2.7.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/13

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 325/2012 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Indijas un Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes skābeņskābes importam.

(2)

Pēc Vispārējās tiesas 2015. gada 20. maija sprieduma (3) pasākumi tika atcelti, ciktāl tie attiecās uz Ķīnas ražotāju eksportētāju Yuanping Changyuan Chemicals Co. Ltd (“Yuanping”). Pēc minētā sprieduma izpildes Komisija atkārtoti noteica Yuanping veiktajam attiecīgā ražojuma importam antidempinga pasākumus, kas stājās spēkā 2016. gada 30. novembrī (4).

(3)

Spēkā esošie pasākumi ir noteikti kā procentuālais maksājums 14,6–52,2 % apmērā attiecīgo valstu importam. Attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku (“ĶTR”) maksājumi noteikti 14,6–37,7 % robežās tiem Ķīnas uzņēmumiem, kas sadarbojās. Valsts mēroga dempinga maksājuma likme ir 52,2 %. Attiecībā uz Indiju maksājumi noteikti 22,8–31,5 % robežās sadarbībā iesaistītajiem uzņēmumiem. Valsts mēroga maksājuma likme ir 43,6 %.

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5), Komisija saņēma pieprasījumu sākt pret attiecīgajām valstīm vērsto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(5)

Oxaquim S.A. (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ražo vairāk nekā 50 % no Savienības kopējā skābeņskābes ražošanas apjoma, 2017. gada 18. janvārī iesniedza pieprasījumu.

(6)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām ir iespējama dempinga turpināšanās un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanās.

(7)

Noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija ar 2017. gada 12. aprīlīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (6) informēja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(8)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(9)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, citu zināmo Savienības ražotāju, zināmos attiecīgo valstu ražotājus eksportētājus, zināmos importētājus, zināmos iesaistītos lietotājus un tirgotājus, zināmās apvienības, kas pārstāv Savienības ražotājus un lietotājus, kā arī eksportētājvalstu pārstāvjus.

(10)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja procedūras sākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Neviena ieinteresētā persona uzklausīšanu nepieprasīja.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(12)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos Indijas un ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt procedūras sākšanas paziņojumā norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Indijas un ĶTR pārstāvniecību Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(13)

Trīs Indijas ražotāji eksportētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tāpēc atlase nebija vajadzīga un Komisija nosūtīja anketu visiem trim uzņēmumiem. Tomēr tikai divi Indijas uzņēmumi sniedza atbildi uz anketas jautājumiem.

(14)

Neviens ĶTR uzņēmums nepieteicās. Komisija 2017. gada 18. maijā ar verbālnotu informēja Ķīnas iestādes par to, ka sadarbībā neiesaistījās neviens ĶTR ražotājs eksportētājs. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tā plānoja balstīt savus konstatējumus par ĶTR ražotājiem eksportētājiem uz pieejamajiem faktiem. Piezīmes netika saņemtas.

(15)

Attiecīgajā periodā Savienībā skābeņskābi ražoja tikai divi ražotāji. Tādējādi Savienības ražotāju atlase nebija vajadzīga. Lai gan anketas tika nosūtītas abiem uzņēmumiem, atbildi uz anketas jautājumiem iesniedza tikai pieprasījuma iesniedzējs.

(16)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos nesaistītos importētājus sniegt procedūras sākšanas paziņojumā norādīto informāciju.

(17)

Atlases veidlapu aizpildīja septiņi uzņēmumi. Tikai viens no tiem norādīja, ka ir importējis skābeņskābi no attiecīgajām valstīm. Ņemot vērā uzņēmumu nelielo skaitu, atlase netika uzskatīta par vajadzīgu.

(18)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(19)

Komisija nosūtīja anketas diviem zināmajiem Savienības ražotājiem, trim Indijas ražotājiem eksportētājiem, visiem zināmajiem lietotājiem un septiņiem nesaistītajiem importētājiem, kas aizpildīja atlases veidlapu.

(20)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem, viena Savienības ražotāja un pieciem lietotājiem.

(21)

Komisija veica pārbaudes šādos uzņēmumos:

(22)

Attiecīgais ražojums ir Indijas un ĶTR izcelsmes skābeņskābe, kas var būt dihidrāta (CUS numurs 0028635-1 un CAS numurs 6153-56-6) vai bezūdens formā (CUS numurs 0021238-4 un CAS numurs 144-62-7), ūdens šķīdumā vai neizšķīdināta un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2917 11 00 (Taric kods 2917110091) (“attiecīgais ražojums”).

(23)

Skābeņskābei ir plašs lietojums, piemēram, to izmanto kā reducētāju un balinātāju, lieto farmaceitiskajā sintēzē un ķīmisko vielu ražošanā.

(24)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka ir divi skābeņskābes veidi – nerafinēta skābeņskābe un rafinēta skābeņskābe. Rafinētu skābeņskābi, kas ražota ĶTR, nevis Indijā, ražo nerafinētas skābeņskābes attīrīšanas procesā, kura mērķis ir atbrīvoties no dzelzs, hlorīdiem, metāla daļiņām un citiem piemaisījumiem. Tā kā ĶTR nesadarbojās, pašreizējā pārskatīšanas izmeklēšanā tika pieņemts, ka ĶTR ražotāji eksportētāji ražo un eksportē rafinētu skābeņskābi, kā tas bija sākotnējā izmeklēšanā.

(25)

Skābeņskābei, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, skābeņskābei, ko ražo un pārdod Indijas un ĶTR iekšzemes tirgū, un skābeņskābei, ko importē Savienībā no Indijas un ĶTR, būtībā ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats galapatēriņš.

(26)

Tāpēc minētie ražojumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām Indijas un Ķīnas ražotāju eksportētāju dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(28)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā skābeņskābes eksports no ĶTR un Indijas uz Savienību turpinājās, kaut arī mazākos apjomos nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (no 2010. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim). Saskaņā ar Eurostat datiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas un Indijas skābeņskābes imports Savienībā veidoja apmēram 16 % no tirgus.

(29)

Indijā ir četri zināmi skābeņskābes ražotāji, no kuriem divi sniedza atbildi uz anketas jautājumiem. Pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju (7), Komisija aplēsa, ka Indijas kopējais ražošanas apjoms ir apmēram 30 000 tonnu. Pamatojoties uz Indijas valdības datiem par 2016.–2017. gadu, aplēsts, ka Indijas kopējais eksports ir aptuveni 9 000 tonnu (8).

(30)

Pamatojoties uz Eurostat un Indijas valdības datiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Indijas uz Savienību bija ierobežots un sasniedza aptuveni 800–900 tonnu.

(31)

Pēc samazinājuma, kas vērojams kopš pasākumu noteikšanas, abu sadarbībā iesaistīto Indijas ražotāju pārdošanas apjomi Savienībā ir ļoti ierobežoti. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijas galvenais ražotājs eksportētājs bija uzņēmums, kas pārtrauca sadarbību, neatbildot uz anketas jautājumiem.

(32)

Indijas importam arī tiek piemērots KMT (9) nodoklis 6,5 % apmērā.

(33)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai abu sadarbībā iesaistīto Indijas uzņēmumu kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražotāja eksportētāja veiktās līdzīgā ražojuma pārdošanas kopējais apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no ražotāja eksportētāja pārskatāmā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka abu sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs.

(34)

Tad Komisija noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību, attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū. Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja izmeklēšanas periodā šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Komisija noteica, ka abu sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi.

(35)

Pēc tam, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu, katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem pircējiem veiktās iekšzemes pārdošanas apjoma rentablo daļu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(36)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:

Attiecībā uz abiem Indijas uzņēmumiem, kas sadarbojās šajā izmeklēšanā, tika noteikts, ka nevienam no tiem nav pārdošanas apjomu, kas atbilstu iepriekš minētajiem kritērijiem.

(37)

Normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja:

Vienam sadarbībā iesaistītajam Indijas uzņēmumam, t. i., Radiant, kas iekšzemes tirgum un eksportam pārdeva tikai vienu ražojuma veidu, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz šo metodoloģiju, un izmantoja tikai rentablos pārdošanas apjomus, kas veidoja [10–15] % no pārdošanas apjoma. Otram sadarbībā iesaistītajam Indijas uzņēmumam šos kritērijus nepiemēroja.

(38)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids parastā tirdzniecības apritē nebija pārdots vai bija pārdots nepietiekamā daudzumā, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu. Šādiem ražojuma veidiem saliktā normālā vērtība tika aprēķināta, pie sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(39)

Otrs Indijas uzņēmums, proti, Star Oxochem, pārdeva divus ražojuma veidus – vienu tikai iekšzemes tirgum un otru gandrīz tikai eksportam (veicot nedaudzus pārdevumus iekšzemes tirgū). Attiecībā uz eksportēto ražojuma veidu nebija rentablu pārdošanas apjomu. Normālā vērtība tika aprēķināta, pie vidējām ražošanas izmaksām pieskaitot vidējās PVA izmaksas un peļņas procentu, saskaņā ar 38. apsvērumā aprakstīto metodoloģiju pamatojoties uz iekšzemes tirgū pārdotā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjomu parastā tirdzniecības apritē.

(40)

Attiecībā uz ražošanas izmaksu noteikšanu pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka nātrija nitrīta ražošanas izmaksas, no kurām atņemti ieņēmumi no pārdošanas, būtu jāattiecina uz skābeņskābes ražošanu. Pieprasījuma iesniedzēja gadījumā nātrija nitrīts būtu jāuzskata par blakusproduktu, nevis par atsevišķu dzīvotspējīgu darījumdarbības virzienu. Pamatojoties uz izmeklēšanā savāktajiem pierādījumiem, Komisija secināja, ka nātrija nitrīts ir blakusprodukts, jo tas ir sekundārs produkts, kas iegūts skābeņskābes ražošanas procesā. Tas nav primārais produkts, kas tiek ražots. Blakusprodukts ir tirgojams. Ieņēmumi no tā pārdošanas jāatskaita no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, kurās ir ietvertas šā blakusprodukta ražošanas izmaksas. Viena Indijas ražotāja ražošanas izmaksas, veicot attiecīgas korekcijas, tika mainītas tā, lai nātrija nitrītu uzskatītu par blakusproduktu, nevis par dzīvotspējīgu darījumdarbības virzienu.

(41)

Abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(42)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas tika noteikta, par pamatu ņemot EXW cenu, kā aprakstīts iepriekš.

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas, lai ņemtu vērā transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un papildizmaksas, iepakošanas izmaksas, atlaides, kredīta izmaksas, banku komisijas maksas un komisijas naudu, ko samaksājis sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs. Iekšzemes cenu korekciju apmērs tika lēsts 0–5 % robežās. Eksporta cenu gadījumā korekcija bija 10–25 % apmērā. Katrs no šiem abiem sadarbībā iesaistītajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem saņēma sīkus aprēķinus par korekcijām īpašajā informācijas atklāšanā.

(44)

Saistībā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu abi sadarbībā iesaistītie ražotāji norādīja, ka ir guvuši labumu no Indijas preču eksporta shēmas (Merchandise Exports from India Scheme – “MEIS”) (10). MEIS ir Indijas valdības shēma, kas eksportētājiem nodrošina stimulu nodokļu kredīta ekvivalenta veidā, lai kompensētu nodokļu nomaksas radītos zaudējumus. Šo stimulu maksā procentos no to konkrēto preču realizētās brīvas klājpiegādes (free on board – “FOB”) cenas (brīvi izvēlētā ārvalstu valūtā), kuras izved uz konkrētiem tirgiem. Šis eksporta stimuls nav pieļaujamā korekcija cenu salīdzinājumam. Tas nav kvalificējams kā nodokļu atmaksas shēma, par kādu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu varētu uzskatīt korekciju, jo 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā ir ļauts koriģēt tikai normālo vērtību, nevis eksporta cenu. Turklāt minētā ekvivalenta vērtību nevis aprēķina saistībā ar ievedmuitas nodokļu summu, kas tiktu iekļauta lejasposma ražojumu eksportā, bet drīzāk nosaka procentos no eksportēto preču FOB cenas. Kā arī neatkarīgi no stimula vērtības aprēķināšanas sistēmas darbība nerada situāciju, kad ievedmuitas maksājumi, kas radušies saistībā ar materiāliem, kuri fiziski iestrādāti iekšzemes tirgū pārdotajā līdzīgajā ražojumā, tiek atmaksāti vai netiek iekasēti par tādas pašas produkcijas eksportēšanu uz Savienību. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ normālās vērtības vai eksporta cenas korekcija nebūtu pieņemama.

(45)

Viens sadarbībā iesaistītais ražotājs norādīja, ka gūst labumu arī no centralizētā pievienotās vērtības nodokļa (Central Value Added Tax – “CENVAT”) shēmas (11). Saskaņā ar šo shēmu gatavā ražojuma ražotājam vai ar nodokli apliekama pakalpojuma sniedzējam ir atļauts ņemt kredītu samaksātajiem akcīzes nodokļiem, kā arī pakalpojumu nodoklim, kas samaksāts par jebkuru ražotnē iepriekš saņemtu pakalpojumu vai par jebkuru gatavā ražojuma ražotāja iepriekš saņemtu pakalpojumu. Uzņēmums nepierādīja, ka šo shēmu nepiemēro vienādi galapatēriņa precēm, ko pārdod iekšzemes tirgū. Tāpēc – līdzīgi MEIS shēmai – saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu šis atbrīvojums no akcīzes nodokļa nav pieļaujamā korekcija cenu salīdzinājumam.

(46)

Tādēļ korekcijas attiecībā uz MEIS shēmu un CENVAT netika veiktas.

(47)

Abi sadarbībā iesaistītie ražotāji pieprasīja korekciju attiecībā uz valūtas konvertēšanu. Tas tika noraidīts, jo valūtas maiņas kursi pēc cenas noteikšanas svārstījās un tādējādi neietekmēja cenu salīdzinājumu.

(48)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar pārskatāmā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Pamatojoties uz šo metodoloģiju, abiem uzņēmumiem konstatētās individuālās dempinga starpības ir norādītas nākamajā tabulā:

(49)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijas ražotāji eksportētāji turpināja eksportēt skābeņskābi uz Savienību par dempinga cenām.

(50)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija ne vien konstatēja dempinga turpināšanos, bet arī analizēja, vai pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv iespējamība, ka eksports par dempinga cenām varētu pieaugt. Tā pētīja Indijas ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, Indijas eksportētāju rīcību citos tirgos un Savienības tirgus pievilcīgumu.

(51)

Tā kā tikai divi Indijas ražotāji eksportētāji sadarbojās, papildu elementi tika vākti no pieejamiem faktiem, kā izklāstīts turpmāk.

(52)

Pamatojoties uz pārbaudītiem sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju datiem, divu apmeklēto Indijas ražotāju jaudas izmantojums pārsniedza 75 %.

(53)

Kopumā tiek lēsts, ka Indijas skābeņskābes ražotāju kopējā jauda ir aptuveni 40 000 tonnu un neizmantotā jauda – aptuveni 10 000 tonnu (12). Neizmantotās jaudas apjoms ir vienāds ar kopējo patēriņu Savienībā.

(54)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā abiem sadarbībā iesaistītajiem Indijas uzņēmumiem bija ievērojami eksporta pārdošanas apjomi uz citām pasaules valstīm. Viens uzņēmums lielāko daļu savas produkcijas eksportēja, savukārt otrs vairumu produkcijas pārdeva iekšzemes tirgū.

(55)

Attiecībā uz Indijas eksportu kopumā Indijas valdības statistika (13) liecina, ka 2016.–2017. gadā lielākie eksporta galamērķi bija Malaizija, Meksika, Pakistāna, Krievija un Taivāna. Eksports uz šīm piecām valstīm sasniedza 5 700 tonnu. Pamatojoties uz Indijas valdības statistiku, vidējā cena Indijas eksportam uz Savienību ir par 7 % augstāka nekā vidējā cena eksportam uz citām pasaules valstīm. Cenas Indijas eksportam uz Savienību parasti ir augstākas nekā cenas eksportam uz citām pasaules valstīm, izņemot ASV un Meksiku.

(56)

Lai gan Savienībai ir samērā neliels skābeņskābes tirgus, tas joprojām ir pievilcīgs Indijas ražotājiem eksportētājiem. Kā norādīts iepriekšējā apsvērumā, Savienības vidējā cena ir par 7 % augstāka nekā citur pasaulē. Šo pievilcīgumu apstiprina arī tas, ka, lai gan spēkā ir samērā augsti antidempinga maksājumi, trīs no četriem Indijas ražotājiem eksportētājiem turpina eksportēt uz Savienības tirgu. Turklāt viens Indijas uzņēmums savā nekonfidenciālajā atbildē uz anketas jautājumiem skaidri norādīja, ka “ES tirgum ir milzīgs potenciāls un tas ir pievilcīgs ražojuma cenas ziņā”.

(57)

Ņemot vērā pieejamo Indijas neizmantoto jaudu, Indijas ražotāju vispārīgo cenu līmeni trešo valstu tirgos un Savienības tirgus pievilcību cenu ziņā, ir ļoti iespējams, ka pasākumu neesības gadījumā vismaz zināms daudzums Indijas pieejamās jaudas tiktu izmantots, lai ražotu skābeņskābi eksportam uz Savienību, vai ka zināma daļa eksporta uz trešo valstu tirgiem tiktu novirzīta uz Savienību, ņemot vērā, ka Savienības tirgū ir augstākas cenas.

(58)

Viens sadarbībā iesaistīts Indijas uzņēmums 2017. gada 23. oktobrī iesniegtajos dokumentos apgalvoja, ka ĶTR ražošanas apjomu samazināšanās dēļ tas ir rezervējis visu jaudu līdz 2018. gada martam. Tas norādīja, ka ĶTR ražošanas apjomu samazināšanās varētu radīt spiedienu Savienības tirgū. Tomēr, kā turpmāk norādīts 3.3. iedaļā, nav konstatēts, ka šāds Ķīnas ražošanas apjomu samazinājums pastāv un ka – pat ja tāds būtu – tas ietekmētu pasaules un Savienības tirgu šādā veidā.

(59)

Kopumā tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv iespēja, ka Indijas uzņēmumi eksportēs uz Savienību lielākus daudzumus nekā pašlaik, turklāt par dempinga cenām.

(60)

ĶTR ir pasaulē lielākā skābeņskābes ražotājvalsts, kuras aplēstais ražošanas apjoms ir [150 000–200 000] tonnu (14). ĶTR kopējais eksports sasniedz apmēram [25 000–50 000] tonnu. Neviens Ķīnas ražotājs nesadarbojās šajā izmeklēšanā, tādēļ konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojas uz labākajiem pieejamajiem faktiem.

(61)

Uzņēmumam Yuanping2016. gada 28. novembrī atkārtoti noteica pasākumus (pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija tos atcēlusi). Līdz šai pasākumu atkārtotai noteikšanai Yuanping varēja eksportēt, neveicot antidempinga maksājumus.

(62)

ĶTR importam tiek piemērots KMT nodoklis 6,5 % apmērā.

(63)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz samaksātajām vai maksājamajām cenām iekšzemes tirgū vai salikto vērtību atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”).

(64)

Paziņojumā par procedūras sākšanu par analogo valsti bija paredzēts izmantot Indiju. Turklāt paziņojumā par procedūras sākšanu kā potenciāla analogā valsts bija norādīta arī Japāna. Komisija 2017. gada 18. maija iekšējā piezīmē norādīja, ka par analogo valsti varētu izmantot Indiju. Indija ir vadošā skābeņskābes eksportētājvalsts uz Savienību. Uz to attiecas tā pati izmeklēšana. Tā ir jau izmantota par analogo valsti sākotnējā antidempinga izmeklēšanā. Turklāt divi Indijas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā sadarbojās.

(65)

Piezīmes par šo izvēli netika saņemtas.

(66)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Indija ir piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu.

(67)

Informācija, kas bija saņemta no abiem analogās valsts ražotājiem, kuri sadarbojās, tika izmantota par pamatu normālās vērtības noteikšanai. Šim nolūkam izmantotā metodoloģija tika izklāstīta 3.2.1. iedaļā. Abu Indijas uzņēmumu vidējā svērtā normālā vērtība tika izmantota par normālo vērtību attiecībā uz ĶTR.

(68)

Saskaņā ar sākotnējo izmeklēšanu šī normālā vērtība tika koriģēta, jo Ķīnas uzņēmumi ražo un eksportē uz Savienību ne tikai nerafinētu skābeņskābi, bet arī tā dēvēto “rafinēto” skābeņskābi, kuru analogajā valstī Indijā neražoja. Tā kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nenotika sadarbība un nebija norādes par ražotajiem un eksportētajiem veidiem, tiek uzskatīts, ka ir lietderīgi, pamatojoties uz sākotnējās izmeklēšanas konstatējumiem, koriģēt (palielināt par 12 %) abu sadarbībā iesaistīto Indijas uzņēmumu vidējo svērto normālo vērtību.

(69)

Tā kā Ķīnas eksportētāji nesadarbojās, Komisija, lai noteiktu eksporta cenu, kā labākos pieejamos faktus izmantoja pieejamos statistikas datus. Komisija nolēma pamatot savus aprēķinus, izmantojot Comext datubāzē (Eurostat) iekļauto informāciju par cenu.

(70)

Gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Vidējā eksporta cena par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu tika iegūta no Eurostat datubāzes. CIF cena tika koriģēta līdz EXW līmenim, balstoties uz faktiskajām transporta un apdrošināšanas izmaksām, kas noteiktas, pamatojoties uz pārbaudītiem to Ķīnas uzņēmumu datiem, kas sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā (korekcija [15–20] % apmērā). Jānorāda, ka, pat ja tiktu izmantoti un koriģēti – dēļ lielāka piegādes attāluma no Ķīnas ostām – sadarbībā iesaistīto Indijas uzņēmumu jaunākie dati, korekcijas apmērs būtu ļoti līdzīgs (starpība nepārsniegtu vienu procentpunktu).

(71)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar Ķīnas vidējo eksporta cenu, kas tika noteikta, par pamatu ņemot EXW cenu, kā aprakstīts iepriekš.

(72)

Pamatojoties uz iepriekš minēto (proti, korekcijām, kuru pamatā ir pārbaudīti sadarbībā iesaistīto Indijas uzņēmumu dati), tika konstatēts, ka vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ir 8,7 %. Komisija norādīja, ka gadījumā, ja tās konstatējumu pamatā būtu dati no Ķīnas eksporta datubāzes, tad konstatētā dempinga starpība būtu vēl lielāka.

(73)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka attiecībā uz Savienību turpinās dempings, jo Ķīnas ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vēl joprojām eksportēja skābeņskābi par dempinga cenām.

(74)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija ne vien konstatēja dempinga turpināšanos, bet arī analizēja, vai pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv iespējamība, ka eksports par dempinga cenām varētu pieaugt.

(75)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, šī analīze tika veikta, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem, proti, pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un publiski pieejamo informāciju.

(76)

Komisija novērtēja Ķīnas ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, Ķīnas eksportētāju rīcību citos tirgos un Savienības tirgus pievilcīgumu.

(77)

Saskaņā ar statistikas datiem, ko pieprasījuma iesniedzējs norādīja pārskatīšanas pieprasījumā, Ķīnas ražotāju kopējā jauda gadā ir apmēram [150 000–200 000] tonnu. Skābeņskābes patēriņš ĶTR iekšējā tirgū sasniedz aptuveni [50 000–100 000] tonnu un eksports – aptuveni [25 000–50 000] tonnu. Tādējādi, pieņemot, ka Ķīnas iekšzemes tirgu apgādā vienīgi Ķīnas ražotāji, ir aplēsts, ka Ķīnas ražotāju neizmantotā jauda ir aptuveni [30 000–40 000] tonnu, kas veido aptuveni 20 % no to kopējās jaudas un trīskāršu aplēsto Savienības patēriņu.

(78)

Lai gan viens Indijas uzņēmums norādīja, ka vides problēmu dēļ vairāki Ķīnas ražotāji ir izbeiguši ražošanu, pieprasījuma iesniedzējs savos 2017. gada 28. novembrī iesniegtajos dokumentos apgalvoja, ka šāds samazinājums notika pirms 2013. gada. Netika iesniegts neviens pierādījums, kas pamatotu kaut vienu no šiem apgalvojumiem. Tāpēc Komisija noraida abus apgalvojumus.

(79)

Lai analizētu Ķīnas ražotāju eksportētāju iespējamo rīcību pasākumu neesības gadījumā, Komisija, izmantojot Ķīnas eksporta datubāzi, aplūkoja cenu līmeni saistībā ar Ķīnas eksporta pārdošanas apjomiem uz citām pasaules valstīm. ĶTR 10 galvenajos eksporta tirgos (izņemot Japānu) EXW līmenī koriģētā eksporta cena bija ievērojami mazāka par normālo vērtību, kas arī noteikta EXW līmenī, un tas varētu norādīt uz dempingu trešo valstu tirgos. Caurmērā citām pasaules valstīm noteiktā cena (EXW līmenī) ir par 30 % mazāka nekā normālā vērtība, kā arī mazāka nekā Ķīnas cena eksportam uz Savienību.

(80)

Kā iepriekš norādīts 3.2. iedaļā, tiek uzskatīts, ka Savienības tirgus ir neliels, taču cenu ziņā pievilcīgs. Turklāt Ķīnas eksports turpināja ienākt Savienības tirgū, lai gan spēkā bija parastie un antidempinga maksājumi.

(81)

Ņemot vērā pieejamo ĶTR neizmantoto jaudu, Ķīnas ražotāju vispārējo rīcību trešo valstu tirgos un Savienības tirgus pievilcību cenu ziņā, ir iespējams, ka pasākumu neesības gadījumā vismaz zināms daudzums pieejamās ĶTR jaudas tiks izmantots, lai ražotu skābeņskābi eksportam uz Savienību, vai ka zināma daļa eksporta uz trešo valstu tirgiem tiks novirzīta uz Savienību, ņemot vērā, ka Savienības tirgū ir augstākas cenas.

(82)

Kopumā Komisija uzskatīja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv iespēja, ka Ķīnas uzņēmumi eksportēs uz Savienību lielākus daudzumus nekā pašlaik, turklāt par dempinga cenām.

(83)

Visbeidzot, lielā aplēstā ražošanas jauda, lielā neizmantotā jauda kopā ar cenu līmeņiem citos eksporta tirgos un Savienības tirgus pievilcīgums norāda uz to, ka pasākumu atcelšanas gadījumā eksports uz Savienību, visticamāk, ievērojami palielinātos. Ņemot vērā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā abām attiecīgajām valstīm noteikto dempinga starpību, arī ir iespējams, ka nākotnē eksports turpināsies par izteiktām dempinga cenām.

(84)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā dempings no Indijas un ĶTR varētu turpināsies.

(85)

Savienības ražošanas nozari joprojām veido tās pašas ražotnes, kas bija arī sākotnējās izmeklēšanas laikā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgo ražojumu ražoja divi zināmi Savienības ražotāji – Oxaquim S.A. (“Oxaquim”) un WeylChem Lamotte S.A.S. (“WeylChem”) (15). Pārskatīšanas periodā uzņēmums Oxaquim kā tāds ražoja lielāko daļu no kopējā Savienības skābeņskābes ražošanas apjoma (vairāk nekā 50 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma). Uzņēmums WeylChem neiebilda pret to, ka tiek sākta pārskatīšanas izmeklēšana, taču nolēma nesadarboties. Citu attiecīgā ražojuma ražotāju Savienībā šobrīd nav. Tādējādi abi šie ražotāji – Oxaquim un WeylChem – veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē. Turpmāk tie tiks dēvēti par “Savienības ražošanas nozari”.

(86)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms ir noteikts, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, tostarp termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, datiem, kas savākti pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un informāciju, kas iegūta no sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja. Šī informācija ļāva pārliecināties arī par tā ražotāja esību un ražošanas apjomu, kas izmeklēšanā nesadarbojās. Tādējādi tika lēsts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais Savienības ražošanas apjoms bija 15 000–20 000 tonnu (16).

(87)

Patēriņu noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares importa apjomu un kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū, tostarp pārbaudītiem Oxaquim datiem un aplēsi par WeylChem, kuras pamatā ir Eurostat dati.

(88)

Patēriņam Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(89)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās, t. i., no 11 544 tonnām 2013. gadā līdz 10 482 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā jeb par 9 %.

(90)

Indijas un ĶTR importa apjomi samazinājās no 2 633 tonnām 2013. gadā līdz 1 658 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, proti, par 37 %, un to tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 22,8 % līdz 15,8 %, proti, par 7 procentpunktiem.

(91)

Lai gan Indijas un ĶTR importa apjomi un tirgus daļa samazinājās, attiecīgo valstu ražotājiem eksportētājiem tomēr izdevās saglabāt būtisku tirgus daļu.

(92)

Vidējās cenas importam no attiecīgajām valstīm vispirms samazinājās no 745 EUR/t 2013. gadā līdz 645 EUR/t 2014. gadā, bet pēc tam palielinājās līdz 769 EUR/t 2015. gadā. Cena atkal samazinājās 2016. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad tā sasniedza 718 EUR/t. Kopējais samazinājums laikposmā no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam bija 4 %.

(93)

Savienības tirgū pastāvošo pārdošanas cenu salīdzināšanai tika izmantotas sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja cenas un attiecīgo valstu importa cenas. Sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja attiecīgās pārdošanas cenas bija neatkarīgiem pircējiem noteiktās cenas, kuras vajadzības gadījumā tika koriģētas EXW līmenī, t. i., neiekļaujot pārvadājumu izmaksas Savienībā un atskaitot atlaides un rabatus.

(94)

Šīs cenas tika salīdzinātas ar Indijas un Ķīnas ražotāju eksportētāju noteiktajām cenām, kas koriģētas līdz CIF cenai, kurā ietverta piegāde līdz Savienības robežai. Tā kā ĶTR nesadarbojās, cenas pamatā bija Eurostat dati, jo tā nodrošina cenu norādes tādas CIF cenas līmenī, kurā ietverta piegāde līdz Savienības robežai. Pēc tam saistībā ar pēcimportēšanas izmaksām, t. i., muitošanu, parasto muitas nodokli un antidempinga maksājumu, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksām, CIF cena tika koriģēta uz augšu.

(95)

Tika novērots, ka laikposmā no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja cenas samazinājās par 10 % (sk. 7. tabulu), savukārt no attiecīgajām valstīm importēto preču cenu samazinājums bija mazāk straujš – aptuveni 3,6 % ĶTR un 6 % Indijai. Tomēr cenu atšķirība starp importētām precēm un precēm, kas ražotas Savienībā, joprojām bija liela un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā radīja būtisku cenu samazinājumu. Salīdzinājuma rezultāts, izteikts procentos no Savienības ražotāja apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, norādīja uz vidējo svērto cenu samazinājumu. Attiecībā uz ĶTR cenu samazinājuma starpība tika noteikta 8 % (17) apmērā, un attiecībā uz abiem sadarbībā iesaistītajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem cenu samazinājums attiecīgi tika noteikts 7,1 % un 6,6 % apmērā.

(96)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(97)

Kā minēts 15. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, atlase netika izmantota.

(98)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus attiecībā uz visu Savienības ražošanas nozari, pamatojoties uz informāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs norādīja termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, tirdzniecības statistiku un datiem, kas savākti pēc pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanas. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja vienīgi sadarbībā iesaistītajam Savienības ražotājam, t. i., Oxaquim, pamatojoties uz datiem, kas ietverti pārbaudītajā atbildē uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(99)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums.

(100)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem.

(101)

Ņemot vērā to, ka dati kaitējuma analīzei lielākoties iegūti no viena avota, dati, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari, bija jāindeksē, lai atbilstīgi pamatregulas 19. pantam saglabātu konfidencialitāti.

(102)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(103)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 24 %.

(104)

Ieguldījumu dēļ ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %.

(105)

Tā kā ražošanas apjoms pieauga nedaudz vairāk par ražošanas jaudu, jaudas izmantojums attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %.

(106)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam nesaistītiem pircējiem Savienībā un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem un tirgus daļa

(107)

Par 9 % samazinoties Savienības patēriņam, kas minēts 91. apsvērumā, attiecīgajā periodā par 6 % samazinājās pārdošanas apjoms. Lai gan pārdošanas apjomi samazinājās, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz palielinājās. Šis pieaugums ir saistīts ar Indijas un ĶTR importa tirgus daļas samazinājumu.

(108)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība, ražīgums un darbaspēka izmaksas

(109)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē kopumā pieauga par 17 %, kas atbilst ražošanas apjoma pieaugumam par 24 % tajā pašā periodā.

(110)

Laikposmā no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto sadarbībā iesaistītajam Savienības ražotājam palielinājās par 11 %.

(111)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā individuālās dempinga starpības, kas konstatētas sadarbībā iesaistītajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, kā arī Ķīnas importam, joprojām bija būtiskas (sk. iepriekš 48. un 72. apsvērumu).

(112)

Tomēr, lai gan Indija un ĶTR joprojām nodarbojās ar dempingu, kaitējuma rādītāju analīze liecina, ka ieviestie pasākumi pozitīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozari.

(113)

Mikroekonomisko rādītāju (pārdošanas cenu, ražošanas izmaksu, krājumu, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākumu no ieguldījumiem) analīze tika veikta vienīgā sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja līmenī.

(114)

Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Vidējās pārdošanas cenas un vienības izmaksas

(115)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %. Šis samazinājums zināmā mērā sekoja ražošanas izmaksu samazinājumam par 20 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(116)

Izmeklēšanā atklājās, ka izmaksas samazinājās galvenokārt tādēļ, ka šajā periodā samazinājās izejvielu cena, kā arī tādēļ, ka, veicot ieguldījumus tehnoloģiskos uzlabojumos, tika optimizēts ražošanas process.

(117)

Savienības ražošanas nozares krājumu apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Krājumi

(118)

Ņemot vērā attiecīgā ražojuma īpatnības, krājumi ir ļoti nelieli. Tā kā attiecīgais ražojums ātri bojājas, tad ražotāji ražo preces tūlītējai pārvadāšanai. Tādēļ šis rādītājs nav ļoti būtisks, lai raksturotu Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(119)

Komisija noteica sadarbībā iesaistītā Savienības ražotāja rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no attiecīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte nepārtraukti pieauga, atspoguļojot lielāku ražošanas izmaksu samazinājumu salīdzinājumā ar pārdošanas cenu attiecīgajā periodā, kā paskaidrots 116. apsvērumā.

(120)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā naudas plūsma palielinājās, izņemot 2015. gadu, kad tā samazinājās. Kopumā neto naudas plūsma attiecīgajā periodā palielinājās par 65 % atbilstīgi pieaugošajai rentabilitātei.

(121)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās par 147 %, izņemot 2014. gadu, kad tie samazinājās par 44 % salīdzinājumā ar 2013. gadu. Ieguldījumi ne tikai galvenokārt palīdzēja palielināt jaudu un līdz ar to eksportu, lai saglabātu konkurētspēju pasaules tirgū, bet arī sekmēja tehnoloģisku uzlabojumu, augstāku kvalitāti, labāku ienesīgumu un izejvielu mazāku patēriņu, tādējādi uzlabojot ražīgumu un vides aizsardzību.

(122)

Tāpat kā citi finanšu rādītāji arī ienākums no ieguldījuma līdzīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā bija pozitīvs, atspoguļojot rentabilitātes tendenci.

(123)

Izmeklēšanā atklājās, ka pasākumu piemērošana no 2011. gada ļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties no nodarītā kaitējuma.

(124)

Kaitējuma rādītāji liecina par pozitīvu tendenci attiecībā uz Savienības ražošanas nozari.

(125)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās (par 332 % laikposmā no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam). Tas ir būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar zemo vai negatīvo rentabilitātes līmeni, kas vērojams laikposmā no 2007. gada līdz 2011. gadam (attiecīgais periods sākotnējās izmeklēšanas laikā). Šī peļņa, kas daļēji saistīta arī ar izejvielu cenas samazinājumu, ļāva Savienības ražošanas nozarei veikt zināmus ieguldījumus, tostarp atkritumu un vides ietekmējuma samazināšanā.

(126)

Lai gan attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 9 %, ražošanas apjoms palielinājās par 24 %, bet ražošanas jauda par 8 %, savukārt pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 6 %. Salīdzinājumā ar 2013. gadu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās tikai par 3 %. Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā arī palielinājās.

(127)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā pieauga par 147 %, bet ienākums no ieguldījumiem – par 333 %.

(128)

Attiecīgajā periodā uzlabojās ražīgums. Atbilstīgi ražošanas apjomiem attiecīgajā periodā pieauga arī nodarbinātība.

(129)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta izpratnē.

(130)

Tā kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums, tika novērtēts, vai pastāvētu kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumi pret Indiju un ĶTR tiktu atcelti saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(131)

Šajā sakarā Komisija izvērtēja Indijas un ĶTR ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, Savienības tirgus pievilcīgumu un cenu dinamikas iespējamo ietekmi uz Indijas un Ķīnas importa apjomiem un cenām, kā arī šādas dinamikas ietekmi uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, cenām un rentabilitāti.

(132)

Attiecībā uz importa cenas līmeņiem izmeklēšanā atklājās, ka, lai gan spēkā bija antidempinga pasākumi, attiecīgajā periodā joprojām pastāvēja konstants Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums. Turklāt, ja atceltu spēkā esošos pasākumus un pieņemtu, ka attiecīgo valstu importa cena un Savienības ražošanas nozares cena paliek tāda pati kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, importa cenas būtu par 12 %–34,1 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tādējādi Savienības ražošanas nozare varētu zaudēt pārdošanas apjomu, kā arī tirgus daļas Savienības tirgū.

(133)

Attiecībā uz Indijas un ĶTR ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu tika ņemta vērā 52., 53., 77. un 78. apsvērumā veiktā analīze. Šī analīze atklāja, ka ĶTR rīcībā ir ievērojama neizmantotā jauda un ka Indijas neizmantotā jauda ir vienāda vai lielāka par Eiropas tirgus kopējo lielumu. Ķīnas un Indijas iekšzemes pieprasījums un citi eksporta tirgi, izņemot Savienības tirgu, nav spējīgi, iespējams, pilnībā izmantot visu neizmantoto jaudu.

(134)

Visbeidzot, kā norādīts 54., 55., 56., 79. un 80. apsvērumā, Savienības skābeņskābes tirgus ir pievilcīgs, tāpēc spēkā esošo pasākumu atcelšanas gadījumā Indijas un Ķīnas ražotājiem ir stimuls pārorientēt eksportu no citām trešām valstīm uz Savienības tirgu, kurā cenas ir augstākas.

(135)

Tiek uzskatīts, ka pasākumu neesības gadījumā potenciāli ievērojams ražojumu imports par dempinga cenām no Indijas un ĶTR varētu atkal vājināt Savienības ražošanas nozari un apdraudēt tās dzīvotspēju un izdzīvošanu.

(136)

Lai novērtētu šāda attiecīgo valstu lētā importa iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, Komisija vispirms aplūkoja tās iespējamo tirgus daļas zudumu. Tā pētīja, kāda ietekme varētu būt tam, ja attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji importētu tādus pašus daudzumus kā sākotnējās izmeklēšanas periodā, proti, pirms pasākumu ieviešanas. Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, šāds attiecīgā ražojuma dempinga importa apjoms bija pietiekams, lai radītu būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(137)

Šajā analīzē Komisija uzskatīja, ka attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju cenām un Savienības ražošanas nozares cenām būtu jāpaliek tādām pašām kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Turklāt Komisija pieņēma, ka attiecīgo valstu importa apjomi vispirms pārņemtu citu trešo valstu tirgus daļu un pēc tam – Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Ņemot vērā šos pieņēmumus, 136. apsvērumā minētajā analīzē atklājās, ka tad, ja pasākumus atceltu un Ķīnas un Indijas imports sasniegtu sākotnējās izmeklēšanas periodā konstatētos apjomus, sadarbībā iesaistītais Savienības ražotājs ciestu zaudējumus un atkārtotos kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(138)

Izmeklēšanā atklājās, ka tad, ja pasākumus atceltu un Ķīnas un Indijas imports sasniegtu sākotnējās izmeklēšanas periods konstatētos apjomus, sadarbībā iesaistītais Savienības ražotājs atkal ciestu zaudējumus un kaitējums atkārtotos.

(139)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka pasākumu neesības gadījumā, visticamāk, ievērojami pieaugtu eksports no ĶTR un Indijas par dempinga cenām un pastāvētu būtiska kaitējuma atkārtošanās iespējamība.

(140)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu saglabāšana Indijai un ĶTR būtu pretrunā Savienības interesēm. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(141)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no kaitējuma, kuru radīja imports par dempinga cenām no Indijas un ĶTR. Tomēr, ja pasākumi pret Indiju un ĶTR tiktu atcelti, ir iespējams, ka kaitējums atkārtotos, jo Savienības ražošanas nozarei potenciāli būtu jāsaskaras ar dempinga importu ievērojamos apjomos un ievērojamu cenu spiedienu. Tādējādi iepriekš norādīto iemeslu dēļ Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis būtiski pasliktinātos. Turpretim pasākumu saglabāšana nodrošinātu tirgū noteiktību, ļaujot Savienības ražošanas nozarei saglabāt pozitīvo ekonomisko stāvokli un turpināt savus ieguldījumus un izaugsmes plānus.

(142)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu turpināšana būs Savienības ražošanas nozares interesēs.

(143)

Izmeklēšanas laikā ar Komisiju nesadarbojās neviens nesaistītais importētājs.

(144)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai varētu būt tāda ievērojama negatīva ietekme uz importētājiem, kura atsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(145)

Anketas tika nosūtītas zināmiem lietotājiem. Komisija saņēma atbildi tikai no pieciem attiecīgā ražojuma lietotājiem, lai gan šo ražojumu izmanto daudzās nozarēs. Divi lietotāji atsūtīja atpakaļ izsmeļošas atbildes uz anketas jautājumiem, divi citi lietotāji atsūtīja tikai aizpildītas tabulas, bet viens lietotājs iesniedza piezīmes.

(146)

Neviens lietotājs neiebilda pret pasākumu pagarināšanu, un četri no tiem skaidri norādīja, ka atbalsta pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanu.

(147)

Ņemot vērā to, ka Komisija no lietotājiem nav saņēmusi nevienu iebildumu, ir maz ticams, ka antidempinga pasākumu saglabāšanai varētu būt tāda negatīva ietekme uz Savienības lietotājiem, kura atsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(148)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav tādu pārliecinošu iemeslu, kuru pamatā būtu Savienības intereses izbeigt Indijas un ĶTR izcelsmes skābeņskābes importam noteiktos antidempinga pasākumus.

(149)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tā plānoja saglabāt spēkā esošos pasākumus pret Indiju un ĶTR. Pēc šīs informācijas atklāšanas minētajām personām tika dots laiks piezīmju sniegšanai. Komisija saņēma piezīmes tikai no Savienības ražošanas nozares. Šīs piezīmes tika analizētas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(150)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos secinājumus, kas izdarīti par dempinga un kaitējuma turpināšanos/atkārtošanos, secināms, ka, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, ar Regulu (EK) Nr. 325/2012 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami Indijas un ĶTR izcelsmes skābeņskābes importam, būtu jāsaglabā.

(151)

Uzņēmums var prasīt, lai tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina savas struktūras nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (18). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par nosaukuma maiņu.

(152)

Ņemot vērā jaunāko Tiesas judikatūru (19), ir lietderīgi paredzēt nokavējuma procentu likmi, kas maksājama galīgo maksājumu atmaksas gadījumā, jo attiecīgajos spēkā esošajos noteikumos par muitas nodokļiem šāda procentu likme nav paredzēta un valsts noteikumu piemērošana radītu pārmērīgu konkurences kropļošanu starp tirgus dalībniekiem atkarībā no tā, kura dalībvalsts ir izvēlēta muitošanai.

(153)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu.