This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32019R0757
Council Implementing Regulation (EU) 2019/757 of 13 May 2019 implementing Article 17(3) of Regulation (EU) No 224/2014 concerning restrictive measures in view of the situation in the Central African Republic
Padomes Īstenošanas regula (ES) 2019/757 (2019. gada 13. maijs), ar ko īsteno 17. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 224/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā
Padomes Īstenošanas regula (ES) 2019/757 (2019. gada 13. maijs), ar ko īsteno 17. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 224/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā
ST/8875/2019/INIT
OV L 125, 14.5.2019, pp. 1–3
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
|
14.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 125/1 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/757
(2019. gada 13. maijs),
ar ko īsteno 17. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 224/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 224/2014 (2014. gada 10. marts) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā (1) un jo īpaši tās 17. panta 3. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
2014. gada 10. martā Padome pieņēma Regulu (ES) Nr. 224/2014. |
|
(2) |
2019. gada 18. aprīlī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 2127 (2013), atjaunināja informāciju par vienu personu, kurai piemēro ierobežojošus pasākumus. |
|
(3) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikums, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 13. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
F. MOGHERINI
PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikuma A daļā (Personas) ierakstu par turpmāk minēto personu aizstāj ar šādu ierakstu:
“12. Abdoulaye HISSENE (jeb: a) Abdoulaye Issène; b) Abdoulaye Hissein; c) Hissene Abdoulaye; d) Abdoulaye Issène Ramadane; e) Abdoulaye Issene Ramadan; f) Issene Abdoulaye)
Dzimšanas datums: a) 1967. gads; b) 1967. gada 1. janvāris
Dzimšanas vieta: a) Ndele, Bamingui-Bangoran, Centrālāfrikas Republika; b) Haraze Mangueigne, Čada
Valstspiederība: a) Centrālāfrikas Republika; b) Čada
Pases Nr.: Centrālāfrikas Republikas diplomātiskā pase Nr. D00000897, izdošanas datums: 2013. gada 5. aprīlis (derīga līdz 2018. gada 4. aprīlim)
Valsts identifikācijas Nr.: Čadas valsts personas apliecība Nr. 103-00653129-22, izdota 2009. gada 21. aprīlī (derīguma termiņš beidzas 2019. gada 21. aprīlī)
Adrese: a) KM5, Bangui, Centrālāfrikas Republika; b) Nana-Grebizi, Centrālāfrikas Republika; c) Ndjari, Ndjamena, Čada
Datums, kad iekļauts ANO sarakstā: 2017. gada 17. maijs
Cita informācija: Hissène iepriekš bija jaunatnes un sporta ministrs Centrālāfrikas Republikas bijušā prezidenta Michel Djotodia kabineta sastāvā. Pirms tam viņš bija politiskās partijas “Patriotu konvents taisnīgumam un mieram” (Convention of Patriots for Justice and Peace) vadītājs. Viņš arī kļuva par bruņoto kaujinieku grupējumu vadītāju Bangui, it īpaši PK5 (trešā rajona) apkaimē. Tēva vārds: Abdoulaye. Mātes vārds: Absita Moussa. Ir pieejama fotogrāfija iekļaušanai Interpola un ANO Drošības padomes īpašajā paziņojumā. Interpola un ANO Drošības padomes īpašā paziņojuma tīmekļa saite: https://www.interpol.int/en/notice/search/un/6098910
Informācija no apraksta par iemesliem iekļaušanai sarakstā, ko sniegusi Sankciju komiteja:
Abdoulaye Hissène tika iekļauts sarakstā 2017. gada 17. maijā, ievērojot Rezolūcijas 2339 (2017) 16. punktu un 17. punkta g) apakšpunktu, kā “persona, kas iesaistās darbībās, kuras apdraud Centrālāfrikas Republikas mieru, stabilitāti vai drošību, tostarp darbībās, kuras apdraud vai traucē politisko pārejas procesu vai stabilizācijas un samierināšanas procesu vai kuras uzkurina vardarbību, vai kas sniedz šādām darbībām atbalstu;” “kas ir iesaistīta tādu uzbrukumu plānošanā, vadīšanā, finansēšanā vai veikšanā, kas vērsti pret ANO misijām vai starptautisko drošības spēku klātbūtni, tostarp pret MINUSCA, Eiropas Savienības misijām un Francijas operācijām, ar ko tās atbalsta.”
Papildu informācija:
Abdoulaye Hissène un citi “ Ex-Séléka ” locekļi sadarbojās ar “ Antibalaka ” sabotētājiem, kas bija saistīti ar bijušo Centrālāfrikas Republikas prezidentu François Bozizé, tostarp Maxime Mokom, lai 2015. gada septembrī veicinātu vardarbīgus protestus un sadursmes kā daļu no neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma gāzt valdību laikā, kad tābrīža pagaidu prezidente Catherine Samba-Panza piedalījās 2015. gada ANO Ģenerālajā asamblejā. Pret Mokom, Hissène un citiem Centrālāfrikas Republikas valdība izvirzīja apsūdzību par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp slepkavībām, ļaunprātīgu dedzināšanu, spīdzināšanu un laupīšanu saistībā ar neizdevušos valsts apvērsumu.
Kopš 2015. gada Hissène bija kļuvis par vienu no galvenajiem Bangui PK5 apkaimē esošo bruņoto kaujinieku grupējumu vadītājiem; tajos bija apvienoti vairāk nekā 100 vīrieši. Tādējādi viņš traucēja pārvietošanās brīvību un valsts varas atgriešanos minētajā teritorijā, tostarp, uzliekot nelikumīgus nodokļus par transportēšanas un tirdzniecības darbībām. 2015. gada otrajā pusē Hissène rīkojās kā “ Ex-Séléka ” “nairobistu” pārstāvis Bangui, darbībās tuvinoties ar “ Antibalaka ” kaujiniekiem Mokom vadībā. Haroun Gaye un Hissène kontrolēti bruņoti vīrieši piedalījās vardarbīgajos notikumos, kas norisinājās Bangui laikposmā no 2015. gada 26. septembra līdz 3. oktobrim.
Hissène grupas locekļi tiek turēti aizdomās par līdzdalību 2015. gada 13. decembrī, konstitucionālā referenduma dienā, notikušajā uzbrukumā “ Ex-Séléka ” vadītāja Mohamed Moussa Dhaffane automobilim. Hissène tiek apsūdzēts par vardarbības sarīkošanu Bangui KM5 rajonā, kurā tika nogalināti pieci un ievainoti divdesmit cilvēki, un iedzīvotājiem tika liegts piedalīties balsošanā referendumā par konstitūciju. Hissène apdraudēja vēlēšanu norisi, radot atriebības uzbrukumu ciklu starp dažādām grupām.
2016. gada 15. martā policija apcietināja Hissène Bangui M'poko lidostā un nodeva viņu valsts žandarmērijas pētniecības un izmeklēšanas nodaļai. Pēc tam viņa kaujinieki, izmantojot vardarbību, viņu atbrīvoja un nozaga vienu ieroci, ko MINUSCA iepriekš nodeva saistībā ar lūgumu piešķirt izņēmumu, ko komiteja bija apstiprinājusi.
2016. gada 19. jūnijā pēc tam, kad iekšējās drošības spēki PK12 apkaimē bija arestējuši musulmaņu tirgotājus, Gaye un Hissène kaujinieki Bangui nolaupīja piecus valsts policistus. 20. jūnijā MINUSCA mēģināja policistus atbrīvot. Hissène un Gaye kontrolētie bruņotie vīrieši piedalījās apšaudē ar miera uzturētājiem, kuri mēģināja atbrīvot ķīlniekus. Tā rezultātā tika nogalināti vismaz seši cilvēki, un viens miera uzturētājs tika ievainots.
2016. gada 12. augustā Hissène uzņēmās vadību pār 6 transportlīdzekļu konvoju, kuros atradās smagi bruņotas personas. Konvoju, kas devās prom no Bangui, MINUSCA aizturēja uz dienvidiem no Sibut. Ceļā uz ziemeļiem konvojs piedalījās apšaudēs ar iekšējās drošības spēkiem pie vairākiem kontrolpunktiem. Galu galā MINUSCA konvoju apstādināja 40 km uz dienvidiem no Sibut. Pēc vairākkārtējām apšaudēm MINUSCA notvēra 11 vīriešus, bet Hissène un vairāki citi izbēga. Apcietinātās personas MINUSCA norādīja, ka Hissène vadījis konvoju, kura mērķis bija nonākt līdz Bria un piedalīties Nourredine Adam organizētajā “ Ex-Séléka ” grupu sapulcē.
2016. gada augustā un septembrī ekspertu grupa divas reizes mēroja ceļu uz Sibut, lai aplūkotu mantu, ko MINUSCA 13. augustā konfiscēja Hissène, Gaye un Hamit Tidjani konvojam. Ekspertu grupa arī pārbaudīja munīciju, kas tika izņemta Hissène mājoklī 16. augustā. Sešos transportlīdzekļos un pie aizturētajām personām tika atrasts letāls un neletāls militārais aprīkojums. 2016. gada 16. augustā Centrālā žandarmērija pārmeklēja Hissène mājokli Bangui. Tika atrasts vairāk nekā 700 ieroču.
2016. gada 4. septembrī “ Ex-Séléka ” elementu grupa, ar sešiem motocikliem pārvietojoties no Kaga-Bandoro, lai pa ceļam uzņemtu Hissène un viņa līdzgaitniekus, netālu no Dékoa atklāja uguni pret MINUSCA. Šā starpgadījuma laikā tika nogalināts viens “ Ex-Séléka ” kaujinieks, un ievainoti tika divi miera uzturētāji un viens civiliedzīvotājs.”