(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1132 (3) cita starpā paredzēti noteikumi par atklātību un par dalībvalstu centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpējo savienojamību.

(2)

Digitālo rīku un procesu izmantošana, lai vieglāk, ātrāk, īsākā termiņā un rentablāk uzsāktu saimniecisko darbību, izveidojot sabiedrību vai atverot minētās sabiedrības filiāli citā dalībvalstī, un lai sniegtu visaptverošu un pieejamu informāciju par sabiedrībām, ir viens no priekšnosacījumiem iekšējā tirgus, kurā valda konkurence, efektīvai darbībai, modernizācijai un administratīvai saskaņošanai un sabiedrību konkurētspējas un uzticamības nodrošināšanai.

(3)

Ir būtiski izveidot tiesisko un administratīvo vidi, kas atbilstu jaunajiem globalizācijas un digitalizācijas sociālajiem un ekonomiskajiem uzdevumiem, lai, no vienas puses, nodrošinātu nepieciešamo aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu un, no otras puses, virzītos uz tādu mērķu sasniegšanu kā ekonomiskās izaugsmes veicināšana, darbvietu radīšana un investīciju piesaiste Savienībai, kas visi radītu ekonomiskas un sociālas priekšrocības sabiedrībai kopumā.

(4)

Pašlaik dalībvalstīs ir ievērojami atšķirīga situācija attiecībā uz tiešsaistes rīkiem, kurus uzņēmēji un sabiedrības var izmantot, lai sazinātos ar iestādēm sabiedrību tiesību jautājumos. E-pārvaldes pakalpojumi dalībvalstīs atšķiras. Dažas dalībvalstis nodrošina visaptverošus un lietotājdraudzīgus pakalpojumus, kas pilnībā pieejami tiešsaistē, savukārt citas dalībvalstis konkrētos būtiskos sabiedrību dzīves cikla posmos nespēj nodrošināt tiešsaistes risinājumus. Piemēram, dažas dalībvalstis ļauj izveidot sabiedrības vai veikt izmaiņas reģistrā iesniegtos dokumentos un informācijā vienīgi personīgi, dažas minētās darbības ļauj veikt personīgi vai tiešsaistē, savukārt vēl citās tās var izdarīt tikai tiešsaistē.

(5)

Turklāt attiecībā uz piekļuvi informācijai par sabiedrībām Savienības tiesības paredz, ka minimāls datu kopums vienmēr jāsniedz bez maksas. Tomēr šādas informācijas tvērums joprojām ir ierobežots. Piekļuve šādai informācijai ir atšķirīga, proti, dažās dalībvalstīs bez maksas ir pieejams vairāk informācijas nekā citās dalībvalstīs, kas līdz ar to šajā ziņā Savienībā rada nelīdzsvarotību.

(6)

Komisija paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” un paziņojumā “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” uzsvēra valsts pārvaldes iestāžu nozīmi, palīdzot uzņēmumiem viegli uzsākt to darbību, darboties tiešsaistē un paplašināties pāri robežām. ES E-pārvaldes rīcības plānā īpaši ir atzīts, cik svarīgi ir uzlabot digitālo rīku izmantošanu, izpildot ar sabiedrību tiesībām saistītās prasības. Turklāt 2017. gada 6. oktobra“Tallinas deklarācijā par e-pārvaldi” dalībvalstis stingri aicināja pastiprināt centienus, lai nodrošinātu efektīvas, uz lietotājiem orientētas elektroniskās procedūras Savienībā.

(7)

2017. gada jūnijā sāka darboties dalībvalstu centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpējā savienojamība, tādējādi lielā mērā atvieglojot pārrobežu piekļuvi informācijai par sabiedrībām Savienībā un ļaujot dalībvalstu reģistriem savstarpēji elektroniski sazināties saistībā ar konkrētām pārrobežu darbībām, kas skar sabiedrības.

(8)

Lai atvieglotu sabiedrību izveidi un filiāļu reģistrāciju un lai samazinātu izmaksas, laiku un administratīvo slogu saistībā ar minētajiem procesiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumi (MVU), kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (4), būtu jāievieš procedūras, ar kurām nodrošina, lai sabiedrību izveidi un filiāļu reģistrāciju pilnībā varētu veikt tiešsaistē. Ar šo direktīvu nebūtu jāuzliek pienākums sabiedrībām izmantot šādas procedūras. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt, ka dažas vai visas tiešsaistes procedūras ir obligātas. Tagadējās izmaksas un slogs saistībā izveides un reģistrācijas procedūrām izriet ne tikai no administratīvajām maksām, ko iekasē par uzņēmuma izveidošanu vai filiāles reģistrēšanu, bet arī no citām prasībām, kuru dēļ kopējā procesa veikšanai ir nepieciešams ilgāks laiks, jo īpaši tad, ja tiek pieprasīta pieteikuma iesniedzēja fiziska klātbūtne. Turklāt informācija par šādām procedūrām būtu jādara pieejama tiešsaistē un bez maksas.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (5) par vienotas digitālās vārtejas izveidi paredz vispārējus noteikumus attiecībā uz tiešsaistes informācijas sniegšanu, procedūrām un palīdzības pakalpojumiem, kas ir nozīmīgi iekšējā tirgus darbībai. Šī direktīva paredz īpašus noteikumus par sabiedrību ar ierobežotu atbildību izveidi, filiāļu reģistrēšanu un par to, kā sabiedrības un filiāles iesniedz dokumentus un informāciju tiešsaistē (“tiešsaistes procedūras”), uz ko neattiecas minētā regula. Jo īpaši dalībvalstīm tīmekļa vietnēs, kas pieejamas, izmantojot vienoto digitālo vārteju, būtu jāsniedz speciāla informācija par šajā direktīvā paredzētajām tiešsaistes procedūrām un dibināšanas dokumentu paraugiem (“veidnēm”).

(10)

Nodrošināt iespēju pilnībā tiešsaistē izveidot sabiedrības, reģistrēt filiāles un iesniegt dokumentus un informāciju ļautu sabiedrībām saziņā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm izmantot digitālos rīkus. Lai vairotu uzticību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 gan valsts, gan pārrobežu lietotājiem ir iespējama droša elektroniskā identifikācija un uzticamības pakalpojumu izmantošana. Turklāt, lai nodrošinātu pārrobežu elektronisko identifikāciju, dalībvalstīm būtu jāizveido elektroniskās identifikācijas shēmas, kurās paredzēti atļauti elektroniskās identifikācijas līdzekļi. Šādas valstu shēmas tiktu izmantotas kā pamats citā dalībvalstī izdotu elektroniskās identifikācijas līdzekļu atzīšanai. Lai nodrošinātu augstu uzticēšanās līmeni pārrobežu situācijās, būtu jāatzīst tikai tie elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 910/2014 (6) 6. pantam. Katrā gadījumā ar šo direktīvu būtu tikai jāuzliek dalībvalstīm pienākums nodrošināt, ka pieteikuma iesniedzēji, kas ir Savienības pilsoņi, var tiešsaistē izveidot sabiedrības, reģistrēt filiāles un tiešsaistē iesniegt dokumentus un informāciju, izmantojot elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Dalībvalstīm būtu jāizlemj, kādā veidā darīt publiski pieejamus to atzītos identifikācijas līdzekļus, tostarp tos, uz kuriem neattiecas Regula (ES) Nr. 910/2014.

(11)

Dalībvalstīm būtu jāvar izlemt, kura persona vai personas saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzskatāmas par pieteikuma iesniedzējiem attiecībā uz tiešsaistes procedūrām, ar noteikumu, ka tas neierobežo šīs direktīvas darbības jomu un mērķi.

(12)

Lai atvieglotu tiešsaistes procedūras sabiedrībām, dalībvalstu reģistriem vajadzētu būt tādiem, lai noteikumi par maksām, ko piemēro šajā direktīvā paredzētajām tiešsaistes procedūrām, būtu pārredzami un tiktu piemēroti nediskriminējošā veidā. Tomēr prasībai nodrošināt noteikumu par maksām pārredzamību attiecīgā gadījumā nebūtu jāskar līgumslēgšanas brīvība starp pieteikuma iesniedzējiem un personām, kuras tiem palīdz ikvienā tiešsaistes procedūru posmā, tostarp brīvība vienoties par atbilstīgu šādu pakalpojumu cenu.

(13)

Maksas, ko iekasē reģistri par tiešsaistes procedūrām, būtu jāaprēķina, pamatojoties uz attiecīgo pakalpojumu izmaksām. Šādas maksas cita starpā varētu segt arī nelielu, bez maksas veiktu pakalpojumu izmaksas. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām ņemt vērā visas izmaksas, kas saistītas ar tiešsaistes procedūru veikšanu, tostarp arī uz tām attiecināmā pieskaitāmo izdevumu daļu. Turklāt būtu jāļauj dalībvalstij noteikt vienotas likmes maksas un noteikt to summu uz nenoteiktu laiku, ar noteikumu, ka tās regulāri pārbauda, vai netiek pārsniegtas attiecīgo pakalpojumu vidējās izmaksas. Jebkurām maksām par tiešsaistes procedūrām, ko iekasē par dalībvalstu reģistra izmantošanu, nevajadzētu pārsniegt summu, kas vajadzīga, lai atgūtu izmaksas par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu. Turklāt, ja procedūras pabeigšanai vajadzīgs maksājums, vajadzētu būt iespējai, ka maksājumu var veikt, izmantojot plaši pieejamus pārrobežu maksājumu pakalpojumus, piemēram, kredītkartes un bankas pārskaitījumus.

(14)

Dalībvalstīm būtu jāpalīdz personām, kuras vēlas izveidot sabiedrību vai reģistrēt filiāli, ar vienotās digitālās vārtejas palīdzību un attiecīgā gadījumā e-tiesiskuma portālā sniedzot skaidrā un lietotājam saprotamā veidā konkrētu informāciju par procedūrām un prasībām, kas jāizpilda, lai izveidotu kapitālsabiedrības, reģistrētu filiāles un iesniegtu dokumentus un informāciju, par noteikumiem saistībā ar vadītāja atstādināšanu no amata un izklāstu par sabiedrību administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru pilnvarām un pienākumiem.

(15)

Vajadzētu būt iespējai pilnībā izveidot sabiedrības tiešsaistē. Tomēr dalībvalstīm būtu jāļauj ierobežot atsevišķu veidu šajā direktīvā precizētu kapitālsabiedrību izveidi tiešsaistē saistībā ar to, ka atsevišķiem sabiedrību veidiem valsts tiesību aktos paredzētā izveide ir sarežģīta. Katrā gadījumā dalībvalstīm būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par izveidi tiešsaistē. Vajadzētu būt iespējamam veikt izveidi tiešsaistē, iesniedzot dokumentus vai informāciju elektroniskā formā, neskarot dalībvalstu materiālos un procedūras noteikumus, tostarp noteikumus par dibināšanas dokumentu sagatavošanas juridiskajām procedūrām, un iesniegto dokumentu vai informācijas autentiskumu, precizitāti, pareizību, uzticamību un atbilstīgu juridisko formu. Tomēr minētajiem materiālajiem un procedūras noteikumiem nevajadzētu novest pie tā, ka tiešsaistes procedūras, jo īpaši sabiedrības izveide tiešsaistē un filiāles reģistrācija tiešsaistē, nav iespējamas. Ja tehniski nav iespējams iegūt dokumentu elektroniskās kopijas, kas atbilstu dalībvalstu prasībām, izņēmuma kārtā varētu pieprasīt dokumentus papīra formātā.

(16)

Ja ir ievērotas visas formalitātes, kas prasītas sabiedrības izveidei tiešsaistē, tostarp prasības par to, lai sabiedrība būtu pareizi iesniegusi visus dokumentus un informāciju, sabiedrību izveidei iestādēs vai pie personām vai struktūrām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas nodarboties ar jebkuru tiešsaistes procedūru aspektu, vajadzētu būt ātrai. Tomēr gadījumos, kad ir šaubas par nepieciešamo formalitāšu izpildi, tostarp attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja identitāti, sabiedrības nosaukuma likumību, vadītāja atstādināšanu no amata vai jebkādas citas informācijas vai dokumenta atbilstību juridiskajām prasībām, vai gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, izveide tiešsaistē varētu būt ilgāka un iestādēm noteiktajam termiņam nebūtu jāsākas, pirms ir izpildītas šādas formalitātes. Jebkurā gadījumā, ja procedūru nav iespējams pabeigt noteiktajā termiņā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs tiek informēts par kavēšanās iemesliem.

(17)

Lai nodrošinātu savlaicīgu sabiedrības izveidi tiešsaistē vai filiāles reģistrāciju tiešsaistē, dalībvalstīm nebūtu jānosaka, ka minētā izveide vai reģistrācija ir atkarīga no tā, vai ir saņemta jebkāda licence vai atļauja, pirms var veikt minēto izveidi vai reģistrāciju, ja vien tas nav paredzēts valsts tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka pienācīgi tiek uzraudzītas konkrētas darbības. Pēc izveides vai reģistrācijas ar valsts tiesību aktiem būtu jāreglamentē situācijas, kurās sabiedrībām vai filiālēm nav atļauts veikt konkrētas darbības bez licences vai atļaujas saņemšanas.

(18)

Lai palīdzētu uzņēmumiem, jo īpaši MVU to izveidē, vajadzētu būt iespējai izveidot privātu kapitālsabiedrību, izmantojot veidnes, kam vajadzētu būt pieejamām tiešsaistē. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādas veidnes var izmantot izveidei tiešsaistē, un arī turpmāk vajadzētu būt tiesīgām brīvi noteikt kāda ir to juridiskā vērtība. Šādās veidnēs varētu iekļaut iepriekšnoteiktu izvēles iespēju kopumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai izmantot veidnes vai arī izveidot sabiedrību ar individuāli izveidotiem dibināšanas dokumentiem, un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt veidnes arī citiem sabiedrību veidiem.

(19)

Lai ievērotu dalībvalstu pastāvošās tradīcijas attiecībā uz sabiedrību tiesībām, ir svarīgi nodrošināt elastīgumu attiecībā uz to, kādā veidā dalībvalstis nodrošina sabiedrību izveides, filiāļu reģistrācijas un dokumentu un informācijas iesniegšanas sistēmu, kas pilnībā darbojas tiešsaistē, tostarp saistībā ar notāru vai advokātu uzdevumu ikvienā šādu tiešsaistes procedūru posmā. Jautājumus, kas attiecas uz tiešsaistes procedūrām, kurus nereglamentē šī direktīva, aizvien būtu jāreglamentē ar valsts tiesību aktiem.

(20)

Turklāt, lai apkarotu krāpšanu un sabiedrību piesavināšanos un nodrošinātu to dokumentu un informācijas drošības un uzticamības aizsardzības pasākumus, kas atrodas valstu reģistros, noteikumos par tiešsaistes procedūrām, kas paredzēti šajā direktīvā, būtu arī jāiekļauj to personu identitātes un tiesībspējas pārbaudes, kas vēlas izveidot sabiedrību vai reģistrēt filiāli, vai iesniegt dokumentus vai informāciju. Minētās pārbaudes varētu būt daļa no likumības pārbaudes, kuras veikšanu pieprasa atsevišķas dalībvalstis. To līdzekļu un metožu izstrāde un pieņemšana, ar ko veikt minētās pārbaudes, būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā. Šajā nolūkā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt notāru vai advokātu iesaisti jebkurā tiešsaistes procedūru posmā. Tomēr šādai iesaistei nebūtu jāliedz procedūru pilnībā veikt tiešsaistē.

(21)

Ja tas ir pamatoti sabiedrības interešu vārdā, identitātes ļaunprātīgas izmantošanas vai izmainīšanas novēršanā vai tā nodrošināšanā, ka ir ievēroti noteikumi par pieteikuma iesniedzēja tiesībspēju un pilnvarām pārstāvēt sabiedrību, dalībvalstīm būtu jāatļauj veikt tādus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem var pieprasīt pieteikuma iesniedzēja fizisku klātbūtni tās dalībvalsts iestādē vai pie personas vai struktūras, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota nodarboties ar jebkuriem tiešsaistes procedūru aspektiem, kurā tiek veidota sabiedrība vai reģistrēta filiāle. Tomēr šāda fiziska klātbūtne nebūtu jāpieprasa sistemātiski, bet vienīgi izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, un ja ir iemesls aizdomām, ka pieteikuma iesniedzējs vilto identitāti vai ka nav ievēroti noteikumi par pieteikuma iesniedzēju tiesībspēju un pilnvarām pārstāvēt sabiedrību. Šādām aizdomām vajadzētu būt balstītām uz informāciju, kas pieejama iestādēm, personām vai struktūrām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas veikt šāda veida pārbaudes. Gadījumā, ja nepieciešama fiziska klātbūtne, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visus pārējos procedūras posmus var pabeigt tiešsaistē. Jēdziens “tiesībspēja” būtu jāsaprot tā, ka tas ietver rīcībspēju.

(22)

Būtu jāļauj dalībvalstīm arī dot iespēju to kompetentajām iestādēm, personām vai struktūrām ar papildus elektroniskām identitātes, tiesībspējas un likumības pārbaudēm, pārbaudīt to, vai ir izpildīti visi nosacījumi sabiedrību izveidei. Šādas pārbaudes varētu cita starpā ietvert videokonferences vai citus tiešsaistes līdzekļus, ar ko reāllaikā nodrošina audiovizuālu savienojumu.

(23)

Lai nodrošinātu, ka visas personas, kas mijiedarbojas ar sabiedrībām, ir aizsargātas, dalībvalstīm būtu jāspēj novērst krāpniecisku vai citu ļaunprātīgu darbību, atsakoties kādu konkrētu personu iecelt sabiedrības vai filiāles vadītāja amatā, ņemot vērā ne tikai minētās personas līdzšinējo darbību konkrētās dalībvalsts teritorijā, bet, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos, - arī informāciju, ko sniegušas citas dalībvalstis. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm pieprasīt informāciju no citām dalībvalstīm. Atbildē varētu būt iekļauta vai nu informācija par spēkā esošo atstādināšanu no amata, vai cita informācija, kas attiecas uz atstādināšanu no amata dalībvalstī, kura saņēma pieprasījumu. Šādi informācijas pieprasījumi būtu jāapmierina, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Minētajā saistībā dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām brīvi izvēlēties, kā vislabāk vākt šādu informāciju, piemēram, apkopojot attiecīgo informāciju no reģistriem vai citām vietām, kurās tā tiek glabāta saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, vai izveidojot īpašus reģistrus vai īpašas sadaļas uzņēmējsabiedrību reģistros. Ja ir vajadzīga papildu informācija, piemēram, par atstādināšanas no amata laikposmu un iemesliem, būtu jāļauj dalībvalstīm to sniegt, izmantojot visas pieejamās informācijas apmaiņas sistēmas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tomēr ar šo direktīvu nebūtu jāuzliek pienākums šādu informāciju pieprasīt visos gadījumos. Turklāt tam, ka dalībvalstīm ir ļauts ņemt vērā informāciju par atstādināšanu no amata citā dalībvalstī, nebūtu jāuzliek pienākums dalībvalstīm atzīt atstādināšanu no amata, kas spēkā citās dalībvalstīs.

(24)

Lai nodrošinātu, ka visas personas, kas mijiedarbojas ar sabiedrībām vai filiālēm, ir aizsargātas un ka tiek novērsta krāpnieciska vai cita ļaunprātīga darbība, ir svarīgi, lai dalībvalstu kompetentās iestādes spētu pārbaudīt, vai personai, kuru plānots iecelt vadītāja amatā, nav aizliegts veikt vadītāja pienākumus. Minētajā saistībā kompetentajām iestādēm, izmantojot uzņēmējsabiedrību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, būtu jāzina arī tas, vai attiecīgā persona ir iekļauta kādā no reģistriem, kas attiecas uz vadītāju atstādināšanu no amata citās dalībvalstīs. Reģistriem, iestādēm, personām vai struktūrām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotas nodarboties ar jebkuriem tiešsaistes procedūru aspektiem, šādus personas datus nevajadzētu glabāt ilgāk, nekā nepieciešams, lai izvērtētu, vai konkrētā persona ir ieceļama vadītāja amatā. Tomēr šādām vienībām varētu būt vajadzība šādu informāciju uzglabāt ilgāku laikposmu nelabvēlīga lēmuma iespējamas pārskatīšanas nolūkos. Jebkurā gadījumā uzglabāšanas laikposmam nevajadzētu pārsniegt valsts noteikumos paredzēto laikposmu, kādā uzglabājami personas dati, kas attiecas uz sabiedrības izveidi vai filiāles reģistrāciju vai ar to saistīto dokumentu vai informācijas iesniegšanu.

(25)

Šajā direktīvā paredzētajiem pienākumiem saistībā ar sabiedrību izveidi un filiāļu reģistrāciju tiešsaistē nebūtu jāskar jebkuras citas formalitātes, kas nav saistītas ar sabiedrību tiesībām un kas sabiedrībai ir jāizpilda, lai uzsāktu darbību saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem.

(26)

Tāpat kā attiecībā uz sabiedrību izveidi un filiāļu reģistrāciju tiešsaistē, lai samazinātu izmaksas un slogu sabiedrībām, arī visā sabiedrības dzīves ciklā vajadzētu būt iespējai pilnībā tiešsaistē iesniegt dokumentus un informāciju valstu reģistriem. Tajā pašā laikā dalībvalstīm būtu jāvar ļaut dokumentus un informāciju iesniegt ar citiem līdzekļiem, tostarp papīra veidā. Turklāt sabiedrības informācijas atklāšana būtu īstenojama, tiklīdz minētā informācija ir darīta pieejama minētajos valstu reģistros, jo tad tie ir savienoti un nodrošina visaptverošu atsauces avotu lietotājiem. Lai nepieļautu esošo informācijas atklāšanas līdzekļu darbības traucējumus, dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai izvēlēties – publicēt visu vai daļu no sabiedrības informācijas valsts oficiālajā vēstnesī, vienlaikus nodrošinot, ka reģistrs elektroniski nosūta informāciju minētajam valsts oficiālajam vēstnesim. Šai direktīvai nevajadzētu skart valsts noteikumus attiecībā uz reģistra juridisko vērtību un valsts oficiālā vēstneša lomu.

(27)

Lai atvieglotu veidu, kādā informāciju, ko glabā valstu reģistros, var meklēt citām sistēmām un apmainīties ar to ar citām sistēmām, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pēc tam, kad beidzies attiecīgais transponēšanas periods, visi dokumenti un informācija, ko sabiedrība vai filiāle sniedz jebkurai iestādei, personai vai struktūrai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarota nodarboties ar jebkuru no tiešsaistes procedūru aspektiem, kā daļu no šajā direktīvā paredzētajām tiešsaistes procedūrām, valstu reģistros var glabāt mašīnlasāmā un meklēšanai piemērotā formātā vai kā strukturētus datus. Tas nozīmē, ka datnes formāts būtu jāstrukturē tāda veidā, lai lietojumprogrammas varētu viegli identificēt, atpazīt un izgūt konkrētus datus un to iekšējo struktūru. Prasība nodrošināt tādu dokumentu un informācijas formātu, kurā iespējams veikt meklēšanu, nebūtu jāattiecina nedz uz skenētiem parakstiem, nedz uz citiem datiem, kas nav piemēroti mašīnlasīšanai. Tā kā tam varētu būt nepieciešams veikt izmaiņas esošajās dalībvalstu informācijas sistēmās, šai prasībai būtu jāparedz ilgāks transponēšanas laikposms.

(28)

Lai sabiedrībām samazinātu izmaksas, administratīvo slogu un procedūru ilgumu, sabiedrību tiesību jomā dalībvalstīm būtu jāpiemēro “vienreizējas iesniegšanas princips”, kas ir nostiprināts Savienībā, par ko cita starpā liecina Regula (ES) 2018/1724, Eiropas Komisijas e-pārvaldes rīcības plāns vai Tallinas deklarācija par e-pārvaldi. Vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana nozīmē, ka sabiedrībām netiek prasīts iesniegt vienu un to pašu informāciju valsts iestādēm vairāk par vienu reizi. Piemēram, sabiedrībām nebūtu jāiesniedz viena un tā pati informācija gan valsts reģistram, gan valsts oficiālajam vēstnesim. Tā vietā reģistram pašam jau iesniegtā informācija būtu jāsniedz valsts oficiālajam vēstnesim. Tāpat, ja sabiedrība ir izveidota vienā dalībvalstī un vēlas reģistrēt filiāli citā dalībvalstī, sabiedrībai vajadzētu būt iespējai izmantot dokumentus vai informāciju, kas jau ir iesniegti reģistrā. Turklāt, ja sabiedrība ir izveidota vienā dalībvalstī, bet tai ir filiāle citā dalībvalstī, sabiedrībai vajadzētu būt iespējai iesniegt informāciju par konkrētām izmaiņām sabiedrības informācijā tikai tam reģistram, kurā sabiedrība ir reģistrēta, bez vajadzības to pašu informāciju iesniegt reģistram, kurā ir reģistrēta filiāle. Gluži pretēji – ar tādu informāciju kā uzņēmuma nosaukuma maiņa vai sabiedrības juridiskās adreses maiņa būtu elektroniski jāapmainās starp reģistru, kurā ir reģistrēta sabiedrība, un reģistru, kurā ir reģistrēta filiāle, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

(29)

Lai nodrošinātu, ka ir pieejama konsekventa un atjaunināta informācija par sabiedrībām Savienībā un vēl vairāk palielinātu pārredzamību, vajadzētu būt iespējai izmantot reģistru savstarpējo savienojamību, lai apmainītos ar informāciju par jebkura veida sabiedrību, kas reģistrēta dalībvalstu reģistros saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai darīt dokumentu un informācijas par minētajiem citiem sabiedrību veidiem elektroniskas kopijas pieejamas minētajā reģistru savstarpējas savienojamības sistēmā.

(30)

Pārredzamības un darba ņēmēju, kreditoru un mazākuma kapitāldaļu turētāju interešu aizsardzības labad un lai iekšējā tirgū veicinātu uzticēšanos darījumdarbības darījumiem, tostarp pārrobežu darījumiem, ir svarīgi, lai ieguldītāji, ieinteresētās personas, uzņēmējdarbības partneri un iestādes var viegli piekļūt sabiedrību informācijai. Lai uzlabotu piekļuvi minētajai informācijai, visās dalībvalstīs bez maksas būtu jābūt pieejamai plašākai informācijai. Šajā informācijā būtu jāiekļauj sabiedrības statuss un informācija par tās filiālēm citās dalībvalstīs, kā arī informācija par personām, kuras vai nu kā struktūra vai kā jebkuras šādas struktūras locekļi ir pilnvaroti pārstāvēt sabiedrību. Turklāt cena par to, lai vai nu papīra, vai elektroniskas kopijas veidā iegūtu visus attiecīgās sabiedrības publiskotos dokumentus un informāciju vai jebkuras šādu dokumentu un informācijas daļas, nedrīkstētu pārsniegt administratīvās izmaksas, tostarp izmaksas par reģistru izveidi un uzturēšanu, ar noteikumu, ka cena nav nesamērīga salīdzinājumā ar pieprasīto informāciju.

(31)

Pašreiz dalībvalstīm ir iespēja izveidot papildu piekļuves punktus saistībā ar reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Tomēr Komisijai nav iespējams pievienot citas ieinteresētās personas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai. Lai citas ieinteresētās personas gūtu labumu no reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas un nodrošinātu, ka to sistēmās ir iekļauta precīza, atjaunināta un uzticama informāciju par sabiedrībām, Komisija būtu jāpilnvaro noteikt papildu piekļuves punktus. Šādiem piekļuves punktiem vajadzētu būt saistītiem ar tām sistēmām, ko izstrādājusi un uztur Komisija vai citas Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, lai tās varētu veikt savas administratīvās funkcijas vai izpildītu Savienības tiesību aktu noteikumus.

(32)

Lai palīdzētu sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību iekšējā tirgū, vieglāk paplašināt savu darījumdarbību pāri robežām, tām vajadzētu būt iespējai tiešsaistē atvērt un reģistrēt filiāles citā dalībvalstī. Tāpēc dalībvalstīm līdzīgā veidā kā attiecībā uz sabiedrībām būtu jādara iespējams tiešsaistē reģistrēt filiāles un tiešsaistē iesniegt dokumentus un informāciju, tādējādi palīdzot samazināt izmaksas, kas vienlaikus mazinātu administratīvo slogu un ar pārrobežu darbībām saistīto formalitāšu ilgumu.

(33)

Ja tiek reģistrēta tādas sabiedrības filiāle, kas ir reģistrēta citā dalībvalstī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai arī pārbaudīt konkrētu informāciju par sabiedrību, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Turklāt, ja tiek slēgta filiāle vienā dalībvalstī, minētās dalībvalsts reģistram par to būtu jāinformē dalībvalsts, kurā ir reģistrēta sabiedrība, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, un abiem reģistriem būtu jāreģistrē informācija par šādu slēgšanu.

(34)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar Savienības un valstu tiesību aktiem, ir nepieciešams svītrot noteikumus, kas attiecas uz kontaktkomiteju, kura vairs nepastāv, un atjaunināt Direktīvas (ES) 2017/1132 I un II pielikumā iekļauto sabiedrību veidu sarakstu.

(35)

Lai ņemtu vērā turpmākās izmaiņas dalībvalstu tiesību aktos un Savienības tiesību aktos attiecībā uz sabiedrību veidiem, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību būtu jādeleģē Komisijai, lai atjauninātu Direktīvas (ES) 2017/1132 I, II un IIA pielikumā iekļauto sabiedrību veidu sarakstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(36)

Šīs direktīvas noteikumi, tostarp pienākumi attiecībā uz sabiedrību reģistrāciju, neietekmē valstu tiesību aktus, kas attiecas uz nodokļu pasākumiem dalībvalstīs, vai to teritoriālās un administratīvās apakšvienības.

(37)

Šai direktīvai nebūtu jāietekmē nedz dalībvalstu pilnvaras noraidīt pieteikumus sabiedrību izveidei un filiāļu reģistrācijai krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, nedz dalībvalstu veiktas izmeklēšanas un izpildes darbības, tostarp tās, ko veic policija vai citas kompetentās iestādes. Nebūtu jāietekmē arī citi pienākumi atbilstīgi Savienības vai valstu tiesību aktiem, tostarp tie, kas izriet no noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, terorisma finansēšanas apkarošanu un faktiskajām īpašumtiesībām. Šī direktīva neietekmē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (8) noteikumus, kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riskiem, jo īpaši pienākumus saistībā ar pienācīgu klienta uzticamības pārbaudes pasākumu veikšanu, pamatojoties uz riska pakāpi, un pienākumu identificēt un reģistrēt jebkuras jaunizveidotas vienības faktisko īpašnieku tās inkorporācijas dalībvalstī.

(38)

Šī direktīva būtu jāpiemēro atbilstīgi Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību un privātuma un personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā. Šajā direktīvā noteikto fizisko personu personas datu jebkāda apstrāde ir jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (9).

(39)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (10) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2018. gada 26. jūlijā sniedza savu atzinumu.

(40)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, sniegt vairāk digitālu risinājumu sabiedrībām iekšējā tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(41)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (11) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(42)

Ņemot vērā valstu sistēmās šīs direktīvas noteikumu ievērošanai nepieciešamo izmaiņu sarežģītību un to, cik būtiskas ir atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesību jomā, ir lietderīgi paredzēt, ka dalībvalstis, kas atsevišķu šīs direktīvas noteikumu transponēšanā saskaras ar sevišķām grūtībām, var paziņot Komisijai, ka tās vēlas izmantot attiecīgā īstenošanas perioda pagarinājumu līdz vienam gadam. Dalībvalstīm būtu jānorāda objektīvi iemesli, lai iesniegtu pieteikumu šādam pagarinājumam.

(43)

Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu minētā izvērtēšana būtu jāveic, pamatojoties uz pieciem kritērijiem, proti, efektivitāte, lietderība, būtiskums, saskaņotība un ES pievienotā vērtība, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Dalībvalstīm būtu jāpalīdz veikt minēto izvērtējumu, sniedzot Komisijai datus, kas tām pieejami par to, kā sabiedrību izveide tiešsaistē darbojas praksē, piemēram, datus par to, cik sabiedrību izveidotas tiešsaistē, cik gadījumos izmantotas veidnes vai cik bieži bijusi nepieciešama fiziska klātbūtne, cik laika vidēji prasījusi izveide tiešsaistē un kādas bijušas vidējās izmaksas.

(44)

Būtu jāvāc informācija, lai novērtētu šīs direktīvas ietekmi, ņemot vērā tajā noteiktos mērķus, un lai veiktu izvērtējumu saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. punktu.

(45)

Tādēļ Direktīva (ES) 2017/1132 būtu attiecīgi jāgroza,