(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 (3) noteica galīgo kompensācijas maksājumu citu starpā Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) importam.

(2)

Pēc tam, kad tika veikta paātrinātā pārskatīšana saskaņā ar pamatregulas 20. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1645/2005 (4) grozīja spēkā esošo kompensācijas pasākumu līmeni attiecībā uz PET importu no Indijas

(3)

Pēc tam, kad tika veikta termiņbeigu pārskatīšana saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 (5) noteica galīgo kompensācijas maksājumu nākamajiem pieciem gadiem.

(4)

Pēc tam, kad tika veiktas daļējas starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1286/2008 (6) un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 906/2011 (7) grozīja kompensācijas pasākumus.

(5)

2012. gadā ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 559/2012 (8) vēl viena daļēja starpposma pārskatīšana tika izbeigta, negrozot spēkā esošos pasākumus.

(6)

Pēc tam, kad tika veikta otrā termiņbeigu pārskatīšana saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 461/2013 (9) noteica galīgo kompensācijas maksājumu nākamajiem pieciem gadiem.

(7)

Pēc tam, kad tika veiktas divas daļējas starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1350 (10) grozīja kompensācijas pasākumus.

(8)

Komisija ar Lēmumu 2000/745/EK (11) pieņēma trīs Indijas ražotāju eksportētāju piedāvāto minimālo importa cenu. Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2014/109/ES (12) atsauca saistību pieņemšanu sakarā ar izmaiņām apstākļos, kuros saistības tika pieņemtas.

(9)

Patlaban ir spēkā galīgais kompensācijas maksājums, kas noteikts ar Regulu (ES) Nr. 461/2013, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1350 (“spēkā esošie pasākumi”). Tie ietver specifisku kompensācijas maksājumu diapazonā no 0 EUR/t līdz 74,6 EUR/t individuāli uzskaitītajiem Indijas ražotājiem ar atlikušo likmi 69,4 EUR/t, kas noteikta visu pārējo ražotāju importam.

(10)

2016. gada septembrī Indijas ražotājs eksportētājs Dhunseri Petrochem Limited (“DPL”) iesniedza pieprasījumu Komisijai, pamatojoties uz uzņēmuma nosaukuma maiņu, grozīt regulu, ar ko nosaka spēkā esošos pasākumus. Tomēr pieprasījums liecināja, ka DPL ir iesaistījies kopuzņēmuma partnerībā ar Indorama Ventures Public Company Limited (“IVL”), tādējādi izveidojot šādu struktūru:

(11)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka bija pietiekami pirmšķietami pierādījumi tam, ka apstākļi attiecībā uz DPL un tā saistīto uzņēmumu subsidēšanu bija ievērojami mainījušies un ka šīs izmaiņas bija ilglaicīgas, un tāpēc pasākumi būtu jāpārskata.

(12)

Pamatojoties uz to, Komisija ar 2017. gada 6. jūlija paziņojumu (13) nāca klajā ar lēmumu pēc savas iniciatīvas saskaņā ar pamatregulas 19. pantu sākt daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiektos tikai uz DPL un ar to saistīto Indijas uzņēmumu subsidēšanas pārbaudi. Pārskatīšanas mērķis ir noteikt subsidēšanas likmi uzņēmuma jaunajai struktūrai.

(13)

Vēl viens Indijas ražotājs eksportētājs Reliance Industries Limited (“Reliance”) iesniedza daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Pieprasījums attiecas tikai uz Reliance subsidēšanas pārbaudi.

(14)

Reliance sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka pasākumu turpmāka piemērošana to pašreizējā līmenī vairs nebija nepieciešama, lai neitralizētu kompensējamo subsidēšanu. Uzņēmums jo īpaši apgalvoja, ka kopējais subsīdijas līmenis tika samazināts, jo bija izbeigta Mērķa ražojumu shēma un Mērķa tirgus shēma, un tika samazinātas summas, kuras pieprasījuma iesniedzējs izmantoja saistībā ar citām shēmām, piemēram, ar Iepriekšēju atļauju shēmu un Nodokļu atmaksas shēmu.

(15)

Konstatējusi, ka pieprasījumā ir pietiekami daudz pierādījumu, Komisija 2017. gada 6. jūlijā (14) paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 19. pantu tiek sākta daļēja starpposma pārskatīšana, kas attiecas tikai uz Reliance subsidēšanas pārbaudi.

(16)

Abos paziņojumos par procedūras sākšanu Komisija informēja, ka izmeklēšanās tiks izvērtēts arī tas, vai ir lietderīgi grozīt maksājuma likmi, kas “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā noteikta dažu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) veidu importam.

(17)

Tā kā abas starpposma pārskatīšanas attiecas uz vienu un to pašu pārskatāmo ražojumu, to pašu izcelsmes valsti un izmeklēšanas periodu un tā kā uz abiem pasākumiem attiecas viena un tā pati procedūra, tika uzskatīts par lietderīgu abas pārskatīšanas noslēgt vienā tiesību aktā.

(18)

Komisija par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja Dhunseri, tā saistītos uzņēmumus un Reliance (“attiecīgie ražotāji eksportētāji”), Savienības ražotāju apvienību, zināmos iesaistītos importētājus un lietotājus Savienībā un eksportētājvalsts pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumos par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(19)

Lai saņemtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīja attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Indijas valdībai anketas un saņēma atbildes šim nolūkam noteiktajos termiņos.

(20)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Komisija veica pārbaudes apmeklējumus IVDPIL telpās Kolkatā, MPPL galvenajā birojā Deli, MPPL rūpnīcā Karnalā, Reliance telpās Mumbajā, kā arī Indijas valdības telpās Ņūdeli (Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorātā un Tirdzniecības ministrijā).

(21)

Subsidēšanas izmeklēšana aptvēra periodu no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”).

(22)

Indijas valdība un citas ieinteresētās personas 2018. gada 25. jūlijā tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, saskaņā ar kuriem Komisija gatavojās ierosināt grozīt uzņēmumiem Dhunseri un Reliance piemērojamās maksājuma likmes. Tām tika dots samērīgs laiks piezīmju sniegšanai. Visu iesniegto informāciju un piezīmes attiecīgi ņēma vērā, kā tas izklāstīts turpmāk.

(23)

Reliance norādīja, ka informācijas izpaušana notika vairāk nekā 12 mēnešus pēc izmeklēšanas sākšanas un atsaucās uz PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“ASCM”) 11. panta 11. punktu, kas paredz, ka izmeklēšanu “pabeidz” gada laikā, “izņemot īpašos apstākļos”, un norādīja uz pamatregulas 22. panta 1. punktu, kurā paredzēts, ka pārskatīšanas veic “paātrināti” un “parasti pabeidz” 12 mēnešos no sākšanas dienas. Pamatojoties uz to, Reliance apgalvoja, ka tad, ja Komisijai nebija radušies īpaši apstākļi vai tai nebija pamatojuma, izmeklēšanu esot bijis “jāizbeidz bez aizsardzības pasākumiem”.

(24)

Tomēr attiecībā uz termiņiem Komisija norāda, ka uz pašreizējo pārskatīšanas izmeklēšanu attiecas ASCM 21. panta 4. punkts, kurā noteikts, ka kompensācijas maksājumu pārskatīšanu “parasti pabeidz 12 mēnešos no pārskatīšanas sākšanas dienas”, un tajā nav norādes uz īpašiem apstākļiem, kas nepieciešami, lai pamatotu izmeklēšanas ilgumu, kurš pārsniedz 12 mēnešus. Tāpat pamatregulas 22. panta 1. punktā nav atsauces uz īpašiem apstākļiem, kas nepieciešami, lai pamatotu izmeklēšanas ilgumu, kurš pārsniedz 12 mēnešus. Pašreizējās pārskatīšanas tiek veiktas 15 mēnešu termiņā, kas noteikts pamatregulas 22. panta 1. punktā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(25)

Pārskatāmais ražojums ir Indijas izcelsmes polietilēntereftalāts (PET) ar viskozitātes koeficientu 78 ml/g vai augstāku (atbilstīgi ISO standartam 1628-5), kuru pašlaik klasificē ar KN kodu 3907 61 00 (“pārskatāmais ražojums”).

(26)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatāmais ražojums fizikālo un ķīmisko īpašību un lietojumu ziņā ir identisks ražojumam, ko ražo un pārdod Indijas iekšzemes tirgū. Tādēļ tiek secināts, ka iekšzemes tirgū un eksporta tirgū pārdotie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(27)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka DPL ir iesaistījies kopuzņēmuma partnerībā ar IVL. Saskaņā ar šo partnerību DPL2016. gada 1. aprīlī nodeva visu PET ražotni jaunam uzņēmumam – IVDPIL – un ieguva 50 % daļu šajā uzņēmumā, savukārt atlikušos 50 % iegādājās Indorama Ventures Global Services Limited, kas ir IVL meitasuzņēmums. DPL tādējādi no minētā datuma vairs nav pārskatāmā ražojuma ražotājs eksportētājs.

(28)

Izmeklēšana arī apstiprināja, ka DPL ir iegādājies 50 % daļu uzņēmumā MPPL, kas ir Indijas PET ražotājs, kurš iepriekš nav eksportējis pārskatāmo ražojumu uz Savienību, un tāpēc iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz Indijas izcelsmes PET tam nav piešķirts individuāls kompensācijas maksājums. Atlikušā 50 % daļa uzņēmumā MPPL pieder Indorama Ventures Global Services Limited.

(29)

Pēc tam IVDPIL2017. gada 12. maijā mainīja savu nosaukumu uz IVL Dhunseri Petrochem Industries Private Limited (“IDIPL”), un MPPL nodeva visus savus aktīvus, parādus, saistības un personālu uzņēmumam IDIPL. Kolkatas Augstā tiesa 2017. gada 4. decembrī atļāva šo nodošanu.

(30)

DPL, IDIPL (iepriekš IVDPIL) un MPPL turpmāk tekstā saukti “Dhunseri grupa”. Tāpēc daļējās starpposma pārskatīšanas mērķis bija noteikt Dhunseri grupai piemērojamo subsidēšanas likmi. Šajā nolūkā tika apkopoti dati par IDIPL un MPPL (kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām darbojās kā atsevišķs pārskatāmā ražojuma ražotājs eksportētājs), lai aprēķinātu subsidēšanas likmi Dhunseri grupai kopumā, jo šī likme ir piemērojama grupas galīgajai struktūrai, kur MPPL ražotne ir iekļauta IDIPL.

(31)

Ņemot vērā iepriekšējās pārskatīšanās izmeklētās subsīdijas, Indijas valdības un attiecīgo ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, kā arī atbildes uz Komisijas anketas jautājumiem, tika pārbaudīti šādi pasākumi:

(32)

Iepriekšējā apsvērumā minētās subsīdijas ir balstītas šādos politikas dokumentos un tiesību aktos.

(33)

AAS, DEPBS, DFIA, EOU/SEZ, EPCGS, FMS, FPS, IEIS, MEIS un SHIS shēmas ir balstītas 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumā (Nr. 22, 1992), kas stājies spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums ļauj Indijas valdībai izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus Tirdzniecības ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti.

(34)

AAS, DFIA, EOU/SEZ, EPCGS un MEIS shēmas ir balstītas Ārējās tirdzniecības politikā 2015.–2020. gadam (“FTP 2015-20”), kas attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Turklāt Indijas valdība arī nosaka FTP 2015-20 reglamentējošās procedūras “Procedūru rokasgrāmatas” I sējumā (“HOP I 2015-20”). Procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta.

(35)

DEPBS, FMS, FPS, IEIS un SHIS shēmas, kas ir balstītas iepriekšējā Ārējās tirdzniecības politikas dokumentā, kurš attiecās uz periodu no 2009. līdz 2014. gadam (“FTP 2009-14”), nav tikušas atjaunotas 34. apsvērumā minētajā FTP 2015-20.

(36)

DDS shēma ir balstīta 1962. gada Muitas likuma 75. sadaļā, 1944. gada Centrālā akcīzes likuma 37. sadaļā, 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. sadaļā un 1995. gada Muitas, centrālo akcīzes nodokļu un nodokļu par pakalpojumiem atmaksas noteikumos. Atmaksas likmes tiek regulāri publicētas.

(37)

ECS shēma ir balstīta 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A sadaļā, kas ļauj Indijas Rezervju bankai eksporta kredītu jomā sniegt norādījumus komercbankām.

(38)

ITIRAD shēma ir balstīta 1961. gada Ienākuma nodokļa likumā, kuru katru gadu groza ar Finanšu likumu.

(39)

IES shēma ir balstīta galvenajā apkārtrakstā DBR.Dir.BC.No 62/04.02.001/2015-16 (2015. gada 4. decembris) attiecībā uz “Procentu tuvināšanas shēmu attiecībā uz pirmspiegādes un pēcpiegādes eksporta kredītiem Indijas rūpijās”.

(40)

CIIS shēmu pārvalda Gudžaratas valdība, un tā ir balstīta Gudžaratas rūpniecības politikā 2015.

(41)

EPP/GOH shēmu pārvalda Harjanas valdība un tā ir izklāstīta Rūpniecības veicināšanas politikā 2015, ko paziņojusi Harjanas valdības Rūpniecības un tirdzniecības nodaļa.

(42)

GEDES shēma ir balstīta 1958. gada Gudžaratas Elektroenerģijas nodokļa likuma (“Elektroenerģijas likums”) 3. sadaļas 2. punkta vii) un viii) apakšpunktā, kas laiku pa laikam ir grozīts Gudžaratas valdības vēstnesī (Gujarat Government Gazette).

(43)

PSI/GOM shēma ir balstīta Maharaštras valdības Rezolūcijā Nr. PSI-2013/(CR-54)/IND-8.

(44)

WBIS shēmu pārvalda Rietumbengālijas valdība un tā ir izklāstīta Rietumbengālijas valdības Tirdzniecības un rūpniecības nodaļas paziņojumā Nr. 309 – CI/O/ADN/GEN-INC/512 (2014. gada 12. septembris).

(45)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētās shēmas ir vai nu izbeigtas, vai abi attiecīgie ražotāji eksportētāji tās nav izmantojuši: DEPBS, DFIA, ECS, EOU/SEZ, FMS, FPS, ITIRAD, IEIS, IES, SHIS, CIIS, EPP/GOH, PSI/GOM un WBIS.

(46)

Komisija konstatēja, ka tikai viens no ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas pašreizējās pārskatīšanas, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izmantojis šo pasākumu ļoti nelielam eksporta darījumu skaitam. Patiešām, tas pats uzņēmums lielākajai daļai savu eksporta darījumu izmantoja “Nodokļu atmaksas shēmu” (DDS), kas aplūkota 3.4. sadaļā turpmāk. Tā kā AAS un DDS nevar vienlaikus izmantot vieniem un tiem pašiem eksporta darījumiem, Komisija konstatēja, ka AAS shēma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika izmantota ļoti maz, un nolēma šajās pārskatīšanās nekvantificēt ieguvumu, kas saņemts no AAS.

(47)

Komisija konstatēja, ka attiecīgie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izmantojuši DDS.

(48)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piemērojamais juridiskais pamats bija 1995. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumi (“1995. gada DDS noteikumi”), kuros jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gadā (15). Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda šo juridisko pamatu aizstāja ar 2017. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumiem (16) (“2017. gada noteikumi”), kas stājās spēkā 2017. gada 1. oktobrī. 1995. gada DDS noteikumu 3. noteikuma 2. punkts reglamentē šīs nodokļu atmaksas shēmas aprēķināšanas metodi. Minēto DDS noteikumu 12. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts reglamentē deklarāciju, kas eksportētājiem jāiesniedz, lai saņemtu ieguvumu no šīs shēmas. Šie noteikumi ir palikuši identiski 2017. gada DDS noteikumos un atbilst attiecīgi 3. noteikuma 2. punktam un 13. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktam.

(49)

Turklāt apkārtrakstā Nr. 24/2001 (17) ir iekļautas konkrētas norādes par to, kā īstenot 3. noteikuma 2. punktu un iesniegt deklarāciju, kas eksportētājiem jāsagatavo saskaņā ar 12. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

(50)

1995. gada DDS noteikumu 4. noteikumā paredzēts, ka centrālā valdība var pārskatīt 3. noteikumā noteikto summu vai likmes. Valdība ir izdarījusi vairākas izmaiņas; ar pēdējām pārskatītas likmes (sk. 2015. gada 16. novembra Paziņojumu Nr. 110/2015 – CUSTOMS (N.T.) (18) un 2016. gada 31. oktobra Paziņojumu Nr. 131/2016 – CUSTOMS (N.T.) (19)). Tādējādi attiecībā uz pārskatāmo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā likme bija 1,9 % no FOB vērtības līdz 2016. gada 14. novembrim un 1,5 % pēc tam.

(51)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(52)

Saskaņā ar šo shēmu ikvienam uzņēmumam, kas eksportē atbilstīgus ražojumus, ir tiesības saņemt naudas summu, kas atbilst procentuālai daļai no eksportēto materiālu FOB vērtības. Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumu 3. noteikuma 2. punktā paredzēts, kā aprēķināma subsīdijas summa:

(53)

Citiem vārdiem sakot, Indijas valdība pamatoja atmaksājamo summu ar tādu attiecīgo muitas nodokļu vidējām vērtībām, kas samaksāti par importētajiem izejmateriāliem, un ar vidējo ražošanas nozares patēriņa koeficientu, kas iekasēts no tiem ražotājiem, kurus Indijas valdība uzskatīja par reprezentatīviem atbilstīgo eksporta ražojumu ražotājiem. Tad Indijas valdība izsaka atmaksājamo summu procentos no atbilstīgo eksportēto ražojumu vidējās eksporta vērtības.

(54)

Indijas valdība šo procentuālo daļu izmanto, lai aprēķinātu naudas summu, uz ko ir tiesības pretendēt visiem atbilstīgajiem eksportētājiem. Indijas valdība šīs shēmas likmi nosaka katram ražojuma veidam atsevišķi. Attiecībā uz pārskatāmo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā likme bija 1,9 % no FOB vērtības līdz 2016. gada 14. novembrim un 1,5 % pēc tam, kā paskaidrots 50. apsvērumā.

(55)

Lai saņemtu tiesības izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī, norāda, ka eksports notiek, izmantojot DDS, un tiek neatsaucami noteikts DDS apjoms. Kad nosūtītājs uzņēmums ir iesniedzis vispārīgo eksporta formulāru un muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar kravaszīmes datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai ļautu veikt atmaksu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā vai ar čeku.

(56)

Eksportētājam arī jāiesniedz eksporta ienākumu pierādījums – bankas realizācijas sertifikāts. Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad atmaksas summa ir izmaksāta, taču Indijas valdība atgūst izmaksāto summu, ja noteiktā termiņā eksportētājs bankas realizācijas sertifikātu neiesniedz.

(57)

Atmaksas summu drīkst izmantot jebkādam mērķim, un tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem nodokļu atmaksas summu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā.

(58)

Attiecīgajos tiesību aktos un administratīvajos norādījumos ir noteikts, ka Indijas muitas administrācijai nebūtu jāpieprasa pierādījumi tam, ka eksportētājam, kurš pieprasa nodokļu atmaksu, būtu bijis jābūt muitas nodokļa saistībām vai tās radīsies par to izejmateriālu importu, kas nepieciešami eksportētā ražojuma izgatavošanai (20). Turklāt Indijas valdības pārbaudes apmeklējuma laikā Indijas valdība apstiprināja, ka uzņēmumi, kas iekšzemes tirgū iegādātos visus izejmateriālus, kas iestrādāti eksportētajā PET, joprojām saņemtu ieguvumu no pilnas likmes, kura aprēķināta saskaņā ar iepriekš minētā 3. noteikuma 2. punktu. Šajā izmeklēšanā arī konstatēja, ka praksē tā tas bija attiecībā uz vienu eksportētāju, kas sadarbojās un izmantoja DDS piedāvātos ieguvumus, lai gan tas vispār nebija importējis pamatizejmateriālus (PTA un MEG), ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(59)

DDS nodrošina subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā saucamā nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas izpaužas kā negūtie ieņēmumi (t. i., iespējamie importa nodokļi, ko iekasējusi Indijas valdība un kuri tiek atmaksāti vai atlīdzināti). Attiecībā uz šo līdzekļu izmantošanu nav nekādu ierobežojumu. Turklāt nodokļu atmaksas summa sniedz ieguvumu eksportētājam, jo tā uzlabo tā likviditāti par importa nodokļu pārliekām summām, ko atmaksā vai atlīdzina Indijas valdība.

(60)

Indijas valdība nodokļu atmaksas likmi eksportam nosaka katram ražojuma veidam atsevišķi. Tomēr, lai gan subsīdija tiek saukta par nodokļu atmaksu, šai shēmai nav visu pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas iezīmju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Naudas pārskaitījums eksportētājam ne vienmēr ir saistīts ar faktiskajiem importa nodokļu maksājumiem par izejmateriāliem, un tas nav nodokļu kredīts, kas izmantojams, lai kompensētu importa nodokļus par iepriekš importētiem vai turpmāk importējamiem izejmateriāliem. Turklāt nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli un kādā apjomā tiek patērēti ražojumu ražošanā.

(61)

Maksājums, ko Indijas valdība veic pēc tam, kad ir veikts eksports, ir atkarīgs no eksporta rādītājiem, un tādējādi uzskatāms par specifisku un kompensējamu pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(62)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka DDS ir kompensējama.

(63)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu Komisija subsidēšanas summu aprēķināja kā ieguvumu, ko guva saņēmējs un kas konstatēts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tad Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta kravaszīmi, kurā cita starpā norādīta summa, kas piešķirama par konkrēto eksporta darījumu, Indijas valdībai vairs nav rīcības brīvības lemt par subsīdijas piešķiršanu. Ņemot vērā minēto, Komisija uzskata par lietderīgu ieguvumus, kas saņemti no DDS, novērtēt attiecībā uz kopējām summām, kas nopelnītas eksporta darījumos, kuri pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikti, izmantojot šo programmu.

(64)

Dhunseri grupa norādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ieguvums no DDS tika samazināts no 1,9 % līdz 1,5 %, un apgalvoja, ka šis samazinājums bija ilglaicīgs, atsaucoties uz DDS likmes samazināšanās tendenci, kura tika samazināta no 5,5 % 2011. gadā līdz 1,5 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Uzņēmums apgalvoja, ka šā iemesla dēļ – ja DDS kompensē – tā būtu jākompensē, pamatojoties uz 1,5 % likmi.

(65)

Tomēr Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 5. pantu “kompensējamo subsīdiju apjoms atbilst tam ieguvumam, kas ir piešķirts saņēmējam subsīdiju jautājuma izmeklēšanas laikā”. Tādējādi, kā minēts iepriekš, izmeklēšanas periodā likme bija 1,9 % no FOB vērtības līdz 2016. gada 14. novembrim un 1,5 % pēc tam. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāizmanto faktiskās likmes pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(66)

Reliance apgalvoja, ka aprēķinātajam ieguvumam no DDS vajadzētu aprobežoties ar Reliance saņemtajiem pārliekiem ieguvumiem, jo DDS būtu jāuzskata par nodokļu atmaksas shēmu, kas ir pieļaujama saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, bet nesniedza papildu informāciju, kas pamatotu apgalvojumu. Kā paskaidrots 60. apsvērumā, Komisija secināja, ka DDS nav pieļaujama nodokļu atmaksa. Turklāt attiecībā uz Reliance Komisija pārbaudē uz vietas secināja, ka uzņēmums saņēmis ieguvumu no DDS, lai gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmums nav importējis abus attiecīgos izejmateriālus (MEG un PTA). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts, jo, pamatojoties uz pieejamo informāciju, uzņēmumam Reliance kopējā piešķirtā summa ir pārlieka.

(67)

Uzņēmums MPPL paskaidroja, ka tas izmantoja attīrītu tereftalskābi (PTA) un monoetilēnglikolu (MEG), lai ražotu PET, un ka abi izejmateriāli tika sagādāti no viena iekšzemes piegādātāja, kurš saskaņā ar pirkuma līgumu noteica cenu, prasot MPPL tā saukto “muitas nodokļa elementa domājamo daļu”. Pamatojoties uz to, MPPL apgalvoja, ka tas maksā importa nodokļus par izejmateriāliem, kas iestrādāti eksportētajā ražojumā un ka DDS aprēķins tādējādi esot jāattiecina tikai uz pārliekiem ieguvumiem. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka MPPL nav sniedzis pierādījumus tam, ka “muitas nodokļa elementa domājamā daļa” atbilst importa nodokļu faktiskajam maksājumam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(68)

IDIPL norādīja, ka MEG – viens no diviem galvenajiem izejmateriāliem –, ko uzņēmums izmantoja PET ražošanai, tika pilnībā importēts un ka par šo importu tika samaksāti importa nodokļi. Pamatojoties uz to nodokļu summu, kas samaksāti par MEG, kurš tika iestrādāts PET, kas tika eksportēts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, IDIPL arī iesniedza aprēķinu par domājamo pārlieko atmaksu un apgalvoja, ka subsidēšanas līmenis būtu jānosaka, pamatojoties tikai uz šo pārlieko atmaksu. Neraugoties uz to, ka nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli un kādā daudzumā tiek patērēti eksportēto ražojumu ražošanā, Komisija ir veikusi apgalvojuma pārbaudi saskaņā ar pamatregulas II pielikuma 5. punktu. Pārbaudē tika apstiprināts, ka viss PET ražošanā patērētais MEG ir importēts un ka apgalvojumā norādītā importa nodokļu summa faktiski ir samaksāta par MEG, kurš tika iestrādāts PET, kas tika eksportēts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija pieņēma apgalvojumu un aprēķināja subsidēšanas līmeni, pamatojoties tikai uz pārlieko atmaksu.

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu Komisija šīs subsīdijas summas attiecināja uz pārskatāmā ražojuma kopējo eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucēju), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un nav piešķirta, pamatojoties uz izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(70)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka subsīdijas likmes saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 0,38 % Dhunseri grupai un 1,67 % Reliance.

(71)

Reliance apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, konstatējot DDS kā subsīdiju un kā shēmu, uz kuru attiecas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts, un apgalvoja, ka Komisija turklāt ir rīkojusies pretrunā šim konstatējumam, pārbaudot cita eksportētāja pārlieko atmaksu. Reliance apgalvoja, ka Komisijas attieksme pret dažādām personām ir bijusi atšķirīga, aprēķinot pārliekās atmaksas summu, un konkrētajā Reliance gadījumā ir kompensējusi pilnu DDS ieguvumu, nevis tikai pārlieko atmaksu.

(72)

Šāds apgalvojums nav pamatots. Patiešām, kā paskaidrots iepriekš, lai gan subsīdija tiek saukta par nodokļu atmaksu, šai shēmai nav visu pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas iezīmju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē; shēma arī neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II un III pielikumā paredzētajiem noteikumiem, jo naudas pārskaitījums eksportētājam nav saistīts ar faktiskajiem importa nodokļu maksājumiem par izejmateriāliem, un tas nav nodokļu kredīts, kas izmantojams, lai kompensētu importa nodokļus par iepriekš importētiem vai turpmāk importējamiem izejmateriāliem. Turklāt tā pati pieeja un noteikumi tika piemēroti visiem uzņēmumiem (Reliance un Dhunseri grupai), jo Komisija centās izprast, vai uzņēmumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā faktiski importēja kādu no attiecīgajiem izejmateriāliem un maksāja importa nodokļus par šādu importu. Pēc tam, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija aprēķināja abu uzņēmumu pārlieko atmaksu. Abu uzņēmumu attiecīgā situācija ir šāda. IDIPL (daļa no Dhunseri grupas) apgalvoja un sniedza pierādījumus, ka viens no diviem galvenajiem PET ražošanai izmantotajiem izejmateriāliem bija pilnībā importēts, samaksājot importa nodokļus. Komisija veica pārbaudi, un tajā konstatēts, ka apgalvojums ir patiess. Pamatojoties uz šo faktu, Komisija aprēķināja subsidēšanas līmeni attiecībā uz pārlieko atmaksu. Reliance tika aicināts sniegt tādus pašus pierādījumus, kādus sniedza IDIPL, bet tas netika izdarīts. Reliance gadījumā pārliekā atmaksa tādējādi ietvēra pilnu no Indijas valdības saņemto summu. Tāpēc, tā kā atšķirība starp abiem ražotājiem eksportētājiem ir pamatota, ņemot vērā atšķirību starp pieejamajiem faktiem, apgalvojums tika noraidīts.

(73)

Reliance arī apgalvoja, ka pierādīšanas pienākums ir nepareizi piemērots, it kā uzliekot ražotājam eksportētājam pienākumu noteikt pārlieko atmaksu.

(74)

Komisija tam nepiekrīt. Tiek atgādināts, ka izmeklēšanas procesa pamatā ir atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi. Informācija par to importa nodokļu līmeni, ko konkrētais uzņēmums faktiski samaksājis (vai nav samaksājis), ir faktiskais arguments, un uzņēmumam tas jāizpauž. Reliance nav sniedzis šo informāciju atbildēs uz anketas jautājumiem, kura minēta 19. apsvērumā un kurā ieinteresētās personas tiek aicinātas sniegt visu attiecīgo informāciju attiecībā uz subsidēšanas likmes aprēķiniem. Ņemot vērā šo informācijas trūkumu, Komisija proaktīvi apkopoja informāciju, kas Reliance pārbaudē uz vietas 2017. gada decembrī ļāva noteikt iespējamo pārlieko atmaksu. Vispirms tika konstatēts, ka Reliance nav maksājis importa nodokļus par abiem galvenajiem izejmateriāliem, proti, PTA un MEG, kas iestrādāti eksportētajā PET. Komisija turklāt pārbaudīja, vai importa nodokļi ir samaksāti par izejmateriāliem, ko izmanto PTA un MEG ražošanai vai to augšupējo izejmateriālu ražošanai, kurus izmanto PTA vai MEG ražošanai. Tomēr tika konstatēts, ka Reliance, kas ir integrēts naftas ķīmijas uzņēmums, importēja jēlnaftu un iekšēji ražoja visus starpproduktus, kas nepieciešami PET ražošanai. Pēc tam Komisija ieguva importa nodokļa likmi, kas piemērojama jēlnaftai, kura bija 0 %, par ko liecina pārbaudes apmeklējuma laikā Reliance iesniegtie lietiskie pierādījumi. Pamatojoties uz šo informāciju, tika konstatēts, ka visa DDS summa bija pārliekā atmaksa. Reliance nesniedza pārbaudāmu kvantitatīvo informāciju, kas izmeklēšanas atlikušajā posmā liecinātu par pretējo. Reliance nesniedza informāciju, kas ļautu aprēķināt pārlieko atmaksu, neraugoties uz to, ka uzņēmums tika vairākkārt aicināts to darīt. Īsumā, Komisija proaktīvi vāca informāciju, kas nepieciešama, lai aprēķinātu DDS subsidēšanas līmeni, un, neraugoties uz daudziem aicinājumiem, Reliance neiesniedza uzņēmuma rīcībā esošo faktu informāciju, kas pamatotu pārliekās atmaksas mazākas summas aprēķinu par kopējo DDS summu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(75)

Reliance apgalvoja, ka informācijas izpaušanas laikā Komisija tikai vienreiz aicinājusi to sniegt informāciju, kas ļautu noteikt pārliekās atmaksas līmeni. Tomēr Komisija norāda, ka pārbaudes apmeklējuma laikā Reliance tika aicināts sniegt atbildes uz anketas jautājumiem un informāciju par pārlieko atmaksu, kā paskaidrots 74. apsvērumā. Tāpēc arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(76)

Reliance norādīja, ka Komisija nav darījusi pieejamu pārbaudes ziņojumu, un apgalvoja, ka šā ziņojuma trūkums neļaujot uzņēmumam pienācīgi aizstāvēt tā intereses attiecībā uz DDS, ņemot vērā to, ka Komisija esot novirzījusi pierādīšanas pienākumu DDS ieguvuma summas kvantificēšanā.

(77)

Kā paskaidrots iepriekš, Komisija uzskata, ka ražotājam eksportētājam ir pienākums parādīt, ka importa nodokļi tikuši samaksāti par izejmateriāliem, kuri iestrādāti eksportētajos ražojumos, par kuriem Indijas valdība ir atlīdzinājusi šos importa nodokļus, kuri esot samaksāti. Komisijai ir pienākums aprēķināt subsidēšanas summu, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Šajā saistībā Komisija norāda, ka attiecīgie elementi, kas izmantoti, lai noteiktu DDS subsidēšanas likmi saskaņā ar 69. apsvērumā izskaidroto metodi, tika pārbaudīti, pamatojoties uz Reliance atbildēm uz anketas jautājumiem. DDS pārbaude veikta vienlaikus ar MEIS pārbaudi, jo abas shēmas ir ļoti līdzīgas. Tika pārbaudīti vairāki eksporta rēķini un ar tiem saistītie dokumenti. Šī informācija ir pieejama arī Reliance kā apmeklējumos gūtie lietiskie pierādījumi. Pārbaudes apmeklējuma laikā Komisija konstatēja, ka pastāv neatbilstība starp Reliance sniegto eksporta preču vērtību saskaņā ar DDS, salīdzinot ar eksporta preču vērtību saskaņā ar MEIS. Apmeklējuma laikā Reliance paskaidroja šo neatbilstību, sniedzot lietiskos pierādījumus. Tomēr šī neatbilstība neiespaidoja subsidēšanas summas aprēķinu. Pārbaudē netika konstatētas citas neatbilstības saistībā ar Reliance iesniegtajiem dokumentiem attiecībās uz DDS. Attiecīgi visa informācija, kas nepieciešama, lai īstenotu ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību, ieinteresētajām personām, arī Reliance, tika paziņota izmeklēšanas sākumposmā. Tāpēc Komisija uzskata, ka pamatā esošās izmeklēšanas laikā ir pienācīgi ievērotas Reliance tiesības uz aizstāvību. 74. apsvērums arī liecina, ka Komisija nav novirzījusi pierādīšanas pienākumu un gluži pretēji proaktīvi apkopoja informāciju, kas nepieciešama DDS ieguvuma summas aprēķinam. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(78)

Kā paskaidrots iepriekš, uz visiem iesaistītajiem uzņēmējiem attiecās vienādi noteikumi, un to konkrētā faktiskā situācija tika rūpīgi izvērtēta. IDIPL atkārtoja apgalvojumu, ka uzņēmumam MPPL noteica cenu, prasot tam “domājamo muitas nodokli”, un tas maksāja to savam iekšzemes PTA un MEG piegādātājam saskaņā ar līguma noteikumiem. IDIPL apgalvoja, ka “domājamā muitas nodokļa” summa esot jāatskaita no kopējā DDS ieguvuma. IDIPL arī apgalvoja, ka ar “domājamā muitas nodokļa” mehānismu “īsteno politisku lēmumu lejupēji novirzīt importa nodokli, kas uzlikts izejmateriālu piegādātājam”.

(79)

Attiecībā uz šo apgalvojumu Komisija var apstiprināt, ka komerclīgumā starp MPPL un tā piegādātāju ietvertajā formulā, ko izmanto izejmateriālu cenas aprēķinam, minēts “domājamā muitas nodokļa” elements. Tomēr tas pats par sevi nav apliecinājums tam, ka iekšzemes piegādātājs faktiski samaksājis muitas nodokli, jo šī formula ir komercsarunu rezultāts, kurās ne vienmēr ņemts vērā tas, vai muitas nodokļi ir faktiski samaksāti. Šajā saistībā IDIPL nesniedza pierādījumus tam, ka piegādātājs ir importējis uzņēmuma iegādātos izejmateriālus un, ja tie tika importēti, ka muitas nodoklis ir samaksāts. Šā iemesla dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(80)

Indijas valdība norādīja, ka DDS, kā paredzēts ASCM, ne vienmēr nodrošina tādu muitas nodokļu atmaksu/atbrīvojumu/atlikšanu, kas samaksāti par izejvielām, bet paredz arī netiešo nodokļu atmaksu. Pamatojoties uz to, Indijas valdība apgalvoja, ka Komisija esot pieļāvusi fundamentālu kļūdu, raksturojot DDS kā nepieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu, pamatojoties uz faktu, ka to var izmantot, nesamaksājot importa nodokļus.

(81)

Šajā saistībā Komisija norādīja – lai gan Indijas valdība sniedz juridisko argumentāciju attiecībā uz netiešo nodokļu atmaksu, tā nesniedz pierādījumus tam, ka jebkura ieinteresētā persona faktiski samaksājusi vai maksās netiešos nodokļus par izejmateriāliem, kuri izmantoti eksportētā PET ražošanai, un ka gadījumā, ja tie būtu samaksāti, tie netika atmaksāti, izmantojot citu nodokļu mehānismu, kas nav saistīts ar DDS. Izmeklēšanas gaitā ieinteresētās personas nesniedza informāciju par netiešajiem nodokļiem saistībā ar DDS, kas varētu ietekmēt pārliekās atmaksas līmeni, lai gan tās tika vairākkārt aicinātas sniegt informāciju, kas ļautu aprēķināt pārlieko atmaksu saistībā ar DDS. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(82)

Indijas valdība arī apgalvo, ka DDS nodrošina pārbaudes mehānismu, kas izmantojams, lai uzraudzītu izejvielu patēriņu eksportētā ražojuma ražošanai.

(83)

Lai pamatotu savu apgalvojumu, Indijas valdība atsaucas uz dažām nodokļu atmaksas noteikumu un muitas rokasgrāmatas normām, saskaņā ar kurām tiek veiktas revīzijas un pārbaudes, tomēr tā nespēj pierādīt, ka DDS shēma paredz sistēmu vai procedūru (II pielikuma 4. punkta nozīmē), kas apliecina, kuras izejvielas un kādos daudzumos tiek patērētas eksportētā ražojuma ražošanai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(84)

Turklāt pārbaudes sistēmas vai procedūras (II pielikuma 4. punkta nozīmē) trūkums nebija saistīts ar subsīdiju summu noteikšanu, kā izklāstīts 70. apsvērumā, jo Komisija pārlieko atmaksu aprēķināja, pamatojoties uz informāciju, kas bija pieejama no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Indijas valdība apgalvoja, ka Komisijai bija pienākums rīkoties proaktīvi pārliekās atmaksas aprēķināšanai.

(85)

74. apsvērums parāda, ka Komisija proaktīvi centās iegūt informāciju, kas ļautu noteikt, vai daļa no DDS summas nebija pārliekā atmaksa. Turklāt, lai gan tikusi aicināta, Indijas valdība nav veikusi turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz attiecīgo ražotāju eksportētāju faktiskajiem darījumiem. Tāpēc šis apgalvojums ir nebūtisks.

(86)

Komisija konstatēja, ka attiecīgie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saņēma atvieglojumus atbilstīgi EPCGS, kas varētu būt saistāmi ar pārskatāmo ražojumu.

(87)

Detalizēts EPCGS apraksts sniegts FTP 2015-20 5. nodaļā, kā arī HOP I 2015-20 5. nodaļā.

(88)

Tiesības izmantot šo pasākumu ir ražotājiem eksportētājiem, kā arī tirgotājiem eksportētājiem, kam “ir saikne” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

(89)

Saskaņā ar nosacījumu par eksporta pienākumu uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Tālab Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un attiecīga maksājuma veikšanas izdod EPCGS atļauju. Shēma paredz samazinātu importa nodokļa likmi, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kurus importē, izmantojot šo shēmu. Lai eksporta pienākums tiktu izpildīts, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai konkrētā periodā saražotu konkrētu eksportam paredzēto preču daudzumu. Saskaņā ar FTP 2015-20 ražošanas līdzekļus var importēt ar 0 % nodokļa likmi atbilstīgi EPCGS. Ilgākais sešu gadu laikā ir jāizpilda eksporta pienākums, kas ir vienāds ar ietaupīto nodokļa summu reizinātu ar koeficientu seši.

(90)

EPCGS atļaujas turētājs var arī iegūt ražošanas līdzekļus iekšzemes tirgū. Tādā gadījumā vietējais ražošanas līdzekļu ražotājs var saņemt ieguvumu bez nodokļiem importēt sastāvdaļas, kas vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu ražošanai. Alternatīvi vietējais ražotājs var arī prasīt uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS atļaujas turētājam attiecināt nosacītā eksporta ieguvumus.

(91)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmes samazināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šādu koncesiju tiek samazināti tādi Indijas valdības ieņēmumi no nodokļiem, kas citādi būtu iekasējami. Tā arī sniedz ieguvumu eksportētājam, kas ir vienāds ar nodokļa samazinājuma summu.

(92)

Turklāt pēc likuma EPCGS ir atkarīga no eksporta rādītājiem, jo šādas atļaujas nevar saņemt, ja neapņemas veikt eksportu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka shēma ir specifiska un kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(93)

EPCGS nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma i) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksportēto ražojumu ražošanā ražošanas līdzekļi netiek patērēti.

(94)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu aprēķināja subsīdijas summu, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem periodā, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma periodam konkrētajā ražošanas nozarē. Tad tika aprēķināta subsīdijas summa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, izdalot kopējo nesamaksātās ievedmuitas summu ar amortizācijas perioda ilgumu. Lai atspoguļotu laika gaitā gūtā ieguvuma pilno vērtību, šādi aprēķinātajai summai, kas attiecināma uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, tika pieskaitīti šajā periodā gūtie procenti. Tika uzskatīts, ka tam piemērota ir izmeklēšanas periodā Indijā izmantotā komerciālā procentu likme.

(95)

Neviens no Indijas ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja tādu maksu atskaitīšanu no kopējās subsīdijas summas, kas radušās, lai saņemtu subsīdiju, lai arī tiem ir šādas tiesības saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(96)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu Komisija šo subsīdijas summu attiecināja uz pārskatāmā ražojuma kopējo eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucēju), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un nav piešķirta, pamatojoties uz izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(97)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka subsīdijas likmes saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 0,11 % Dhunseri grupai un 0,45 % Reliance.

(98)

IDIPL apgalvoja, ka ražotni un saskaņā ar EPCGS importētas iekārtas izmantoja PET ražošanai, lai to pārdotu gan iekšzemes, gan eksporta tirgos, un tāpēc apgalvoja, ka 96. apsvērumā minētajam saucējam vajadzētu būt uzņēmuma kopējam pārdošanas apjomam, nevis PET eksporta apgrozījumam.

(99)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka pat tad, ja šis nepamatotais apgalvojums būtu pareizs, tā kā EPCGS ir atkarīga no eksporta rādītājiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem, ir piemērojams 7. panta 2. punkts, un saucējs, kas izvēlēts 96. apsvērumā, ir pamatots. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(100)

Tika konstatēts, ka abi attiecīgie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saņēma ieguvumus no MEIS.

(101)

Detalizēts MEIS apraksts sniegts FTP 2015-20 3. nodaļā un HOP I 2015-20 3. nodaļā.

(102)

MEIS stājās spēkā 2015. gada 1. aprīlī.

(103)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(104)

Tiesības izmantot MEIS ir tiem uzņēmumiem, kuri eksportē konkrētus ražojumus uz konkrētām valstīm, kuras sagrupētas A grupā (“Tradicionālie tirgi”, tostarp visas ES dalībvalstis), B grupā (“Jaunietekmes un mērķa tirgi”) un C grupā (“Citi tirgi”). Valstis, kuras sagrupētas katrā grupā, un ražojumu saraksts ar atbilstošām atbalsta likmēm ir norādīti attiecīgi FTP 2015-20 3.B papildinājuma 1. un 2. tabulā.

(105)

Ieguvums izpaužas kā nodokļa kredīts, kas ir vienāds ar procentuālo daļu no FOB eksporta vērtības.

(106)

Laikā, kad MEIS stājās spēkā 2015. gada aprīlī, pārskatāmais ražojums nebija iekļauts 3.B papildinājumā, un tādējādi uz to neattiecās MEIS ieguvumi. Tomēr 2015. gada 29. oktobrī ar publisku paziņojumu Nr. 44/2015-2020 PET MEIS ieguvumu attiecināja uz eksportu uz A un B grupas valstīm, un līdz art to par šo eksportu varēja saņemt ieguvumu 2 % apmērā no eksporta FOB vērtības. Ar publisko paziņojumu Nr. 06/2015-2020 2016. gada 4. maijā uz eksportu uz C grupas valstīm attiecināja to pašu 2 % ieguvumu.

(107)

Daži eksporta veidi ir izslēgti no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kas darbojas saskaņā ar speciālo ekonomisko zonu/uz eksportu orientētu struktūru shēmās.

(108)

Nodokļa kredīti saskaņā ar MEIS ir brīvi pārvedami un derīgi 18 mēnešus no izsniegšanas dienas. Tos var izmantot: i) muitas nodokļu samaksai par izejmateriālu vai preču, arī ražošanas līdzekļu, importu, ii) akcīzes nodokļu samaksai par izejmateriālu vai preču, arī ražošanas līdzekļu, iegādi un iii) pakalpojumu nodokļa samaksai par pakalpojumu iegādi.

(109)

Pieteikums ieguvuma saņemšanai saskaņā ar MEIS ir jāaizpilda tiešsaistē Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Attiecīgā dokumentācija (kravaszīmes, bankas realizācijas sertifikāts un apliecinājums par izkraušanu) jāpievieno tiešsaistes pieteikumam. Indijas valdības attiecīgā reģionālā iestāde izsniedz nodokļa kredītu pēc dokumentu rūpīgas pārbaudes. Ja eksportētājs iesniedz attiecīgo informāciju, reģionālajai iestādei nav rīcības brīvības lemt par nodokļa kredīta piešķiršanu.

(110)

MEIS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. MEIS nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmanto, lai kompensētu importa nodokļus, kas samaksāti par ražošanas līdzekļiem, tādējādi mazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu iekasējami. Turklāt MEIS nodokļa kredīts sniedz ieguvumu eksportētājam, kam nav jāmaksā minētie importa nodokļi.

(111)

Arī pēc likuma MEIS ir atkarīga no eksporta rādītājiem, tādēļ tā uzskatāma par specifisku un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu Komisija kompensējamo subsīdiju summu aprēķināja kā ieguvumu, ko guva saņēmējs un kas konstatēts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Šajā brīdī Indijas valdība izsniedz nodokļa kredītu, ko ražotājs eksportētājs iegrāmato kā debitoru saistības, kuras ražotājs eksportētājs var izlīdzināt jebkurā brīdī. Tas ir finansiāls ieguldījumus pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta kravaszīmi, Indijas valdībai vairs nav rīcības brīvības lemt par subsīdijas piešķiršanu. Ņemot vērā minēto, Komisija uzskata par lietderīgu ieguvumus, kas saņemti no MEIS, uzskatīt par kopējām summām, kas nopelnītas eksporta darījumos, kuri pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikti, izmantojot šo shēmu.

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu Komisija šo subsīdijas summu (skaitītāju) attiecināja uz pārskatāmā ražojuma kopējo eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucēju), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un nav piešķirta, pamatojoties uz izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(114)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka subsīdijas likmes saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir attiecīgi 1,90 % Dhunseri grupai un 1,93 % Reliance.

(115)

Indijas valdība apgalvoja, ka MEIS nav kompensējama divu šādu pamatojumu dēļ: 1) shēma atbilst noteikumiem, kas izklāstīti ASCM I pielikuma g) un h) punktā, tos lasot kopā ar II pielikuma noteikumiem, un 2) nodokļu kredīta ekvivalenti ir “kredītzīmes”, kas turētājam sniedz ieguvumu tikai tad, kad tas tiek izmantots, lai kompensētu importa nodokļus.

(116)

Attiecībā uz pirmo pamatojumu Indijas valdība nenāca klajā ar pierādījumiem. Pats par sevi apgalvojums, ka MEIS pamatmērķis ir sniegt eksportētājiem palīdzību, kompensējot infrastruktūras neefektivitāti un saistītās izmaksas/nodokļus, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nav pietiekams, lai parādītu, ka MEIS atbilst noteikumiem, kas izklāstīti ASCM I pielikuma g) un h) punktā, tos lasot kopā ar II pielikuma noteikumiem. Attiecībā uz otro pamatojumu tiek atgādināts – kā paskaidrots 108. apsvērumā, no brīža, kad Indijas valdība MEIS saņēmējam piešķir nodokļu kredīta ekvivalentu, šo nodokļu kredīta ekvivalentu var izmantot jebkurā brīdī, lai kompensētu konkrētus nodokļus vai pārdodu to tālāk citam uzņēmējam, jo nodokļu kredīta ekvivalenti ir brīvi pārvedami. Tāpēc tiek uzskatīts, ka Indijas valdība piešķir ieguvumu MEIS saņēmējam brīdī, kad tiek piešķirts nodokļu kredīta ekvivalents. Šķiet, šī interpretācija pieņemta arī Indijas grāmatvedības standartos, jo nodokļu kredīta ekvivalentu finansiālā vērtība tiek iegrāmatota kā debitoru saistības, tiklīdz Indijas valdība piešķir šos nodokļu kredīta ekvivalentus, kā paskaidrots 112. apsvērumā, nevis laikā, kad to faktiski izmanto, lai kompensētu nodokli. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(117)

Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šo pasākumu izmantoja viens uzņēmums. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka saņemtais ieguvums ir nebūtisks, un tāpēc šis pasākums netika papildus analizēts.

(118)

Komisija atgādina, ka subsidēšanas summa, kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1350 noteikta attiecībā uz DPL un Reliance, bija attiecīgi 3,2 % un 6,2 %, kā rezultātā kompensācijas maksājums bija attiecīgi 35,69 EUR/t un 69,39/t.

(119)

Pašreizējās daļējās starpposma pārskatīšanās Komisija konstatēja, ka kompensējamo subsīdiju summa, izteikta ad valorem, ir 2,3 % Dhunseri un 4 % Reliance. Kā paskaidrots 27.–30. apsvērumā, Dhunseri grupas subsīdijas likmes, kas norādītas turpmāk tabulā, tika noteiktas, apkopojot datus par IDIPL un MPPL (diviem grupas PET ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā).

Tabula

Likmes individuālām kompensētajām subsīdijām

(120)

Pašlaik spēkā esošie kompensācijas pasākumi ir noteikti kā specifisks maksājums. Tādējādi, pamatojoties uz tabulā norādītājām subsīdiju likmēm, Komisija noteica šādus specifiskus kompensācijas maksājumus: 18,73 EUR/t Dhunseri grupai un 29,21 EUR/t Reliance.

(121)

Saskaņā ar iepriekš minēto 16. apsvērumu Komisija izvērtēja, vai ir jāgroza maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā un kas ir 69,40 EUR/t. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka lielākais spēkā esošais maksājums Indijas ražotājiem eksportētājiem – 74,60 EUR/t – ir noteikts uzņēmumam Pearl Engineering Polymers Ltd (ražotājs, uz kuru neattiecas šīs pārskatīšanas). Tā kā šajā pārskatīšanā lielākais maksājums nav grozīts, tādas maksājuma likmes grozījumi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā, nav pamatoti.

(122)

Saskaņā ar pamatregulas 19. panta 4. punktu tika pārbaudīts, vai ar subsidēšanu saistītie apstākļi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir ievērojami mainījušies un šo apstākļu izmaiņas bija ilglaicīgas.

(123)

Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgie ražotāji eksportētāji turpināja saņemt Indijas valdības piešķirtās kompensējamās subsīdijas, lai gan ar atšķirīgām likmēm.

(124)

Attiecībā uz Reliance nozīmīgākās subsīdijas subsidēšanas likmju ziņā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija DDS un MEIS. Nekas neliecina par to, ka šīs subsīdijas pārskatāmā nākotnē beigs pastāvēt. Abas subsīdijas rada ieguvumu, kas aprēķināts kā fiksēta procentuālā daļa no FOB eksporta vērtības, un nekas neliecina arī par to, ka attiecīgās subsīdiju likmes tuvākajā nākotnē tiks mainītas.

(125)

Attiecībā uz DDS pēdējo septiņu gadu laikā Indijas valdība vairākkārt samazināja subsidēšanas likmi: no 5,5 % no FOB vērtības 2011. gadā tā tika samazināta līdz 3,9 % 2012. gadā, 3,0 % 2013. gadā, 2,4 % 2014. gadā, 1,9 % 2015. gadā un visbeidzot 1,5 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar Akcīzes un muitas centrālās padomes (Central Board of Excise and Customs) tīmekļa vietni (21) likme kopš tā laika nav mainīta.

(126)

Attiecībā uz MEIS 2 % likme no FOB vērtības, ko 2015. gada oktobrī sāka piemērot PET, kā paskaidrots 106. apsvērumā, saskaņā ar Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietni (22) kopš tā laika nav mainījusies.

(127)

Attiecībā uz EPCGS nav arī sagaidāms, ka pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda būtiski mainīsies subsidēšanas likme, jo a) nebija norāžu par ražošanas līdzekļiem, kurus plānots importēt nozīmīgos daudzumos, un b) jebkāds ieguvums, kurs piešķirts ar šo subsīdiju, ir sadalīts vairākos gados, kas atbilst ražošanas līdzekļu nolietojuma laikposmam (no 18 līdz 25 gadiem Indijā).

(128)

Lielākās subsīdijas pēdējā starpposma pārskatīšanā, kas minēta 7. apsvērumā, kā tas tika secināts Īstenošanas regulā (ES) 2015/1350, Reliance saņēma no AAS. Kā aprakstīts iepriekš 46. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saistībā ar pašreizējo pārskatīšanu AAS tika izmantota ļoti maz, jo uz lielāko daļu eksporta attiecās ieguvumi no DDS, kas ir savstarpēji izslēdzoša ar AAS. AAS shēma joprojām ir pieejama, un nevar izslēgt, ka Reliance nākotnē to neatsāks izmantot, bet tas automātiski samazinātu ieguvumus, kas iegūti no DDS, jo uz ikvienu eksporta darījumu var attiecināt tikai vienu no abām subsīdijām.

(129)

Kā izklāstīts 125.–128. apsvērumā, netika gūti pierādījumi tam, ka kompensējamās shēmas tiks pārtrauktas vai to subsidēšanas līmeņi nākotnē tiks palielināti vai samazināti. Pamatojoties uz to, Komisija secina, ka apstākļi, kā rezultātā Reliance ieguva jauno subsidēšanas likmi, ir ilglaicīgi.

(130)

Pašreizējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Reliance saņēma mazākus ieguvumus no subsidēšanas nekā 7. apsvērumā minētajā iepriekšējā starpposma pārskatīšanā, kā tika secināts Īstenošanas regulā (ES) 2015/1350, jo konstatētās subsīdiju likmes samazinājās no 6,2 % līdz 4 %. Pamatojoties uz 129. apsvērumu, ir iespējams, ka Reliance arī turpmāk saņems subsīdijas, kas ir mazākas par tām, kuras noteiktas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1350. Tādēļ Komisija secināja, ka pašreizējo pasākumu turpināšana izraisītu maksājuma līmeni, kas ir augstāks par kompensējamo subsīdiju, kura rada kaitējumu. Tāpēc spēkā esošo pasākumu līmenis būtu jāgroza, lai atspoguļotu jauno situāciju.

(131)

Ciktāl tas attiecas uz Dhunseri grupu, izmeklēšanas gaitā 27.–30. apsvērumā tika konstatēts, ka grupas struktūra ir būtiski mainījusies. Vissvarīgākais ir tas, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā grupai piederēja divas PET ražotnes salīdzinājumā ar vienu ražotni iepriekšējā starpposma pārskatīšanā. Reorganizācija, ko veica, apvienojoties ar partneri IVL, ietvēra vairākus juridiskos pasākumus gandrīz divu gadu laikposmā, un visticamāk tā tika pabeigta, kad 2017. gada decembrī to atļāva Kolkatas Augstā tiesa. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka struktūras izmaiņas ir ilglaicīgas. Tāpēc tika secināts, ka spēkā esošie pasākumi būtu jāgroza, lai atspoguļotu jauno situāciju, arī ņemot vērā iepriekšējos secinājumus par pašreizējo (un zemāku) subsidēšanas līmeni, kas konstatēts šajās pārskatīšanās.

(132)

Kā paskaidrots 120. apsvērumā, grozītie pasākumi ir noteikti kā specifiski maksājumi. Specifiskas maksājuma likmes aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, un tādēļ tās saglabājas tajā pašā līmenī neatkarīgi no eksporta cenas dinamikas.

(133)

Tomēr atšķirībā no subsīdijām, ar kurām sākotnējās izmeklēšanas laikā piešķīra vislielākās subsidēšanas summas, divas galvenās subsīdiju shēmas (DDS un MEIS) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķir finansiālus ieguvumus, kas ir tieši proporcionāli eksporta cenai. Šīs divas subsīdijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja attiecīgi 97 % un 89 % no Dhunseri grupas un Reliance kopējās subsidēšanas summas. Tas nozīmē, ka kompensējamo subsīdiju summa palielinās automātiski līdz ar eksporta cenas pieaugumu. Tādēļ specifiski nodokļi acīmredzami nav piemēroti, lai pienācīgi kompensētu faktisko subsidēšanas līmeni, kas noteikts abiem ražotājiem eksportētājiem.

(134)

Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka atšķirībā no sākotnējās izmeklēšanas specifiski nodokļi vairs nav piemērotākais pasākumu veids, ņemot vērā šos apstākļus. Tomēr pasākumu veida izmaiņas pašreizējo starpposma pārskatīšanu kontekstā nevar paredzēt, jo šādas izmaiņas būtu jāattiecina uz visiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, kamēr pašreizējās starpposma pārskatīšanas attiecas tikai uz divu ražotāju eksportētāju subsidēšanas līmeņa noteikšanu. Tāpēc Komisija nolēma saglabāt pasākumu pašreizējo veidu.

(135)

Pēc informācijas izpaušanas IDIPL iesniedza cenu saistību piedāvājumu. Piedāvājums tika noraidīts, jo subsidēšana pēc būtības rada situāciju, kurā minimālās importa cenas saistību piemērošana izraisītu subsidēšanas pieaugumu. Tas ir tādēļ, ka subsidēšanas līmenis saskaņā ar DDS un MEIS, kas kopā veido 95 % no subsidēšanas, ir atkarīgs no to ražojumu FOB vērtības, kas eksportēti saskaņā ar šīm shēmām. Turklāt tās grupas struktūra, kurai pieder IDIPL, neļautu efektīvi uzraudzīt saistības.

(136)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,