Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 32016R0822

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/822 (2016. gada 21. aprīlis), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 153/2013 par likvidācijas perioda laikposmiem, kas jāņem vērā attiecībā uz dažādām finanšu instrumentu kategorijām (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2016/2302

OV L 137, 26.5.2016, p. 1–3 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2016/822/oj

26.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/822

(2016. gada 21. aprīlis),

ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 153/2013 par likvidācijas perioda laikposmiem, kas jāņem vērā attiecībā uz dažādām finanšu instrumentu kategorijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) un jo īpaši tās 41. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 153/2013 (2) noteikti regulatīvie tehniskie standarti par prasībām centrālajiem darījumu partneriem attiecībā uz likvidācijas perioda laikposmiem, kas jāņem vērā attiecībā uz dažādām finanšu instrumentu kategorijām. Ir nepieciešams modernizēt minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstīgi attiecīgajām regulatīvajām izmaiņām.

(2)

Lai aprēķinātu maržas prasības, kas nepieciešamas, lai segtu centrālā darījumu partnera pakļautību tirgus riskam, atsevišķas kontu struktūras, pamatojoties uz bruto aprēķināto minimālo vienas dienas likvidācijas periodu, nodrošina pietiekama līmeņa segumu centrālajiem darījumu partneriem, labāk aizsargā klientus un mazina sistēmiskos riskus. Tāpēc šis minimālais likvidācijas periods būtu jāatļauj klientu finanšu instrumentu, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, pozīciju tīrvērtei, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

(3)

Ņemot vērā to, ka atsevišķi nošķirti konti nodrošina vēl augstāka līmeņa aizsardzību klientiem nekā bruto vispārējie konti, atsevišķiem nošķirtiem kontiem būtu jāpiemēro tikpat ilgs minimālais likvidācijas periods kā bruto vispārējiem kontiem, lai aprēķinātu maržas.

(4)

Attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kuri dienas laikā neattiecina darījumus uz katru klientu, minimālā likvidācijas perioda samazināšana no divām dienām līdz vienai dienai varētu nozīmēt, ka jauniem darījumiem, kuriem veic tīrvērti dienas laikā un kurus neattiecina uz atsevišķiem klientiem, centrālais darījumu partneris nosaka vienas dienas neto maržu. Tas centrālajam darījumu partnerim var radīt ievērojamus zaudējumus tādu diennakts cenu svārstību gadījumā, kas nerada diennakts maržu pieprasījumu. Tāpēc ir jānosaka konkrēta robežvērtība, lai nodrošinātu, ka neatkarīgi no likvidācijas perioda samazināšanas centrālie darījumu partneri pieprasa diennakts maržas un ir pietiekami aizsargāti.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) Nr. 153/2013.

(6)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) iesniegusi Komisijā pēc apspriešanās ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Centrālo banku sistēmu.

(7)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (3) 10. pantam EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Eiropas Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas viedokli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģētās regulas (ES) Nr. 153/2013 26. pantu groza šādi:

1)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Piemērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 41. pantu, centrālais darījumu partneris nosaka atbilstīgus likvidācijas perioda laikposmus, ņemot vērā finanšu instrumenta, kuram veic tīrvērti, specifiku, konta veidu, kurā finanšu instrumentu tur, tirgu, kurā finanšu instrumentu tirgo, un šādus likvidācijas perioda minimālos laikposmus:

a)

piecas darbdienas ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem;

b)

divas darbdienas finanšu instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, kurus tur kontos, kas neatbilst c) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem;

c)

viena darbdiena finanšu instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, kurus tur vispārējos klientu kontos vai atsevišķos klientu kontos, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

centrālais darījumu partneris veic atsevišķu uzskaiti par katra klienta pozīcijām vismaz katras dienas beigās, aprēķina maržas katram klientam un iekasē katram klientam piemērojamo bruto maržas prasību summu;

ii)

centrālajam darījumu partnerim ir zināma visu klientu identitāte;

iii)

kontā turētās pozīcijas nav to uzņēmumu īpašumā esošas pozīcijas, kas ir no tās pašas grupas, kurā ir tīrvērtes dalībnieks;

iv)

centrālais darījumu partneris novērtē riska darījumus un aprēķina par katru kontu sākotnējās un mainīgās maržas prasības pēc iespējas reāllaikā un vismaz katru stundu dienas laikā, izmantojot atjauninātas pozīcijas un cenas;

v)

ja centrālais darījumu partneris neattiecina jaunus darījumus uz katru klientu dienas laikā, centrālais darījumu partneris iekasē maržas vienas stundas laikā, ja maržas prasības, ko aprēķina saskaņā ar iv) punktu, pārsniedz 110 % no atjauninātā pieejamā nodrošinājuma saskaņā ar X nodaļu, ja vien centrālajam darījumu partnerim maksājamā diennakts maržu summa nav būtiska, pamatojoties uz iepriekš noteiktu summu, kuru noteicis centrālais darījumu partneris un apstiprinājusi kompetentā iestāde, un ja iepriekš uz klientiem attiecinātiem darījumiem maržas noteiktas atsevišķi no dienas laikā neattiecinātiem darījumiem.

2.   Jebkurā gadījumā, lai noteiktu atbilstīgus likvidācijas perioda laikposmus, centrālais darījumu partneris novērtē un summē vismaz šādus laikposmus:

a)

iespējami ilgāko periodu, kāds var paiet no pēdējās maržu iekasēšanas līdz brīdim, kad centrālais darījumu partneris paziņo par saistību neizpildi vai aktivizē saistību neizpildes pārvaldības procedūru;

b)

paredzamo laikposmu, kas nepieciešams, lai izstrādātu un īstenotu stratēģiju tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes pārvaldībai, ņemot vērā katras finanšu instrumentu kategorijas īpatnības, tostarp to likviditātes līmeni un pozīciju koncentrāciju, un tirgus, kurus centrālais darījumu partneris izmantos, lai izbeigtu tīrvērtes dalībnieka pozīciju vai pilnībā ierobežotu tās risku;

c)

attiecīgā gadījumā – laikposmu, kas vajadzīgs, lai segtu darījuma partnera risku, kam pakļauts centrālais darījumu partneris.”;

2)

panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

šāds laikposms ir vismaz divas darbdienas vai viena darbdiena, ja ir izpildīti 1. punkta c) apakšpunktā noteiktie nosacījumi.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 21. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģētā regula (ES) Nr. 153/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām centrālajiem darījumu partneriem (OV L 52, 23.2.2013., 41. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

Top