18.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/35

(1)

2002. gada 18. novembrī Komisija pieņēma Lēmumu 2002/915/EK (2), ar ko Dānijai piešķir atkāpi, kuru tā pieprasījusi atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, un ar kuru atļauj izmantot kūtsmēslus, kas satur līdz 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā, atsevišķās liellopu audzēšanas saimniecībās Dānijas 1999.–2003. gada rīcības programmas ietvaros. Atkāpes piemērošanas termiņš tika pagarināts ar Komisijas Lēmumu 2005/294/EK (3) saistībā ar Dānijas rīcības programmu 2004.–2007. gadam, ar Komisijas Lēmumu 2008/664/EK (4) saistībā ar Dānijas rīcības programmu 2008.–2012. gadam un ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/659/ES (5) saistībā ar Dānijas rīcības programmu 2008.–2015. gadam.

(2)

Ar Īstenošanas lēmumu 2012/659/ES piešķirtā atkāpe attiecās (2014./2015. gadā) uz apmēram 1 500 liellopu audzēšanas saimniecībām, 425 102 ganāmpulka vienībām un 205 165 hektāriem aramzemes, kas atbilst attiecīgi 4,0 % no saimniecību kopskaita, 18,6 % no ganāmpulka vienību kopskaita un 8,2 % no aramzemes kopējās platības Dānijā.

(3)

2016. gada 4. februārī Dānija iesniedza Komisijai lūgumu pagarināt atkāpi atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai.

(4)

Dānijā saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 5. pantu ir izveidota 2016.–2018. gada rīcības programma, kuras dažādas daļas ir iestrādātās šādos normatīvajos aktos: 2016. gada 15. novembra Rīkojums Nr. 1324 par komerciālajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kūtsmēsliem, skābbarību utt., 2016. gada 27. aprīļa Konsolidētais likums Nr. 388 par mēslošanas līdzekļu izmantošanu saimniecībās un augsegu un 2016. gada 1. jūlija Rīkojums Nr. 1055 par mēslošanas līdzekļu izmantošanu saimniecībās 2016.–2017. g. plānošanas periodā (jauna, uz starpkultūrām vērsta shēma, obligātā daļa), kā norādīts Likumā par mēslošanas līdzekļu izmantošanu saimniecībās un augsegu. Tāpat pie Dānijas tiesību aktiem pieder arī jauns, vispārīgs fosfora izmantošanas regulējums, kas pieņemts saskaņā ar Likumu par liellopu audzēšanas saimniecību vidisko apstiprinājumu utt. un Rīkojumu par komerciālajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kūtsmēsliem, skābbarību utt.

(5)

Dānijas tiesību aktos, ar kuriem īsteno Direktīvu 91/676/EEK, ir iekļauti slāpekļa izmantošanas ierobežojumi. Normatīvie akti, ar kuriem ierobežo fosfora izmantošanu, jau ir pieņemti un stāsies spēkā 2017. gada augustā.

(6)

Dānijas ziņojums “Ūdens vide un lauksaimniecības prakse: stāvoklis un tendences”, kas aptver laiku no 2012. līdz 2015. gadam, rāda, ka 2014. gadā Dānijā slāpekļa bilances pārpalikums bija 80 kg N/ha un ka 2012. gadā lauksaimnieciskās darbības izraisītā kopējā slāpekļa ienese jūrā bija aptuveni 70 % no visa apjoma. Dānija lēš, ka, lai nodrošinātu labu ekoloģisko stāvokli, slāpekļa ienese piekrastes ūdeņos no sauszemes avotiem būtu jāsamazina no 56,8 Mt līdz 44,7 Mt N.

(7)

Dānijas normatīvajos aktos vajadzētu iekļaut kombinētu, specifisku shēmu attiecībā uz brīvprātīgām un obligātām starpkultūru platībām 2017. un 2018. gadā. Saskaņā ar šo shēmu obligātie noteikumi par starpkultūrām stātos spēkā automātiski, ja brīvprātīgās vienošanās nav pietiekamas, lai sasniegtu vidiskos mērķus. Šīs starpkultūru platības būtu papildus obligātajām starpkultūru platībām, ko paredz Dānijas Likums par mēslošanas līdzekļu izmantošanu saimniecībās un augsegu. Šie pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka pašreizējās atkāpes piemērošana nenovedīs pie ūdens kvalitātes pasliktināšanās.

(8)

Informācija, ko Dānija sniegusi saistībā ar atkāpi, kura tika piešķirta ar Īstenošanas lēmumu 2012/659/ES, liecina, ka atkāpes dēļ ūdens kvalitāte salīdzinājumā ar atkāpes neaptvertajām teritorijām nav pasliktinājusies. Dānijas sniegtās ziņas par Direktīvas 91/676/EEK īstenošanu no 2012. līdz 2015. gadam (6) liecina, ka Dānijā 16 % no pazemes ūdeņu monitoringa stacijām uzrāda nitrātu vidējo koncentrāciju, kas pārsniedz 50 mg/l, bet 23 % uzrāda nitrātu vidējo koncentrāciju, kas pārsniedz 40 mg/l. Monitoringa dati liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu (2008–2011) nitrātu koncentrācija pazemes ūdeņos ir visnotaļ stabila. Vairums virszemes ūdeņu monitoringa staciju uzrāda visnotaļ stabilu nitrātu vidējo koncentrāciju, kas nesasniedz 50 mg/l. Ziņojumā par 2012.–2015. pārskata periodu norādīts, ka ekoloģiskais stāvoklis bija “labs” 2 no 119 piekrastes ūdensobjektiem.

(9)

Izskatījusi Dānijas pieprasījumu, pamatojoties uz Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajā daļā aprakstītajiem elementiem, un ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar Lēmumos 2002/915/EK, 2005/294/EK, 2008/664/EK un Īstenošanas lēmumā 2012/659/ES paredzēto atkāpi, Komisija uzskata, ka Dānijas paredzētais kūtsmēslu daudzums – 230 kg/ha slāpekļa gadā – nekavēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti daži stingri nosacījumi.

(10)

Saimniecībās, kurās atļauts izmantot kūtsmēslus ar slāpekļa saturu līdz 230 kg/ha gadā, mēslošanas plānus laikus atjaunina, lai nodrošinātu, ka tajos atspoguļota faktiskā lauksaimniecības prakse, un izmanto aramzemes ilggadīgo augsegu un starpkultūras, lai atgūtu nitrātu rudens zudumus aramkārtā un ierobežotu slāpekļa zudumus ziemā.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (7) ir noteikta visaptveroša pārrobežu pieeja ūdeņu aizsardzībai, kas organizēta pa upju baseinu apgabaliem, ar mērķi panākt, lai Eiropas ūdensobjektu stāvoklis līdz ar 2015. gadu būtu labs. Barības vielu daudzuma samazināšana ir svarīga minētā mērķa daļa. Tas, ka saskaņā ar šo lēmumu tiek piešķirta atkāpe, neskar Direktīvas 2000/60/EK noteikumus un neizslēdz, ka no minētās direktīvas izrietošo mērķu sasniegšanai var būt nepieciešami papildu pasākumi.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (8) ir paredzēti vispārīgi noteikumi ar mērķi izveidot Savienības telpiskās informācijas infrastruktūru Savienības vidisko rīcībpolitiku vajadzībām un rīcībpolitikām vai pasākumiem, kas var ietekmēt vidi. Attiecīgā gadījumā šā lēmuma sakarā savāktajai telpiskajai informācijai būtu jāatbilst minētās direktīvas noteikumiem. Lai mazinātu administratīvo slogu un padziļinātu datu saskaņotību, Dānijai, vācot saskaņā ar šo lēmumu nepieciešamos datus, būtu jāizmanto informācija, kas ģenerēta Integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (9) V sadaļas II nodaļu.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 9. pantam,

a)

“liellopu audzēšanas saimniecība” ir saimniecība, kur gadā tiek saražots vairāk nekā 300 kg kūtsmēslos esošā slāpekļa un no šiem kūtsmēsliem vismaz divas trešdaļas ir liellopu mēsli;

b)

“zāle” ir ilggadīgas vai pagaidu zālaugu platības;

c)

“kultūraugi, kuros sēj zāli” ir skābbarības labība, skābbarības kukurūza, vasaras mieži vai vasaras mieži un zirņi, kuros pirms vai pēc ražas novākšanas iesēj zāli;

d)

“kultūraugi ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu” ir jebkurš no šiem:

e)

“augsnes profils” ir augsnes slānis zem zemes virskārtas, kas dziļumā ietiecas vai nu līdz 0,90 m, vai līdz vidējam augstākajam gruntsūdeņu līmenim, ja šis līmenis atrodas mazāk nekā 0,90 m dziļumā zem zemes virskārtas.

1.

No 2017. gada augusta spēkā stājas fosfora regulējums, ar kuru tiek tieši noteiktas dažādās fosfora robežvērtības visā valstī atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas un mēslojuma veida. Šīs robežvērtības aptver tāda fosfora izmantošanu, ko satur visu veidu mēslojums: organiskais mēslojums, tostarp kūtsmēsli, biogāzes digestāts, degazēta biomasa, dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kā arī rūpnieciski ražots mēslojums. Stingrākas fosfora izmantošanas robežvērtības, kas aptver visu veidu mēslojumu, piemēro sateces baseiniem ar ūdens vidi, kas jutīga pret fosforu.

2.

Dānijā ievieš lauksaimniecības zemēs izmantotā fosfora daudzuma indikatoru un monitoringa sistēmu. Ja indikatoru sistēma vai monitoringa sistēma liecina, ka gada vidējā faktiskā fosfora mēslošanas līdzekļu izmantošana Dānijas lauksaimniecības zemēs varētu pārsniegt vai jau ir pārsniegusi valsts 2018.–2025. gadam noteikto fosfora izmantošanas vidējo līmeni, fosfora izmantošanas maksimālās robežvērtības tiek attiecīgi samazinātas.

3.

Ievieš kombinētu, specifisku shēmu attiecībā uz brīvprātīgām un obligātām starpkultūru platībām, pamatojoties uz nepieciešamību samazināt nitrātu saturu pazemes ūdensobjektos un piekrastes ūdeņos. Saskaņā ar šo shēmu obligātie noteikumi par starpkultūrām stājas spēkā automātiski, ja brīvprātīgās vienošanās nav pietiekamas, lai sasniegtu vidiskos mērķus.

4.

Saskaņā ar šo shēmu izveidotās starpkultūru platības ir papildus valsts obligātajai prasībai, ka 10 % vai 14 % no saimniecības kultūraugu platības ir jāatvēl starpkultūrām, un tās nav obligāti izveidot tajā pašā platībā, ko izmanto, lai izpildītu EPN prasību par starpkultūrām.

a)

augsekas plāns, kurā uzrādīta:

b)

lauksaimniecības dzīvnieku skaits saimniecībā, to turēšanas un kūtsmēslu uzkrāšanas sistēmas apraksts, norādot arī datus par kūtsmēslu krātuves tilpumu;

c)

saimniecībā saražoto kūtsmēslu slāpekļa un fosfora aprēķins;

d)

attiecīgā gadījumā – kūtsmēslu apstrādes apraksts un paredzamās apstrādāto kūtsmēslu īpašības;

e)

no saimniecības izvesto vai tai piegādāto kūtsmēslu daudzums, veids un raksturlielumi;

f)

paredzamais kultūraugiem vajadzīgais slāpekļa un fosfora daudzums katrā zemesgabalā;

g)

aprēķins par kūtsmēslu slāpekļa un fosfora izmantošanas daudzumu katrā zemes gabalā;

h)

aprēķins par slāpekļa un fosfora izmantošanas daudzumu katrā zemes gabalā, lietojot mākslīgos un citus mēslošanas līdzekļus;

i)

norāde par kūtsmēslu un mākslīgo mēslu izmantošanas laiku.

a)

āboliņš zālaugu platībās, kur āboliņa un lucernas ir mazāk par 50 %;

b)

lucerna zālaugu platībās, kur āboliņa un lucernas ir mazāk par 50 %;

c)

mieži un zirņi, kuros iesēta zāle.

a)

atļauju aptverto liellopu audzēšanas saimniecību procentuālā daļa katrā pašvaldībā;

b)

atļauju aptverto liellopu procentuālā daļa katrā pašvaldībā;

c)

atļauju aptvertās lauksaimniecības zemes procentuālā daļa katrā pašvaldībā.

a)

lucerna vai āboliņš zālaugu platībās;

b)

mieži un zirņi, kuros iesēta zāle.

a)

kartes, kurās attēlota individuālās atkāpes aptverto liellopu audzēšanas saimniecību procentuālā daļa, liellopu procentuālā daļa un lauksaimniecības zemes procentuālā daļa katrā pašvaldībā, kā arī vietējā zemes izmantojuma kartes, kā minēts 10. panta 1. punktā;

b)

pazemes un virszemes ūdeņu monitoringa rezultāti attiecībā uz nitrātu un fosfora koncentrācijām, tostarp informācija par ūdens kvalitātes tendencēm, gan apstākļos, ja atkāpi piemēro, gan tad, ja to nepiemēro, kā arī dati par atkāpes ietekmi uz ūdens kvalitāti, kā minēts 10. panta 2. punktā;

c)

augsnes monitoringa rezultāti attiecībā uz slāpekļa un fosfora koncentrāciju sakņu zonas ūdenī gan apstākļos, ja atkāpi piemēro, gan tad, ja to nepiemēro, kā minēts 10. panta 2. punktā;

d)

10. panta 3. punktā minēto vietējā zemes izmantojuma, augsekas un lauksaimniecības prakses apsekojumu rezultāti;

e)

10. panta 3. punktā minēto modelēšanas aprēķinu rezultāti par nitrātu un fosfora zudumu no atļauju saņēmušajām saimniecībām;

f)

10. panta 4. punktā minētās tabulas, kurās uzrādīta individuālās atkāpes aptvertās lauksaimniecības zemes procentuālā daļa, ko klāj lucerna vai āboliņš zālaugu platībās un mieži/zirņi, kuros iesēta zāle;

g)

atkāpes nosacījumu ievērošanas novērtējums, kura pamatā ir kontrole saimniecību līmenī un informācija par saimniecībām, kas nav ievērojušas nosacījumus, pamatojoties uz 11. pantā administratīvo pārbaužu un lauka inspekciju rezultātiem;

h)

par katru lauksaimniecības dzīvnieku kategoriju – dzīvnieku skaita un saražotā kūtsmēslu daudzuma tendences Dānijā un atkāpes izmantotajās saimniecībās.