(1)

Grieķija 2020. gada 6. augustā lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Grieķijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai dramatiski ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bija sagaidāms, ka Grieķijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 6,4 % un 196,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Grieķijas IKP 2020. gadā samazināsies par 9 %.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Grieķijā. Tas ir izraisījis pēkšņu un būtisku publisko izdevumu pieaugumu Grieķijā saistībā ar īpašo pabalstu, ko piešķir privātā sektora darbiniekiem, kuru darba līgumi tika apturēti krīzes dēļ, viņu sociālā nodrošinājuma izmaksām apturēšanas periodā, īpašo pabalstu speciālistiem, kuri ir pašnodarbinātie, saīsināta darba laika shēmu un darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksām darbiniekiem terciārā sektora sezonas uzņēmumos, kā izklāstīts 4.–8. apsvērumā.

(4)

Konkrētāk, ar “2020. gada 14. marta tiesību aktu” (2), kas minēts Grieķijas 2020. gada 6. augusta pieprasījumā, tika ieviests īpašs pabalsts privātā sektora darbiniekiem, kuru darba līgumi ir apturēti. Minētā pasākuma mērķis ir aizsargāt nodarbinātību uzņēmumos, kas pārtrauc darbību sabiedriskās kārtības dēļ vai kas pieder pie ekonomikas nozarēm, kuras smagi skāris Covid-19 uzliesmojums, un tas attiecas uz īpaša ikmēneša pabalsta 534 EUR apmērā piešķiršanu darbiniekiem, kuru darba līgumi ir apturēti no 2020. gada marta vidus. Dalībai shēmā ir paredzēts priekšnoteikums, proti, darba devējam ir jāsaglabā tāds pats darbinieku skaits (t. i., tieši tie paši darbinieki) uz laiku, kas vienāds ar darba līguma apturēšanas periodu.

(5)

Iestādes papildus ieviesa valsts finansējumu to darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma segumam, kuri saņem 4. apsvērumā minēto īpašo pabalstu. Dalībai shēmā ir paredzēts priekšnoteikums, proti, darba devējam ir jāsaglabā tāds pats darbinieku skaits (t. i., tieši tie paši darbinieki) uz laiku, kas vienāds ar darba līguma apturēšanas periodu.

(6)

Ar “2020. gada 20. marta tiesību aktu” (3), kas minēts Grieķijas 2020. gada 6. augusta pieprasījumā, tika ieviests īpašs pabalsts speciālistiem, kas ir pašnodarbinātie (ekonomisti, grāmatveži, inženieri, juristi, ārsti, skolotāji un zinātnieki). Pasākums attiecas uz vienreizēju īpašu pabalstu 600 EUR apmērā, ko 2020. gada aprīlī vai jūnijā piešķīra šādiem speciālistiem.

(7)

Saīsināta darba laika shēma, ko piemēro no 2020. gada 15. jūnija līdz 2020. gada 15. oktobrim visos uzņēmumos, izņemot aviācijas nozari, attiecībā uz kuru ir iespējams pagarinājums līdz 2020. gada beigām, tika ieviesta, pamatojoties uz “Likumu 4690/2020” (4), kas minēts Grieķijas 2020. gada 6. augusta pieprasījumā. Attiecināmie uzņēmumi ir tie, kuru apgrozījums ir samazinājies vismaz par 20 %, un pasākums ļauj samazināt darbinieku nedēļas darba laiku līdz 50 % ar nosacījumu, ka tiek saglabātas darba attiecības. No 2020. gada 15. jūnija līdz 2020. gada 30. jūnijam valsts sedza 60 % no darba ņēmēja neto izpeļņas un 60 % no darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksām par nenostrādātajām stundām. No 2020. gada 1. jūlija valsts sedz 100 % no darba devēja un darba ņēmēja sociālā nodrošinājuma iemaksām par nenostrādātajām stundām, kā arī 60 % no darbinieku neto izpeļņas par nenostrādātajām stundām.

(8)

Visbeidzot, “Likums 4714/2020” (5), kas minēts Grieķijas 2020. gada 6. augusta pieprasījumā, ievieš valsts finansējumu darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksām par darbiniekiem sezonas uzņēmumos. Pasākums ir paredzēts sezonas uzņēmumiem terciārajā sektorā, proti, uzņēmumiem, kuriem, pamatojoties uz 2019. gada datiem, 50 % no apgrozījuma koncentrējas gada trešajā ceturksnī, un tā mērķis ir finansēt darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas 2020. gada jūlijā, augustā un septembrī ar nosacījumu, ka uzņēmumi saglabā tādu pašu darbinieku skaitu, kāds tiem bija 2020. gada 30. jūnijā.

(9)

Grieķija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Grieķija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 2 728 000 000 EUR sakarā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts ar jauniem pasākumiem, kas aptver ievērojamu Grieķijas uzņēmumu un darbaspēka daļu.

(10)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Grieķiju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas minēti 2020. gada 6. augusta pieprasījumā.

(11)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Grieķijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(12)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(13)

Grieķijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Grieķija ir īstenojusi minētos izdevumus.

(14)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Grieķijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,