(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 (2) nosaka citrinīna maksimāli pieļaujamo koncentrāciju uztura bagātinātājos, kuru pamatā ir ar sarkano raugu Monascus purpureus fermentēti rīsi.

(2)

Pēc Komisijas lūguma sniegt zinātnisku atzinumu par riskiem, ko veselībai rada citrinīna klātbūtne pārtikā un barībā, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) Zinātnes ekspertu grupa pārtikas aprites kontaminantu jautājumos 2012. gada 2. martā pieņēma atzinumu par riskiem sabiedrības un dzīvnieku veselībai saistībā ar citrinīna klātbūtni pārtikā un barībā (3). Zinātnes ekspertu grupa kontaminantu jautājumos secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, nevar izslēgt bažas par citrinīna genotoksiskumu un kancerogēniskumu, ja to lieto daudzumā, kas nerada bažas par nefrotoksiskumu.

(3)

Dati, kas pieejami par citrinīna klātbūtni atsevišķos ar sarkano raugu fermentētu rīsu preparātos, liecina, ka citrinīna līmenis šajos preparātos ir augsts. Tāpēc ar Regulu (EK) Nr. 1881/2006 tika noteikta citrinīna maksimāli pieļaujamā koncentrācija ar sarkano raugu fermentētu rīsu preparātos. Ņemot vērā zināšanu trūkumu attiecībā uz citrinīna klātbūtni ar sarkano raugu fermentētu rīsu preparātos un citos pārtikas produktos un atlikušās neskaidrības par tā kancerogēniskumu un genotoksiskumu, tika uzskatīts, ka maksimāli pieļaujamo koncentrāciju ir lietderīgi pārskatīt.

(4)

2015. gadā Iestāde publicēja uzaicinājumu pieteikties uz pārtikas paraugos sastopamā citrinīna koncentrācijas izpēti, īpašu uzmanību pievēršot graudiem un produktiem uz graudu bāzes no dažādiem Eiropas ģeogrāfiskajiem reģioniem. Ziņojums “Occurrence of citrinin in food” (“Citrinīna sastopamība pārtikā”) (4), kurā sniegts pārskats par šo pētījumu rezultātiem, tika publicēts 2017. gadā. Tika iegūti reprezentatīvi dati par citrinīna sastopamību pārtikā Eiropā, galvenokārt labībā un graudaugu produktos, kā arī uztura bagātinātājos, kuru pamatā ir rīsi, kas fermentēti ar sarkano raugu.

(5)

Jaunie dati par citrinīna sastopamību liecina, ka nav vajadzības iedibināt citrinīna maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikā, kas nav ar sarkano raugu fermentētus rīsus saturoši uztura bagātinātāji. Tomēr attiecībā uz citrinīnu uztura bagātinātājos, kas satur sarkano raugu Monascus purpureus, iegūtie reprezentatīvie sastopamības dati pierāda, ka maksimāli pieļaujamā koncentrācija būtu jāsamazina. Par citrinīnu nav jaunu datu par toksiskumu, kuru dēļ būtu jāatjaunina Iestādes novērtējums par riskiem, kas sabiedrības veselībai izriet no citrīna. Līdz ar to neskaidrības par citrinīna genotoksiskumu un kancerogēniskumu saglabājas. Tāpēc sabiedrības veselības aizsardzībai ir nepieciešams, lai citrinīna līmenis pārtikā būtu tik zems, cik praktiski to iespējams sasniegt. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz uztura bagātinātājiem, kuru pamatā ir rīsi, kas fermentēti ar sarkano raugu, jo dati liecina, ka dažos šo produktu paraugos var konstatēt ļoti augstu citrinīna līmeni, kas šo produktu patērētājiem rada augstu eksponētību citrinīnam. Vienlaikus no pieejamajiem datiem izriet, ka, piemērojot labu ražošanas procesu, var panākt zemu citrinīna līmeni uztura bagātinātājos, kuru pamatā ir ar sarkano raugu Monascus purpureus fermentēti rīsi. Ņemot vērā atlikušās neskaidrības par citrinīna toksiskumu un iespējamību ar labu ražošanas praksi panākt zemu citrinīna līmeni, ir lietderīgi citrinīna maksimāli pieļaujamo koncentrāciju uztura bagātinātājos, kuru pamatā ir rīsi, kas fermentēti ar sarkano raugu Monascus purpureus, pazemināt, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

(6)

Būtu jāparedz pietiekams laikposms, lai dalībvalstis un pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki varētu pielāgoties jaunajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā. Tādēļ Regula (EK) Nr. 1881/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,