32019D0606(01)

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
Lēmums - 17 April 2019 - EN - EUR-Lex

Document 32019D0606(01)

Help

Komisijas Lēmums (2019. gada 17. aprīlis) par jaunu darba uzdevumu noteikšanu attiecībā uz pīlāru novērtēšanas metodiku, kuru izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046

C/2019/2882

OV C 191, 6.6.2019, p. 2–136 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

HTML

PDF

Official Journal

6.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/2

KOMISIJAS LĒMUMS

(2019. gada 17. aprīlis)

par jaunu darba uzdevumu noteikšanu attiecībā uz pīlāru novērtēšanas metodiku, kuru izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046

(2019/C 191/02)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (1), un jo īpaši tās 154. panta 3. un 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) 154. panta 3. punktā noteikts, ka Komisijai ir jāveic novērtējums par to personu vai subjektu sistēmām, noteikumiem un procedūrām, kuri īsteno Savienības līdzekļus netiešā pārvaldībā, ja tā plāno izmantot šādas sistēmas, noteikumus un procedūras darbības īstenošanai. Novērtējuma mērķis ir nodrošināt tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina, kad Komisija izpilda budžetu tiešajā pārvaldībā.

(2)

Turklāt Finanšu regulas 154. panta 4. punktā ir noteikts, ka Komisijai ir jānovērtē, vai personām vai subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus netiešajā pārvaldībā, ir vairākas īpašas sistēmas, noteikumi un procedūras, kas attiecas, piemēram, uz iekšējo kontroli, grāmatvedību un datu pārvaldību. Komisija var arī novērtēt citus attiecīgās personas vai subjekta noteikumus un procedūras, ja par to vienojas.

(3)	Novērtējumus, kas jāveic saskaņā ar Finanšu regulas 154. panta 3. un 4. punktu, parasti veic ārējie revidenti, pamatojoties uz Komisijas izveidoto darba uzdevumu kopumu.

(4)

Ņemot vērā papildu prasības, kas izriet no Finanšu regulas, tostarp noteikumus par budžeta garantijām, un ņemot vērā neseno Savienības politiku attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, ir jāpārskata spēkā esošie darba uzdevumi un to metodika, kas jāizmanto, veicot novērtējumus.

(5)

Ņemot vērā Finanšu regulas 154. panta 4. punktu, darba uzdevumiem būtu jāaptver deviņas dažādas jomas (vai pīlāri), no kurām dažas ir obligātas visām personām un subjektiem (proti, iekšējā kontrole, grāmatvedība, ārējā revīzija), un dažas no tām ir noteiktas saskaņā ar darbībām, kuras persona vai subjekts gatavojas uzņemties (proti, dotācijas, iepirkumi un finanšu instrumenti un to ietvaros – izslēgšana no piekļuves finansējumam, informācijas par saņēmējiem publiskošana un personas datu aizsardzība). Attiecībā uz visiem piemērojamajiem pīlāriem darba uzdevumiem būtu jānodrošina, ka Komisija iegūst pierādījumus, ka Savienības finanšu interešu aizsardzības līmenis ir līdzvērtīgs tam, kas ir nodrošināts gadījumos, kad Komisija īsteno līdzekļus tiešā pārvaldībā, ņemot vērā iespējamos uzraudzības pasākumus, ko Komisija veikusi saskaņā ar Finanšu regulas 154. panta 5. punktu. Turklāt Finanšu regulas 154. panta 6. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka Komisija var pieņemt lēmumu nepieprasīt 3 un 4. punktā minēto ex ante novērtējumu attiecībā uz procedūrām, kuras īpaši pieprasa Komisija, tostarp pašas Komisija procedūras un tās, kas noteiktas pamataktos.

(6)

Ņemot vērā proporcionalitātes principu, darba uzdevumos nebūtu jāparedz neviena prasība attiecībā uz konkrētu organizācijas struktūru vai konkrētu specializētu darbinieku skaitu, jo maziem subjektiem tā būtu nesamērīga prasība. Tomēr, lai īstenotu principus, kas noteikti darba uzdevumos, nav lietderīgi noteikt izņēmumus attiecībā uz jauniem un/vai maziem subjektiem, jo ir svarīgi nodrošināt augstu pārvaldības standartu.

(7)

Finanšu regulas 279. panta 3. punktā ir noteikts, ka spēkā esošo pīlāru novērtējumus, kas veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2), turpinās piemērot, un tie ir attiecīgi jāpārskata. Ciktāl šajā lēmumā paredzētie darba uzdevumi ietver prasības, kas nebija iekļautas iepriekšējos darba uzdevumos, par personām un subjektiem, kurai novērtēti saskaņā ar iepriekšējiem darba uzdevumiem, attiecībā uz šīm prasībām būs jāveic papildu novērtējums,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Darba uzdevumi, kas jāizmanto, veicot novērtējumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 154. panta 3. un 4. punktu, ir izklāstīti šā lēmuma pielikumā.

Briselē, 2019. gada 17. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Günther OETTINGER

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

PIELIKUMS

<LĪGUMSLĒDZĒJAS IESTĀDES VEIDLAPA>

DARBA UZDEVUMI PĪLĀRU NOVĒRTĒJUMA VEIKŠANAI ATTIECĪBĀ UZ SUBJEKTU, KAS LŪDZ TAM UZTICĒT ES BUDŽETA IZPILDI NETIEŠAJĀ PĀRVALDĪBĀ

[SUBJEKTA NOSAUKUMS]

Subjekts, kas pieprasa novērtējumu:	[Subjekta nosaukums un pilna adrese]
Valsts:	[Valsts, kurā subjekts ir reģistrēts]
Pakalpojumu pieprasījuma atsauce/datums:	[Pakalpojumu pieprasījuma vai cita līdzvērtīga dokumenta, ko izdevis subjekts, atsauce/datums]
Laikposms, uz ko attiecas novērtējums:	[Gads (12 mēneši), kas beidzas novērtējuma praktiskā darba (procedūras uz vietas) sākuma dienā]
Novērtējuma sākuma datums:	[Orientējošais sākuma datums. Novērtējuma plānotais līgumā noteiktais datums (pasūtījuma veidlapas datums)]
Novērtējuma beigu datums:	[Orientējošais beigu datums. Galīgā ziņojuma saņemšanas plānotais datums]

SATURA RĀDĪTĀJS

Ievads

Mērķi

Standarti un norādījumi

Prasības revidentam

Tvērums

Novērtējuma procedūras

Citi jautājumi

Pielikumi

NORĀDĪJUMI PAR ŠO DARBA UZDEVUMU (DU) IZMANTOŠANU

Viss pelēki ieēnotais teksts <slīprakstā> ir norādījumi un jāizdzēš.

Subjektam ir jāpapildina teksts, kas norādīts tekstlogā [teksts].

Vienmēr jāievēro šiem darba uzdevumiem paredzētais teksts un formulējums, tos nedrīkst mainīt.

Šis norādījums jāizdzēš no darba uzdevumiem.

1. IEVADS

Konteksts

Finanšu regulas (1) (FR), kas ir piemērojama Eiropas Savienības (ES) vispārējam budžetam, 154. pantā ir noteiktas budžeta izpildes metodes, kuras ietver arī “netiešu pārvaldību”. Saskaņā ar netiešu pārvaldību Komisija var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu FR 62. pantā norādītajām valstīm, organizācijām un struktūrām (turpmāk “subjekti”). Var tikt piesaistīti šādi subjekti:

—	trešās valstis vai to norīkotās struktūras, piemēram, Iekšlietu ministrija, Kambodžas Karaliste,

—	starptautiskas organizācijas un to aģentūras, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma (UNDP),

—	publisko tiesību subjekti, piemēram, Kreditanstalt für Wiederaufbau (KfW),

—	struktūras, uz kurām attiecas privāttiesības un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ciktāl tās sniedz pietiekamas finanšu garantijas, piemēram, Cassa Depositi e Prestiti (CDP).

Ja šādi subjekti pārvalda ES līdzekļus, tiem ir jānodrošina tāds Savienības finanšu interešu aizsardzības līmenis, kas ir līdzvērtīgs FR noteiktajam. Proti, tiem ir jāatbilst prasībām attiecībā uz deviņiem “pīlāriem”. Šie pīlāri ir saistīti ar:

1)	iekšējās kontroles sistēmu;

2)	grāmatvedības sistēmu;

3)	neatkarīgu ārējo revīziju;

kā arī noteikumiem un procedūrām, kuras attiecas uz:

4)	finansējuma nodrošināšanu no ES līdzekļiem dotāciju veidā;

5)	iepirkumiem;

6)	finanšu instrumentiem (2);

kā arī:

7)	izslēgšanu no piekļuves finansējumam;

8)	informācijas par saņēmējiem publiskošanu;

9)	personas datu aizsardzību.

Tādēļ subjektiem, kas vēlas strādāt ar ES līdzekļiem netiešās pārvaldības režīmā, ir jāveic visaptverošs pīlāru novērtējums. Balstoties uz pīlāru novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu par to, vai: i) tā var subjektam uzticēt budžeta izpildes uzdevumus; un ii) tā var slēgt konkrētus nolīgumus (t. i., netiešās pārvaldības iemaksu nolīgumus) ar subjektu. Tomēr, ja to paredz juridiskais pamats, šos nosacījumus var precizēt nolīgumā ar Komisiju vai atsaucoties uz vadlīnijām (piemēram, “Vadlīnijām valsts aģentūrām”Erasmus gadījumā), lai nodrošinātu saskaņotu īstenošanu un vienlīdzīgu attieksmi pret ES programmas saņēmējiem visās iesaistītajās valstīs.

Turpmāk ir izklāstīti darba uzdevumi (DU), ar ko saskaņā [līgumslēdzējas iestādes pilns nosaukums un adrese] piekrīt piesaistīt revidentu, lai veiktu [subjekta nosaukums] pīlāru novērtējumu un sagatavotu ziņojumu par šo novērtējumu. Šie DU ir pievienoti subjekta [pakalpojumu pieprasījuma, vai līdzvērtīga dokumenta] pielikumā.

Šajos darba uzdevumos un 1.–4. pielikumā, kas ir šo darba uzdevumu neatņemama daļa, izmanto turpmāk uzskaitītos terminus.

—

Pīlāru novērtējums, novērtējums vai uzdevums attiecas uz šo apliecinājuma uzdevumu. Šajā kontekstā pīlāri ir plašas jomas, uz ko attiecas šis novērtējums; tie ietver iekšējo kontroli, grāmatvedību, neatkarīgu ārējo revīziju, izslēgšanu no piekļuves finansējumam, informācijas par saņēmējiem publiskošanu un personas datu aizsardzību. Subjekts vienmēr ir jānovērtē, lai pārbaudītu, vai tas spēj izpildīt prasības šajās jomās. Papildus iepriekš uzskaitītajiem sešiem obligātajiem pīlāriem ir trīs fakultatīvi pīlāri, kas aptver dotāciju procedūras un noteikumus, iepirkumus un finanšu instrumentus.

—

Revidents ir revīzijas uzņēmums, kas nolīgts šā uzdevuma veikšanai un attiecīga ziņojuma iesniegšanai Komisijai. Revidents var būt persona vai personas, kas veic novērtējumu, parasti uzdevuma partneris vai citi uzdevuma komandas locekļi. Uzdevuma partneris ir partneris vai cita persona uzņēmumā: i) kura atbild par uzdevumu un tā veikšanu, kā arī par uzņēmuma vārdā izdoto ziņojumu; un ii) kuru ir atbilstīgi pilnvarojusi profesionāla, juridiska vai regulatīva struktūra.

—	Subjekts ir subjekts, kam veic pīlāru novērtējumu. Subjekts parasti ir (3) līgumslēdzēja iestāde šāda novērtējuma ietvaros.

—	Komisija ir Eiropas Komisija, kuru attiecīgā gadījumā var pārstāvēt attiecīgais dienests vai nodaļa attiecīgajā Komisijas ģenerāldirektorā vai ES delegācija.

2. MĒRĶI

Revidentu piesaista, lai novērtētu subjekta ieviestās sistēmas un piemēroto kontroli, noteikumus un procedūras katram pīlāram, balstoties uz Komisijas noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz katru pīlāru. Šā pīlāru novērtējuma mērķis ir: i) dot revidentam iespēju ziņot par to, vai subjekts atbilst prasībām attiecībā uz katru konkrēto pīlāru, kuras noteiktas Finanšu regulas, kas piemērojama Eiropas Komisijas vispārējam budžetam, 154. panta 4. punkta a)–f) apakšpunktā un Finanšu regulas, kas piemērojama Eiropas Attīstības fondam, 29. panta 1. punktā; un ii) izdarīt secinājumus, vai subjekts:

—	ir izveidojis efektīvu, lietderīgu un ekonomisku iekšējās kontroles sistēmu, balstoties uz starptautisku paraugpraksi un ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus, un nodrošina visu tās būtisko aspektu darbību,

—	izmanto grāmatvedības sistēmu, kas visu būtisko aspektu ziņā laikus sniedz precīzu, pilnīgu un uzticamu informāciju, balstoties uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus,

—	ir pakļauts neatkarīgai ārējai revīzijai, kas attiecībā uz visiem būtiskajiem aspektiem saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem un Eiropas Komisijas noteiktajiem kritērijiem ir jāveic revīzijas dienestam, kurš ir funkcionāli neatkarīgs no attiecīgā subjekta,

—	piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem iepirkumu veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus, <Šī tabula ir jāizdzēš, ja tā nav vajadzīga>.

—	piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem iepirkumu veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus, <Šī tabula ir jāizdzēš, ja tā nav vajadzīga>.

—	piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem/budžeta garantijām finanšu instrumentu/budžeta garantiju veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus, <Šī tabula ir jāizdzēš, ja tā nav vajadzīga>.

—	piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai trešās personas izslēgtu no piekļuves finansējumam, izmantojot iepirkumus, dotācijas un/vai finanšu instrumentus,

—	atbilstīgi un laikus publisko informāciju par līdzekļu saņēmējiem,

—	nodrošina personas datu aizsardzību, kas ir līdzvērtīga FR 5. pantā minētajai aizsardzībai.

Turklāt, vienojoties ar attiecīgo subjektu un neskarot galīgo vērtējumu, revidents var novērtēt, vai subjekts atbilst standartiem, kas ir līdzvērtīgi piemērojamiem ES tiesību aktiem un saskaņotajiem starptautiskajiem un ES standartiem attiecībā uz kontroli saistībā ar nodokļu apiešanu un jurisdikcijām, kas nesadarbojas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un terorisma finansēšanas novēršanu. Ja subjekts piekrīt novērtējumam saistībā ar šo konkrēto jautājumu kopumu, revidentam par to prasa ziņot 6. pīlāra ietvaros. Lai īstenotu Savienības līdzekļus, izmantojot finanšu instrumentus, neatkarīgi no tā, vai tie ir nodrošināti ar budžeta garantiju vai nav, subjektam būs jāievēro attiecīgās Finanšu regulas prasības, kas ietvertas 6.B un 6.C papildiedaļā, slēdzot atbilstīgas līgumiskas vienošanās, arī gadījumā, ja tie izvēlas iespēju, ka pīlāru novērtējumu saistībā ar šīm iedaļām tiem neveic.

3. STANDARTI UN NORĀDĪJUMI

Revidenta, kurš veic šo pīlāru novērtējumu, rīcību reglamentē:

—

Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskā apliecinājuma uzdevumu sistēma un starptautiskais apliecinājuma uzdevumu standarts (ISAE) 3000 attiecībā uz apliecinājuma uzdevumiem, kas nav vēsturiskas finanšu informācijas revīzijas vai pārbaudes, ciktāl tos var piemērot šā pīlāru novērtējuma konkrētajā kontekstā.

—

IFAC Profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss, ko izdevusi IFAC Starptautiskā Grāmatvežu ētikas standartu padome (IESBA) un kas nosaka ētikas pamatprincipus revidentiem saistībā ar integritāti, objektivitāti, neatkarību, profesionālo kompetenci un pienācīgu rūpību, konfidencialitāti, profesionālu rīcību un tehniskajiem standartiem;

—	IFAC starptautiskie kvalitātes kontroles standarti (ISQC), kas nosaka standartus un sniedz norādījumus par revidentu kvalitātes kontroles sistēmu.

4. PRASĪBAS REVIDENTAM

4.1. Vispārīgie principi

Revidentam ir jābūt neatkarīgam ārējam revidentam, kurš ir reģistrēts kā biedrs kādā valsts grāmatvežu vai revidentu struktūrā vai iestādē, kas savukārt ir Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) locekle un ir sertificēta revīziju veikšanai.

Revidentam ir jābūt funkcionāli neatkarīgam no attiecīgā subjekta. Tādējādi subjekta, kam veic novērtējumu, iekšējais revidents nedrīkst veikt pīlāru novērtējumu.

Piekrītot šiem DU, revidents apliecina, ka atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

—	revidents un/vai uzņēmums ir biedrs kādā valsts grāmatvežu vai revidentu struktūrā vai iestādē, kas savukārt ir Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) locekle,

—	revidents un/vai uzņēmums ir biedrs kādā valsts grāmatvežu vai revidentu struktūrā vai iestādē. Lai gan šī organizācija nav IFAC locekle, revidents apņemas veikt šo uzdevumu saskaņā ar IFAC standartiem un ētiku, kā noteikts DU,

—

revidents un/vai uzņēmums ir reģistrēts kā obligātais revidents kādas ES dalībvalsts publiskas pārraudzības iestādes publiskā reģistrā saskaņā ar publiskās pārraudzības principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/43/EK; tas attiecas uz ES dalībvalstīs bāzētiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem (4),

—

revidents un/vai uzņēmums ir reģistrēts kā obligātais revidents kādas trešās valsts publiskas pārraudzības iestādes publiskā reģistrā, un uz šo reģistru attiecas publiskās pārraudzības principi, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos (tas attiecas uz trešās valstīs bāzētiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem).

Ja to atļauj pamatā esošais juridiskais pamats (piemēram, Erasmus), revidents var būt neatkarīga revīzijas struktūra, kas izraudzīta saskaņā ar Finanšu regulas 155. panta 1. punktu.

4.2. Kvalifikācijas, pieredze un komandu sastāvs (5)

Kvalifikācijas un pieredze

Revidentam ir jānodarbina pietiekams skaits darbinieku, kuriem ir: i) atbilstīgas profesionālās kvalifikācijas un piemērota pieredze darbā ar IFAC standartiem, it sevišķi ISAE 3000 attiecībā uz apliecinājuma uzdevumiem, kas nav vēsturiskas finanšu informācijas revīzijas vai pārbaudes; un ii) pieredze institucionālu vai atbilstības novērtējumu veikšanā un/vai sistēmu revīziju vai līdzvērtīgu uzdevumu veikšanā attiecībā uz subjektiem, kuru apmērs un sarežģītība ir salīdzināma ar konkrēto subjektu.

Turklāt uzdevuma komandai kopumā ir:

—

pieredze institucionālu vai atbilstības novērtējumu veikšanā un/vai sistēmu revīziju vai līdzvērtīgu uzdevumu veikšanā attiecībā uz ES finansētām programmām un projektiem, ko finansējuši valsts un/vai starptautiskie līdzekļu devēji un iestādes. Ir vēlams, lai uz vietas strādājošās komandas vadītājam, t. i., vai nu vadītājam (2. kategorija), vai vecākajam revidentam (3. kategorija), būtu pieredze sistēmu revīziju veikšanā attiecībā uz ES finansētām ārējās palīdzības darbībām un/vai citiem ES finansētiem pasākumiem, un/vai institucionālu vai atbilstības novērtējumu veikšanā attiecībā uz organizācijām attīstības palīdzības nozarē un/vai ekonomikas nozarē.

—	[Fakultatīvi [konkrētas(-u) valodas(-u)] zināšanas]

Komandas sastāvs

Revidentu komandā, kas vajadzīga šā pīlāru novērtējuma veikšanai, ir 1. kategorijas revidents, kuram ir galīgā atbildība par novērtējumu, un uzdevuma komanda, ko veido 2.–4. kategorijas revidentu atbilstīga kombinācija. Revidenta pienākums ir izveidot un norīkot uzdevuma komandu, kurā ir šim uzdevumam piemērota revidentu kombinācija.

Komisija izšķir četras revidentu kategorijas.

1. kategorija – revīzijas partneris

Revīzijas partneris ir augsti kvalificēts eksperts ar attiecīgu profesionālo kvalifikāciju, kurš uzņemas vai ir uzņēmies vecākā revidenta un vadītāja pienākumus publiskā sektora revīzijas ietvaros.

Šai personai ir jābūt kādas valsts grāmatvedības vai revīzijas struktūras vai iestādes biedram un vismaz 12 gadu profesionālai pieredzei kā profesionālam revidentam vai grāmatvedim publiskā sektora revīzijas ietvaros. Tiks ņemta vērā arī pieredze darbā ar ES ārējās palīdzības saņēmējvalstīm.

Revīzijas partneris vai cita persona, kas ir līdzīgā amatā, kādā ir partneris, ir persona revīzijas uzņēmumā, kura atbild par revīziju un tās veikšanu, kā arī par ziņojumu, ko izdod uzņēmuma vārdā. Revīzijas partneri ir atbilstīgi pilnvarojusi profesionāla, juridiska vai regulatīva struktūra; tas ir pilnvarots apliecināt pārskatu atbilstību tās valsts tiesību aktiem, kurā ir reģistrēts revīzijas uzņēmums.

2. kategorija – revīzijas vadītājs

Revīzijas vadītājiem ir jābūt kvalificētiem ekspertiem ar atbilstīgu universitātes grādu vai profesionālu kvalifikāciju. Tiem ir jābūt vismaz 6 gadu pieredzei kā profesionāliem revidentiem vai grāmatvežiem publiskā sektora revīzijas ietvaros, tostarp attiecīgai pieredzei vadošā amatā, vadot revīzijas komandas.

3. kategorija – vecākais revidents

Vecākajiem revidentiem ir jābūt kvalificētiem ekspertiem ar atbilstīgu universitātes grādu vai profesionālu kvalifikāciju un vismaz 3 gadu pieredzi publiskā sektora revīzijas ietvaros.

4. kategorija – revidenta palīgs

Revidentu palīgiem ir jābūt atbilstīgam universitātes grādam un vismaz 6 mēnešu pieredzei publiskā sektora revīzijas ietvaros.

Curricula vitae (CV)

Revidents līgumslēdzējai iestādei iesniedz CV par partneri vai citu personu revīzijas uzņēmumā, kura atbild par pīlāru novērtējumu un ziņojuma parakstīšanu, kā arī CV par uzņēmuma komandai norīkotajiem vadītājiem, vecākajiem revidentiem un revidentu palīgiem. CV ietver atbilstīgu informāciju par darbinieku veikto uzdevumu veidu, norādot spējas un kapacitāti uzņemties novērtējumu, kā arī ietver informāciju par attiecīgu konkrēto pieredzi. Līgumslēdzēja iestāde izskata CV, pirms paraksta rīkojuma veidlapu vai citu piemērojamu līguma dokumentu attiecībā uz šo uzdevumu, un patur tiesības tos noraidīt, ja neuzskata tos par piemērotiem uzdevuma prasībām.

5. TVĒRUMS

5.1. Novērtējuma veikšanas vieta un laikposms

Šo pīlāru novērtējumu veiks [ vieta(-as) ]. <Ir svarīgi norādīt pareizu(-as) novērtējuma veikšanas vietu(-as)>. Revidentam jāpārliecinās par novērtējuma veikšanas vietu(-ām) pie līgumslēdzējas iestādes pirms praktiskā darba sākšanas un jānodrošina, lai novērtējuma laikā ir pieejami atbilstīgi pavaddokumenti, kā arī galvenie darbinieki. Revidentam jāņem vērā, ka subjektam parasti ir vajadzīgas tikšanās, lai sagatavotu novērtējumu un apspriestu ziņojuma projektu un ka tas var būt saistīts ar papildu braucieniem (sk. 7. iedaļu).

Novērtējuma laikposmam parasti vajadzētu būt gadam (t. i., 12 mēnešu periodam), kas beidzas novērtējuma praktiskā darba sākuma dienā, t. i., dienā, kad revidents faktiski uzsāk novērtējuma procedūras un pārbaudes uz vietas (t. i., subjekta reģistrācijas vietā).

5.2. Uzdevuma konteksts

1. pielikuma “Uzdevuma konteksts – pamatinformācija pīlāru novērtējumam” izmantošana

Revidents gūst provizorisku izpratni par uzdevuma kontekstu, balstoties uz 1. pielikumu“Uzdevuma konteksts – pamatinformācija pīlāru novērtējumam”. Šai izpratnei jābūt pietiekamai, lai revidents varētu līgumslēdzējai iestādei iesniegt pamatotu piedāvājumu.

2.a pielikuma “Novērtējuma anketa” izmantošana

Subjekts revidentam iesniedz aizpildītu 2.a pielikumu iespējami ātri pēc tam, kad līgumslēdzēja iestāde ir nolīgusi revidentu, bet pirms revidenta novērtējuma procedūru uzsākšanas.

Otrajā posmā 2.a pielikums kļūs par atbalsta instrumentu, ko revidents izmanto, izstrādājot, plānojot un īstenojot novērtējuma procedūras, kā arī ņemot vērā kritērijus, par kuriem Eiropas Komisija uzskata, ka ir būtiski vai svarīgi, lai subjekts, kam veic novērtējumu, tos ievērotu.

Aizpildītā 2.a pielikuma anketa ir būtisks novērtējuma informācijas avots un pierādījumi revidentam. Tomēr tas nekādā gadījumā nav vienīgais avots, ko revidents izmanto, lai plānotu un veiktu novērtējuma procedūras un izdarītu secinājumus. Visa subjekta aizpildītā un sniegtā informācija ir provizoriska; tai ir jāpiemēro novērtējuma procedūras, ko revidents uzskata par vajadzīgām. Revidents nedrīkst paļauties uz informāciju pirms, izmantojot novērtējuma procedūras, nav pārliecinājies, ka informācija ir pietiekami precīza un pilnīga novērtējuma vajadzībām un informētu secinājumu izdarīšanai par pamatjautājumiem.

Tādējādi revidents pēc saviem ieskatiem var informāciju grozīt, pabeigt un papildināt konstatējumu slejā. Revidents var arī pievienot papildu jautājumus, ja uzskata, ka tas ir vajadzīgs, lai izdarītu informētus secinājumus par pamatjautājumiem.

Revidentam ir jāņem vērā konkrētie uzdevuma apstākļi un jāveic profesionāls vērtējums visa novērtējuma procesa laikā. Revidents vienmēr ir pilnībā atbildīgs par novērtējuma procedūru izstrādi, plānošanu un veikšanu papildus jautājumiem un procedūrām 2.a pielikuma anketā.

Revidents izmanto informāciju 2.a pielikuma anketā un novērtējuma procedūru rezultātus, lai aizpildītu 2. pielikumu“Novērtējuma anketa un kritēriji” (sk. 5.4. iedaļu turpmāk) un izdarītu secinājumu par katru novērtēto pīlāru.

5.3. Katram pīlāram piemēroto procedūru un pārbaužu raksturs, tvērums un laikposms

Katrā pīlārā revidentam ir jānovērtē attiecīgo sistēmu, kontroles, noteikumu un procedūru struktūra. Tas nozīmē, ka revidentam jāveic procedūras un pārbaudes, uz kuru pamata tam jāizdara secinājums par to, vai pastāv sistēma, kontrole, noteikumi un procedūras.

Turklāt revidentam ir jānovērtē sistēmu, kontroles, noteikumu un procedūru darbības efektivitāte visos attiecīgajos pīlāros (sk. 2. iedaļu “Mērķi” iepriekš), izņemot “neatkarīga ārējā revidenta” pīlāru, kura ietvaros revidents novērtē tikai ārējās revīzijas procedūru struktūru.

Attiecīgo sistēmu, noteikumu un procedūru struktūra un darbības efektivitāte ir jānovērtē, balstoties uz Komisijas noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz katru pīlāru (sk. 5.4. iedaļu turpmāk). Šajā nolūkā revidentam ir jāizmanto Komisijas sniegtās anketas.

Revidents nosaka visu to procedūru un pārbaužu raksturu, tvērumu un laikposmu, ko tas uzskata par vajadzīgiem, lai izdarītu secinājumu par sistēmu, kontroles, noteikumu un procedūru struktūru un darbības efektivitāti.

5.4. Kritēriji un būtiskums

Katram pīlāram ir trīs kritēriju līmeņi, kurus Eiropas Komisija ir noteikusi, formulējot (pamata) jautājumus 2. pielikumā“Novērtējuma anketa un kritēriji” un 2.a pielikumā“Novērtējuma anketa”.

Lai noteiktu, kas ir sistēmu, kontroles, noteikumu un procedūru būtiska nepilnība vai trūkums, revidentam ir jāņem vērā Komisijas noteiktie kritēriji un nozīmīguma līmeņi (t. i., rezultātu robežvērtības), jo šie faktori var ietekmēt Komisijas lēmumu par budžeta izpildes uzdevumu uzticēšanu subjektam netiešajā pārvaldībā.

1. līmenis (Finanšu regula)

Katram pīlāram ir viens visaptverošs 1. līmeņa jautājums ( 2. pielikumā“Novērtējuma anketa un kritēriji”), kas noteikts, balstoties uz Finanšu regulu. Šis jautājums ir fundamentāls. Ir iespējami tikai divu veidu secinājumi:

—	atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir “jā”; tas nozīmē, ka subjekts atbilst attiecīgā pīlāra prasībām; revidenta secinājums ir jāformulē pozitīvi un līdzvērtīgi “pozitīvam atzinumam”,

—	atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir “nē”; tas nozīmē, ka subjekts neatbilst attiecīgā pīlāra prasībām; tādā gadījumā secinājums ir jāformulē negatīvi, t. i., līdzvērtīgi “negatīvam atzinumam” saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

2. līmenis (pīlāru pamatkomponenti)

Pamatjautājumi 2. līmenī ir saistīti ar kritērijiem, kurus Komisija uzskata par būtiskiem. Šajā nolūkā ir noteikti pamatjautājumi un kritēriji attiecībā uz katra pīlāra pamatkomponentiem. Komponenti būtībā ir “apakšpīlāri”, ko savukārt veido jautājumu bloki 2.a pielikumā“Novērtējuma anketa”.

Revidentam jāveic profesionāls vērtējums, lai katram 2. līmeņa komponentam 2. pielikumā“Novērtējuma anketa un kritēriji”piešķirtu vērtējumu skalā no 0 līdz 10, balstoties uz informāciju un pierādījumiem, kas iegūti, izmantojot 2.a pielikumu .

3. līmenis (novērtējuma anketa ar jautājumu blokiem)

2.a pielikums“Novērtējuma anketa” ietver jautājumu blokus, kas ir saistīti ar pīlāru pamatkomponentiem 2. līmenī. Šie detalizēto jautājumu bloki ir neizsmeļoši. Tas nozīmē, ka revidentam jāizmanto vismaz šie jautājumi (jautājumu bloki), lai noteiktu katra komponenta vērtējumu 2. līmenī.

Revidents var formulēt papildu jautājumus un veikt papildu pārbaudes un procedūras pēc saviem ieskatiem. Revidents pilnībā paļaujas uz profesionālu vērtējumu attiecībā uz visiem 2.a pielikuma jautājumiem, lai noteiktu pīlāra pamatkomponentu vērtējumu 2. līmenī.

5.5. Tvēruma ierobežojumi

Revidents informē līgumslēdzēju iestādi par jebkādiem darba tvēruma ierobežojumiem, kas ir konstatēti pirms novērtējuma vai tā laikā, un apspriež ar līgumslēdzēju iestādi, kāda rīcība varētu būt nepieciešama un vai novērtējumu var turpināt, un kā to darīt.

6. NOVĒRTĒJUMA PROCEDŪRAS

Revidentam ir jāveic novērtējums saskaņā ar 3. pielikumu“Novērtējuma procedūras”, kas aptver dokumentāciju un pierādījumus, plānošanu, praktisko darbu un ziņošanu. 3. pielikums ietver novērtējuma procedūras, kas revidentam ir jāizmanto, un procedūras, kuras revidents var izvēlēties izmantot. Revidenta uzmanība tiek vērsta uz 6.1.–6.3. iedaļā turpmāk izklāstītajiem konkrētajiem aspektiem. Revidentam ir jānodrošina pienācīga profesionālā rūpība un vērtējums un jānosaka novērtējuma procedūru raksturs, laikposms un tvērums atbilstīgi novērtējuma mērķiem, tvērumam un kontekstam.

6.1. Dokumentācija un pierādījumi

Revidentam saskaņā ar ISAE 3000 jāsagatavo dokumentācija un jāiegūst pietiekami un atbilstīgi pierādījumi, lai pamatotu novērtējuma konstatējumus un izdarītu pamatotus secinājumus, uz kuriem balstīt katra pīlāra novērtējuma secinājumu. Revidents veic profesionālu vērtējumu, lai noteiktu, vai pierādījumi ir pietiekami un atbilstīgi (sk. 3.1. pielikumu).

6.2. Plānošana un praktiskais darbs

Novērtējuma sākšana

Novērtējuma oficiālais sākuma datums ir datums, kurā paraksta līgumslēdzējas iestādes rīkojuma veidlapu vai citu piemērojamu līguma dokumentu par novērtējumu. Pēc tam revidentam ir pēc iespējas ātrāk jāvienojas ar subjektu par praktiskā darba sākšanu.

Sagatavošanās sanāksme ar subjektu

Subjekts ieplāno sagatavošanās sanāksmi ar revidentu (sk. 3.2.1. pielikumu), kura notiks [subjekta nosaukums un adrese]. Subjekts informē Komisiju par šo sanāksmi, kuru apmeklēs Komisijas pārstāvji.

Novērtējuma plānošanas un praktiskā darba procedūras

Revidenta procedūrām jāietver izpratnes gūšana par uzdevuma kontekstu, kura ir pietiekama, lai izstrādātu un īstenotu turpmākās novērtējuma procedūras. Tas ietver:

—	pierādījumu iegūšanu par sistēmu, kontroles, noteikumu un procedūru struktūru (3.3.1. pielikums),

—	pārbaužu veikšanu par sistēmu, kontroles, noteikumu un procedūru darbības efektivitāti (3.3.2. pielikums),

—	attiecīgā gadījumā – paraugu atlasi un citus pārbaudēm vajadzīgo elementu izraudzīšanās veidus (3.3.3. pielikums),

—	attiecīgā gadījumā – iekšējo revidentu darba izmantošanu (3.3.4. pielikums).

6.3. Ziņojumi

4. pielikumā ietvertā pīlāru novērtējuma ziņojuma parauga izmantošana

Ir obligāti jāizmanto 4. pielikumā ietvertais pīlāru novērtējuma ziņojuma paraugs.

Valoda

Ziņojums ir jāsagatavo [valodā]. [Kopā ar ziņojumu ir jāiesniedz novērtējuma ziņojuma kopsavilkums [angļu/franču valodā]] (sk. 3.3.1. pielikumu). <Dzēst, ja nav vajadzīgs>.

Konstatējumi

Ir divu veidu konstatējumi.

—

Galvenie konstatējumi ir konstatējumi, kas saistīti ar sistēmu, kontroles, noteikumu un procedūru būtiskām nepilnībām vai trūkumiem. “Būtisks” nozīmē, ka revidents uzskata, ka šie faktori ir Komisijai tik svarīgi, ka tie varētu ietekmēt tās lēmumu par budžeta izpildes uzdevumu uzticēšanu subjektam netiešajā pārvaldībā. Tādējādi, ja attiecībā uz pīlāru tiek atklāti būtiski konstatējumi, revidentam ir jāizdara negatīvs secinājums par šo pīlāru.

Galvenie konstatējumi ietver arī gadījumus, kad vairāki konstatējumi individuāli nav saistīti ar būtisku nepilnību vai trūkumu, bet kopā nozīmē būtisku nepilnību vai trūkumu. Šādu konstatējumu kopīgā ietekme ir tik nozīmīga (t. i., būtiska), ka revidentam ir jāizdara secinājums, ka subjekts saistībā ar attiecīgo pīlāru neatbilst prasībām (t. i., secinājums ir “Nē”).

—

Pārējie konstatējumi ir visi nebūtiskie konstatējumi, kuriem pēc revidenta domām būtu jāpievērš subjekta uzmanība. Šie konstatējumi ir saistīti ar nepilnībām un trūkumiem sistēmās, kontrolē, noteikumos vai procedūrās, kas individuāli vai kopā ir saistītas ar mazāku risku, ka netiks sasniegti attiecīgā pīlāra mērķi.

Konstatējumi ir jāpaziņo saskaņā ar (tabulas) formātiem, kas 4. pielikumā norādīti pīlāru novērtējuma ziņojuma paraugā. Revidenta galvenie konstatējumi, kā arī pārējie konstatējumi var būt pamats uzraudzības pasākumiem, ko veic Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 154. panta 5. punktu.

Ieteikumi

Ir divu veidu ieteikumi.

—	Kritiski nozīmīgi ieteikumi ir saistīti ar sistēmu, kontroles, noteikumu vai procedūru būtiskām nepilnībām un trūkumiem un ar gadījumiem, kad attiecībā uz pīlāriem (regulāri) netiek izpildīti Komisijas kritēriji un/vai starptautiski pieņemti standarti.

—

Citi ieteikumi ir saistīti ar visiem pārējiem konstatējumiem, kuri nav būtiski. Šajos gadījumos sistēmu, kontroles, noteikumu vai procedūru nepilnībām un trūkumiem nav lielas un tūlītējas ietekmes uz šo sistēmu, kontroles, noteikumu vai procedūru mērķiem. Tomēr subjektam vajadzētu īstenot ierosinātos pasākumus, jo tas dotu iespēju uzlabot tā sistēmas, kontroli, noteikumus un procedūras un panākt lielāku efektivitāti un/vai lietderību.

Ieteikumi ir jāpaziņo saskaņā ar (tabulas) formātiem, kas 4. pielikumā norādīti pīlāru novērtējuma ziņojuma paraugā.

Secinājumi

Novērtējuma ziņojumā ir jāiekļauj secinājums par katru no pīlāriem. Ir divu veidu secinājumi. Secinājumi ir jāformulē vai nu pozitīvā formā (t. i., “ir izveidojis”, “izmanto”, “ir pakļauts” vai “piemēro”), vai izmantojot negatīvus formulējumu (t. i., “nav izveidojis”, “neizmanto”, “nav pakļauts” vai “nepiemēro”).

Pīlāru novērtējumā nevar izmantot secinājumu ar iebildēm (t. i., izmantojot formulējumu “izņemot”).

Novērtējuma ziņojuma datums

Ziņojuma projekta un ziņojuma, ko sagatavo pirms galīgā ziņojuma, datums ir diena, kad šos ziņojumus nosūta apspriešanai. Galīgā novērtējuma ziņojuma datumam ir jābūt dienai, kad tiek parakstīts galīgais neatkarīgā revidenta ziņojums (3.4.2. pielikums).

Novērtējuma ziņojuma projekta un galīgā novērtējuma ziņojuma iesniegšanas procedūras un grafiks

Revidentam ir jāievēro novērtējuma ziņojuma projekta un galīgā novērtējuma ziņojuma apspriešanas un iesniegšanas procedūras un grafiks, kā noteikts 3.4.3. un 3.4.4. pielikumā.

Revidenta uzmanība it sevišķi tiek vērsta uz šādiem punktiem:

—	revidentam subjektam jāiesniedz ziņojuma projekts [21; nosaka līgumslēdzēja iestāde] kalendāro dienu laikā pēc noslēguma sanāksmes datuma (t. i., praktiskā darba pabeigšanas).

—	laikposms starp novērtējuma noslēguma sanāksmi un galīgā novērtējuma ziņojuma iesniegšanu subjektam nepārsniedz [105; nosaka līgumslēdzēja iestāde] kalendārās dienas vai [15] nedēļas. revidentam darba dokumentos jāpaskaidro un jādokumentē jebkādi ziņojuma iesniegšanas kavējumi.

7. CITI JAUTĀJUMI

7.1. Informācija par izmaksu aprēķināšanas un paziņošanas praksi

Komisija nekādu informāciju, ko subjekts šā novērtējuma vajadzībām ir iesniedzis par izmaksu aprēķināšanas un ziņošanas metodiku, neuzskata par apstiprinātu saistībā ar kāda konkrēta pasākuma budžetu. Šāds apstiprinājums ir iespējams tikai tad, ja ir ievērotas konkrētas procedūras, kas ir noteiktas Komisijas lēmumā par vienības izmaksu un vienoto likmju ex ante novērtējumu (dēvētas arī par vienkāršoto izmaksu iespējām). Ja nav vienkāršoto izmaksu iespēju ex ante novērtējuma, jebkura konkrēta pasākuma izmaksu attiecināmību nosaka, tikai un vienīgi atsaucoties uz attiecīgā(-o) nolīguma(-u), kas noslēgts ar subjektu, noteikumiem.

7.2. Turpmāki pasākumi

Līgumslēdzēja iestāde var lūgt, lai revidents sniedz papildu palīdzību saistībā ar turpmākiem pasākumiem attiecībā uz galīgo novērtējuma ziņojumu. Līgumslēdzēja iestāde var arī lūgt, lai revidents atkārtoti novērtē vienu vai vairākus pīlārus, ja galīgajā novērtējuma ziņojumā ir secināts, ka subjekts neatbilst attiecīgā(-o) pīlāra(-u) prasībām.

Šie DU neietver nekādu revidenta papildu palīdzību saistībā ar līgumslēdzējas iestādes turpmākiem pasākumiem attiecībā uz galīgo novērtējuma ziņojumu; ja šāda palīdzība ir vajadzīga, līgumslēdzējai iestādei būs jāizdod rīkojuma veidlapas vai citu piemērojamo līguma dokumentu papildinājums par šādu uzdevumu.

7.3. Dažādi jautājumi

Pielikumi

1. pielikums.	Uzdevuma konteksts – pamatinformācija pīlāru novērtējumam
2. pielikums.	Novērtējuma anketa un kritēriji
2.a pielikums.	Novērtējuma anketa
3. pielikums.	Novērtējuma procedūras
4. pielikums.	Pīlāru novērtējuma ziņojums

UZMANĪBU! 1.–4. pielikums ir šo darba uzdevumu neatņemama daļa.

(1) Regula (ES, Euratom) 2018/1046.

(2) Uzskata, ka atsauce uz “finanšu instrumentiem” ietver arī budžeta garantijas.

(3) Pienācīgi pamatotos gadījumos līgumslēdzēja iestāde var būt Komisija.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/56/ES (OV L 158, 27.5.2014., 196. lpp.).

(5) Ja revīzijas struktūra nav no privātā sektora, jāpiemēro līdzvērtīgs amata stāža, kvalifikāciju un pieredzes līmenis.

1. pielikums

Uzdevuma konteksts – pamatinformācija pīlāru novērtējumam

SUBJEKTS, UZ KO ATTIECAS NOVĒRTĒJUMS

<norādiet pilnu novērtējamā subjekta nosaukumu>

PĪLĀRS

PĪLĀRS, UZ KO ATTIECAS NOVĒRTĒJUMS (1)

1.	IEKŠĒJĀ KONTROLE

JĀ

2.	GRĀMATVEDĪBA

JĀ

3.	ĀRĒJĀ REVĪZIJA

JĀ

DOTĀCIJAS

JĀ/NĒ <dzēst nevajadzīgo>

IEPIRKUMI

JĀ/NĒ <dzēst nevajadzīgo>

6.	FINANŠU INSTRUMENTI (2)

JĀ/NĒ <dzēst nevajadzīgo>

7.	IZSLĒGŠANA NO PIEKĻUVES FINANSĒJUMAM

JĀ

8.	INFORMĀCIJAS PAR SAŅĒMĒJIEM PUBLISKOŠANA

JĀ

9.	PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

JĀ

1., 2., 3., 7., 8. un 9. pīlāram vienmēr veic novērtējumu (3).

4.–6. pīlāram veic novērtējumu atkarībā no budžeta izpildes uzdevumiem, ko ir plānots uzticēt.

KONTAKTINFORMĀCIJA
Subjekts: [novērtētā subjekta pilns nosaukums]
Adrese	Valsts
Tālrunis	Fakss
Tīmekļa vietne
Galvenā kontaktpersona
Vārds, uzvārds	Amats	<norādiet izpildamatu, piemēram, direktors, virsvadītājs, finanšu un grāmatvedības vadītājs>
E-pasts	Tālrunis/Fakss
Eiropas Savienības delegācija [valstī] <dzēst šo tabulu, ja tā nav vajadzīga>
Adrese	Valsts
Tālrunis	Fakss
Galvenā kontaktpersona
Vārds, uzvārds	Amats
E-pasts	Tālrunis/fakss
Eiropas Komisijas dienests, kas atbild par attiecīgo ES finansējuma programmu <dzēst nevajadzīgo>
Galvenā kontaktpersona
Vārds, uzvārds	Amats/nodaļa
E-pasts	Tālrunis/fakss

1. PĪLĀRS – IEKŠĒJĀ KONTROLE

Aprakstiet (ne vairāk kā 5 lappuses) iekšējās kontroles sistēmu, aplūkojot:

—

kontroles vidi:

—	integritāti un ētikas vērtības,

—	organizatorisko struktūru un pilnvaru sadalījumu,

—	pārvaldības uzraudzības struktūru,

—	riska novērtējumu,

—

kontroles darbības, tostarp:

—	pienākumu nodalīšanu (ietverot interešu konfliktu novēršanas pasākumus),

—	informācijas apstrādi un datorizētas informācijas sistēmas (tostarp vispārēju IT kontroli, lietotņu kontroli, datu integritāti un revīzijas takas),

—	kļūdu, krāpšanas un pārkāpumu nepieļaušanu, atklāšanu un novēršanu,

—	bankas jautājumu/naudas pārvaldību,

—	algu un laika pārvaldību,

—

informāciju un saziņu:

—	iekšējo ziņošanu,

—	ārējo ziņošanu: finanšu pārskatus; ziņojumus līdzekļu devējiem,

—

uzraudzību:

—	iekšējās kontroles sistēmas (komponentu) uzraudzību,

—	iekšējās revīzijas funkciju.

2. PĪLĀRS – GRĀMATVEDĪBA

Aprakstiet (ne vairāk kā 5 lappuses) grāmatvedības sistēmu:

—	grāmatvedības sistēma un politika,

—	budžeta plānošana,

—	grāmatvedība un budžeta plānošana projektiem, darbībām, (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem.

3. PĪLĀRS – NEATKARĪGA ĀRĒJĀ REVĪZIJA

Aprakstiet (ne vairāk kā 5 lappuses) ārējās revīzijas funkciju, aplūkojot:

—	ārējās revīzijas tiesisko regulējumu,

—	subjekta ārējo revidentu un revīzijas standartus.

4. PĪLĀRS – DOTĀCIJAS

Aprakstiet (ne vairāk kā 5 lappuses) subjekta dotāciju sistēmu, aplūkojot:

—	reglamentējošos noteikumus un tiesisko regulējumu,

—	dotāciju principus, tostarp konkrētus pasākumus interešu konfliktu nepieļaušanai dotāciju piešķiršanas procesā,

—	izmantotos dotāciju veidus,

—	organizāciju (uzdevumus un atbildības jomas),

—	dotāciju procesa dokumentāciju un dokumentēšanu,

—

dotāciju procedūras, tostarp:

—	uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu,

—	priekšlikumu iesniegšanu,

—	priekšlikumu drošību un konfidencialitāti,

—	priekšlikumu saņemšanu, reģistrēšanu un atvēršanu,

—	atlases un izvērtēšanas procedūras,

—	dotāciju piešķiršanu,

—	paziņošanu un publicēšanu,

—	dotāciju nolīgumus un līgumus.

5. PĪLĀRS – IEPIRKUMI

Aprakstiet (ne vairāk kā 5 lappuses) subjekta iepirkumu sistēmu, aplūkojot:

—	reglamentējošos noteikumus un tiesisko regulējumu,

—

iepirkumu principus, it sevišķi:

—	pārredzamības pasākumus, piemēram, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumu ex ante publicēšanu un darbuzņēmēju ex post publiskošanu,

—	interešu konfliktu novēršanas pasākumus iepirkuma procesā,

—	izmantotos iepirkumu veidus (darbi, pakalpojumi, piegādes),

—	izmantotos konkursa iepirkuma procedūru veidus,

—	organizāciju (uzdevumus un atbildības jomas),

—	iepirkumu procesa dokumentāciju un dokumentēšanu,

—

iepirkuma procedūras:

—	konkursa uzaicinājumus,

—	atlases un izvērtēšanas procedūras un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu,

—	sūdzību sistēmu.

6. PĪLĀRS – FINANŠU INSTRUMENTI (4)

Aprakstiet (ne vairāk kā 5 lappuses) finanšu instrumentus, aplūkojot turpmāk uzskaitīto.

—

Reglamentējošie noteikumi un tiesiskais regulējums. Ir jāaplūko turpmāk uzskaitītie aspekti.

—	Instrumentu apraksti, tostarp ieguldījumu stratēģijas vai politika, sniegtā atbalsta veids, kritēriji finanšu starpnieku un galasaņēmēju atbilstībai, kā arī papildu darbības prasības, ar kurām transponē instrumenta politikas mērķus.

—	Prasības par vērtību mērķdiapazonu attiecībā uz sviras efektu (ES ieguldījuma finanšu instrumentā mērķis ir mobilizēt kopējo ieguldījumu, kas pārsniedz ES ieguldījuma apjomu saskaņā ar iepriekš noteiktiem rādītājiem).

—	Neatbilstīgo darbību definēšana.

—	Noteikumi, kas nodrošina interešu saskaņošanu un iespējamo interešu konfliktu novēršanu.

—	Noteikumi finanšu starpnieku atlasei (finanšu starpniekus atlasa atklātās, pārredzamās, samērīgās un nediskriminējošās procedūrās, izvairoties no interešu konflikta) un ieguldījumu instrumentu izveidei attiecīgā gadījumā.

—	Noteikumi par finanšu instrumentu īstenošanā iesaistītā pilnvarotā subjekta un citu subjektu atbildību.

—	Noteikumi par strīdu atrisināšanu.

—	Noteikumi par instrumentu pārvaldību.

—	Attiecīgā gadījumā noteikumi par ES ieguldījuma izmantošanu un atkārtotu izmantošanu (FR 209. pants).

—	Noteikumi par ES ieguldījumu un fiduciāro kontu pārvaldību, tostarp darījuma partnera riskiem, pieņemamām kases operācijām, attiecīgo personu pienākumiem, koriģējošām darbībām gadījumā, ja fiduciārajos kontos ir pārmērīgi atlikumi, uzskaiti un pārskatu sniegšanu.

—	Noteikumi par grāmatvedību un par finanšu pārskatiem (atsevišķi finanšu pārskati par katru finanšu instrumentu).

—	Noteikumi par finanšu instrumenta termiņu, pagarināšanas iespēju un izbeigšanu, tostarp nosacījumi pirmstermiņa izbeigšanai un attiecīgā gadījumā izejas stratēģijas.

—	Noteikumi par finanšu starpniekiem un galasaņēmējiem sniegtā atbalsta īstenošanas uzraudzību, tostarp finanšu starpnieku pārskatu sniegšanu.

—	Pamatprincipi: finanšu instrumentus izmanto, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un subsidiaritātes principus, un saskaņā ar to mērķiem.

—	Pamatnostādnes un darbības noteikumi par finanšu instrumentu izmantošanu.

—	Organizācija (uzdevumi un atbildības jomas).

—	Kredītriska pārvaldības sistēma un iekšējā riska novērtēšanas sistēma attiecīgā gadījumā (tikai subjektiem, kas plāno ES pieprasīt budžeta garantijas).

—	Kontroles noteikumi un procedūras saistībā ar nodokļu apiešanu un jurisdikcijām, kas nesadarbojas.

—	Kontroles noteikumi un procedūras saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

7. PĪLĀRS – IZSLĒGŠANA NO PIEKĻUVES FINANSĒJUMAM

Aprakstiet (ne vairāk kā 5 lappuses) subjekta izslēgšanas sistēmu, aplūkojot:

—	reglamentējošos noteikumus un tiesisko regulējumu,

—	izslēgšanas kritērijus,

—	procedūras; it sevišķi norādiet, vai procedūras ietver iepriekš uzskaitītos aspektus un kā piemēro procedūras.

8. PĪLĀRS – INFORMĀCIJAS PAR SAŅĒMĒJIEM PUBLISKOŠANA

Aprakstiet (ne vairāk kā 5 lappuses) subjekta sistēmu informācijas par līdzekļu saņēmējiem publiskošanai, aplūkojot:

—	reglamentējošos noteikumus un tiesisko regulējumu,

—

publiskošanas prasības; it sevišķi norādiet, vai procedūras ietver turpmāk uzskaitītos aspektus un kā piemēro procedūras:

—	vārds, uzvārds/nosaukums, raksturs un mērķis, summa,

—	laika grafiks,

—	publiskošanas kanāli.

9. PĪLĀRS – PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

Aprakstiet (ne vairāk kā 5 lappuses) subjekta sistēmu personas datu aizsardzībai, aplūkojot:

—	reglamentējošos noteikumus un tiesisko regulējumu,

—	personas datu aizsardzības prasības; it sevišķi norādiet, vai procedūras ietver minētās prasības un kā piemēro procedūras.

(1) Subjektam šeit ir jāraksta JĀ vai NĒ, lai norādītu, vai pīlāram tiek veikts novērtējums.

(2) Uzskata, ka atsauce uz “finanšu instrumentiem” ietver arī budžeta garantijas.

(3) Izņēmuma gadījumā, kad novērtējumu neveic par noteikumiem un procedūrām saistībā ar dotācijām, iepirkumu un finanšu instrumentiem (t. i., nevienam no 4. līdz 6. pīlāram), nav jāveic novērtējums par noteikumiem un procedūrām saistībā ar izslēgšanu un publiskošanu (t. i., 7. un 8. pīlārs).

(4) Finanšu instrumenti ietver arī budžeta garantijas.

2. pielikums

NOVĒRTĒJUMA ANKETA UN KRITĒRIJI

1. PĪLĀRS – IEKŠĒJĀ KONTROLE

1. līmenis (Finanšu regula). Vai subjekts ir izveidojis efektīvu, lietderīgu un ekonomisku iekšējās kontroles sistēmu, balstoties uz starptautisku paraugpraksi un ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus, un nodrošina visu tās būtisko aspektu darbību?

JĀ/NĒ

2. līmeņa kritēriji/jautājumi (iekšējās kontroles 5 komponenti)

VĒRTĒJUMS

(0 – 10)

1.	Kontroles vide Vai subjekta kontroles vide nodrošina atbilstīgu pamatu iekšējās kontroles veikšanai organizācijā?

../10

2.	Riska novērtējums Vai subjekts apzina riskus, kas apdraud subjekta mērķu sasniegšanu, ietverot krāpšanas iespējamības novērtēšanu, un vai riski tiek analizēti, lai uz šīs analīzes pamata noteiktu to pārvaldības iespējas?

../10

3.	Kontroles darbības Vai subjekts izmanto efektīvas un lietderīgas kontroles darbības, tostarp pārkāpumu un krāpšanas nepieļaušanu, atklāšanu un novēršanu?

../10

4.	Informācija un komunikācija Vai subjekts ir ieviesis kontroli un procedūras, kas nodrošina uzticamus ziņojumus – gan iekšējos, gan ārējos (ienākošos un izejošos) – saskaņā ar piemērojamām prasībām un standartiem?

../10

5.	Uzraudzība Vai subjekts regulāri un efektīvi uzrauga iekšējo kontroli?

../10

Kopējais vērtējums

../50

VĒRTĒJUMS

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir JĀ, ja kopējais vērtējums visiem 5 komponentiem ir vismaz 70 % un katra atsevišķā komponenta vērtējums ir vismaz 2/10 jeb 20 %.

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir NĒ, ja kopējais vērtējums ir zem 70 % un viena atsevišķa komponenta vērtējums ir zemāks par 2/10 jeb 20 %.

2. PĪLĀRS – GRĀMATVEDĪBA

1. līmenis (Finanšu regula). Vai subjekts izmanto grāmatvedības sistēmu, kas visu būtisko aspektu ziņā laikus sniedz precīzu, pilnīgu un uzticamu informāciju, balstoties uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus?

JĀ/NĒ

2. līmeņa kritēriji/jautājumi (grāmatvedības 3 komponenti)

VĒRTĒJUMS

(0 – 10)

1.	Grāmatvedības sistēma un politika Vai subjekts izmanto atbilstīgu grāmatvedības sistēmu un vai tam ir skaidra un rakstiska grāmatvedības politika?

../10

2.	Budžeta plānošana Vai subjektam ir budžeta sistēma un procedūras, kas nodrošina pārredzamus un uzticamus budžetus tā operācijām un darbībām?

../10

Attiecīgā gadījumā grāmatvedība un budžeta plānošana konkrētiem projektiem, darbībām, (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem (1)

Vai subjektam ir: i) ziņošanas un budžeta procedūras, kas ļauj sagatavot atbilstīgus un savlaicīgus ziņojumus līdzekļu devējiem/līdzekļu nodrošinātājiem (tostarp Eiropas Komisijai) par to nodrošināto līdzekļu izmantošanu projektiem, darbībām, (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem; un ii) nodrošināta kapacitāte un procesi, lai sagatavotu finanšu pārskatus (2)?

../10

Kopējais vērtējums

../30

VĒRTĒJUMS

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir JĀ, ja kopējais vērtējums visiem 3 komponentiem ir vismaz 70 % un katra atsevišķā komponenta vērtējums ir vismaz 2/10 jeb 20 %.

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir NĒ, ja kopējais vērtējums ir zem 70 % un viena atsevišķa komponenta vērtējums ir zemāks par 2/10 jeb 20 %.

3. PĪLĀRS – NEATKARĪGA ĀRĒJĀ REVĪZIJA

1. līmenis (Finanšu regula). Vai subjekts ir pakļauts neatkarīgai ārējai revīzijai, kas attiecībā uz visiem būtiskajiem aspektiem saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem un Eiropas Komisijas noteiktajiem kritērijiem ir jāveic revīzijas dienestam, kurš ir funkcionāli neatkarīgs no subjekta?

JĀ/NĒ

2. līmeņa kritēriji/jautājumi (neatkarīgas ārējās revīzijas 3 komponenti)

VĒRTĒJUMS

(0 – 10)

1.	Reglamentējošie noteikumi un tiesiskais regulējums Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums ārējās revīzijas veikšanai?

../10

Principi

Var izšķirt trīs iespējamās situācijas atkarībā no piemērojamā tiesiskā regulējuma un revīzijas standartiem.

Pamatjautājums (2. līmenis) – attiecināms, ja ārējo revīziju veic neatkarīgs profesionāls ārējās revīzijas uzņēmums (privātais sektors) saskaņā ar standartiem, kas ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem. Vai subjekts ir pakļauts ārējai revīzijai, ko:

—	veic profesionāls ārējās revīzijas uzņēmums, kurš ir neatkarīgs no subjekta un atbilst profesionālās ētikas pamatprincipiem, kas ietver: integritāti, objektivitāti, profesionālo kompetenci un pienācīgu rūpību, konfidencialitāti un profesionālu rīcību,

—	veic saskaņā ar revīzijas standartiem, kuri ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA), ko izdevusi Starptautiskā Revīzijas un apliecinājumu standartu padome (IAASB)?

Pamatjautājums (2. līmenis) – attiecināms, ja ārējo revīziju veic valsts revīzijas iestāde (valsts sektors) saskaņā ar standartiem, kas ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem. Vai subjekts ir pakļauts ārējai revīzijai, ko:

—

veic valsts revīzijas iestāde vai augstākā revīzijas iestāde (piemēram, valsts revīzijas palāta vai līdzvērtīga iestāde), kura ir neatkarīga no subjekta un atbilst profesionālās ētikas pamatprincipiem, kas ietver: integritāti, objektivitāti, profesionālo kompetenci un pienācīgu rūpību, konfidencialitāti un profesionālu rīcību,

—	veic saskaņā ar revīzijas standartiem, kuri ir līdzvērtīgi principiem, standartiem un norādījumiem, ko izdevusi Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI)?

Pamatjautājums (2. līmenis) – attiecināms, ja ārējo revīziju veic ārējās revīzijas vai pārraudzības struktūra, kas darbojas saskaņā ar konkrētu tiesisko vai institucionālo regulējumu (piemēram, ANO ārējais revidents) un kas ir neatkarīga no subjekta, atbilstīgi standartiem, kuri ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem. Vai subjekts ir pakļauts ārējai revīzijai, ko:

—	veic profesionāls ārējās revīzijas uzņēmums vai pārraudzības struktūra, kura ir neatkarīga no subjekta un atbilst profesionālās ētikas pamatprincipiem, kas ietver: integritāti, objektivitāti, profesionālo kompetenci un pienācīgu rūpību, konfidencialitāti un profesionālu rīcību,

—	veic saskaņā ar revīzijas standartiem, kuri ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA) vai INTOSAI standartiem?

../10

3.	Ārējās revīzijas procedūras Vai subjekts ir pakļauts atbilstīgām ārējās revīzijas procedūrām?

../10

Kopējais vērtējums

../30

VĒRTĒJUMS

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir JĀ, ja kopējais vērtējums visiem 3 komponentiem ir vismaz 70 % un katra atsevišķā komponenta vērtējums ir vismaz 2/10 jeb 20 %.

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir NĒ, ja kopējais vērtējums ir zem 70 % un viena atsevišķa komponenta vērtējums ir zemāks par 2/10 jeb 20 %.

4. PĪLĀRS – DOTĀCIJAS

1. līmenis (Finanšu regula). Vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem dotāciju veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus?

JĀ/NĒ

2. līmeņa kritēriji/jautājumi (dotāciju 3 komponenti)

VĒRTĒJUMS

(0 – 10)

1.	Tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi attiecībā uz dotāciju izsniegšanu?

../10

Principi

Vai subjekta dotāciju piešķiršanas sistēmas procedūrās, noteikumos un kritērijos ir integrēti turpmāk uzskaitītie principi: pārredzamība, vienlīdzīga attieksme, atbilstības kritēriji, dubultā finansējuma nepieļaušana, interešu konfliktu novēršana?

Šie principi ir jāintegrē subjekta dotāciju izsniegšanas sistēmas procedūrās, noteikumos un kritērijos saskaņā ar visaptverošo proporcionalitātes principu. Principi nav absolūti, un var būt atļauts ierobežots skaits izņēmumu, ja šādi izņēmumi ir skaidri norādīti, saprātīgi un pamatoti.

../10

3.	Dotāciju procedūras Vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem dotāciju veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus?

../10

Kopējais vērtējums

../30

VĒRTĒJUMS

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir JĀ, ja kopējais vērtējums visiem 3 komponentiem ir vismaz 70 % un katra atsevišķā komponenta vērtējums ir vismaz 2/10 jeb 20 %.

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir NĒ, ja kopējais vērtējums ir zem 70 % un viena atsevišķa komponenta vērtējums ir zemāks par 2/10 jeb 20 %.

5. PĪLĀRS – IEPIRKUMI

1. līmenis (Finanšu regula). Vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem iepirkumu veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus?

JĀ/NĒ

2. līmeņa kritēriji/jautājumi (iepirkumu 3 komponenti)

VĒRTĒJUMS

(0 – 10)

1.	Tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi attiecībā uz iepirkumiem?

../10

Principi

Vai subjekta iepirkumu sistēmas procedūrās, noteikumos un kritērijos ir integrēti šādi principi: pārredzamība, vienlīdzīga attieksme, publiska piekļuve informācijai par iepirkumiem, interešu konfliktu novēršana, iepirkuma konkursa procedūru izmantošana un labākā cenas un vērtības attiecība?

Šie principi ir jāintegrē subjekta iepirkumu sistēmas procedūrās, noteikumos un kritērijos saskaņā ar visaptverošo proporcionalitātes principu. Principi nav absolūti, un var būt atļauts ierobežots skaits izņēmumu, ja šādi izņēmumi ir skaidri norādīti, saprātīgi un pamatoti.

../10

3.	Iepirkuma procedūras Vai subjekts iepirkumiem piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

../10

Kopējais vērtējums

../30

VĒRTĒJUMS

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir JĀ, ja kopējais vērtējums visiem 3 komponentiem ir vismaz 70 % un katra atsevišķā komponenta vērtējums ir vismaz 2/10 jeb 20 %.

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir NĒ, ja kopējais vērtējums ir zem 70 % un viena atsevišķa komponenta vērtējums ir zemāks par 2/10 jeb 20 %.

6. PĪLĀRS – FINANŠU INSTRUMENTI (3)

1. līmenis (Finanšu regula). Vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem/budžeta garantijām finanšu instrumentu/budžeta garantiju veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus?

JĀ/NĒ

2. līmeņa kritēriji/jautājumi (finanšu instrumentu 3 komponenti)

VĒRTĒJUMS

(0 – 10)

1.	Tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi attiecībā uz finanšu instrumentu/budžeta garantiju izmantošanu un īstenošanu?

../10

Principi

Vai subjekta finanšu instrumentu/budžeta garantiju procedūrās, noteikumos un kritērijos ir integrēti turpmāk uzskaitītie principi un nosacījumi?

Pamatprincipi (FR 209. panta 1. punkts). Pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un subsidiaritātes principi.

Finanšu starpnieku izraudzīšanās (FR 216. panta 3. punkts) Finanšu starpniekus atlasa atklātā, pārredzamā, samērīgā un nediskriminējošā procedūrā, izvairoties no interešu konfliktiem.

Finanšu instrumentu un budžeta garantiju nosacījumi (FR 209. panta 2. punkts) Finanšu instrumentiem un budžeta garantijām ir jāatbilst šādiem pamatnosacījumiem: tie novērš tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas, panāk papildināmību, sviras efektu un interešu saskaņošanu, kā arī attiecīgā gadījumā nekropļo konkurenci iekšējā tirgū un ievēro valsts atbalsta noteikumus.

../10

3.	Finanšu instrumentu/budžeta garantiju procedūras Vai subjekts finanšu instrumentu/budžeta garantiju izmantošanai piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

../10

Kopējais vērtējums

../30

VĒRTĒJUMS

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir JĀ, ja kopējais vērtējums visiem 3 komponentiem ir vismaz 70 % un katra atsevišķā komponenta vērtējums ir vismaz 2/10 jeb 20 %.

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir NĒ, ja kopējais vērtējums ir zem 70 % un viena atsevišķa komponenta vērtējums ir zemāks par 2/10 jeb 20 %.

6. PĪLĀRS – FINANŠU INSTRUMENTI – papildu 6.A iedaļa (papildu jautājumi par budžeta garantijām (4) )

2. līmeņa kritēriji/jautājumi (budžeta garantiju četri papildu kritēriji) Vai subjektam ir kredītriska pārvaldības sistēma un vai subjekts izmanto iekšējā riska novērtēšanas sistēmu, kas atbilst tā darbību raksturam, izmēram un? sarežģītībai?

JĀ/NĒ

1.	Riska politika / stratēģiskā sistēma Vai subjektam ir ieviesta atbilstīga politika un stratēģija, lai apzinātu, pārvaldītu, novērtētu un kontrolētu risku (koncentrējot uzmanību uz kredītrisku)?

../10

2.	Riska pārvaldība Vai subjektam ir atbilstīga organizatoriskā sistēma, lai būtu iespējama kredītriska efektīva pārvaldība, novērtēšana un kontrole, un pietiekamas kvalitātes un kvantitātes cilvēkresursi un tehniskie resursi, lai īstenotu vajadzīgos uzdevumus?

../10

3.	Kredītriska apzināšanas, analizēšanas un uzraudzības sistēma Vai subjektam ir labi funkcionējoša kredītriska apzināšanas, analizēšanas un uzraudzības sistēma?

../10

4.	Iekšējā riska novērtēšanas sistēma (IRRS) Vai subjekts izmanto iekšējā riska novērtēšanas sistēmu (IRRS), kas atbilst tā darbību raksturam, izmēram un sarežģītībai?

../10

Kopējais vērtējums

../40

VĒRTĒJUMS

Atbilde uz 2. jautājumu ir JĀ, ja kopējais vērtējums visiem 4 komponentiem ir vismaz 70 % un katra komponenta vērtējums ir vismaz 2/10 jeb 20 %.

Atbilde uz 2. jautājumu ir NĒ, ja kopējais vērtējums ir zem 70 % un viena komponenta vērtējums ir zemāks par 2/10 jeb 20 %.

6. PĪLĀRS – FINANŠU INSTRUMENTI – papildu 6.B un 6.C iedaļa (fakultatīvs (5) )

1. līmenis. Vai subjekts Savienības līdzekļu atbalstīto finanšu instrumentu/budžeta garantiju atlasē/īstenošanā piemēro standartus, kas ir līdzvērtīgi piemērojamiem Savienības tiesību aktiem un noteiktajiem starptautiskajiem un Savienības standartiem un kas tādējādi: a) neatbalsta darbības, kuras sekmē nodokļu apiešanu; un b) neiesaistās operācijās ar subjektiem, kas ir dibināti vai reģistrēti jurisdikcijās, kuras nesadarbojas nodokļu jautājumos?

JĀ/NĒ

2. līmeņa kritēriji/jautājumi (ar nodokļu apiešanu un jurisdikcijām, kas nesadarbojas, saistītās kontroles 2 komponenti)

VĒRTĒJUMS

(0 – 10)

Kontrole saistībā ar nodokļu apiešanu un jurisdikcijām, kas nesadarbojas

Vai subjekts Savienības līdzekļu atbalstīto finanšu instrumentu/budžeta garantiju atlasē/īstenošanā piemēro standartus, kas ir līdzvērtīgi piemērojamiem Savienības tiesību aktiem un noteiktajiem starptautiskajiem un Savienības standartiem (6) un tādējādi:

1)	neatbalsta darbības, kuras sekmē nodokļu apiešanu; un

2)	neiesaistās operācijās ar subjektiem, kas ir dibināti vai reģistrēti jurisdikcijās, kuras nesadarbojas nodokļu jautājumos.

../10

1. līmenis. Vai subjekts Savienības līdzekļu atbalstīto finanšu instrumentu/budžeta garantiju atlasē/īstenošanā piemēro standartus, kas ir līdzvērtīgi piemērojamiem Savienības tiesību aktiem un noteiktajiem starptautiskajiem un Savienības standartiem un kas tādējādi: c) neatbalsta darbības, kuras sekmē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu; un d) neiesaistās jaunās vai atjaunotās operācijās ar subjektiem, kas ir dibināti vai reģistrēti jurisdikcijās, kuras identificētas kā augsta riska trešās valstis?

JĀ/NĒ

2. līmeņa kritēriji/jautājumi (ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas novēršanas saistītās kontroles 2 komponenti)

VĒRTĒJUMS

(0 – 10)

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un teroristu finansēšanas novēršana

Vai subjekts finanšu instrumentu/budžeta garantiju atlasē/īstenošanā piemēro standartus, kas ir līdzvērtīgi piemērojamiem Savienības tiesību aktiem un noteiktajiem starptautiskajiem un Savienības standartiem un kas nodrošina pamatoti efektīvu aizsardzību, un tādējādi:

1)	neatbalsta darbības, kuras sekmē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu; un

2)	neiesaistās jaunās vai atjaunotās operācijās ar subjektiem, kas ir dibināti vai reģistrēti jurisdikcijās, kuras identificētas kā augsta riska trešās valstis (7)?

../10

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir JĀ, ja kopējais vērtējums attiecīgajai iedaļai ir vismaz 70 %.

7. PĪLĀRS – IZSLĒGŠANA NO PIEKĻUVES FINANSĒJUMAM

1. līmenis (Finanšu regula). Vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai trešās personas izslēgtu no piekļuves finansējumam, izmantojot iepirkumus, dotācijas un/vai finanšu instrumentus (8) ?

JĀ/NĒ

2. līmeņa kritēriji/jautājumi (izslēgšanas no piekļuves finansējumam 3 komponenti)

VĒRTĒJUMS

(0 – 10)

1.	Tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi attiecībā uz izslēgšanu no finansējuma?

../10

2.	Izslēgšanas kritēriji Vai iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību, dotāciju un/vai finanšu instrumentu piešķiršanas procedūrās un noteikumos ir integrēti izslēgšanas kritēriji?

../10

3.	Izslēgšanas procedūras Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras saistībā ar 2. punktā minēto izslēgšanu?

../10

Kopējais vērtējums

../30

VĒRTĒJUMS

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir JĀ, ja kopējais vērtējums visiem 3 komponentiem ir vismaz 70 % un atsevišķa 1. vai 3. komponenta vērtējums ir vismaz 2/10 jeb 20 %, vai atsevišķa 2. komponenta vērtējums ir vismaz 5/10 jeb 50 %.

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir NĒ, ja kopējais vērtējums ir zem 70 % vai ja atsevišķa 1. vai 3. komponenta vērtējums ir mazāks par 2/10 jeb 20 %, vai atsevišķa 2. komponenta vērtējums ir mazāks par 5/10 jeb 50 %.

8. PĪLĀRS – INFORMĀCIJAS PAR SAŅĒMĒJIEM UN CITAS INFORMĀCIJAS PUBLISKOŠANA

1. līmenis (Finanšu regula) Vai subjekts atbilstīgi un laikus publisko informāciju par līdzekļu saņēmējiem (9) ?

JĀ/NĒ

2. līmeņa kritēriji/jautājumi (saņēmēju publiskošanas 3 komponenti)

VĒRTĒJUMS

(0 – 10)

Tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi

Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi attiecībā uz saņēmēju publiskošanu, kas ietver 1) atbilstīgas informācijas par līdzekļu saņēmējiem publiskošanu; 2) atsauci uz kopīgu starptautisko standartu, kas nodrošina pamattiesību un komerciālo interešu aizsardzību; un 3) regulārus publikāciju atjauninājumus?

../10

2.	Prasības Ja tiesisko regulējumu īsteno ar papildu procedūru kopumu, vai šis kopums integrē tiesiskā regulējuma prasības?

../10

3.	Publiskošanas procedūras Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras attiecībā uz publiskošanu, balstoties uz 2. punktā minētajām prasībām?

../10

Kopējais vērtējums

../30

VĒRTĒJUMS

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir JĀ, ja kopējais vērtējums visiem 3 komponentiem ir vismaz 70 % un katra atsevišķā komponenta vērtējums ir vismaz 2/10 jeb 20 %.

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir NĒ, ja kopējais vērtējums ir zem 70 % un viena atsevišķa komponenta vērtējums ir zemāks par 2/10 jeb 20 %.

9. PĪLĀRS – PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

1. līmenis (Finanšu regula) Vai subjekts nodrošina personas datu aizsardzību, kas ir līdzvērtīga FR 5. pantā minētajai aizsardzībai (10) ?

JĀ/NĒ

2. līmeņa kritēriji/jautājumi (personas datu aizsardzības 3 komponenti)

VĒRTĒJUMS

(0 – 10)

1.	Tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi attiecībā uz personas datu aizsardzību?

../10

2.	Prasības Vai prasības ir integrētas personas datu aizsardzības procedūrās un noteikumos?

../10

3.	Procedūras Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras (piemēram, atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus) personas datu aizsardzībai (saistībā ar dotāciju nodrošināšanu/iepirkumiem/finanšu instrumentiem pēc vajadzības), balstoties uz 2. punktā minētajām prasībām?

../10

Kopējais vērtējums

../30

VĒRTĒJUMS

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir JĀ, ja kopējais vērtējums visiem 3 komponentiem ir vismaz 70 % un katra atsevišķā komponenta vērtējums ir vismaz 2/10 jeb 20 %.

Atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir NĒ, ja kopējais vērtējums ir zem 70 % un viena atsevišķa komponenta vērtējums ir zemāks par 2/10 jeb 20 %.

(1) Uzskata, ka atsauce uz “finanšu instrumentiem” ietver arī budžeta garantijas.

(2) Sal. ar ES 2018. gada Finanšu regulas (FR) 209. panta 4. punktu.

(3) Uzskata, ka atsauce uz “finanšu instrumentiem” un “ES līdzekļiem” ietver arī budžeta garantijas.

(4) Attiecināms tikai tad, ja subjekts plāno ES pieprasīt budžeta garantiju.

(5) Lai īstenotu Savienības līdzekļus, izmantojot finanšu instrumentus, subjektam būs jāievēro attiecīgās Finanšu regulas prasības, kas ietvertas 6.B un 6.C papildiedaļā, slēdzot atbilstīgas līgumiskas vienošanās, arī gadījumā, ja tie izvēlas iespēju, ka pīlāru novērtējumu saistībā ar šīm iedaļām tiem neveic.

(6) ES nodokļu politika un tiesiskais regulējums ietver (it sevišķi un atkarībā no turpmākiem notikumiem): Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem, 1.12.1997. (OV C 2, 6.1.1998., 1. lpp.); Padomes 2011. gada 30. novembra Direktīvu 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 345, 29.12.2011., 8. lpp.); Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.); Komisijas 2012. gada 6. decembra Ieteikumu 2012/772/ES par agresīvu nodokļu plānošanu (OV L 338, 12.12.2012., 41. lpp.); Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.); Komisijas pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai: turpmākā rīcība, lai nodrošinātu nodokļu faktisku uzlikšanu un nodokļu lielāku pārredzamību Eiropas Savienībā (COM/2016/23); Komisijas 2016. gada 28. janvāra Ieteikumu (ES) 2016/136 par pasākumu īstenošanu pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu (OV L 25, 2.2.2016., 67. lpp.); Padomes 2016. gada 12. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.); Ecofin padomes 2016. gada 12. februāra, 8. marta, 25. maija, 17. jūnija, 8. novembra un 5. decembra, 2017. gada 5. decembra un 2018. gada 23. janvāra un 13. marta secinājumus.

(7) Ņemot vērā Direktīvu (ES) 2015/849.

(8) Trešo personu izslēgšana ir jānovērtē saistībā ar dotācijām, iepirkumiem un/vai finanšu instrumentiem, ja tiek novērtēts attiecīgais pīlārs (dotācijas, iepirkumi un finanšu instrumenti). Par atsauci uz “finanšu instrumentiem” un “ES līdzekļiem” uzskata, ka tā ietver arī budžeta garantijas.

(9) Informācijas par saņēmējiem publiskošana ir jānovērtē saistībā ar dotācijām, iepirkumiem un/vai finanšu instrumentiem pēc tam, kad ir novērtēts attiecīgais pīlārs (dotācijas, iepirkumi un finanšu instrumenti).

(10) Saskaņā ar Regulām (ES) 2018/1725 un (ES) 2016/679.

2.A pielikums

NOVĒRTĒJUMA ANKETA

PĪLĀRS

PĪLĀRS, UZ KO ATTIECAS NOVĒRTĒJUMS (1)

1.	IEKŠĒJĀ KONTROLE

JĀ

2.	GRĀMATVEDĪBA

JĀ

3.	ĀRĒJĀ REVĪZIJA

JĀ

DOTĀCIJAS

JĀ/NĒ <dzēst nevajadzīgo>

IEPIRKUMI

JĀ/NĒ <dzēst nevajadzīgo>

6.	FINANŠU INSTRUMENTI (2)

JĀ/NĒ <dzēst nevajadzīgo>

7.	IZSLĒGŠANA NO PIEKĻUVES FINANSĒJUMAM

JĀ

8.	INFORMĀCIJAS PAR SAŅĒMĒJIEM PUBLISKOŠANA

JĀ

9.	PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

JĀ

1., 2., 3., 7., 8. un 9. pīlāram vienmēr veic novērtējumu.

4.–6. pīlāram var veikt novērtējumu atkarībā no budžeta izpildes uzdevumiem, ko ir plānots uzticēt.

ŠĀ DOKUMENTA MĒRĶIS UN IZMANTOŠANA

Pirmajā posmā subjektam būs jāatbild uz attiecīgajiem jautājumiem 2.a pielikumā un jāiesniedz aizpildīts 2.a pielikums līgumslēdzējai iestādei (ja tā nav pats subjekts) un revidentam.

Uzmanību: subjektam ir jāatbild uz jautājumiem, kas apzīmēti ar “jāatbild subjektam” jeb “TBCBE” slejā “Subjekta piezīmes”. Uz pamatjautājumiem ir jāatbild tikai un vienīgi revidentam, balstoties uz profesionālu vērtējumu un veiktajām novērtējuma procedūrām un pārbaudēm.

Līgumslēdzēja iestāde revidentam iesniedz aizpildītu 2.a pielikuma anketu pēc iespējas drīzāk pēc tam, kad ir nolīgts revidents, bet pirms revidenta novērtējuma procedūru uzsākšanas.

Otrajā posmā 2.a pielikums kļūs par atbalsta instrumentu, ko revidents izmanto, lai izstrādātu, plānotu un veiktu novērtējuma procedūras, kā arī ņemtu vērā kritērijus, par kuriem Eiropas Komisija uzskata, ka ir būtiski vai svarīgi, lai subjekts, kam veic novērtējumu, tos ievērotu.

Aizpildītā anketa ir būtisks novērtējuma informācijas avots un pierādījumi revidentam. Tomēr tas nekādā gadījumā nav vienīgais avots, ko revidents izmanto, lai plānotu un veiktu novērtējuma procedūras un izdarītu secinājumus. Visai subjekta aizpildītajai un sniegtajai informācijai ir jāpiemēro novērtējuma procedūras, ko revidents uzskata par vajadzīgām. Revidents nedrīkst paļauties uz informāciju pirms, izmantojot novērtējuma procedūras, nav pārliecinājies, ka informācija ir atbilstīgi precīza un pilnīga novērtējuma vajadzībām un informētu secinājumu izdarīšanai par pamatjautājumiem.

Tādējādi revidents pēc saviem ieskatiem var informāciju grozīt, pabeigt un papildināt slejā “Revidenta piezīmes”. Revidents var arī pievienot papildu jautājumus, ja uzskata, ka tas ir vajadzīgs, lai izdarītu informētus secinājumus par pamatjautājumiem.

Slejas “Revidenta piezīmes” izmantošana – revidentam ir ieteicams rezumēt piezīmes un komentārus, lai slejā “Revidenta piezīmes” izvairītos no gariem aprakstiem. Revidents var pielāgot šīs slejas platumu un/vai garumu, lai ievadītu informāciju un piezīmes. Kā alternatīvu revidents var izmantot pielikumus (piemēram, garus aprakstus un/vai no subjekta saņemtos dokumentus), uz kuriem var atsaukties.

Revidents vienmēr ir pilnībā atbildīgs par tādu novērtējuma procedūru izstrādi, plānošanu un īstenošanu, ko tas uzskata par vajadzīgām, lai nonāktu pie secinājuma par katru no novērtējumā ietvertajiem pīlāriem. Revidentam ir jāņem vērā konkrētie uzdevuma apstākļi un jāveic profesionāls vērtējums visa novērtējuma procesa laikā.

1. PĪLĀRS – IEKŠĒJĀ KONTROLE
PAMATJAUTĀJUMS (1. līmenis)	Revidenta piezīmes
Vai subjekts ir izveidojis efektīvu, lietderīgu un ekonomisku iekšējās kontroles sistēmu, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus, un nodrošina visu tās būtisko aspektu darbību?
Norādījumi Finanšu regulas 154. pants Komisija var pieņemt, ka grāmatvedības sistēmas un iekšējās kontroles sistēmas, ko izmanto subjekti un personas, kurām ir uzticēta Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošana, nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni Savienības finanšu interesēm un pamatotu apliecinājumu pārvaldības mērķu sasniegšanai.

1. PĪLĀRS – IEKŠĒJĀ KONTROLE

1.	KONTROLES VIDE – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekta kontroles vide nodrošina atbilstīgu pamatu iekšējās kontroles veikšanai organizācijā?

Piezīme. Kontroles vide ietver pārvaldības un vadības funkcijas un attieksmi, informētību un to personu rīcību, kurām ir uzticēta pārvaldība un vadība saistībā ar subjekta iekšējo kontroli un tās nozīmīgumu subjektam.

1.1.	Integritāte un ētikas vērtības. Vai vadība izrāda apņemšanos popularizēt un panākt integritāti un ētikas vērtības?

1.1.1.

Vai pastāv rakstisks rīcības kodekss, ar ko ir iepazīstināti visi darbinieki, vai darbinieku rokasgrāmata ar noteikumiem, kuri sekmē ētisku rīcību un ētikas vērtības?

TBCBE

1.1.2

Vai vadība darbiniekiem uzsver un norāda uz integritātes un ētikas vērtību nozīmīgumu (vadības attieksme)?

TBCBE

1.1.3.

Vai ir ieviestas procedūras (piemēram, disciplināras sankcijas, finansiāla un personīga atbildība) darbiniekiem, kas neievēro integritātes noteikumus un ētikas vērtības?

TBCBE

1.1.4.

Vai ir ieviestas procedūras, lai risinātu iespējamus interešu konfliktus vadības līmenī?

TBCBE

1.2.	Organizatoriskā struktūra un pilnvaru un atbildības sadalījums. Vai subjektam ir skaidra un atbilstīga organizatoriskā struktūra un vai ir skaidri noteikti galvenie pienākumi?

1.2.1.

Vai subjektam ir skaidra organizatoriskā struktūra (t. i., sistēma, kuras ietvaros plāno, īsteno, kontrolē un pārskata subjekta darbības tā mērķu sasniegšanai), kas atbalsta labu vadību un pārvaldību?

TBCBE

1.2.2.

Kāda ir lēmumu pieņemšanas struktūra un kam ir augstākās lēmumu pieņemšanas pilnvaras?

TBCBE

1.2.3.

Vai ir skaidri noteikta ziņojumu sniegšana un pienākumi? Piemēram: vai pienākumi, pilnvaras un ziņojumu sniegšana ir skaidri noteikta darba līgumos un/vai darba rokasgrāmatās?

TBCBE

1.2.4.

Vai ir pieejami amata apraksti?

TBCBE

1.2.5.

Kā ir sadalītas operatīvo darbību pilnvaras un pienākumi un kā ir noteikta ziņojumu sniegšanas un pilnvaru hierarhija?

TBCBE

1.2.6.

Kāda ir politika un prakse, kas attiecas uz, piemēram, pieņemšanu darbā, virzību, apmācību, izvērtēšanu, konsultēšanu, paaugstināšanu amatā, atlīdzību un koriģējošām darbībām?

TBCBE

1.3.	Pārvaldības uzraudzības struktūra. Vai subjektam ir atbilstīga pārvaldības uzraudzības struktūra?

1.3.1.

Vai ir pārvaldības uzraudzības struktūra (piemēram, pārraudzības iestādes, revīzijas komiteja, regulatori, pārvaldības valde, izpildstruktūra), kas ir neatkarīga no subjekta vadības?

TBCBE

1.3.2.

Vai ir noteikumi, kas attiecas uz pārvaldības uzraudzības struktūras locekļu iecelšanu, atlīdzību tiem un atkāpšanos no amata?

TBCBE

1.3.3.

Ja nav pārvaldības uzraudzības struktūras, vai subjekta vadība ir īstenojusi pasākumus, lai pildītu savus pārvaldības uzraudzības pienākumus?

TBCBE

1.3.4.

Vai subjektam ir iekšējās revīzijas funkcija? Ja jā, skatiet 5.2. iedaļu.

TBCBE

1.3.5.

Ja nē, kā (t. i., ar kādiem citiem pasākumiem) vadība nodrošina iekšējās kontroles izstrādes un īstenošanas pārraudzību?

TBCBE

1.4.	Kompetentu darbinieku piesaistīšanas, izaugsmes un paturēšanas process. Vai subjekts izrāda apņemšanos nodrošināt kompetentu darbinieku piesaisti, izaugsmi un paturēšanu atbilstīgi mērķiem?

1.4.1.

Vai subjektam ir formāla rakstiska cilvēkresursu politika un prakse?

TBCBE

1.4.2.

Vai subjektam ir darbā pieņemšanas un atlīdzības noteikšanas politika?

TBCBE

1.4.3.

Vai subjektam ir darbinieku izaugsmes (ietverot izaugsmes un apmācības vajadzības) un novērtēšanas sistēma?

TBCBE

1. PĪLĀRS – IEKŠĒJĀ KONTROLE

2.	RISKA NOVĒRTĒJUMS – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts apzina riskus, kas apdraud subjekta mērķu sasniegšanu, un vai riski tiek analizēti, lai uz šīs analīzes pamata noteiktu to pārvaldības iespējas?

2.1.

Vai subjekts pietiekami skaidri apraksta savus mērķus, lai būtu iespējams apzināt un novērtēt ar mērķiem saistītos riskus?

2.2.

Vai subjektam ir ieviestas riska novērtēšanas procedūras, kas ļauj vadībai apzināt, novērtēt un risināt esošos vai iespējamos problēmjautājumus, kuri var kavēt subjekta mērķu sasniegšanu?

TBCBE

2.3.

Vai riskus novērtē projekta līmenī vai subjekta līmenī?

TBCBE

2.4.

Vai riska novērtēšanas procedūras tiek dokumentētas?

TBCBE

2.5.

Vai subjektam ir risku reģistrs?

TBCBE

2.6.

Vai subjektam ir riska novērtēšanas procedūras, kas:

—	apzina notikumus un riskus, kuri skar mērķu sasniegšanu, ietverot krāpšanas iespējamību,

—	analizē risku nozīmīgumu un to iespējamību,

—	nosaka darbības un turpmāku pasākumu mehānismus, kuri ir vajadzīgi, lai reaģētu uz riskiem,

—	īsteno un pielāgo kontroli, lai reaģētu uz izmaiņām apzinātajos riskos?

TBCBE

1. PĪLĀRS – IEKŠĒJĀ KONTROLE

3.	KONTROLES DARBĪBAS – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts īsteno efektīvas un lietderīgas kontroles darbības?

3.1.	Vispārīgi Vai subjektam ir formāla un rakstiska politika un procedūras attiecībā uz kontroles darbībām?

3.1.1.

Vai subjekts īsteno kontroles darbības:

—	izmantojot formālu un rakstisku politiku un procedūras,

—	kas palīdz līdz pieņemamam līmenim samazināt riskus, kuri apdraud mērķu sasniegšanu,

—	kas ir attiecināmas, t. i., balstās uz risku novērtējumu un novērtējumu par kontroli, kura ir vajadzīga šo risku pārvaldībai?

TBCBE

3.1.2.

Vai subjekta īstenotās kontroles darbības aptver turpmāk norādītos pamataspektus:

—	grāmatvedības un pārskatu uzticamība (sk. 4. iedaļu “Informācija un komunikācija”,

—	aktīvu un informācijas aizsardzība,

—	atbilstība noteikumiem iepirkumu un citu izdevumu procesu ietvaros,

—	kļūdu, krāpšanas un pārkāpumu nepieļaušana, atklāšana un novēršana?

TBCBE

3.2.

Pienākumu nodalīšana – vispārīgi

Vai tiek efektīvi nodalīti šādu nozīmīgāko amatu pienākumi:

—	kredītrīkotājs (t. i., pilnvaras apstiprināt darījumus operatīvo un/vai finanšu jautājumu vajadzībām) un grāmatvedis (t. i., pilnvarots veikt maksājumus),

—	darījumu apstiprināšana, apstrāde, reģistrēšana un pārbaude,

—	darbības un finanšu uzraudzība?

3.2.1.

Vai pienākumu nodalīšana ir formāli noteikta, piemēram, darbības vai procedūru rokasgrāmatā?

TBCBE

3.3.	Informācijas aizsardzība – dokumentēšana, sistematizācija un reģistrēšana Vai subjektam ir atbilstīgas un efektīvas procedūras dokumentēšanai, sistematizācijai un reģistrēšanai un vai subjekts kontrolē informācijas pilnīgumu un precizitāti?

3.3.1.

Kādas ir subjekta sistematizācijas sistēmu galvenās iezīmes (elektroniskas, papīra formāta, darbības norādījumi, datubāzu izmantošana un elektroniskas arhivēšanas sistēmas)?

TBCBE

3.3.2.

Apziniet un dokumentējiet sistematizācijas sistēmas/procedūru galvenās iezīmes.

TBCBE

3.3.3.

Vai subjektam ir īpaša politika vai procedūras dotāciju, iepirkumu un finanšu instrumentu procesu dokumentēšanai un sistematizācijai?

Piezīme. Var būt piemērojamas īpašas prasības, piemēram, pārredzamība un konfidencialitāte.

TBCBE

3.4.	Informācijas apstrāde un datorizētas informācijas sistēmas. Vai subjektam attiecībā uz IT sistēmām ir efektīvas procedūras un kontrole, kas uztur šajās sistēmās apstrādātās informācijas integritāti un datu drošību?

3.4.1.

Vai subjektam attiecībā uz tā IT sistēmām ir formālas un rakstiskas procedūras un kontrole?

TBCBE

3.4.2.

Vai subjektam ir atbilstīgas un efektīvas procedūras darījumu uzsākšanai, apstiprināšanai, reģistrēšanai, apstrādei un norādīšanai pārskatos?

3.4.3.

Vai subjekts iekšējās kontroles ietvaros piemēro manuālu un automatizētu elementu atbilstīgu kombināciju, ņemot vērā subjekta izmantoto IT un datorizēto informācijas sistēmu raksturu un sarežģītību?

3.4.4.

Vai kontrole attiecībā uz subjekta IT sistēmām ietver efektīvu vispārēju IT kontroli un lietotņu kontroli?

Norādījumi saistībā ar datorizētajām informācijas sistēmām

Subjekta uzņēmējdarbības/darbības procesu rezultātā notiek darījumi, kurus uzsāk, reģistrē, apstrādā un pārskatos norāda informācijas sistēma, kas darbojas vai nu manuāli, vai datorizēti, vai ar manuālu un datorizētu procedūru kombināciju.

Vai ir atbilstīgi nodalīti galveno grāmatvedības funkciju pienākumi, t. i., attiecībā uz uzsākšanu, apstiprināšanu, reģistrēšanu, apstrādi (t. i., pārnešanu uz virsgrāmatu) un norādīšanu finanšu pārskatos?

IT izmantošana ietekmē kontroles darbību īstenošanas veidu. IT sistēmu kontrole ir efektīva, ja uztur šādu sistēmu apstrādātās informācijas integritāti un datu drošību, kā arī ietver efektīvu vispārēju IT kontroli un lietotņu kontroli.

Vispārēja IT kontrole ir politika un procedūras, kas ir saistītas ar daudzām lietotnēm un atbalsta lietotņu kontroles efektīvu darbību. Tā paredz galveno satvaru, mazo satvaru un galalietotāju vides. Vispārēja IT kontrole, kas uztur informācijas integritāti un datu drošību, parasti ietver kontroli attiecībā uz:

—	datu centra un tīkla darbībām,

—	sistēmas programmatūras iegādi, maiņu un uzturēšanu,

—	programmu maiņu,

—	piekļuves drošību,

—	lietotņu sistēmas iegādi, attīstību un uzturēšanu.

Lietotņu kontrole ir manuālas vai automatizētas procedūras, kas parasti funkcionē uzņēmuma procesu līmenī un attiecas uz darījumu apstrādi atsevišķu lietotņu līmenī. Lietotņu kontroles raksturs var būt preventīvs vai atklājošs; šāda kontrole ir paredzēta grāmatvedības ierakstu integritātes nodrošināšanai. Tādējādi lietotņu kontrole ir saistīta ar procedūrām, ko izmanto, lai uzsāktu, reģistrētu, apstrādātu un pārskatos norādītu darījumus un citus finanšu datus. Šī kontrole palīdz nodrošināt, lai notikušie darījumi būtu pilnībā apstiprināti un tiktu pilnīgi un precīzi reģistrēti un apstrādāti. Piemēram, ievadīto datu rediģēšanas pārbaudes un numerācijas pārbaudes ar izņēmumu pārskatu manuālu pārskatīšanu vai labošanu datu ievades brīdī.

Manuālu vai automatizētu elementu izmantošana iekšējās kontroles ietvaros ietekmē arī darījumu uzsākšanas, reģistrēšanas, apstrādes un norādīšanas pārskatos veidu:

—

kontrole manuālā sistēmā var ietvert tādas procedūras kā darījumu apstiprinājumi un pārbaudes, kā arī saskaņošana un saskaņoto datu turpmāka pārbaude; kā alternatīvu subjekts var izmantot automatizētas procedūras, lai uzsāktu, reģistrētu, apstrādātu un pārskatos norādītu darījumus, un tādā gadījumā elektroniskā reģistrācija aizstāj papīra formāta dokumentus,

—

kontroli IT sistēmās veido automatizētas kontroles (piemēram, datorprogrammās integrētā kontrole) un manuālas kontroles kombinācija; manuāla kontrole var būt neatkarīga no IT, tā var izmantot IT sagatavoto informāciju vai arī var ietvert tikai IT efektīvas darbības un automatizētās kontroles uzraudzību, kā arī izņēmumu apstrādi; ja IT izmanto, lai uzsāktu, reģistrētu, apstrādātu vai norādītu pārskatos darījumu vai citus finanšu datus iekļaušanai finanšu pārskatos, sistēmas un programmas var ietvert kontroli saistībā ar attiecīgajiem konstatējumiem attiecībā uz būtiskiem uzskaites elementiem vai var būt kritiski nozīmīgas no IT atkarīgas manuālās kontroles efektīvai darbībai.

Subjekta iekšējās kontroles ietvaros piemērotā manuālu un automatizētu elementu kombinācija atšķiras atkarībā no subjekta izmantoto IT rakstura un sarežģītības.

3.5.	Kļūdu, krāpšanas un pārkāpumu nepieļaušana, atklāšana un novēršana Vai subjektam ir atbilstīgas un efektīvas procedūras kļūdu, krāpšanas un pārkāpumu nepieļaušanai, atklāšanai un novēršanai?

3.5.1.

Vai subjekts, novērtējot mērķu sasniegšanas riskus, apsver kļūdu, krāpšanas un pakāpumu iespējamību?

TBCBE

3.5.2.

Vai subjekts apzina (sensitīvus) amatus, kuru gadījumā pastāv konflikta risks (piemēram, banku un naudas pārvaldība, iepirkumi un sagādes funkcijas), un vai pastāv uzraudzības pasākumi (piemēram, funkciju rotācija, papildu kontrole)?

TBCBE

3.5.3.

Vai pastāv kļūdu, krāpšanas un pārkāpumu paziņošanas un turpmākas pārbaudes procedūras?

TBCBE

3.6.	Pamatlīdzekļu aizsardzība Vai subjektam ir atbilstīga un efektīva pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārvaldības sistēma, kas nodrošina pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu aizsardzību un izseko pamatlīdzekļus finanšu pārskatu, preventīvas uzturēšanas un zādzības novēršanas vajadzībām?

3.6.1.

Vai subjektam ir aktīvu pārvaldības sistēmas apraksts vai procedūru rokasgrāmata?

TBCBE

3.6.2.

Gūstiet pietiekamu izpratni par subjekta aktīvu pārvaldības sistēmu, t. i., zemes un ēku, tehnikas, transportlīdzekļu, aprīkojuma un nemateriālo aktīvu (piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību, licenču) iegādes un pārvaldības praksi un procedūrām.

Piezīme. Īpaša uzmanība jāpievērš iepirkumu noteikumiem, kas ir piemērojami pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegādei (sk. 5. pīlāru – iepirkumi).

Norādījumi

Dokumentējiet iepriekš minēto procedūru ar aprakstiem un atsaucēm uz attiecīgo avota materiālu (piemēram, sistēmām, plūsmkartēm, rokasgrāmatām utt.) un apziniet jebkādus trūkumus subjekta aktīvu pārvaldības sistēmā.

Attiecīgie jautājumi: amati un pienākumi (pienākumu nodalīšana) aktīvu iegādes un pirkšanas procedūru pārvaldībai, aktīvu reģistrēšana (aktīvu reģistru un transportlīdzekļu žurnālu izmantošana), kontrole un piekļuves procedūras, kontrole un uzraudzības procedūras, aizsardzības un piekļuves procedūras, aktīvu izvietošana un aktīvu pārvešana.

3.7.

Krājumu un debitoru un kreditoru parādu aizsardzība

Vai subjektam ir atbilstīga un efektīva krājumu (piegāžu, preču un materiālu) pārvaldības sistēma, kas nodrošina krājumu aizsardzību un izseko krājumus finanšu pārskatu, preventīvas uzturēšanas un zādzības novēršanas vajadzībām?

Vai subjektam ir atbilstīga un efektīva pārvaldības sistēma, kas nodrošina maksājumu saskaņošanu ar debitoru un kreditoru parādiem?

3.7.1.

Vai subjektam ir krājumu pārvaldības sistēmas apraksts vai procedūru rokasgrāmata?

TBCBE

3.7.2.

Gūstiet pietiekamu izpratni par subjekta krājumu pārvaldības sistēmu (piegāžu, piemēram, materiālu, instrumentu, rezerves daļu un biroja preču, iegādes, pirkšanas un pārvaldības praksi un procedūrām).

Piezīme. Īpaša uzmanība jāpievērš iepirkumu noteikumiem, kas ir piemērojami piegāžu, preču un materiālu iegādei (sk. 5. pīlāru – iepirkumi).

Norādījumi

Attiecīgie jautājumi: i) amati un pienākumi saistībā ar krājumu pārvaldību, iegādes un pirkšanas procedūrām un krājumu reģistriem; ii) aizsardzības pasākumi, piekļuve un izmantošana; iii) kontroles un uzraudzības procedūras, inventarizācija un saskaņošana; iv) krājumu izmantošana un atbrīvošanās no tiem.

3.8.	Bankas jautājumu pārvaldība un bankā esošās naudas aizsardzība Vai subjektam ir atbilstīga un efektīva bankas jautājumu pārvaldības sistēma, kas nodrošina bankas kontu aizsardzību un ļauj pienācīgi uzskaitīt saņemto un izmantoto naudu?

3.8.1.

Vai subjektam ir bankas jautājumu pārvaldības sistēmas apraksts vai procedūru rokasgrāmata?

TBCBE

3.8.2.

Vai subjekts regulāri (vismaz reizi mēnesī) saskaņo grāmatvedības datus, kas ir subjekta uzskaitē (virsgrāmatā, kases grāmatā), ar bankas kontu datiem tā, lai nekādas būtiskas atšķirības nepaliktu neizskaidrotas?

3.8.3.

Gūstiet pietiekamu izpratni par subjekta bankas jautājumu pārvaldības sistēmu (bankas kontu pārvaldības praksi un procedūrām).

Norādījumi

Attiecīgie jautājumi: amati un pienākumi (pienākumu nodalīšana, piekļuves tiesības, atsevišķas kases funkcijas izmantošana) saistībā ar bankas kontu pārvaldību, kontu veids (piemēram, ar procentu peļņu, izmantotās valūtas), divu parakstu procedūras izmantošana, bankas datu regulāra saskaņošana, pārraudzība un kontrole, īpašu/konkrētu banka kontu izmantošana projektiem, finanšu līdzekļu pārvaldības politika.

3.9.	Naudas pārvaldība un kasē esošās naudas aizsardzība Vai subjektam ir atbilstīga un efektīva naudas pārvaldības sistēma, kas nodrošina (skaidras) naudas aizsardzību un ļauj pienācīgi uzskaitīt saņemto un izmantoto naudu?

3.9.1.

Vai subjektam ir naudas pārvaldības sistēmas apraksts vai procedūru rokasgrāmata?

TBCBE

3.9.2.

3.9.3.

Vai ir procedūras attiecībā uz naudas turēšanu un naudas uzskaiti?

3.9.5.

Vai subjekts vismaz reizi mēnesī 30 dienu laikā katra mēneša beigās veic tīrvērti un saskaņošanu attiecībā uz pagaidu kontiem un avansiem, t. i., veiktajiem naudas maksājumiem, kuru izdevumi vēl nav reģistrēti? Šādi avansa maksājumi var ietvert komandējumu naudas un operatīvos avansa (3) piezīme) kontus. Tas var ietvert arī pārskaitījumus citiem subjektiem, kurus klasificē kā izdevumus pēc to veikšanas, pat ja periodiski ir jāsniedz pārskats par jebkādu rezervēto pārskaitījumu daļu.

3.9.6.

Gūstiet pietiekamu izpratni par subjekta naudas pārvaldības sistēmu (naudas pārvaldības praksi un procedūrām).

Norādījumi

Attiecīgie jautājumi ietver: amatus un pienākumus (pienākumu nodalīšana, piekļuves tiesības, atsevišķas kases funkcijas izmantošana) saistībā ar naudas pārvaldību, naudas procedūras un turētās naudas robežvērtības, regulāru skaidras naudas uzskaiti un saskaņošanu, naudas avansu pārvaldību (izmantošana, pilnvarojums, robežvērtības, uzraudzība un tīrvērte).

3.10.

Pieņemšana darbā

Vai subjektam ir atbilstīgas un efektīvas procedūras attiecībā uz (gan pastāvīgo, gan pagaidu) darbinieku pieņemšanu darbā?

3.10.1.

Vai subjektam ir pieņemšanas darbā sistēmas apraksts vai procedūru rokasgrāmata?

TBCBE

3.10.2.

Gūstiet pietiekamu izpratni par subjekta pieņemšanas darbā sistēmu (ārvalstu, vietējo un citu darbinieku pārvaldības praksi un procedūrām).

3.10.3.

Izskatiet pieņemšanas darbā procesu no atlases procedūras apstiprināšanas līdz darba līguma parakstīšanai.

Norādījumi

Dokumentējiet iepriekš minētās procedūras ar aprakstiem un atsaucēm uz attiecīgo avota materiālu (piemēram, sistēmām, plūsmkartēm, rokasgrāmatām utt.) un apziniet jebkādus trūkumus subjekta pieņemšanas darbā procedūrās.

Attiecīgie jautājumi ietver: amatus un pienākumus saistībā ar cilvēkresursu pārvaldību, atlases un apstiprināšanas procedūras, algu, pabalstu un citu darba nosacījumu noteikšanu un apstiprināšanu, darba līguma izmantošanu, amata aprakstus.

3.11.

Algu un laika pārvaldība

Vai subjektam ir atbilstīga un efektīva algu un laika pārvaldības sistēma?

3.11.1.

Vai subjektam ir algu un laika pārvaldības sistēmas apraksts vai procedūru rokasgrāmata?

TBCBE

3.11.2.

Gūstiet pietiekamu izpratni par subjekta algu un laika pārvaldības sistēmu, t. i., algu un laika pārvaldības praksi un procedūrām.

3.11.3.

Vai cilvēkresursu datubāze (4) un algas ir tieši saistītas, lai nodrošinātu datu konsekvenci? Vai regulāri tiek veikta saskaņošana (principā reizi mēnesī)?

3.11.4.

Vai algu un laika pārvaldības sistēmas ir saistītas, lai nodrošinātu algu un – attiecīgā gadījumā – darba samaksu pareizu aprēķināšanu?

3.11.5.

Vai ir ierobežotas pilnvaras attiecībā uz ierakstu un algu izmaiņām un vai ir pieejamas revīzijas takas?

3.11.6.

Vai ir atbilstīgas (apstiprināšanas) procedūras attiecībā uz izmaiņu veikšanu cilvēkresursu dokumentācijā?

3.11.7.

Vai pastāv procedūras, lai apzinātu kontroles nepilnības un/vai faktiski nestrādājošus darbiniekus? Piemēram: vai iekšējā revīzijas funkcija veic (ikgadēju) algu revīziju?

3.11.8.

Vai subjektam ir sistēma cilvēkresursu, algu un saistīto izmaksu iedalīšanai projektiem?

3.11.9.

Kādus principus (t. i., izmantoto pamatpieņēmumu ticamība un iedalīšanas pamataspekti) subjekts piemēro, lai iedalītu algas un ar algām saistītās izmaksas projektiem? Kā tiek apstiprināts un reģistrēts laiks, ko darbinieki pavada pie konkrētiem projektiem?

Norādījumi

Attiecīgie jautājumi ietver: amatus un pienākumus saistībā ar algu un laika pārvaldību, algu un algas komponentu (fiksēta/mainīga; virsstundas; sociālais nodrošinājums) reģistrēšanu, aprēķināšanu un apstiprināšanu. Īpaša uzmanība jāpievērš subjekta laika pārvaldības sistēmai: laika uzskaites procedūras un reģistrs (laika lapu izmantošana), pārraudzības kontrole un apstiprināšanas procedūras.

3.12.

Kontrole attiecībā uz citiem ar algām un pabalstiem saistītajiem izdevumiem

Vai subjekts nodrošina atbilstīgu un efektīvu kontroli attiecībā uz citiem ar algām un pabalstiem saistītajiem izdevumiem?

Pamatjautājums (3. līmenis)

3.12.1.

Vai subjektam ir apraksts vai procedūru rokasgrāmata par tā īstenoto kontroli attiecībā uz citiem ar algām un pabalstiem saistītajiem izdevumiem?

TBCBE

3.12.2.

Kādas procedūras un kontrole tiek īstenotas, lai noteiktu un izmaksātu komandējuma naudas un izmitināšanas pabalstus (i. e., dienas naudas)?

3.12.3.

Kādas procedūras un kontrole tiek īstenota, lai noteiktu un apmaksātu apmācības un personīgās izaugsmes izdevumus?

3.13.

Pakalpojumu iegāde un pakalpojumu izmaksas

Vai subjekts nodrošina atbilstīgu un efektīvu kontroli attiecībā uz pakalpojumu iegādi un pakalpojumu izmaksu uzskaiti?

3.13.1.

Kādas procedūras subjekts ir ieviesis, lai slēgtu pakalpojumu līgumus ar ārējiem pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, pētījumi un izpēte, reklāma, popularizēšana, publicēšana un pamanāmības kampaņas, izvērtējumi, revīzija, grāmatvedība un juridiskie pakalpojumi, tehniskais atbalsts, tulkošana un mutiskā tulkošana, konferenču un semināru organizēšana, pamanāmības pasākumi)?

Piezīme. Īpaša uzmanība jāpievērš iepirkumu noteikumiem, kas ir piemērojami pakalpojumu iegādei (sk. 5. pīlāru – iepirkumi).

TBCBE

3.14.

Izdevumu kontrole saistībā ar citiem (ar algām nesaistītiem) izdevumiem

Vai subjekts nodrošina atbilstīgu un efektīvu kontroli attiecībā uz citiem (ar algām nesaistītiem) izdevumiem?

Piezīme. Tas ietver visas izmaksas, kas nav algas, ar algām un pabalstiem saistītos izdevumus un pakalpojumu izmaksas. Piemēram: biroja izmaksas, tādas kā noma, patēriņa preces un biroja preces, komunālie maksājumi (elektroenerģija, ūdens, gāze, kurināmais), nodokļi un nodevas (piemēram, kanalizācijas un cieto atkritumu maksas), tīrīšana un apsaimniekošana, komunikācijas (tālrunis, fakss, internets), apdrošināšana, administrācija un grāmatvedība, druka.

3.14.1.

Vai subjektam ir apraksts vai procedūru rokasgrāmata par tā īstenoto kontroli attiecībā uz (ar algām nesaistītiem) izdevumiem?

TBCBE

3.14.2.

Gūstiet pietiekamu izpratni par subjekta izdevumu kontroles sistēmu (izdevumu kontroles praksi un procedūrām).

Norādījumi

Attiecīgie jautājumi ietver: amatus un pienākumus saistībā ar izdevumu kontroli, pārvaldības procedūras, kas nodrošina izdevumu kontroles atbilstību subjekta procedūrām, izdevumu pilnvarošanu un apstiprināšanu, izdevumu regulāru salīdzināšanu ar faktisko budžetu.

3.15.

Darbības rezultātu uzraudzība

Vai subjekts nodrošina atbilstīgu un efektīvu kontroli attiecībā uz darbības rezultātiem?

3.15.1.

Vai subjektam ir apraksts vai procedūru rokasgrāmata par tā darbības rezultātu uzraudzības procedūrām?

TBCBE

3.15.2.

Kādus pasākumus subjekts ir ieviesis, lai pārskatītu darbības rezultātus, t. i., darbību un projektu īstenošanas virzību?

TBCBE

3.15.3.

Vai subjekts ir pieņēmis kvalitātes standartus (piemēram, ISO)?

TBCBE

3.15.4.

Ja netiek izmantoti ārējie standarti, vai pastāv iekšējie standarti?

TBCBE

3.15.5.

Vai subjektam ir procedūras, lai izvērtētu darbības rezultātus (pirms īstenošanas, tās laikā un pēc īstenošanas)?

TBCBE

3.15.6.

Kas (iekšēja vai ārēja persona) veic šos izvērtējumus, kā tiek paziņoti rezultāti un kā notiek turpmākie pasākumi?

TBCBE

3.16.

Atbilstība noteikumiem un nosacījumiem par līdzekļu izmantošanu

Vai subjekts īsteno atbilstīgu un efektīvu kontroli, lai nodrošinātu atbilstību ES noteikumiem un nosacījumiem saistībā ar subjekta darbību un projektu finansēšanu?

3.16.1.

Vai subjektam ir apraksts vai procedūru rokasgrāmata, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem un nosacījumiem par līdzekļu izmantošanu?

TBCBE

3.16.2.

Vai subjektam ir ieviestas procedūras, kas nodrošina, ka faktiskie izdevumi un gūtie ieņēmumi darbību un projektu ietvaros atbilst piemērojamiem noteikumiem, t. i., līgumos un nolīgumos paredzētajiem nosacījumiem?

3.16.3.

Vai subjektam ir ieviestas procedūras, kas nodrošina, ka konkrētie noteikumi un nosacījumi ir labi zināmi un tiek ievēroti? Šādi noteikumi un nosacījumi var būt saistīti, piemēram, ar izdevumu attiecināmību, iepirkumu noteikumiem (sk. 5. pīlāru), izcelsmes noteikumiem, noteikumiem par ES finansēto darbību pamanāmību un noteikumiem par aktīvu pārvešanu projekta beigās.

1. PĪLĀRS – IEKŠĒJĀ KONTROLE

4.	INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA – jautājumi/kritēriji

Norādījumi

Informācija ir vajadzīga, lai subjekts varētu īstenot iekšējās kontroles pienākumus nolūkā atbalstīt savus mērķus. Subjekta vadība saņem vai sagatavo un izmanto attiecināmu un kvalitatīvu informāciju no iekšējiem un ārējiem avotiem, lai atbalstītu citu iekšējās kontroles komponentu darbību.

Iekšējie ziņojumi (iekšējā informācija un komunikācija)

Tas attiecas uz iekšējiem ziņojumiem, kas aptver finanšu ziņas un ziņojumus subjekta vadībai par darbību un projektu īstenošanas kvalitātes aspektiem subjekta organizācijā.

Ārējie ziņojumi (ārējā informācija un komunikācija)

Var nošķirt divas ārējās informācijas un komunikācijas plūsmas:

—

ārējie ziņojumi – izejošie: finanšu ziņas un ziņojumi ārējām ieinteresētajām personām par kvalitātes un kvantitātes aspektiem saistībā ar to, kā subjekts īsteno darbības un projektus;

tas būtībā attiecas uz subjekta gada finanšu pārskatiem un pārskatatbildību pret (ārējām) ieinteresētajām personām,

—	ārējie ziņojumi – ienākošie: finanšu ziņas un ziņojumi subjektam par kvalitātes un kvantitātes aspektiem saistībā ar to, kā dotāciju saņēmēji īsteno darbības un projektus.

Tas attiecas uz ziņošanas plūsmām subjektam no dotāciju saņēmējiem un šo saņēmēju pārskatatbildību pret subjektu. Ziņojumi balstās uz konkrētiem noteikumiem un nosacījumiem, ko subjekts paredzējis, lai ievērotu prasības (tostarp ziņošanas prasības) attiecībā uz ES un citu līdzekļu devēju nodrošināto finansējumu. Šīs ziņojumu sniegšanas plūsmas ir svarīgs iekšējās kontroles elements.

Iepriekš norādītie divi ārējo ziņojumu veidi ir aplūkoti 2. pīlārā – grāmatvedība.

1. PĪLĀRS – IEKŠĒJĀ KONTROLE

4.	INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA (turpinājums) – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts ir ieviesis kontroli un procedūras, kas nodrošina uzticamus ziņojumus – gan iekšējos, gan ārējos (ienākošos un izejošos) – saskaņā ar piemērojamām prasībām un standartiem?

4.1.	Iekšējie ziņojumi Vai subjekts īsteno atbilstīgu un efektīvu kontroli, lai nodrošinātu, ka iekšējie ziņojumi vadībai sniedz būtisku un kvalitatīvu informāciju?

4.1.1.

Vai subjekts saņem vai sagatavo un izmanto attiecināmu un kvalitatīvu informāciju (no iekšējiem un/vai ārējiem avotiem), lai sagatavotu vadības ziņojumus?

TBCBE

4.1.2.

Vai subjekta vadība saņem regulārus (mēneša, ceturkšņa) ziņojumus par virzību saistībā ar mērķiem, darbībām un projektiem?

TBCBE

4.1.3.

Vai šī informācija aptver īstenošanas kvalitātes aspektus, piemēram, darbības rādītāju izmantošanu, īstenošanas statusu un kavējumus, galvenās problēmas un problēmjautājumus?

TBCBE

4.1.4.

Vai šī informācija aptver finanšu aspektus, piemēram, salīdzinājumus ar faktisko budžetu un izdevumu analīzi darbības/projekta griezumā?

TBCBE

4.1.5.

Vai subjekts iekšēji paziņo informāciju, tostarp mērķus un pienākumus saistībā ar iekšējo kontroli, kas vajadzīga, lai atbalstītu iekšējās kontroles darbību?

TBCBE

4.2.	Ārējie ziņojumi (izejošie) – finanšu pārskati Vai subjekts sagatavo un iesniedz gada finanšu pārskatus, kas ir uzticami un atbilst piemērojamiem starptautiskajiem standartiem?

4.2.1.

Vai subjekts sagatavo un iesniedz gada finanšu pārskatus, kas ir uzticami?

“Uzticams” nozīmē, ka finanšu pārskati:

—	godprātīgi parāda uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālos rezultātus un naudas plūsmas,

—	atspoguļo darījumu, citu notikumu un apstākļu ekonomisko būtību, nevis tikai juridisko formu,

—	ir neitrāli, t. i., objektīvi,

—	ir piesardzīgi un

—	ir pilnīgi visos būtiskajos aspektos.

Norādījumi

Gada noslēguma finanšu pārskati ir kritiski nozīmīgs pārredzamības nosacījums. Spēja laikus sagatavot gada noslēguma finanšu pārskatus ir pamataspekts, kas parāda, cik labi darbojas grāmatvedības sistēma un kāda ir uzturēto reģistru kvalitāte.

Lai finanšu pārskati būtu lietderīgi un sekmētu pārredzamību, tiem ir jābūt saprotamiem lasītājam un pārredzami un konsekventi jāaplūko darījumi, aktīvi un pasīvi. Tāds ir finanšu pārskatu standartu mērķis. Dažām valstīm ir savi valsts sektora finanšu pārskatu standarti, ko noteikusi valdība vai cita pilnvarota iestāde. Lai šādi standarti tiktu vispārēji atzīti, tos parasti saskaņo ar starptautiskajiem standartiem, piemēram, starptautiskajiem valsts sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS), no kuriem daži attiecas uz valstīm, kas pieņem uzkrājumu grāmatvedības principus, savukārt citi attiecas uz naudas plūsmas grāmatvedības sistēmām.

4.2.2.

Vai finanšu pārskatos sniegtās finanšu ziņas atbilst turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem, kuri tās padara par lietderīgām lietotājiem?

—	Attiecināmība. Finanšu ziņām jābūt attiecināmām uz lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzībām.

—	Būtiskums. Uzmanībai jābūt koncentrētām uz finanšu ziņām, par ko sagaida, ka tās ietekmēs lietotāju lēmumus.

—	Godprātīgs atspoguļojums. Finanšu ziņām jābūt patiesām un godīgām, bez nepareiziem apgalvojumiem.

—	Salīdzināmība. Finanšu ziņām jābūt salīdzināmām starp periodiem un organizācijām.

—	Pārbaudāmība. Ziņām ir jāatspoguļo subjekta darbībām pamatā esošā ekonomika.

—	Savlaicīgums. Finanšu ziņu atklāšana nedrīkst būt pārmērīgi novēlota.

—	Saprotamība. Finanšu ziņām jābūt saprotamām lietotājiem, kam ir pamatoti sagaidāmas zināšanas par subjekta darbībām.

4.2.3.

Vai subjekts sagatavo un iesniedz gada finanšu pārskatus, kas atbilst piemērojamiem starptautiskajiem standartiem? Kāds ir piemērojamais finanšu pārskatu regulējums? Kādi pamatnoteikumi un pamatnosacījumi ir subjektam jāievēro, sagatavojot un iesniedzot savus gada finanšu pārskatus?

TBCBE

4.2.4.

Cita informācijas publiskošana saskaņā ar labu praksi

Vai subjekta finanšu pārskati atklāj:

—	subjekta adresi un juridisko statusu, kā arī jurisdikciju, kurā tas darbojas,

—	subjekta darbību raksturu un pamatdarbības,

—	atsauci uz tiesisko regulējumu un reglamentējošajiem noteikumiem, kas reglamentē subjekta darbības,

—	kontrolējošās iestādes nosaukumu un identitāti (attiecīgā gadījumā),

—	apropriāciju/saistību un izmaksu salīdzinājumus ar faktisko budžetu,

—	informāciju par finansējuma avotiem (saņemtās/saņemamās summas un līdzekļu nodrošinātāju identitāte),

—	pārskatus par finansiālo stāvokli un finanšu rezultātiem dalījumā pēc darbības veida, programmas, projekta, (trasta) fonda un finanšu instrumentiem par periodu, uz ko attiecas finanšu pārskati?

4.2.5.

Vai subjekts ievēro valsts grāmatvedības (tostarp finanšu pārskatu) standartus, kas ir piemērojami tā reģistrācijas valstī? Piemēram: Pasaules Banka, t. i., Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (IBRD) un Starptautiskā Attīstības asociācija (IDA), ievēro ASV vispārpieņemtos grāmatvedības principus (US GAAP).

4.2.6.

Vai subjekts ievēro starptautiskos grāmatvedības standartus (tostarp par finanšu pārskatiem) vai grāmatvedības politiku un noteikumus, kas paredzēti konkrētos noteikumos vai konvencijās?

—	Starptautiskie valsts sektora grāmatvedības standarti (IPSAS)

—	Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS)

—	Citas konkrētas konvencijas un noteikumi, piemēram, ANO sistēmas grāmatvedības standarti (UNSAS)

TBCBE

4.2.7.

Uz kāda grāmatvedības pamata tiek sagatavoti un iesniegti subjekta finanšu pārskati:

—	uzkrājumi,

—

nauda,

—	koriģētā nauda vai koriģētie uzkrājumi (t. i., jaukti)?

Zemsvītras piezīme. “Uzkrājumu grāmatvedība” ir grāmatvedība, ar ko saskaņā darījumi un citi notikumi tiek atzīti veikšanas brīdī (nevis tikai tad, kad ir saņemta vai izmaksāta nauda vai tās ekvivalents). Tādēļ darījumi un notikumi tiek reģistrēti grāmatvedības reģistros un atzīti to periodu finanšu pārskatos, ar kuriem tie ir saistīti. Uzkrājumu grāmatvedībā atzīst tādus elementus kā aktīvi, pasīvi, neto aktīvi/kapitāls, ieņēmumi un izdevumi.

TBCBE

4.2.8.

Kādu laikposmu subjekts izmanto kā finanšu gadu?

TBCBE

4.2.9.

Vai subjekta finanšu pārskatos ir šādi komponenti:

—	pārskats par izmaiņām neto aktīvos/kapitālā, pārskats par finanšu stāvokli (saukts arī par aktīvu un pasīvu bilanci),

—	finanšu rezultātu pārskats (saukts arī par ieņēmumu un izdevumu pārskatu, ienākumu pārskatu, darbības pārskatu vai peļņas un zaudējumu pārskatu),

—	pārskats par izmaiņām neto aktīvos/kapitālā,

—	naudas plūsmas pārskats un

—	grāmatvedības politika un finanšu pārskatu piezīmes?

TBCBE

4.2.10.

Vai subjekta finanšu pārskati tiek iesniegti ārējai revīzijai 6 mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām?

TBCBE

4.3.

Ārējie pārskati (izejošie) – īpaši ziņojumi līdzekļu devējiem/līdzekļu nodrošinātājiem

Vai subjektam ir ziņošanas procedūras, kas ļauj sagatavot atbilstīgus un savlaicīgus ziņojumus līdzekļu devējiem/līdzekļu nodrošinātājiem (tostarp Eiropas Komisijai) par to nodrošināto līdzekļu izmantošanu projektiem, (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem?

4.3.1.

Vai subjektam ir konkrētas un īpašas procedūras ziņošanai par darbībām, projektiem vai (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem, ko finansē ES vai citi līdzekļu devēji?

TBCBE

4.4.	Ārējie ziņojumi (ienākošie) – apakšdeleģēto personu un dotāciju saņēmēju ziņojumi Vai subjekts īsteno atbilstīgus pasākumus, kas pamatoti nodrošina, ka dotāciju saņēmēji iesniedz uzticamus un savlaicīgus ziņojumus par to līdzekļu izmantošanu, kurus tiem nodrošinājis subjekts?

4.4.1.

Vai subjektam ir konkrētas un īpašas procedūras ziņošanai par darbībām, projektiem, (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem, ko finansē ES vai citi līdzekļu devēji?

TBCBE

4.4.2.

Vai subjekts ir dotāciju saņēmējiem paredzējis nosacījumus ziņojumiem par darbību, projektu, (trasta) fondu un finanšu instrumentu īstenošanas finanšu un kvalitātes aspektiem?

TBCBE

4.4.3.

Vai ziņošanas nosacījumi ir skaidri un pienācīgi paziņoti (piemēram, darba uzdevumu izmantošana, (tīmekļa) norādījumu izmantošana, instrukcijas, brošūras)?

—	Kādi ir galvenie ziņošanas nosacījumi?

—	Vai šie nosacījumi ir saistoši? Piemēram: vai nosacījumi ir izklāstīti subjekta un dotāciju saņēmēju noslēgtajos nolīgumos vai līgumos (pielikumos)?

—	Vai ir izskaidrotas nosacījumu (piemēram, izdevumu attiecināmības noteikumu) neievērošanas sekas?

TBCBE

4.4.4.

Vai subjekts uzrauga/pārbauda, vai ziņošanas nosacījumi tiek ievēroti?

TBCBE

4.4.5.

Vai subjekts regulāri saņem un pārskata dotāciju saņēmēju sagatavotos progresa ziņojumus?

TBCBE

4.4.6.

Vai subjekts efektīvi un laikus reaģē uz problēmām, kas atklājas pēc šo ziņojumu pārskatīšanas? Šādas problēmas var būt: būtiskas atšķirības izdevumu salīdzinājumos ar faktisko budžetu, neparasti izdevumu posteņi, (iespējami) neattiecināmi izdevumi, projekta īstenošanas kavējumi, projekta darbību neīstenošana saskaņā ar plānoto.

TBCBE

1. PĪLĀRS – IEKŠĒJĀ KONTROLE

5.	UZRAUDZĪBA – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts regulāri un efektīvi uzrauga savu iekšējās kontroles sistēmu (tās komponentus)?

5.1.	Iekšējās kontroles sistēmas (komponentu) uzraudzība (ja subjektam nav iekšējās revīzijas funkcijas) Ja subjektam nav iekšējās revīzijas funkcijas, vai tam ir atbilstīgi un efektīvi pasākumi iekšējās kontroles uzraudzīšanai?

5.1.1.

Kādas ir galvenās darbības, ko subjekts izmanto, lai uzraudzītu savu iekšējās kontroles sistēmu (tās komponentus)?

TBCBE

5.1.2.

Kā subjekts uzsāk korektīvas darbības, lai novērstu nepilnības savā iekšējās kontroles sistēmā (tās komponentos)?

TBCBE

5.2.	Iekšējās revīzijas funkcija Vai subjektam ir efektīva iekšējās revīzijas funkcija?

5.2.1.

Standarti un iekšējās revīzijas harta

Vai iekšējās revīzijas funkcija atbilst starptautiskajiem profesionālajiem standartiem un ētikas kodeksam, ko izdevis Iekšējo revidentu institūts (www.theiia.org)?

TBCBE

Norādījumi

Ar iekšējās kontroles funkcijas vai līdzvērtīgu sistēmu uzraudzības funkcijas starpniecību ir jānodrošina regulāra un atbilstīga atgriezeniskā saite vadībai par iekšējās kontroles sistēmu darbības rezultātiem. Dažās valstīs iekšējās revīzijas funkcijas pievērš uzmanību tikai darījumu iepriekšējai revīzijai, ko uzskata par iekšējās kontroles darbību daļu.

5.2.2.

Standarti un iekšējās revīzijas harta (turpinājums)

Vai iekšējās revīzijas funkcija ir pieņēmusi iekšējās revīzijas hartu, kas atbilst iekšējās revīzijas definīcijai, ētikas kodeksam un standartiem, kurus izdevis Iekšējo revidentu institūts?

Zemsvītras piezīme. Iekšējās revīzijas harta ir formāls dokuments, kurā noteikts iekšējās revīzijas mērķis, pilnvaras un atbildības jomas. Iekšējās revīzijas harta: i) nosaka iekšējās revīzijas stāvokli organizācijā, tostarp galvenā revidenta funkcionālās ziņošanas attiecību raksturu attiecībā pret valdi; ii) pilnvaro piekļuvi ierakstiem, cilvēkresursu un fiziskās īpašības, kas ir būtiskas uzdevumu veikšanai; un iii) nosaka iekšējās revīzijas darbību tvērumu. Iekšējās revīzijas hartu galīgi apstiprina subjekta augstākā līmeņa vadība vai – attiecīgā gadījumā – pārraudzības struktūra (revīzijas komiteja).

TBCBE

5.2.3.

Neatkarība

Kāda ir iekšējās revīzijas funkcijas vieta subjekta organizācijas struktūrā?

TBCBE

5.2.4.

Neatkarība

Vai iekšējās revīzijas funkcija ir neatkarīga, t. i., vai uz to neattiecas nosacījumi, kas apdraud tās spēju objektīvi veikt iekšējās revīzijas pienākumus?

TBCBE

5.2.5.

Neatkarība (turpinājums)

Vai galvenajam revidentam/iekšējās revīzijas funkcijas vadītājam pēc vajadzības ir tieša un neierobežota piekļuve augstākā līmeņa vadībai un pārraudzības struktūrai?

TBCBE

5.2.6.

Darba mērķi un tvērums

Kāds ir iekšējās revīzijas funkcijas pienākumu raksturs?

TBCBE

5.2.7.

Darba mērķi un tvērums (turpinājums)

Kādas darbības veic vai ir jāveic iekšējās revīzijas funkcijai?

TBCBE

5.2.8.

Darba mērķi un tvērums

Vai iekšējās revīzijas hartā ir noteikts subjektam sniegto (apliecinājuma) pakalpojumu raksturs?

Piezīme. “Apliecinājuma pakalpojumi” ietver iekšējā revidenta objektīvu pierādījumu novērtējumu, lai izdotu neatkarīgu atzinumu vai secinājumus par subjektu, darbību, funkciju, procesu, sistēmu vai citu jautājumu. Apliecinājuma uzdevuma raksturs un tvērums ir noteikts starptautiskajos iekšējās revīzijas profesionālās prakses standartos.

TBCBE

5.2.9.

Darba mērķi un tvērums

Vai iekšējās revīzijas funkcija sagatavo riska novērtējumu par darbībām un/vai organizācijas funkcijām (piemēram, departamentiem nodaļām)?

Piezīme. Efektīvas iekšējās revīzijas (vai sistēmu uzraudzības) pierādījumi ietvertu arī orientēšanos uz augsta riska jomām.

TBCBE

5.2.10.

Darba mērķi un tvērums

Vai iekšējās revīzijas funkcija sagatavo daudzgadu (parasti trīs gadu) revīzijas plānu, kā arī gada darbības plānus? Kā un kas izraugās un apstiprina revīzijas subjektus?

TBCBE

5.2.11.

Darba mērķi un tvērums (turpinājums)

Vai šie plāni ietver atbilstīgu kopumu revīzijas veidu, tostarp atbilstību, finanšu revīzijas, algas revīzijas, sistēmu (arī informācijas tehnoloģiju) revīzijas, juridisko aspektu un darbības rezultātu revīziju?

TBCBE

5.2.12.

Darba mērķi un tvērums

Vai iekšējā revīzija attiecas uz visām subjekta pārvaldītajām darbībām?

TBCBE

5.2.13.

Ziņojumu sniegšana

Vai iekšējās revīzijas ziņojumus sagatavo un izdod saskaņā ar noteiktu grafiku un vai tos iesniedz augstākā līmeņa vadībai un pārraudzības struktūrai vai revīzijas komitejai attiecīgā gadījumā?

TBCBE

5.2.14.

Ziņojumu sniegšana (turpinājums)

Vai iekšējās revīzijas funkcija subjekta vadībai un pārraudzības struktūrai/revīzijas komitejai iesniedz regulārus (t. i., mēneša, ceturkšņa) progresa ziņojumus?

TBCBE

5.2.15.

Turpmāki pasākumi saistībā ar iekšējās revīzijas konstatējumiem un ieteikumiem

Vai iekšējās revīzijas konstatējumi un ieteikumi (subjekta augstākā līmeņa vadībai un pārraudzības struktūrai/revīzijas komitejai) tiek pienācīgi izskatīti un ieviesti?

TBCBE

5.2.16.

Turpmāki pasākumi saistībā ar iekšējās revīzijas konstatējumiem un ieteikumiem

Vai subjekta vadība ātri reaģē uz iekšējās revīzijas konstatējumiem?

TBCBE

5.2.17.

Turpmāki pasākumi saistībā ar iekšējās revīzijas konstatējumiem un ieteikumiem

Vai iekšējās revīzijas ieteikumi tiek pilnībā un laikus ieviesti?

Piezīme. Efektīvas iekšējās revīzijas (vai sistēmu uzraudzības) pierādījumi ietvertu arī vadības reaģēšanu uz iekšējās revīzijas konstatējumiem. Tam ir ļoti liela nozīme, jo nerīkošanās saistībā ar konstatējumiem pilnībā iedragā iekšējās revīzijas funkcijas nozīmi.

TBCBE

5.3.	Vadības paziņojums par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti Vai subjekta vadība izdod paziņojumu par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti?

5.3.1.

Vai vadība subjekta gada finanšu pārskatos/gada pārskatā iekļauj ziņojumu par savas iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti (t. i., iekšējās kontroles ziņojumu)?

Ja jā, izskatiet subjekta pēdējo 3 gadu iekšējās kontroles ziņojumus un neatkarīgā revidenta ziņojumu par vadības paziņojumu par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti.

Ja jā, kāda veida atzinumu (pozitīvu, ar iebildēm) izdeva ārējie revidenti par vadības paziņojumu par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti?

TBCBE

2. PĪLĀRS – GRĀMATVEDĪBA

PAMATJAUTĀJUMS (1. līmenis)

Revidenta piezīmes

Vai subjekts izmanto grāmatvedības sistēmu, kas visu būtisko aspektu ziņā laikus sniedz precīzu, pilnīgu un uzticamu informāciju, balstoties uz valsts un/vai starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus?

Norādījumi

Grāmatvedības politika ir konkrēti principi, pamati, pieņēmumi, noteikumi un prakses, kuras uzņēmums piemēro finanšu pārskatu sagatavošanai un sniegšanai. Uzticams pamats nozīmē, ka subjekts piemēro grāmatvedības politiku, kas ir attiecināma uz lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzībām un kas ir uzticama, jo finanšu pārskati:

—	godprātīgi parāda uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālos rezultātus un naudas plūsmas,

—	atspoguļo darījumu, citu notikumu un apstākļu ekonomisko būtību, nevis tikai juridisko formu,

—	ir neitrāli, t. i., objektīvi,

—	ir piesardzīgi un

—	ir pilnīgi visos būtiskajos aspektos.

Finanšu regulas 154. pants

Komisija var pieņemt, ka grāmatvedības sistēmas un iekšējās kontroles sistēmas, ko izmanto subjekti un personas, kurām uzticēs budžeta izpildes uzdevumus Komisijas vārdā, nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni Savienības finanšu interesēm un pamatotu apliecinājumu pārvaldības mērķu sasniegšanai.

2. PĪLĀRS – GRĀMATVEDĪBA

1.	GRĀMATVEDĪBAS SISTĒMA UN POLITIKA – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

1.	Grāmatvedības sistēma un politika

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts izmanto atbilstīgu grāmatvedības sistēmu un vai tam ir skaidra un rakstiska grāmatvedības politika?

1.1.

Vai subjekts piemēro grāmatvedības politiku, kas:

—	ir attiecināma uz lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzībām un kas nodrošina uzticamu pamatu subjekta finanšu pārskatu sagatavošanai,

—	atbilst piemērojamiem valsts un/vai starptautiskajiem grāmatvedības standartiem vai grāmatvedības politikai un noteikumiem, kas paredzēti konkrētos tiesību aktos vai konvencijās?

1.2.

Vai subjektam ir grāmatvedības politikas un procedūru rokasgrāmata, kas ietver grāmatvedības procedūru detalizētus aprakstus attiecībā uz dažādiem finanšu un grāmatvedības darījumu veidiem?

TBCBE

1.3.

Vai subjektam ir divkāršā ieraksta grāmatvedības sistēma?

Piezīme. “Divkāršā ieraksta” grāmatvedības sistēma ir noteikumu kopums attiecībā uz finanšu informācijas reģistrēšanu finanšu uzskaites sistēmā, kurā ikviens darījums vai notikums izmaina vismaz divus dažādus nominālās virsgrāmatas pārskatus.

TBCBE

1.4.

Vai subjektam ir uzskaites grafiks, kas pienācīgi atspoguļo tā operācijas un darbības?

TBCBE

1.5.

Vai subjekts regulāri saskaņo bankas datus un kases grāmatas datus (attiecīgā gadījumā)?

TBCBE

1.6.

Vai subjekts regulāri veic tīrvērti un saskaņošanu attiecībā uz pagaidu kontiem un avansiem? Vai tiek uzturēti atsevišķi (virsgrāmatas) pārskati avansu un galīgo maksājumu uzskaites vajadzībām dažādiem projektiem?

Piezīme. Lai būtu iespējams sagatavot uzticamus pārskatus ar finanšu informāciju, ir pastāvīgi jāpārbauda un jāapstiprina datu reģistrēšanas prakse. Tā ir nozīmīga iekšējās kontroles daļa un nodrošina kvalitatīvu informāciju vadībai un ārējiem ziņojumiem. No dažādiem avotiem iegūto datu savlaicīga un regulāra saskaņošana ir datu uzticamības pamatā.

TBCBE

1.7.

Vai grāmatvedības sistēma ļauj apstrādāt un paziņot grāmatvedības un finanšu informāciju, kas saistīta ar konkrētiem projektiem, darbībām, (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem, neatkarīgi no tā, vai tos finansē pats subjekts un/vai ārēji avoti (piemēram, Eiropas Komisija)?

TBCBE

1.8.

Vai subjekts spēj nodrošināt grāmatvedības taku darījumiem (ienākumiem un izdevumiem), kas saistīti ar konkrētiem projektiem, darbībām, (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem, neatkarīgi no tā, vai tos finansē pats subjekts un/vai ārēji avoti (piemēram, EK)?

TBCBE

1.9.

Kā ārējās organizācijas (piemēram, EK) veic avansa maksājumus subjektam tādu konkrētu projektu, darbību, (trasta) fondu un finanšu instrumentu finansēšanai, kas ir uzskaitīti subjekta grāmatvedības ierakstos?

TBCBE

1.10.

Vai subjektam ir procedūras, lai veiktu tīrvērti attiecībā uz avansiem, ko subjekts ir izmaksājis dotāciju saņēmējiem (piemēram, vai avansu tīrvērti veic, balstoties uz dotāciju saņēmēju iesniegtajiem revīzijas ziņojumiem par līdzekļu izmantošanu)?

2. PĪLĀRS – GRĀMATVEDĪBA

2.	BUDŽETA PLĀNOŠANA – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

2.	Budžeta plānošana

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjektam ir budžeta sistēma un procedūras, kas nodrošina pārredzamus un uzticamus budžetus tā operācijām un darbībām?

2.1.

Vai budžeta procedūras ir formalizētas (piemēram, ar budžeta rokasgrāmatu vai apkārtrakstiem)?

TBCBE

2.2.

Kādos intervālos sagatavo budžetus (reizi gadā, pusgadā, ceturksnī)?

TBCBE

2.3.

Kas ir galvenie dalībnieki, kuri ir iesaistīti budžeta procesā?

TBCBE

2.4.

Kādus grāmatvedības un citus datu avotus izmanto?

TBCBE

2.5.

Vai subjektam ir atbilstīga budžeta klasifikācijas sistēma (klasifikācijas kritēriji varētu, piemēram, ietvert: darbības un kapitāla izdevumus, uz darbībām balstītus budžetus vai funkcionālu, analītisku klasifikāciju, klasifikāciju pēc projektiem/apakšprojektiem).

TBCBE

2.6.

Vai budžeti saskaņoti un skaidri atspoguļo plānotās/aplēstās izmaksas atbilstīgi subjekta darbībām, operācijām un projektiem?

TBCBE

2.7.

Vai budžeti ir pārredzami un vispusīgi un vai tie pienācīgi atspoguļo subjekta operācijas?

2.8.

Vai budžetu sagatavošanā un plānoto un aplēsto izdevumu aprēķināšanā izmantotie pieņēmumi ir reāli? Vai budžeta izmaksu aprēķināšanā piemērotie izmaksu sadales faktori balstās uz loģisku, konsekventu un reālu pieņēmumu un principiem?

2.9.

Vai budžetu dati ir attiecināmi un uzticami, lai vadība un/vai citi lietotāji tos varētu reāli izmantot?

TBCBE

2.10.

Kā un kas apstiprina budžetus?

TBCBE

2.11.

Vai grāmatvedības sistēma spēj sagatavot vispusīgus ziņojumus par faktiskajiem izdevumiem salīdzinājumā ar sākotnējo budžetu?

TBCBE

2.12.

Vai tiek regulāri (reizi ceturksnī, pusgadā) sagatavoti ziņojumi, kuros ir norādīti faktiskie kopējie izdevumi salīdzinājumā ar budžetā sākotnēji paredzētajiem kopējiem izdevumiem, un vai tos izdod saprātīgā laikposmā (1 mēneša laikā) pēc perioda beigām?

TBCBE

2.13.

Vai faktisko izdevumu un budžetā sākotnēji paredzēto izdevumu starpība tiek izskatīta un pienācīgi izskaidrota?

TBCBE

2.14.

Gadījumos, kad izdevumu komponenti būtiski atšķiras no budžetā sākotnēji paredzētajiem, vai šādas atšķirības tiek pienācīgi izskaidrotas?

TBCBE

2.15.

Vai budžeta izpildes ziņojumos tiek uzskaitīti arī izdevumi, kas izriet no pārvietošanās uz dažādām subjekta atrašanās vietām (piemēram, birojiem citās vietās), kas darbojas autonomi/neatkarīgi no subjekta galvenā biroja?

TBCBE

2. PĪLĀRS – GRĀMATVEDĪBA

3.	GRĀMATVEDĪBA UN BUDŽETA PLĀNOŠANA KONKRĒTIEM PROJEKTIEM, DARBĪBĀM, (TRASTA) FONDIEM, FINANŠU INSTRUMENTIEM UN BUDŽETA GARANTIJĀM – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Šīs iedaļas jautājumu mērķis ir novērtēt, vai subjekta grāmatvedības sistēma spēj sagatavot uzticamus un savlaicīgus ziņojumus par to, kā subjekts – un/vai dotāciju saņēmēji – ir izmantojis līdzekļus konkrētām darbībām, projektiem, (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem (5). Šo ziņojumu lietotāji ir subjekta vadība un/vai ārējas personas, kas ir nodrošinājušas finansējumu (piemēram, Eiropas Komisija).

3.	Grāmatvedība un budžeta plānošana projektiem, darbībām, (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjektam ir grāmatvedības un budžeta plānošanas procedūras, kas ļauj sagatavot atbilstīgus un savlaicīgus ziņojumus līdzekļu devējiem/līdzekļu nodrošinātājiem (tostarp Eiropas Komisijai) par to nodrošināto līdzekļu izmantošanu projektiem, darbībām, (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem un vai ir nodrošināta kapacitāte un procesi, lai sagatavotu finanšu pārskatus (6)?

3.1.

Vai subjektam ir grāmatvedības sistēma un procedūras, kas ļauj sagatavot attiecināmu un uzticamu informāciju ziņojumiem (ar finanšu un kvalitatīvu informāciju) un finanšu pārskatiem par darbībām, projektiem, (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem, kurus finansējusi ES vai citi līdzekļu devēji?

TBCBE

3.2.

Vai subjekta grāmatvedības sistēma ļauj sagatavot finanšu pārskatus par konkrētām darbībām, projektiem, (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem vai ģenerēt apkopotus grāmatvedības datus, ko var tieši izmantot, lai sagatavotu finanšu pārskatus un ziņojumus?

TBCBE

Norādījumi

Subjekta informācijas sistēma parasti ietver standarta žurnāla ierakstu izmantošanu, kas ir atkārtoti vajadzīgi, lai reģistrētu darījumus. Piemēram, žurnāla ieraksti, lai virsgrāmatā reģistrētu algu izmaksas.

Subjekta finanšu pārskatu process ietver arī nestandarta žurnāla ierakstu izmantošanu, lai reģistrētu darījumus vai korekcijas, kas neatkārtojas un ir neparastas. Tie var būt vajadzīgi, lai saistībā ar konkrētu projektu uzskaitītu izmaksu posteņus (tostarp izmaksu sadali), kurus neietver standarta grāmatvedības procedūras un žurnāla ieraksti. Manuālās virsgrāmatas sistēmās nestandarta žurnāla ierakstus var noteikt, pārbaudot virsgrāmatas, žurnālus un pavaddokumentus.

3.3.

Kādā mērā subjektam ir jāveic papildu žurnāla ieraksti, jākoriģē ieraksti un/vai jāveic cita finanšu un izmaksu datu manuāla apstrāde un manipulēšana, lai sagatavotu pilnīgus un uzticamus ziņojumus?

TBCBE

3.4.

Kādā mērā subjekts virsgrāmatas uzskaitē un/vai izmaksu uzskaitē izmanto starpposma un/vai (izmaksu) sadales tabulas, kurās reģistrēta finanšu informācija, kas ir atspoguļota konkrētu projektu informācijā?

TBCBE

3.5.

Kādā mērā finanšu pārskatu sagatavošanai subjekts izmanto papildu programmatūru (piemēram, tādas izklājlapu lietotnes kā Excel) papildus savai ierastajai grāmatvedības programmatūrai?

TBCBE

3.6.

Gūstiet pietiekamu izpratni par to, kā subjekta grāmatvedības sistēmā tiek uzskaitīta finanšu informācija (piemēram, izdevumi) (t. i., galvenie pieņēmumi, sadales principi) un kā šī informācija ir izgūta un iekļauta (automātiskas/manuālas korekcijas) finanšu pārskatos.

TBCBE

3.7.

Vai subjektam ir budžeta plānošanas sistēma un procedūras, kas ļauj ģenerēt attiecināmu un uzticamu informāciju, lai sagatavotu budžetus darbībām, projektiem, (trasta) fondiem un finanšu instrumentiem?

Piezīme. Principā tie paši jautājumi ir attiecināmi uz subjekta vispārējā budžeta procesu.

TBCBE

3. PĪLĀRS – NEATKARĪGA ĀRĒJĀ REVĪZIJA
PAMATJAUTĀJUMS (1. līmenis)	Revidenta piezīmes
Vai subjekts ir pakļauts neatkarīgai ārējai revīzijai, kas attiecībā uz visiem būtiskajiem aspektiem saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem un Eiropas Komisijas noteiktajiem kritērijiem ir jāveic revīzijas dienestam, kurš ir funkcionāli neatkarīgs no subjekta?
Norādījumi Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz to, kā subjekts izmanto resursus, tostarp līdzekļu devēju nodrošināto finansējumu, būtisks nosacījums ir kvalitatīva ārējā revīzija. Kvalitatīvas ārējās revīzijas pamatelementi ir: revīzijas mērķi un tvērums, kā arī atbilstīgu revīzijas standartu ievērošana, ietverot ārējā revidenta, t. i., revīzijas iestādes, neatkarību.

3. PĪLĀRS – NEATKARĪGA ĀRĒJĀ REVĪZIJA

1.	TIESISKAIS REGULĒJUMS – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums attiecībā uz ārējo revīziju?

1.1.

Vai subjektam tiek veikta ārējā revīzija, ko īsteno neatkarīgs profesionāls ārējās revīzijas uzņēmums (privātais sektors) saskaņā ar standartiem, kuri ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem?

Ja jā, atbildiet uz jautājumiem 2.1. punktā (Principi) un 3. punktā (Ārējās revīzijas procedūras).

TBCBE

1.2.

Vai subjektam tiek veikta ārējā revīzija, ko īsteno valsts revīzijas iestāde (valsts sektors) saskaņā ar standartiem, kuri ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem? Ja jā, atbildiet uz jautājumiem 3. iedaļā turpmāk.

Ja jā, atbildiet uz jautājumiem 2.2. punktā (Principi) un 3. punktā (Ārējās revīzijas procedūras).

TBCBE

1.3.

Vai subjektam tiek veikta ārējā revīzija, ko īsteno ārējās revīzijas vai pārraudzības struktūra, kura darbojas saskaņā ar konkrētu tiesisko vai institucionālo regulējumu (piemēram, ANO ārējais revidents), atbilstīgi standartiem, kas ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem? Ja jā, atbildiet uz jautājumiem 4. iedaļā turpmāk.

Ja jā, atbildiet uz jautājumiem 2.3. punktā (Principi) un 3. punktā (Ārējās revīzijas procedūras).

TBCBE

3. PĪLĀRS – NEATKARĪGA ĀRĒJĀ REVĪZIJA

2.	PRINCIPI – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

2.1.

Ārējo revīziju veic neatkarīgs profesionāls ārējās revīzijas uzņēmums (privātais sektors) saskaņā ar standartiem, kuri ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts ir pakļauts ārējai revīzijai, ko:

—	veic profesionāls ārējās revīzijas uzņēmums, kurš ir neatkarīgs no subjekta un atbilst profesionālās ētikas pamatprincipiem, kas ietver: integritāti, objektivitāti, profesionālo kompetenci un pienācīgu rūpību, konfidencialitāti un profesionālu rīcību,

—	veic saskaņā ar revīzijas standartiem, kuri ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA), ko izdevusi Starptautiskā Revīzijas un apliecinājumu standartu padome (IAASB)?

2.1.1.

Vai revīziju veic profesionāls ārējās revīzijas uzņēmums, kas ir biedrs kādā valsts grāmatvežu vai revidentu struktūrā?

Vai šī valsts grāmatvežu vai revidentu struktūra ir IFAC locekle?

2.1.2.

Vai revīziju veic saskaņā ar piemērojamiem valsts revīzijas standartiem un vai šie standarti atbilst starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA), ko izdevusi Starptautiskā Revīzijas un apliecinājumu standartu padome (IAASB)?

2.1.3.

Vai revidenta, kas veic revīziju, darbības reglamentē ētikas kodekss, kurš revidentiem nosaka ētikas pamatprincipus attiecībā uz integritāti, objektivitāti, neatkarību, profesionālo kompetenci un pienācīgu rūpību, konfidencialitāti, profesionālu rīcību un tehniskajiem standartiem?

Vai šis ētikas kodekss atbilst IFAC Profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksam, ko izdevusi IFAC Starptautiskā Grāmatvežu ētikas standartu padome (IESBA)?

2.1.4.

Vai ir pilnībā ievērots neatkarības pamatprincips?

2.2.

Ārējo revīziju veic valsts revīzijas iestāde (valsts sektors) saskaņā ar standartiem, kuri ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts ir pakļauts ārējai revīzijai, ko:

—

—	veic saskaņā ar revīzijas standartiem, kuri ir līdzvērtīgi principiem, standartiem un norādījumiem, ko izdevusi Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI)?

2.2.1.

Vai revīziju veic valsts revīzijas iestāde, kas ir INTOSAI locekle?

2.2.2.

Vai revīziju veic saskaņā ar piemērojamiem valsts revīzijas standartiem un vai šie standarti atbilst INTOSAI standartiem?

2.2.3.

Vai ētikas kodekss atbilst INTOSAI ētikas kodeksam (ISSAI 30) vai līdzvērtīgam kodeksam?

2.2.4.

Vai ir pilnībā ievērots neatkarības pamatprincips?

2.3.

Ārējo revīziju veic ārējās revīzijas vai pārraudzības struktūra, kas darbojas saskaņā ar konkrētu tiesisko vai institucionālo regulējumu (piemēram, ANO ārējais revidents) un kas ir neatkarīga no subjekta, atbilstīgi standartiem, kuri ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts ir pakļauts ārējai revīzijai, ko:

—	veic profesionāls ārējās revīzijas uzņēmums vai pārraudzības struktūra, kura ir neatkarīga no subjekta un atbilst profesionālās ētikas pamatprincipiem, kas ietver: integritāti, objektivitāti, profesionālo kompetenci un pienācīgu rūpību, konfidencialitāti un profesionālu rīcību,

—	veic saskaņā ar revīzijas standartiem, kuri ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA) vai INTOSAI standartiem?

2.3.1.

Vai revīziju veic ārējās revīzijas vai pārraudzības struktūra, kas darbojas saskaņā ar konkrētu tiesisko vai institucionālo regulējumu? Iegūstiet īsu aprakstu par šo regulējumu.

2.3.2.

Vai revīziju veic saskaņā ar standartiem, kuri ir līdzvērtīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA) vai INTOSAI standartiem?

2.3.3.

Vai šis ētikas kodekss atbilst principiem IFAC Profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksā, ko izdevusi IFAC Starptautiskā Grāmatvežu ētikas standartu padome (IESBA), INTOSAI ētikas kodeksā (ISSAI 30) vai līdzvērtīgā ētikas kodeksā?

2.3.4.

Vai ir pilnībā ievērots neatkarības pamatprincips?

3. PĪLĀRS – NEATKARĪGA ĀRĒJĀ REVĪZIJA

3.	ĀRĒJĀS REVĪZIJAS PROCEDŪRAS – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts ir pakļauts atbilstīgām ārējās revīzijas procedūrām?

2.1.

Kāda veida ārējās revīzijas ir piemērojamas subjektam (piemēram, subjekta finanšu pārskatu ikgadējas revīzijas, atbilstības revīzijas un citas revīzijas)?

Kādi ir šo revīziju mērķi un joma? Vai revīzijas aptver arī likumības un pareizības aspektus, kas saistīti ar Eiropas Komisijas un/vai citu līdzekļu nodrošinātāju sniegto finansējumu?

Cik regulāri veic revīzijas?

Kam revidents adresē savu ziņojumu?

TBCBE

2.2.

Kurš(-i) revidents(-i) veic šīs revīzijas (sk. 1. Tiesiskais regulējums)?

TBCBE

2.3.

Cik mēnešu laikā pēc subjekta finanšu gada beigām tiek izdots revīzijas ziņojums par subjekta finanšu pārskatiem?

Kāda veida revīzijas atzinums ir izdots par finanšu pārskatiem pēdējos 3 gadus?

TBCBE

2.4.

Vai ārējo revīziju konstatējumi un ieteikumi (subjekta augstākā līmeņa vadībai un pārraudzības struktūrai/revīzijas komitejai) tiek pienācīgi izskatīti un ieviesti?

TBCBE

2.5.

Vai subjekta vadība ātri reaģē uz ārējās revīzijas konstatējumiem?

TBCBE

2.6.

Vai ārējās revīzijas ieteikumi tiek pilnībā un laikus ieviesti?

TBCBE

4. PĪLĀRS – DOTĀCIJAS

PAMATJAUTĀJUMS (1. līmenis)

Revidenta piezīmes

Vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem dotāciju veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus?

Norādījumi

Subjekts var slēgt dotāciju līgumus tieši ar dotāciju saņēmējiem (7). Dotācija ir finansiāls ieguldījums piešķīruma veidā, ko piešķir konkrētam saņēmējam, lai finansētu darbības, kuras veic saņēmējs, vai lai finansētu saņēmēja operāciju (t. i., darbības izmaksas).

Subjektam jābūt ieviestām procedūrām, kas pamatotā mērā nodrošina, ka šie dotāciju saņēmēji ievēro iekšējās kontroles, grāmatvedības un ārējās revīzijas prasības. Dotāciju sistēmas principiem jābūt noteiktiem detalizētā un pārredzamā tiesiskajā regulējumā un reglamentējošos noteikumos, kuros ir skaidri noteikta atbilstīga politika, procedūras, pārskatatbildība un kontrole. Lai gan dotāciju sistēmai ir savs regulējums, uz to attiecas vispārējā kontroles vide, tostarp publiska piekļuve informācijai, subjekta iekšējā kontrole, subjekta grāmatvedības sistēma un ārējā revīzija.

Komisija var piekrist, ka dotācijas procedūras un noteikumi ir atbilstīgi, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	tie atbilst proporcionalitātes, pareizas finanšu pārvaldības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem;

b)	tie nodrošina pārredzamību ar atbilstīgiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un tiešām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, ko ierobežo ar pamatotām summām vai kas ir pienācīgi pamatotas;

c)	tie novērš interešu konfliktus visas dotāciju piešķiršanas procedūras laikā.

4. PĪLĀRS – DOTĀCIJAS

1.	TIESISKAIS REGULĒJUMS UN REGLAMENTĒJOŠIE NOTEIKUMI – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi attiecībā uz dotāciju izsniegšanu?

1.1.

Kāda veida dotācijas nodrošina subjekts? Vai regulējumā ir pienācīgi noteikts termins “dotācijas” un dotāciju veidi (piemēram, maksimālā summa, darbības kopējo (attiecināmo) izmaksu īpatsvars, vienreizēja maksājuma finansējuma izmantošana utt.)?

TBCBE

1.2.

Tādu dotāciju gadījumā, ko piešķir pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus – vai ir pamatnostādnes dotāciju pieteikumu iesniedzējiem un vai šajās pamatnostādnēs ir skaidri aprakstītas procedūras un noteikumi par procesu no pieteikuma iesniegšanas līdz dotāciju piešķiršanai?

—	Vai šīs pamatnostādnes ir publicētas un viegli pieejamas?

—	Vai šajās pamatnostādnēs ir skaidri aprakstīti pamatprincipi (sk. turpmāk) un pamatjautājumi, piemēram, atbilstības noteikumi, vajadzīgie pavaddokumenti, kā arī sniegts apraksts par darbībām/pasākumu?

—	Vai pamatnostādnes ietver tādus dokumentus kā dotāciju pieteikumu veidlapas un darbību budžeta veidnes?

—	Vai ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi, vai tiem var viegli piekļūt un vai tie ir pārredzami, nediskriminējoši, lietderīgi un efektīvi? Vai saņēmēji/pieteikumu iesniedzēji ir informēti par savām tiesībām procesa gaitā?

TBCBE

1.3.

Vai subjekts dotāciju līgumiem izmanto standarta veidnes?

Vai līgumu veidnes ļauj skaidri definēt pasākumus/darbības?

Vai līgumos ir identificēti visi saņēmēji?

Vai līgumos ir noteikts vismaz priekšmets, saņēmējs(-i), ilgums, maksimālā summa, darbības vai darba programmas budžets un saņēmēja(-u) pienākumi?

TBCBE

1.4.

Vai līgumos ir skaidri paredzēti nosacījumi, noteikumi un kritēriji, kas ir jāievēro?

Ja dotāciju piešķir vairākiem subjektiem, vai dotāciju līgumos ir skaidri noteikti koordinatora (ja tāds ir) un pārējo saņēmēju pienākumi un atbildība, kā arī saņēmēja pievienošanas vai izslēgšanas nosacījumi?

Dotāciju līgumu grozījumi nedrīkst būt saistīti ar nekādām izmaiņām, kas ietekmētu dotācijas piešķiršanas lēmumu vai vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikumu iesniedzējiem attiecīgā gadījumā. Vai šie kritēriji ir ievēroti?

Vai pastāv attiecināmo izmaksu pamatnoteikumi (piemēram, par dotācijas saņēmēja faktiskajām izmaksām)?

TBCBE

4. PĪLĀRS – DOTĀCIJAS

2.	PRINCIPI – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekta dotāciju piešķiršanas sistēmas procedūrās, noteikumos un kritērijos ir integrēti turpmāk uzskaitītie principi: pārredzamība, vienlīdzīga attieksme, atbilstības kritēriji un interešu konfliktu novēršana?

2.1.

Pārredzamība. Vai uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus tiek plaši publicēti un ir viegli pieejami? Vai dotāciju pieteikumu iesniedzēju rīcībā ir pietiekams laiks priekšlikumu iesniegšanai?

2.2.

Vienlīdzīga attieksme. Vai uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izvērtē izvērtēšanas komiteja, kas ir objektīva un izmanto skaidrus un publiskotus kritērijus? Vai atlase un piešķiršana notiek tikai uz pieteikuma pamata? Vai šajos posmos ir atļauta komunikācija ar dotāciju pieteikumu iesniedzējiem?

2.3.1.

Atbilstības kritēriji. Vai dotāciju piešķiršanas sistēma paredz pārredzamus un nediskriminējošus atbilstības kritērijus? Vai atbilstības kritēriji ir publicēti un viegli pieejami?

2.3.2.

Atbilstības kritēriji. Vai dotāciju pieteikumu iesniedzējiem piemēro atbilstības kritērijus (piemēram, par juridisko un administratīvo statusu un noteikumi par valstspiederību)?

2.3.3.

Atbilstības kritēriji. Vai tiek piemēroti atbilstības kritēriji darbībām, kuras finansēs ar dotācijām (piemēram, par darbību veidiem, nozarēm vai tematiem un dotācijas aptvertajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem)?

2.5.

Dubultā finansējuma nepieļaušana. Vai dotāciju piešķiršanas sistēma ietver pamatnoteikumus, kuros ir skaidri noteikts, ka vienas darbības ietvaros nedrīkst divreiz finansēt vienas un tās pašas izmaksas?

2.6.

Interešu konfliktu nepieļaušana. Vai dotāciju piešķiršanas sistēma ietver procedūras un noteikumus, kuru mērķis ir novērst interešu konfliktus visā dotāciju piešķiršanas procesā?

4. PĪLĀRS – DOTĀCIJAS

3.	DOTĀCIJU PROCEDŪRAS – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts dotāciju piešķiršanai piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

3.1.	Uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšana. Vai subjekts uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

3.1.1.

Vai uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus tiek publicēti valsts/starptautiskos plašsaziņas līdzekļos (piemēram, preses izdevumos, internetā)?

TBCBE

3.1.2.

Vai dotāciju pieteikumu iesniedzējiem ir pieejami un viegli iegūstami attiecīgie dokumenti (piemēram, tīmekļa vietnēs)? Attiecīgie dokumenti var ietvert: pamatnostādnes pieteikumu iesniedzējiem, ietverot tādus svarīgus kritērijus kā atbilstības noteikumi pieteikumu iesniedzējiem, darbībām un izdevumiem, dotāciju pieteikumu veidlapas, dotāciju nolīguma un līguma veidnes un pielikumi.

TBCBE

3.1.3.

Vai dotāciju piešķiršanas sistēma paredz iespēju piešķirt dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus (t. i., tiešo piešķiršanu)? Vai tiešās piešķiršanas procedūras noteikumi ir stingri noteikti un attiecas tikai uz ārkārtas un pienācīgi pamatotām situācijām, piemēram, dotācijām saņēmējvalstīm, krīzes situācijām, monopola situācijām vai līdzīgiem gadījumiem?

TBCBE

3.1.4.

Vai dotāciju piešķiršanas sistēma nodrošina atbalsta un informācijas pasākumus (piemēram, vai tiek organizētas informatīvas sesijas ar potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem, vai ir kontaktpunkts/palīdzības dienests, vai ir BUJ mehānisms, rokasgrāmatas)?

—	Vai dotāciju pieteikumu iesniedzējiem ir iespējams pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas un pirms priekšlikuma iesniegšanas termiņa beigām iesniegt jautājumus?

—	Vai atbildes uz pieteikuma iesniedzēja jautājumiem nosūta arī pārējiem pieteikumu iesniedzējiem?

TBCBE

3.2.	Priekšlikumu iesniegšana. Vai subjekts priekšlikumu iesniegšanai piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

3.2.1.

Vai subjektam ir ieviestas procedūras dotāciju pieteikumu iesniedzēju iesniegto priekšlikumu saņemšanai, reģistrēšanai un turēšanai?

Vai subjekts izmanto elektroniskas/IT sistēmas, lai reģistrētu un apstrādātu dotāciju pieteikumus? Vai ir ieviesti pasākumi un kontroles darbības, kas nodrošina dokumentu integritāti, pieejamību un – attiecīgā gadījumā – konfidencialitāti, kā arī personas datu aizsardzību?

TBCBE

3.2.2.

Vai priekšlikumu iesniegšanas termiņi ir paziņoti dotāciju pieteikumu iesniedzējiem?

TBCBE

3.3.	Priekšlikumu drošība un konfidencialitāte. Vai subjekts piemēro noteikumus un procedūras, kas garantē priekšlikumu drošību un konfidencialitāti?

3.3.1.

Vai dotāciju piešķiršanas sistēma ietver noteikumus, kas garantē iesniegto priekšlikumu drošību un konfidencialitāti, it sevišķi:

—	nodrošinot, ka ir ieviesti priekšlikumu drošības un uzglabāšanas pasākumi (piemēram, dokumentu reģistra uzturēšana, visu dokumentu numurēšana vai centrāla uzglabāšanas telpa visiem dokumentiem), kā arī piekļuves ierobežošana dokumentiem, un

—	ņemot vērā elektroniskās drošības jautājumus un paredzot dokumentētus procesus elektroniskai uzglabāšanai un komunikācijai (piemēram, elektroniski iesniegtie piedāvājumi ir aizsargāti pret piekļuvi pirms iesniegšanas termiņa beigām un sistēma spēj automātiski noraidīt novēlotus piedāvājumus)?

TBCBE

3.4.	Priekšlikumu saņemšana, reģistrēšana un atvēršana. Vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras priekšlikumu saņemšanai, reģistrēšanai un atvēršanai?

3.4.1.

Vai dotāciju piešķiršanas sistēma paredz procedūras priekšlikumu atvēršanai, it sevišķi:

—	priekšlikumus pēc iespējas drīzāk pēc noteiktā termiņa atver un autentificē izvērtēšanas komiteja,

—	ir noteikti kritēriji komitejas locekļu izvirzīšanai,

—	priekšlikumi tiek atvērti, pamatinformāciju par priekšlikumiem atklājot un reģistrējot oficiālā protokolā,

—	ir noteikti skaidri politiku noteicoši apstākļi, kādos priekšlikumus atzīst par nederīgiem (piemēram, priekšlikumi, kas saņemti pēc termiņa beigām, tiek atzīti par nederīgiem, ja vien novēlotā iesniegšana nav notikusi dotāciju piešķiršanas subjekta dēļ; pretendentu atbilstības kritēriji),

—	nodrošināts, ka precizējumi attiecībā uz iesniegtajiem priekšlikumiem nenoved pie būtiskām izmaiņām pēc iesniegšanas termiņa, un

—	ir nodrošināts, ka tiek sagatavots skaidrs un formāls ziņojums par visiem saņemtajiem priekšlikumiem, pirms tie tiek nodoti personām, kuras atbild par to izvērtēšanu.

TBCBE

3.5.	Atlases un izvērtēšanas procedūras. Vai subjekts dotāciju priekšlikumu atlasei un izvērtēšanai piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

3.5.1.

Izvērtētāji/komiteja (norādījumi par izvērtēšanas komiteju ir sniegti iedaļā par iepirkumiem)

—	Vai atlases un izvērtēšanas procedūras īsteno vairāk nekā viens izvērtētājs vai, vēlams, komiteja?

—	Vai ir noteikti izvērtēšanas komitejas locekļu izvirzīšanas kritēriji? Atkarībā no priekšlikumu vērtības un riska līmeņa, komiteja varētu ietvert ne tikai dažādu nodaļu darbiniekus bez hierarhijas saiknēm, bet arī, iespējams, ārējos ekspertus.

—	Vai ir aprakstīta izvērtēšanas komiteju loma, funkcija, sastāvs un darbības noteikumi? Vai ir skaidri aprakstīti komitejas priekšsēdētāja bez balsstiesībām un locekļu ar balsstiesībām pienākumi?

—	Vai ir procedūras (konfidenciālu!) priekšlikumu dokumentu glabāšanai un piekļūšanai tiem?

—	Vai par izvērtēšanu atbildīgajiem darbiniekiem nav interešu konflikta (piemēram, obligātas atklāšanas dēļ) un vai uz tiem attiecas konfidencialitātes prasības? Izvērtēšanas komitejas gadījumā, izraugoties locekļus, ir jāņem vērā integritāte un profesionālisma apsvērumi.

—	Vai visi attiecīgie izvērtēšanas aspekti ir ietverti rakstiskā ziņojumā, ko parakstījuši izvērtētāji/komiteja?

TBCBE

3.5.2.

Administratīvas un formālas pārbaudes

Vai priekšlikumiem veic administratīvas un formālas pārbaudes, ko īsteno izvērtēšanas komiteja vai citi darbinieki (tādā gadījumā to darba rezultāti ir jāpārbauda komitejai)?

Vai šīs pārbaudes ir vērstas uz dotācijas pieteikuma pilnīgu un pareizu aizpildīšanu un visu vajadzīgo pavaddokumentu iesniegšanu?

Vai šo pārbaužu rezultātā pieteikumu var noraidīt, kas nozīmē, ka priekšlikumu neturpinās izvērtēt?

Vai pieteikumu iesniedzējiem ir iespēja noteiktā termiņā iesniegt trūkstošu informāciju vai pavaddokumentus vai sniegt precizējumu?

TBCBE

3.5.3.

Tiesības uz atbalstu

Vai priekšlikumiem veic atbilstības pārbaudes, ko īsteno izvērtēšanas komiteja vai citi darbinieki (tādā gadījumā to darba rezultāti ir jāpārbauda komitejai)?

Vai šīs pārbaudes veic, balstoties uz atbilstības kritēriju kontrolsarakstu?

Piezīme. Šie kritēriji var ietvert atbilstības kritērijus dotāciju pieteikumu iesniedzējiem (piemēram, juridiskais un administratīvais statuss, noteikumi par valstspiederību un izslēgšanas pamatojums) un atbilstības kritērijus darbībām, ko var finansēt dotācija (piemēram, darbību veidi, nozares vai temati un dotācijas aptvertie ģeogrāfiskie apgabali).

Vai šīs pārbaudes ietver vajadzīgo pavaddokumentu izskatīšanu?

Vai šo pārbaužu rezultātā pieteikumu var noraidīt, kas nozīmē, ka priekšlikumu neturpinās izvērtēt?

TBCBE

3.5.4.

Finansiālā un darbības spēja

Vai priekšlikumiem veic finansiālās un darbības spējas pārbaudes, ko īsteno izvērtēšanas komiteja vai citi darbinieki (tādā gadījumā to darba rezultāti ir jāpārbauda komitejai)?

Vai šīs pārbaudes veic, balstoties uz kritēriju kontrolsarakstu?

Vai dotāciju piešķiršanas sistēma paredz skaidrus, objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, lai novērtētu, vai pieteikumu iesniedzējiem ir pietiekama finansiālā un darbības spēja?

Vai šie kritēriji ir noteikti un izklāstīti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus?

Piezīme. “Finansiālā spēja” nozīmē stabilu un pietiekamu finansējuma avotu pieejamību, lai visa pasākuma laikā nodrošinātu darbības rezultātus. “Darbības spēja” attiecas uz pieejamo profesionālo kompetenci, prasmēm, kvalifikācijām un pieredzi, lai īstenotu ierosināto pasākumu. Novērtējumus var veikt, balstoties uz priekšlikuma pavaddokumentiem, piemēram, finanšu pārskatiem un revīzijas ziņojumiem, un uz pierādījumiem par pieteikuma iesniedzēja īstenotajiem pasākumiem.

Vai šo pārbaužu rezultātā pieteikumu var noraidīt, kas nozīmē, ka priekšlikumu neturpinās izvērtēt?

TBCBE

3.5.5.

Pasākuma plāns un saturs

Vai dotāciju piešķiršanas sistēma paredz skaidras procedūras, noteikumus un kritērijus priekšlikumu izvērtēšanai, balstoties uz noteiktajiem mērķiem? Pamatjautājumi var ietvert: pasākuma plānu, prioritātes, darbību veidu, kvalitātes aspektus, plānoto ietekmi, ilgtspēju, lietderību un efektivitāti, kā arī pamanāmību.

Vai tiek izmantota izvērtēšanas shēma, kas nosaka visus attiecīgos izvērtēšanas kritērijus? Vai izvērtēšanas shēmas ietver izvērtējuma pamataspektu vērtējumus?

TBCBE

3.5.6.

Izvērtēšanas komitejas secinājumi

Vai izvērtēšanas komiteja sagatavo un paraksta izvērtēšanas ziņojumu par visiem priekšlikumiem, sarindojot tos pēc piešķirtajiem vērtējumiem? Vai šim ziņojumam pievieno aizpildītas izvērtēšanas shēmas?

Vai šajos ziņojumos ir sniegti skaidri secinājumi par sekmīgajiem un nesekmīgajiem pieteikumu iesniedzējiem?

TBCBE

3.6.	Dotāciju piešķiršana. Vai subjekts dotāciju piešķiršanai piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

3.6.1.

Vai lēmumu par dotāciju piešķiršanu pieņem atbilstīgā līmenī (piemēram, izvērtēšanas komitejas priekšlikums un subjekta augstākā līmeņa vadības formāls lēmums)?

TBCBE

3.6.2.

Vai dotāciju lēmumi tiek pieņemti atbilstīgā formātā (vai ir pieejamas lēmumu veidnes)?

Vai dotāciju lēmumos norāda: finansējuma kopsummu; informāciju par dotācijas saņēmēju; pasākuma/darbību nosaukumu/aprakstu; attiecīgā gadījumā – piešķiršanas iemeslus, it sevišķi, ja tas neatbilst izvērtēšanas komitejas atzinumam; noraidīto pieteikuma iesniedzēju vārdus, uzvārdus/nosaukumus un noraidīšanas iemeslus.

TBCBE

3.6.3.

Vai par nesekmīgiem pieteikumiem pieņem īpašus lēmumus?

TBCBE

3.7.	Paziņošana un publiskošana pēc piešķiršanas. Vai subjekts dotāciju piešķīrumu paziņošanai un publiskošana piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

3.7.1.

Dotācijas piešķiršanas paziņošana pieteikumu iesniedzējiem

Vai sekmīgie pieteikumu iesniedzēji tiek rakstiski informēti par dotāciju piešķiršanu un attiecīgajiem nosacījumiem (piemēram, vismaz finansējuma summu) drīz pēc piešķiršanas lēmuma pieņemšanas?

Vai nesekmīgiem pieteikumu iesniedzējiem tiek rakstiski paziņots par dotācijas piešķiršanu drīz pēc piešķiršanas lēmuma pieņemšanas un vai tiek norādīti viņu pieteikuma noraidīšanas iemesli?

TBCBE

3.8.	Dotāciju līgumi. Vai subjekts dotāciju līgumu noslēgšanai piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

3.8.1.

Vai subjekts dotāciju līgumus ar pieteikumu iesniedzējiem/saņēmējiem slēdz drīz pēc piešķiršanas lēmuma pieņemšanas?

TBCBE

3.8.2.

Vai dotāciju līgumi ietver dotāciju izmaksāšanas nosacījumus un noteikumus, piemēram, par pavaddokumentiem un par dotāciju apturēšanu/izbeigšanu/samazināšanu vājas/daļējas/novēlotas īstenošanas gadījumā? Vai saņēmējiem ir iespēja iesniegt apsvērumus par šiem jautājumiem?

TBCBE

3.8.3.

Vai subjekts ir ieviesis procedūras, lai pārbaudītu, vai izmaksas, ko saņēmēji deklarē savos maksājumu pieprasījumos (piemēram, deklarācija finanšu pārskata formā), ir reālas, precīzas, pienācīgi reģistrētas un attiecināmas saskaņā ar dotācijas līguma nosacījumiem?

TBCBE

3.8.4.

Vai subjektam ir:

—	procedūras dotācijas vai dotācijas maksājumu īstenošanas apturēšanai/izbeigšanai, ja saņēmējs ir pieļāvis neatbilstību, krāpšanu vai līguma nosacījumu pārkāpumu,

—	atbilstīgi noteikumi un procedūras tādu līdzekļu atgūšanai, kas izmaksāti nepamatoti, tostarp attiecīgā gadījumā ierosinot tiesvedību un nododot prasības pret dotāciju saņēmējiem līgumslēdzējai iestādei vai Eiropas Komisijai?

TBCBE

3.8.5.

Vai dotāciju līgumos ir noteiktas iekšējās kontroles, grāmatvedības (tostarp finanšu pārskatu) un ārējās revīzijas prasības?

TBCBE

3.8.6.

Vai subjektam ir ieviestas procedūras, kas pamatotā mērā nodrošina, ka dotāciju saņēmēji ievēro (līgumā noteiktās) iekšējās kontroles, grāmatvedības un ārējās revīzijas prasības?

5. PĪLĀRS – IEPIRKUMI

PAMATJAUTĀJUMS (1. līmenis)

Revidenta piezīmes

Vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem iepirkumu veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus?

Norādījumi

Iepirkumu sistēmas principiem jābūt noteiktiem detalizētā un pārredzamā tiesiskajā regulējumā un reglamentējošos noteikumos, kuros ir skaidri noteikta atbilstīga politika, procedūras, pārskatatbildība un kontrole. Viens no šajā tiesiskajā regulējumā noteiktajiem pamatprincipiem ir pārredzamības un konkurences izmantošana, lai iegūtu godīgas un pamatotas cenas un vispārēju rentabilitāti. Lai gan iepirkumu sistēmai ir savs regulējums, uz to attiecas vispārējā kontroles vide, tostarp publiska piekļuve informācijai, subjekta iekšējā kontrole, subjekta grāmatvedības sistēma un ārējā revīzija.

Principi Finanšu regulas 154. pantā

Komisija var piekrist, ka iepirkumu procedūras un noteikumi ir atbilstīgi, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	tie atbilst pretendentu plašas konkurences principam, lai iegūtu labāko cenas un vērtības attiecību, un sarunu procedūras aprobežojas ar pamatotām summām vai ir pienācīgi pamatotas;

b)	tie nodrošina pārredzamību ar ex ante publikāciju, jo īpaši gadījumos, kad notiek piedāvājumu konkurss, un atbilstīgi ex post publicē informāciju par darbuzņēmējiem;

c)	tie nodrošina vienlīdzīgu attieksmi, proporcionalitāti un nediskrimināciju;

d)	tie novērš interešu konfliktus visas iepirkuma procedūras laikā;

e)	tiek piemērotas atbilstīgas pārskatīšanas procedūras, nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšanas noteikumi un noteikumi par izslēgšanu no piekļuves finansējumam (izslēgšanas pamatojums ir jānovērtē izslēgšanas pīlāra ietvaros).

Dalībvalstu vai trešo valstu tiesību akti, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/24/ES (ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK), ir jāuzskata par līdzvērtīgiem tiem noteikumiem, ko iestādes piemēro saskaņā ar Finanšu regulu.

5. PĪLĀRS – IEPIRKUMI

1.	TIESISKAIS REGULĒJUMS UN REGLAMENTĒJOŠIE NOTEIKUMI – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi attiecībā uz iepirkumiem?

1.1.

Vai tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi ir sarindoti pēc hierarhijas un vai ir skaidri noteikts, kas ir svarīgāks?

TBCBE

1.2.

Vai tie ir brīvi un viegli pieejami sabiedrībai atbilstīgos kanālos?

TBCBE

1.3.

Vai tie attiecas uz visiem iepirkumiem?

TBCBE

1.4.

Kāda veida iepirkumus (piemēram, darbus, pakalpojumus un piegādes) reglamentē šis tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi?

TBCBE

5. PĪLĀRS – IEPIRKUMI

2.	PRINCIPI – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekta iepirkumu sistēmas procedūrās, noteikumos un kritērijos ir integrēti turpmāk uzskaitītie principi: pārredzamība, vienlīdzīga attieksme, publiskota informācija par iepirkumiem, interešu konfliktu novēršana, iepirkuma konkursa procedūru izmantošana un labākā cenas un vērtības attiecība?

2.1.

Pārredzamība. Vai iepirkumu sistēma nodrošina pienācīgu pārredzamības pakāpi visā iepirkumu ciklā (t. i., saistībā ar uzaicinājumu piedalīties konkursā, izvērtēšanu, piešķiršanu un strīdu izskatīšanu), lai veicinātu godīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, t. i., potenciālajiem piegādātājiem un darbuzņēmējiem?

2.2.1.

Vienlīdzīga attieksme. Vai iepirkumu sistēma paredz procedūras, kas nodrošina, lai visiem atbilstīgajiem pretendentiem ir ienlīdzīgas iespējas konkurēt, un kas nodrošina nediskrimināciju?

TBCBE

2.2.2.

Vienlīdzīga attieksme. Vai iepirkumu sistēma paredz noteikumus par visu potenciālo kandidātu vienlīdzīgu piekļuvi? Tas ietver, piemēram: netiek ierobežoti kādi konkrēti kandidāti, publiskošanas un reklāmas pasākumi, kas nodrošina maksimāli plašu dalību, un noteikumi, kas nodrošina, ka konkursa specifikācijas nepamatoti neierobežo kandidātu piekļuvi (tehniski, administratīvi (piemēram, atlases, izslēgšanas un piešķiršanas kritēriji) un ar laiku un termiņiem saistīti ierobežojumi).

TBCBE

2.2.3.

Vienlīdzīga attieksme. Vai iepirkumu sistēma nosaka, ka nedrīkst pieļaut nevajadzīgus ierobežojumus attiecībā uz pretendentu izmēru, sastāvu vai raksturu?

TBCBE

2.2.4.

Vienlīdzīga attieksme. Vai ir noteikumi, kuru mērķis ir ierobežot piedāvājumu izmaksas (piemēram, nevajadzīgi nemainot piedāvājuma veidlapas, neprasot mazvērtīgu informāciju, dodot pietiekamu laiku piedāvājumu sagatavošanai un iespējamības gadījumā izmantojot elektroniskas piedāvājumu sistēmas).

TBCBE

2.2.5.

Vienlīdzīga attieksme. Vai ir pasākumi, kas ļauj piedāvājumu sagatavošanā izvairīties no aizliegtas pretendentu vienošanās. Piemēram: pretendentu identitātes atklāšana tiek novērsta, vārdu, uzvārdu/nosaukumu vietā izmantojot numurus, lai tos identificētu un veicinātu daudzu pretendentu dalību.

Norādījumi: aizliegtas pretendentu vienošanās rodas situācijā, kad pretendenti savstarpēji vienojas, lai iepirkumu procesā nepieļautu konkurenci, tādējādi liedzot sabiedrībai iegūt godīgu cenu.

TBCBE

2.3.

Informācijas par iepirkumu publicēšana. Vai iepirkumu sistēma paredz publisku piekļuvi visai attiecīgajai informācijai par iepirkumiem, piemēram, iepirkumu plāniem, pretendēšanas iespējām, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai un informācijai par sūdzību izskatīšanu iepirkumu kontekstā?

Norādījumi

Informācijas par iepirkumu procesiem un to rezultātiem publiskošana atbilstīgos kanālos (piemēram, valdības vai aģentūru tīmekļa vietnēs, iepirkumu vēstnešos, valsts vai reģionālās avīzēs vai pēc pieprasījuma, izmantojot iepirkumu struktūru kanālus) ir pārredzamības pamatelements. Lai laikus ģenerētu uzticamus datus, laba informācijas sistēma apkopos datus par iepirkumu darījumiem un būs droša.

TBCBE

2.4.

Interešu konfliktu nepieļaušana. Vai iepirkumu sistēma ietver procedūras un noteikumus, kuru mērķis ir novērst interešu konfliktus visu iepirkuma procedūru ietvaros?

2.5.1.

Iepirkuma konkursa procedūru izmantošana un labākā cenas un vērtības attiecība. Vai iepirkumu sistēma paredz iepirkuma konkursa procedūras, kas nodrošina pakalpojumu, piegāžu vai darbu vēlamo kvalitāti ar labāko cenas un vērtības attiecību?

TBCBE

2.5.2.

Iepirkuma konkursa procedūru izmantošana un labākā cenas un vērtības attiecība. Vai iepirkumu sistēma skaidri nosaka dažādas iepirkuma procedūras, ko var izmantot, un to, kā ir jāpamato izvēle? Jāņem vērā šādi elementi:

—	iepirkuma raksturs – pakalpojumi (piemēram, tehniskā palīdzība un izpēte), piegādes (piemēram, aprīkojums un materiāli) un darbi (piemēram, infrastruktūra un citi inženiertehniskie darbi),

—	iepirkuma procedūras veids – atklāta un slēgta, slēgta, konkursa sarunu procedūra utt.,

—	iepirkuma vērtība un dažādu līgumu, piemēram, pakalpojumu, piegāžu un darbu, robežvērtības.

2.5.3.

Iepirkuma konkursa procedūru izmantošana un labākā cenas un vērtības attiecība. Kurus no turpmāk norādītajiem iepirkuma procedūru veidiem ietver iepirkumu sistēma: atklāta (starptautiska vai vietēja), slēgta procedūra, pamatlīgumi, dinamiskā iepirkumu sistēma, konkursa dialogs, sarunu procedūra (sarunu procedūrai jāaprobežojas ar pamatotām summām vai jābūt pienācīgi pamatotai), viena piedāvājuma procedūra utt.?

TBCBE

2.5.4.

Iepirkuma konkursa procedūru izmantošana un labākā cenas un vērtības attiecība. Vai šīs procedūras ir izstrādātas tā, lai būtu iespējama godīga un pārredzama konkurence?

5. PĪLĀRS – IEPIRKUMI

Norādījumi par iepirkuma procedūras veidiem

Atklāta procedūra

“Atklātos” (starptautiskos vai vietējos) uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus visi uzņēmumi un visu veidu ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu. Līgumam nodrošina maksimālu publicitāti, paziņojumu publicējot valsts vai starptautiskās avīzēs un jebkādos citos atbilstīgos kanālos. Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas iesniegt piedāvājumu, var pieprasīt konkursa dokumentāciju (kas var būt par maksu) atbilstīgi līguma paziņojumā noteiktajām procedūrām. Piedāvājumus izskata. Lai veiktu atlasi, pārbauda pretendentu atbilstību un finansiālo, ekonomisko, tehnisko un profesionālo spēju. Pretendentus salīdzina; piešķir līguma slēgšanas tiesības. Nav atļautas sarunas.

Slēgta procedūra

“Slēgtos” uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus visi uzņēmumi un citu veidu ekonomikas dalībnieki var izteikt vēlmi iesniegt pieteikumu, bet uzaicināt var tikai tos, kas atbilst atlases kritērijiem. Atlases kritēriji un veicamie uzdevumi ir aprakstīti publicētajā līguma paziņojumā. “Garais saraksts” ar visiem kandidātiem, kas ir atsaukušies uz paziņojumu, tiek saīsināts, iegūstot pamatsarakstu ar kandidātiem, kas, balstoties uz to atbildēm, ir vispiemērotākie. Līgumam nodrošina maksimālu publicitāti, paziņojumu publicējot valsts vai starptautiskās avīzēs un jebkādos citos atbilstīgos kanālos. Konkursa dokumentāciju nosūta pamatsarakstā iekļautajiem kandidātiem. Pēc piedāvājumu izskatīšanas tos salīdzina un atlasa sekmīgos pretendentus. Nav atļautas sarunas.

Pamatlīgumi

Pamatlīgums ir vienošanās starp vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem. Tā mērķis ir izklāstīt noteikumus, kas reglamentē konkrētus līgumus, kuru slēgšanas tiesības var piešķirt konkrētā laikposmā, it sevišķi nosakot ilgumu, priekšmetu, cenu, maksimālo vērtību, īstenošanas noteikumus un plānotos daudzumus. Pamatlīgumus ar vairākiem ekonomikas dalībniekiem sauc par “daudzpusējiem” pamatlīgumiem. Tie ir atsevišķi līgumi, bet tos visus noslēdz ar identiskiem noteikumiem. Specifikācijās ir jānorāda gan ekonomikas dalībnieku minimālais, gan maksimālais skaits, ar ko līgumslēdzēja iestāde plāno slēgt līgumus. Šādu līgumu ilgums nedrīkst pārsniegt konkrētu gadu skaitu (piemēram, 4), izņemot izņēmuma gadījumos, ko it sevišķi pamato pamatlīguma priekšmets. Līgumslēdzējas iestādes nevar izmantot pamatlīgumus nepamatoti vai izmantot tos tādā veidā, kura mērķis vai rezultāts ir konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai izkropļošana. Konkrētu līgumu slēgšanas tiesības, balstoties uz pamatlīgumiem, piešķir saskaņā ar pamatlīguma noteikumiem, ievērojot pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un godīgas konkurences principus.

Dinamiskā iepirkumu sistēma

Dinamiskā iepirkumu sistēma ir pilnībā elektronisks process kopīgu pirkumu veikšanai uz ierobežotu laiku. Tā ir pieejama jebkuram uzņēmumam vai citam ekonomikas dalībniekam, kas atbilst atlases kritērijiem un ir iesniedzis tehniski atbilstīgu orientējošu piedāvājumu. Nav piemērojama nekāda konkrēta robežvērtība. Katram atsevišķam līgumam līgumslēdzēja iestāde publicē līguma paziņojumu un aicina visus sistēmā pieņemtos darbuzņēmējus iesniegt piedāvājumus. Līguma slēgšanas tiesības piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam (t. i., vienīgais piešķiršanas kritērijs ir labākā cenas un vērtības attiecība).

Konkursa dialogs

Īpaši sarežģītu līgumu gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka ne atklātas procedūras tieša izmantošana, ne nosacījumi, kas reglamentē slēgtu procedūru, neļaus iegūt labāko cenas un vērtības attiecību, var izmantot konkursa dialogu. Līgums ir uzskatāms par “īpaši sarežģītu”, ja līgumslēdzēja iestāde objektīvi nespēj skaidri definēt tehniskos līdzekļus, kas varētu atbilst tās vajadzībām vai mērķiem, vai nespēj noteikt projekta juridisko vai finansiālo struktūru. Nav piemērojama nekāda konkrēta robežvērtība. Līgumslēdzējām iestādēm ir jāpublicē līguma paziņojums, izklāstot vai pievienojot savas vajadzības un prasības. Tām ir jāuzsāk dialogs ar kandidātiem, kuri atbilst līguma paziņojumā norādītajiem atlases kritērijiem. Dialogs var aptvert visus konkursa aspektus. Tomēr to veic atsevišķi ar katru no kandidātiem, balstoties uz to ierosinātajiem risinājumiem un idejām. Līgumslēdzējai iestādei ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret pretendentiem un jāievēro konfidencialitāte attiecībā uz piedāvājumiem. Tādēļ tā nedrīkst izvēlēties labāko risinājumu no dažādiem pretendentiem. Minimālais pretendentu skaits, ko uzaicina iesniegt piedāvājumus, ir trīs. Ja atlases kritērijiem atbilst mazāk par trim kandidātiem, līgumslēdzēja iestāde var turpināt procedūru ar vienu vai diviem kandidātiem, kas atbilst kritērijiem. Līgumslēdzēja iestāde nedrīkst minēto skaitli sasniegt, iesaistot citus ekonomikas dalībniekus, kas nepiedalījās procedūrā, vai kandidātus, kuri neatbilst atlases kritērijiem. Dialoga laikā līgumslēdzējām iestādēm pret visiem pretendentiem jānodrošina vienlīdzīga attieksme un jāievēro konfidencialitāte attiecībā uz ierosinātajiem risinājumiem un dialoga ietvaros saņemto informāciju, ja vien kandidāts nepiekrīt informācijas atklāšanai. Līgumslēdzējai iestādei ir jāsagatavo ziņojums, pamatojot dialoga veikšanas veidu.

Pēc dalībnieku informēšanas par dialoga slēgšanu līgumslēdzējām iestādēm tie ir jāaicina iesniegt galīgos piedāvājumus, balstoties uz dialoga laikā piedāvātajiem un precizētajiem risinājumiem. Piedāvājumos ir jāietver visa projekta īstenošanai prasītā un vajadzīgā informācija. Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma šie piedāvājumi var tikt izskaidroti, precizēti un uzlaboti, tomēr neizmainot piedāvājuma vai iepirkuma konkursa izsludināšanas pamatelementus, jo izmaiņas var izkropļot konkurenci vai radīt diskrimināciju. Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma pretendents, kas piedāvā labāko cenas un vērtības attiecību, var tikt lūgts izskaidrot sava piedāvājuma aspektus vai apstiprināt saistības, kas tajā figurē, ar nosacījumu, ka tas neizmaina būtiskus piedāvājuma vai iepirkuma konkursa izsludināšanas elementus, nekropļo konkurenci vai nerada diskrimināciju.

Līgumslēdzējas iestādes var sniegt dialoga dalībniekiem precīzākas ziņas par cenām vai maksājumiem. Līguma slēgšanas tiesības piešķir tehniski atbilstīgam piedāvājumam, kas ir saimnieciski visizdevīgākais (t. i., vienīgais kritērijs ir labākā cenas un vērtības attiecība). Pēc vajadzības ir jāpielāgo standarta veidnes.

Sarunu procedūra / viena piedāvājuma procedūra

Līguma slēgšanas tiesības var piešķirt tieši (izmantojot “viena piedāvājuma procedūru” vai “sarunu procedūru”) noteiktos apstākļos (piemēram, gadījumos, kad noslēdzamais līgums nepārsniedz konkrētu vērtību vai kad ārkārtas apstākļi pamato slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu). Sarunu procedūras gadījumā ir jāizvirza izvērtēšanas komiteja, kam jārisina sarunas. Jebkurā gadījumā līgumslēdzējai iestādei ir jāsagatavo ziņojums, skaidrojot, kā tika izraudzīts(-i) sarunu dalībnieks(-i) un noteikta cena, kā arī norādot piešķiršanas lēmuma pamatojumu. Līgumslēdzējai iestādei jānodrošina, lai tiktu pienācīgi piemēroti pamatprincipi, kas ir saistīti ar iepirkuma procedūrām, piemēram, atbilstības pārbaudīšana atbilstības noteikumiem (valstspiederības noteikumi) un atlases un izslēgšanas kritērijiem.

Piezīme. Saskaņā ar Finanšu regulas I pielikuma 2. iedaļas 11. un 12. punktu sarunu procedūrai jāaprobežojas ar pamatotām summām vai jābūt pienācīgi pamatotai.

5. PĪLĀRS – IEPIRKUMI

3.	IEPIRKUMU PROCEDŪRAS – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts iepirkumiem piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

3.1.	Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu. Vai ir atbilstīgi noteikumi un procedūras, lai uzaicinātu iesniegt piedāvājumu, un attiecībā uz katru iepirkuma veidu (piemēram, atklātu, slēgtu un sarunu procedūru)?

3.1.1.

Vai iepirkumu sistēma nodrošina pietiekamu pārredzamību par iepirkuma iespēju?

—	Vai atklāta konkursa gadījumā informācija par iepirkumu, tostarp par saistītajiem izvērtēšanas kritērijiem, ir publiski pieejama, un

—	vai slēgtu/selektīvu un sarunu/slēgtu procedūru gadījumā viegli pieejamā kanālā un laikā un veidā, kas atbilstīgiem piegādātājiem ļauj iesniegt pieteikumus, ir publicēta informācija par atbilstības nodrošināšanu?

3.1.2.

Vai iepirkumu sistēma paredz noteikumus par konkursa paziņojuma publicēšanu, ietverot:

—	informāciju par iepērkamā produkta vai pakalpojuma būtību, specifikācijām, daudzumu, piegādes laikposmu, reālistiskiem slēgšanas datumiem un laikiem, kur saņemt dokumentāciju un kur iesniegt piedāvājumus,

—	skaidru un pilnīgu aprakstu par atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas ir nediskriminējoši un ko pēc tam nevar mainīt,

—	informāciju par līguma pārvaldību, maksājumu plānu un metodi un vajadzības gadījumā garantijām un

—	informāciju par kontaktpunktu jautājumu iesniegšanai?

TBCBE

3.1.3.

Vai iepirkumu sistēma paredz noteikumus par to, kā vienā laikā un veidā sazināties ar potenciālajiem piegādātājiem, it sevišķi:

—	veicinot formālu informācijas apmaiņu (piemēram, kontaktpunkts jautājumiem, informatīvas sesijas, tiešsaistes modulis skaidrojošu sanāksmju vērošanai, jautājumu un atbilžu publicēšana tiešsaistē),

—	nodrošinot ātras atbildes uz paskaidrojumu pieprasījumiem un šīs informācijas nosūtīšanu visām ieinteresētajām personām,

—	nekavējoties paziņojot par izmaiņām, vēlams sākotnēji izmantotajā kanālā, un

—	publicējot informāciju, vēlams tiešsaistē, lai būtu iespējama ārējā uzraudzība un sabiedrības uzraudzība?

TBCBE

3.2.

Atlases un izvērtēšanas procedūras un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

Vai subjekts izvērtēšanai un piešķiršanai piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

Vai ir noteikumi, kas nodrošina izvērtēšanas procesa pienācīgu, konfidenciālu un objektīvu īstenošanu?

Vai subjekts izvērtēšanai piemēro atbilstīgus kritērijus?

Vai ir skaidri kritēriji attiecībā uz tāda piedāvājuma atlasi, kas nodrošina labāko cenas un vērtības attiecību, piemēram, zemāko cenu, cenas/kvalitātes attiecību vai citu aspektu?

3.2.1.

Informācijas drošība un konfidencialitāte

3.2.1.1.

Vai iepirkumu sistēma ietver noteikumus, kas garantē sniegtās informācijas drošību un konfidencialitāti, it sevišķi:

—	nodrošinot, ka ir ieviesti priekšlikumu dokumentu drošības un uzglabāšanas pasākumi (piemēram, dokumentu reģistra uzturēšana, visu dokumentu numurēšana vai centrāla uzglabāšanas telpa visiem dokumentiem), kā arī piekļuves ierobežošana dokumentiem, un

—	ņemot vērā elektroniskās drošības jautājumus un paredzot dokumentētus procesus elektroniskai uzglabāšanai un komunikācijai (piemēram, elektroniski iesniegtie piedāvājumi ir aizsargāti pret piekļuvi pirms iesniegšanas termiņa beigām un sistēma spēj automātiski noraidīt novēlotus piedāvājumus)?

TBCBE

3.2.2.

Piedāvājuma atvēršanas procedūras

3.2.2.1.

Vai iepirkumu sistēma paredz procedūras piedāvājuma atvēršanai, it sevišķi:

—	aizzīmogotus piedāvājumus pēc iespējas ātrāk pēc noteiktā termiņa atver, autentificē un nokopē cilvēku grupa (vai izvērtēšanas komiteja), un tūlīt pēc tam, ja iespējams, notiek publiska atvēršana,

—	ir noteikti kritēriji šīs cilvēku grupas locekļu izvirzīšanai,

—	piedāvājumi tiek atvērti, vēlams publiski, pamatinformāciju par priekšlikumiem atklājot un reģistrējot oficiālā protokolā,

—	ir precizēti politiku noteicoši apstākļi, kādos piedāvājumus atzīst par nederīgiem (piemēram, piedāvājumi, kas saņemti pēc termiņa beigām, tiek atzīti par nederīgiem, ja vien novēlotā iesniegšana nav notikusi iepirkumu organizējošās aģentūras kļūdas dēļ), un pretendentu atbilstības kritēriji,

—	nodrošināts, ka precizējumi attiecībā uz iesniegtajiem piedāvājumiem nenoved pie būtiskām izmaiņām pēc iesniegšanas termiņa, un

—	nodrošināts, ka tiek sagatavots skaidrs un formāls ziņojums par visiem saņemtajiem piedāvājumiem (ietverot to iesniegšanas datumu un laiku, kā arī no pretendentiem saņemtās piezīmes) pirms tie tiek nodoti personām, kuras atbild par to izvērtēšanu?

TBCBE

3.2.3.

Atlases un pamatsaraksta kritēriji

3.2.3.1.

Vai iepirkumu sistēma paredz skaidrus, objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, lai:

—	novērtētu, vai pretendentiem ir pietiekama finansiālā, ekonomiskā, tehniskā un profesionālā spēja, un

—	atlasītu un iekļautu pamatsarakstā kandidātus un pretendentus, kas atbilst šiem kritērijiem?

TBCBE

3.2.3.2.

Vai šie kritēriji ir noteikti un izklāstīti līgumu paziņojumos?

TBCBE

3.2.3.3.

Vai iepirkumu sistēma paredz skaidrus un objektīvus kritērijus pretendentu ekonomiskās un finansiālās spējas novērtēšanai?

Kritēriju piemēri: bilances dati par pēdējiem 3 gadiem, apgrozījuma/ieņēmumu/darbības ienākumu dati par pēdējiem 3 gadiem, pēdējos 3 gados pieņemtie darbinieki.

TBCBE

3.2.3.4.

Vai iepirkumu sistēma paredz skaidrus un objektīvus kritērijus pretendentu tehniskās un profesionālās spējas novērtēšanai?

Kritēriju piemēri: sniegtie pakalpojumi, veiktās piegādes un īstenotie darbi pēdējos 3 gados, piegādāto produktu un/vai aprīkojuma paraugi, apraksti, fotoattēli un specifikācijas.

TBCBE

3.2.4.

Izvērtēšanas un piešķiršanas kritēriji

3.2.4.1.

Vai iepirkumu sistēma paredz skaidrus, objektīvus un nediskriminējošus kritērijus piedāvājumu tehnisko un finansiālo aspektu detalizētai izvērtēšanai?

TBCBE

3.2.4.2.

Vai ir skaidri un objektīvi kritēriji un noteikumi izvērtējuma rezultātu noteikšanai (piemēram, pamatkritēriju norādīšanai katram kandidātam vai pretendentam)?

TBCBE

3.2.4.3.

Vai līgumu slēgšanas tiesības piešķir, balstoties uz skaidriem un paziņotiem piešķiršanas kritērijiem? Vai līgumu slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kas piedāvā zemāko cenu, vai saskaņā ar procedūru “labākā cenas un vērtības attiecība” (t. i., saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums)?

TBCBE

3.2.5.

Izvērtētāji/izvērtēšanas komiteja

3.2.5.1.

Vai izvērtēšanu veic vairāk nekā viens izvērtētājs vai, vēlams, komiteja?

TBCBE

3.2.5.2.

Vai ir noteikti izvērtēšanas komitejas locekļu izvirzīšanas kritēriji? Atkarībā no iepirkuma vērtības un riska līmeņa, komiteja varētu ietvert ne tikai dažādu nodaļu darbiniekus, bet arī, iespējams, ārējos ekspertus.

TBCBE

3.2.5.3.

Vai ir aprakstīta izvērtēšanas komiteju loma, funkcija, sastāvs un darbības noteikumi? Vai ir skaidri aprakstīti komitejas priekšsēdētāja bez balsstiesībām un locekļu ar balsstiesībām pienākumi? Vai komitejai, kas atbild par visu ar izvērtēšanas procedūru saistīto administratīvo uzdevumu īstenošanu, ir sekretārs?

TBCBE

3.2.5.4.

Vai ir atbilstīgas procedūras (konfidenciālu!) piedāvājumu un priekšlikumu dokumentu glabāšanai un piekļūšanai tiem?

TBCBE

3.2.5.5.

Vai par izvērtēšanu atbildīgajiem darbiniekiem nav interešu konflikta (piemēram, obligātas atklāšanas dēļ) un vai uz tiem attiecas konfidencialitātes prasības? Izraugoties izvērtēšanas komitejas locekļus, ir jāņem vērā integritātes un profesionāli apsvērumi un, ja iespējams, jāizraugās loceklis, kurš nav iesaistīts iepirkuma komandā.

TBCBE

3.2.5.6.

Vai visi attiecīgie izvērtēšanas aspekti ir ietverti rakstiskā ziņojumā, ko parakstījuši izvērtētāji/komiteja?

TBCBE

5. PĪLĀRS – IEPIRKUMI

Norādījumi saistībā ar izvērtēšanas komitejām

Iecelšana un sastāvs

Piedāvājumi jāatver un jāizvērtē izvērtētājiem vai izvērtēšanas komitejai, kuru formāli iecēlusi līgumslēdzēja iestāde un kuru veido priekšsēdētājs bez balsstiesībām, sekretārs bez balsstiesībām un nepāra skaits locekļu ar balsstiesībām. Izvērtētājiem ir jāsaņem detalizēta informācija par izvērtētājam plānoto grafiku un darba noslogojumu. Paredzētajā izvērtēšanas periodā izvērtētājiem ir jābūt pieejamiem. Katrai procedūrai jāieceļ izvērtētāju aizstājēji, lai nepieejamības gadījumos nepieļautu kavējumus. Locekļiem ar balsstiesībām ir jābūt pieņemamām tās valodas zināšanām, kurā iesniedz piedāvājumus. Locekļiem ar balsstiesībām ir jābūt tehniskām un administratīvām spējām, lai par piedāvājumiem izdotu informētu atzinumu. Izvērtētāju identitāte nav jāatklāj.

Objektivitāte un konfidencialitāte

Izvērtēšanas komitejas locekļiem jāparaksta objektivitātes un konfidencialitātes apliecinājums. Ikvienam loceklim, kam ir faktisks vai potenciāls interešu konflikts ar kādu no pretendentiem vai pieteikumu iesniedzējiem, ir par to jāinformē un nekavējoties jāizstājas no izvērtēšanas komitejas.

Iepirkumu procedūras laikā visai saziņai starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem, pieteikumu iesniedzējiem vai pretendentiem jānotiek tā, lai būtu ievērota pārredzamība un vienlīdzīga attieksme. Pirms līgumslēdzēja iestāde nav apstiprinājusi izvērtēšanas ziņojumu nedrīkst atklāt nekādu informāciju par piedāvājumu vai priekšlikumu izskatīšanu, precizējumiem vai izvērtēšanu un nekādus lēmumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Ja kāds pretendents, kandidāts vai pieteikuma iesniedzējs cenšas jebkādā veidā ietekmēt procesu (vai nu sazinoties ar izvērtēšanas komitejas locekļiem, vai citā veidā), tas var novest pie tā piedāvājuma vai priekšlikuma tūlītējas izslēgšanas no turpmākas izskatīšanas.

Izņemot piedāvājumu atvēršanu, izvērtēšanas komitejas procedūras ir konfidenciālas. Lai nodrošinātu procedūru konfidencialitāti, izvērtēšanas komitejas sanāksmēs drīkst piedalīties tikai un vienīgi ieceltās komitejas locekļi.

Izņemot izvērtētājiem nodotās kopijas, piedāvājumus un priekšlikumus nedrīkst iznest no telpas/ēkas, kurā notiek komitejas sanāksmes, pirms nav pabeigts izvērtēšanas komitejas darbs. Laikā, kad tie netiek izmantoti, tie ir jātur drošā vietā.

Izvērtēšanas komitejas locekļu pienākumi

Priekšsēdētājs atbild par izvērtēšanas procesa koordinēšanu un tā objektivitātes un pārredzamības nodrošināšanu. Izvērtēšanas komitejas locekļi ar balsstiesībām ir kopīgi atbildīgi par komitejas pieņemtajiem lēmumiem.

Komitejas sekretārs atbild par visu ar izvērtēšanas procedūru saistīto administratīvo uzdevumu īstenošanu. Šie uzdevumi cita starpā ietver izvērtēšanas komitejas sanāksmju protokolēšanu, attiecīgo ierakstu un dokumentu uzturēšanu un izvērtēšanas ziņojumu sagatavošanu. Visi precizējumu pieprasījumi, kuru rezultātā ir vajadzīga sazināšanās ar pretendentiem vai pieteikumu iesniedzējiem izvērtēšanas procesa gaitā, ir jāsagatavo rakstiski.

Laika grafiks

Izvērtēšanas komiteja ir jāizveido pietiekami laikus, lai nodrošinātu locekļu pieejamību izvērtēšanas procesa sagatavošanai un īstenošanai. Piedāvājumi ir jānovērtē laikus, lai procedūru būtu iespējams pabeigt pirms nav beidzies piedāvājumu derīgums. Ir ļoti svarīgi, lai visi pretendenti, gan sekmīgie, gan nesekmīgie, nekavējoties saņemtu informāciju.

Kad izvērtēšana ir pabeigta, līgumslēdzējai iestādei ātri jāpieņem piešķiršanas lēmums, apstiprinot izvērtēšanas ziņojumus.

Derīgums

Pretendentiem ir saistoši to piedāvājumi uz laikposmu, kas ir norādīts uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu un/vai konkursa dokumentācijā. Šim laikposmam jābūt pietiekamam, lai līgumslēdzēja iestāde varētu izskatīt piedāvājumus, apstiprināt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas priekšlikumu, paziņot sekmīgos un nesekmīgos pretendentus un noslēgt līgumu. Piedāvājumu derīgums jānosaka uz atbilstīgu kalendāro dienu skaitu (piemēram, 90 dienām), sākot no piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

5. PĪLĀRS – IEPIRKUMI

3.	IEPIRKUMU PROCEDŪRAS (turpinājums) – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

3.2.6.

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

3.2.6.1.

Vai iepirkumu sistēma paredz noteikumus par pretendentu, kā arī plašākas sabiedrības informēšanu par iepirkuma procesa rezultātu:

—	informējot sekmīgos un nesekmīgos pretendentus par to piedāvājumu rezultātiem, kā arī par to, kad un kur ir publicēta informācija par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu,

—	izskatot iespēju publicēt piešķiršanas pamatojumu, tostarp ņemot vērā piedāvājuma kvalitātes aspektus; neatklājiet sensitīvu komercinformāciju par uzvarējušo piedāvājumu vai par citiem piedāvājumiem, kas varētu veicināt slepenas norunas turpmākajos iepirkumos, un

—	ļaujot paiet obligātajam nogaidīšanas termiņam, ja tāds ir paredzēts, pirms līguma īstenošanas uzsākšanas?

TBCBE

3.2.6.2.

Vai iepirkumu sistēma paredz noteikumus, kas dod iespēju pēc pieprasījuma piemērot piegādātājiem izpaušanas aizliegumu:

—	neizpaužot konfidenciālu informāciju (piemēram, komercnoslēpumus vai cenas),

—	uzsverot nesekmīgā piedāvājuma stiprās un vājās puses,

—	rakstiski pieprasot informāciju ar nosacījumu, ka rakstisko ziņojumu pirms tam apstiprina augstākais iepirkuma komandas darbinieks, un

—	organizējot mutisku iztaujāšanu ar nosacījumu, ka diskusijas notiek strukturēti, lai netiktu izpausta konfidenciāla informācija, un ka tās tiek pienācīgi reģistrētas?

TBCBE

3.3.

Sūdzību sistēma

Vai iepirkumu sistēma paredz neatkarīgu, pārredzamu, nediskriminējošu, lietderīgu un efektīvu administratīvo iepirkumu pārskatīšanas procesu ar iepirkumu saistīto dalībnieku sūdzību izskatīšanai ne tikai pirms, bet arī pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un pirms līguma parakstīšanas?

Ir nepieciešama sūdzību ātra izskatīšana, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams pārskatīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un attiecināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus tikai uz peļņas zudumu un izmaksām, kas saistītas ar piedāvājumu vai priekšlikumu sagatavošanu pēc līgumu parakstīšanas. Labs process ietver arī iespēju sūdzību izskatīšanu nodot neatkarīgai augstākai apelācijas iestādei.

3.3.1.

Vai iepirkumu sistēma sniedz informāciju par to, kā iesniegt ar iepirkumu procesu saistītu sūdzību? Vai sūdzības izskata funkcija vai struktūra:

—	ko veido pieredzējuši profesionāļi, kas pārzina iepirkumu regulējumu, un locekļi no privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības un valdības,

—	kas nekādā veidā nav iesaistīta iepirkumu darījumos vai procesā, kas noved pie līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumiem,

—	kas nepiemēro maksas, kuras liedz skarto personu piekļuvi,

—	kas ievēro skaidri noteiktus un publiski pieejamus sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procesus,

—	kas ir pilnvarota apturēt iepirkumu procesu,

—	kas izdod lēmumus noteikumos/regulējumā paredzētajos termiņos un

—	kas izdod visām personām saistošus lēmumus (neliedzot turpmāku piekļuvi ārējai augstākai iestādei)?

TBCBE

6. PĪLĀRS – FINANŠU INSTRUMENTI (8)

PAMATJAUTĀJUMS (1. līmenis)

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem/budžeta garantijām finanšu instrumentu veidā un ievērojot Eiropas Savienības noteiktos kritērijus?

Norādījumi

Finanšu instrumenti var būt aizdevumi, garantijas, kapitālieguldījumi vai kvazikapitāla ieguldījumi vai citi riska dalīšanas instrumenti, un tos var apvienot ar citu veidu finansiālo atbalstu.

Finanšu regula, kas ir piemērojama Eiropas Savienības vispārējam budžetam

Komisija var īstenot finanšu instrumentus netiešajā pārvaldībā, uzticot šos uzdevumus subjektiem un to finanšu starpniekiem. Finanšu regulas, kas ir piemērojama Eiropas Savienības vispārējam budžetam, X sadaļā ir noteikti finanšu instrumentu īstenošanas principi un nosacījumi:

—	finanšu instrumenti tiešajā un netiešajā pārvaldībā (FR 208. pants),

—	to subjektu atlase, kuriem uztic finanšu instrumentu īstenošanu netiešā pārvaldībā (FR 208. panta 4. punkts),

—	principi un nosacījumi, ko piemēro finanšu instrumentiem un budžeta garantijām (FR 209. pants),

—	iemaksu nolīgumu saturs, kurus slēdz ar subjektiem, kam uztic finanšu instrumentu īstenošanu netiešā pārvaldībā (FR 155. panta 6. punkts; FR 208. pants),

—	finanšu instrumentu uzraudzība (FR 155. un 209. pants) un

—	noteikumi un īstenošana (FR 215. pants).

Starptautiskie grāmatvedības standarti privātā sektora subjektiem

Saskaņā ar IAS (starptautiskais grāmatvedības standarts) Nr. 32 un 39 finanšu instrumentu definē kā “jebkuru līgumu, kas rada finanšu aktīvu vienam subjektam un finansiālas saistības vai pašu kapitāla instrumentu otram subjektam”.

IAS Nr. 32 (Finanšu instrumenti) ir izklāstītas grāmatvedības prasības finanšu instrumentu atspoguļošanai, it sevišķi attiecībā uz šādu instrumentu klasificēšanu finanšu aktīvos, finanšu saistībās vai pašu kapitāla instrumentos. Standartā ir arī sniegti norādījumi par saistīto procentu, dividenžu un peļņas/zaudējumu klasificēšanu un par gadījumiem, kad var veikt finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpēju ieskaitu. IAS Nr. 39 atkārtoti izdeva 2003. gada decembrī; tas ir piemērojams gada periodiem, kas sākušies 2005. gada 1. janvārī vai vēlāk, un šo standartu aizstāj SFPS Nr. 9 par finanšu instrumentiem gada periodos, kas sākušies 2015. gada 1. janvārī un vēlāk. SFPS Nr. 9 par finanšu instrumentiem ir noteiktas finanšu instrumentu un konkrētu nefinanšu posteņu iegādes vai pārdošanas līgumu atzīšanas un novērtēšanas prasības. Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) papildina šo standartu, pabeidzot sava vispusīgā finanšu instrumentu projekta dažādos posmus; laika gaitā šis dokuments pilnībā aizstās IAS Nr. 39 par finanšu instrumentiem: atzīšana un novērtēšana.

Starptautiskie grāmatvedības standarti valsts sektora subjektiem

Uz valsts sektora subjektiem attiecas IPSAS (starptautiskie valsts sektora grāmatvedības standarti) Nr. 28–30. Finanšu instrumentu un finanšu aktīvu, finanšu saistību un pašu kapitāla instrumentu definīcijas būtībā atbilst IAS 32. SFPS Nr. 9 nav ekvivalenta IPSAS, tādēļ IPSAS tas netiek piemērots. Finanšu instrumentus var klasificēt, balstoties uz to vērtēšanas metodi:

—	finanšu instrumenti, ko vērtē to pašreizējā vērtībā (parasti tirgus cena) – naudas instrumenti, vērtspapīri, atvasinātie finanšu instrumenti, obligācijas, pašu kapitāla instrumenti, ko tirgo aktīvos tirgos,

—	finanšu instrumenti, ko vērtē amortizētajās izmaksās – aizdevumi, debitoru parādi, aizņēmumi, pašu kapitāla instrumenti bez aktīva tirgus.

6. PĪLĀRS – FINANŠU INSTRUMENTI

1.	TIESISKAIS REGULĒJUMS UN REGLAMENTĒJOŠIE NOTEIKUMI – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi attiecībā uz finanšu instrumentu izmantošanu un īstenošanu?

Finanšu instrumentu izmantošanas principiem jābūt noteiktiem detalizētā un pārredzamā tiesiskajā regulējumā un reglamentējošos noteikumos, kuros ir skaidri noteikta atbilstīga politika, procedūras, pārskatatbildība un kontrole. Lai gan finanšu instrumentiem ir savs regulējums, uz tiem attiecas vispārējā kontroles vide, subjekta iekšējā kontrole, subjekta grāmatvedības sistēma un ārējā revīzija.

1.1.

Vai subjektam ir tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas ietver:

—	finanšu instrumentu aprakstus, tostarp ieguldījumu stratēģijas vai politiku, sniegtā atbalsta veidu, kritērijus finanšu starpnieku un galasaņēmēju atbilstībai, kā arī papildu darbības prasības, ar kurām transponē finanšu instrumenta politikas mērķus,

—	sistēmas, noteikumus un procedūras, lai sasniegtu un novērtētu mērķdiapazonu attiecībā uz sviras un daudzkāršojošiem efektiem (ES ieguldījuma finanšu instrumentā mērķis ir mobilizēt vispārējo ieguldījumu, kas pārsniedz ES ieguldījuma apjomu saskaņā ar iepriekš noteiktiem rādītājiem),

—

ES prasībām līdzvērtīgus noteikumus par trešo personu ieguldījumu, ietverot iespēju atvērt fiduciāros kontus trešās personas vārdā, kā arī par darījuma partnera riskiem, pieņemamām kases operācijām, attiecīgo personu pienākumiem, koriģējošām darbībām gadījumā, ja fiduciārajos kontos ir pārmērīgi atlikumi, uzskaiti un pārskatu sniegšanu (9),

—	noteikumus par grāmatvedību un par finanšu pārskatiem (atsevišķi finanšu pārskati par katru finanšu instrumentu), kā arī ārējo revīziju,

—	sistēmas, noteikumus un procedūras, lai reglamentētu finanšu instrumentu ilgumu, pagarināšanas iespēju un izbeigšanu, ietverot pirmstermiņa izbeigšanas nosacījumus un – attiecīgā gadījumā – izejas stratēģijas, kā arī veiktās/veicamās atmaksas trešai personai vai fiduciārajiem kontiem,

—	sistēmas, noteikumus un procedūras, lai uzraudzītu finanšu starpniekiem un galasaņēmējiem sniegtā atbalsta īstenošanu, tostarp finanšu starpnieku pārskatu sniegšanu?

TBCBE

1.2.

Kāda veida finanšu instrumentus izmanto vai plāno izmantot subjekts? Iegūstiet detalizētu aprakstu par:

—

izmantotajiem finanšu instrumentu veidiem, tostarp (tehnisko) terminu un abreviatūru skaidrojumus; finanšu instrumenti var ietvert aizdevumus ar komerciālām (tirgus cenas) procentu likmēm, aizdevumus ar labvēlīgām procentu likmēm un atmaksas nosacījumiem, aizdevumus ar atmaksas nosacījumiem, kas ir atkarīgi no rezultātiem, mikroaizdevumus, neatmaksājamas dotācijas, garantijas, regulējumus sadarbībai ar trešām personām, piemēram, ieguldījumu mehānismiem un finansējuma apvienošanas mehānismiem utt.,

—

riskiem, kas saistīti ar katru no finanšu instrumentiem, šo risku pārvaldību un ieviestajiem korektīvajiem pasākumiem; parasti šādi riski ietver (bet ne tikai) valūtas maiņas likmes riskus (aizdevumi, ko izsniedz un kas ir jāatmaksā vietējās valūtās un ko finansē starptautiski konvertējamās valūtās) un kredītriskus (aizņēmēju kredītspēja).

TBCBE

1.3.

Kā finanšu instrumentus izsniedz saņēmējiem (aizņēmējiem)? Kā tos nodrošina un ar kāda veida saistībām un/vai garantijām?

Atbildiet, atsaucoties uz:

—	atbalstu, izmantojot finanšu starpniekus (finanšu starpniecība),

—	tiešu atbalstu galasaņēmējiem (nav finanšu starpniecības).

TBCBE

1.4.

Vai subjektam ir pamatnostādnes vai darbības noteikumi un rokasgrāmatas par izmantotajiem finanšu instrumentiem?

TBCBE

1.5.

Vai subjekts finanšu instrumentu izsniegšanai izmanto standarta veidnes, piemēram, līgumu paraugus?

Atbildiet, atsaucoties uz:

—	finanšu starpniekiem,

—	galasaņēmējiem (gadījumos, kad nav finanšu starpniecības).

TBCBE

1.6.

Vai šajos līgumos ir skaidri izklāstīti noteikumi un nosacījumi?

TBCBE

6. PĪLĀRS – FINANŠU INSTRUMENTI

2.	PRINCIPI – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekta finanšu instrumentu procedūrās, noteikumos un kritērijos ir integrēti turpmāk uzskaitītie principi un nosacījumi?

Pamatprincipi (FR 209. panta 1. punkts)

Finanšu instrumentus izmanto, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un subsidiaritātes principus, un saskaņā ar to mērķiem un attiecīgā gadījumā uz laiku, kas noteikts minēto finanšu instrumentu pamataktā.

Finanšu starpnieku izraudzīšanās (FR 208. pants)

Finanšu starpniekus atlasa atklātā, pārredzamā, samērīgā un nediskriminējošā procedūrā, izvairoties no interešu konfliktiem. Finanšu starpniekus vai finanšu instrumentu galasaņēmējus atlasa, pienācīgi ņemot vērā īstenojamā finanšu instrumenta raksturu, attiecīgo vienību pieredzi un darbības un finanšu spēju un/vai galasaņēmēju projektu ekonomisko dzīvotspēju. Izvēle ir pārredzama, tai ir objektīvs pamatojums un tā nedrīkst izraisīt interešu konfliktu.

Finanšu instrumentu un budžeta garantiju nosacījumi (FR 209. pants)

Finanšu instrumentiem/budžeta garantijām ir jāatbilst šādiem pamatnosacījumiem: tie novērš tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas, panāk papildināmību, tie nekropļo konkurenci iekšējā tirgū un ievēro valsts atbalsta noteikumus, tie panāk sviras efektu un interešu saskaņošanu, kā arī nodrošina kompensāciju atbilstīgi riska dalīšanai.

Norādījumi

Iepriekš izklāstītie principi ir jāintegrē subjekta finanšu instrumentu procedūrās, noteikumos un kritērijos saskaņā ar visaptverošo proporcionalitātes principu. Principi nav absolūti, un var būt atļauts ierobežots skaits izņēmumu, ja šādi izņēmumi ir skaidri norādīti, saprātīgi un pamatoti.

2.1.1.

Pamatprincipi. Vai subjekta finanšu instrumentu/budžeta garantiju izmantošanas un īstenošanas procedūrās, noteikumos un kritērijos ir integrēti turpmāk uzskaitītie pamatprincipi:

—	pareizas finanšu pārvaldības princips,

—	pārredzamība,

—	samērīgums,

—	nediskriminācija un

—	vienlīdzīga attieksme?

TBCBE

2.2.1.

Finanšu starpnieku izraudzīšanās. Kādu procedūru subjekts piemēro finanšu starpnieku atlasei (10)?

TBCBE

2.2.2.

Finanšu starpnieku izraudzīšanās. Vai finanšu starpniekus atlasa atklātā, pārredzamā, samērīgā un nediskriminējošā procedūrā, izvairoties no interešu konfliktiem?

2.2.3.

Finanšu starpnieku izraudzīšanās. Vai finanšu starpniekus vai finanšu instrumentu galasaņēmējus atlasa, pienācīgi ņemot vērā īstenojamā finanšu instrumenta raksturu, attiecīgo vienību pieredzi un darbības un finanšu spēju un/vai galasaņēmēju projektu ekonomisko dzīvotspēju?

Vai atlase ir pārredzama, vai tai ir objektīvs pamatojums un vai tā neizraisa interešu konfliktu?

2.3.1.

Finanšu instrumentu nosacījumi. Vai subjekta sistēmas, noteikumi un procedūras ļauj subjektam īstenot finanšu instrumentus, kas novērš tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas un ko uzskata par ekonomiski dzīvotspējīgiem saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem, bet kas nenodrošina pietiekamu finansējumu no tirgus avotiem?

TBCBE

2.3.2.

Finanšu instrumentu nosacījumi. Vai subjekta sistēmas, noteikumi un procedūras ļauj subjektam īstenot finanšu instrumentus, kas atbilst papildināmības principam (finanšu instrumentu mērķis nedrīkstētu būt dalībvalsts finanšu instrumentu, privātā finansējuma vai citas ES finanšu intervences aizstāšana)?

TBCBE

2.3.3.

Finanšu instrumentu nosacījumi. Vai subjekta sistēmas, noteikumi un procedūras ļauj subjektam ievērot interešu saskaņošanas nosacījumu ar tādiem noteikumiem kā līdzfinansējums, riska dalīšanas prasības vai finansiāli stimuli, vienlaikus novēršot interešu konfliktu ar citām izraudzītā subjekta darbībām?

TBCBE

2.3.4.

Finanšu instrumentu nosacījumi. Vai subjekta sistēmas, noteikumi un procedūras ļauj subjektam panākt un novērtēt sviras un daudzkāršojošu ietekmi, tostarp attiecīga gadījumā privātā ieguldījuma optimizēšanu?

TBCBE

6. PĪLĀRS – FINANŠU INSTRUMENTI

3.	FINANŠU INSTRUMENTU PROCEDŪRAS – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts efektīvi piemēro savu finanšu instrumentu izmantošanas un īstenošanas noteikumus un procedūras?

3.1.	Uzraudzība. Vai subjekts finanšu instrumentu uzraudzībai piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

3.1.1.

Vai subjekts ir ieviesis procedūras finanšu instrumentu izmantošanas uzraudzībai, balstoties uz finanšu starpnieku ziņojumiem un pārskatiem, kā arī uz pieejamajām revīzijām un kontroles darbībām, ko īstenojuši finanšu starpnieki?

TBCBE

3.1.2.

Ja finanšu starpnieka nav – vai subjektam ir ieviestas procedūras, lai tieši uzraudzītu finanšu instrumentu izmantošanu, balstoties uz galasaņēmēju iesniegtajiem ziņojumiem un pārskatiem?

TBCBE

Norādījumi. Finanšu instrumentu uzraudzība

1.	Lai nodrošinātu Finanšu regulas 215. panta 3. punktā minēto finanšu instrumentu saskaņotu uzraudzību, atbildīgajam kredītrīkotājam jāievieš uzraudzības sistēma, lai palīdzētu sniegt pietiekamu apliecinājumu par to, ka ES līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar Finanšu regulas 36. panta 2. punktu.

Uzraudzības sistēma jāizmanto, lai: i) novērtētu finanšu instrumentu īstenošanas progresu to politikas mērķu panākšanā, kas ir atspoguļoti ar ex ante izvērtējumu noteiktajos iznākuma un rezultātu rādītājos; ii) analizētu, kādā mērā īstenošana atbilst prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 2. punktu; un iii) nodrošinātu pamatu Komisijas ziņojumam saskaņā ar Finanšu regulas 41. panta 4. punktu un 140. panta 8. punktu.

3.2.	Aizdevumi. Vai subjekts aizdevumu līgumu noslēgšanai piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

3.2.1.

Kādas reģistrēšanas un ziņošanas sistēmas un procedūras izmanto aizdevumiem?

TBCBE

3.2.2.

Vai šīs sistēmas un procedūras ir atbilstīgas?

3.2.3.

Vai aizdevumu līgumus apstiprina, balstoties uz atbilstīgiem un pārredzamiem kritērijiem?

3.2.4.

Vai līguma (virsgrāmatas) pārskatu regulāri (vismaz reizi mēnesī) saskaņo ar līgumu reģistrācijas sistēmu?

TBCBE

3.3.	Garantijas. Vai subjekts garantiju izsniegšanai piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

3.3.1.

Kādas reģistrēšanas un ziņošanas sistēmas un procedūras izmanto garantijām?

TBCBE

3.3.2.

Vai šīs sistēmas un procedūras ir atbilstīgas?

3.3.3.

Vai garantijas apstiprina, balstoties uz atbilstīgiem un pārredzamiem kritērijiem?

3.3.4.

Vai līguma (virsgrāmatas) pārskatu regulāri (vismaz reizi mēnesī) saskaņo ar līgumu reģistrācijas sistēmu?

TBCBE

3.3.5.

Attiecībā uz budžeta garantijām – vai subjekts spēj atbilstīgi ziņot par to īstenošanu, ietverot, ja ieguldījums atlīdzina izdevumus, izdevumu pārskatus un vadības ziņojumus, kas apliecina: i) ka informācija ir pareizi izklāstīta, pilnīga un precīza; ii) ka ieguldījumu izmantoja paredzētajam mērķim; iii) ka ieviestās kontroles sistēmas dod vajadzīgās garantijas attiecībā uz pamatā esošo darījumu likumību un pareizību; un iv) galīgo revīzijas ziņojumu un veiktās kontroles rezultātu kopsavilkumu, tostarp analīzi par sistēmās konstatēto kļūdu un nepilnību būtību un apjomu, kā arī par veiktajiem vai plānotajiem korektīvajiem pasākumiem?

3.4.	Procentu likmju atlaides/subsīdijas. Vai subjektam ir pienācīga reģistrēšanas un ziņošanas sistēma procentu likmju atlaižu/subsīdiju piešķiršanai?

3.4.1.

Kādas reģistrēšanas un ziņošanas sistēmas un procedūras izmanto procentu likmju atlaidēm?

TBCBE

3.4.2.

Vai šīs sistēmas un procedūras ir atbilstīgas?

3.4.3.

Vai procentu likmju atlaides apstiprina, balstoties uz atbilstīgiem un pārredzamiem kritērijiem?

3.5.	Pašu kapitāls. Vai subjekts pašu kapitāla operācijām piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras?

3.5.1.

Vai subjektam ir pašu kapitāla stratēģija vai pamatnostādnes par pašu kapitāla ieguldījumiem un uzticamības pārbaudi, ko apstiprinājusi valde vai cita atbilstīga pārvaldības struktūra?

TBCBE

3.5.2.

Vai subjekts sistemātiski vērtē savas pašu kapitāla operācijas – apstiprināšanas brīdī un periodiski ieguldījuma īstenošanas laikā? Aprakstiet vērtēšanai izmantoto informāciju un metodi(-es).

3.5.3.

Vai subjektam ir ieviests process pašu kapitāla ieguldījumu izeju pārvaldīšanai? Vai pašu kapitāla stratēģijā ir noteiktas prasības par savlaicīgu izejas plānu?

3.5.4.

Vai subjekts aktīvi pārvalda savu paša kapitāla portfeli? Vai tam ir valdes locekļi, kuri ir pilnvaroti tā ieguldījumu uzņēmumos (tiešo pašu kapitāla ieguldījumu gadījuma), vai līdzīga pieeja, lai cieši uzraudzītu savu ieguldījumu uzņēmumu darbības rezultātus? Līdzekļu ieguldījumu gadījumā – vai subjektam ir izvirzīti locekļi struktūrās, kuras pārstāv līdzekļu ieguldītājus?

TBCBE

6. PĪLĀRS – FINANŠU INSTRUMENTI – PAPILDU JAUTĀJUMI PAR BUDŽETA GARANTIJĀM (fakultatīvs) (11)

6.a	BUDŽETA GARANTIJAS – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjektam ir kredītriska pārvaldības sistēma un vai tas izmanto iekšējā riska novērtēšanas sistēmu (IRRS), kas atbilst tā darbību raksturam, izmēram un sarežģītībai?

Norādījumi

Lielākā daļa subjektu, kuri īsteno budžeta garantijas, ir kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības, uz ko attiecas regulējums un pārraudzība, tostarp noteikumi par kredītrisku, riska novērtēšanu un IT sistēmām un procedūrām to īstenošanai.

Šīs apakšiedaļas mērķis ir novērtēt subjekta riska pārvaldības funkcijas, arī pārvaldības un iekšējās kredītriska novērtēšanas sistēmas, uzticamību, kam ir būtiska nozīme, lai turpmāk novērtētu riska dalīšanas nosacījumus starp ES un subjektu, kā arī ES kompensāciju, kura izriet no ES uzņemtā riska (FR 209. panta 2. punkta f) apakšpunkts).

ES riska darījumi ar darījumu partneriem budžeta garantiju ietvaros ietver iespējamās saistības, kas ir ES finanšu saistības, kuras noteikumi pilnībā neaptver (FR 211. pants). Lai novērtētu to darījumu partneru risku, kas pieprasa ES maksājumus garantiju prasījumiem virs pieejamā nodrošinājuma, Komisijai ir vismaz reizi gadā jāuzrauga ES riska darījumi, kuri izriet no katras budžeta garantijas. Šajā nolūkā darījumu partneriem ir Komisijai katru gadu jāiesniedz informācija par neizpildītajām finanšu saistībām, kas ES rodas no budžeta garantijas, ietverot riska novērtējumu, klasifikācijas informāciju un paredzamo saistību neizpildi saistībā ar operācijām, ko sedz budžeta garantija (FR 219. panta 6. punkts. Komisija šo informāciju izmanto, lai novērtētu iespējamo saistību ilgtspēju (FR 210. panta 3. punkts) un regulāri pārskatītu katras budžeta garantijas uzkrājumu likmi (FR 211. panta 1. punkts).

Regulējuma, uzraudzības un riska pārvaldības standarti ir noteikti:

—	starptautiskā līmenī – “Bāzelē III”, kas ir starptautiski noteikts pasākumu kopums, kuru izstrādājusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un kurš ietver efektīvas uzraudzības pamatprincipus, it sevišķi 15. principu (riska pārvaldības process) un 17. principu (kredītrisks),

—

ES līmenī – Direktīvā 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību; Regulā (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām; Direktīvā 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem.

6a.1.

Riska politika/stratēģiskā sistēma. Vai subjektam ir ieviesta atbilstīga politika un stratēģija, lai apzinātu, pārvaldītu, novērtētu un kontrolētu risku (koncentrējot uzmanību uz kredītrisku)?

6a.1.1.

Vai subjektam ir riska politika, kas:

—	organizācijā skaidri nosaka un sadala pienākumus,

—	ņem vērā atbilstību, pamatotību un iespējamību un

—	saglabā pieejamību un saprotamību visā organizācijā?

TBCBE

6a.1.2.

Vai subjektam ir riska stratēģija vai pamatnostādnes, ko apstiprinājusi augstākā līmeņa vadība un kas regulāri:

—	nosaka robežas un uzņēmējdarbības apsvērumus, ar ko saskaņā subjektam ir jārīkojas, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju,

—	nosaka atsevišķa un kopēja līmeņa riskus un dažāda veida riskus (riska spēja, ietverot robežvērtības), ko subjekts ir gatavs un spējīgs uzņemties, lai īstenotu savu uzņēmējdarbību,

—	subjektā efektīvi informē par valdes vēlmi uzņemties risku, sasaistot to ar ikdienas operatīvo lēmumu pieņemšanu un nosakot veidus, kā subjektā paaugstināt informētību par risku,

—	paredz nepārtrauktību, ņemot vērā tās ekonomikas cikliskos aspektus, kurā subjekts darbojas, un izrietošās vispārējā portfeļa sastāva un kvalitātes pārmaiņas, un

—	ietver gan kvantitatīvus, gan kvalitātes apsvērumus?

TBCBE

6a.2.

Riska pārvaldība. Vai subjektam ir atbilstīga organizatoriskā sistēma, lai būtu iespējama kredītriska efektīva pārvaldība, novērtēšana un kontrole, un pietiekamas kvalitātes un kvantitātes cilvēkresursi un tehniskie resursi, lai īstenotu vajadzīgos uzdevumus?

6a.2.1.

Vai pienākumu sadale subjektā ir skaidri noteikta tā, lai:

—	valde vai cita pārvaldības struktūra apstiprinātu risku pārvaldības un kontroles politiku un to regulāri pārskatītu, kā arī aktīvi piedalītos vēlmes uzņemties risku noteikšanā un tās saskaņošanā ar subjekta stratēģiskajiem, kapitāla un finanšu plāniem un atlīdzības praksi,

—	augstākā līmeņa vadība būtu atbildīga par riska pārvaldības, novērtēšanas un kontroles noteikumu un procedūru izstrādi un īstenošanu,

—	tiku skaidri noteiktas atbildības jomas saistībā ar riska uzņemšanos, novērtēšanu, uzraudzību, pārvaldību un paziņošanu,

—

augstākā līmeņa vadība nodrošinātu, ka visos riska pārvaldības procesa posmos iesaistītie darbinieki ir kvalificēti, kompetenti un apguvuši vajadzīgo apmācību, ir gatavi un pieredzējuši, lai piesardzīgi novērtētu, pārvaldītu un/vai kontrolētu risku, kā arī labi pārzina subjekta stratēģisko virzienu, politiku, procedūras, riska pielaidi un robežas,

—	riska pārvaldības funkcija būtu iesaistīta visās ieņēmumus nesošās darbībās un

—	riska eksperts atskaitītos valdei un varētu tai vai tās riska komitejai tieši piekļūt bez kavējumiem?

TBCBE

6a.2.2.

Vai pienākumu nodalīšana ir īstenota tā, lai:

—

kredītriska pārvaldības funkcija būtu pilnībā neatkarīga no uzņēmējdarbības funkcijas un veido šādus “trīs aizsardzības līmeņus”, kas ir skaidri pamanāmi:

1)	uzņēmējdarbības līmenis (t. i., pirmais aizsardzības līmenis) ir iesaistīts riskā, tādējādi apzinot un pārvaldot risku, kas rodas tā darbību īstenošanas laikā;

2)	riska pārvaldības funkcija (t. i., otrais aizsardzības līmenis) atbild par riska turpmāku apzināšanu, novērtēšanu, uzraudzību un paziņošanu subjekta mērogā otrā aizsardzības līmeņa ietvaros neatkarīgi no pirmā aizsardzības līmeņa (12);

3)	iekšējās revīzijas/atbilstības funkcija (trešais aizsardzības līmenis), kas periodiski pārbauda risku un it sevišķi kredītriska aspektus?

TBCBE

6a.2.3.

Vai riska pārvaldības funkcijas darbības ir pietiekami vispusīgas, lai pēc iespējas plašāk aptvertu šādus aspektus:

—	būtisku atsevišķu, kopīgu un jaunu risku apzināšana,

—	šo risku un subjekta pakļautības riskiem novērtēšana?

TBCBE

6a.2.4.

Vai subjekta politika skaidri nosaka apstiprinājumu deleģēšanas līmeni vadībai (13) un vai apstiprinājumus izdod saskaņā ar subjekta rakstisko politiku un pamatnostādnēm un piešķir atbilstīgais vadības līmenis?

TBCBE

6a.3.

Vai subjektam ir labi funkcionējoša kredītriska apzināšanas, analizēšanas un uzraudzības sistēma?

6a.3.1.

Vai subjekta riska apzināšanas sistēma ietver:

—	visus būtiskos riskus, kas attiecas uz subjektu, pastāv bilancē un ārpusbilancē un pastāv grupas mērogā, portfeļa mērogā, uzņēmējdarbības virzienā un darījuma līmenī, un

—	esošo risku nepārtrauktu analīzi, kā arī jaunu un radušos risku apzināšanu?

TBCBE

6a.3.2.

Vai riska pārvaldības funkcija objektīvi novērtē atsevišķu kredītu/ieguldījumu un kopējā portfeļa kvalitāti, tostarp kredītriska novērtēšanas un zaudējumu aplēšu kvalitāti? Vai šo otro atzinumu izdod apstiprināšanas posmā un tad regulāri pārskata operāciju gaitā?

TBCBE

6a.3.3.

Vai kredītriska novērtējumā pēc iespējas ņem vērā šādus aspektus:

—	kredīta/ieguldījuma konkrēto raksturu un tā līguma un finansiālos nosacījumus,

—	riska darījuma profilu līdz termiņa beigām saistībā ar potenciālo tirgus kustību un ekonomikas ciklu,

—	nodrošinājuma vai garantiju esību,

—	saistību neizpildes iespējamību, balstoties uz iekšējā riska novērtējumu,

—	kvantitatīvu novērtējumu (piemēram, finansēšanas modeļus), kā arī kvalitatīvu novērtējumu un

—	sistemātisku uzticamības pārbaudi un riska analīzi attiecībā uz visiem darījumiem, uzticamības pārbaudes konstatējumiem ietekmējot vadības apstiprinājumu un/vai operācijas struktūru?

TBCBE

6a.3.4.

Vai subjekta (kredītriska) pārvaldības informācijas sistēma:

—	sniedz atbilstīgu informāciju (kvalitāte, detalizētība, savlaicīgums) par kredītu/ieguldījumu portfeļa sastāvu,

—	ir pietiekami uzticama un vispusīga, lai subjekts paļautos uz precīziem, pamatotiem un uzticamiem iekšējiem un ārējiem datiem un spētu apzināt, novērtēt un mazināt riskus, un

—	ietver periodiski pārskatītus stresa testus un scenāriju analīzes, ko subjekts izmanto, lai labāk izprastu potenciālos riska darījumus dažādos negatīvos apstākļos?

TBCBE

6a.4.

Vai subjekts izmanto iekšējā riska novērtēšanas sistēmu (IRRS), kas atbilst tā darbību raksturam, izmēram un sarežģītībai?

6a.4.1.

Vai subjekts spēj dokumentēt novērtēšanas kritēriju izvēles pamatojumu un nodrošināt datus un analīzi, kas parāda, ka novērtēšanas kritēriji un procedūras, visticamāk, nodrošinās novērtējumus, kas pamatoti izšķir riskus?

TBCBE

6a.4.2.

Vai subjekta riska novērtēšanas sistēma pēc iespējas ietver šādus nosacījumu:

—	visiem kredītriska darījumiem veic risku novērtēšanu,

—	tā ietver atbilstīgu skaitu novērtējumu, kas ir pamatoti, savlaicīgi un dinamiski,

—	ir process IRRS kartēšanai saistībā ar tiesību aktos noteiktu klasifikāciju un/vai kredītreitinga aģentūru skalām,

—	novērtēšanas kritēriji atspoguļo kvalitātes un kvantitatīvo faktoru atbilstīgu kombināciju, kā arī ir skaidri noteikti katra novērtējuma piešķiršanas kritēriji,

—	riska novērtējumam ir laika diapazons,

—	novērtējumi atspoguļo gan aizņēmēja paredzētos darbības rezultātus, gan darījuma struktūru,

—	ja subjekts savu datu papildināšanai izmanto ārēju datubāzi un/vai ārēju novērtēšanas modeli, tas apliecina ārējo datu atbilstību un to, ka izprot modeļa pamatā esošo novērtējuma pieeju, un

—	operācijai piešķirtais novērtējums ir pienācīgi pamatots un dokumentēts?

TBCBE

6a.4.3.

Vai subjekts saglabā datus par realizētajiem saistību neizpildes rādītājiem saistībā ar novērtējumu kategorijām un novērtējumu migrāciju?

TBCBE

6a.4.4.

Vai subjektam ir vispusīga politika un procedūras novērtēšanas sistēmas efektīvai validēšanai (14) un IRRS atbilstības regulārai neatkarīgai pārbaudīšanai?

TBCBE

6. PĪLĀRS – FINANŠU INSTRUMENTI – PAPILDU JAUTĀJUMI (fakultatīvs) (15)

6.b	NODOKĻU APIEŠANA UN JURISDIKCIJAS, KAS NESADARBOJAS – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts ES līdzekļu atbalstīto finanšu instrumentu/budžeta garantiju atlasē/īstenošanā piemēro standartus, kas ir līdzvērtīgi piemērojamiem ES tiesību aktiem un noteiktajiem starptautiskajiem un ES standartiem un tādējādi: a) neatbalsta darbības, kuras sekmē nodokļu apiešanu; un b) neiesaistās operācijās ar subjektiem, kas ir dibināti vai reģistrēti jurisdikcijās, kuras nesadarbojas nodokļu jautājumos?

Norādījumi

Nodokļu apiešanas novēršanas standartu mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ieviesti efektīvi nodokļu piemērošanas noteikumi un lai tiek netiktu apieti:

—	ESAO līmenī tie it sevišķi ietver pārredzamības un informācijas apmaiņas principus, kā arī darbu pie nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS),

—

konkrētāk, ES līmenī tie ietver ES nodokļu politiku un tiesisko regulējumu nodokļu apiešanas novēršanas jomā (16), piemēram, politiskās apņemšanās pret nodokļu apiešanu (tostarp ES politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kuras nesadarbojas nodokļu jautājumos), Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem (kaitējoša nodokļu konkurence), ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumus, kas paredzēti dažādās direktīvās, 2016. gadā pieņemto vispusīgo nodokļu apiešanas novēršanas pasākumu kopumu un BEPS noteikumu integrēšanu ES tiesiskajā regulējumā, ES noteikumus par administratīvo sadarbību un attiecīgajās direktīvās noteikto pārredzamību.

Balstoties uz šiem nodokļu apiešanas novēršanas standartiem, ES finansētiem projektiem nevajadzētu būt saistītiem ar agresīvu nodokļu plānošanu un konkrētai struktūrai vajadzētu būt noteiktiem pamatotiem iemesliem (papildus ar nodokļu saistītajiem iemesliem), neizmantojot nodokļu sistēmas tehniskos elementus vai divu vai vairāku nodokļu sistēmu nesakritības, lai samazinātu nodokļu saistības. “Pazīmju” saraksts 2018. gada 25. maija Direktīvā 2018/822/ES (DAC6) palīdz apzināt darījumus, kas var ietvert nodokļu apiešanas vai ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes; novērtētāji šīs pazīmes varētu izmantot atsaucei.

Novērtējot, vai subjekta ex ante uzticamības pārbaudes novērtējuma procedūras un noteikumi ir pietiekami vispusīgi, lai panāktu atbilstību šā pīlāra prasībām, jāņem vērā arī šādi elementi:

a)	vai nodokļu uzticamības pārbaudes tvērums ietver arī attiecīgos projekta struktūras subjektus; piemēram, papildus faktiskajiem īpašniekiem attiecīgajiem subjektiem jāietver arī subjekti, ar kuriem konkrētā projekta ietvaros subjektam ir līgums vai netiešas attiecības uz šāda līguma pamata (17);

b)	projekta struktūras attiecīgās finanšu plūsmas (un to attiecīgie nodokļu režīmi), ietverot, piemēram, to, vai attiecīgajām finanšu plūsmām tiks efektīvi piemēroti nodokļi (18) un vai projekta struktūra nav samākslota (19);

c)	Nodokļu apiešanas risku novērtējums un mazināšana konkrētās operācijās, kas izriet no nodokļu nepilnībām saistībā ar i) pārredzamības kritērijiem; ii) taisnīgu nodokļu kritērijiem; un iii) BEPS kritērijiem jurisdikcijām, kuras apņēmušās novērst šādas ES atklātās nepilnības (20);

Subjekta procedūras attiecībā uz iesaistīšanos jaunās vai atjaunotās operācijās ar subjektiem, kas ir dibināti vai reģistrēti jurisdikcijās, kuras uzskaitītas saskaņā ar ES politiku par jurisdikcijām, kas nesadarbojas, tostarp, piemēram, vai tiek piemēroti šādi aizliegumi; uz kuriem ar projektu saistītajiem subjektiem tie attiecas; kā subjekts definē “jaunas vai atjaunotas” operācijas; vai šādi aizliegumi ir piemērojami jaunu vai atjaunotu operāciju līgumiem no brīža, kad jurisdikcija tiek ietverta ES sarakstā, un kādas atkāpes ir pieļaujamas no šiem aizliegumiem (21).

Veicot novērtējumu, novērtētājiem jāņem vērā attiecīgie Komisijas publicētie norādījumi, piemēram, Komisijas paziņojums par jaunām prasībām nodokļu apiešanas novēršanai ES tiesību aktos, kas reglamentē konkrētas finansēšanas un ieguldījumu operācijas (C(2018) 1756 final), un turpmākie atjauninājumi.

6b.1.

Vai organizācijas noteikumi, ar ko saskaņā atlasa/īsteno ar ES līdzekļiem atbalstītos finanšu instrumentus, ietver skaidru atsauci uz nodokļu apiešanas risku novērtējumu un uz aizliegumiem saistībā ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu jautājumos, aptverot šādus standartus:

a)	ESAO nodokļu pārredzamības un informācijas apmaiņas principus un darbu pie nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS); un

b)	ES nodokļu politiku un nodokļu apiešanas novēršanas tiesisko regulējumu (kā izklāstīts norādījumos iepriekš) vai līdzvērtīgus standartus?

TBCBE

6b.2.

Attiecībā uz kontroli saistībā ar nodokļu apiešanu, kādus noteikumus un procedūras subjekts ir ieviesis, lai ar ES līdzekļiem atbalstītie finanšu instrumenti neatbalstītu darbības, kas veicina nodokļu apiešanu?

TBCBE

6b.2.1.

Vai subjekta ex ante uzticamības pārbaudes novērtēšanas procedūras un noteikumi ir pietiekami vispusīgi, lai aptvertu projekta finanšu plūsmās iesaistītos attiecīgos subjektus?

6b.2.2.

Vai subjekta ex ante nodokļu uzticamības pārbaudes novērtēšana ļauj vajadzības gadījumā veikt novērtēšanu līdz pat faktiskajam īpašniekam par to, vai:

a)	attiecīgajām finanšu plūsmām tiks efektīvi piemēroti nodokļi; un

b)	projekta struktūra nav samākslota, lai apietu nodokļus?

6b.2.3.

Vai subjekta ex ante nodokļu uzticamības pārbaudes novērtējumā ņem vērā tādu jurisdikciju dalību, kuras ir apņēmušās risināt attiecīgajos subjektos (22) ES atklātās nepilnības kā iespējamus nodokļu apiešanas riskus, piemēram, saistībā ar i) pārredzamību; ii) taisnīgiem nodokļiem; un iii) nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), ņemot vērā Padomes secinājumus, ar ko nosaka kritērijus ES sarakstam ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas nodokļu nolūkos?

Pozitīvas atbildes gadījumā – vai subjekta nodokļu uzticamības pārbaudes novērtējums apzina iespējamus uzraudzības pasākumus šādu nepilnību novēršanai?

6b.3.

Attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, vai subjekta noteikumi un procedūras nodrošina, ka, īstenojot ES līdzekļu atbalstītus finanšu instrumentus, subjekts:

a)	projektā un projekta attiecīgajos subjektos apzina tādu jurisdikciju dalību, kas uzskaitītas ES Padomes secinājumu I pielikumā;

b)	piemēro pastiprinātus klientu uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz operācijām ar subjektiem, kas ir dibināti vai reģistrēti jurisdikcijās, kuras nesadarbojas nodokļu jautājumos;

c)	neiesaistās jaunās vai atjaunotās operācijās ar subjektiem, kas ir dibināti vai reģistrēti jurisdikcijās, kuras ir uzskaitītas ES Padomes secinājumu I pielikumā; un

d)	atkāpjas no c) punkta tikai tad, ja darbību fiziski īsteno tajā pašā jurisdikcijā un ja nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka attiecīgā operācija veicina nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā vai nodokļu nemaksāšanu?

TBCBE

6. PĪLĀRS – FINANŠU INSTRUMENTI – PAPILDU JAUTĀJUMI (fakultatīvs) (23)

6.c	NELIKUMĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJAS NOVĒRŠANA un TERORISMA FINANSĒŠANAS NOVĒRŠANA – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts finanšu instrumentu/budžeta garantiju atlasē/īstenošanā piemēro standartus, kas ir līdzvērtīgi piemērojamiem ES tiesību aktiem un noteiktajiem starptautiskajiem un ES standartiem? Vai tādējādi subjekts: a) neatbalsta darbības, kuras sekmē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu; un b) neiesaistās jaunās vai atjaunotās operācijās ar subjektiem, kas ir dibināti vai reģistrēti jurisdikcijās, kuras identificētas kā augsta riska trešās valstis?

Norādījumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas novēršanu (AML/CTF)

AML/CTF standartu mērķis kopumā ir ar preventīvu pasākumu palīdzību nepieļaut finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai.

—	Starptautiskā līmenī tas ietver Finanšu darbību darba grupas (FATF) darbu.

—	Konkrētāk, ES līmenī tas ietver Direktīvu (ES) 2015/849.

Izskatot subjekta noteikumus un procedūras, noskaidro:

vai subjekta noteikumos un procedūrās ir plānots novērtēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskus un vai ir paredzēti aizliegumi saistībā ar “augsta riska trešām valstīm”, kā arī – riska atklāšanas gadījumā – kādā mērā riska novērtējums var novest pie uzraudzības pasākumu pieņemšanas risku risināšanai;

b)	vai subjektam ir atbilstīga politika, kontrole un procedūras, tostarp iekšējās kontroles pasākumi, revīzijas politika, apmācības pasākumi un noteikumi par tādu darbinieku aizsardzību pret atriebību, kas ziņo par aizdomīgiem darījumiem vai AML/CFT pienākumu pārkāpumiem;

c)	vai subjektam ir ex ante uzticamības pārbaudes process, lai pārliecinātos, ka līdzekļu pārskaitījumiem tiek pievienota atbilstīga informācija par maksātājiem un maksājumu saņēmējiem, šāda procesa tvērumu (24);

vai subjekta noteikumi un procedūras ietver klientu uzticamības pārbaudes prasības (CDD), reģistra uzturēšanu un darījumu uzraudzību, kā arī – pozitīvas atbildes gadījumā – kādā mērā tie ietver pamatotus pasākumus, lai pārbaudītu klientu faktiskā(-o) īpašnieka(-u) identitāti (t. i., juridiskas personas un juridiskus nosacījumus) un izprot klienta īpašumtiesības un kontroli, kā arī kādi pasākumi ir piemērojami, ja subjekts atklāj aizdomīgu darījumu;

e)	vai subjekts, strādājot ar “augsta riska trešām valstīm” piemēro pastiprinātas uzticamības pārbaudes prasības, ņemot vērā Direktīvu (ES) 2015/849; un

f)	vai subjekts piemēro konkrētus aizliegumus projektiem, kuros iesaistītas jurisdikcijas, kas identificētas kā augsta riska valstis (25).

6c.1.

Vai saistībā ar nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas novēršanu subjektam ir atbilstīga politika, kontrole un procedūras, lai nodrošinātu, ka ES finansēti pasākumi neveicina nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu?

6c.1.1.

Vai subjektam ir atbilstīga politika, kontroles pasākumi un procedūras, lai identificētu un izvērtētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ņemot vērā riska faktorus, tostarp tādus, kas saistīti ar to klientiem, valstīm vai ģeogrāfiskajām zonām, produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem?

6c.1.2.

Vai, izsniedzot ES līdzekļus trešām personām, subjekts piemēro klientu uzticamības pārbaudes pasākumus, kas ietver:

a)	trešās personas identifikāciju un trešās personas identitātes pārbaudi, izmantojot dokumentus, datus vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota;

faktiskā īpašnieka identifikāciju un saprātīgu pasākumu veikšanu, lai pārbaudītu minētās personas identitāti tā, lai subjekts ir pārliecināts, ka tas zina, kas ir faktiskais īpašnieks, tostarp attiecībā uz juridiskām personām, trastiem, uzņēmumiem fondiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, piemērojot saprātīgus pasākumus, lai saprastu trešās personas īpašumtiesību un kontroles struktūru;

c)	informācijas novērtēšanu un vajadzības gadījumā iegūšanu par darījumu attiecību mērķi un paredzamo būtību;

darījumu attiecību pastāvīgu uzraudzību, tostarp tādas pārbaudes veikšanu, kas apstiprina, ka minēto attiecību gaitā slēgti darījumi tiek veikti saskaņā ar subjekta rīcībā esošo obligāto informāciju par klientu, darījumdarbību un riska profilu, tostarp, ja vajadzīgs, par līdzekļu izcelsmi, kā arī attiecīgo dokumentu, datu vai informācijas regulāras atjaunošanas nodrošināšanu (26)?

Vai, piemērojot šos klientu uzticamības pārbaudes pasākumus, subjekts piemēro pastiprinātas klientu uzticamības pārbaudes prasības, it sevišķi attiecībā uz:

—	augsta riska trešām valstīm, kas identificētas, ņemot vērā Direktīvu (ES) 2015/849,

—	pārrobežu banku attiecībām ar trešās valsts respondentiestādi vai

—	darījumiem vai uzņēmējdarbības attiecībām, kurās iesaistītas politiski zināmas personas, un citiem augstāka riska gadījumiem, ko apzinājis subjekts?

6c.2.

Vai tādu jurisdikciju gadījumā, kas identificētas kā augsta riska trešās valstis saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, subjekts, īstenojot ES finansētus projektus:

a)	projektā un projekta attiecīgajos subjektos apzina tādu jurisdikciju dalību, kas identificētas kā “augsta riska trešās valstis”;

b)	piemēro pastiprinātus klientu uzticamības pārbaudes pasākumus operācijām, kurās iesaistītas “augsta riska trešās valstis”;

c)	neiesaistās jaunās vai atjaunotās operācijās ar subjektiem, kas ir dibināti vai reģistrēti jurisdikcijās, kuras identificētas kā augsta riska trešās valstis, ņemot vērā Direktīvu (ES) 2015/849;

d)	atkāpjas no c) punkta tikai tad, ja darbību fiziski īsteno tajā pašā jurisdikcijā un ja nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka attiecīgā operācija veicina nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā vai nodokļu nemaksāšanu?

7. PĪLĀRS – IZSLĒGŠANA NO PIEKĻUVES FINANSĒJUMAM
PAMATJAUTĀJUMS (1. līmenis)	Revidenta piezīmes
Vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai trešās personas izslēgtu no piekļuves finansējumam, izmantojot iepirkumus, dotācijas un/vai finanšu instrumentus (27)?

7. PĪLĀRS – IZSLĒGŠANA NO PIEKĻUVES FINANSĒJUMAM

1.	TIESISKAIS REGULĒJUMS UN REGLAMENTĒJOŠIE NOTEIKUMI

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi attiecībā uz izslēgšanu no finansējuma?

TBCBE

7. PĪLĀRS – IZSLĒGŠANA NO PIEKĻUVES FINANSĒJUMAM

2.	IZSLĒGŠANAS KRITĒRIJI

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību, dotāciju un/vai finanšu instrumentu piešķiršanas procedūrās un noteikumos ir integrēti turpmāk norādītie izslēgšanas kritēriji (28)?

TBCBE

2.1.

Vai trešās personas ir izslēgtas no finansējuma, ja tām vai personai, kam ir pārstāvības tiesības, lēmumu pieņemšanas tiesības vai kas kontrolē lēmumu pieņemšanu, vai to administratīvās, vadības vai uzraudzības valdes loceklim ir piemērots galīgs spriedums vai galīgs administratīvs lēmums kāda no šādiem iemesliem dēļ (29):

a)	bankrota, maksātnespējas vai likvidācijas procedūras;

b)	ar nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksām saistīto pienākumu pārkāpums,

c)	smags profesionālās ētikas pārkāpums, tostarp faktu sagrozīšana;

krāpšana,

e)	korupcija,

f)	rīcība, kas saistīta ar noziedzīgu organizāciju;

g)	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana,

h)	teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar teroristu darbībām,

i)	bērnu darbs un citi cilvēku tirdzniecības veidi,

j)	nelikumīga rīcība (30);

k)	čaulas sabiedrības izveide,

l)	funkcionēšana kā čaulas sabiedrībai?

Vai uz iepriekš izklāstīto attiecas kādas atkāpes, balstoties uz tādiem pamatojumiem kā:

—	prioritāras sabiedrības intereses, piemēram, sabiedrības veselība vai vides aizsardzība?

2.2.

Vai, pieņemot lēmumu par izslēgšanu no finansējuma, ņem vērā samērīgumu?

2.3.

Vai, pieņemot lēmumu par izslēgšanu no finansējuma, ņem vērā tiesības uz aizstāvību?

2.4.

Vai, pieņemot lēmumu par izslēgšanu no finansējuma, ņem vērā novērtējumu par korektīviem pasākumiem, ko subjekts ir ieviesis, lai apliecinātu savu uzticamību?

7. PĪLĀRS – IZSLĒGŠANA NO PIEKĻUVES FINANSĒJUMAM

3.	PROCEDŪRAS

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras attiecībā uz izslēgšanu (saistībā ar dotāciju nodrošināšanu/iepirkumiem/finanšu instrumentiem pēc vajadzības), balstoties uz 2. punktā minētajām prasībām?

TBCBE

3.1.

Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras attiecībā uz izslēgšanu no dotācijām?

3.2.

Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras attiecībā uz izslēgšanu no iepirkumu procesa?

3.3.

Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras attiecībā uz izslēgšanu no finanšu instrumentiem?

8. PĪLĀRS – INFORMĀCIJAS PAR LĪDZEKĻU SAŅĒMĒJIEM UN CITAS INFORMĀCIJAS PUBLISKOŠANA
PAMATJAUTĀJUMS (1. līmenis)	Revidenta piezīmes
Vai subjekts atbilstīgi un laikus publisko informāciju par līdzekļu saņēmējiem?

8. PĪLĀRS – INFORMĀCIJAS PAR LĪDZEKĻU SAŅĒMĒJIEM UN CITAS INFORMĀCIJAS PUBLISKOŠANA

1.	TIESISKAIS REGULĒJUMS UN REGLAMENTĒJOŠIE NOTEIKUMI – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi attiecībā uz informācijas par saņēmējiem publiskošanu, kas ietver: i) atbilstīgus elementus, kas jāpublisko par saņēmējiem; ii) atsauci uz kopīgu starptautisko standartu, kurš nodrošina pamattiesību un komerciālo interešu aizsardzību; un iii) regulārus publikāciju atjauninājumus?

TBCBE

8. PĪLĀRS – INFORMĀCIJAS PAR LĪDZEKĻU SAŅĒMĒJIEM UN CITAS INFORMĀCIJAS PUBLISKOŠANA

2.	PRASĪBAS – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai publiskošanas procedūrās un noteikumos ir integrētas turpmāk norādītās prasības?

TBCBE

2.1.

Vai subjekts vienmēr publicē informāciju par līdzekļu saņēmējiem, ietverot vismaz šādus elementus: vārds, uzvārds/nosaukums, atrašanās vieta, būtība, mērķis un summa?

Neskarot datu aizsardzības pīlārā aplūkotos datu aizsardzības noteikumus un procedūras, vai pamatotos gadījumos ir kādi izņēmumi, piemēram:

—	subjekts var neveikt publiskošanu konfidencialitātes un drošības apsvērumu dēļ, piemēram, ja publiskošana apdraudētu personu tiesības un brīvību vai kaitētu saņēmēja komerciālajām interesēm, vai

—	subjekts var neveikt publiskošanu, ja līgumu summas ir mazas?

2.2.

Vai subjekts informāciju publisko regulāri (piemēram, vismaz reizi gadā)?

2.3.

Vai subjekts informāciju publisko atbilstīgi, pamatojoties uz kopīgiem starptautiskajiem standartiem? Kuriem (piemēram, IATI, ESAO)?

8. PĪLĀRS – INFORMĀCIJAS PAR LĪDZEKĻU SAŅĒMĒJIEM UN CITAS INFORMĀCIJAS PUBLISKOŠANA

3.	PUBLISKOŠANAS PROCEDŪRAS – jautājumi/kritēriji

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras attiecībā uz publiskošanu (saistībā ar dotāciju nodrošināšanu/iepirkumiem/finanšu instrumentiem pēc vajadzības), balstoties uz 2. punktā minētajām prasībām?

TBCBE

3.1.

Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras attiecībā uz publiskošanu saistībā ar dotācijām?

3.2.

Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras attiecībā uz publiskošanu iepirkumu procesā?

3.3.

Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras attiecībā uz publiskošanu saistībā ar finanšu instrumentiem?

9. PĪLĀRS – PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA
PAMATJAUTĀJUMS (1. līmenis)	Revidenta piezīmes
Vai subjekts nodrošina personas datu aizsardzību, kas ir līdzvērtīga Finanšu regulas 5. pantā minētajai aizsardzībai (31)?

9. PĪLĀRS – PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

1.	TIESISKAIS REGULĒJUMS UN REGLAMENTĒJOŠIE NOTEIKUMI

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjektam ir skaidrs tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi attiecībā uz personas datu aizsardzību?

TBCBE

9. PĪLĀRS – PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

PRASĪBAS

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai personas datu aizsardzības procedūrās un noteikumos ir integrētas turpmāk norādītās prasības?

2.1.

Vai personas dati vienmēr:

—	tiek apstrādāti likumīgi, godīgi un pārredzami attiecīgajai personai,

—	tiek vākti konkrētiem, skaidriem un likumīgiem nolūkiem, un to turpmāka apstrāde nenotiek veidā, kas nav savienojams ar minētajiem nolūkiem,

—	ir adekvāti, atbilstīgi un nepārsniedz to apstrādes nolūkiem vajadzīgo apjomu,

—	ir precīzi un vajadzības gadījumā tiek atjaunināti,

—	tiek glabāti veidā, kas pieļauj personu identifikāciju ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kuriem personas datus apstrādā,

—	tiek apstrādāti tādā veidā, kas nodrošina personas datu atbilstīgu drošību?

2.2.

Vai procedūras un noteikumi ietver šādus principus:

—	tiesības uz informāciju,

—	tiesības piekļūt personas datiem un tos labot vai dzēst,

—	tiesības uz datu pārnesamību,

—	tiesības uz elektronisko sakaru konfidencialitāti?

9. PĪLĀRS – PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

3.	PROCEDŪRAS

Subjekta piezīmes

Revidenta piezīmes

Pamatjautājums (2. līmenis). Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras (piemēram, atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus) personas datu aizsardzībai (saistībā ar dotāciju nodrošināšanu/iepirkumiem/finanšu instrumentiem pēc vajadzības), balstoties uz 2. punktā minētajām prasībām?

3.1.

Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras attiecībā uz personas datu aizsardzību saistībā ar dotācijām?

TBCBE

3.2.

Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras attiecībā uz personas datu aizsardzību iepirkumu procesā?

TBCBE

3.3.

Vai subjekts efektīvi piemēro noteikumus un procedūras attiecībā uz personas datu aizsardzību saistībā ar finanšu instrumentiem?

TBCBE

(1) Subjektam/revidentam šeit ir jāraksta JĀ vai NĒ, lai norādītu, vai pīlāram tiek veikts novērtējums.

(2) Uzskata, ka atsauce uz “finanšu instrumentiem” ietver arī budžeta garantijas.

(3) Avansu sistēma ir finanšu uzskaites sistēmas veids. Visbiežāk izmantotā avansu sistēma ir skaidras naudas sistēma. Avansu sistēmu pamatā raksturo fiksētas summas rezervēšana, kuru atjauno pēc konkrēta laika vai pēc vajadzības, jo nauda ir tikusi iztērēta. Šo atjaunošanu veic no cita naudas avota, piemēram, skaidras naudas summu atjauno, iekasējot bankas konta čeku.

(4) Efektīvas algu pārvaldības pamatā jābūt cilvēkresursu datubāzei (dažos gadījumos to sauc par “algu sarakstu”, kas ne vienmēr ir datorizēts), kas ietver visu darbinieku sarakstu, kuriem reizi mēnesī ir jāsaņem alga, un ko var pārbaudīt, balstoties uz apstiprinātu darbinieku sarakstu un individuālo cilvēkresursu dokumentāciju (vai darbinieku lietām). Kontroles pamatā ir saikne starp cilvēkresursu datubāzi un algām. Jebkādas cilvēkresursu datubāzē vajadzīgās izmaiņas laikus jāizskata ar izmaiņu ziņojumu un jāreģistrē revīzijas takā. Regulāri jāveic algu revīzijas, lai apzinātu faktiski nestrādājošos darbiniekus, novērstu datu iztrūkumu un apzinātu kontroles nepilnības.

(5) Uzskata, ka atsauce uz “finanšu instrumentiem” ietver arī budžeta garantijas.

(6) Saskaņā ar FR 209. panta 4. punktu.

(7) Jēdziens “dotāciju saņēmēji” jāinterpretē plaši, t. i., tas var ietvert arī partnervalstis/saņēmējvalstis un subjekta īstenošanas partnerus.

(8) Uzskata, ka atsauce uz “finanšu instrumentiem” un “ES līdzekļiem” ietver arī budžeta garantijas.

(9) Attiecībā uz organizācijām, kas vēl nepiemēro starptautiskos valsts sektora grāmatvedības standartus (IPSAS), vienojās, ka finanšu pārskatus var iesniegt saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

(10) Dažreiz IFI strādā ar partnervalstī esošu struktūru (valsts līdzekļi) starpniecību, kuras ir pielīdzinātas finanšu starpniekiem.

(11) Attiecināms tikai tad, ja subjekts plāno Eiropas Savienībai pieteikties uz budžeta garantiju.

(12) Uzskata, ka arī atbilstības funkcija ir daļa no otrā aizsardzības līmeņa.

(13) T. i., kad izmantot viena paraksta pilnvaras, dubultās vai kopīgās pilnvaras vai kredītu/ieguldījumu komiteju atkarībā no darījuma lieluma un rakstura?

(14) Piemēram, to liecību pārbaudīšana, kas ir pamatā modeļa struktūrai, pretpārbaudes, salīdzinošā novērtēšana, novērtējumu diskriminācijas spējas izvērtēšana.

(15) Subjekts var nodrošināt atbilstību šim pīlāram, pat ja šīs iedaļas rezultāts nesasniedz robežvērtību, ar nosacījumu, ka tiek piemēroti uzraudzības pasākumi, ko attiecīgi nosaka līgumā.

(16) ES nodokļu politika un tiesiskais regulējums ietver (it sevišķi un atkarībā no turpmākiem notikumiem): Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem, 1.12.1997. (OV C 2, 6.1.1998., 2. lpp.); Padomes 2011. gada 30. novembra Direktīvu 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 345, 29.12.2011., 8. lpp.); Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.); Komisijas 2012. gada 6. decembra Ieteikumu 2012/772/ES par agresīvu nodokļu plānošanu (OV L 338, 12.12.2012., 41. lpp.); Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.); Komisijas pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai: turpmākā rīcība, lai nodrošinātu nodokļu faktisku uzlikšanu un nodokļu lielāku pārredzamību Eiropas Savienībā (COM/2016/23); Komisijas 2016. gada 28. janvāra Ieteikumu (ES) 2016/136 par pasākumu īstenošanu pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu (OV L 25, 2.2.2016., 67. lpp.); Padomes 2016. gada 12. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.); Ecofin padomes 2016. gada 12. februāra, 8. marta, 25. maija, 17. jūnija, 8. novembra un 5. decembra, 2017. gada 5. decembra un 2018. gada 23. janvāra un 13. marta secinājumus.

Šī informācija ir aplūkojama šeit: ES politika attiecībā uz jurisdikcijām, kuras nesadarbojas nodokļu jautājumos (https://ec.europa.eu/taxation_customs/tax-common-eu-list_en); nodokļu apiešanas novēršanas pasākumu kopums (Komisijas tīmekļa vietne: https://ec.europa.eu/taxation_customs/business/company-tax/anti-tax-avoidance-package_en; Padomes tīmekļa vietne: http://www.consilium.europa.eu/en/policies/anti-tax-avoidance-package/); ES politika pret kaitējošu nodokļu konkurenci (https://ec.europa.eu/taxation_customs/business/company-tax/harmful-tax-competition_en) ietverot darbu, ko veic Rīcības kodeksa jautājumu grupa (uzņēmējdarbības nodokļi) (Padomes tīmekļa vietne: http://www.consilium.europa.eu/en/council-eu/preparatory-bodies/code-conduct-group/); ES darbs pie administratīvās sadarbības tiešo nodokļu jomā (https://ec.europa.eu/taxation_customs/business/tax-cooperation-control/administrative-cooperation/enhanced-administrative-cooperation-field-direct-taxation_en); pārredzamība starpniekiem (https://ec.europa.eu/taxation_customs/business/company-tax/transparency-intermediaries_en); un ES tiesiskais regulējums nodokļu jomā (http://eur-lex.europa.eu/browse/directories/consleg.html?root_default=CC_1_CODED%3D09&displayProfile=lastConsDocProfile&classification=in-force#arrow_09).

(17) Sk. it sevišķi Komisijas paziņojuma IV iedaļas 1. punkta 1.2. apakšpunktu (C(2018) 1756, 21.3.2018.).

(18) Tas, piemēram, nozīmētu, ka ir jāizskata, vai gūtajai peļņai tiek piemēroti nodokļi saskaņā ar piemērojamiem standarta noteikumiem (ja nē, pārejiet uz nākamo subjekta līmeni) un vai nodotajai peļņai tiek piemēroti nodokļi saskaņā ar piemērojamiem standarta noteikumiem (ja nē, pārejiet uz nākamo subjekta līmeni, ja vajadzīgs, līdz faktiskajam īpašniekam). Tomēr, kad tiek konstatēts, ka konkrētai finanšu plūsmai tiek efektīvi piemēroti nodokļi, nav vajadzīgi nekādi papildu nodokļu pierādījumi attiecībā uz šo plūsmu.

(19) Tas varētu, piemēram, ietvert pierādījumus par struktūras ekonomisko pamatojumu, dažādo subjektu faktisko raksturu (sk., piemēram, 125. lpp. http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10421-2018-INIT/en/pdf, un http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-5814-2018-REV-3/en/pdf) un struktūras ietekmi uz nodokļiem.

(20) Ja operācijā ir iesaistītas ES Padomes secinājumu II pielikumā iekļautās jurisdikcijas, jāveic izpēte katrā gadījumā atsevišķi un jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu, ka nepilnības, ko šīs jurisdikcijas ir apņēmušās novērst nolūkā izpildīt labas nodokļu pārvaldības kritērijus, netiek izmantotas no ES līdzekļiem finansētos projektos. Šīs nepilnības var būt saistītas ar jebkuru no Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumu V pielikumā minētajiem kritērijiem: i) pārredzamība un informācijas apmaiņa; ii) taisnīgi nodokļi (ietverot 2.2. kritēriju); un iii) BEPS standarti. Piemēram, no ES līdzekļiem finansētu projektu finanšu plūsmām nedrīkst piemērot kaitējošus nodokļu režīmus, ko jurisdikcija ir apņēmusies izskaust. Tāpat, ja jurisdikcija vēl neatbilst pārredzamības kritērijiem, jo informācijas apmaiņas ar ES dalībvalstīm mehānisms ir nepilnīgs, jāpārbauda, vai projekta finanšu plūsmu nepaziņojamā nodokļu informācija varētu traucēt efektīvu nodokļu piemērošanai šai finanšu plūsmai.

(21) Vienīgā atļautā atkāpe saskaņā ar ES Finanšu regulu ir atkāpe attiecībā uz fizisku īstenošanu. Piemērojot šo atkāpi, subjektam jānovērtē projekta fiziskā atrašanās vieta (piemēram, ar atbilstīgu ekonomiskās būtības testu) un tas, vai pastāv pazīmes, kas liecina, ka attiecīgais projekts veicina nodokļu apiešanu.

(22) T. i., jurisdikcijas, kas ietvertas ES Padomes secinājumu II pielikumā.

(23) Subjekts var nodrošināt atbilstību šim pīlāram, pat ja šīs iedaļas rezultāts nesasniedz robežvērtību, ar nosacījumu, ka tiek piemēroti uzraudzības pasākumi, ko attiecīgi nosaka līgumā.

(24) Saskaņā ar Regulu (ES) 2015/847 un Direktīvu (ES) 2015/849.

(25) Ņemot vērā Direktīvu (ES) 2015/849.

(26) Ņemot vērā Direktīvu (ES) 2015/849.

(27) Uzskata, ka atsauce uz “finanšu instrumentiem” un “ES līdzekļiem” ietver budžeta garantijas.

(28) Ja subjekts piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.) (57. pants) vai valsts tiesību aktus, ar ko transponē šo direktīvu, ES finanšu interešu aizsardzību uzskata par līdzvērtīgu Savienības noteikumos, politikā un procedūrās noteikto.

(29) Direktīvu 2014/24/ES (ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK) uzskata par līdzvērtīgu ES Finanšu regulai. Tādēļ šo iedaļu var pārbaudīt, balstoties uz sistēmām, noteikumiem un procedūrām, ar ko piemēro iepriekš minēto direktīvu, vai valsts tiesību aktiem, ar ko transponē iepriekš minēto direktīvu.

(30) Nav piemērojams finanšu instrumentu gadījumā.

(31) Neskarot Regulas (ES) 2018/1725 un (ES) 2016/679.

3. pielikums

NOVĒRTĒJUMA PROCEDŪRAS

3.1. Novērtējuma dokumentācija un pierādījumi

1. Novērtējuma dokumentācija (darba dokumenti)

Revidentam saskaņā ar ISAE 3000 jāsagatavo dokumenti, kuros:

—	ir pietiekami un atbilstīgi reģistrēta pamatinformācija, kas izmantota revidenta ziņojuma pamatā, un

—	ir sniegti pierādījumi tam, ka novērtējums ir veikts un plānots saskaņā ar ISAE 3000 un spēkā esošajām tiesiskajām un normatīvajām prasībām.

“Dokumentācijas” vai “darba dokumentu” sagatavošana nozīmē veikto novērtēšanas procedūru, iegūto attiecīgo pierādījumu un revidenta secinājumu reģistrēšanu. “Novērtējuma fails” ir viena vai vairākas mapes vai citi fiziski vai elektroniski glabāšanas līdzekļi, kuros atrodas ieraksti, kas ietver konkrēta uzdevuma novērtējuma dokumentāciju vai darba dokumentus.

2. Pierādījumi

Revidentam saskaņā ar ISAE 3000 jānodrošina, lai tiktu apkopoti pierādījumi nolūkā pamatot revidenta secinājumu un apliecinātu, ka novērtējums veikts saskaņā ar starptautisko apliecinājuma uzdevumu sistēmu (IFAC) un starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu (ISAE) 3000 attiecībā uz apliecinājuma uzdevumiem, kas nav vēsturiskas finanšu informācijas revīzijas vai pārbaudes.

Revidentam ir jāiegūst pietiekami un atbilstīgi pierādījumi, lai pamatotu novērtējuma konstatējumus un izdarītu pamatotus secinājumus, uz kuriem balstīt novērtējuma secinājumus. Revidents veic profesionālu vērtējumu, lai noteiktu, vai pierādījumi ir pietiekami un atbilstīgi.

3. Novērtējuma dokumentācijas (darba dokumentu) saglabāšana <Līgumslēdzēja iestāde var šo daļu dzēst vai pielāgot pēc saviem ieskatiem>

Revidentam jāsaglabā uzdevuma dokumentācija (arī maksu un izdevumu apliecinājumi, piemēram, viesnīcu rēķini, gaisa kuģu iekāpšanas kartes, biļetes, laika lapas utt.) 5 gadus no dienas, kad saņemts līgumslēdzējas iestādes maksājums par revidenta galīgo rēķinu saistībā ar konkrēto uzdevumu, lai līgumslēdzēja iestāde varētu pārbaudīt šo dokumentāciju. Piecu gadu laikposmā līgumslēdzējai iestādei pēc pieprasījuma un saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas par novērtējumu atbildīgais birojs, jāsaņem piekļuve novērtējuma dokumentācijai.

4. Piekļuve subjekta ierakstiem un dokumentiem

Revidentam jebkurā laikā ir pilnīga un neierobežota piekļuve visiem ierakstiem un dokumentiem (tostarp grāmatvedības ierakstiem, līgumiem, sanāksmju protokoliem, banku datiem, rēķiniem utt.), subjekta darbiniekiem un atrašanās vietām, ciktāl tas ir iespējams un attiecas uz novērtējumu. Revidents var subjektam pieprasīt piekļuvi tā bankām (piemēram, pieprasīt bankas apliecinājumu), konsultantiem un citām personām vai uzņēmumiem, ar kuriem subjekts ir sadarbojies.

3.2. Plānošana

1. Sagatavošanās sanāksme ar subjektu

Subjekts parasti plāno sagatavošanās sanāksmi ar revidentu. Šī sanāksme notiek subjekta galvenajā birojā vai citā vietā atkarībā no tā, kas abām pusēm ir piemērotāka un ērtāka. Šīs sanāksmes mērķis ir apspriest novērtējuma plānošanu, praktiskās darbības un ziņošanu, kā arī precizēt neskaidros jautājumus. Subjekts un revidents var vienoties par alternatīvu veidu, kā sagatavoties novērtējumam (piemēram, konferences zvani). Sagatavošanās sanāksmes laikā revidents var pieprasīt papildu informāciju un dokumentus, ko tas uzskata par vajadzīgiem vai lietderīgiem, lai plānotu novērtējumu un paveiktu praktisko darbu.

Subjektam jāinformē Komisija par šo sanāksmi, kuru var apmeklēt Komisijas pārstāvji.

2. Plānošanas darbības, novērtējuma plāns un novērtējuma darba programmas

Revidentam jāplāno novērtējums tā, lai tas tiktu veikts efektīvi un lietderīgi. Atbilstīga plānošana ietver atbilstīgas uzmanības pievēršanu svarīgām novērtējuma jomām, ātri apzinot un novēršot potenciālas problēmas un pienācīgi organizējot un pārvaldot novērtējumu, lai tas būtu efektīvs un lietderīgs.

Revidentam jābūt novērtējuma plānam (vai līdzīgam plānošanas dokumentam, piemēram, novērtējuma darba plānam vai plānošanas memorandam), kurā izklāstīta novērtējuma pieeja un plānošanas, praktiskā darba un ziņošanas pamatprincipi. Revidentam jābūt novērtējuma darba programmām, kurās ir detalizēti aprakstītas un dokumentētas novērtējuma pārbaudes un procedūras.

3.3. Praktiskais darbs

1. Pierādījumu iegūšana par sistēmu, kontroles, procedūru un noteikumu struktūru

Darbam jāietver ar konkrēto pīlāru saistīto attiecīgo sistēmu, kontroles, procedūru un noteikumu struktūras novērtējums.

Procedūras pierādījumu iegūšanai par sistēmu, kontroles, procedūru un noteikumu struktūru var ietvert:

—	pārrunas ar subjekta darbiniekiem, kuriem varētu būt attiecīga informācija,

—	izvērtējumu, vai apraksti (ja tādi ir pieejami) godprātīgi atspoguļo subjekta izstrādātās un ieviestās sistēmas, kontroli, procedūras un noteikumus,

—	juridisko un normatīvo dokumentu (piemēram, tiesību aktu, noteikumu, līgumu un vienošanos), iekšējo norādījumu un vadlīniju (piemēram, darbības noteikumu, iekšējās kontroles rokasgrāmatu utt.) un jebkādu citu dokumentu, ko revidents uzskata par būtiskiem, pārbaudes,

—

operāciju novērošanu un dokumentu, ziņojumu, drukātu un elektronisku darījumu apstrādes ierakstu, grāmatvedības procedūru (piemēram, banku saskaņošanas aktu) un citu nozīmīgu apstiprināšanas un iekšējās kontroles procedūru (piemēram, periodisku izdevumu pārskatu, salīdzinājumu ar faktisko budžetu, laika lapu pārskatu un apstiprinājumu utt.) un tādu dokumentu pārbaudes, kas saistīti ar: i) subjekta tiesisko regulējumu attiecībā uz ārējo revīziju; ii) dotāciju un iepirkumu procedūrām; un iii) finanšu instrumentiem un finanšu instrumentu darījumiem, un

—	atkārtotu kontroli un procedūras.

Revidents var vēlēties izmantot plūsmkartes vai anketas, lai būtu vieglāk novērtēt kontroles, procedūru un noteikumu struktūru.

2. Sistēmu, kontroles un procedūru pārbaudes

Darbam jāietver ar novērtējums par to, vai attiecīgās sistēmas, kontrole, procedūras un noteikumi darbojas efektīvi.

Sistēma, kontrole, procedūra vai noteikums darbojas efektīvi, ja atsevišķi vai kopā ar citām sistēmām, kontroles darbībām, procedūrām vai noteikumiem nodrošina pamatotu apliecinājumu tam, ka:

—	ir sasniegti subjekta mērķi (piemēram, iekšējās kontroles sistēmas vai dotāciju vai iepirkumu procesa mērķi) un it sevišķi, ka tiek pienācīgi pārvaldīti un kontrolēti riski, kas apdraud mērķu sasniegšanu,

—	ir novērsti, atklāti un pienācīgi un ātri likvidēti kļūdu, pārkāpumu un krāpšanas riski.

Plānojot un veicot kontroles pārbaudes, revidentam:

—

jāīsteno citas procedūras papildus ziņu vākšanai, lai iegūtu pierādījumus:

—	par to, kā sistēma darbojas vai kā tiek īstenota kontrole, procedūras vai noteikums,

—	par konsekvenci, ar kādu sistēma darbojas vai tiek īstenota kontrole, procedūras vai noteikums, un

—	par to, kas un kādā veidā īsteno kontroli, procedūras vai noteikumus,

—	jānosaka, kā izraudzīties elementus pārbaudes veikšanai tā, lai pārbaude efektīvi sasniegtu procedūras mērķus.

Nosakot kontroles, procedūru vai noteikumu pārbaužu tvērumu, revidentam ir jāņem vērā tādi faktori kā pārbaudāmās populācijas raksturs, kontroles, procedūras un noteikumu raksturs, to piemērošanas regularitāte (piemēram, reizi mēnesī, ik dienu, vairākas reizes dienā) un paredzamā nobīdes pakāpe.

Kontroles, procedūru vai noteikumu pārbaudes var ietvert, bet ne tikai, (ierakstu, dokumentu un aktīvu) izskatīšanu, novērošanu, intervijas ar vadību un citām subjekta personām, apliecinājumus, pārrēķinus un konkrētu procedūru atkārtošanu.

3. Paraugu atlase un citi pārbaudēm vajadzīgo elementu izraudzīšanās veidi

Plānojot un īstenojot sistēmu, kontroles, procedūru un noteikumu pārbaudes, revidents var izmantot paraugu atlasi vai citus pārbaudēm vajadzīgo elementu izraudzīšanās veidus. Paraugu atlase nozīmē, ka procedūras tiek piemērotas mazāk nekā 100 % elementu, uz kuriem attiecas novērtējums (piemēram, darījumu vai konta bilanču atlase), un tādējādi visiem paraugu elementiem ir iespēja tikt izraudzītiem. Tas revidentam nodrošinās pienācīgu pamatu secinājumu izdarīšanai par visu populāciju.

Paraugu atlasei var piemērot vai nu statistikas, vai ar statistiku nesaistītu pieeju. Revidents var no populācijas izraudzīties konkrētu elementu rūpīgi pamatotu izlasi (piemēram, augstas vērtības elementus vai pamatelementus, visus elementus, kas pārsniedz konkrētu summu, elementus, lai iegūtu informāciju, vai elementus, lai pārbaudītu kontroles darbības, procedūras vai noteikumus). Selektīva izskatīšana nav paraugu atlase.

Lai gan konkrētu elementu selektīva izskatīšana nereti ir efektīvs pierādījumu iegūšanas veids, tā nav paraugu atlase. Šādā veidā izraudzītiem elementiem piemēroto procedūru rezultātus nevar projicēt vai ekstrapolēt uz visu populāciju. Tādējādi konkrētu elementu selektīva izskatīšana nenodrošina pierādījumus par pārējo populāciju. Savukārt paraugu atlase ir izstrādāta tā, lai būtu iespējams izdarīt secinājumus par visu populāciju, balstoties uz izraudzītā parauga pārbaudi.

4. Iekšējo revidentu darba izmantošana

Ja revidents atklāj, ka iekšējās revīzijas funkcija, visticamāk, būtu nozīmīga novērtējuma veikšanai, revidents: a) nosaka, vai un kādā mērā var izmantot konkrētu darbu, ko paveikuši iekšējie revidenti; un b) ja tiek izmantots konkrēts darbs, ko paveikuši iekšējie revidenti, vai šis darbs ir piemērots revīzijas mērķim. Revidentiem jāievēro ISA 610 “Iekšējo revidentu darba izmantošana”, ciktāl šis ISA attiecas uz novērtējumu.

5. Rakstiski paziņojumi

Veicot apliecinājuma uzdevumus, kas nav vēsturiskas finanšu informācijas revīzijas vai pārbaudes (ISAE 3000), revidentam jāsaņem vadības paziņojumi. Rakstisks paziņojums ir vadības paziņojums, ko iesniedz revidentam, lai apliecinātu konkrētus jautājumus vai pamatotu citus novērtējuma pierādījumus.

Revidents var pieprasīt paziņojuma vēstuli, ko parakstījis(-uši) subjekta vadības loceklis(-ļi), kam ir galvenā atbildība par subjekta sistēmām, kontroli, procedūrām un noteikumiem.

6. Informatīvs memorands (aide mémoire)

Revidents sagatavo informatīvu memorandu apspriešanai noslēguma sanāksmē. Memorandā jāizklāsta galvenie novērtējuma konstatējumi, kas izriet no praktiskā darba, un ieteikumi. Memoranda kopija jānosūta līgumslēdzējas iestādes revīzijas uzdevumu vadītājam.

7. Noslēguma sanāksme

Revidentam jāorganizē noslēguma sanāksme ar subjekta piedalīšanos. Subjektam jāinformē Komisija par šo sanāksmi, kuru var apmeklēt Komisijas pārstāvji.

Šīs sanāksmes mērķis ir apspriest informatīvo memorandu un saņemt subjekta apliecinājumu un sākotnējās piezīmes par revidenta konstatējumiem un ieteikumiem. Revidents un subjekts var vienoties par trūkstošās informācijas sniegšanu un – attiecīgā gadījumā – par iesniegšanas termiņu. Revidents var informēt subjektu par ziņošanas procedūrām. Revidentam jādokumentē visas subjekta un Komisijas pārstāvju (mutiskās un rakstiskās) piezīmes un tās jāņem vērā novērtējuma ziņojumā.

3.4. Ziņojumu sniegšana

1. Ziņošanas pamatprasības un valoda

Revidentam jāpaziņo novērtējuma rezultāti saskaņā ar starptautisko apliecinājuma uzdevumu sistēmu (IFAC) un ISAE 3000, kā arī saskaņā ar tā revīzijas uzņēmuma praksi un šo darba uzdevumu (DU) prasībām.

Ziņojumam jābūt objektīvam, skaidram, kodolīgam, savlaicīgam un konstruktīvam.

Ziņojums jāsagatavo valodā, kas norādīta DU 6.4. iedaļā. Ja ziņojuma valoda nav angļu vai franču valoda, revidentam jāiesniedz ziņojuma kopsavilkums arī angļu vai franču valodā.

2. Novērtējuma ziņojuma datums

Ziņojuma projekta un ziņojuma pirms galīgā ziņojuma datums ir diena, kad šos ziņojumus nosūta apspriešanai. Datumam uz galīgā novērtējuma ziņojuma titullapas jābūt galīgā novērtējuma ziņojuma parakstīšanas datumam.

Ir jāņem vērā fakti un notikumi, par kuriem revidents ir uzzinājis pirms galīgā ziņojuma parakstīšanas un kuri ietekmē šā ziņojuma konstatējumus. Tomēr revidentam nav pienākuma iztaujāt subjekta vadību un/vai īstenot papildu procedūras pēc noslēguma sanāksmes un pirms galīgā ziņojuma parakstīšanas.

3. Apspriešanās procedūra un ziņojuma projekta iesniegšana <Līgumslēdzēja iestāde var šo daļu pielāgot pēc saviem ieskatiem, jo ierosinātais teksts balstās uz Komisijas procedūrām. Uzmanību: ir jāsaglabā daļas, kurās notiek apspriešanās ar Komisiju/Komisija tiek informēta>

Revidentam līgumslēdzējai iestādei jāiesniedz ziņojuma projekts <21> kalendāro dienu laikā pēc noslēguma sanāksmes datuma (t. i., praktiskā darba pabeigšanas). Ziņojuma projektā jāiekļauj subjekta piezīmes, ja tās ir saņemtas novērtējuma praktiskā darba un noslēguma sanāksmes laikā.

Ziņojuma projekts jāiesniedz papīra un elektroniskā formātā kopā ar pavadvēstuli. Visos formātos skaidri jānorāda vārds “projekts”.

Subjekts var nosūtīt Eiropas Komisijai pīlāru novērtējuma ziņojuma projekta kopiju, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes par ziņojuma projekta konkrētiem elementiem (1).

Līgumslēdzējai iestādei jāiesniedz savas piezīmes revidentam 21 kalendārās dienas laikā pēc ziņojuma projekta saņemšanas.

Revidentam līgumslēdzējai iestādei jāiesniedz pārskatīts ziņojuma projekts, kurā ņemtas vērā visas piezīmes, <7> kalendāro dienu laikā pēc piezīmju saņemšanas.

Līgumslēdzējai iestādei jāiesniedz savas piezīmes revidentam <21> kalendārās dienas laikā pēc ziņojuma projekta saņemšanas.

4. Apspriešanās procedūra un galīgā ziņojuma iesniegšana <Līgumslēdzēja iestāde var šo daļu pielāgot pēc saviem ieskatiem, jo ierosinātais teksts balstās uz Komisijas procedūrām. Uzmanību: ir jāsaglabā daļas, kurās notiek apspriešanās ar Komisiju/Komisija tiek informēta>

Ja nav vajadzīgs papildu praktiskais darbs, revidentam līgumslēdzējai iestādei jāiesniedz pirmsnobeiguma ziņojums <7> kalendāro dienu laikā pēc piezīmju saņemšanas par ziņojuma projektu. Uz pirmsnobeiguma ziņojuma titullapas jānorāda vārds “pirmsnobeiguma”. Līgumslēdzējai iestādei rakstiski jāinformē revidents par to, vai tā pieņem pirmsnobeiguma ziņojumu, <14> kalendāro dienu laikā pēc pirmsnobeiguma ziņojuma saņemšanas.

Revidentam jāiesniedz galīgais ziņojums <7> kalendāro dienu laikā pēc piezīmju saņemšanas par pirmsnobeiguma ziņojumu.

Pēc tam revidentam subjektam jāiesniedz galīgā ziņojuma oriģināls papīra formātā un viena elektroniska kopija kopā ar pavadvēstuli.

Ziņojumi jāsagatavo uz revidenta iespiedveidlapām. Visos formātos skaidri jānorāda vārds “galīgais”. Revidentam subjektam jānosūta parakstīta un datēta galīgā ziņojuma elektroniska kopija (t. i., skenēta kopija (PDF formātā) uz revidenta iespiedveidlapas).

Laikposms starp noslēguma sanāksmi un galīgā ziņojuma iesniegšanu līgumslēdzējai iestādei nepārsniedz <105> kalendārās dienas vai <15> nedēļas.

Revidentam Eiropas Komisijai jānosūta galīgā pīlāru novērtējuma ziņojuma elektroniska un papīra formāta kopija:

Eiropas Komisija

[..] ģenerāldirektorāts

Revīzijas un kontroles nodaļa

1040 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) Neskarot uzraudzības pasākumus, ko veic Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 154. panta 5. punktu.

4. pielikums

PĪLĀRU NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

ZIŅOJUMA [PROJEKTS, PIRMSNOBEIGUMA VAI GALĪGAIS] ZIŅOJUMS

[datums]

<galīgā ziņojuma gadījumā tas ir datums, kad ir parakstīts neatkarīgā revidenta galīgais ziņojums; ziņojuma projekta vai pirmsnobeiguma ziņojuma gadījumā tas ir datums, kad šie ziņojumi tiek nosūtīti apspriešanai>

PĪLĀRU NOVĒRTĒJUMS

[SUBJEKTA NOSAUKUMS]

Subjekts, uz ko attiecas novērtējums:	[Subjekta nosaukums]
Valsts:	[Valsts, kurā subjekts ir reģistrēts]
Revidents:	[Revīzijas uzņēmums un birojs, kas atbild par novērtējumu]
Laikposms, uz ko attiecas novērtējums:	[datums]–[datums] [parasti tas ir gads (12 mēnešu periods), kas beidzas dienā, kad sākas novērtējuma praktiskais darbs (procedūras uz vietas)]
Novērtējuma praktiskā darba datumi:	[[datums]–[datums]

SATURA RĀDĪTĀJS

Neatkarīgs apliecinājuma ziņojums

112

Kopsavilkums

117

Uzdevuma konteksts

126

Iekšējās kontroles sistēma

127

Grāmatvedības sistēma

129

Neatkarīga ārējā revīzija

129

Dotācijas

129

Iepirkumi

130

Finanšu instrumenti

130

Izslēgšana no piekļuves finansējumam

131

10.

Informācijas par saņēmējiem publiskošana

131

11.

Personas datu aizsardzība

131

Pielikumi

133

ZIŅOJUMA PARAUGA IZMANTOŠANAS NORĀDĪJUMI

Šis pīlāru novērtējuma ziņojuma paraugs sniedz revidentam ziņojuma formātu un struktūru un ietver norādījumus par ziņojuma iedaļu saturu.

—	Viss pelēki ieēnotais teksts <slīprakstā> ir norādījumi un ir jāizdzēš.

—	Visu tekstu, kas nav pelēki ieēnots, revidents var izmantot ziņojuma sagatavošanai. Revidents var pēc saviem ieskatiem mainīt tekstu, izņemot noteikto tekstu neatkarīgā revidenta ziņojumā.

Vienmēr jāievēro neatkarīgā revidenta apliecinājuma ziņojumam paredzētais teksts un formulējums, tos nedrīkst mainīt.

Šī norādījumu lapa jāizdzēš no ziņojuma

NEATKARĪGS APLIECINĀJUMA ZIŅOJUMS

Pīlāru novērtējums

[subjekta pilns nosaukums un adrese]

Mēs esam veikuši pīlāru novērtējumu (turpmāk “novērtējums”) attiecībā uz [nosaukums] (turpmāk “subjekts”). Novērtējuma mērķis ir nodrošināt pamatotu apliecinājumu Eiropas Komisijai par to, vai subjekts atbilst prasībām, kuras noteiktas Finanšu regulas, kas piemērojama Eiropas Komisijas vispārējam budžetam, 154. panta 4. punkta a)–f) apakšpunktā un Finanšu regulas, kas piemērojama Eiropas Attīstības fondam, 29. panta 1. punktā, saistībā ar šādiem pīlāriem:

1.	Iekšējās kontroles sistēma

2.	Grāmatvedības sistēma

3.	Neatkarīga ārējā revīzija

4.	Dotācijas <dzēst, ja nav vajadzīgs>

5.	Iepirkumi <dzēst, ja nav vajadzīgs>

6.	Finanšu instrumenti (1) <dzēst, ja nav vajadzīgs>

7.	Izslēgšana no piekļuves finansējumam

8.	Informācijas par saņēmējiem publiskošana

9.	Personas datu aizsardzība

Turpmāk ir izklāstīts mūsu darba tvērums un secinājumi par katru no attiecīgajiem pīlāriem.

Subjekta vadības un revidenta attiecīgie pienākumi

Subjekta vadības pienākums ir nodrošināt, lai ar pīlāriem saistītās sistēmas, kontrole, noteikumi un procedūras atbilstu starptautiski pieņemtiem standartiem un kritērijiem, ko attiecībā uz katru no pīlāriem ir noteikusi Eiropas Komisija. Tāpat subjekta vadības pienākums ir revidentam nodrošināt informāciju, dokumentus un piekļuvi sistēmām un subjekta darbiniekiem, ciktāl tas ir vajadzīgs šā novērtējuma veikšanai un attiecas uz to.

Mūsu pienākums ir novērtēt subjekta ieviestās sistēmas un piemēroto kontroli, noteikumus un procedūras attiecībā uz katru no pīlāriem, balstoties uz katra pīlāra kritērijiem, un paziņot mūsu konstatējumus saskaņā ar šā novērtējuma darba uzdevumiem.

Šajos darba uzdevumos ir noteikts, ka mums ir jāveic darbs saskaņā ar starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu 3000 (ko izdevusi Starptautiskā Grāmatvežu federācija) attiecībā uz apliecinājuma uzdevumiem, kas nav vēsturiskas finanšu informācijas revīzijas vai pārbaudes, ciktāl šis standarts ir piemērojams šā pīlāru novērtējuma konkrētajā kontekstā. Šis standarts paredz, ka mums darbā ir jāievēro piemērojamie ētikas standarti.

Darba tvērums attiecībā uz visiem pīlāriem

Mūsu uzdevuma tvērums ietver katra pīlāra un subjekta ieviesto sistēmu, kā arī piemērotās kontroles, noteikumu un procedūru novērtējumu.

Atkarībā no konkrētā pīlāra prasībām mūsu novērtējums ietver attiecīgo sistēmu, kontroles, procedūru un noteikumu struktūru vai struktūru un darbības efektivitāti.

Mūsu novērtējums ietvēra ar sistēmām, kontroli, noteikumiem un procedūrām saistīto faktu un datu salīdzināšanu ar Komisijas kritērijiem. Šie kritēriji un nozīmīguma līmeņi (būtiskums) ir noteikti mūsu detalizētā ziņojuma 2.3. nodaļā.

Lai noteiktu, kas ir sistēmu, kontroles, noteikumu un procedūru būtiska nepilnība vai trūkums, mēs esam ņēmuši vērā Komisijas noteiktos kritērijus un nozīmīguma līmeņus, jo šie faktori var ietekmēt Komisijas lēmumu par budžeta izpildes uzdevumu uzticēšanu subjektam netiešajā pārvaldībā.

Šā novērtējuma ietvaros pirmām kārtām ir aplūkotas sistēmas, kontrole, noteikumi un procedūras, kas ir ieviestas attiecībā uz subjekta regulāri īstenotajām operācijām. Šā novērtējuma secinājumi neattiecas uz konkrētiem pašreizējiem vai turpmākiem pasākumiem, projektiem, līgumiem vai nolīgumiem.

Tām raksturīgo ierobežojumu dēļ iekšējās kontroles un citas sistēmas, noteikumi un procedūras ne vienmēr spēj novērst vai atklāt kļūdas. Turklāt šā vēsturiskā sistēmu, kontroles, noteikumu un procedūru struktūras un efektivitātes novērtējuma attiecināšana uz turpmākiem periodiem ir saistīta ar risku, ka šīs sistēmas, kontrole, noteikumi un procedūras var kļūt nepietiekamas apstākļu izmaiņu dēļ vai ka var pazemināties atbilstības pakāpe noteikumiem un procedūrām.

Ir ņemti vērā visi pieejamie pierādījumi, kas tika saņemti praktiskā darba laikā, kuru pabeidzām [noslēguma sanāksmes datums], tostarp subjekta un Eiropas Komisijas turpmākās piezīmes un informācija, kas saņemta līdz šā ziņojuma datumam.

Mēs uzskatām, ka iegūtie pierādījumi ir pietiekami un piemēroti mūsu secinājumu pamatošanai.

1. PĪLĀRS. IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMA

Mūsu uzdevuma tvērums ietver novērtējumu par to, vai subjekts ir izveidojis efektīvu, lietderīgu un ekonomisku iekšējās kontroles sistēmu un nodrošinājis tās darbību. Tādējādi mūsu īstenotās procedūras ietvēra iekšējās kontroles sistēmas struktūru un darbības efektivitāti.

Mūsu darbs tika vērsts uz iekšējās kontroles komponentiem un kontroli, ko Komisija uzskata par būtiskiem aspektiem un kas ir detalizēti izklāstīti novērtējuma anketās.

Secinājums

<formulējums pozitīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Kopumā, mūsuprāt, balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts ir izveidojis efektīvu, lietderīgu un ekonomisku iekšējās kontroles sistēmu, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus, un nodrošina visu tās būtisko aspektu darbību.

<formulējums negatīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Mēs atsaucamies uz konstatējumiem mūsu detalizētā ziņojuma 1.3. iedaļā “Konstatējumu kopsavilkums”, kur ir izklāstītas iekšējās kontroles sistēmas būtiskās nepilnības un trūkumi.

Kopumā, mūsuprāt, iepriekšējā punktā minēto jautājumu būtiskuma dēļ, kā arī balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts nav izveidojis efektīvu, lietderīgu un ekonomisku iekšējās kontroles sistēmu, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus, un nav nodrošinājis visu tās būtisko aspektu darbību.

2. PĪLĀRS. GRĀMATVEDĪBAS SISTĒMA

Mūsu uzdevuma tvērums ietver novērtējumu par to, vai subjekts izmanto grāmatvedības sistēmu, kas nodrošina precīzu, pilnīgu, uzticamu un tūlītēju informāciju. Mūsu īstenotās procedūras ietvēra grāmatvedības sistēmas struktūru un darbības efektivitāti.

Mūsu darbs tika vērsts uz grāmatvedības sistēmas aspektiem un komponentiem, ko Komisija uzskata par būtiskiem un kas ir detalizēti izklāstīti novērtējuma anketās.

Secinājums

<formulējums pozitīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Kopumā, mūsuprāt, balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts izmanto grāmatvedības sistēmu, kas, ņemot vērā visus būtiskos aspektus, nodrošina precīzu, pilnīgu, uzticamu un tūlītēju informāciju, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

<formulējums negatīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Mēs atsaucamies uz konstatējumiem mūsu detalizētā ziņojuma 1.3. iedaļā “Konstatējumu kopsavilkums”, kur ir izklāstītas grāmatvedības sistēmas būtiskās nepilnības un trūkumi.

Kopumā, mūsuprāt, iepriekšējā punktā minēto jautājumu būtiskuma dēļ, kā arī balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts neizmanto grāmatvedības sistēmu, kas, ņemot vērā visus būtiskos aspektus, nodrošina precīzu, pilnīgu, uzticamu un tūlītēju informāciju, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

3. PĪLĀRS. NEATKARĪGA ĀRĒJĀ REVĪZIJA

Mūsu uzdevuma tvērums ietver novērtējumu par to, vai subjekts tiek pakļauts neatkarīgai ārējai revīzijai, ko saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem veic revīzijas dienests, kurš ir funkcionāli neatkarīgs no attiecīgā subjekta. Tādējādi mūsu īstenotās procedūras ietvēra tās ārējās revīzijas sistēmas struktūru, kurai ir pakļauts subjekts.

Mūsu darbs tika vērsts uz neatkarīgas ārējās revīzijas sistēmas aspektiem un komponentiem, ko Komisija uzskata par būtiskiem un kas ir detalizēti izklāstīti novērtējuma anketās.

Secinājums

<formulējums pozitīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Kopumā, mūsuprāt, balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts ir pakļauts neatkarīgai ārējai revīzijai, kas attiecībā uz visiem būtiskajiem aspektiem saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem un Eiropas Komisijas noteiktajiem kritērijiem ir jāveic revīzijas dienestam, kurš ir funkcionāli neatkarīgs no subjekta.

<formulējums negatīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Mēs atsaucamies uz konstatējumiem mūsu detalizētā ziņojuma 1.3. iedaļā “Konstatējumu kopsavilkums”, kur ir izklāstītas neatkarīgas ārējās revīzijas sistēmas būtiskās nepilnības un trūkumi.

Kopumā, mūsuprāt, iepriekšējā punktā minēto jautājumu būtiskuma dēļ, kā arī balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts nav pakļauts neatkarīgai ārējai revīzijai, kas attiecībā uz visiem būtiskajiem aspektiem saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem un Eiropas Komisijas noteiktajiem kritērijiem ir jāveic revīzijas dienestam, kurš ir funkcionāli neatkarīgs no subjekta.

4. PĪLĀRS. DOTĀCIJAS

Mūsu uzdevuma tvērums ietver novērtējumu par to, vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem dotāciju veidā. Tādējādi mūsu īstenotās procedūras ietvēra dotāciju sistēmas struktūru un darbības efektivitāti.

Mūsu darbs tika vērsts uz dotāciju sistēmas aspektiem un komponentiem, ko Komisija uzskata par būtiskiem un kas ir detalizēti izklāstīti novērtējuma anketās.

Secinājums

<formulējums pozitīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Kopumā, mūsuprāt, balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem dotāciju veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

<formulējums negatīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Mēs atsaucamies uz konstatējumiem mūsu detalizētā ziņojuma 1.3. iedaļā “Konstatējumu kopsavilkums”, kur ir izklāstītas dotāciju sistēmas būtiskās nepilnības un trūkumi.

Kopumā, mūsuprāt, iepriekšējā punktā minēto jautājumu būtiskuma dēļ, kā arī balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts nepiemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem dotāciju veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

5. PĪLĀRS. IEPIRKUMI

Mūsu uzdevuma tvērums ietver novērtējumu par to, vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem iepirkumu veidā. Tādējādi mūsu īstenotās procedūras ietvēra iepirkumu sistēmas struktūru un darbības efektivitāti.

Mūsu darbs tika vērsts uz iepirkumu sistēmas aspektiem un komponentiem, ko Komisija uzskata par būtiskiem un kas ir detalizēti izklāstīti novērtējuma anketās.

Secinājums

<formulējums pozitīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Kopumā, mūsuprāt, balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem iepirkumu veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

<formulējums negatīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Mēs atsaucamies uz konstatējumiem mūsu detalizētā ziņojuma 1.3. iedaļā “Konstatējumu kopsavilkums”, kur ir izklāstītas iepirkumu sistēmas būtiskās nepilnības un trūkumi.

Kopumā, mūsuprāt, iepriekšējā punktā minēto jautājumu būtiskuma dēļ, kā arī balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts nepiemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem iepirkumu veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

6. PĪLĀRS. FINANŠU INSTRUMENTI (2)

Mūsu uzdevuma tvērums ietver novērtējumu par to, vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem finanšu instrumentu veidā. Tādējādi mūsu īstenotās procedūras ietvēra subjekta izmantoto finanšu instrumentu struktūru un darbības efektivitāti.

Mūsu darbs tika vērsts uz subjekta izmantoto finanšu instrumentu aspektiem un komponentiem, ko Komisija uzskata par būtiskiem un kas ir detalizēti izklāstīti novērtējuma anketās.

Secinājums

<formulējums pozitīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Kopumā, mūsuprāt, balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem finanšu instrumentu veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

<formulējums negatīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Mēs atsaucamies uz konstatējumiem mūsu detalizētā ziņojuma 1.3. iedaļā “Konstatējumu kopsavilkums”, kur ir izklāstītas subjekta izmantoto finanšu instrumentu būtiskās nepilnības un trūkumi.

Kopumā, mūsuprāt, iepriekšējā punktā minēto jautājumu būtiskuma dēļ, kā arī balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts nepiemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem finanšu instrumentu veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

7. PĪLĀRS. IZSLĒGŠANA NO PIEKĻUVES FINANSĒJUMAM

Mūsu uzdevuma tvērums ietver novērtējumu par to, vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai trešās personas izslēgtu no piekļuves finansējumam.

Tādējādi mūsu īstenotās procedūras ietvēra to pasākumu struktūru un darbības efektivitāti, kurus subjekts piemēro šajā nolūkā.

Mūsu darbs tika vērsts uz subjekta izslēgšanas pamatojumiem un pasākumiem, ko Komisija uzskata par būtiskiem un kas ir detalizēti izklāstīti novērtējuma anketās.

Secinājums

<formulējums pozitīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Kopumā, mūsuprāt, balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai trešās personas izslēgtu no piekļuves finansējumam, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

<formulējums negatīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Mēs atsaucamies uz konstatējumiem mūsu detalizētā ziņojuma 1.3. iedaļā “Konstatējumu kopsavilkums”, kur ir izklāstītas subjekta izslēgšanas sistēmas būtiskās nepilnības un trūkumi.

Kopumā, mūsuprāt, iepriekšējā punktā minēto jautājumu būtiskuma dēļ, kā arī balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts nepiemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai trešās personas izslēgtu no piekļuves finansējumam, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

8. PĪLĀRS. INFORMĀCIJAS PAR SAŅĒMĒJIEM PUBLISKOŠANA

Mūsu uzdevuma tvērums ietver novērtējumu par to, vai subjekts atbilstīgi un laikus publisko informāciju par līdzekļu saņēmējiem.

Tādējādi mūsu īstenotās procedūras ietvēra to pasākumu struktūru un darbības efektivitāti, kurus subjekts piemēro šajā nolūkā.

Mūsu darbs tika vērsts uz prasībām, ko Komisija uzskata par būtiskām un kas ir detalizēti izklāstītas novērtējuma anketās.

Secinājums

<formulējums pozitīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Kopumā, mūsuprāt, balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai atbilstīgi un laikus publiskotu informāciju par līdzekļu saņēmējiem, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

<formulējums negatīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Mēs atsaucamies uz konstatējumiem mūsu detalizētā ziņojuma 1.3. iedaļā “Konstatējumu kopsavilkums”, kur ir izklāstītas subjekta informācijas par saņēmējiem publiskošanas sistēmas būtiskās nepilnības un trūkumi.

Kopumā, mūsuprāt, iepriekšējā punktā minēto jautājumu būtiskuma dēļ, kā arī balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts nepiemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai atbilstīgi un laikus publiskotu informāciju par līdzekļu saņēmējiem, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

9. PĪLĀRS. PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

Mūsu uzdevuma tvērums ietver novērtējumu par to, vai subjekts nodrošina personas datu aizsardzību, kas ir līdzvērtīga Finanšu regulas 5. pantā minētajai aizsardzībai.

Tādējādi mūsu īstenotās procedūras ietvēra to pasākumu struktūru un darbības efektivitāti, kurus subjekts piemēro šajā nolūkā.

Mūsu darbs tika vērsts uz prasībām un pasākumiem, ko Komisija uzskata par būtiskiem un kas ir detalizēti izklāstīti novērtējuma anketās.

Secinājums

<formulējums pozitīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Kopumā, mūsuprāt, balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

<formulējums negatīvam secinājumam; dzēst, ja nav piemērojams>

Kopumā, mūsuprāt, iepriekšējā punktā minēto jautājumu būtiskuma dēļ, kā arī balstoties uz mūsu paveikto darbu, subjekts nepiemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus.

Izplatīšana un izmantošana

Subjekts ir pieprasījis šo ziņojumu, kam ir tikai informatīvs raksturs un izmantošanas mērķis subjekta un Eiropas Komisijas vajadzībām.

Revidenta paraksts <persona vai uzņēmums, vai abi pēc vajadzības>.

Parakstošā revidenta vārds, uzvārds/nosaukums <persona vai uzņēmums, vai abi pēc vajadzības>.

Revidenta adrese <birojs, kas atbild par revīziju>.

Parakstīšanas datums <neizmanto ziņojumu projektos. Galīgā ziņojuma parakstīšanas datums.>

1. KOPSAVILKUMS

1.1. Secinājumi

Turpmāk sniegts mūsu secinājumu kopsavilkums par katru pīlāru.

PĪLĀRS

SECINĀJUMS

1.	Iekšējās kontroles sistēma

JĀ/NĒ

Vai subjekts ir izveidojis efektīvu, lietderīgu un ekonomisku iekšējās kontroles sistēmu, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus, un nodrošina visu tās būtisko aspektu darbību?

2.	Grāmatvedības sistēma

JĀ/NĒ

Vai subjekts izmanto grāmatvedības sistēmu, kas visu būtisko aspektu griezumā nodrošina precīzu, pilnīgu, uzticamu un tūlītēju informāciju, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus?

3.	Neatkarīga ārējā revīzija

JĀ/NĒ

Vai subjekts ir pakļauts neatkarīgai ārējai revīzijai, kas attiecībā uz visiem būtiskajiem aspektiem saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem un Eiropas Komisijas noteiktajiem kritērijiem ir jāveic revīzijas dienestam, kurš ir funkcionāli neatkarīgs no subjekta?

Dotācijas

JĀ/NĒ/NEPIEMĒRO

Vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem dotāciju veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus?

Iepirkumi

JĀ/NĒ/NEPIEMĒRO

6.	Finanšu instrumenti

JĀ/NĒ/NEPIEMĒRO

Vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras saistībā ar visiem būtiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu finansējumu no ES līdzekļiem finanšu instrumentu veidā, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktos kritērijus?

It sevišķi – vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras attiecībā uz:

kredītriska pārvaldības sistēmu un iekšējā riska novērtējuma sistēmu;

JĀ/NĒ/NEPIEMĒRO

nodokļu apiešanu un jurisdikcijām, kas nesadarbojas;

JĀ/NĒ/NEPIEMĒRO

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un teroristu finansēšanas novēršanu?

JĀ/NĒ/NEPIEMĒRO

7.	Izslēgšana no piekļuves finansējumam

JĀ/NĒ/NEPIEMĒRO

Vai subjekts piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, lai trešās personas izslēgtu no piekļuves finansējumam, izmantojot iepirkumus, dotācijas un/vai finanšu instrumentus?

JĀ/NĒ/NEPIEMĒRO

8.	Informācijas par saņēmējiem publiskošana

JĀ/NĒ/NEPIEMĒRO

Vai subjekts atbilstīgi un laikus publisko informāciju par līdzekļu saņēmējiem?

JĀ/NĒ/NEPIEMĒRO

9.	Personas datu aizsardzība

JĀ/NĒ/NEPIEMĒRO

Vai subjekts nodrošina personas datu aizsardzību, kas ir līdzvērtīga Finanšu regulas 5. pantā minētajai aizsardzībai (3)?

JĀ/NĒ/NEPIEMĒRO

1.2. Ceļvedis

<Ceļveža ieteicamais apmērs: ne vairāk kā 2 lapas>

Esam secinājuši, ka subjekts pilnībā neatbilst pīlāra(-u) [norādīt pīlāru(-s)] prasībām.

Esam atklājuši būtiskus trūkumus un nepilnības … <īsumā aprakstiet attiecīgā(-o) pīlāra(-u) galvenās nepilnības un trūkumus saskaņā ar konstatējumiem 1.3. iedaļā>.

Mēs esam izdevuši vairākus kritiski nozīmīgus ieteikumus, lai novērstu šīs būtiskās nepilnības <īsumā aprakstiet kritiski nozīmīgos ieteikumus par attiecīgo(-ajiem) pīlāru(-iem) saskaņā ar ieteikumiem 1.3. iedaļā>.

Mēs ierosinām subjektam ieviest šos ieteikumus, lai tas panāktu atbilstību un Eiropas Komisija tam varētu uzticēt budžeta izpildes uzdevumus netiešajā pārvaldībā.

Šajā nolūkā mēs ierosinām rīcības plānu, t. i., ceļvedi, kas ietver laika grafiku trūkumu un nepilnību risināšanai un novēršanai. Šis ceļvedis un pievienotais laika grafiks ierosināto pasākumu ieviešanai ir apspriesti ar subjektu, kurš tiem piekrīt <Ciktāl iespējams, par ceļvedi jāvienojas ar subjektu pirms revidenta galīgā ziņojuma izdošanas. Ja tas nav iespējams, skaidri jānorāda iemesli>.

Ceļvedis

<Aprakstiet ceļvedi, pievēršoties katra attiecīgā pīlāra pamataspektiem:

—	galveno konstatējumu, t. i., sistēmu, kontroles, procedūru un noteikumu būtisko nepilnību vai trūkumu, īss apraksts ,

—	ierosinātā rīcības plāna nepilnību vai trūkumu novēršanai īss apraksts . Rīcības plānā skaidri jānorāda, kuri no ierosinātajiem pasākumiem (t. i., kritiski nozīmīgie ieteikumi) tiks ieviesti un kā tos ieviesīs, kā arī jāietver skaidrs un reālistisks laika grafiks.>

1.3. Konstatējumu un ieteikumu kopsavilkums

Turpmāk sniegts mūsu konstatējumu un ieteikumu kopsavilkums par katru pīlāru.

Konstatējumi

Galvenie konstatējumi ir konstatējumi, kas ir saistīti ar sistēmu, kontroles, noteikumu un procedūru būtiskām nepilnībām vai trūkumiem. “Būtisks” nozīmē, ka mēs uzskatām, ka šie faktori ir Komisijai tik svarīgi, ka tie varētu ietekmēt tās lēmumu par budžeta izpildes uzdevumu uzticēšanu subjektam netiešajā pārvaldībā. Tādēļ gadījumos, kad par pīlāru esam atklājuši būtiskus konstatējumus, esam par to izdevuši negatīvu secinājumu.

Galvenie konstatējumi ietver arī gadījumus, kad vairāki konstatējumi individuāli nav saistīti ar būtisku nepilnību vai trūkumu, bet kopā nozīmē būtisku nepilnību vai trūkumu. Šādu konstatējumu kopīgā ietekme ir tiek uzskatīta par tik nozīmīgu (t. i., būtisku), ka esam secinājuši, ka subjekts saistībā ar attiecīgo pīlāru neatbilst prasībām (t. i., secinājums ir “nē”).

Pārējie konstatējumi ir visi nebūtiskie konstatējumi, kuriem, mūsuprāt, jāpievērš subjekta uzmanība. Šie konstatējumi ir saistīti ar nepilnībām un trūkumiem sistēmās, kontrolē, noteikumos vai procedūrās, kas individuāli vai kopā ir saistīti ar zemāku risku, ka netiks sasniegti attiecīgā pīlāra mērķi.

Ieteikumi

Kritiski nozīmīgi ieteikumi ir saistīti ar sistēmu, kontroles, noteikumu vai procedūru būtiskām nepilnībām un trūkumiem un ar gadījumiem, kad attiecībā uz pīlāriem (regulāri) netiek izpildīti Komisijas kritēriji un/vai starptautiski pieņemti standarti.

Mūsu ieteikumi ir saistīti ar visiem pārējiem konstatējumiem, kuri nav būtiski. Šajos gadījumos sistēmu, kontroles, noteikumu vai procedūru nepilnībām un trūkumiem nav lielas un tūlītējas ietekmes uz šo sistēmu, kontroles, noteikumu vai procedūru mērķiem. Tomēr, mūsuprāt, subjektam vajadzētu īstenot ierosinātos pasākumus, jo tas dotu iespēju uzlabot tā sistēmas, kontroli, noteikumus vai procedūras un panākt lielāku efektivitāti un/vai lietderību.

Visi mūsu ieteikumi ir detalizēti izklāstīti 3.–8. nodaļā.

Mēs ierosināt subjektam ieviest mūsu kritiski nozīmīgos ieteikumus, kas izklāstīti ceļvedī šā ziņojuma 1.2. iedaļā.

1. PĪLĀRS – IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMA
Galvenie konstatējumi / kritiski nozīmīgi ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Pārējie konstatējumi / pārējie ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Piezīme. Konstatējuma/ieteikuma numuram un aprakstam ir jāatbilst detalizētajam konstatējumam/ieteikumam attiecīgi 3.3.1. un 3.3.2. iedaļā.

2. PĪLĀRS – GRĀMATVEDĪBAS SISTĒMA
Galvenie konstatējumi / kritiski nozīmīgi ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Pārējie konstatējumi / pārējie ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Piezīme. Konstatējuma/ieteikuma numuram un aprakstam ir jāatbilst detalizētajam konstatējumam/ieteikumam attiecīgi 4.3.1. un 4.3.2. iedaļā.

3. PĪLĀRS – NEATKARĪGA ĀRĒJĀ REVĪZIJA
Galvenie konstatējumi / kritiski nozīmīgi ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Pārējie konstatējumi / pārējie ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Piezīme. Konstatējuma/ieteikuma numuram un aprakstam ir jāatbilst detalizētajam konstatējumam/ieteikumam attiecīgi 5.3.1. un 5.3.2. iedaļā.

4. PĪLĀRS – DOTĀCIJAS
Galvenie konstatējumi / kritiski nozīmīgi ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Pārējie konstatējumi / pārējie ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Piezīme. Konstatējuma/ieteikuma numuram un aprakstam ir jāatbilst detalizētajam konstatējumam/ieteikumam attiecīgi 6.3.1. un 6.4.2. iedaļā.

5. PĪLĀRS – IEPIRKUMI
Galvenie konstatējumi / kritiski nozīmīgi ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Pārējie konstatējumi / pārējie ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Piezīme. Konstatējuma/ieteikuma numuram un aprakstam ir jāatbilst detalizētajam konstatējumam/ieteikumam attiecīgi 7.3.1. un 7.3.2. iedaļā.

6. PĪLĀRS – FINANŠU INSTRUMENTI
Galvenie konstatējumi / kritiski nozīmīgi ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Pārējie konstatējumi / pārējie ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Piezīme. Konstatējuma/ieteikuma numuram un aprakstam ir jāatbilst detalizētajam konstatējumam/ieteikumam attiecīgi 8.3.1. un 8.3.2. iedaļā.

7. PĪLĀRS – IZSLĒGŠANA NO PIEKĻUVES FINANSĒJUMAM
Galvenie konstatējumi / kritiski nozīmīgi ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Pārējie konstatējumi / pārējie ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Piezīme. Konstatējuma/ieteikuma numuram un aprakstam ir jāatbilst detalizētajam konstatējumam/ieteikumam attiecīgi 9.3.1. un 9.3.2. iedaļā.

8. PĪLĀRS – INFORMĀCIJAS PAR SAŅĒMĒJIEM PUBLISKOŠANA
Galvenie konstatējumi / kritiski nozīmīgi ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Pārējie konstatējumi / pārējie ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Piezīme. Konstatējuma/ieteikuma numuram un aprakstam ir jāatbilst detalizētajam konstatējumam/ieteikumam attiecīgi 10.3.1. un 10.3.2. iedaļā.

9. PĪLĀRS – PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA
Galvenie konstatējumi / kritiski nozīmīgi ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Pārējie konstatējumi / pārējie ieteikumi
Nr.	Konstatējuma/ieteikuma apraksts
1	Konstatējums: <konstatējuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
	Ieteikums: <ieteikuma īss apraksts, ne vairāk kā 2 rindas>
2

3

Utt.

Piezīme. Konstatējuma/ieteikuma numuram un aprakstam ir jāatbilst detalizētajam konstatējumam/ieteikumam attiecīgi 11.3.1. un 11.3.2. iedaļā.

2. UZDEVUMA KONTEKSTS

2.1. Konteksts

Finanšu regulas (4) (FR), kas ir piemērojama Eiropas Savienības (ES) vispārējam budžetam, 154. pantā ir noteiktas budžeta izpildes metodes, kuras ietver arī “netiešu pārvaldību”. Saskaņā ar netiešu pārvaldību Komisija var uzticēt budžeta īstenošanas uzdevumus FR 62. pantā norādītajām valstīm, organizācijām un struktūrām (turpmāk “subjekti”). Var tikt piesaistīti šādi subjekti:

—	trešās valstis vai to norīkotās struktūras, piemēram, Iekšlietu ministrija, Kambodžas Karaliste,

—	starptautiskas organizācijas un to aģentūras, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma (UNDP),

—	publisko tiesību subjekti, piemēram, Kreditanstalt für Wiederaufbau (KfW),

—	struktūras, uz kurām attiecas privāttiesības un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ciktāl tās sniedz pietiekamas finanšu garantijas, piemēram, Cassa Depositi e Prestiti (CDP).

1)	iekšējās kontroles sistēmu;

2)	grāmatvedības sistēmu;

3)	neatkarīgu ārējo revīziju;

kā arī noteikumiem un procedūrām, kuras attiecas uz:

4)	finansējuma nodrošināšanu no ES līdzekļiem dotāciju veidā;

5)	iepirkumiem;

6)	finanšu instrumentiem (5);

kā arī:

7)	izslēgšanu no piekļuves finansējumam;

8)	informācijas par saņēmējiem publiskošanu;

9)	personas datu aizsardzību.

Tādēļ subjektiem, kas vēlas strādāt ar ES līdzekļiem netiešās pārvaldības režīmā, ir jāveic vispusīgs pīlāru novērtējums. Balstoties uz pīlāru novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu par to, vai: i) tā var subjektam uzticēt budžeta izpildes uzdevumus; un ii) tā var slēgt konkrētus nolīgumus (t. i., netiešās pārvaldības deleģēšanas nolīgumus) ar subjektu.

2.2. Novērtētā subjekta apraksts

<Aprakstiet subjektu. Ieteicamais maksimālais apjoms: 2 lapas.

Subjekta galvenās iezīmes un raksturojums, organizatoriskā struktūra, darbību un operāciju raksturs utt.>

2.3. Novērtējumam un būtiskuma noteikšanai izmantotie kritēriji

Katram pīlāram ir trīs kritēriju līmeņi, kurus Eiropas Komisija ir noteikusi, formulējot (pamata) jautājumus darba uzdevumu 2. un 2.a pielikumā (“Novērtējuma anketa un kritēriji” un “Novērtējuma anketa”). Lai noteiktu, kas ir sistēmu, kontroles, noteikumu un procedūru būtiska nepilnība vai trūkums, mēs esam ņēmuši vērā Komisijas noteiktos kritērijus un nozīmīguma līmeņus (t. i., rezultātu robežvērtības), jo šie faktori var ietekmēt Komisijas lēmumu par budžeta izpildes uzdevumu uzticēšanu subjektam netiešajā pārvaldībā.

1. līmenis (Finanšu regula)

Katram pīlāram ir viens visaptverošs 1. līmeņa jautājums ( 2. pielikumā“Novērtējuma anketa un kritēriji”), kas noteikts, balstoties uz Finanšu regulu. Ir iespējamas tikai divas atbildes:

—	atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir “jā”; tas nozīmē, ka subjekts atbilst attiecīgā pīlāra prasībām; mūsu secinājums ir pozitīvs, kas ir līdzvērtīgs “pozitīvam atzinumam”,

—	atbilde uz 1. līmeņa jautājumu ir “nē”; tas nozīmē, ka subjekts neatbilst attiecīgā pīlāra prasībām; tādā gadījumā secinājums ir negatīvs, kas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem ir līdzvērtīgs “negatīvam atzinumam”.

2. līmenis (pīlāru pamatkomponenti)

Mēs esam veikuši profesionālu vērtējumu, lai katram 2. līmeņa komponentam 2. pielikumā “Novērtējuma anketa un kritēriji” piešķirtu vērtējumu skalā no 0 līdz 10, balstoties uz informāciju un pierādījumiem, kas iegūti, izmantojot 2.a pielikumu .

3. līmenis (novērtējuma anketa ar jautājumu blokiem)

2.a pielikums“Novērtējuma anketa” ietver jautājumu blokus, kas ir saistīti ar pīlāru pamatkomponentiem 2. līmenī. Šie detalizēto jautājumu bloki ir bijuši pamatā mūsu darbam; būtībā tie ir neizsmeļoši piemēri. Tas nozīmē, ka mēs varam (bet tas nav obligāti jādara) izmantot (visus) šos jautājumus (jautājumu blokus), lai noteiktu katra komponenta vērtējumu 2. līmenī.

Mēs esam formulējuši papildu jautājumus un veikuši papildu pārbaudes un procedūras pēc saviem ieskatiem. Mēs esam pilnībā paļāvušies uz savu profesionālo vērtējumu attiecībā uz visiem 2.a pielikuma jautājumiem, lai noteiktu pīlāra pamatkomponentu vērtējumu 2. līmenī.

3. IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMA

3.1. Iekšējās kontroles sistēmas apraksts

3.2. Kopsavilkums par paveikto darbu un novērtējumā izmantotajiem kritērijiem

<Rezumēti aprakstiet darbu, t. i., procedūras un pārbaudes, kas veiktas, lai novērtētu iekšējās kontroles sistēmas pīlāru. Īsi aprakstiet pīlāra novērtēšanai izmantotos kritērijus. Revidents var atsaukties uz 2.3. nodaļu, kā arī uz aizpildīto novērtējuma anketu un kritērijiem 2. un 3. pielikumā.>

3.3. Konstatējumi un ieteikumi

Turpmāk ir detalizēti izklāstīti mūsu konstatējumi un ieteikumi.

<Turpmāk ietvertā tabulas formāta izmantošana ir obligāta un vienmēr jāievēro>

3.3.1. Galvenie konstatējumi un kritiski nozīmīgi ieteikumi

Konstatējums / reģ. Nr.: [skaitlis]

Nosaukums: [konstatējuma un ieteikuma īss apraksts]

Konstatējuma apraksts:

[detalizēti aprakstiet konstatējumu, ietverot faktus, kritērijus, cēloni un ietekmi]

Ieteikuma apraksts:

[detalizēti aprakstiet ieteikumu]

Subjekta piezīmes:

[norādiet, vai subjekts piekrīt vai nepiekrīt konstatējumam/ieteikumam un aprakstiet subjekta piezīmes]

Komisijas piezīmes:

[aprakstiet Komisijas piezīmes]

Revidenta papildu piezīmes:

[aizpildiet tikai tad, ja subjekts nepiekrīt revidenta konstatējumam/ieteikumam, lai gan revidents joprojām uzskata, ka konstatējums/ieteikums ir pamatots; tādā gadījumā revidentam šeit jāatspēko subjekta piezīmes un jāpamato, kādēļ konstatējums paliek spēkā]

3.3.2. Pārējie konstatējumi un ieteikumi

Konstatējums / reģ. Nr.: [skaitlis]

Nosaukums: [konstatējuma un ieteikuma īss apraksts]

Konstatējuma apraksts:

[detalizēti aprakstiet konstatējumu, ietverot faktus, kritērijus, cēloni un ietekmi]

Ieteikuma apraksts:

[detalizēti aprakstiet ieteikumu]

Subjekta piezīmes:

[norādiet, vai subjekts piekrīt vai nepiekrīt konstatējumam/ieteikumam un aprakstiet subjekta piezīmes]

Komisijas piezīmes:

[aprakstiet Komisijas piezīmes]

Revidenta papildu piezīmes:

4. GRĀMATVEDĪBAS SISTĒMA

<Sk. 3. nodaļu “Iekšējās kontroles sistēma”. Jāizmanto tāda pati struktūra un saturs.>

4.1. Grāmatvedības sistēmas apraksts

[..]

4.2. Kopsavilkums par paveikto darbu un novērtējumā izmantotajiem kritērijiem

<Rezumēti aprakstiet darbu, t. i., procedūras un pārbaudes, kas veiktas, lai novērtētu grāmatvedības sistēmas pīlāru. Īsi aprakstiet pīlāra novērtēšanai izmantotos kritērijus. Revidents var atsaukties uz 2.3. nodaļu, kā arī uz aizpildīto novērtējuma anketu un kritērijiem 2. un 3. pielikumā.>

4.3. Konstatējumi un ieteikumi

Turpmāk ir detalizēti izklāstīti mūsu konstatējumi un ieteikumi.

i.	Galvenie konstatējumi un kritiski nozīmīgi ieteikumi [..]

ii.	Pārējie konstatējumi un ieteikumi [..]

5. NEATKARĪGA ĀRĒJĀ REVĪZIJA

<Sk. 3. nodaļu “Iekšējās kontroles sistēma”. Jāizmanto tāda pati struktūra un saturs.>

a)	Neatkarīgas ārējās revīzijas sistēmas apraksts [..]

Kopsavilkums par paveikto darbu un novērtējumā izmantotajiem kritērijiem

<Rezumēti aprakstiet darbu, t. i., procedūras un pārbaudes, kas veiktas, lai novērtētu neatkarīgas ārējās revīzijas pīlāru. Īsi aprakstiet pīlāra novērtēšanai izmantotos kritērijus. Revidents var atsaukties uz 2.3. nodaļu, kā arī uz aizpildīto novērtējuma anketu un kritērijiem 2. un 3. pielikumā.>

Konstatējumi un ieteikumi

Turpmāk ir detalizēti izklāstīti mūsu konstatējumi un ieteikumi.

i.	Galvenie konstatējumi un kritiski nozīmīgi ieteikumi [..]

ii.	Pārējie konstatējumi un ieteikumi [..]

6. DOTĀCIJAS

<Sk. 3. nodaļu “Iekšējās kontroles sistēma”. Jāizmanto tāda pati struktūra un saturs.>

a)	Dotāciju sistēmas apraksts [..]

Kopsavilkums par paveikto darbu un novērtējumā izmantotajiem kritērijiem

<Rezumēti aprakstiet darbu, t. i., procedūras un pārbaudes, kas veiktas, lai novērtētu dotāciju pīlāru. Īsi aprakstiet pīlāra novērtēšanai izmantotos kritērijus. Revidents var atsaukties uz 2.3. nodaļu, kā arī uz aizpildīto novērtējuma anketu un kritērijiem 2. un 3. pielikumā.>

Konstatējumi un ieteikumi

Turpmāk ir detalizēti izklāstīti mūsu konstatējumi un ieteikumi.

i.	Galvenie konstatējumi un kritiski nozīmīgi ieteikumi [..]

ii.	Pārējie konstatējumi un ieteikumi [..]

7. IEPIRKUMI

<Sk. 3. nodaļu “Iekšējās kontroles sistēma”. Jāizmanto tāda pati struktūra un saturs.>

a)	Iepirkumu sistēmas apraksts [..]

Kopsavilkums par paveikto darbu un novērtējumā izmantotajiem kritērijiem

<Rezumēti aprakstiet darbu, t. i., procedūras un pārbaudes, kas veiktas, lai novērtētu iepirkumu pīlāru. Īsi aprakstiet pīlāra novērtēšanai izmantotos kritērijus. Revidents var atsaukties uz 2.3. nodaļu, kā arī uz aizpildīto novērtējuma anketu un kritērijiem 2. un 3. pielikumā.>

Konstatējumi un ieteikumi

Turpmāk ir detalizēti izklāstīti mūsu konstatējumi un ieteikumi.

i.	Galvenie konstatējumi un kritiski nozīmīgi ieteikumi [..]

ii.	Pārējie konstatējumi un ieteikumi [..]

8. FINANŠU INSTRUMENTI (6)

<Sk. 3. nodaļu “Iekšējās kontroles sistēma”. Jāizmanto tāda pati struktūra un saturs.>

a)	Finanšu instrumentu apraksts [..]

Kopsavilkums par paveikto darbu un novērtējumā izmantotajiem kritērijiem

<Rezumēti aprakstiet darbu, t. i., procedūras un pārbaudes, kas veiktas, lai novērtētu finanšu instrumentu pīlāru. Īsi aprakstiet pīlāra novērtēšanai izmantotos kritērijus. Revidents var atsaukties uz 2.3. nodaļu, kā arī uz aizpildīto novērtējuma anketu un kritērijiem 2. un 3. pielikumā.>

Konstatējumi un ieteikumi

Turpmāk ir detalizēti izklāstīti mūsu konstatējumi un ieteikumi.

i.	Galvenie konstatējumi un kritiski nozīmīgi ieteikumi [..]

ii.	Pārējie konstatējumi un ieteikumi [..]

9. IZSLĒGŠANA NO PIEKĻUVES FINANSĒJUMAM

<Sk. 3. nodaļu “Iekšējās kontroles sistēma”. Jāizmanto tāda pati struktūra un saturs.>

a)	Saņēmēju izslēgšanai no piekļuves finansējumam izmantotās sistēmas apraksts [..]

Kopsavilkums par paveikto darbu un novērtējumā izmantotajiem kritērijiem

<Rezumēti aprakstiet darbu, t. i., procedūras un pārbaudes, kas veiktas, lai novērtētu izslēgšanas no piekļuves finansējumam pīlāru. Īsi aprakstiet pīlāra novērtēšanai izmantotos kritērijus. Revidents var atsaukties uz 2.3. nodaļu, kā arī uz aizpildīto novērtējuma anketu un kritērijiem 2. un 3. pielikumā.>

Konstatējumi un ieteikumi

Turpmāk ir detalizēti izklāstīti mūsu konstatējumi un ieteikumi.

i.	Galvenie konstatējumi un kritiski nozīmīgi ieteikumi [..]

ii.	Pārējie konstatējumi un ieteikumi [..]

10. INFORMĀCIJAS PAR SAŅĒMĒJIEM PUBLISKOŠANA

<Sk. 3. nodaļu “Iekšējās kontroles sistēma”. Jāizmanto tāda pati struktūra un saturs.>

a)	Informācijas par saņēmējiem publiskošanai izmantotās sistēmas apraksts [..]

Kopsavilkums par paveikto darbu un novērtējumā izmantotajiem kritērijiem

<Rezumēti aprakstiet darbu, t. i., procedūras un pārbaudes, kas veiktas, lai novērtētu informācijas par saņēmējiem publiskošanas pīlāru. Īsi aprakstiet pīlāra novērtēšanai izmantotos kritērijus. Revidents var atsaukties uz 2.3. nodaļu, kā arī uz aizpildīto novērtējuma anketu un kritērijiem 2. un 3. pielikumā.>

Konstatējumi un ieteikumi

Turpmāk ir detalizēti izklāstīti mūsu konstatējumi un ieteikumi.

i.	Galvenie konstatējumi un kritiski nozīmīgi ieteikumi [..]

ii.	Pārējie konstatējumi un ieteikumi [..]

11. PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

<Sk. 3. nodaļu “Iekšējās kontroles sistēma”. Jāizmanto tāda pati struktūra un saturs.>

a)	Personas datu aizsardzības nodrošināšanai izmantotās sistēmas apraksts [..]

Kopsavilkums par paveikto darbu un novērtējumā izmantotajiem kritērijiem

<Rezumēti aprakstiet darbu, t. i., procedūras un pārbaudes, kas veiktas, lai novērtētu personas datu aizsardzības pīlāru. Īsi aprakstiet pīlāra novērtēšanai izmantotos kritērijus. Revidents var atsaukties uz 2.3. nodaļu, kā arī uz aizpildīto novērtējuma anketu un kritērijiem 2. un 3. pielikumā.>

Konstatējumi un ieteikumi

Turpmāk ir detalizēti izklāstīti mūsu konstatējumi un ieteikumi.

i.	Galvenie konstatējumi un kritiski nozīmīgi ieteikumi [..]

ii.	Pārējie konstatējumi un ieteikumi [..]

(1) Uzskata, ka atsauce uz “finanšu instrumentiem” ietver budžeta garantijas.

(2) Tas ietver budžeta garantijas, nodokļus un AML/CTF prasības. Papildus vispārējiem konstatējumiem par pīlāru kopumā izklāstiet konstatējumus par katru apakšiedaļu (6.a, 6.b un 6.c).

(3) Neskarot Regulas (ES) 2018/1725 un (ES) 2016/679.

(4) Regula (ES, Euratom) 2018/1046.

(5) Uzskata, ka atsauce uz “finanšu instrumentiem” ietver arī budžeta garantijas.

(6) Tostarp budžeta garantijas.

1. pielikums

Personas, ar kurām notikusi saziņa vai kuras ir bijušas iesaistītas novērtējumā

Revidents – [revīzijas uzņēmuma nosaukums]
[vārds, uzvārds 1]	[norādiet tās personas amatu/amata nosaukumu revīzijas uzņēmumā, kam ir galvenā atbildība par uzdevumu un tā īstenošanu, kā arī par ziņojumu, kuru izdod uzņēmuma vārdā, piemēram, partneris, direktors vai līdzvērtīgs amats]
[vārds, uzvārds 2; fakultatīvs]	[fakultatīvs (ja nerodas konflikts ar revīzijas uzņēmuma praksi un cilvēkresursu politiku). Norādiet tās personas amatu/amata nosaukumu revīzijas uzņēmumā, kura ir vadījusi revīziju, piemēram, augstākā līmeņa vadītājs]

Novērtējamais subjekts – [subjekta nosaukums]
[vārds, uzvārds 1]	[norādiet personas amatu/amata nosaukumu subjektā, piemēram, direktors, finanšu direktors, grāmatvedis, programmu vadītājs]
[vārds, uzvārds 2]	[tāpat kā 1]
[vārds, uzvārds 3, utt.]	[tāpat kā 1]

<Turpmākās tabulas jāaizpilda tikai tad, ja un kad Komisija ir bijusi iesaistīta novērtējumā un/vai ar to ir apspriests novērtējuma ziņojuma projekts. Pretējā gadījumā šīs tabulas var izdzēst>

Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts/cits ģenerāldirektorāts
[vārds, uzvārds 1]	[norādiet personas amatu/amata nosaukumu un nodaļu Komisijā, piemēram, finanšu, līgumu un revīzijas direktors]
[vārds, uzvārds 2]	[tāpat kā 1]
[vārds, uzvārds 3, utt.]	[tāpat kā 1]

Eiropas Savienības delegācija [valstī]
[vārds, uzvārds 1]	[norādiet amatu ES delegācijā, piemēram, finanšu un līgumu direktors, programmu vadītājs, līgumu vadītājs, finanšu vadītājs utt.]
[vārds, uzvārds 2]	[tāpat kā 1]
[vārds, uzvārds 3, utt.]	[tāpat kā 1]

[Norādiet visu ārējo organizāciju nosaukumus vai personu vārdus, uzvārdus, ar kurām notikusi sazināšanās vai kuras ir bijušas iesaistītas revīzijā, piemēram, suHbjekta apstiprinātie revidenti vai tehniskie asistenti. Šī tabula ir jāizdzēš, ja tā nav vajadzīga]

[vārds, uzvārds 1]	[norādiet personas amatu/amata nosaukumu organizācijā]
[vārds, uzvārds 2, utt.]	[tāpat kā 1]

2. pielikums

Novērtējuma anketa un kritēriji

<Šajā pielikumā ir jāiekļauj darba uzdevumu 2. pielikuma kopija, t. i., “Novērtējuma anketa un kritēriji”, ko aizpildījis revidents>.

3. pielikums

Novērtējuma anketa

<Šajā pielikumā ir jāiekļauj darba uzdevumu 2.a pielikuma pilnīga kopija, t. i., “Novērtējuma anketa”, ko aizpildījis revidents. Revidents var šo dokumentu iesniegt kā atsevišķu ziņojuma pielikumu.

Top