“57)

i)

ievadtekstu aizstāj ar šādu:

“Alternatīvi 1. punktā noteiktajai procedūrai apstiprinātāja iestāde piešķir ES tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim ar apstiprinātu motora sistēmu attiecībā uz emisijām, ja izpildītas visas turpmāk minētās prasības:”;

ii)

b) apakšpunktu svītro;

i)

ievadtekstu aizstāj ar šādu:

“Alternatīvi 1. punktā noteiktajai procedūrai apstiprinātāja iestāde piešķir ES tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim attiecībā uz emisijām, ja izpildītas visas turpmāk minētās prasības:”;

ii)

b) apakšpunktu svītro;

“A.1.2.1.

Lai paplašinātu ES tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim attiecībā uz tā motora tipu, kurš apstiprināts atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 595/2009 un šai regulai, uz transportlīdzekli, kura atsauces masa pārsniedz 2 380 kg, bet nepārsniedz 2 610 kg, izgatavotājs nodrošina atbilstību CO2 emisiju un degvielas patēriņa mērīšanas prasībām, kas noteiktas 1. veida emisiju testēšanas procedūrā, kas noteikta Komisijas Regulas (ES) 2017/1151 XXI pielikuma 6. apakšpielikumā, veicot tikai ātruma līknes un RCB labojumus. CO2 emisijas nosaka atbilstoši A6/2. tabulai, neņemot vērā kritērija emisijas testa rezultātus, ja transportlīdzeklis testēšanas laikā neizmanto AES un to uzskata par VH. Testa ziņojumus, kas minēti Komisijas Regulas (ES) 2017/1151 I pielikuma 8.a papildinājuma I daļā līdz 2.1. punktam un 8.b papildinājumā, iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei, ieskaitot piesārņotāja emisiju rezultātus.

Izgatavotājs tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz parakstītu deklarāciju par to, ka visi varianti un versijas, kuriem šis paplašinājums pieprasīts, atbilst Regulas (EK) Nr. 595/2009 tipa apstiprināšanas emisijas prasībām un ka 1. veida tests ir veikts atbilstoši iepriekšējam punktam.

Spēkā esošus ES tipa apstiprinājumus transportlīdzeklim, kura atsauces masa pārsniedz 2 380 kg, bet nepārsniedz 2 610 kg, attiecībā uz tā motoru, kura tips apstiprināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009, var paplašināt vēlākais līdz šīs regulas piemērošanas datumam.

Lai aprēķinātu degvielas patēriņa vērtības īpašiem kompresijaizdedzes motoriem, kurus darbina ar etanolu (ED95), izmanto fiksētu oglekļa, ogļūdeņraža un skābekļa attiecību – C1H2,92O0,46.””;

a)

pilns XIII pielikumā noteiktās sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, apraksts, ieskaitot ar to saistītās pārraudzības stratēģijas;

b)

apraksts par pasākumiem, ar kuriem nepieļauj neatļautu iejaukšanos, kā izklāstīts 5. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 4. punkta a) apakšpunktā.”;

“kas attiecas uz:

“2.1.1.

“2.4.6.

PEMS uzstāda un izmanto tā, lai tā būtu hermētiska un ar minimāliem siltuma zudumiem. Lai novērstu daļiņu radīšanu, savienotāji ir termiski stabili testa laikā paredzamajās izplūdes gāzu temperatūrās. Ja transportlīdzekļa izplūdes caurules un savienojošās caurules savienošanai izmanto elastomēra savienojumus, tie nedrīkst nonākt saskarē ar izplūdes gāzi, lai izvairītos no artefaktiem pie lielas motora slodzes.

2.4.7.

Emisiju paraugu ņemšana ir reprezentatīva, un to veic vietās, kur izplūdes gāzes ir labi sajaukušās un kur aiz paraugu ņemšanas punkta esošā apkārtējā gaisa ietekme ir minimāla. Attiecīgos gadījumos emisiju paraugus ņem lejpus izplūdes gāzu masas plūsmas mērītāja, vismaz 150 mm attālumā no plūsmas noteikšanas elementa. Paraugu ņemšanas zondi uzstāda vismaz triju izplūdes caurules diametru attālumā pirms punkta, kurā izplūdes gāzes nonāk apkārtējā vidē. Izplūdes paraugus ņem no izplūdes plūsmas centra. Ja emisiju paraugu ņemšanai izmanto vairākas zondes, daļiņu emisiju paraugu ņemšanas zondi novieto pirms pārējām paraugu ņemšanas zondēm. Daļiņu paraugu ņemšanas zonde nedrīkst traucēt gāzveida piesārņotāju paraugu ņemšanu. Zondes tipu un specifikācijas, un uzstādīšanu detalizēti dokumentē vai nu tehniskā dienesta testa ziņojumā (ja testēšanu veic tipa apstiprināšanas laikā), vai transportlīdzekļa izgatavotāja dokumentācijā (ja veic testēšanu par atbilstību ekspluatācijā).

Ja daļiņu paraugus ņem un neatšķaida izpūtējā, paraugu ņemšanas līniju no neapstrādātu izplūdes gāzu paraugu ņemšanas punkta līdz atšķaidīšanas punktam vai daļiņu detektoram uzkarsē līdz vismaz 373 K (100 °C).

Visas paraugu ņemšanas sistēmas detaļas no izpūtēja līdz daļiņu detektoram, kuras ir saskarē ar neatšķaidītu vai atšķaidītu izplūdes gāzi, ir konstruētas tā, lai līdz minimumam samazinātu daļiņu nogulsnēšanos. Visas detaļas ir izgatavotas no antistatiska materiāla, lai novērstu elektrostatisku ietekmi.”;

“2.5.5.

PEMS darbojas bez kļūdām un kritiskiem paziņojumiem. PM skaita analizatora nulles līmeni reģistrē, ņemot paraugus no apkārtēja gaisa, kas 12 stundu laikā pirms testa sākuma pie paraugu ņemšanas līnijas ieejas filtrēts ar augstas efektivitātes cieto daļiņu gaisa (HEPA) filtru. Signālu 2 minūtes reģistrē ar pastāvīgu frekvenci, kas vidēji ir vismaz 1,0 Hz. Beigu absolūtā koncentrācija ir izgatavotāja specifikācijas robežās, un papildus tā nedrīkst pārsniegt 5 000 daļiņas kubikcentimetrā.”;

“2.6.1.

Testa procedūras vajadzībām par “testa sākumu” uzskata iekšdedzes motora pirmo iedarbināšanu.

Emisijas paraugu ņemšanu, izplūdes parametru mērīšanu, kā arī motora un apkārtējās vides datu reģistrēšanu sāk pirms testa sākuma. Transportlīdzekļa emisijas kontroles sistēmu mākslīga uzsildīšana pirms testa sākuma ir aizliegta.

Testa sākumā dzesētāja temperatūra nepārsniedz apkārtējās vides temperatūru par vairāk nekā 5 °C un nepārsniedz 303 K (30 °C). Datu vērtēšana sākas tiklīdz dzesētāja temperatūra pirmo reizi ir sasniegusi 303 K (30 °C) vai tiklīdz dzesētāja temperatūra piecu minūšu periodā ir nostabilizējusies ± 2K robežās atkarībā no tā, kas notiek vispirms, bet ne vēlāk kā 10 minūtes pēc testa sākuma.”;

“2.6.3.

Tests ir pabeigts, kad transportlīdzeklis ir pabeidzis braucienu un iekšdedzes motors ir izslēgts.

Iekšdedzes motoru izslēdz brauciena beigās tiklīdz tas praktiski iespējams. Datus turpina reģistrēt, līdz ir pagājis paraugu ņemšanas reakcijas laiks.”;

“a)

“2.7.6.

PM skaita analizatora nulles līmeni pārbauda pirms testa sākuma un pēc testa beigām un reģistrē atbilstoši 2.5.5. punkta prasībām.”;

“3.1.1.

Gāzu analizatoru datus izlīdzina, izmantojot ANO EEK Noteikumu Nr. 49 4. pielikuma 9.3.5. punktā aprakstīto procedūru. PM skaita analizatora datus sinhronizē ar tā transformācijas laiku, ievērojot ierīces izgatavotāja norādījumus.

3.1.2.

Gāzu analizatoru un PM skaita analizatoru datus pareizi izlīdzina ar EFM datiem, izmantojot 3.1.4. punktā aprakstīto procedūru.

3.1.3.

Datus no PEMS (gāzu analizatoriem, PM analizatoriem un EFM) pareizi saskaņo ar motora ECU datiem, izmantojot 3.1.4. punktā aprakstīto procedūru.”;

“1.

:

gāzu analizatori (THC, CO, CO2, NOx koncentrācijas) un PM skaita analizatori;”

“3.6.

Momentānās PM skaita emisijas aprēķināšana

PM skaita (PNi) momentānās emisijas (#/s) nosaka, reizinot PM skaita momentāno koncentrāciju (#/cm3) ar izplūdes masas plūsmas momentāno ātrumu (kg/s), abas šīs vērtības koriģējot un sinhronizējot ar transformācijas laiku atbilstoši 3. papildinājuma 1.4.3. punktam. Visas negatīvās momentāno emisiju vērtības turpmākajos datu novērtējumos ievada kā nulli. Visus starpposma rezultātu zīmīgos ciparus izmanto momentāno emisiju aprēķinā. PM skaita momentāno emisiju noteikšanai izmanto šādu formulu:

PNi

ir PM skaita momentānās emisijas (#/s);

cPNi

ir izmērītā PM skaita koncentrācija (#/m3), kas normalizēta pie 273 K (0 °C), ieskaitot iekšējo atšķaidīšanos un daļiņu zudumus;

qmewi

ir izmērītais izplūdes masas plūsmas ātrums (kg/s);

ρe

ir izplūdes gāzu blīvums (kg/m3) 273 K (0 °C) temperatūrā.”;

“4.2.1.

Īpatnējās emisijas e ((mg/kWh) vai (#/kWh)) katram ciklam un katram piesārņotājam aprēķina šādi:

m

ir piesārņotāja masas emisija (mg/ciklā) vai PM skaita masas emisija (#/ciklā);

W(t2,i) – W(t1,i)

ir motora darbs vidējošanas intervālā i (kWh).

4.2.1.1.

Ja atbilstoši šim pielikumam ir veikts tests ar tirgus degvielu, kas deklarēta I pielikuma 4. papildinājuma 1. daļas 3.2.2.2.1. punktā, katram ciklam un katram piesārņotājam aprēķina īpatnējās emisijas e ((mg/kWh) vai (#/kWh)), reizinot īpatnējās emisijas, kas noteiktas atbilstoši 4.2.1. punktam, ar jaudas korekcijas koeficientu, kas noteikts atbilstoši I pielikuma 1.1.2. punkta a1) apakšpunktam.”;

“4.2.3.

Atbilstības koeficientu aprēķināšana

Atbilstības koeficientus katram atsevišķam derīgam ciklam un katram atsevišķam piesārņotājam aprēķina šādi:

e

ir gāzveida piesārņotāja īpatnējās emisijas jaudas vienībā, (mg/kWh) vai (#/kWh);

L

piemērojamais ierobežojums, (mg/kWh) vai (#/kWh).”;

“4.3.2.

Atbilstības koeficientu aprēķināšana

Atbilstības koeficientus katram atsevišķam derīgam ciklam un katram atsevišķam piesārņotājam aprēķina šādi:

m

ir gāzveida piesārņotāja masas emisija (mg/ciklā) vai PM skaita masas emisija (#/ciklā);

mCO2(t2,i) – mCO2(t1,i)

ir CO2 masa i vidējošanasintervālā (kg);

mCO2,ref

ir motora CO2 masa, kas noteikta WHTC (kg);

mL

ir gāzveida piesārņotāja vai PM skaita masas emisijas atbilstoši piemērojamam WHTC ierobežojumam, attiecīgi (mg) vai (#).”;

“4.4.

4.4.1.

CFcold

ir testa aukstās darbības atbilstības koeficients, kas, sākot no dzesētāja temperatūras zem 343 K (70 °C), ir vienāds ar slīdošā vidējošanas intervāla lielāko atbilstības koeficientu, kas attiecīgajam piesārņotājam noteikts atbilstoši aprēķināšanas procedūrām, kuras noteiktas 4.1. punktā un attiecīgi vai nu 4.2. punktā, vai 4.3. punktā;

CFwarm

ir testa siltās darbības perioda atbilstības koeficients, kas ir vienāds ar atbilstības koeficienta 90. kopējo procentīli, kas attiecīgajam piesārņotājam noteikta atbilstoši aprēķināšanas procedūrām, kuras noteiktas 4.1. punktā un attiecīgi vai nu 4.2. punktā, vai 4.3. punktā, datu novērtēšanu sākot pēc tam, kad dzesētāja temperatūra pirmo reizi ir 343 K (70 °C).”;

“1.

Gāzveida emisiju un PM skaitu mēra saskaņā ar 1. papildinājumā izklāstīto procedūru. Šajā papildinājumā aprakstīti šajos mērīšanas testos izmantojamo pārnēsājamo mērīšanas iekārtu galvenie parametri.”;

“2.5.

2.5.1.

2.5.1.1.

1. attēls

PM skaita analizatora pieslēguma piemērs

(punktotās līnijas attēlo neobligātās daļas)

EFM: izplūdes masas plūsmas mērītājs

d: iekšējais diametrs

PND: PM skaita atšķaidītājs

2.5.1.2.

2.5.1.3.

2.5.1.4.

2.5.1.5.

2.5.1.6.

2.5.1.7.

2.5.1.8.

2.5.1.9.

2.5.2.

2.5.2.1.

1. tabula

PM skaita analizatora sistēmas (un paraugu ņemšanas līnijas) efektivitātes prasības

2.5.2.2.

2.5.3.

2.5.3.1.

2.5.3.2.

2. tabula

PM skaita analizatora (un paraugu ņemšanas līnijas) linearitātes prasības

2.5.3.3.

2.5.3.4.

Ja PM skaita analizatoru kalibrē pa daļām, var pārbaudīt tikai detektora linearitāti, bet citu daļu un paraugu ņemšanas līnijas efektivitātes izvērtē ar slīpuma aprēķinu.

2.5.4.

2.5.4.1.

2.5.4.2.

2.5.4.3.