(1)

Ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu (“Savienības mehānisms”), kas reglamentēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (4), nostiprina sadarbību starp Savienību un dalībvalstīm un veicina koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām.

(2)

Atzīstot dalībvalstu primāro atbildību novērst dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām, Savienības mehānisms veicina solidaritāti starp dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punktu.

(3)

Dabas un cilvēka izraisītas katastrofas var notikt jebkurā vietā visā pasaulē, bieži vien bez brīdinājuma. Neatkarīgi no tā, vai katastrofām ir dabiska izcelsme vai tās izraisījuši cilvēki, tās kļūst arvien biežākas, ekstrēmākas un sarežģītākas, tās pastiprina klimata pārmaiņu ietekme, un tās neapstājas pie valstu robežām. Sekām, ko katastrofas rada cilvēkiem, videi, sabiedrībai un ekonomikai, var būt iepriekš neiedomājams apmērs.

(4)

Nesenā pieredze ir parādījusi, ka paļaušanās uz brīvprātīgiem tādas savstarpējās palīdzības piedāvājumiem, kurus koordinē un atvieglina Savienības mehānisms, ne vienmēr nodrošina to, ka ir pieejamas pietiekamas spējas, lai apmierinošā līmenī apmierinātu katastrofu skarto cilvēku pamatvajadzības, vai ka tiek nodrošināta pienācīga vides un īpašuma aizsardzība. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad dalībvalstis vienlaikus skar katastrofas, kas ir gan atkārtotas, gan negaidītas, neatkarīgi no tā, vai tās ir dabas vai cilvēka izraisītas, un kad kolektīvās spējas nav pietiekamas. Lai novērstu minētos trūkumus un risinātu jaunus draudus, pilnīgi elastīgā veidā būtu jāizmanto visi Savienības instrumenti, tostarp sekmējot aktīvu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos.

(5)

Ir būtiski, lai dalībvalstis veiktu atbilstīgas novēršanas un sagatavotības darbības, ar ko cita starpā nodrošina, ka ir pieejams pietiekami daudz spēju rīkoties katastrofu gadījumā, jo īpaši meža ugunsgrēku gadījumā. Ņemot vērā, ka Savienība pēdējos gados ir saskārusies ar īpaši spēcīgiem un plašiem meža ugunsgrēkiem, kuri parādīja, ka vairākās dalībvalstīs un Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējās (EERC), kas ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES izveidots kā brīvprātīgu rezervju saraksts, kurā jau iepriekš ir iekļautas dalībvalstu reaģēšanas spējas, ir ievērojama darbību nepietiekamība, papildu pasākumi būtu jāveic arī Savienības līmenī. Meža ugunsgrēku novēršana ir arī būtiska globālo CO2 emisiju samazināšanas saistību kontekstā.

(6)

Novēršana ir ļoti svarīga aizsardzībai pret dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, un šajā sakarā ir vajadzīga turpmāka rīcība. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu regulāri Komisijai jāiesniedz kopsavilkumi par saviem riska novērtējumiem un savu riska pārvaldības spēju novērtējumu, galveno uzmanību vēršot uz būtiskākajiem riskiem. Turklāt dalībvalstīm būtu jādalās informācijā par novēršanas un sagatavotības pasākumiem, jo īpaši tādiem, kas nepieciešami, lai novērstu būtiskākos riskus, kam ir pārrobežu ietekme, un attiecīgos gadījumos riskus, kuru varbūtība ir maza, bet sekas – smagas.

(7)

Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu vēl vairāk jāpilnveido pamatnostādnes, lai atvieglotu dalīšanos informācijā par katastrofu riska pārvaldību. Šādām pamatnostādnēm būtu jāpalīdz veicināt šādas informācijas salīdzināmību, jo īpaši, ja dalībvalstis saskaras ar līdzīgiem riskiem vai pārrobežu riskiem.

(8)

Katastrofu riska novēršana un pārvaldība nozīmē to, ka ir jāizstrādā un jāīsteno riska pārvaldības pasākumi, kas ietver plašu dalībnieku loka koordinēšanu. Kad tiek gatavoti riska novērtējumi un riska pārvaldības pasākumi, ir svarīgi ņemt vērā pašreizējo klimata mainīgumu un klimata pārmaiņu paredzamo virzību. Izšķiroša nozīme novēršanas darbību un reaģēšanas spēju pastiprināšanā ir riska karšu sagatavošanai. Ārkārtīgi liela nozīme ir pasākumiem, ar ko mazina iedzīvotāju, ekonomisko darbību (tostarp kritiskās infrastruktūras), dzīvnieku labturības un savvaļas dzīvnieku, vides un kultūras resursu, piemēram, bioloģiskās daudzveidības, meža ekosistēmas pakalpojumu un ūdens resursu, neaizsargātību.

(9)

Lai uzlabotu novēršanas un sagatavotības plānošanu un koordināciju starp dalībvalstīm, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot konkrētus apspriešanās mehānismus. Turklāt gadījumos, kad dalībvalsts ir bieži lūgusi palīdzību, Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt informāciju par novēršanas un sagatavotības pasākumiem saistībā ar konkrētiem riskiem. Komisijai šāda informācija būtu jāizvērtē, lai maksimāli palielinātu vispārējo Savienības atbalstu katastrofu riska pārvaldīšanai un lai paaugstinātu novēršanas un sagatavotības līmeni dalībvalstīs. Būtu jāsamazina administratīvais slogs un jāpastiprina saikne ar citiem būtiskiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (5).

(10)

Savienības iedzīvotājus arvien vairāk apdraud plūdi. Lai stiprinātu novēršanas un sagatavotības darbības civilās aizsardzības jomā un lai mazinātu savu attiecīgo iedzīvotāju neaizsargātību saistībā ar plūdu riskiem, dalībvalstīm, kad tās saskaņā ar šo lēmumu veic savus riska novērtējumus, ir pilnībā jāizmanto cita starpā arī riska novērtējumi, kas veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/60/EK (6), lai noteiktu, vai plūdi apdraud to ūdensteces un piekrastes, un lai īstenotu atbilstīgus un koordinētus pasākumus šādu risku mazināšanai.

(11)

Ir jāpastiprina kolektīvā spēja sagatavoties katastrofām un reaģēt uz tām, jo īpaši izmantojot savstarpējo atbalstu Eiropā. Lai atspoguļotu jauno tiesisko regulējumu saskaņā ar šo lēmumu, nosaukums “Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas” vai “brīvprātīgo rezervju saraksts” būtu jāmaina uz “Eiropas civilās aizsardzības rezerve”.

(12)

Eiropas civilās aizsardzības rezerves pastiprināšanai ir vajadzīgs lielāks Savienības finansējums, kas paredzēts spēju pielāgošanai un remontam, kā arī darbības izmaksām.

(13)

Turklāt, lai stiprinātu vispārējās esošās spējas, būtu jāizveido rescEU spējas kā galējais līdzeklis reaģēšanai uz smagām situācijām, kad ar esošajām spējām valsts līmenī un spējām, ko dalībvalstis iepriekš apņēmušās iekļaut Eiropas civilās aizsardzības rezervē, attiecīgajos apstākļos nevar nodrošināt efektīvu reaģēšanu uz dažādu veidu katastrofām.

(14)

Reģionālo un vietējo iestāžu loma katastrofu novēršanā un pārvaldībā ir ļoti svarīga, un to reaģēšanas spējas ir pienācīgi jāiesaista visās koordinēšanas un izvietošanas darbībās, ko veic saskaņā ar šo lēmumu un dalībvalstu institucionālo un tiesisko regulējumu, nolūkā, cik vien iespējams, samazināt pārklāšanos un sekmēt savietojamību. Šādām iestādēm var būt svarīga preventīva loma, un tās ir arī pirmās, kas kopā ar savām brīvprātīgo spējām reaģē tūlīt pēc katastrofas. Tādēļ ir vajadzīga pastāvīga sadarbība vietējā, reģionālā un pārrobežu līmenī, kuras mērķis ir izveidot kopējas brīdināšanas sistēmas ātrai intervencei pirms rescEU mobilizācijas, kā arī regulāras sabiedrības informēšanas kampaņas par pirmajiem reaģēšanas pasākumiem.

(15)

rescEU spējām būtu jāsaglabā elastīgums un spēja mainīties, lai reaģētu uz jaunām norisēm un turpmākām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņu radītajām sekām.

(16)

Apzinātie riski, vispārējās spējas un nepietiekamība laika gaitā mainās, tāpēc rescEU izveidē ir nepieciešama elastība. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka rescEU spējas, ņemot vērā apzinātos riskus, vispārējās spējas un nepietiekamību.

(17)

Lai nodrošinātu rescEU spēju darbību, būtu jāparedz papildu finanšu apropriācijas ar mērķi finansēt darbības Savienības mehānisma ietvaros.

(18)

Savienībai vajadzētu būt iespējai atbalstīt dalībvalstis, līdzfinansējot rescEU spēju attīstību, tostarp to nomu, līzingu vai iegādi. Tas būtiski palielinātu Savienības mehānisma efektivitāti, nodrošinot to, ka spējas ir pieejamas gadījumos, kad efektīva reaģēšana uz katastrofām citādi nebūtu garantēta, jo īpaši tādu katastrofu gadījumā, kurām ir plaša mēroga ietekme, kas skar būtisku skaitu dalībvalstu. Ar kopēju spēju iepirkumu vajadzētu būt iespējamam panākt apjomradītus ietaupījumus un labāku koordināciju reaģēšanā uz katastrofām.

(19)

Savienības finansiālās palīdzības summa, ko izmaksā rescEU spēju attīstīšanai, būtu jānosaka, ņemot vērā šajā lēmumā izklāstīto attiecināmo izmaksu kategoriju sarakstu. Pilnīga Savienības finansiālā palīdzība būtu jāsniedz spējām, kas nepieciešamas, lai reaģētu uz riskiem, kuru varbūtība ir maza, bet sekas – smagas un kuri varētu radīt ievērojamu pārrobežu ietekmi, un saistībā ar kuriem uzskata, ka sagatavotības līmenis Savienībā nav atbilstīgs, pamatojoties uz spēju nepietiekamības analīzēm, ko veikušas valstu civilās aizsardzības iestādes un Komisija. Būtisks līdzfinansējums būtu jāparedz arī spējām, kuru iegādes izmaksas un izmaksas, kas atkārtojas, ir vislielākās, piemēram, spējām meža ugunsgrēku dzēšanai no gaisa. Precīzas līdzfinansējuma likmes būtu jānosaka gada darba programmās.

(20)

Lai līdzsvarotu valsts atbildību un solidaritāti starp dalībvalstīm, daļai no darbību izmaksām par rescEU spēju izvietošanu vajadzētu būt tādām, kuru segšanai var pretendēt uz Savienības finansiālo palīdzību.

(21)

Dalībvalstis vai to iedzīvotājus var nopietni skart trešās valstīs notiekošas katastrofas. Šādās situācijās rescEU spējām vajadzētu būt pieejamām arī izvietošanai ārpus Savienības. Ņemot vērā solidaritāti starp dalībvalstīm, gadījumā, kad rescEU spējas tiek izvietotas ārpus Savienības, darbību izmaksas būtu jāsedz ar Savienības budžeta līdzekļiem.

(22)

Lai nodrošinātu gan koordinētu, gan ātru reaģēšanu, lēmumi par izvietošanu un demobilizāciju un visi lēmumi konfliktējošu pieprasījumu gadījumā būtu jāpieņem Komisijai ciešā koordinācijā ar dalībvalsti, kas prasa palīdzību, un dalībvalsti, kurai attiecīgā rescEU spēja pieder, kura to nomā vai ņem līzingā. Komisijai un dalībvalstīm, kam rescEU spējas pieder, kas tās nomā vai ņem līzingā, būtu jāslēdz darbības līgumus, kuros precizēs rescEU spēju izvietošanas noteikumus.

(23)

Apmācība, pētniecība un inovācija ir civilās aizsardzības jomā īstenotās sadarbības būtiski aspekti. Lai palielinātu civilās aizsardzības apmācības un praktisko nodarbību lietderību un efektivitāti, veicinātu inovāciju un dialogu un uzlabotu sadarbību starp dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm un dienestiem, ir jāizveido Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkls. Minētā tīkla pamatā vajadzētu būt esošām struktūrām, tostarp izcilības centriem, universitātēm, pētniekiem un citiem ekspertiem, jauniem profesionāļiem un pieredzējušiem brīvprātīgajiem ārkārtas situāciju pārvarēšanas jomā. Būtu jāpastiprina arī turpmāka sadarbība apmācības, pētniecības un inovācijas jomā ar starptautiskām organizācijām, un, ja iespējams, tā būtu jāpaplašina, iesaistot trešās valstis, jo īpaši kaimiņvalstis.

(24)

Civilās aizsardzības dalībnieki savu dzīvi veltī tam, lai palīdzētu citiem, un iegulda laiku un pūles, lai atbalstītu tos, kuriem nepieciešama palīdzība. Savienībai būtu atzinīgi jānovērtē šāda drosme un apņemšanās nodrošināt Savienības civilo aizsardzību.

(25)

Lai gan civilās aizsardzības stiprināšana, ņemot vērā laikapstākļu izraisītu un ar iekšējo drošību saistītu katastrofu tendences, ir viena no svarīgākajām prioritātēm visā Savienībā, ir būtiski nodrošināt spēcīgu teritoriālo un kopienu vadītu dimensiju, jo vietējo kopienu rīcība ir ātrākais un efektīvākais veids, kā ierobežot katastrofas radīto kaitējumu.

(26)

Ir jāvienkāršo un jāracionalizē Savienības mehānisma procedūras un jāpalielina to elastīgums, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var ātri piekļūt palīdzībai un spējām, kas vajadzīgas, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk reaģētu uz dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām.

(27)

Lai maksimāli izmantotu esošos finansēšanas instrumentus un atbalstītu dalībvalstis palīdzības sniegšanā, tostarp reaģēšanā uz katastrofām ārpus Savienības, tiek piešķirts finansējums, ievērojot Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21., 22. un 23. pantu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (7) 191. panta 1. punktu. Tomēr civilās aizsardzības darbību un jo īpaši humānās palīdzības finansējumam vajadzētu palikt skaidri nošķirtam, un tam būtu pilnībā jāatbilst to attiecīgajiem mērķiem un juridiskajām prasībām.

(28)

Ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstis veic visas vajadzīgās darbības, lai efektīvi novērstu dabas un cilvēka izraisītas katastrofas un mazinātu to sekas. Ar šā lēmuma noteikumiem būtu jāpastiprina saikne starp Savienības mehānisma ietvaros veiktajām novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas darbībām. Būtu arī jānodrošina saskaņotība ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par katastrofu novēršanu un katastrofu riska pārvaldību, tostarp par pārrobežu mērogā veiktām novēršanas darbībām un reaģēšanu uz tādiem apdraudējumiem kā nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1082/2013/ES (8). Kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības programmas paredz veikt konkrētas darbības, lai ņemtu vērā noturību pret katastrofām, riska novēršanu un pārvaldību, un būtu jāīsteno papildu centieni virzībā uz spēcīgāku integrāciju un lielākām sinerģijām. Turklāt visām darbībām vajadzētu būt saskaņotām ar starptautiskajām saistībām, piemēram, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu un ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un tām būtu aktīvi jāsekmē minēto saistību pildīšana.

(29)

Lai nodrošinātu visaptverošu un netraucētu apmaiņu ar informāciju par spējām un moduļiem, kas ir dalībvalstu rīcībā, ir nepieciešams, lai Kopīgajā ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmā (CECIS) augšupielādētā informācija tiktu pastāvīgi atjaunināta. Attiecībā uz informāciju, ko sniedz, izmantojot CECIS, ir arī lietderīgi, ka dalībvalstis tur reģistrē spējas, kuras tās nav iepriekš apņēmušās iekļaut Eiropas civilās aizsardzības rezervē un kuras ir to rīcībā, minēto spēju izvietošanas nolūkā ar Savienības mehānisma starpniecību.

(30)

Tāpat ir svarīgi veidot sinerģijas un uzlabot papildināmību un koordināciju starp Savienības mehānismu un citiem Savienības instrumentiem, tostarp ar tiem, kuri var palīdzēt novērst vai mazināt katastrofu radīto kaitējumu.

(31)

Lai grozītu attiecināmo izmaksu kategorijas, ko izmanto, lai noteiktu Savienības finansiālo palīdzību rescEU spēju attīstīšanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(32)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai attiecībā uz: Eiropas civilās aizsardzības rezervei nepieciešamo svarīgāko reaģēšanas spēju veidu un skaita noteikšanu; tā noteikšanu, no kādām spējām sastāv rescEU, ņemot vērā apzinātos un jaunos riskus, kopīgās spējas un to nepietiekamību; rescEU izveidi, pārvaldību un uzturēšanu; Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkla izveidi un organizāciju; tādu risku kategorijām, kuru varbūtība ir maza, bet sekas – smagas, un atbilstošām spējām, ar ko tiem pievērsties; un kritērijiem un procedūrām, lai atzītu ilgtermiņa apņemšanos un ārkārtas ieguldījumus Savienības civilajā aizsardzībā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(33)

Ņemot vērā to, ka dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt šā lēmuma mērķi, proti, palielināt kolektīvo spēju novērst katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām, bet mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(34)

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz pilnīgu rescEU īstenošanu, Komisijai pārejas laikā vajadzētu būt iespējai piešķirt finansējumu ātras attiecīgo valsts spēju pieejamības nodrošināšanai. Komisijai un dalībvalstīm būtu jātiecas iegūt papildu spējas – tostarp ugunsdzēšanas helikopterus –, lai jau 2019. gada vasarā reaģētu uz meža ugunsgrēku risku.

(35)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums Nr. 1313/2013/ES.

(36)

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā lēmumā paredzētos pasākumus, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,