16.4.2018

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/7

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/574

(2017. gada 15. decembris)

par tehniskajiem standartiem attiecībā uz tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēmas izveidi un darbību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 11. punktu,

tā kā:

(1)

Lai novērstu tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību, Direktīvā 2014/40/ES ir noteikts, ka visas tabakas izstrādājumu iepakojuma vienības ir jāmarķē ar unikālu identifikatoru, lai tiktu reģistrēta to pārvietošana. Tādējādi būs iespējams šādus izstrādājumus izsekot un identificēt visā Savienībā. Būtu jānosaka tehniskās specifikācijas attiecībā uz šādas sistēmas izveidi un darbību, kā arī tās savienojamību visā Savienībā.

(2)	Būtu jānosaka noteikumi attiecībā uz iepakojumu marķēšanu ar unikālu identifikatoru, datu reģistrēšanu un nosūtīšanu, datu apstrādi, uzglabāšanu un piekļuvi tiem, kā arī izsekojamības sistēmas komponentu saderību.

(3)

Ir jāveic arī leģislatīvi pasākumi Savienības līmenī, lai īstenotu 8. pantu Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (PKTK) Protokolā par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu (2) (tālāk “PVO PKTK Protokols”), kuru Eiropas Savienība ir ratificējusi (3) un kurā ir noteikts, ka PVO PKTK Protokola puses piecos gados kopš tā stāšanās spēkā izveido visaptverošu sistēmu tabakas izstrādājumu izsekošanai un identificēšanai.

(4)

Lai apkarotu daudzos esošos krāpniecisko darbību veidus, kuru rezultātā patērētājiem ir pieejami nelikumīgi izstrādājumi, tostarp lai apkarotu viltotu eksporta deklarāciju izmantošanu, saskaņā ar šo regulu noteiktā izsekojamības sistēma atbilstoši Direktīvas 2014/40/ES 15. pantam ir jāpiemēro visiem Savienībā ražotajiem tabakas izstrādājumiem, kā arī ārpus Savienības ražotajiem izstrādājumiem, ja tie ir paredzēti Savienības tirgum vai tiek tajā laisti.

(5)

Lai nodrošinātu izsekojamības sistēmas neatkarību un garantētu, ka to kontrolē dalībvalstis, kā noteikts PVO PKTK Protokola 8. pantā, ir svarīgi pareizi sadalīt pienākumus attiecībā uz iepakojumu marķēšanu ar unikālo identifikatoru. Galvenais pienākums ģenerēt unikālos identifikatorus iepakojuma vienības līmenī ir jāpiešķir neatkarīgai trešai personai (“ID izdevējs”), ko ieceļ katra dalībvalsts. Lai novērstu risku, ka divi vai vairāki ID izdevēji neatkarīgi viens no otra ģenerē vienu un to pašu unikālo identifikatoru, katrs ID izdevējs būtu jāidentificē ar unikālu identifikācijas kodu, kurš arī ir jāietver to izdotajos unikālajos identifikatoros.

(6)	Lai garantētu identifikatora unikalitāti, ID izdevēju ģenerētais sērijas numurs būtu jāietver katrā unikālajā identifikatorā, attiecībā uz kuru pastāv niecīga varbūtība, ka viltotāji to varēs uzminēt.

(7)

Pieprasot iepakojuma vienības unikālos identifikatorus no ID izdevēja, ražotājiem un importētājiem būtu jānosaka pienākums izdevējam iesniegt visu informāciju, kas nepieciešama, lai tas varētu ģenerēt šādu identifikatoru saskaņā ar Direktīvas 2014/40/ES 15. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktu, izņemot ražošanas datumu un laiku, kuru iepriekš, iespējams, nevar noteikt un kuru ekonomikas dalībnieki pievieno ražošanas laikā.

(8)

Iepakojuma vienības līmenī ģenerētā unikālā identifikatora garums var ietekmēt to, cik ātri tabakas izstrādājumu ražotāji vai importētāji to var piemērot iepakojuma vienībām. Lai ierobežotu pārliecīgu ietekmi uz šo procesu, vienlaikus nodrošinot pietiekami daudz vietas visai nepieciešamajai informācijai iepakojuma vienības līmenī, būtu jānosaka vienības līmeņa unikālā identifikatora maksimālais pieļaujamais burtciparu rakstzīmju skaits.

(9)	Lai nodrošinātu, ka vienības līmeņa unikālie identifikatori atbilst prasībām par maksimālo pieļaujamo burtciparu rakstzīmju skaitu, informācija, kas jānorāda saskaņā ar Direktīvas 2014/40/ES 15. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktu, būtu jākodē.

(10)

Lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu atkodēt unikālos identifikatorus, nepiekļūstot repozitoriju sistēmā uzglabātajai informācijai, ID izdevējiem būtu jāizveido un jāuztur izplātās datnes. Izmantojot šādas izplātās datnes, būtu jānodrošina iespēja identificēt visu informāciju, kas ir iekodēta unikālajos identifikatoru kodos. Būtu jānosaka šādu izplāto datņu lielums, lai nodrošinātu, ka tās var lejupielādēt dalībvalstu izmantotajās ierīcēs, nolasot unikālos identifikatorus bezsaistes režīmā (bezsaistes izplātās datnes).

(11)

Direktīvā 2014/40/ES ir noteikts, ka 15. pantā definētos reģistrēšanas pienākumus var izpildīt, marķējot un reģistrējot kopējo iepakojuma daudzumu, piemēram, kārbas, blokus vai paletes, ar nosacījumu, ka visu iepakojuma vienību uzraudzība un izsekošana joprojām ir iespējama. Ja ekonomikas dalībnieki izvēlas izmantot šo iespēju, tiem būtu jānosaka pienākums nodrošināt, ka šāds iepakojums ir marķēts ar kopējā iepakojuma līmeņa identifikatoru, kas arī ir unikāls, un tādējādi var viennozīmīgi identificēt visus zemākos apkopojuma līmeņus kopējā iepakojumā un tajā ietilpstošās iepakojuma vienības.

(12)

Lai nodrošinātu, ka visus datus par iepakojuma vienību pārvietošanu var reģistrēt un nosūtīt, ražotājiem un importētājiem būtu jāverificē unikālie identifikatori, lai garantētu to pareizu piemērošanu un lasāmību. Lai kontrolētu šo svarīgo procesu attiecībā uz iepakojuma vienību līmeņa unikālajiem identifikatoriem, verifikācijas ierīcēs, kuras jāpiegādā neatkarīgai trešai personai, būtu jāuzstāda iesaiņojuma neskartības pazīmes. Nosakot šādu pazīmju uzstādīšanas noteikumus, ir lietderīgi ņemt vērā atšķirības starp uzņēmumiem, jo īpaši to lielumu, ražoto produkciju un ražošanas procesa raksturu, lai nodrošinātu, ka šīs prasības ievērošana nerada pārlieku lielu slogu, jo īpaši mazākiem operatoriem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tā kā iesaiņojuma neskartības pazīmes ir sevišķi nozīmīgas tabakas izstrādājumu automatizētajā ražošanā, lai nodrošinātu, ka vienības līmeņa unikālo identifikatoru integritāte ir pienācīgi aizsargāta, ir lietderīgi ierobežot pienākumu uzstādīt šādas pazīmes un attiecināt to uz tiem operatoriem, kuri neizmanto pilnībā manuālus ražošanas procesus.

(13)

Lai līdz minimumam samazinātu izsekojamības sistēmas ietekmi uz ražošanas un izplatīšanas shēmām, ekonomikas dalībniekiem būtu jāatļauj pasūtīt unikālo identifikatoru partijas iepriekš. Taču, lai izvairītos no tā, ka ekonomikas dalībniekiem izveidojas unikālo identifikatoru pārpalikums, un lai kontrolētu atsevišķo pasūtījumu apjomu, būtu jānosaka laika ierobežojums attiecībā uz izdoto unikālo identifikatoru (gan iepakojuma, gan kopējā iepakojuma līmenī) piemērošanu. Šiem pasākumiem būtu arī jāatvieglo iespējamā pārmērīgā ietekme uz ģenerēšanas un izdošanas darbībām, ko veic ID izdevēji.

(14)

Lai nodrošinātu izsekojamības sistēmas pareizu darbību, ekonomikas dalībniekiem un pirmās mazumtirdzniecības punktu operatoriem iepriekš būtu jāpieprasa attiecīgajiem ID izdevējiem ekonomikas dalībnieka identifikatora kods un katra objekta identifikatora kods. Ekonomikas dalībnieka identifikatora kodu un objekta identifikatora kodu piešķiršana ļauj efektīvi identificēt visus pircējus un faktisko piegādes maršrutu no ražošanas vietas līdz pirmās mazumtirdzniecības punktam, kā noteikts Direktīvas 2014/40/ES 15. panta 2. punkta i) un j) apakšpunktā.

(15)

Ražotājiem vai importētājiem vēl papildus būtu jāpieprasa identifikatora kods iekārtām, ko izmanto tabakas izstrādājumu ražošanā. Pienākums piemērot iekārtu identifikatora kodus ļauj efektīvi identificēt iekārtu, kas tika izmantota tabakas izstrādājumu ražošanā, saskaņā ar Direktīvas 2014/40/ES 15. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

(16)	Lai nodrošinātu to, ka unikālajā identifikatorā ietverto informāciju var reģistrēt un nosūtīt visi atbilstošie ekonomikas dalībnieki, un lai garantētu unikālā identifikatora savienojamību ar ārējiem komponentiem, piemēram, skenēšanas ierīcēm, būtu jāprecizē pieļaujamo datu nesēju veidi.

(17)

Lai varētu sasniegt izsekojamības sistēmas izveides mērķi, izmantojot to, ir nepieciešams, lai varētu viegli pārsūtīt visus atbilstošos datus, garantējot to drošu uzglabāšanu, kā arī nodrošinot Komisijai, dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārējam revidentam pilnīgu piekļuvi šiem datiem. Glabāšanas arhitektūrai būtu jābūt tādai, kas papildus ļauj ražotājiem un importētājiem atlasīt neatkarīgas trešās personas – datu glabāšanas pakalpojumu nodrošinātājus –, ar kurām noslēgt līgumus par tādu datu glabāšanu, kas attiecas tikai uz viņu pašu tabakas izstrādājumiem (“primārie repozitoriji”), kā noteikts Direktīvas 2014/40/ES 15. panta 8. punktā, vienlaikus nodrošinot iestādēm pilnīgu piekļuvi visiem uzglabātajiem datiem, lai tās varētu veikt pārraudzības un izpildes darbības. Lai šādas pārraudzības un izpildes darbības būtu efektīvas, ir vajadzīga vienota sekundārā līmeņa uzglabāšanas sistēma (“sekundārais repozitorijs”), kurā uzglabā visu primārajos repozitorijos uzglabāto datu kopijas un kura sniedz iestādēm visaptverošu pārskatu par izsekojamības sistēmas darbību. Būtu jāizveido maršrutēšanas sistēma, ko pārvalda sekundārā repozitorija pakalpojuma nodrošinātājs, lai ekonomikas dalībniekiem, kas nav ražotāji un importētāji, nodrošinātu vienu piekļuves punktu viņu reģistrēto datu iesniegšanai izsekojamības sistēmā un lai tādējādi vienkāršotu datu pārsūtīšanu. Vienlaikus ar maršrutēšanas pakalpojumu būtu jānodrošina, ka dati tiek nosūtīti uz pareizo primāro repozitoriju.

(18)

Lai attiecīgajām iestādēm garantētu pilnīgu piekļuvi un veicinātu izsekojamības sistēmas efektīvu darbību, sekundārā repozitorija pakalpojumu nodrošinātājam būtu jāizstrādā lietotāju saskarnes, kas ļauj aplūkot un meklēt uzglabātos datus. Piekļūstot repozitoriju sistēmai, attiecīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot risinājumus, kuru pamatā ir eIDAS  (4), kuri ir lietojami atkārtoti un kuri tiek nodrošināti kā unificēts bloks saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta telesakaru sadaļu. Turklāt, lai sekmētu efektīvu uzraudzību un izpildi, lietotāja saskarnē būtu jāparedz iespēja definēt individuālus automātiskos brīdinājumus par konkrētiem ziņošanas notikumiem.

(19)	Lai nodrošinātu repozitoriju sistēmas komponentu sadarbspēju, būtu jānosaka tehniskās specifikācijas, pamatojoties uz nepatentētiem atvērtajiem standartiem, attiecībā uz datu apmaiņu starp primārajiem repozitorijiem, sekundāro repozitoriju un maršrutēšanas sistēmu.

(20)

Lai nodrošinātu, ka visi ekonomikas dalībnieki reģistrē un nosūta nepieciešamo informāciju savlaicīgi un vienotā kārtībā, būtu jānosaka precīzs to piegādes ķēdes un darījumu notikumu saraksts, kuri ir jāreģistrē saskaņā ar Direktīvas 2014/40/ES 15. panta 2. punkta i), j) un k) apakšpunktu, kā arī nosūtāmo informatīvo ziņojumu saturs.

(21)

Ņemot vērā to, ka izsekojamības sistēmas mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm un Komisijai efektīvu instrumentu, ar ko apkarot tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību, savlaicīgi pieejami dati par piegādes ķēdes un darījumu notikumiem ir vajadzīgi izmeklēšanas un izpildes nolūkā. Tāpēc būtu jānosaka, kāds ir maksimālais laikposms no attiecīgā piegādes ķēdes vai darījuma notikuma, kurā saistītā informācija ir jānosūta attiecīgajam datu glabāšanas repozitorijam. Nosakot šādus laika ierobežojumus, ir lietderīgi ņemt vērā atšķirības starp uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz to lielumu un produkcijas izlaidi, lai nodrošinātu, ka paziņošanas pienākumu izpilde nerada pārlieku lielu slogu, jo īpaši mazākiem operatoriem, tostarp MVU.

(22)

Izmeklēšanas un piemērošanas nolūkā ir vajadzīgs, lai dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisija var piekļūt visu to ekonomikas dalībnieku un pirmās mazumtirdzniecības punktu operatoru reģistram, kuri nodarbojas ar tabakas izstrādājumu tirdzniecību, kā arī to objektu un iekārtu reģistriem, kurus tie izmanto, lai ražotu, uzglabātu un apstrādātu savus izstrādājumus. Tāpēc katram ID izdevējam būtu jāizveido un jāuztur reģistrs, kurā ir iekļauti minēto ekonomikas dalībnieku, pirmās mazumtirdzniecības punktu operatoru, iekārtu un objektu identifikatoru kodi. Šo reģistru aktualizēta kopija un visa atbilstošā informācija būtu jānosūta elektroniski ar maršrutētāja starpniecību sekundārajam repozitorijam un jāapkopo ES mēroga reģistrā.

(23)

Ņemot vērā nosacījumu, ka izsekojamības sistēmai ir jābūt neatkarīgai no tabakas izstrādājumu ražotājiem un importētājiem un ka tā ir jākontrolē dalībvalstīm, kā noteikts PVO PKTK Protokola 8. pantā, būtu jānosaka kopīgi kritēriji visu izsekojamības sistēmā iesaistīto trešo personu (ID izdevēju, repozitoriju pakalpojumu nodrošinātāju un iesaiņojuma neskartības pazīmju piegādātāju) neatkarības novērtēšanai. Lai nodrošinātu šīs neatkarības prasības nepārtrauktu ievērošanu, kas ir kritiski svarīgi, nodrošinot un saglabājot izsekojamības sistēmas integritāti, Komisijai būtu periodiski jāpārskata procedūras, ar kurām regulē ID izdevēju un citu neatkarīgu pakalpojumu nodrošinātāju iecelšanu un viņu uzraudzību par atbilstību šajā regulā noteiktajam neatkarības kritērijam. Komisijai būtu jāpublicē minētajā pārskatīšanā izdarītie secinājumi, un tie ir daļa no ziņojuma par Direktīvas 2014/40/ES piemērošanu, kā noteikts minētās direktīvas 28. pantā.

(24)	Izsekojamības sistēmas kontekstā apstrādāto personas datu aizsardzība būtu jānodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (5).

(25)

Lai demonstrētu atsevišķu šajā regulā noteiktu tehnisko prasību izpildi, būtu jābūt iespējai izmantot starptautiskus standartus. Ja atbilstību starptautiskiem standartiem pierādīt nav iespējams, atbildība par to, lai ar verificējamiem līdzekļiem pierādītu, ka tās pilda šīs prasības, būtu jāuzņemas personām, uz kurām saistības attiecas.

(26)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura minēta Direktīvas 2014/40/ES 25. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteikti tehniskie standarti attiecībā uz Direktīvas 2014/40/ES 15. pantā minētās izsekojamības sistēmas izveidi un darbību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā papildus definīcijām, kas noteiktas Direktīvas 2014/40/ES 2. pantā, piemēro šādas definīcijas:

1)	“unikāls identifikators” ir burtciparu kods, kas ļauj identificēt tabakas izstrādājumu iepakojuma vienību vai kopējo iepakojumu;

2)	“ekonomikas dalībnieks” ir fiziska vai juridiska persona, kas iesaistīta tabakas izstrādājumu tirdzniecībā, tostarp eksportam, no ražotāja līdz pēdējam ekonomikas dalībniekam pirms pirmās mazumtirdzniecības punkta;

3)	“pirmās mazumtirdzniecības punkts” ir objekts, kur tabakas izstrādājumus pirmo reizi laiž tirgū, tostarp tirdzniecības automāti, kurus izmanto tabakas izstrādājumu tirdzniecībai;

4)	“eksports” ir sūtījums no Savienības uz trešo valsti;

5)	“kopējais iepakojums” ir iepakojums, kurā ietilpst vairākas tabakas izstrādājumu iepakojuma vienības;

6)	“objekts” ir vieta, ēka vai tirdzniecības automāts, kur ražo, uzglabā vai laiž tirgū tabakas izstrādājumus;

7)	“iesaiņojuma neskartības pazīme” ir pazīme, kura ļauj reģistrēt verifikācijas procesu pēc katra vienības līmeņa unikālā identifikatora piemērošanas, izmantojot video vai žurnāla datni, un kuru pēc tās ierakstīšanas ekonomikas dalībnieks vairs nevar izmainīt;

8)

“bezsaistes izplātās datnes” ir elektroniskas datnes, ko izveido un uztur katrs ID izdevējs un kas satur datus vienkārša teksta formātā, ļaujot iegūt informāciju, kas kodēta unikālajos identifikatoros (izņemot laika zīmogu), kuri izmantoti iepakojuma vienības un kopējā iepakojuma līmenī, nepiekļūstot repozitoriju sistēmai;

9)	“reģistrs” ir ieraksts, kuru izveido un uztur katrs ID izdevējs, par visiem identifikatoru kodiem, kas ģenerēti ekonomikas dalībniekiem, pirmās mazumtirdzniecības punktu operatoriem, objektiem un iekārtām, kopā ar atbilstošo informāciju;

10)	“datu nesējs” ir nesējs, kas attēlo datus formā, kura ir lasāma ar ierīces palīdzību;

11)	“iekārta” ir objekts, ko izmanto tabakas izstrādājumu ražošanai un kas ir ražošanas procesa neatņemama daļa;

12)	“laika zīmogs” ir konkrēta notikuma datums un laiks, kas reģistrēts kā UTC (universālais koordinētais laiks) noteiktajā formātā;

13)	“primārais repozitorijs” ir repozitorijs, kurā uzglabā izsekojamības datus tikai par konkrētā ražotāja vai importētāja izstrādājumiem;

14)	“sekundārais repozitorijs” ir repozitorijs, kas satur visu primārajos repozitorijos uzglabāto izsekojamības datu kopiju;

15)	“maršrutētājs” ir sekundārajā repozitorijā izveidota ierīce, kas nosūta datus starp dažādiem repozitoriju sistēmas komponentiem;

16)	“repozitoriju sistēma” ir sistēma, kas sastāv no primārajiem repozitorijiem, sekundārā repozitorija un maršrutētāja;

17)	“kopējā datu vārdnīca” ir informācijas kopums, kas apraksta datubāzes saturu, formātu un struktūru, kā arī tās elementu saistību, un kuru izmanto, lai kontrolētu piekļuvi datubāzēm, kas ir kopīgas visiem primārajiem un sekundārajiem repozitorijiem, un manipulācijas ar tām;

18)	“darbdiena” ir ikviena darba diena dalībvalstī, kurā ir kompetents konkrētais ID izdevējs;

19)	“pārkraušana” ir tabakas izstrādājumu pārkraušana no viena transportlīdzekļa citā, kuras laikā tabakas izstrādājumi nenonāk objektā un netiek izvesti no tā;

20)	“tirdzniecības furgons” ir transportlīdzeklis, ko izmanto tabakas izstrādājumu piegādei uz vairākiem mazumtirdzniecības punktiem daudzumos, kas pirms piegādes nav noteikti.

II NODAĻA

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ UNIKĀLO IDENTIFIKATORU

1. IEDAĻA

Kopīgi noteikumi

3. pants

ID izdevējs

1.   Katra dalībvalsts ieceļ iestādi (“ID izdevēju”), kas atbild par unikālo identifikatoru ģenerēšanu un izdošanu saskaņā ar 8., 9., 11. un 13. pantu, ne vēlāk kā viena gada laikā kopš šīs īstenošanas regulas stāšanās spēkā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tāda ID izdevēja iecelšanu, kas savu funkciju nodrošināšanai plāno piesaistīt apakšuzņēmējus, apsver tikai tādā gadījumā, ja dalībvalstīm tiek paziņota katra šāda piedāvātā apakšuzņēmēja identitāte.

3.   ID izdevējs ir neatkarīgs un atbilst 35. pantā noteiktajiem kritērijiem.

4.   Katram ID izdevējam ir unikāls identifikācijas kods. Kodu veido burtciparu rakstzīmes, un tas atbilst Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO)/Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) standartam (“ISO/IEC”) 15459-2:2015.

5.   Ja viens un tas pats ID izdevējs ir iecelts vairākās dalībvalstīs, tas ir jāidentificē ar vienu un to pašu kodu.

6.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par ID izdevēja iecelšanu, norādot tā identifikācijas kodu, viena mēneša laikā pēc tā iecelšanas.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par ieceltā ID izdevēja identitāti, tostarp tā identifikācijas kods, tiek publiskota un ir pieejama tiešsaistē.

8.   Katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu:

a)	ka tās ieceltais ID izdevējs joprojām atbilst prasībai par neatkarību saskaņā ar 35. pantu; kā arī –

b)

gadījumā, ja tiek iecelts jauns ID izdevējs, kas pārņem pakalpojumu sniegšanas saistības no iepriekšējā ID izdevēja, – ka turpmākie ID izdevēji garantē sniegto pakalpojumu nepārtrauktību. Šai nolūkā dalībvalstis pieprasa, lai ID izdevējs izstrādātu darbības izbeigšanas plānu, kurā nosaka kārtību, kas jāievēro, lai garantētu darbības nepārtrauktību līdz jauna ID izdevēja iecelšanai.

9.   ID izdevējs var noteikt maksu tikai par unikālo identifikatoru ģenerēšanu un izdošanu un iekasēt šo maksu no ekonomikas dalībniekiem. Maksām jābūt nediskriminējošām un samērīgām ar to unikālo identifikatoru skaitu, kas tiek ģenerēti un izdoti ekonomikas dalībniekiem, ņemot vērā piegādes veidu.

4. pants

Kuri ID izdevēji ir kompetenti attiecībā uz unikālo identifikatoru ģenerēšanu un izdošanu

1.   Attiecībā uz Savienībā ražotajiem tabakas izstrādājumiem kompetentais ID izdevējs ir iestāde, kas iecelta dalībvalstij, kurā šie izstrādājumi tiek ražoti.

Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentais ID izdevējs ir iestāde, kas iecelta dalībvalstij, kuras tirgū šie izstrādājumi tiek laisti, ja attiecīgā dalībvalsts nosaka šādu prasību.

2.   Attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, kas tiek importēti Savienībā, kompetentais ID izdevējs ir iestāde, kas iecelta dalībvalstij, kuras tirgū šie izstrādājumi tiek laisti.

3.   Attiecībā uz Savienībā komplektētajiem tabakas izstrādājumiem kompetentais ID izdevējs ir iestāde, kas iecelta dalībvalstij, kurā šie izstrādājumi tiek komplektēti.

4.   Attiecībā uz eksportam paredzētajiem tabakas izstrādājumiem kompetentais ID izdevējs ir iestāde, kas iecelta dalībvalstij, kurā šie izstrādājumi tiek ražoti.

5.   Ja kompetentais ID izdevējs īslaicīgi pakalpojumus nesniedz, Komisija var ļaut ekonomikas dalībniekiem izmantot cita tāda ID izdevēja pakalpojumus, kas ir iecelts saskaņā ar 3. pantu.

5. pants

Unikālo identifikatoru derīgums un deaktivizēšana

1.   Maksimālais laikposms, kurā ID izdevēju ģenerētos identifikatorus var izmantot iepakojuma vienību vai kopējo iepakojumu marķēšanai, kā noteikts 6. un 10. pantā, ir seši mēneši no dienas, kad ekonomikas dalībnieks šos unikālos identifikatorus saņem. Pēc šā laikposma unikālie identifikatori kļūst nederīgi un ekonomikas dalībniekiem jānodrošina, ka tie netiek izmantoti iepakojuma vienību vai kopējo iepakojumu marķēšanai.

2.   Repozitoriju sistēma nodrošina, ka unikālie identifikatori, kas netika izmantoti 1. punktā minētajā sešu mēnešu laikposmā, tiek automātiski deaktivizēti.

3.   Ražotāji un importētāji unikālos identifikatorus var deaktivizēt jebkurā laikā, nosūtot atbilstošajam primārajam repozitorijam deaktivizēšanas pieprasījumu. Citi ekonomikas dalībnieki var deaktivizēt unikālos identifikatorus, nosūtot deaktivizēšanas pieprasījumu ar maršrutētāja starpniecību. Deaktivizēšanas pieprasījums ir jāiesniedz elektroniski saskaņā ar 36. pantu, un tajā ir jānorāda II pielikuma II nodaļas 2. iedaļas 2.3. punktā uzskaitītā informācija turpat norādītajā formātā. Deaktivizēšana neietekmē tās informācijas integritāti, kas jau tiek uzglabāta saistībā ar minēto unikālo identifikatoru.

2. IEDAĻA

Unikālie identifikatori iepakojuma vienības līmenī

6. pants

Marķēšana ar vienības līmeņa UI

1.   Ražotāji un importētāji marķē katru Savienībā ražoto vai ievesto iepakojuma vienību ar unikālo identifikatoru (“vienības līmeņa UI”) atbilstoši 8. pantā izklāstītajām prasībām.

2.   Ja tabakas izstrādājumi ir ražoti ārpus Savienības, vienības līmeņa UI ir jāpiemēro uz iepakojuma vienības, pirms tabakas izstrādājums ir importēts Savienībā.

7. pants

Vienības līmeņa UI verifikācija

1.   Ražotāji un importētāji nodrošina, ka pēc vienības līmeņa UI piemērošanas tūlīt tiek veikta šo vienības līmeņa UI verifikācija attiecībā uz to pareizu piemērošanu un lasāmību.

2.   Šā panta 1. punktā minētais process ir jāaizsargā ar iesaiņojuma neskartības pazīmi, kuru piegādā un uzstāda neatkarīga trešā persona, kas atbilstošajām dalībvalstīm un Komisijai sniedz deklarāciju, kurā apliecināts, ka uzstādītā pazīme atbilst šīs regulas prasībām.

3.   Ja 1. punktā izklāstītajā procesā netiek nodrošināta vienības UI atbilstoša piemērošana un pilnīga lasāmība, ražotāji un importētāji atkārtoti piemēro vienības līmeņa UI.

4.   Ražotāji un importētāji nodrošina, ka informācija, kas reģistrēta ar iesaiņojuma neskartības pazīmi, ir pieejama deviņus mēnešus no reģistrēšanas dienas.

5.   Pēc dalībvalstu pieprasījuma ražotāji un importētāji nodrošina pilnu piekļuvi verifikācijas procesa reģistram, kas izveidots, izmantojot iesaiņojuma neskartības pazīmi.

6.   Atkāpjoties no 2., 4. un 5. punkta, pienākums uzstādīt iesaiņojuma neskartības pazīmi neattiecas:

a)	līdz 2020. gada 20. maijam – uz ražošanas procesiem, ko veic tādi ekonomikas dalībnieki vai attiecīgā gadījumā uzņēmumu grupa, kurā tie ietilpst, kas Savienības mērogā 2019. kalendārajā gadā apstrādāja mazāk kā 120 miljonus vienības līmeņa UI;

b)	līdz 2021. gada 20. maijam – uz ražošanas procesiem, ko veic ekonomikas dalībnieki, kas atbilst mazu un vidēju uzņēmumu definīcijai, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (6);

c)	uz pilnībā manuāliem ražošanas procesiem.

8. pants

Vienības līmeņa UI struktūra

1.   Katru tabakas izstrādājumu iepakojuma vienību marķē ar vienības līmeņa UI. Tas sastāv no pēc iespējas īsākas burtciparu rakstzīmju virknes, kuras garums nepārsniedz 50 rakstzīmes. Attiecīgās iepakojuma vienības virknei ir jābūt unikālai, un tās sastāvā ir jāietver šādi datu elementi:

a)	pirmajā pozīcijā – burtciparu rakstzīmes, kuras veido ID izdevēja identifikācijas kodu, kas piešķirts saskaņā ar 3. panta 4. punktu;

b)	burtciparu virkne, kuras uzminēšanas varbūtība ir niecīga un jebkurā gadījumā mazāka nekā viena no desmit tūkstošiem (“sērijas numurs”);

c)

kods (“izstrādājuma kods”), kas ļauj noteikt šādu informāciju: i) ražošanas vieta; ii) ražotne, kas minēta 16. pantā; iii) iekārta, kas izmantota tabakas izstrādājumu ražošanai, kā noteikts 18. pantā; iv) izstrādājuma apraksts; v) paredzētais mazumtirdzniecības tirgus; vi) paredzētais piegādes maršruts; vii) attiecīgā gadījumā – importētājs Savienībā;

d)	pēdējā pozīcijā – laika zīmogs astoņu rakstzīmju ciparu virknes formā, formātā GGMMDDhh, kas norāda ražošanas datumu un laiku.

2.   ID izdevēji atbild par tāda koda ģenerēšanu, kas sastāv no 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītajiem elementiem.

3.   Ražotāji vai importētāji ID izdevēja saskaņā ar 2. punktu ģenerētajam kodam pievieno laika zīmogu, kas minēts 1. punkta d) apakšpunktā.

4.   Vienības līmeņa UI neietver citus datu elementus, kā vien 1. punktā uzskaitītos.

Ja ID izdevēji izmanto šifrēšanu vai saspiešanu, lai ģenerētu vienības līmeņa UI, viņi dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai paziņo algoritmus, kas izmantoti šādas šifrēšanas un saspiešanas nolūkā. Vienības līmeņa UI nedrīkst izmantot atkārtoti.

9. pants

Vienības līmeņa UI pieprasīšana un izdošana

1.   Ražotāji un importētāji, lai saņemtu vienības līmeņa UI saskaņā ar 8. pantu, nosūta kompetentajam ID izdevējam pieprasījumu. Pieprasījumi ir jāiesniedz elektroniski saskaņā ar 36. pantu.

2.   Ražotāji un importētāji, kas iesniedz šādu pieprasījumu, iesniedz arī II pielikuma II nodaļas 2. iedaļas 2.1. punktā uzskaitīto informāciju turpat norādītajā formātā.

3.   ID izdevējs divās darbdienās no pieprasījuma saņemšanas dienas un norādītajā kārtībā:

a)	ģenerē kodus, kas minēti 8. panta 2. punktā;

b)	nosūta šos kodus un šā panta 2. punktā minēto informāciju ar maršrutētāja starpniecību uz ražotāja vai importētāja, kas iesniedzis pieprasījumu, primāro repozitoriju, kā noteikts 26. pantā, un

c)	elektroniski nosūta šos kodus ražotājam vai importētājam, kas iesniedzis pieprasījumu.

4.   Taču dalībvalsts var pieprasīt, lai ID izdevēji kā alternatīvu vienības līmeņa UI elektroniskai piegādei piedāvātu to fizisku piegādi. Gadījumos, kad tiek piedāvāta vienības līmeņa UI fiziska piegāde, ražotāji vai importētāji norāda, vai tiek pieprasīta fiziska piegāde. Šādā gadījumā ID izdevējs 10 darbdienās no pieprasījuma saņemšanas dienas un šādā kārtībā:

a)	ģenerē kodus, kas minēti 8. panta 2. punktā;

b)	nosūta šos kodus un 2. punktā minēto informāciju ar maršrutētāja starpniecību uz ražotāja vai importētāja, kas iesniedzis pieprasījumu, primāro repozitoriju, kā noteikts 26. pantā;

c)	piegādā šos kodus ražotājam vai importētājam, kas iesniedzis pieprasījumu, optisku svītrkodu formā atbilstoši 21. pantā noteiktajām prasībām, izvietojot tos uz fiziskiem nesējiem, piemēram, uzlīmējamām etiķetēm.

5.   Ražotāji un importētāji vienas darbdienas laikā var atcelt saskaņā ar 1. punktu nosūtīto pieprasījumu, izmantojot atsaukšanas ziņojumu, kā tālāk noteikts II pielikuma II nodaļas 5. iedaļas 5. punktā.

3. IEDAĻA

Unikālie identifikatori kopēja iepakojuma līmenī

10. pants

Marķēšana ar kopējā līmeņa UI

1.   Ja ekonomikas dalībnieki izvēlas izpildīt reģistrēšanas pienākumus, kas izklāstīti Direktīvas 2014/40/ES 15. panta 5. punktā, reģistrējot kopējo iepakojumu, viņi marķē kopējo iepakojumu, kas satur tabakas izstrādājumus, ar unikālu identifikatoru (“kopējā līmeņa UI”).

2.   Kopējā līmeņa UI ģenerē un izdod, pamatojoties uz pieprasījumu, ko iesniedz kompetentajam ID izdevējam, vai nepastarpināti ekonomikas dalībnieks.

3.   Ja kopējā līmeņa UI ģenerē, pamatojoties uz pieprasījumu, ko iesniedz kompetentajam ID izdevējam, tam ir jāatbilst 11. panta 1. punktā noteiktajai struktūrai.

4.   Ja kopējā līmeņa UI ģenerē nepastarpināti ekonomikas dalībnieks, tajā ir jābūt ietvertam individuālās vienības kodam, kas ģenerēts saskaņā ar ISO/IEC 15459-1:2014 vai ISO/IEC 15459-4:2014, vai to jaunākajiem ekvivalentiem.

11. pants

ID izdevēju ģenerēto kopējā līmeņa UI struktūra

1.   Tāda kopējā līmeņa UI gadījumā, ko ģenerē, pamatojoties uz kompetentajam ID izdevējam iesniegtu pieprasījumu, tas sastāv no burtciparu virknes, kurā ir ne vairāk kā 100 rakstzīmes un kura ir unikāla konkrētajam kopējam iepakojumam, un to veido šādi datu elementi:

a)	pirmajā pozīcijā – burtciparu rakstzīmes, kuras veido ID izdevēja identifikācijas kodu, kas piešķirts saskaņā ar 3. panta 4. punktu;

b)	burtciparu virkne, kuras uzminēšanas varbūtība ir niecīga un jebkurā gadījumā mazāka nekā viena no desmit tūkstošiem (“sērijas numurs”);

c)	tās ražotnes identifikatora kods (kā noteikts 16. pantā), kurā notika komplektēšanas process;

d)	pēdējā pozīcijā, – laika zīmogs astoņu rakstzīmju ciparu virknes formā, formātā GGMMDDhh, kas norāda komplektēšanas datumu un laiku.

2.   ID izdevēji atbild par tāda koda ģenerēšanu, kas sastāv no 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītajiem elementiem.

3.   Ekonomikas dalībnieki ID izdevēja saskaņā ar 2. punktu ģenerētajam kodam pievieno laika zīmogu, kas minēts 1. punkta d) apakšpunktā.

4.   Ekonomikas dalībnieks var papildināt kopējā līmeņa UI ar papildu informāciju, ja netiek pārsniegts 1. punktā noteiktais maksimālais rakstzīmju skaits. Šādu informāciju drīkst attēlot tikai pēc 1. punktā minētajiem datiem.

12. pants

Saite starp UI līmeņiem

1.   Kopējā līmeņa UI ļauj identificēt visu to unikālo identifikatoru sarakstu, kuri ietilpst kopējā iepakojumā, izmantojot elektroniski pieejamu saiti ar repozitoriju sistēmu.

2.   Lai izveidotu 1. punktā minēto saiti, ražotāji un importētāji nosūta II pielikuma II nodaļas 2. iedaļas 3.2. punktā uzskaitīto informāciju uz savu primāro repozitoriju formātā, kas norādīts minētajā punktā.

3.   Lai izveidotu 1. punktā minēto saiti, ekonomikas dalībnieki, kas nav ražotāji un importētāji, ar maršrutētāja starpniecību nosūta II pielikuma II nodaļas 2. iedaļas 3.2. punktā uzskaitīto informāciju uz sekundāro repozitoriju formātā, kas norādīts minētajā punktā.

13. pants

ID izdevēju ģenerēto kopējā līmeņa UI pieprasīšana un izdošana

1.   Ekonomikas dalībnieki, kas pieprasa kopējā līmeņa UI, pamatojoties uz pieprasījumu kompetentajam ID izdevējam, šādus pieprasījumus iesniedz elektroniski saskaņā ar 36. pantu.

2.   Ekonomikas dalībnieki, kas iesniedz šādus pieprasījumus, iesniedz arī II pielikuma II nodaļas 2. iedaļas 2.2. punktā uzskaitīto informāciju turpat norādītajā formātā.

3.   Ražotāju un importētāju gadījumā – ID izdevējs divās darbdienās no pieprasījuma saņemšanas dienas un norādītajā kārtībā:

a)	ģenerē kodu, kas minēts 11. panta 2. punktā;

b)	nosūta šos kodus un 2. punktā minēto informāciju ar maršrutētāja starpniecību uz ražotāja vai importētāja, kas iesniedzis pieprasījumu, primāro repozitoriju, kā noteikts 26. pantā, un

c)	elektroniski nosūta šos kodus ražotājam vai importētājam, kas iesniedzis pieprasījumu.

4.   Tādu ekonomikas dalībnieku gadījumā, kas nav ražotāji un importētāji, – ID izdevējs divās darbdienās no pieprasījuma saņemšanas dienas un norādītajā kārtībā:

a)	ģenerē kodu, kas minēts 11. panta 2. punktā;

b)	nosūta šos kodus un 2. punktā minēto informāciju ar maršrutētāja starpniecību uz sekundāro repozitoriju, kā noteikts 26. pantā, un

c)	elektroniski nosūta šos kodus ekonomikas dalībniekiem, kas iesnieguši pieprasījumu.

5.   Ekonomikas dalībnieki vienas darbdienas laikā var atcelt saskaņā ar 1. punktu nosūtīto pieprasījumu, izmantojot atsaukšanas ziņojumu, kā tālāk noteikts II pielikuma II nodaļas 5. iedaļas 5. punktā, turpat noteiktajā formātā.

6.   Kopējā līmeņa UI, ko izdod kompetentie ID izdevēji, nedrīkst izmantot atkārtoti.

III NODAĻA

EKONOMIKAS DALĪBNIEKU, OBJEKTU UN IEKĀRTU IDENTIFIKATORA KODI

14. pants

Ekonomikas dalībnieka identifikatora koda pieprasījums

1.   Ekonomikas dalībnieki un pirmās mazumtirdzniecības punktu operatori pieprasa ekonomikas dalībnieka identifikatora kodu kompetentajam ID izdevējam katrā dalībvalstī, kurā tiem ir vismaz viens objekts. Importētāji pieprasa identifikatora kodu kompetentajam ID izdevējam katrā dalībvalstī, kuras tirgū tie laiž savus izstrādājumus.

2.   Ekonomikas dalībnieki un pirmās mazumtirdzniecības punktu operatori, kas iesniedz pieprasījumu saskaņā ar 1. punktu, norāda II pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 1.1. punktā uzskaitīto informāciju turpat norādītajā formātā.

3.   Pirmās mazumtirdzniecības punktu operatoru pienākumu pieprasīt ekonomikas dalībnieka identifikatora kodu var pildīt arī cits reģistrēts ekonomikas dalībnieks. Lai trešā persona varētu veikt šādu reģistrāciju, ir vajadzīga pirmās mazumtirdzniecības punkta operatora piekrišana. Trešā persona pirmās mazumtirdzniecības punkta operatoram paziņo visus reģistrācijas datus, tostarp piešķirto ekonomikas dalībnieka identifikatora kodu.

4.   Ekonomikas dalībnieki un pirmās mazumtirdzniecības punktu operatori informē ID izdevēju par ekonomikas dalībnieka identifikatora kodiem, kurus tam ir piešķīruši citi ID izdevēji. Ja reģistrācijas laikā šāda informācija nav pieejama, ekonomikas dalībnieki to paziņo ne vēlāk kā divās darbdienās no dienas, kad tika saņemti cita ID izdevēja piešķirtie ekonomikas dalībnieka identifikatora kodi.

5.   Par sākotnējā pieteikuma veidlapā iesniegtās informācijas grozījumiem un par operatora darbības pārtraukšanu attiecīgais operators bez kavēšanās paziņo ID izdevējam, izmantojot formātus, kas norādīti II pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 1.2. un 1.3. punktā.

15. pants

Ekonomikas dalībnieka identifikatora kodu izdošana un reģistrēšana

1.   Saņemot pieprasījumu saskaņā ar 14. pantu, ID izdevējs ģenerē ekonomikas dalībnieka identifikatora kodu, kurā ietilpst šādi datu elementi, kas jānorāda šādā kārtībā:

a)	pirmajā pozīcijā – burtciparu rakstzīmes, kuras veido ID izdevēja identifikācijas kodu, kas piešķirts saskaņā ar 3. panta 4. punktu; un

b)	otrajā pozīcijā – burtciparu virkne, kas ir unikāla ID izdevēja kodu kopā.

2.   ID izdevējs divās darbdienās nosūta kodu ekonomikas dalībniekam, kurš iesniedzis pieprasījumu.

3.   Visa informācija, kas iesniegta ID izdevējam saskaņā ar 14. panta 2. punktu, kā arī atbilstošie identifikatoru kodi ietilpst reģistrā, kurš kompetentajam ID izdevējam ir jāizveido, jāpārvalda un jāaktualizē.

4.   Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var atbilstoši valsts tiesību aktiem pieprasīt, lai ID izdevējs deaktivizē ekonomikas dalībnieka identifikatora kodu. Šādos gadījumos dalībvalsts informē ekonomikas dalībnieku vai pirmās mazumtirdzniecības punkta operatoru par deaktivizēšanu, norādot tās iemeslus. Ekonomikas dalībnieka identifikatora koda deaktivizēšanas rezultātā automātiski deaktivizē arī saistītos objekta identifikatora kodus un iekārtas identifikatora kodus.

5.   Ekonomikas dalībnieki un pirmās mazumtirdzniecības punktu operatori apmainās ar informāciju par saviem ekonomikas dalībnieka identifikatora kodiem, lai ekonomikas dalībnieki varētu reģistrēt un nosūtīt darījumu informāciju, kā noteikts 33. pantā.

16. pants

Objekta identifikatora koda pieprasījums

1.   Visi objekti – no ražotnes līdz pirmās mazumtirdzniecības punktam – ir jāidentificē ar kodu (“objekta identifikatora kodu”), ko ģenerējis kompetentais ID izdevējs teritorijā, kurā atrodas objekts.

2.   Ekonomikas dalībnieki un pirmās mazumtirdzniecības punktu operatori pieprasa objekta identifikatora kodu, iesniedzot ID izdevējam II pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 1.4. punktā uzskaitīto informāciju turpat norādītajā formātā.

3.   Pirmās mazumtirdzniecības punktu gadījumā objekta identifikatora kodu ir pienākums pieprasīt pirmās mazumtirdzniecības punkta operatoram. Šo pienākumu var izpildīt arī jebkurš cits reģistrēts ekonomikas dalībnieks, kas var rīkoties pirmās mazumtirdzniecības punkta operatora vārdā. Lai trešā persona varētu veikt šādu reģistrāciju, ir vajadzīga pirmās mazumtirdzniecības punkta operatora piekrišana. Trešā persona pirmās mazumtirdzniecības punkta operatoram paziņo visus reģistrācijas datus, tostarp piešķirto objekta identifikatora kodu.

4.   Importētājam, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ir pienākums pieprasīt tādu objektu identifikatora kodu, kuri ir saistīti ar ražotnēm, kas atrodas ārpus Savienības. Importētājs pieprasījumu iesniedz jebkuram ID izdevējam, kuru iecēlusi dalībvalsts, kuras tirgū importētājs laiž savus izstrādājumus. Lai importētājs varētu veikt šādu reģistrāciju, ir vajadzīga tās iestādes piekrišana, kas ir atbildīga par trešās valsts ražotni. Importētājs paziņo ekonomikas dalībniekam, kas ir atbildīgs par trešās valsts ražotni, visus reģistrācijas datus, tostarp piešķirto objekta identifikatora kodu.

5.   Par sākotnējā pieteikuma veidlapā iesniegtās informācijas grozījumiem un par objekta slēgšanu ekonomikas dalībnieks bez kavēšanās paziņo ID izdevējam, izmantojot formātus, kas norādīti II pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 1.5. un 1.6. punktā.

17. pants

Objekta identifikatora kodu izdošana un reģistrēšana

1.   Saņemot pieprasījumu saskaņā ar 16. pantu, ID izdevējs ģenerē objekta identifikatora kodu, kurā ietilpst šādi datu elementi, kas jānorāda šādā kārtībā:

a)	pirmajā pozīcijā – burtciparu rakstzīmes, kuras veido ID izdevēja identifikācijas kodu, kas piešķirts saskaņā ar 3. panta 4. punktu; un

b)	otrajā pozīcijā – burtciparu virkne, kas ID izdevēja kodu kopā ir unikāla.

2.   ID izdevējs divās darbdienās kopš pieprasījuma saņemšanas dienas nosūta kodu ekonomikas dalībniekam, kurš iesniedzis pieprasījumu.

3.   Visa informācija, kas iesniegta ID izdevējam saskaņā ar 16. panta 2. punktu, kā arī atbilstošie identifikatoru kodi ietilpst reģistrā, kurš kompetentajam ID izdevējam ir jāizveido, jāpārvalda un jāaktualizē.

4.   Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieprasīt, lai ID izdevējs deaktivizē objekta identifikatora kodu. Šādos gadījumos dalībvalsts informē ekonomikas dalībnieku vai pirmās mazumtirdzniecības punkta operatoru par deaktivizēšanu, norādot tās iemeslus. Objekta identifikatora koda deaktivizēšanas rezultātā automātiski deaktivizē arī saistītos iekārtas identifikatora kodus.

5.   Ekonomikas dalībnieki un pirmās mazumtirdzniecības punktu operatori apmainās ar informāciju par saviem ekonomikas dalībnieka identifikatora kodiem, lai ekonomikas dalībnieki varētu reģistrēt un nosūtīt informāciju par izstrādājumu pārvietošanu, kā noteikts 32. pantā.

18. pants

Iekārtas identifikatora koda pieprasījums

1.   Visas iekārtas ir jāidentificē ar kodu (“iekārtas identifikatora kodu”), ko ģenerējis kompetentais ID izdevējs teritorijā, kurā atrodas iekārta.

2.   Ražotāji un importētāji pieprasa iekārtas identifikatora kodu, iesniedzot ID izdevējam II pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 1.7. punktā uzskaitīto informāciju turpat norādītajā formātā.

3.   Importētājam, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ir pienākums pieprasīt tādu iekārtu identifikatora kodu, kuras ir saistītas ar iekārtām, kas atrodas ārpus Savienības. Importētājs pieprasījumu iesniedz jebkuram ID izdevējam, kuru iecēlusi dalībvalsts, kuras tirgū importētājs laiž savus izstrādājumus. Lai importētājs varētu veikt šādu reģistrāciju, ir vajadzīga tās iestādes piekrišana, kas ir atbildīga par trešās valsts ražotni. Importētājs paziņo ekonomikas dalībniekam, kas ir atbildīgs par trešās valsts ražotni, visus reģistrācijas datus, tostarp piešķirto iekārtas identifikatora kodu.

4.   Par sākotnējā pieteikuma veidlapā iesniegtās informācijas grozījumiem un reģistrēto iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu ražotājs vai importētājs bez kavēšanās paziņo ID izdevējam, izmantojot formātus, kas norādīti II pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 1.8. un 1.9. punktā.

19. pants

Iekārtas identifikatora kodu izdošana un reģistrēšana

1.   Saņemot pieprasījumu saskaņā ar 18. pantu, ID izdevējs ģenerē iekārtas identifikatora kodu, kurā ietilpst šādi datu elementi, kas jānorāda šādā pozīcijā:

a)	pirmajā pozīcijā – burtciparu rakstzīmes, kuras veido ID izdevēja identifikācijas kodu, kas piešķirts saskaņā ar 3. panta 4. punktu; un

b)	otrajā pozīcijā – burtciparu virkne, kas ID izdevēja kodu kopā ir unikāla.

2.   ID izdevējs divās darbdienās nosūta kodu ekonomikas dalībniekam, kurš iesniedzis pieprasījumu.

3.   Visa informācija, kas iesniegta ID izdevējam saskaņā ar 18. panta 2. punktu, kā arī atbilstošie identifikatora kodi ietilpst reģistrā, kurš attiecīgajam ID izdevējam ir jāizveido, jāpārvalda un jāaktualizē.

4.   Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieprasīt, lai ID izdevējs deaktivizē iekārtas identifikatora kodu. Šādos gadījumos dalībvalsts informē ražotājus un importētājus par deaktivizēšanu, norādot tās iemeslus.

20. pants

Bezsaistes izplāto datņu un reģistru nosūtīšana

1.   ID izdevēji izveido bezsaistes izplātās datnes, kā arī reģistrus attiecībā uz informāciju, kas minēta 14. panta 2. punktā, 16. panta 2. punktā un 18. panta 2. punktā, kopā ar paskaidrojošām piezīmēm par to struktūru.

2.   Bezsaistes izplātās datnes nedrīkst būt lielākas par diviem gigabaitiem uz katru ID izdevēju. Katra izplāto datņu rindiņa satur vienu ierakstu ar laukiem, kurus atdala norobežotāji, piemēram, komati vai tabulatori.

3.   ID izdevēji nodrošina, ka ar maršrutētāja starpniecību uz sekundāro repozitoriju elektroniski tiek nosūtīti visu bezsaistes izplāto datņu, reģistru un saistīto paskaidrojošo piezīmju atjauninātas kopijas.

4.   Dalībvalstis var pielāgot 2. punktā minēto bezsaistes izplāto datņu lieluma ierobežojumu, ņemot vērā gan verifikācijas ierīcēs, kuras izmanto unikālo identifikatoru bezsaistes pārbaudēm, uzstādītās pieejamās atmiņas vidējo lielumu, gan ID izdevēju kopējo skaitu.

IV NODAĻA

DATU NESĒJI

21. pants

Datu nesēji, kas paredzēti unikālajiem identifikatoriem

1.   Vienības līmeņa UI ir jākodē, izmantojot vismaz vienu no šādiem datu nesēju veidiem:

a)	ar optisku ierīci nolasāma datu matrica ar kļūdas noteikšanu un korekcijas ekvivalentu, kas atbilst datu matricas ECC200 rādītājiem vai pārsniedz tos. Uzskatāms, ka svītrkodi, kas atbilst ISO/IEC 16022:2006, atbilst arī šajā punktā izvirzītajām prasībām;

b)	ar optisku ierīci nolasāms QR kods ar aptuveni 30 % atgūšanas spēju. Uzskatāms, ka svītrkodi, kas atbilst ISO/IEC 18004:2015 un kuriem ir H kļūdas korekcijas līmenis, atbilst arī šajā punktā izvirzītajām prasībām;

c)

ar optisku ierīci nolasāms DotCode ar kļūdas noteikšanu un korekcijas ekvivalentu, kas atbilst vai ir augstāks par rādītājiem, kuri noteikti Reed-Solomon kļūdas korekcijas algoritmā, kurā pārbaudes zīmju skaits (NC) ir vienāds ar trīs plus datu zīmju skaits (ND), kas dalīts ar divi (NC = 3 + ND/2). Uzskatāms, ka svītrkodi, kas atbilst ISS DotCode simboloģijas specifikācijai, kuru publicējusi Automātiskās identificēšanas un mobilitātes asociācija (“AIM”) (2014. gada augusta 3.0 versija), atbilst arī šajā punktā izvirzītajām prasībām.

2.   Elektroniski piegādātu vienības līmeņa UI gadījumā ražotāji un importētāji ir atbildīgi par vienības līmeņa UI kodēšanu saskaņā ar 1. punktu.

3.   Fiziski piegādātu vienības līmeņa UI gadījumā ID izdevēji ir atbildīgi par kodu kodēšanu, kas ģenerēti saskaņā ar 8. panta 2. punktu, atbilstoši 1. punktam.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, ražotāji un importētāji var pievienot laika zīmogu atsevišķi no datu nesēja formātā GGMMDDhh kā cilvēklasāmu kodu.

5.   Ekonomikas dalībniekiem ir jākodē kopējā līmeņa UI, izmantojot vismaz vienu no šādiem datu nesēju veidiem:

a)	ar optisku ierīci nolasāma datu matrica ar kļūdas noteikšanu un korekcijas ekvivalentu, kas atbilst datu matricas ECC200 rādītājiem vai pārsniedz tos. Uzskatāms, ka svītrkodi, kas atbilst ISO/IEC 16022:2006, atbilst arī šajā punktā izvirzītajām prasībām;

b)	ar optisku ierīci nolasāms QR kods ar aptuveni 30 % atgūšanas spēju. Uzskatāms, ka svītrkodi, kas atbilst ISO/IEC 18004:2015 un kuriem ir H kļūdas korekcijas līmenis, atbilst arī šajā punktā izvirzītajām prasībām;

c)

ar optisku ierīci nolasāms Kods 128 ar kļūdas noteikšanu, kas atbilst vai ir augstāka par to, kura noteikta algoritmā, kas balstīts uz “pāra/nepāra – svītra/atstarpe” zīmju paritāti un pārbaudes zīmi. Uzskatāms, ka svītrkodi, kas atbilst ISO/IEC 15417:2007, atbilst arī šajā punktā izvirzītajām prasībām.

6.   Lai nošķirtu 1.–5. punktā minētos datu nesējus no citiem datu nesējiem, kas novietoti uz iepakojumu vienībām vai kopējā iepakojuma, ekonomikas dalībnieki blakus šādiem datu nesējiem var piestiprināt marķējumu “TTT”.

22. pants

Optisko datu nesēju kvalitāte

1.   Ekonomikas dalībnieki nodrošina optisko datu nesēju ļoti labu lasāmību. Uzskatāms, ka optisko datu nesēju kvalitāte, kas novērtēta ar vismaz 3,5 saskaņā ar ISO/IEC 15415:2011 divdimensionāliem datu nesējiem vai saskaņā ar ISO/IEC 15416:2016 lineāriem simboliem, atbilst šajā pantā izvirzītajām prasībām.

2.   Ekonomikas dalībnieki nodrošina, ka optiskie datu nesēji saglabā lasāmību vismaz piecus gadus pēc to izveides.

23. pants

Cilvēklasāmie kodi

1.   Ekonomikas dalībnieki nodrošina, ka katrs datu nesējs ietver cilvēklasāmu kodu, kas garantē elektronisku piekļuvi informācijai, kura ir saistīta ar unikālajiem identifikatoriem, kas tiek uzglabāti repozitoriju sistēmā.

2.   Ja to ļauj iepakojuma izmēri, cilvēklasāmajam kodam ir jāatrodas blakus optiskajam datu nesējam, kurā ir norādīts unikālais identifikators.

V NODAĻA

REPOZITORIJU SISTĒMA

24. pants

Repozitoriju sistēmas komponenti

1.   Repozitoriju sistēmā ietilpst šādas apakšsistēmas:

a)	repozitoriji, kas izveidoti to datu uzglabāšanai, kas attiecas uz individuālu ražotāju un importētāju tabakas izstrādājumiem (“primārie repozitoriji”);

b)	repozitorijs, kas ietver visu to datu kopiju, kuri tiek uzglabāti primāro repozitoriju sistēmā (“sekundārais repozitorijs”);

c)	maršrutēšanas pakalpojums (“maršrutētājs”), ko izveido un pārvalda sekundārā repozitorija sistēmas pakalpojumu nodrošinātājs.

2.   Šā panta 1. punktā minētās apakšsistēmas ir pilnībā sadarbspējīgas cita ar citu neatkarīgi no tā, kura pakalpojumu nodrošinātāja pakalpojumi tiek izmantoti.

25. pants

Repozitoriju sistēmas vispārējās pazīmes

1.   Repozitoriju sistēma atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	to var funkcionāli integrēt izsekojamības sistēmā, un ir iespējams veikt arī nepārtrauktu elektronisku datu apmaiņu starp repozitoriju sistēmu un citiem atbilstošiem izsekojamības sistēmas komponentiem;

b)	tā ļauj elektroniski identificēt un autentificēt tabakas izstrādājumus iepakojuma vienību līmenī un kopējā līmenī saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām;

c)	tā ļauj automātiski deaktivizēt unikālos identifikatorus saskaņā ar 5. pantā izklāstītajiem noteikumiem;

d)	tā nodrošina, ka informācija, ko ekonomikas dalībnieki un ID izdevēji reģistrē un nosūta repozitoriju sistēmai, tiek elektroniski saņemta un uzglabāta saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām;

e)	tā nodrošina datu uzglabāšanu vismaz piecus gadus no brīža, kad tie tika augšupielādēti repozitoriju sistēmā;

f)	tā ļauj veikt automātisku statusa ziņapmaiņu, informējot ekonomikas dalībniekus, kā arī pēc pieprasījuma dalībvalstis un Komisiju, piemēram, par sekmīgiem rezultātiem, kļūdām vai izmaiņām saistībā ar ziņošanas darbībām, saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām;

g)

tā ļauj veikt no ekonomikas dalībniekiem saņemto ziņojumu automātisku validāciju, tostarp noraidīt nepareizus vai nepilnīgus ziņojumus, jo īpaši ziņojot par darbībām saistībā ar nereģistrētiem vai dublētiem unikālajiem identifikatoriem, un repozitoriju sistēma uzglabā informāciju par noraidītajiem ziņojumiem;

h)	tā nodrošina ziņapmaiņu starp visiem tās komponentiem, kas notiek uzreiz saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām, turklāt repozitoriju sistēmas kopējais reakcijas laiks, nosūtot apstiprinājuma ziņojumus, neņemot vērā galalietotāja interneta savienojuma ātrumu, ir ne ilgāks par 60 sekundēm;

i)	tā nodrošina visu komponentu un pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību un ikmēneša darbspējas laiku vismaz 99,5 % apmērā, kā arī pietiekamus rezerves mehānismus;

j)	to aizsargā drošības procedūras un sistēmas, kas nodrošina, ka piekļuve repozitorijiem un tajos uzglabāto datu lejupielāde tiek nodrošināta tikai personām, kas ir pilnvarotas saskaņā ar šo regulu;

k)

tā ir pieejama dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Dalībvalstu ieceltajiem valstu administratoriem un Komisijas dienestiem ir piešķirtas piekļuves tiesības, kas ļauj tiem izveidot, pārvaldīt un atsaukt lietotāja piekļuves tiesības repozitorijiem un veikt saistītas darbības, kas izklāstītas šajā nodaļā, ar grafiskas lietotāju pārvaldības saskarnes starpniecību. Grafiskā lietotāju pārvaldības saskarne ir saderīga ar Regulu (ES) Nr. 910/2014, jo īpaši atbilstošie atkārtoti lietojamie risinājumi, kas nodrošināti kā unificēti bloki saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta telesakaru sadaļu. Dalībvalstu ieceltie valstu administratori uz savu atbildību var piešķirt secīgas piekļuves tiesības citiem lietotājiem;

l)	tā ļauj dalībvalstīm un Komisijai lejupielādēt repozitorijā uzglabātos datus pilnībā, kā arī datu izlases;

m)

tā saglabā visu to darbību pilnīgu pierakstu (“revīzijas liecība”), kas attiecas uz tādu lietotāju uzglabātajiem datiem, kuri veic šādas darbības, kā arī informāciju par to, kādas darbības tika veiktas, tostarp lietotāju piekļuves vēsturi. Revīzijas liecību izveido tad, kad dati tiek augšupielādēti pirmo reizi, un saglabā vismaz piecus gadus pēc izveides, neietekmējot valstī spēkā esošās papildu prasības.

2.   Repozitoriju sistēmā uzglabātos datus izmanto tikai Direktīvā 2014/40/ES un šajā regulā noteiktajiem mērķiem.

26. pants

Primārie repozitoriji

1.   Katrs ražotājs un importētājs nodrošina primārā repozitorija izveidi. Šai nolūkā katrs ražotājs un importētājs noslēdz līgumu ar neatkarīgu pakalpojumu nodrošinātāju, kas ir trešā persona, saskaņā ar Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/573 (7) noteiktajām līgumiskajām prasībām. Neatkarīgo trešo personu, izvēlas saskaņā ar I pielikumā A daļā noteiktajiem procedūras noteikumiem.

2.   Katrā primārajā repozitorijā uzglabā tikai tādu informāciju, kas attiecas uz tā ražotāja vai importētāja tabakas izstrādājumiem, ar kuru ir noslēgts līgums par repozitoriju.

3.   Kad primārajā repozitorijā ir saņemti dati paziņošanas darbības ietvaros vai cita atļauta iemesla dēļ, tos nekavējoties pārsūta uz sekundāro repozitoriju.

4.   Pārsūtot visus saņemtos datus uz sekundāro repozitoriju, primārie repozitoriji izmanto sekundārā repozitorija noteikto datu formātu un datu apmaiņas modalitātes.

5.   Primārie repozitoriji uzglabā datus saskaņā ar sekundārā repozitorija sniegto kopējo datu vārdnīcu.

6.   Dalībvalstis, Komisija un Komisijas apstiprinātie ārējie revidenti var veikt pamata vaicājumu pieprasījumus attiecībā uz visiem primārajā repozitorijā uzglabātajiem datiem.

27. pants

Sekundārais repozitorijs

1.   Izveido vienu sekundāro repozitoriju, kurā uzglabā visu primārajos repozitorijos uzglabāto datu kopiju. Sekundārā repozitorija operatoru ieceļ no primāro repozitoriju pakalpojumu nodrošinātāju vidus saskaņā ar I pielikuma B daļā izklāstīto procedūru.

2.   Sekundārajā repozitorijā nodrošina grafiskas un negrafiskas lietotāju saskarnes, kas ļauj dalībvalstīm un Komisijai piekļūt datiem un veikt vaicājumus par datiem, kas tiek uzglabāti repozitoriju sistēmā, izmantojot visas plaši pieejamas datubāzes meklēšanas funkcijas, jo īpaši attālināti veicot šādas darbības:

a)	jebkādas informācijas, kas attiecas uz vienu vai vairākiem unikālajiem identifikatoriem, izguve, tostarp vairāku unikālo identifikatoru un ar tiem saistītās informācijas, jo īpaši to atrašanās vietas piegādes ķēdē, salīdzināšana un kontrolpārbaude;

b)	sarakstu un statistikas izveide, piemēram, par izstrādājumu krājumiem un ienākošajiem/izejošajiem apjomiem saistībā ar vienu vai vairākiem paziņošanas informācijas elementiem, kas uzskaitīti II pielikuma datu laukos;

c)	visu to tabakas izstrādājumu identificēšana, par kuriem ekonomikas dalībnieks ir paziņojis sistēmai, tostarp izstrādājumu, par kuriem tika paziņots, ka tie ir atsaukti, izņemti, nozagti, trūkstoši vai paredzēti iznīcināšanai.

3.   Šā panta 2. punktā minētās lietotāju saskarnes ļauj dalībvalstīm un Komisijai noteikt individuālus noteikumus attiecībā uz:

a)

automātisku brīdināšanu, pamatojoties uz izņēmumiem un specifiskiem ziņošanas notikumiem, piemēram, pēkšņas tirdzniecības svārstības vai pārkāpumi, mēģinājumi sistēmā ievadīt unikālo identifikatoru dublikātus, 15. panta 4. punktā, 17. panta 4. punktā un 19. panta 4. punktā minēto identifikatoru deaktivizēšana, vai gadījumos, kad ekonomikas dalībnieki ir norādījuši, ka izstrādājums ir nozagts vai trūkstošs;

b)	periodisku ziņojumu saņemšanu, pamatojoties uz II pielikumā datu laukā uzskaitīto ziņošanas elementu jebkādu kombināciju.

4.   Šā panta 3. punktā minētos automātiskos brīdinājumus un periodiskos ziņojumus pārsūta uz dalībvalsts un Komisijas norādītajām saņēmēja adresēm, piemēram, e-pasta adresēm un/vai interneta protokola (IP) adresēm, kas ietilpst ārējās sistēmās, kuras izmanto un pārvalda valsts iestādes vai Komisija.

5.   Šā panta 2. punktā minētās lietotāju saskarnes ļauj dalībvalstīm un Komisijai attālināti piekļūt repozitoriju sistēmā uzglabātajiem datiem, izmantojot analītisku programmatūru pēc viņu izvēles.

6.   Šā panta 2. punktā minētās lietotāju saskarnes tiek nodrošinātas Savienības oficiālajās valodās.

7.   Repozitorija kopējais reakcijas laiks uz jebkuru vaicājumu vai brīdinājuma izraisītāju, neņemot vērā gala lietotāja interneta savienojuma ātrumu, nepārsniedz 5 sekundes datiem, ko uzglabā mazāk par 2 gadiem, un 10 sekundes datiem, ko uzglabā 2 vai vairāk gadus, vismaz 99 % no visiem vaicājumiem un automātiskajiem brīdinājumiem, kas paredzēti 2. un 3. punktā.

8.   Kopējais laiks no ziņošanas darbības datu pienākšanas brīža līdz to pieejamībai ar grafisku vai negrafisku saskarņu starpniecību primārajos un sekundārajos repozitorijos nepārsniedz 60 sekundes vismaz 99 % no visām datu nosūtīšanas darbībām.

9.   Repozitorijs ļauj saņemt, uzglabāt un padarīt pieejamas bezsaistes izplātās datnes, lai atjauninātu verifikācijas ierīces, ko izmanto dalībvalstis unikālo identifikatoru atkodēšanai bezsaistes režīmā.

10.   Sekundārā repozitorija pakalpojumu nodrošinātājs izveido un uztur tās informācijas reģistru, kas tam pārsūtīta saskaņā ar 20. panta 3. punktu. Reģistrā uzglabātās informācijas ieraksts ir jāsaglabā vismaz tik ilgi, kamēr darbojas izsekojamības sistēma.

11.   Dalībvalstis un Komisija saglabā tiesības noslēgt papildu pakalpojumu līmeņa vienošanos ar sekundārā repozitorija pakalpojumu nodrošinātāju ar mērķi izveidot līgumattiecības, lai varētu saņemt papildu pakalpojumus, kas nav noteikti šajā regulā. Sekundārā repozitorija pakalpojumu nodrošinātājs var iekasēt samērīgu maksu par šādu papildu pakalpojumu sniegšanu.

12.   Repozitoriju pakalpojumi, ko sniedz dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar šo pantu, ir saderīgi ar Regulu (ES) Nr. 910/2014, un jo īpaši tie ļauj izmantot atkārtoti lietojamos risinājumus, kas sniegti kā unificēti bloki saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta telesakaru sadaļu.

28. pants

Sekundārā repozitorija pakalpojumu nodrošinātāja saskaņošanas uzdevumi

1.   Sekundārā repozitorija pakalpojumu nodrošinātājs informē primāro repozitoriju pakalpojumu nodrošinātājus, ID izdevējus un ekonomikas dalībniekus par nepieciešamo specifikāciju sarakstu datu apmaiņai ar sekundāro repozitoriju un maršrutētāju. Visas specifikācijas ir balstītas uz nepatentētiem, atvērtiem standartiem.

Šā punkta pirmajā daļā minētais saraksts ir jāpaziņo ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad ir atlasīts sekundārā repozitorija pakalpojumu nodrošinātājs.

2.   Pamatojoties uz II pielikumā uzskaitīto informāciju, sekundārā repozitorija pakalpojumu nodrošinātājs izveido kopējo datu vārdnīcu. Kopējā datu vārdnīca attiecas uz datu lauku marķējumu cilvēklasāmā formātā. Kopējā datu vārdnīca ir jāpaziņo primāro repozitoriju pakalpojumu nodrošinātājiem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad ir atlasīts sekundārā repozitorija pakalpojumu nodrošinātājs.

3.   Kad vien ir nepieciešams nodrošināt repozitoriju sistēmas efektīvu darbību saskaņā ar šīs regulas prasībām, sekundārā repozitorija pakalpojumu nodrošinātājs atjaunina 1. punktā minēto sarakstu un 2. punktā minēto kopējo datu vārdnīcu. Šādus atjauninājumus paziņo primāro repozitoriju pakalpojumu nodrošinātājiem vismaz divus mēnešus pirms dienas, kad atjauninājums tiek ieviests sistēmā.

29. pants

Maršrutētājs

1.   Sekundārā repozitorija pakalpojumu nodrošinātājs izveido un pārvalda maršrutētāju.

2.   Datu apmaiņa starp maršrutētāju un primāro un sekundāro repozitoriju notiek, izmantojot maršrutētāja noteiktu datu formātu un datu apmaiņas modalitātes.

3.   Datu apmaiņa starp maršrutētāju un ID izdevēju notiek, izmantojot maršrutētāja noteiktu datu formātu un datu apmaiņas modalitātes.

4.   Ekonomikas dalībnieki, kas nav ražotāji un importētāji, nosūta informāciju, kas reģistrēta saskaņā ar Direktīvas 2014/40/ES 15. pantu un šo regulu, uz maršrutētāju, kurš to pārsūta primārajam repozitorijam, kas apkalpo attiecīgo tabakas izstrādājumu ražotāju vai importētāju. Minēto datu kopiju nekavējoties pārsūta uz sekundārā repozitorija sistēmu.

30. pants

Repozitoriju sistēmas izmaksas

1.   Visas izmaksas saistībā ar 24. panta 1. punktā minēto repozitoriju sistēmu, tostarp tās, kas attiecas uz sistēmas izveidi, darbību un uzturēšanu, sedz tabakas izstrādājumu ražotāji un importētāji. Šīs izmaksas ir taisnīgas, saprātīgas un samērīgas atbilstoši:

a)	sniegtajiem pakalpojumiem un

b)	noteiktajā laikposmā pieprasīto vienības līmeņa UI skaitam.

2.   Piemērojamās sekundārā repozitorija un maršrutētāja izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas nodod tabakas izstrādājumu ražotājiem un importētājiem ar to izmaksu starpniecību, kuras tiem piemēro primāro repozitoriju pakalpojumu nodrošinātāji.

31. pants

Repozitoriju sistēmas izveides termiņš

Repozitoriju sistēma ir jāizveido līdz 2019. gada 20. martam, nodrošinot, ka tā darbojas testēšanas nolūkā.

VI NODAĻA

REĢISTRĒŠANA UN NOSŪTĪŠANA

32. pants

Informācijas par izstrādājumu pārvietošanu reģistrēšana un nosūtīšana

1.   Lai varētu noteikt Savienībā ražoto vai importēto iepakojuma vienību faktisko nosūtīšanas maršrutu, ekonomikas dalībnieki reģistrē šādus notikumus:

a)	vienības līmeņa UI piemērošana iepakojuma vienībām;

b)	kopējā līmeņa UI piemērošana kopējam iepakojumam;

c)	tabakas izstrādājumu nosūtīšana no objekta;

d)	tabakas izstrādājumu saņemšana objektā;

e)	pārkraušana.

2.   Ražotāji un importētāji nosūta II pielikuma II nodaļas 3. iedaļas 3.1.–3.5. punktā uzskaitīto informāciju turpat noteiktajā formātā uz primāro repozitoriju, par kura izmantošanu tiem ir noslēgts līgums. Visi citi ekonomikas dalībnieki nosūta II pielikuma II nodaļas 3. iedaļas 3.1.–3.5. punktā uzskaitīto informāciju turpat noteiktajā formātā ar maršrutētāja starpniecību.

3.   Gadījumos, kad tiek sadalīts kopējais iepakojums, kas marķēts saskaņā ar 10. panta 4. punktu, un ekonomikas dalībnieks plāno kopējā līmeņa UI izmantot atkārtoti turpmākām darbībām, ražotāji un importētāji nosūta II pielikuma II nodaļas 3. iedaļas 3.6. punktā uzskaitīto informāciju turpat noteiktajā formātā uz primāro repozitoriju, par kura izmantošanu tiem ir noslēgts līgums. Visi citi ekonomikas dalībnieki nosūta II pielikuma II nodaļas 3. iedaļas 3.6. punktā uzskaitīto informāciju turpat noteiktajā formātā ar maršrutētāja starpniecību.

4.   Attiecībā uz piegādēm uz vairākiem pirmās mazumtirdzniecības punktiem, izmantojot tirdzniecības furgonu, ražotāji un importētāji nosūta II pielikuma II nodaļas 3. iedaļas 3.7. punktā uzskaitīto informāciju turpat noteiktajā formātā uz primāro repozitoriju, par kura izmantošanu tiem ir noslēgts līgums. Visi citi ekonomikas dalībnieki nosūta II pielikuma II nodaļas 3. iedaļas 3.7. punktā uzskaitīto informāciju turpat noteiktajā formātā ar maršrutētāja starpniecību.

5.   Gadījumos, kad tiek nosūtīta vai pārkrauta tabakas izstrādājumu iepakojuma vienība vai kopējais iepakojums, kura svars ir mazāks par 10 kg un kura galamērķis ir ārpus Savienības, dalībvalstis, kurās atrodas nosūtīšanas objekts, var atļaut nepildīt reģistrēšanas pienākumu, kas minēts 1. punkta c) līdz e) apakšpunktā, ja tiek sniegta piekļuve loģistikas vai pasta operatora izsekošanas un uzraudzības sistēmas uzskaitei.

6.   Ja pēc unikālā identifikatora piemērošanas tabakas izstrādājumi ir iznīcināti vai nozagti, ekonomikas dalībnieki nekavējoties nosūta deaktivizēšanas pieprasījumu atbilstoši apjomam un formātam, kas noteikts II pielikuma II nodaļas 2. iedaļas 2.3. punktā.

7.   Uzskatāms, ka informācija par notikumu ir pārsūtīta pareizi, ja primārais repozitorijs vai maršrutētājs sniedz pozitīvu apstiprinājumu. Apstiprinājumā ietver ziņojuma atsaukšanas kodu, ko ekonomikas dalībnieks piemēro gadījumā, ja sākotnējais ziņojums ir jāatsauc.

33. pants

Darījumu informācijas reģistrēšana un nosūtīšana

1.   Lai varētu noteikt darījumu informāciju, kas minēta Direktīvas 2014/40/ES 15. panta 2. punkta j) un k) apakšpunktā, ekonomikas dalībnieki reģistrē šādus notikumus:

a)	kārtas numura izdošana;

b)	jauna rēķina izdošana;

c)	maksājuma saņemšana.

2.   Ražotāji un importētāji nosūta II pielikuma II nodaļas 4. iedaļā uzskaitīto informāciju turpat noteiktajā formātā uz primāro repozitoriju, par kura izmantošanu tiem ir noslēgts līgums. Visi citi ekonomikas dalībnieki nosūta II pielikuma II nodaļas 4. iedaļā uzskaitīto informāciju turpat noteiktajā formātā ar maršrutētāja starpniecību.

3.   Par 2. punktā minētās informācijas reģistrēšanu un nosūtīšanu ir atbildīgs pārdevējs.

4.   Uzskatāms, ka 2. punktā minētā informācija ir pārsūtīta pareizi, ja primārie repozitoriji vai maršrutētājs sniedz pozitīvu apstiprinājumu. Apstiprinājumā ietver ziņojuma atsaukšanas kodu, ko ekonomikas dalībnieks piemēro gadījumā, ja sākotnējais ziņojums ir jāatsauc.

34. pants

Nepieciešamās informācijas nosūtīšanas laika periods

1.   Ekonomikas dalībnieki nosūta informāciju, kas minēta 32. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā, 32. panta 3. un 4. punktā un 33. panta 1. punktā, 3 stundu laikā no notikuma brīža. Informāciju, kas minēta 32. pantā, nosūta notikumu secībā.

2.   Šā panta 1. punkta nozīmē uzskatāms, ka 33. pantā minētie notikumi iestājas brīdī, kad tos pirmo reizi var sasaistīt ar atbilstošajām iepakojumu vienībām.

3.   Ekonomikas dalībnieki nosūta visu to informāciju attiecībā uz tabakas izstrādājumu nosūtīšanu no objekta un pārkraušanu, kas minēta 32. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā, 24 stundu laikā pirms minētā notikuma iestāšanās.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, ekonomikas dalībnieki var nosūtīt informāciju, kas minēta 32. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā, 32. panta 3. un 4. punktā un 33. panta 1. punktā, 24 stundu laikā pēc notikuma iestāšanās, ja tie atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

a)	tie vai attiecīgā gadījumā uzņēmumu grupa, kurā tie ietilpst, iepriekšējā kalendārajā gadā Savienības mērogā ir apstrādājuši mazāk nekā 120 miljonus vienības līmeņa UI;

b)	tie ir mazi vai vidēji uzņēmumi Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē.

5.   Šā panta 1. punkts stājas spēkā 2028. gada 20. maijā. Līdz minētajam datumam visi ekonomikas dalībnieki var nosūtīt 1. punktā minēto informāciju 24 stundu laikā kopš notikuma brīža.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Neatkarība

1.   ID izdevēji, repozitoriju pakalpojumu nodrošinātāji un iesaiņojuma neskartības pazīmju piegādātāji, kā arī attiecīgā gadījumā to apakšuzņēmēji ir neatkarīgi un pilda savas funkcijas objektīvi.

2.   Šā panta 1. punkta nozīmē, lai novērtētu neatkarību, piemēro šādus kritērijus:

a)	neatkarība no tabakas nozares – juridiskās formas, organizācijas un lēmumu pieņemšanas izpratnē. Jo īpaši novērtē, vai uzņēmums vai uzņēmumu grupa nav tiešā vai netiešā tabakas nozares kontrolē, tostarp nav mazākuma akciju turētāja;

b)

neatkarība no tabakas nozares finansiālā ziņā tiks noteikta, ja pirms funkciju uzsākšanas attiecīgais uzņēmums vai uzņēmumu grupa mazāk nekā 10 % no ikgadējā apgrozījuma visā pasaulē, izņemot PVN un citus netiešos nodokļus, ģenerē no precēm un pakalpojumiem, kuri piegādāti tabakas nozarei pēdējos divos kalendārajos gados, ko var noteikt atbilstoši pēdējiem apstiprinātajiem pārskatiem. Katrā nākamajā kalendārajā gadā gada apgrozījums visā pasaulē, izņemot PVN un citus netiešos nodokļus, no precēm un pakalpojumiem, kas piegādāti tabakas nozarei, nepārsniedz 20 procentus;

c)

personām, kas ir atbildīgas par uzņēmuma vai uzņēmumu grupas vadību, tostarp valdes locekļiem vai citām pārvaldes institūcijām, nav interešu konflikta ar tabakas nozari. Jo īpaši tie: 1) pēdējos piecos gados nav piedalījušies tabakas nozares uzņēmuma struktūrās; 2) rīkojas neatkarīgi no finansiālām vai morālām interesēm, kas saistītas ar tabakas nozari, tostarp neatkarīgi no to dzīves partneru, laulāto vai tiešo radinieku augšupejošā vai lejupejošā līnijā turētām akcijām, dalības privāto pensiju programmās vai piederošām līdzdalības daļām.

3.   Ja ID izdevēji, repozitoriju pakalpojumu nodrošinātāji vai iesaiņojuma neskartības pazīmju piegādātāji piesaista apakšuzņēmējus, tie saglabā atbildību par to, ka apakšuzņēmēji atbilst 2. punktā noteiktajiem neatkarības kritērijiem.

4.   Lai nodrošinātu 3. panta 8. punkta a) apakšpunktā noteikto pienākumu izpildi, dalībvalstis un Komisija var pieprasīt, lai ID izdevēji, repozitoriju pakalpojumu nodrošinātāji vai iesaiņojuma neskartības pazīmju piegādātāji, tostarp attiecīgā gadījumā to apakšuzņēmēji, iesniedz dokumentus, kas nepieciešami, lai novērtētu atbilstību 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šādi dokumenti var ietvert gada atbilstības deklarācijas attiecībā uz 2. punktā noteiktajiem neatkarības kritērijiem. Dalībvalstis un Komisija var pieprasīt, lai gada deklarācijās būtu norādīti visi pakalpojumi, kas sniegti tabakas nozarei pēdējā kalendārā gada laikā, kā arī individuālas deklarācijas par finansiālo neatkarību no tabakas nozares, ko sniedz visi neatkarīgā pakalpojumu nodrošinātāja vadības locekļi.

5.   Par jebkādām izmaiņām apstākļos, kas saistīti ar 2. punktā minētajiem kritērijiem un kas varētu ietekmēt ID izdevēju, repozitoriju pakalpojumu nodrošinātāju un iesaiņojuma neskartības pazīmju piegādātāju (tostarp attiecīgā gadījumā to apakšuzņēmēju) neatkarību, un kas ilgst vairāk par diviem kalendārajiem gadiem pēc kārtas, ir nekavējoties jāziņo attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai.

6.   Ja informācija, kas saņemta saskaņā ar 4. punktu, vai 5. punktā minētais paziņojums, kas minēta, atklāj, ka repozitoriju pakalpojumu nodrošinātāji un iesaiņojuma neskartības pazīmju piegādātāji (tostarp attiecīgā gadījumā to apakšuzņēmēji) vairs neatbilst 2. punktā minētajām prasībām, tad saprātīgā laikposmā, bet ne vēlāk kā līdz tā kalendārā gada beigām, kas seko kalendārajam gadam, kurā ir saņemta informācija vai paziņojums, dalībvalstis un – attiecībā uz sekundārā repozitorija pakalpojumu nodrošinātāju – Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 2. punktā noteiktajiem kritērijiem.

7.   ID izdevēji, repozitoriju pakalpojumu nodrošinātāji un iesaiņojuma neskartības pazīmju piegādātāji nekavējoties informē attiecīgās dalībvalstis un Komisiju par draudiem vai citiem nesamērīgas ietekmēšanas mēģinājumiem, kas var faktiski vai potenciāli apdraudēt to neatkarību.

8.   Uzskatāms, ka valsts iestādes vai uzņēmumi, kas ir publisko tiesību subjekti, kā arī to apakšuzņēmēji ir neatkarīgi no tabakas nozares.

9.   Komisija periodiski pārskata procedūras, kas regulē ID izdevēju, repozitoriju pakalpojumu nodrošinātāju vai iesaiņojuma neskartības pazīmju piegādātāju iecelšanu un atbilstības uzraudzību attiecībā uz 2. punktā noteiktajiem neatkarības kritērijiem, ar mērķi novērtēt atbilstību Direktīvas 2014/40/ES 15. pantā un šajā regulā noteiktajām prasībām. Pārskatā izdarītie secinājumi ir jāpublicē, un tie ir daļa no ziņojuma par Direktīvas 2014/40/ES piemērošanu, kā noteikts minētās direktīvas 28. pantā.

36. pants

Saziņas un datu drošība un sadarbspēja

1.   Visa elektroniskā saziņa, kas jāveic saskaņā ar šo regulu, ir jāīsteno drošā veidā. Piemērojamie drošības protokolu un savienojamības noteikumi ir balstīti uz nepatentētiem atvērtajiem standartiem. Tos nosaka:

a)	ID izdevējs – saziņai starp ID izdevēju un komersantiem, kas reģistrējas pie ID izdevēja vai pieprasa unikālos identifikatorus;

b)	primāro repozitoriju pakalpojumu nodrošinātāji – saziņai starp primārajiem repozitorijiem un ražotājiem vai importētājiem;

c)	sekundārā repozitorija pakalpojumu nodrošinātājs – saziņai starp sekundāro repozitoriju un maršrutētāju un: i) ID izdevējiem; ii) primārajiem repozitorijiem; un iii) ekonomikas dalībniekiem, kas izmanto maršrutētāju, t. i., ekonomikas dalībniekiem, kas nav ražotāji un importētāji.

2.   Primāro un sekundāro repozitoriju pakalpojumu nodrošinātāji ir atbildīgi par uzglabāto datu drošību un integritāti. Datu pārnesamību nodrošina saskaņā ar kopējo datu vārdnīcu, kas definēta 28. pantā.

3.   Attiecībā uz visu datu pārsūtīšanu nosūtītājs ir atbildīgs par to, lai nosūtītie dati būtu pilnīgi. Lai šis nosūtītāja pienākums būtu izpildīts, saņēmējs apstiprina nosūtīto datu saņemšanu, norādot faktiski pārsūtīto datu kontrolsummas vērtību vai izmantojot citu mehānismu, kas ļauj pārliecināties par sūtījuma integritāti, jo īpaši par to, ka tas ir pilnīgs.

37. pants

Pārejas noteikumi

1.   Cigaretes un tinamās tabakas izstrādājumi, kas ražoti vai importēti Savienībā pirms 2019. gada 20. maija un nav marķēti ar vienības līmeņa UI saskaņā ar 6. pantu, var palikt brīvā apritē līdz 2020. gada 20. maijam. Šiem tabakas izstrādājumiem, kas var palikt brīvā apritē, bet kas nav marķēti ar vienības līmeņa UI, VI nodaļā definētos pienākumus nepiemēro.

2.   Tabakas izstrādājumi, kuri nav cigaretes un tinamā tabaka, kas ražoti vai importēti Savienībā pirms 2024. gada 20. maija un nav marķēti ar vienības līmeņa UI saskaņā ar 6. pantu, var palikt brīvā apritē līdz 2026. gada 20. maijam. šiem tabakas izstrādājumiem, kas var palikt brīvā apritē, bet kas nav marķēti ar vienības līmeņa UI, VI nodaļā definētos pienākumus nepiemēro.

38. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 127, 29.4.2014., 1. lpp.

(2)  Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli Protokols par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu [ierobežošanu] (OV L 268, 1.10.2016., 10. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2016/1749 (2016. gada 17. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, izņemot tā noteikumus, kuri ir Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības jomā (OV L 268, 1.10.2016., 1. lpp.). Padomes Lēmums (ES) 2016/1750 (2016. gada 17. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu [ierobežošanu] attiecībā uz tā noteikumiem par pienākumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un noziedzīgu nodarījumu definēšanu (OV L 268, 1.10.2016., 6. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(6)  Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(7)  Komisijas 2017. gada 15. decembra Deleģētā regula (ES) 2018//573 par tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēmu ietvaros noslēdzamo datu glabāšanas līgumu pamatelementiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lappusi).

---

---

---