadāto kravu īpatsvars ir samazinājies. Patiesi vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi joprojām kavē daudzi šķēršļi. Cita starpā dzelzceļa nozari dažkārt kavē novecojusi uzņēmējdarbības un ekspluatācijas prakse, novecojoša infrastruktūra un ritošais sastāvs, kā arī skaļi vagoni. Šo šķēršļu pārvarēšana apvienojumā ar izmaksu samazināšanu, Savienības shēmu izpēti nolūkā papildināt valstu mehānismus nediskriminējošam atbalstam dzelzceļa operatoriem un straujāku inovāciju ļaus dzelzceļam pilnībā īstenot savu potenciālu, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus darbību, palielinot dzelzceļa satiksmi un turpinot uzlabot jau tā augsto drošības līmeni. Tādēļ dzelzceļa nozare ir vēl vairāk jāatbalsta, lai tā kļūtu pievilcīgāka gan ceļotājiem, gan darba ņēmējiem un uzņēmumiem.

(10)

Vairuma dalībvalstu transporta ministri ir pauduši apņemšanos atbalstīt Eiropas programmu starptautisko pasažieru dzelzceļa pārvadājumu jomā, ko apliecina politiskais paziņojums ES transporta ministru neoficiālajā videokonferencē 2020. gada 4. jūnijā.

(11)

Lai popularizētu dzelzceļa transportu atbilstīgi paziņojumā par Eiropas zaļo kursu izvirzītajiem mērķiem, tostarp ilgtspējīgas un viedas mobilitātes jomā, 2021. gads būtu jāpasludina par Eiropas Dzelzceļa gadu (“Eiropas gads”). 2021. gads būs Savienības dzelzceļa politikai svarīgs gads, jo tas būs pirmais pilnais gads, kad visā Savienībā tiks īstenoti noteikumi, par kuriem panākta vienošanās ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes ietvaros, proti, noteikumi par iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu, par izmaksu un administratīvā sloga samazināšanu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas Savienības teritorijā, un par papildu uzdevumu došanu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai (ERA) nolūkā mazināt tehniskos šķēršļus. Sabiedrības interese par dzelzceļa transportu, tostarp nakts vilcieniem, vairākās dalībvalstīs pieaug, un par to liecina DiscoverEU popularitāte. Turklāt starptautiskais mākslas festivāls Europalia 2021. gadā pievērsīsies dzelzceļa ietekmei uz mākslu un akcentēs dzelzceļa kā spēcīga sociālo, ekonomisko, rūpniecisko un ekoloģisko pārmaiņu virzītājspēka nozīmi. Eiropas gadam būtu jāveicina Eiropas mēroga debates par dzelzceļa nākotni.

(12)

Savienības līmenī šā lēmuma īstenošanai nepieciešamais finanšu piešķīrums ietvers pienācīgu finansējumu, kas jānosaka 2021. gada budžeta procedūras kontekstā saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Neskarot budžeta lēmējiestādes pilnvaras, mērķim vajadzētu būt piešķirt vismaz 8 miljonus EUR šā lēmuma īstenošanai laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

(13)

Svārstsatiksmes pasažieri veido 80–90 % no visiem dzelzceļa pasažieriem. Tātad pilsētu aglomerācijas ir nozīmīgs faktors pasažieru dzelzceļa transporta vispārējā sniegumā. Viedā mobilitāte pilsētās ir atkarīga no nepietiekami izmantotu piepilsētu un reģionālo līniju modernizācijas un atjaunošanas, lai tādējādi panāktu zema līmeņa ekoloģisko ietekmi un veicinātu sociālo un ekonomisko kohēziju.

(14)

Eiropas gada laikā Komisijai būtu jāapsver pētījuma uzsākšana par iespējamību izveidot Eiropas marķējumu, ar ko popularizēt pa dzelzceļu pārvadātas preces un produktus, tādējādi mudinot uzņēmumus pārorientēt savus pārvadājumus uz dzelzceļu. Tāpat Komisijai būtu jāapsver pētījuma uzsākšana par iespējamību ieviest dzelzceļa savienojamības indeksu, kura mērķis būtu klasificēt ar dzelzceļa tīkla pakalpojumu izmantošanu sasniegto integrācijas līmeni.

(15)

Nevar novērtēt par augstu motivētu darbinieku lomu, jo viņi nodrošina raitu darbību norisi. Lai pilnībā īstenotu savu potenciālu, dzelzceļa nozarei jādažādo darbinieku sastāvs un jo īpaši jāpiesaista sievietes un gados jauni darba ņēmēji. Minētā politika būtu jāpopularizē visos institucionālajos līmeņos.

(16)

Dzelzceļa pievilcības palielināšanas nolūkā pakalpojumiem jābūt vērstiem uz lietotāju un organizētiem un izstrādātiem tā, lai nodrošinātu labu sniegumu, noturīgu uzticamību, izcilu pakalpojumu kvalitāti un pievilcīgas cenas.

(17)

Tā kā šā lēmuma mērķus, proti, veicināt dzelzceļa transportu kā ilgtspējīgu, inovatīvu, savstarpēji savienotu un intermodālu, drošu un cenas ziņā pieejamu transporta veidu un kā svarīgu elementu uzturot un veidojot labas attiecības starp Savienību un tās kaimiņvalstīm, kā arī uzsvērt dzelzceļa Eiropas, pārrobežu dimensiju un palielināt dzelzceļa ieguldījumu Savienības ekonomikā, rūpniecībā un sabiedrībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet transnacionālas informācijas apmaiņas un paraugprakses izplatīšanas visā Savienībā nepieciešamības dēļ, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,