EUR-Lex Euroopan unionin oikeus ulottuvillasi

Takaisin EUR-Lexin etusivulle

Tämä asiakirja on ote EUR-Lex-verkkosivustolta

Asiakirja 32017D0263

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/263 (2017. gada 14. februāris) par riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem un agrīnās konstatācijas sistēmām attiecībā uz risku, ko rada savvaļas putni saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas vīrusu pārnešanu uz mājputniem (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 765) (Dokuments attiecas uz EEZ. )

C/2017/0765

OV L 39, 16.2.2017, s. 6—11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Asiakirjan oikeudellinen asema Ei enää voimassa, Voimassaolon päättymispäivämäärä: 30/06/2018

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2017/263/oj

16.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/6


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/263

(2017. gada 14. februāris)

par riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem un agrīnās konstatācijas sistēmām attiecībā uz risku, ko rada savvaļas putni saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas vīrusu pārnešanu uz mājputniem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 765)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvu 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (3), un jo īpaši tās 63. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu, tostarp mājputnu, infekcijas slimība. Inficēšanās ar putnu gripas vīrusu mājputniem izraisa divus galvenos minētās slimības veidus, kas atšķiras virulences ziņā. Zemi patogēnā gripa izraisa tikai vieglus simptomus, savukārt augsti patogēnajai gripai ir ļoti augsti mirstības rādītāji vairumā mājputnu sugu. Šī slimība var nopietni ietekmēt mājputnu audzēšanas rentabilitāti.

(2)

Ar Direktīvu 2005/94/EK ir noteikti obligātie kontroles pasākumi, kas piemērojami minētās slimības uzliesmojuma gadījumā mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem, un paredzēti arī konkrēti profilaktiski pasākumi, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un agrīnu konstatāciju.

(3)

Turklāt Direktīvā 2005/94/EK ir paredzēts, ka Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, kas epidemioloģiskās situācijas dēļ vajadzīgi papildus minētajā direktīvā paredzētajiem obligātajiem kontroles pasākumiem.

(4)

Ir zināms, ka savvaļas putni, īpaši migrējošie savvaļas ūdensputni, ir zemi patogēnās putnu gripas vīrusu dabīgie nēsātāji, un parasti šo vīrusu bez slimības pazīmēm tie pārnēsā sezonālās migrācijas laikā. Tomēr kopš 2005. gada vidus pierādījumi liecina, ka augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N1 apakštipa vīrusa celms var inficēt savvaļas putnus un tie šo vīrusu var izplatīt lielos attālumos (4).

(5)

Putnu gripas vīrusu klātbūtne savvaļas putnos rada pastāvīgu apdraudējumu saistībā ar šo vīrusu tiešu un netiešu ievazāšanu saimniecībās, kurās ir mājputni un citi nebrīvē turēti putni, un risku turpmāk šo vīrusu izplatīt no inficētās saimniecības uz citām saimniecībām.

(6)

Pēc tam, kad 2005. gadā APPG H5N1 apakštipa vīruss no Dienvidaustrumāzijas tika ievazāts Eiropā, tam izplatoties rietumu virzienā, tika pieņemts Komisijas Lēmums 2005/734/EK (5), lai pastiprinātu kontroles pasākumus, kas jau ir noteikti Savienības tiesību aktos, jo īpaši – ņemot vērā riskus, ko rada līdz šim nebijuša apjoma starpkontinentāla APPG vīrusa izplatīšanās ar savvaļas putniem.

(7)

Lēmumā 2005/734/EK ir noteikti biodrošības un papildu riska mazināšanas pasākumi, lai mazinātu risku, ka APPG H5N1 vīruss no savvaļas putniem tiek pārnests uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, novēršot šo populāciju tiešu un netiešu saskari. Lēmumā 2005/734/EK paredzēts, ka dalībvalstīm savā teritorijā jānosaka apgabali, kuros pastāv īpašs risks, ka APPG H5N1 vīruss var ievazāties saimniecībās, kurās ir mājputni un citi nebrīvē turēti putni, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un īpašus riska faktorus. Šajos augsta riska apgabalos dalībvalstīm jāpiemēro konkrēti riska mazināšanas pasākumi, piemēram, jānodrošina, ka mājputni netiek laisti ārā no telpām. Turklāt dalībvalstīm jānodrošina, ka īpašnieki tiek vairāk informēti par pārnešanas risku un par nepieciešamību savās saimniecībās piemērot biodrošības pasākumus.

(8)

Turklāt ar Lēmumu 2005/734/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm jāievieš agrīnas konstatācijas sistēmas, kuru nolūks ir panākt, lai īpašnieki nekavējoties ziņotu par jebkuru putnu gripas simptomu mājputnu saimēs kompetentajai veterinārajai iestādei, kurai būtu jāņem vērā īpašie parametri un nelielas izmaiņas ražošanas rādītājos.

(9)

Komisijas Lēmumā 2010/367/ES (6) ir izklāstīti norādījumi, kā dalībvalstīm obligāti īstenot putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem, tostarp paraugu ņemšanas un laboratoriskās testēšanas prasības. Tajā arī paredzēts, ka kompetentajām iestādēm nekavējoties paziņo par visiem virsnormas mirstības vai nozīmīgiem slimības vai mirstības gadījumiem savvaļas putnu, un jo īpaši migrējošo savvaļas ūdensputnu, populācijās.

(10)

APPG H5N8 vīrusu Savienībā 2014. gada otrajā pusē un 2015. gada sākumā ievazāja savvaļas putni. Mirstība savvaļas putniem bija zema, taču vīruss izraisīja nopietnus slimības uzliesmojumus mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saimēs vairākās dalībvalstīs.

(11)

Kopš 2016. gada oktobra beigām APPG H5N8 tuvu radniecīgs vīrusa celms ir konstatēts migrējošiem savvaļas putniem, kas galvenokārt tika atrasti miruši, 20 dalībvalstīs, proti, Bulgārijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Vācijā, Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Nīderlandē, Austrijā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē, un tādās tuvumā esošās trešās valstīs kā Šveice, Serbija un Ukraina. Vairums slimības uzliesmojumu tika apstiprināti dažos Francijas, Ungārijas un Bulgārijas apgabalos, kuros ir liels skaits saimniecību, kurās tur pīles un zosis.

(12)

Pašreizējā epidemioloģiskā situācija ir ļoti dinamiska un nepārtraukti mainās. Migrējošo putnu pārvietošanās turpinās, un dalībvalstu veiktajos uzraudzības pasākumos aizvien tiek konstatēts APPG H5N8 vīruss savvaļas putnu populācijās. Tādēļ tuvāko mēnešu laikā un, visticamāk, migrējošo putnu sezonālās pārvietošanās laikā Savienībā vīruss turpinās apdraudēt mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus, vēl vairāk palielinot vīrusa izplatīšanās risku saimniecībās, kuras atrodas konkrētās augsta riska zonās.

(13)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pašlaik gatavo visaptverošu zinātnisku atzinumu par putnu gripu, kas tiks pabeigts 2017. gada septembrī. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo APPG H5N8 vīrusa epidēmiju, EFSA tika lūgta steidzami novērtēt epidemioloģisko situāciju un sniegt sākotnējos zinātniskos ieteikumus par to Savienības līmenī noteikto aizsardzības pasākumu piemērotību, kuri vērsti uz risku, ko rada ar AGGP H5N8 vīrusu inficēti savvaļas putni.

(14)

EFSA Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa 2016. gada 20. decembrī publicēja paziņojumu “Steidzama prasība saistībā ar putnu gripu” (7), kas apstiprina, ka stingri īstenoti biodrošības un riska mazināšanas pasākumi ir svarīgākais līdzeklis, lai nepieļautu gan H5, gan H7 apakštipa APPG vīrusu tiešu vai netiešu pārnešanu no savvaļas putniem uz saimniecībām, kurās ir mājputni un nebrīvē turēti putni. Šādās saimniecībās biodrošībai vajadzētu būt ierastai praksei, un tā būtu jāpastiprina paaugstināta riska periodos.

(15)

Turklāt EFSA secināja, ka pasīva savvaļas putnu uzraudzība ir visefektīvākais līdzeklis, lai pēc iespējas agrāk konstatētu APPG vīrusu klātbūtni savvaļas putnu vidū, un tā iesaka ņemt paraugus un veikt testēšanu savvaļas putnu populācijās, tādējādi pastiprinot dažus attiecībā uz savvaļas putniem paredzētus noteikumus, kas izklāstīti Lēmuma 2010/367/ES II pielikumā iekļautajos norādījumos par to, kā īstenot putnu gripas uzraudzības programmas savvaļas putniem.

(16)

EFSA arī atsaucas uz novērtējumu (8), ko veica Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un kurā ir norādīts, ka līdz pat šai dienai visā pasaulē nav ziņots par cilvēku inficēšanos ar šo APPG H5N8 vīrusu un ka papildu vīrusa raksturojums liecina, ka tas joprojām ir galvenokārt putnu vīruss, kam nepiemīt īpaša radniecība cilvēku vīrusiem.

(17)

Pieredze, ko dalībvalstu kompetentās iestādes guvušas, īstenojot Lēmumā 2005/734/EK noteiktos pasākumus, liecina, ka būtu jāsaglabā elastība, lai varētu šos pasākumus pielāgot epidemioloģiskajai situācijai katrā dalībvalstī.

(18)

Lai vērstu pasākumus uz visvairāk apdraudētajām putnu populācijām un nodrošinātu lēmumā noteikto pasākumu efektivitāti, konkrēti profilakses pasākumi būtu jāattiecina uz saimniecībām, kurās tiek turēti mājputni.

(19)

Tādēļ Lēmumā 2005/734/EK noteiktie pasākumi būtu jāpārskata un jāpielāgo, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju mājputnu un savvaļas putnu populācijās dalībvalstīs, EFSA2016. gada 20. decembrī publicēto paziņojumu par putnu gripu un pieredzi, ko dalībvalstis guvušas, praksē īstenojot minētajā lēmumā noteiktos pasākumus.

(20)

Lēmumā 2005/734/EK noteiktie pasākumi ir vairākas reizes grozīti un pagarināti, un tie ir piemērojami līdz 2017. gada 31. decembrim. Savienības tiesību aktu skaidrības labad Lēmums 2005/734/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu.

(21)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir jāpārskata, ja nepieciešams, ņemot vērā galīgo rezultātu, kas sniegts EFSA zinātniskajā atzinumā par putnu gripu, ko plānots pabeigt 2017. gada septembrī.

(22)

Šajā lēmumā noteiktos pasākumus piemēro līdz 2018. gada 30. jūnijam.

(23)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā lēmumā ir noteikti riska mazināšanas pasākumi un agrīnas konstatācijas sistēmas attiecībā uz risku, ko savvaļas putni rada saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas (APPG) ievazāšanu saimniecībās, kā arī pasākumi īpašnieku informētības palielināšanai par šādu risku un par nepieciešamību īstenot vai pastiprināt biodrošības pasākumus savās saimniecībās.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro Direktīvas 2005/94/EK 2. pantā izklāstītās definīcijas.

3. pants

Ar APPG vīrusa ievazāšanu saistīta augsta riska apgabalu noteikšana

Dalībvalstis apzina un pārskata savu teritoriju apgabalus, kurus īpaši apdraud APPG vīrusu ievazāšana saimniecībās (turpmāk “augsta riska apgabali”), kā arī laikposmu, kurā šāds risks pastāv, ņemot vērā šādus aspektus:

a)

epidemioloģisko situāciju valsts teritorijā vai tuvumā esošo dalībvalstu vai trešo valstu teritorijā, jo īpaši attiecībā uz:

i)

APPG vīrusu konstatēšanu savvaļas putniem vai no tiem savāktās fekālijās;

ii)

APPG uzliesmojumiem saimniecībās, kurās ir mājputni vai citi nebrīvē turēti putni, kas, visdrīzāk, ir saistīti ar konstatētajiem APPG vīrusiem, kā minēts i) apakšpunktā;

iii)

agrākiem APPG vīrusu konstatējumiem, kā minēts i) un ii) apakšpunktā, un to atkārtošanās risku;

b)

riska faktorus, kas saistīti ar APPG vīrusu ievazāšanu saimniecībās, jo īpaši attiecībā uz:

i)

saimniecību atrašanās vietu putnu migrācijas ceļu joslā, jo īpaši tur, kur putni lido no Vidusāzijas un Austrumāzijas, Kaspijas jūras un Melnās jūras apgabaliem, Vidējiem Austrumiem un Āfrikas;

ii)

attālumu starp saimniecību un mitrājiem, dīķiem, purviem, ezeriem vai upēm, kur mēdz pulcēties migrējošie putni, jo īpaši zosveidīgo un tārtiņveidīgo kārtas putni;

iii)

saimniecības atrašanās vietu apgabalos, kuros ir liels migrējošo putnu, jo īpaši ūdensputnu, blīvums;

iv)

mājputniem, kas turēti saimniecībās ar āra aplokiem, kur saskari starp savvaļas putniem un mājputniem pietiekamā mērā novērst nevar;

c)

papildu riska faktorus, saistībā ar APPG vīrusu izplatīšanos saimniecībās un starp šādām saimniecībām, jo īpaši, ja:

i)

saimniecības atrodas apgabalos ar augstu saimniecību blīvumu;

ii)

mājputnu, transportlīdzekļu un personu kustības intensitāte vienā saimniecībā un no vienas saimniecības uz citu, kā arī citas tiešas vai netiešas saskares starp saimniecībām intensitāte ir augsta;

d)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un nacionālo un starptautisku riska novērtēšanas struktūru veiktus riska novērtējumus saistībā ar APPG vīrusu izplatību ar savvaļas putniem;

e)

saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 4. pantu īstenoto uzraudzības programmu rezultātus.

4. pants

Riska mazināšanas pasākumi

1.   Atkarībā no konkrētās epidemioloģiskās situācijas dalībvalstu teritorijā un tik ilgi, cik nepieciešams, dalībvalstis veic piemērotus un īstenojamus pasākumus, lai mazinātu risku, kas saistīts ar APPG vīrusu pārnešanu no savvaļas putniem uz mājputniem augsta riska apgabalos.

2.   Šā panta 1. punktā minētos pasākumus jo īpaši attiecina uz to, lai novērstu savvaļas putnu, un jo īpaši migrējošu savvaļas ūdensputnu, tiešu vai netiešu saskari ar mājputniem, un jo īpaši ar pīlēm un zosīm.

3.   Augsta riska apgabalos dalībvalstis aizliedz:

a)

turēt mājputnus ārā;

b)

izmantot mājputniem ārā esošas ūdenskrātuves;

c)

nodrošināt mājputniem ūdeni no virszemes ūdenstilpnēm, kam var piekļūt savvaļas putni;

d)

uzglabāt mājputnu barību, kas nav aizsargāta no savvaļas putniem vai citiem dzīvniekiem.

4.   Papildu riska mazināšanas pasākumu kārtībā dalībvalstis aizliedz:

a)

pulcēt mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus tirgos, skatēs, izstādēs un kultūras pasākumos;

b)

izmantot zosveidīgo un tārtiņveidīgo kārtas pievilinātājputnus (“pievilinātājputni”).

5.   Dalībvalstis regulāri pārskata pasākumus, ko tās veikušas saskaņā ar 1.–4. punktu, lai tos koriģētu un pielāgotu, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, tostarp risku, ko rada savvaļas putni.

5. pants

Informētības palielināšanas un biodrošības pasākumi

Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti nepieciešamie pasākumi, lai palielinātu to ieinteresēto personu informētību par APPG risku, kuras darbojas mājputnu audzēšanas nozarē, un sniegtu tām visatbilstošāko informāciju par biodrošības pasākumiem, jo īpaši par pasākumiem, kas jāpastiprina augsta riska apgabalos, izmantojot līdzekļus, kas vislabāk piemēroti šādas informācijas sniegšanai.

6. pants

Atkāpes no 4. pantā noteiktajiem riska mazināšanas pasākumiem

1.   Atkāpjoties no 4. panta 3. punkta un ja ir veikti biodrošības pasākumi, lai novērstu APPG vīrusu pārnešanas risku, dalībvalstis var atļaut:

a)

mājputnu turēšanu ārā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

i)

mājputni ir pasargāti no saskares ar savvaļas putniem ar tīkliem vai jumtiem vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem; vai

ii)

mājputni ir apgādāti vismaz ar barību un ūdeni, kas atrodas telpās vai zem nojumes, kura ir pietiekami nosedzoša, lai atturētu savvaļas putnus no nolaišanās, un novērstu savvaļas putnu kontaktu ar mājputniem paredzēto barību un ūdeni;

b)

ārā esošu ūdenskrātuvju izmantošanu, ja tās nepieciešamas, lai nodrošinātu konkrētu mājputnu labturību, un ir pietiekami pasargātas no savvaļas ūdensputniem;

c)

ūdens piegādi mājputniem no virszemes ūdenstilpnēm, kam var piekļūt savvaļas ūdensputni, pēc apstrādes, kas nodrošina putnu gripas vīrusu inaktivāciju.

2.   Atkāpjoties no 4. panta 4. punkta un ja ir veikti biodrošības pasākumi, lai novērstu APPG vīrusu pārnešanas risku, dalībvalstis var atļaut:

a)

mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu pulcēšanu tirgos, skatēs, izstādēs un kultūras pasākumos;

b)

pievilinātājputnu izmantošanu:

i)

putnu gripas uzraudzības programmas, ko īsteno saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 4. pantu, pētniecības projektu, ornitoloģisku pētījumu un citu darbību, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, ietvaros; vai

ii)

saskaņā ar atbilstīgiem biodrošības pasākumiem un noteikumiem, kas paredzēti tam, lai novērstu APPG vīrusa pārnešanu uz mājputniem.

7. pants

Agrīnās konstatācijas sistēmas mājputnu saimēs

1.   Dalībvalstis ievieš vai pastiprina agrīnās konstatācijas sistēmas, kuru nolūks ir panākt, lai īpašnieki nekavējoties ziņotu kompetentajai iestādei par jebkuru putnu gripas simptomu mājputnu saimēs, kas audzētas saimniecībās, kuras atrodas augsta riska apgabalos.

2.   Šā panta 1. punktā minētās sistēmas ņem vērā vismaz ievērojamu barības un ūdens patēriņa un olu ražošanas samazināšanos, novēroto mirstības rādītāju un jebkādas klīniskas pazīmes vai pēcnāves audu bojājumus, kas ir pamats aizdomām par APPG vīrusa klātbūtni, pievēršot uzmanību šo parametru izmaiņām dažādās mājputnu sugās un ražošanas veidos.

8. pants

Savvaļas putnu pastiprināta uzraudzība

1.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka pastiprināta pasīva savvaļas putnu populāciju uzraudzība un mirušu vai slimu putnu turpmāka pārraudzība tiek veikta saskaņā ar Lēmuma 2010/367/ES II pielikumā izklāstītajiem norādījumiem par to, kā īstenot putnu gripas uzraudzības programmas savvaļas putniem, jo īpaši pievēršot uzmanību sarakstam ar mērķa sugām paraugu ņemšanai un laboratorijas testēšanai, kas paredzēta minētajā lēmumā, un citām savvaļas putnu sugām, kurām ir pazīmes, kas liecina par inficēšanos ar APPG vīrusiem.

2.   Kompetentā iestāde var veikt paraugu ņemšanu un laboratorisku testēšanu attiecībā uz tām savvaļas putnu sugām un tajos ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus iepriekš nav skārusi APPG.

9. pants

Pienākums nodrošināt atbilstību un sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās veic, lai nodrošinātu atbilstību šā lēmuma prasībām, un par to, vai ir piešķirtas atkāpes saskaņā ar 6. pantu.

10. pants

Atcelšana

Lēmums 2005/734/EK tiek atcelts.

11. pants

Piemērojamība

Šo lēmumu piemēro līdz 2018. gada 30. jūnijam.

12. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 14. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(4)  Zinātniskais atzinums, ko pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sniegusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnes ekspertu grupa dzīvnieku veselības un labturības jomā par dzīvnieku veselības un labturības aspektiem saistībā ar putnu gripu un tās ievazāšanas risku mājputnu saimniecībās ES) (The EFSA Journal (2008) 715, 1.–161. lpp.).

(5)  Komisijas 2005. gada 19. oktobra Lēmums 2005/734/EK, ar ko nosaka biodrošības pasākumus, lai mazinātu risku, ka ļoti patogēno putnu gripu, ko izraisa A tipa H5N1 apakštipa gripas vīruss, no savvaļas putniem varētu pārnest uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, un ar ko paredz agrīnas konstatācijas sistēmu īpaši apdraudētos apgabalos (OV L 274, 20.10.2005., 105. lpp.).

(6)  Komisijas 2010. gada 25. jūnija Lēmums 2010/367/ES par putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem īstenošanu dalībvalstīs (OV L 166, 1.7.2010., 22. lpp.).

(7)  EFSA Journal 2017; 15(1):4687, 32 lpp. doi:10.2903/j.efsa.2016.4687.

(8)  Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), 2016, TŪLĪTĒJS RISKA NOVĒRTĒJUMS: augsti patogēnās A tipa (H5N8) putnu gripas uzliesmojumi Eiropā: http://ecdc.europa.eu/en/publications/Publications/risk-assessment-avian-influenza-H5N8-europe.pdf.


Alkuun