28.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 130/1

(1)

Regulā (ES) Nr. 576/2013 ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai. Jo īpaši tā paredz noteikumus, kas piemērojami suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai dalībvalstīs. Turklāt tajā noteikts, ka vajadzības gadījumā ar deleģētajiem aktiem jāpieņem profilaktiski veselības aizsardzības pasākumi, ar ko kontrolē slimības vai infekcijas (izņemot trakumsērgu), kuras varētu izplatīties, šos dzīvniekus pārvietojot. Šiem pasākumiem ir jābūt pamatotiem ar piemērotu, uzticamu un zinātniski apstiprinātu informāciju, un tie jāpiemēro proporcionāli šo slimību vai infekciju izplatīšanās riskam, ko sabiedrības vai dzīvnieku veselībai rada suņu, kaķu vai mājas sesku pārrobežu pārvietošana.

(2)

Turklāt dalībvalstu iedalīšanai kategorijās attiecībā uz to tiesībām piemērot minētos profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus, būtu jābalstās uz konkrētu prasību ievērošanu attiecībā uz dzīvnieku veselības stāvokli valstī un dažu slimību un infekciju (izņemot trakumsērgas) uzraudzības un ziņošanas sistēmām.

(3)

Regula (ES) Nr. 576/2013 arī nosaka, ka, ievedot suņus, kaķus vai mājas seskus dalībvalstīs, ir jābūt līdzi identifikācijas dokumentam, kurā apliecināta inter alia atbilstība profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem pret slimībām vai infekcijām (izņemot trakumsērgu), kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

(4)

Echinococcus multilocularis infekcija suņiem ietilpst to slimību vai infekciju (izņemot trakumsērgu) kategorijā, kuru kontrolei nepieciešami profilaktiski veselības aizsardzības pasākumi, ko Komisija ar deleģētu aktu pieņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 576/2013. Echinococcus multilocularis ir lentenis, kas kāpuru stadijā izraisa alveolāru ehinokokozi – zoonozes slimību, kas tiek uzskatīta par vienu no smagākajām cilvēku parazitārajām slimībām ārpustropu apgabalos. Eiropā – vietās, kur slimība ir ieviesusies, – tipisks parazīta pārnešanas cikls ir saistīts ar savvaļas plēsējiem, jo īpaši rudajām lapsām, kas ir definitīvie saimnieki, un sīkajiem grauzējiem, kas ir starpsaimnieki.

(5)

Mājas suņi un kaķi, kas uzturas arī ārpus telpām, reizēm var inficēties, ja apēd inficētus grauzējus. Tomēr pašreizējā informācija liecina, ka kaķu nozīme Echinococcus multilocularis dzīves ciklā ir neliela, un nav zināmi gadījumi, kad mājas seski būtu definitīvie saimnieki. Neraugoties uz notiekošo uzraudzību, Īrijā, Maltā, Somijā un Apvienotajā Karalistē dzīvnieku inficēšanās ar Echinococcus multilocularis līdz šim nav konstatēta definitīvajos saimniekos.

(6)

Ņemot vērā to, ka par nozīmīgu introdukcijas ceļu uzskata tādu mājas definitīvo saimniekdzīvnieku pārvietošanu, kuriem infekcija ir inkubācijas periodā vai ir apstiprināta, pirms suņu ievešanas valstīs, kurās nav konstatēta parazīta klātbūtne un kurās ir piemēroti definitīvie saimnieki un starpsaimnieki, kas varētu atbalstīt Echinococcus multilocularis attīstības ciklu, ieteicams veikt suņu ārstēšanu, lai mazinātu risku, ka, pārvietojot suņus, infekcija tiek ieviesta šajās valstīs.

(7)

Komisija pieņēma Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2011 (2) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 998/2003 (3), lai nodrošinātu nepārtrauktu aizsardzību Īrijai, Maltai, Somijai un Apvienotajai Karalistei, kuras apgalvo, ka to teritorijas ir brīvas no parazīta Echinococcus multilocularis, jo līdz 2011. gada 31. decembrim tās piemērojušas valsts noteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 998/2003 16. pantu. Deleģētā regula (ES) Nr. 1152/2011 aizvien ir spēkā pēc tam, kad Regulu (EK) Nr. 998/2003 atcēla un aizstāja ar Regulu (ES) Nr. 576/2013.

(8)

Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1152/2011 ir paredzēts, ka Komisija pārskata minēto regulu ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā, ņemot vērā zinātnes attīstību attiecībā uz Echinococcus multilocularis infekciju dzīvniekiem, un pārskatīšanas rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Pārskatīšanā jo īpaši izvērtē profilaktisko veselības aizsardzības pasākumu proporcionalitāti un zinātnisko pamatotību. Šajā sakarā Komisija lūdza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumu (4).

(9)

Komisijas pārskatīšanā gūtie rezultāti liecina, ka Deleģētā regula (ES) Nr. 1152/2011 ir piemērots pamats to dalībvalstu efektīvai aizsardzībai, kuras apgalvo, ka to teritorija ir brīva no parazīta Echinococcus multilocularis. Tāpēc šajā regulā būtu jāņem vērā Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2011 galvenie noteikumi. Jo īpaši šajā regulā būtu jāiekļauj savlaicīga un dokumentēta suņu ārstēšana ar apstiprinātām vai licencētām zālēm pirms to pārvietošanas uz tādu dalībvalstu teritoriju, kuras ilgstoši ir pierādījušas, ka to teritorijā nav šī parazīta, vai uz tādu dalībvalstu teritoriju, kurās parazīta izplatība ir zema un kuras uz stingri ierobežotu laikposmu ir ieviesušas programmu parazīta izskaušanai attiecīgajā dzīvnieku populācijā, kā arī būtu jāiekļauj nosacījumi, ar kādiem piešķir atkāpes no minētās ārstēšanas.

(10)

Turklāt saskaņā ar EFSA atzinumu par Echinococcus multilocularis infekciju dzīvniekiem nav pierādījumu, ka suņi var uzturēt Echinococcus multilocularis dzīves ciklu, ja [teritorijā] nav rudo lapsu. Tādēļ tajās dalībvalstīs, kur suņi ir vienīgie iespējamie definitīvie saimniekdzīvnieki, Echinococcus multilocularis infekcija nevar ieviesties.

(11)

Tomēr, pārvietojot suņus no endēmiskajiem apgabaliem, piesārņoti suņu ekskrementi var nonākt dalībvalstīs, kurās infekcija nevar ieviesties, un tas rada cilvēku inficēšanās risku, kā citkārt attiecīgajā vietā nevarētu būt un ko var mazināt, piemērojot profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus suņiem, ko ieved šajās dalībvalstīs. Lai dalībvalstis būtu tiesīgas veikt šādus profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus, tām dalībvalstīm, kuras apgalvo, ka to teritorijā nav rudo lapsu, kas varētu pārnēsāt parazītu Echinococcus multilocularis, tomēr būtu, īstenojot programmu agrīnai rudo lapsu klātbūtnes konstatēšanai jebkurā dalībvalsts daļā, regulāri jāsniedz pierādījumi, ka šie dzīvnieki nav sastopami to teritorijā.

(12)

Pārskatīšanā arī uzsvērts, cik svarīgas ir uzraudzības darbības, kas jāīsteno dalībvalstīm, kuras apgalvo, ka to teritorijā nav attiecīgā parazīta. Pārskatīšanā tika konstatēts, ka daži aspekti attiecībā uz uzraudzības darbībām būtu jāpārskata. Tādēļ pašreizējie Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2011 noteikumi par uzraudzības darbībām būtu attiecīgi jāpielāgo.

(13)

Padomes Direktīvas 92/65/EEK (5) 14. panta 1. punktā ir izklāstīti konkrēti elementi attiecībā uz dokumentāciju, kas jāiesniedz, lai atzītu dalībvalsts obligāto slimības izskaušanas programmu. Būtu jāparedz noteikumi, lai minētos elementus iekļautu šajā regulā.

(14)

Dalībvalstīm, kas apgalvo, ka to teritorija ir brīva no parazīta Echinococcus multilocularis, deklarācijām būtu jāizmanto Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss.

(15)

Profilaktisko veselības aizsardzības pasākumu dokumentēšanai būtu jāizmanto dzīvnieku identifikācijas dokumentu paraugi.

(16)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir nepieciešams atcelt Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2011,

a)

trīs secīgus 12 mēnešu laikposmus pirms piemērošanas dienas tā ir īstenojusi valsts novērošanas programmu, kurā aprakstīts:

b)

tā nav konstatējusi savvaļas rudo lapsu klātbūtni nevienā tās teritorijas daļā.

a)

tā saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā noteikto pašdeklarācijas procedūru ir paziņojusi, ka visa tās teritorija vai teritorijas daļa ir brīva no Echinococcus multilocularis infekcijas savvaļas definitīvajos saimniekdzīvniekos, un ir pieņēmusi noteikumus, kas paredz, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāziņo par savvaļas definitīvo saimniekdzīvnieku inficēšanos ar Echinococcus multilocularis;

b)

15 gadu laikā pirms šā pieteikuma iesniegšanas datuma un nepiemērojot uz konkrēto patogēnu vērstu uzraudzības programmu, tā nav reģistrējusi nevienu Echinococcus multilocularis infekcijas gadījumu savvaļas definitīvajos saimniekdzīvniekos, ja desmit gadu laikā pirms pieteikuma datuma ir izpildīti šādi nosacījumi:

c)

trīs secīgus 12 mēnešu laikposmus pirms pieteikuma iesniegšanas datuma tā ir īstenojusi uz konkrēto patogēnu vērstu uzraudzības programmu, kas atbilst šīs regulas I pielikuma prasībām, un savvaļas definitīvo saimniekdzīvnieku vidū nav konstatējusi nevienu Echinococcus multilocularis inficēšanās gadījumu, un saskaņā ar valsts tiesību aktiem par šādiem gadījumiem ir obligāti jāziņo.

a)

spēkā esošos noteikumus, kas paredz, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāpaziņo par savvaļas definitīvo saimniekdzīvnieku inficēšanos ar Echinococcus multilocularis;

b)

infekcijas izplatību savā teritorijā;

c)

programmas sākšanas iemeslus, ņemot vērā slimības nozīmīgumu cilvēkiem un tās ietekmi uz sabiedrības veselību;

d)

ģeogrāfisko apgabalu, kurā paredzēts īstenot programmu;

e)

programmas uzraudzības procedūras, tostarp to, cik lielā mērā mednieki ir iesaistīti programmas īstenošanā;

f)

veicamos pasākumus, ja saskaņā ar programmu izdarīto testu rezultāti ir pozitīvi.

a)

tām ir valsts novērošanas programma savvaļas rudo lapsu klātbūtnes noteikšanai;

b)

tās nekavējoties informē Komisiju un citas dalībvalstis par to, vai ir konstatēta savvaļas rudo lapsu klātbūtne katrā 12 mēnešu novērošanas laikposmā;

c)

pēc katra 12 mēnešu novērošanas laikposma beigām līdz 31. maijam tās paziņo Komisijai a) apakšpunktā minētās valsts programmas rezultātus.

a)

tajās ir spēkā noteikumi, kas paredz, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāpaziņo par savvaļas definitīvo saimniekdzīvnieku inficēšanos ar Echinococcus multilocularis;

b)

tās ir ieviesušas sistēmu agrīnai Echinococcus multilocularis infekcijas noteikšanai savvaļas definitīvajos saimniekdzīvniekos;

c)

tās īsteno uz konkrēto patogēnu vērstu savvaļas definitīvo saimniekdzīvnieku uzraudzības programmu, kas ir sagatavota un veikta saskaņā ar I pielikumā noteiktajām prasībām;

d)

tās nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par parazīta Echinococcus multilocularis atklāšanu paraugos, kas ņemti no savvaļas definitīvajiem saimniekdzīvniekiem katrā 12 mēnešu uzraudzības laikposmā;

e)

pēc katra 12 mēnešu uzraudzības laikposma beigām līdz 31. maijam tās paziņo Komisijai c) apakšpunktā minētās uz konkrēto patogēnu vērstās uzraudzības programmas rezultātus.

a)

tajās ir spēkā noteikumi, kas paredz, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir obligāti jāpaziņo par savvaļas definitīvo saimniekdzīvnieku inficēšanos ar Echinococcus multilocularis;

b)

tās ir ieviesušas sistēmu agrīnai Echinococcus multilocularis infekcijas noteikšanai savvaļas definitīvajos saimniekdzīvniekos;

c)

pēc pirmajiem diviem secīgajiem 12 mēnešu uzraudzības laikposmiem pēc 2. panta 4. punktā paredzētās obligātās izskaušanas programmas sākuma:

a)

4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais nosacījums vairs netiek izpildīts; vai

b)

4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos 12 mēnešu novērošanas laikposmos ir konstatēta vismaz vienas savvaļas rudās lapsas klātbūtne, un attiecīgā dalībvalsts nav iesniegusi Komisijai pieteikumu, kurā dokumentēta atbilstība 2. panta 3. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem par iedalīšanu kategorijās attiecībā uz visu valsts teritoriju vai tās daļām; vai

c)

4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais ziņojums nav iesniegts Komisijai noteiktajā termiņā.

a)

kāds no 4. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem vairs netiek izpildīts; vai

b)

4. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajos uzraudzības periodos ir konstatēts Echinococcus multilocularis infekcijas gadījums savvaļas definitīvajos saimniekdzīvniekos; vai

c)

4. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētais ziņojums nav iesniegts Komisijai noteiktajā termiņā.

a)

kāds no 4. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā un 4. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktā noteiktajiem nosacījumiem vairs netiek izpildīts; vai

b)

4. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētajos uzraudzības periodos ir konstatēta Echinococcus multilocularis infekcija savvaļas definitīvajiem saimniekdzīvniekiem; vai

c)

4. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktā minētais ziņojums nav iesniegts Komisijai noteiktajā termiņā. vai

d)

2. panta 4. punktā minētā obligātā izskaušanas programma ir beigusies, un attiecīgā dalībvalsts nav iesniegusi Komisijai pieteikumu, kurā dokumentēta atbilstība 2. panta 3. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem par iedalīšanu kategorijās attiecībā uz visu valsts teritoriju vai tās daļām;

a)

zāles, kas satur atbilstošu devu:

b)

zāles, kam ir piešķirta:

a)

vakcinējošais veterinārārsts attiecīgajā iedaļā pasē, kas atbilst paraugam:

b)

izcelsmes teritorijas vai izcelsmes trešās valsts oficiāls veterinārārsts vai pilnvarots veterinārārsts, kuru pēc tam apstiprina izcelsmes teritorijas vai izcelsmes trešās valsts kompetentā iestāde, attiecīgajā iedaļā dzīvnieku veselības sertifikātā, kas atbilst Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 IV pielikuma 1. daļā norādītajam paraugam – suņu nekomerciālai pārvietošanai uz šīs regulas 3. pantā minētās dalībvalsts teritoriju vai tās daļām no teritorijas vai trešās valsts, kas nav iekļauta minētās īstenošanas regulas II pielikuma 1. daļā.

a)

citas 3. pantā minētās dalībvalsts teritorijas, kas attiecībā uz visu tās teritoriju atbilst 2. panta 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem par iedalīšanu kategorijās; vai

b)

citas 3. pantā minētās dalībvalsts teritorijas vai teritorijas daļas, kas attiecība uz visu valsts teritoriju vai tās daļām atbilst 2. panta 3. punktā izklāstītajiem noteikumiem par iedalīšanu kategorijās.

a)

6. panta 3. punktā un 6. panta 4. punkta a) apakšpunktā, vismaz divreiz ar ne vairāk kā 28 dienu ilgu intervālu, un pēc tam terapija tiek atkārtota regulāri - ne retāk kā reizi 28 dienās;

b)

6. panta 3. un 4. punktā, ne vēlāk kā 24 stundas pirms ievešanas un ne agrāk kā 28 dienas pirms dienas, kad paredzēts suņus izvest no 3. pantā minētās dalībvalsts; šajā gadījumā suņi jāieved un jāizved no minētās dalībvalsts caur ceļotāju ieceļošanas vietu, ko šī dalībvalsts noteikusi Regulas (ES) Nr. 576/2013 34. panta 1. punktā minēto pārbaužu veikšanai.