This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32016R0089
Commission Delegated Regulation (EU) 2016/89 of 18 November 2015 amending Regulation (EU) No 347/2013 of the European Parliament and of the Council as regards the Union list of projects of common interest
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/89 (2015. gada 18. novembris), ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/89 (2015. gada 18. novembris), ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013
OV L 19, 27.1.2016, p. 1–21
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
No longer in force, Date of end of validity: 22/06/2022; Iesaist. atcelta ar 32022R0869
|
27.1.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 19/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/89
(2015. gada 18. novembris),
ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (1), un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Regulu (ES) Nr. 347/2013 ir izveidota sistēma, kā apzināt, plānot un īstenot kopīgu interešu projektus (KIP), kas vajadzīgi, lai īstenotu deviņus stratēģiskos energoinfrastruktūras prioritāros ģeogrāfiskos koridorus, kas apzināti elektroenerģijas, gāzes un naftas jomā, un trīs Savienības mēroga energoinfrastruktūras prioritārās jomas, kas ir viedie tīkli, elektromaģistrāles un oglekļa dioksīda transportēšanas tīkli. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 3. panta 4. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izveidotu Savienības KIP sarakstu (“Savienības saraksts”). |
|
(3) |
Projektus, kurus ierosināts iekļaut Savienības sarakstā, ir izvērtējušas reģionālās grupas, un tie atbilst Regulas (ES) Nr. 347/2013 4. pantā noteiktajiem kritērijiem. |
|
(4) |
Reģionālās grupas tehniskā līmeņa sanāksmēs ir apstiprinājušas reģionālo KIP sarakstu projektus. No Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) 2015. gada 30. oktobrī saņēmušas pozitīvus atzinumus, kuros atzīts, ka novērtēšanas kritēriju piemērošana un izmaksu/ieguvumu analīze visos reģionos bijusi konsekventa, reģionālo grupu lēmējstruktūras 2015. gada 3. novembrī pieņēma reģionālos sarakstus. Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 347/2013 3. panta 3. punkta a) apakšpunktam pirms reģionālo sarakstu pieņemšanas visus projektu priekšlikumus apstiprināja tās dalībvalstis, kuru teritorijas šie projekti skar. |
|
(5) |
Projekti, kuri bija izvirzīti iekļaušanai Savienības sarakstā, tika apspriesti ar organizācijām, kas pārstāv attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp enerģijas ražotājus, sadales sistēmu operatorus un piegādātājus, un patērētāju un vides aizsardzības organizācijām. |
|
(6) |
Sarakstā KIP vajadzētu sakārtot pēc stratēģiskajām Eiropas energoinfrastruktūras prioritātēm Regulas (ES) Nr. 347/2013 I pielikumā noteiktajā secībā. Projektus Savienības sarakstā nevajadzētu nekādā veidā prioritizēt. |
|
(7) |
Sarakstā KIP būtu jānorāda vai nu kā atsevišķs KIP, vai kā vairāku KIP kopas daļa. Tomēr daži KIP būtu jāsakopo, jo tie ir savstarpēji atkarīgi vai (potenciāli) konkurējoši. |
|
(8) |
Savienības sarakstā ir iekļauti projekti, kas atrodas dažādos izstrādes posmos, tostarp tādos posmos kā priekšanalīze, priekšizpēte, atļauju piešķiršana un būvniecība. Agrīnā izstrādes posmā esošajiem KIP var būt vajadzīgi pētījumi, lai pierādītu tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju un atbilstību Savienības tiesību aktiem, tostarp vides tiesību aktiem. Šajā sakarā būtu pienācīgi jānoskaidro, jānovērtē un jānovērš vai jāmazina potenciālā negatīvā ietekme uz vidi. |
|
(9) |
Projektu iekļaušana Savienības sarakstā neskar attiecīgo vides ietekmējuma novērtējumu un atļauju piešķiršanas procedūru rezultātus. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 5. panta 8. punktu projektus, kas neatbilst Savienības tiesību aktiem, no Savienības saraksta var svītrot. KIP īstenošana, tostarp to atbilstība attiecīgajiem tiesību aktiem, būtu jāuzrauga saskaņā ar minētās regulas 5. pantu. |
|
(10) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 3. panta 4. punkta otro daļu Savienības sarakstu izveido ik pēc diviem gadiem, tāpēc Savienības saraksts, kas izveidots ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1391/2013 (2), vairs nav derīgs un būtu jāaizstāj. |
|
(11) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 3. panta 4. punktu Savienības sarakstu pievieno minētajai regulai kā pielikumu. |
|
(12) |
Tādēļ Regula (ES) Nr. 347/2013 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 347/2013 VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 18. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.
(2) Komisijas 2013. gada 14. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1391/2013, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes, attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu (OV L 349, 21.12.2013., 28. lpp.).
PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 347/2013 VII pielikumu aizstāj ar šādu:
“VII PIELIKUMS
Savienības kopīgu interešu projektu saraksts (“Savienības saraksts”), kas minēts 3. panta 4. punktā
A. SAVIENĪBAS SARAKSTA VEIDOŠANĀ PIEMĒROTIE PRINCIPI
1. Kopīgu interešu projektu kopas
Daži KIP ir apvienoti kopās, jo tie ir savstarpēji atkarīgi, potenciāli konkurējoši vai konkurējoši. Ir šādi KIP kopu veidi:
|
— |
savstarpēji atkarīgu KIP kopu definē kā “kopu X, kurā ietilpst šādi KIP:”. Šāda kopa ir izveidota, lai apzinātu tos KIP, kas visi ir vajadzīgi tās pašas pārrobežu mēroga nepietiekamības atrisināšanai un kas nodrošina sinerģiju, ja tos īsteno kopā. Šajā gadījumā ir jāīsteno visi KIP, lai gūtu ES mēroga labumu, |
|
— |
potenciāli konkurējošu KIP kopu definē kā “kopu X, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP”. Šāda kopa atspoguļo, ka pastāv neskaidrība par pārrobežu nepietiekamības apmēru. Šajā gadījumā ne visi kopā iekļautie KIP ir obligāti jāīsteno. Tas, vai viens, vairāki vai visi KIP tiek īstenoti, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka tiek veikta nepieciešamā plānošana un saņemtas atļaujas un regulatīvie apstiprinājumi. Vajadzības gadījumā KIP nepieciešamību atkārtoti novērtē nākamajā KIP apzināšanas kārtā, tostarp attiecībā uz to jaudas vajadzībām, un |
|
— |
konkurējošu KIP kopu definē kā “kopu X, kurā ietilpst viens no šādiem KIP:”. Šādas kopas attiecas uz vienu un to pašu nepietiekamību. Tomēr skaidrība par nepietiekamības apmēru ir lielāka nekā potenciāli konkurējošu KIP gadījumā, tāpēc ir skaidrs, ka ir jāīsteno tikai viens no KIP. Tas, kurš KIP tiek īstenots, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka tiek veikta nepieciešamā plānošana un saņemtas atļaujas un regulatīvie apstiprinājumi. Vajadzības gadījumā KIP nepieciešamību atkārtoti novērtē nākamajā KIP apzināšanas kārtā. |
Uz visiem KIP attiecas vienas un tās pašas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) Nr. 347/2013.
2. Apakšstacijas un kompresoru stacijas
Elektroenerģijas apakšstacijas un augstsprieguma līdzstrāvas savienotājstacijas un gāzes kompresoru stacijas tiek uzskatītas par KIP daļu, ja tās ģeogrāfiski atrodas uz pārvades līnijas. Apakšstacijas, augstsprieguma līdzstrāvas savienotājstacijas un kompresoru stacijas tiek uzskatītas par atsevišķu KIP un ir skaidri minētas Savienības sarakstā, ja to ģeogrāfiskā atrašanās vieta atšķiras no pārvades līniju vietas. Uz šiem objektiem attiecas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) Nr. 347/2013.
3. Definīcija “Par KIP vairs neuzskata”
Frāze “Par KIP vairs neuzskata” attiecas uz tiem projektiem Savienības sarakstā, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1391/2013, kurus vairs neuzskata par KIP viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ:
|
— |
saskaņā ar jauniem datiem projekts neatbilst atbilstīguma kritērijiem, |
|
— |
virzītājs nav projektu atkārtoti iesniedzis šā Savienības saraksta atlases procesā, |
|
— |
tas jau ir laists vai drīzumā tiks laists ekspluatācijā un tādējādi negūtu labumu no Regulas (ES) Nr. 347/2013 noteikumiem vai |
|
— |
atlases procesā tas ierindojās zemākā vietā nekā citi pretendējošie KIP. |
Šādi projekti nav KIP, taču pārredzamības un skaidrības labad tie ir uzskaitīti Savienības sarakstā, norādot to sākotnējos KIP numurus.
Var apsvērt šo projektu iekļaušanu nākamajā Savienības sarakstā, ja vairs nepastāvēs iemesli, kuru dēļ tie nav iekļauti pašreizējā Savienības sarakstā.
4. Definīcija “KIP ar divkāršu apzīmējumu kā elektromaģistrāle”
“KIP ar divkāršu apzīmējumu kā elektromaģistrāle” ir KIP, kas pieder pie viena no prioritārajiem elektroenerģijas koridoriem un arī pie prioritārās tematiskās jomas “Elektromaģistrāles”.
B. SAVIENĪBAS KOPĪGU INTEREŠU PROJEKTU SARAKSTS
1. Prioritārais koridors “Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās” (“NSOG”)
Pirmā starpsavienojuma būve starp Beļģiju un Apvienoto Karalisti
|
Nr. |
Definīcija |
||||||
|
1.1. |
Beļģijas un Apvienotās Karalistes kopa starp Zeebrugge un Canterbury [t. s. “NEMO” projekts], kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||
|
1.2. |
Par KIP vairs neuzskata |
Pārvades jaudas palielināšana starp Dāniju, Vāciju un Nīderlandi
|
1.3. |
Dānijas un Vācijas kopa starp Endrup un Brunsbüttel, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||
|
1.4. |
Dānijas un Vācijas kopa starp Kassø un Dollern, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||
|
1.5. |
Dānijas un Nīderlandes starpsavienojums starp Endrup (DK) un Eemshaven (NL) [t. s. “COBRAcable”] |
Pārvades jaudas palielināšana starp Franciju, Īriju un Apvienoto Karalisti
|
1.6. |
Francijas un Īrijas starpsavienojums starp La Martyre (FR) un Great Island vai Knockraha (IE) [t. s. “Ķeltu starpsavienojums”] |
||||||||||||
|
1.7. |
Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojumu kopa, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:
|
||||||||||||
|
1.8. |
Vācijas un Norvēģijas starpsavienojums starp Wilster (DE) un Tonstad (NO) [t. s. “NordLink projekts”] |
||||||||||||
|
1.9. |
Kopa, kas savieno Īriju un Apvienoto Karalisti, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:
|
||||||||||||
|
1.10. |
Norvēģijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums |
||||||||||||
|
1.11. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||||||||
|
1.12. |
Enerģijas akumulācija ar saspiestu gaisu Apvienotajā Karalistē – Larne |
||||||||||||
|
1.13. |
Starpsavienojums starp Islandi un Apvienoto Karalisti [t. s. “Ice Link”] |
||||||||||||
|
1.14. |
Starpsavienojums starp Revsing (DK) un Bicker Fen (UK) [t. s. “Viking Link”] |
2. Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā” (“NSI West Electricity”)
|
Nr. |
Definīcija |
|
2.1. |
Austrijas iekšējā līnija starp Westtirol un Zell–Ziller (AT), lai palielinātu jaudu uz Austrijas/Vācijas robežas |
Pārvades jaudas palielināšana starp Beļģiju un Vāciju – pirmā starpsavienojuma būve starp abām valstīm
|
2.2. |
Beļģijas un Vācijas kopa starp Lixhe un Oberzier [t. s. “ALEGrO projekts”], kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||
|
2.3. |
Beļģijas un Luksemburgas kopa jaudas palielināšanai uz Beļģijas/Luksemburgas robežas, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||
|
2.4. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||
|
2.5. |
Francijas un Itālijas kopa starp Grande Ile un Piossasco, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||
|
2.6. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||
|
2.7. |
Francijas un Spānijas starpsavienojums starp Aquitaine (FR) un Basku zemi (ES) [t. s. “Biscay Gulf” projekts] |
||||||
|
2.8. |
Koordinēta fāzu maiņas transformatora uzstādīšana un ekspluatācija Arkale (ES), lai palielinātu starpsavienojuma jaudu starp Argia (FR) un Arkale (ES) |
Ziemeļu–dienvidu–rietumu koridora kopa Vācijā, lai palielinātu pārvades jaudu un integrētu atjaunojamo enerģiju
|
2.9. |
Vācijas iekšējā līnija starp Osterath un Philippsburg (DE), lai palielinātu jaudu pie rietumu robežām |
||||||
|
2.10. |
Vācijas iekšējā līnija starp Brunsbüttel–Grοβgartach un Wilster–Grafenrheinfeld (DE), lai palielinātu jaudu pie ziemeļu un dienvidu robežām |
||||||
|
2.11. |
Vācijas, Austrijas un Šveices kopa jaudas palielināšanai Bodenezera apkaimē, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||
|
2.12. |
Vācijas un Nīderlandes starpsavienojums starp Niederrhein (DE) un Doetinchem (NL) |
Projektu kopa, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas integrēšanu starp Īriju un Ziemeļīriju
|
2.13. |
Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojumu kopa, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:
|
Pārvades jaudas palielināšana starp Šveici un Itāliju
|
2.14. |
Itālijas un Šveices starpsavienojums starp Thusis/Sils (CH) un Verderio Inferiore (IT) |
||||||||
|
2.15. |
Itālijas un Šveices kopa jaudas palielināšanai uz IT/CH robežas, kurā ietilpst šādi KIP:
|
Iekšējo projektu kopa, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas integrēšanu Portugālē un uzlabotu pārvades jaudu starp Portugāli un Spāniju
|
2.16. |
Portugāles kopa jaudas palielināšanai uz PT/ES robežas un jauno atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu pieslēgšanai, kurā ietilpst šādi KIP:
|
Pārvades jaudas palielināšana starp Portugāli un Spāniju
|
2.17. |
Portugāles un Spānijas starpsavienojums starp Beariz – Fontefría (ES), Fontefría (ES) – Ponte de Lima (PT) (agrāk Vila Fria/Viana do Castelo) un Ponte de Lima – Vila Nova de Famalicão (PT) (agrāk Vila do Conde) (PT), ieskaitot apakšstacijas Beariz (ES), Fontefría (ES) un Ponte de Lima (PT) |
Akumulācijas projekti Austrijā un Vācijā
|
2.18. |
Hidroakumulācijas jaudas palielināšana Austrijā – Kaunertal, Tyrol (AT) |
|
2.19. |
Par KIP vairs neuzskata |
|
2.20. |
Hidroakumulācijas jaudas palielināšana Austrijā – Limberg III, Salzburg (AT) |
|
2.21. |
Hidroakumulācija Riedl AT/DE pierobežā |
|
2.22. |
Hidroakumulācija Pfaffenboden, Molln (AT) |
Projektu kopa Beļģijas ziemeļos un rietumos, lai palielinātu pārvades jaudu
|
2.23. |
Iekšējo līnija kopa pie Beļģijas ziemeļu robežas starp Zandvliet–Lillo (BE), Lillo–Mercator (BE), ieskaitot apakšstaciju Lillo (BE) [t. s. “Brabo”] |
|
2.24. |
Iekšējā līnija starp Horta un Mercator (BE) |
Iekšējo līniju kopas Spānijā lai palielinātu pārvades jaudu ar Vidusjūras reģionu
|
2.25. |
Iekšējo līniju kopas Spānijā, lai palielinātu jaudu starp Spānijas ziemeļiem un Vidusjūras reģionu, kurā ietilpst šādi KIP
|
||||
|
2.26. |
Spānijas iekšējā līnija La Plana/Morella–Godelleta, lai palielinātu jaudu uz ziemeļu-dienvidu Vidusjūras ass |
||||
|
2.27. |
Jaudas palielināšana starp Spāniju un Franciju (vispārējs projekts) |
3. Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos” (“NSI East Electricity”)
Starpsavienojuma pastiprināšana starp Austriju un Vāciju
|
Nr. |
Definīcija |
||||||
|
3.1. |
Austrijas un Vācijas kopa starp St. Peter un Isar, kurā ietilpst šādi KIP:
|
Starpsavienojuma pastiprināšana starp Austriju un Itāliju
|
3.2. |
Austrijas un Itālijas kopa starp Lienz un Veneto reģionu, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||
|
3.3. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||
|
3.4. |
Austrijas un Itālijas KIP starpsavienojums starp Wurmlach (AT) un Somplago (IT) |
||||||
|
3.5. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||
|
3.6. |
Par KIP vairs neuzskata |
Starpsavienojuma pastiprināšana starp Bulgāriju un Grieķiju
|
3.7. |
Bulgārijas un Grieķijas kopa starp Maritsa East 1 un N. Santa, kurā ietilpst šādi KIP:
|
Starpsavienojuma pastiprināšana starp Bulgāriju un Rumāniju
|
3.8. |
Bulgārijas un Rumānijas jaudas palielināšanas kopa [t. s. “Melnās jūras koridors”], kurā ietilpst šādi KIP:
|
Starpsavienojumu pastiprināšana starp Slovēniju, Horvātiju un Ungāriju un Slovēnijas iekšējā tīkla nostiprināšana
|
3.9. |
Horvātijas, Ungārijas un Slovēnijas kopa starp Žerjavenec/Hévíz un Cirkovce, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||||
|
3.10. |
Izraēlas, Kipras un Grieķijas kopa starp Hadera un Attica reģionu [t. s. “EUROASIA Interconnector”], kurā ietilpst šādi KIP:
|
Čehijas Republikas iekšējā tīkla nostiprināšana
|
3.11. |
Čehijas Republikas kopa – iekšējās līnijas, lai palielinātu jaudu uz ziemeļrietumu un dienvidu robežām, kurā ietilpst šādi KIP:
|
Ziemeļu–dienvidu–austrumu koridora kopa Vācijā, lai palielinātu pārvades jaudu un integrētu atjaunojamo enerģiju
|
3.12. |
Iekšējā līnija Vācijā starp Wolmirstedt un Bavāriju, lai palielinātu iekšējo ziemeļu-dienvidu pārvades jaudu |
|
3.13. |
Iekšējā līnija Vācijā starp Halle/Saale un Schweinfurt, lai palielinātu jaudu ziemeļu-dienvidu koridora austrumu daļā |
Pārvades jaudas palielināšana starp Vāciju un Poliju
|
3.14. |
Vācijas un Polijas kopa starp Eisenhűttenstadt un Plewiska [t. s. “GerPol Power Bridge” projekts], kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||
|
3.15. |
Vācijas un Polijas kopa starp Vierraden un Krajni [t. s. “GerPol Improvements”], kurā ietilpst šādi KIP:
|
Pārvades jaudas palielināšana starp Ungāriju un Slovākiju
|
3.16. |
Ungārijas un Slovākijas kopa starp Gőny ϋ un Gabčikovo, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||||
|
3.17. |
Ungārijas un Slovākijas KIP – starpsavienojums starp Sajóvánka (HU) un Rimavská Sobota (SK) |
||||||||
|
3.18. |
Ungārijas un Slovākijas kopa starp Kisvárda rajonu un Velké Kapušany, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||||
|
3.19. |
Itālijas un Melnkalnes kopa starp Villanova un Lastva, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||||
|
3.20. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||||
|
3.21. |
Itālijas un Slovēnijas starpsavienojums starp Salgareda (IT) un Divača–Bericevo reģionu (SI) |
||||||||
|
3.22. |
Rumānijas un Serbijas kopa starp Resita un Pancevo [t. s. “Mid Continental East Corridor”], kurā ietilpst šādi KIP:
|
Hidroakumulācija Bulgārijā un Grieķijā
|
3.23. |
Hidroakumulācija Bulgārijā – Yadenitsa |
|
3.24. |
Hidroakumulācija Grieķijā – Amfilochia |
|
3.25. |
Par KIP vairs neuzskata |
|
3.26. |
Par KIP vairs neuzskata |
4. Prioritārais koridors “Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns” (“BEMIP Electricity”)
|
Nr. |
Definīcija |
||||||
|
4.1. |
Dānijas un Vācijas starpsavienojums starp Tolstrup Gaarde (DK) un Bentwisch (DE) ar jūras vēja parkiem Kriegers Flak (DK) un Baltic 1 un 2 (DE) [t. s. “Kriegers Flak Combined Grid Solution”] |
||||||
|
4.2. |
Igaunijas un Latvijas kopa starp Kilingi–Nõmme un Rīgu [t. s. trešais starpsavienojums], kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||
|
4.3. |
Tagad ietilpst KIP Nr. 4.9. |
||||||
|
4.4. |
Latvijas un Zviedrijas kopa jaudas palielināšanai [t. s. “NordBalt” projekts], kurā ietilpst šādi KIP:
|
Pastiprinājumi Lietuvā un Polijā, kas nepieciešami “LitPol Link I” darbībai
|
4.5. |
Lietuvas un Polijas kopa starp Alytus (LT) un Elk (PL), kurā ietilpst šādi KIP:
|
Hidroakumulācija Igaunijā un Lietuvā
|
4.6. |
Hidroakumulācija Igaunijā – Muuga |
||||||||||||
|
4.7. |
Hidroakumulācijas jaudas palielināšana Lietuvā – Kruonis |
||||||||||||
|
4.8. |
Igaunijas un Latvijas kopa un iekšējie pastiprinājumi Lietuvā, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||||||||
|
4.9. |
Dažādi aspekti saistībā ar Baltijas valstu elektrotīkla integrēšanu kontinentālās Eiropas tīklā, tostarp sinhronā darbība (vispārējs projekts) |
5. Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu gāzes starpsavienojumi Rietumeiropā” (“NSI West Gas”)
Projekti, kas nodrošina divvirzienu plūsmas starp Īriju un Apvienoto Karalisti
|
Nr. |
Definīcija |
||||||
|
5.1. |
Kopa, kas nodrošina divvirzienu plūsmas no Ziemeļīrijas uz Lielbritāniju un Īriju, kā arī no Īrijas uz Apvienoto Karalisti, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||
|
5.2. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||
|
5.3. |
Shannon SDG terminālis un pievadcauruļvads (IE) |
Projekti, kas nodrošina divvirzienu plūsmas starp Portugāli, Spāniju, Franciju un Vāciju
|
5.4. |
Trešais starpsavienojuma punkts starp Portugāli un Spāniju |
||||
|
5.5. |
Austrumu ass Spānija–Francija – starpsavienojuma punkts starp Pireneju pussalu un Franciju Le Perthus, ieskaitot kompresoru stacijas Montpellier un St. Martin de Crau [t. s. “Midcat”] |
||||
|
5.6. |
Francijas tīkla nostiprināšana virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem – reversā plūsma no Francijas uz Vāciju Obergailbach/Medelsheim starpsavienojuma punktā (FR) |
||||
|
5.7. |
Francijas tīkla nostiprināšana virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem, lai izveidotu vienotu tirgus zonu, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||
|
5.8. |
Francijas tīkla pastiprināšana, lai nodrošinātu plūsmas no dienvidiem uz ziemeļiem, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||
|
5.9. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||
|
5.10. |
Reversās plūsmas starpsavienojums TENP cauruļvadā Vācijā |
||||
|
5.11. |
Reversās plūsmas starpsavienojums starp Itāliju un Šveici Passo Gries starpsavienojuma punktā |
||||
|
5.12. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||
|
5.13. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||
|
5.14. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||
|
5.15. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||
|
5.16. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||
|
5.17. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||
|
5.18. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||
|
5.19. |
Maltas savienošana ar Eiropas gāzes tīklu (cauruļvada starpsavienojums ar Itāliju Gela un/vai peldoša sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanas un regazifikācijas iekārta) |
||||
|
5.20. |
Gāzes cauruļvads, kas savieno Alžīriju ar Itāliju (caur Sardīniju) [t. s. “Galsi” cauruļvads] |
6. Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos” (“NSI East Gas”)
Projekti, kas nodrošina divvirzienu plūsmas starp Poliju, Čehiju un Slovākiju, savienojot sašķidrinātas dabasgāzes termināļus Polijā un Horvātijā
|
Nr. |
Definīcija |
||||||||||||||||||||||||
|
6.1. |
Kopa Čehijas un Polijas starpsavienojuma modernizācijai un ar to saistītai iekšējai pastiprināšanai Polijas rietumu daļā, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||||||||||||||||||||
|
6.2. |
Kopa Polijas un Slovākijas starpsavienojumam un ar to saistītai iekšējai pastiprināšanai Polijas austrumu daļā, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||||||||||||||||||||
|
6.3. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||||||||||||||||||||
|
6.4. |
KIP Austrijas un Čehijas divvirzienu starpsavienojums (BACI) starp Baumgarten (AT)–Reinthal (CZ/AT)–Brečlav (CZ) |
Projekti, kas nodrošina gāzes plūsmu no Horvātijas sašķidrinātas dabasgāzes termināļa uz kaimiņvalstīm
|
6.5. |
Kopa – Krk sašķidrinātas dabasgāzes terminālis un cauruļvadi izsūknēšanai virzienā uz Ungāriju un vēl tālāk, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||||
|
6.6. |
Tagad KIP Nr. 6.26.1. |
||||||||
|
6.7. |
Par KIP vairs neuzskata |
Projekti, kas nodrošina gāzes plūsmas no Dienvidu gāzes koridora un/vai sašķidrinātas dabasgāzes termināļiem Grieķijā caur Grieķiju, Bulgāriju, Rumāniju, Serbiju un tālāk uz Ungāriju, tostarp reversās plūsmas funkciju virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem un tranzīta un pārvades sistēmu integrāciju
|
6.8. |
Kopa – starpsavienojums starp Grieķiju, Bulgāriju un Rumāniju un nepieciešamā pastiprināšana Bulgārijā, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||||
|
6.9. |
Kopa – sašķidrinātas dabasgāzes terminālis Grieķijā, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||||
|
6.10. |
KIP gāzes starpsavienojums starp Bulgāriju un Serbiju [t. s. “IBS”] |
||||||||
|
6.11. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||||
|
6.12. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||||
|
6.13. |
|
||||||||
|
6.14 |
Tagad KIP Nr. 6.24.1. |
||||||||
|
6.15. |
Valsts pārvades sistēmas starpsavienojums ar starptautiskajiem gāzes pārvades cauruļvadiem un reverso plūsmu Isaccea (RO)
|
Projekts, kas nodrošinās gāzes plūsmu no Dienvidu gāzes koridora (caur Itāliju) uz Ziemeļaustrumeiropu
|
6.16. |
Par KIP vairs neuzskata |
|
6.17. |
Par KIP vairs neuzskata |
|
6.18. |
Adriatica cauruļvads (IT) |
|
6.19. |
Par KIP vairs neuzskata |
Projekti, kas ļauj palielināt pazemes gāzes krātuvju jaudu Eiropas dienvidaustrumu daļā
|
6.20. |
Kopa gāzes uzglabāšanas jaudas palielināšanai Eiropas dienvidaustrumu daļā, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:
un viens no šādiem KIP:
|
||||||||||||||||||
|
6.21. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||||||||||||||
|
6.22. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||||||||||||||
|
6.23. |
Ungārijas un Slovēnijas starpsavienojums (Nagykanizsa–Tornyiszentmiklós (HU)–Lendava (SI)–Kidričevo) |
||||||||||||||||||
|
6.24. |
Kopa – pakāpeniska jaudas palielināšana Bulgārijas–Rumānijas–Ungārijas–Austrijas divvirzienu pārvades koridorā, (t. s. “ROHUAT/BRUA”), lai pirmajā projekta posmā varētu pārvadīt 1,75 mljrd. m3gadā, bet otrajā – 4,4 mljrd. m3 gadā, tostarp jaunos resursus no Melnās jūras
|
||||||||||||||||||
|
6.25. |
Kopa – infrastruktūra jaunapgūtu gāzes resursu pārvadīšanai uz Viduseiropas un Dienviaustrumeiropas reģionu diversifikācijas labad, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:
|
||||||||||||||||||
|
6.26. |
Kopa – Horvātija– Slovēnija–Austrija Rogatec, kurā ietilpst šādi KIP:
|
7. Prioritārais koridors “Dienvidu gāzes koridors” (“SGC”)
|
Nr. |
Definīcija |
||||||||||||||
|
7.1. |
Kopa integrētas, īpašas un mērogojamas transporta infrastruktūras un ar to saistītā aprīkojuma nodrošināšanai, lai gadā transportētu vismaz 10 miljardus m3 gāzes no jauniem avotiem no Kaspijas jūras reģiona caur Azerbaidžānu, Gruziju un Turciju uz ES tirgiem Grieķijā un Itālijā, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:
|
||||||||||||||
|
7.2. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||||||||||
|
7.3. |
|
||||||||||||||
|
7.4. |
Kopa, ko veido starpsavienojumi ar Turciju, kurā ietilpst šādi KIP:
|
8. Prioritārais koridors “Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns gāzes jomā” (“BEMIP Gas”)
|
Nr. |
Definīcija |
||||||||||||
|
8.1. |
Apgādes diversificēšanas kopa Baltijas jūras reģiona austrumu daļā, kurā ietilpst šādi KIP:
|
Pārvades infrastruktūras nostiprināšana Baltijas valstīs un pazemes gāzes krātuvju modernizēšana Latvijā
|
8.2. |
Kopa infrastruktūras modernizācijai Baltijas jūras reģiona austrumu daļā, kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||||||
|
8.3. |
Polijas un Dānijas starpsavienojums [t. s. “Baltic Pipe”] |
||||||||
|
8.4. |
Par KIP vairs neuzskata |
||||||||
|
8.5. |
Polijas un Lietuvas starpsavienojums [t. s. “GIPL”] |
||||||||
|
8.6. |
Gēteborgas sašķidrinātas dabasgāzes terminālis Zviedrijā |
||||||||
|
8.7. |
Swinoujscie sašķidrinātas dabasgāzes termināļa jaudas palielināšana Polijā |
||||||||
|
8.8. |
Par KIP vairs neuzskata |
9. Prioritārais koridors “Naftas piegāžu savienojumi Austrumeiropas vidienē” (“OSC”)
Naftas piegāžu drošības uzlabošana Vidusaustrumeiropas reģionā, palielinot sadarbspēju un nodrošinot adekvātus alternatīvus piegāžu maršrutus
|
Nr. |
Definīcija |
||||
|
9.1. |
Adamowo–Brody cauruļvads: cauruļvads, kas savieno a/s Uktransnafta apstrādes iekārtu Brody (Ukraina) un Adamowo uzglabāšanas iekārtu (Polija) |
||||
|
9.2. |
Bratislava–Schwechat cauruļvads: cauruļvads, kas savieno Schwechat (Austrija) un Bratislavu (Slovākija) |
||||
|
9.3. |
JANAF un Adrijas jūras cauruļvadi: esošo JANAF un Adrijas jūras cauruļvadu, kas savieno Omisalj jūras ostu Horvātijā ar cauruļvada “Draudzība” dienvidu posmu (Horvātija, Ungārija, Slovākija), rekonstrukcija, modernizācija, apkope un jaudas palielināšana (Ungārijas un Slovākijas starpsavienojumu vairs neuzskata par KIP) |
||||
|
9.4. |
Litvinov (Čehija)–Spergau (Vācija) cauruļvads: projekts jēlnaftas cauruļvada “Draudzība” pagarināšanai līdz naftas pārstrādes rūpnīcai TRM Spergau |
||||
|
9.5. |
Kopa – Pomerānijas cauruļvads (Polija), kurā ietilpst šādi KIP:
|
||||
|
9.6. |
TAL Plus: TAL cauruļvada starp Trieste (Itālija) un Ingolstadt (Vācija) jaudas palielināšana |
10. Prioritārā tematiskā joma “Viedo tīklu ieviešana”
|
Nr. |
Definīcija |
|
10.1. |
Ziemeļatlantijas Zaļās zonas projekts (Īrija, Apvienotā Karaliste/Ziemeļīrija): mērķis ir mazināt vēja enerģijas ražošanas piespiedu ierobežojumus, šādā nolūkā izveidojot komunikāciju infrastruktūru, uzlabojot tīkla kontroli un starpsavienojumus un izveidojot (pārrobežu) protokolus pieprasījuma pārvaldībai |
|
10.2. |
Green–Me (Francija, Itālija): mērķis ir uzlabot atjaunojamo energoresursu integrāciju, ieviešot automatizācijas, kontroles un monitoringa sistēmas augstsprieguma un augstsprieguma/vidēja sprieguma apakšstacijās, tostarp komunikāciju ar atjaunojamos energoresursus izmantojošiem ģeneratoriem un uzglabāšanu primārajās apakšstacijās, kā arī datu apmaiņa, lai būtu iespējama labāka pārrobežu starpsavienojumu pārvaldība. |
|
10.3. |
SINCRO.GRID (Slovēnija/Horvātija) mērķis ir atrisināt tīkla sprieguma, frekvences kontroles un pārslodzes problēmas, kas dotu iespēju plašāk ieviest atjaunojamos energoresursus un izstumt tradicionālo enerģijas ražošanu, pārvades un sadales tīklu jaunos, aktīvos elementus integrējot virtuālā pārrobežu kontroles centrā, pamatojoties uz progresīvu datu pārvaldību, kopīgu sistēmas optimizāciju un prognozēšanu, kurā iesaistīti divi kaimiņu PSO un divi kaimiņu SSO. |
11. Prioritārā tematiskā joma “Elektromaģistrāles”
To KIP saraksts, kam ir divkāršs apzīmējums kā elektromaģistrālei
|
Nr. |
Definīcija |
||||
|
Prioritārais koridors “Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās” (“NSOG”) |
|||||
|
1.1.1. |
Starpsavienojums starp Zeebrugge (BE) un Richborough (UK) apkaimi |
||||
|
1.3.1. |
Starpsavienojums starp Endrup (DK) un Niebüll (DE) |
||||
|
1.3.2. |
Iekšējā līnija starp Brunsbűttel un Niebűll (DE) |
||||
|
1.4.1. |
Starpsavienojums starp Kassø (DK) un Audorf (DE) |
||||
|
1.4.2. |
Iekšējā līnija starp Audorf un Hamburg/Nord (DE) |
||||
|
1.4.3. |
Iekšējā līnija starp Hamburg/Nord un Dollern (DE) |
||||
|
1.5. |
Dānijas un Nīderlandes starpsavienojums starp Endrup (DK) un Eemshaven (NL) [t. s. “COBRAcable”] |
||||
|
1.6. |
Francijas un Īrijas starpsavienojums starp La Martyre (FR) un Great Island vai Knockraha (IE) [t. s. “Ķeltu starpsavienojums”] |
||||
|
1.7.1. |
Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Cotentin (FR) un Exeter (UK) apkaimi [t. s. “FAB” projekts] |
||||
|
1.7.2. |
Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Tourbe (FR) un Chilling (UK) [t. s. “IFA2”projekts] |
||||
|
1.7.3. |
Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Coquelles (FR) un Folkestone (UK) [t. s. “ElecLink projekts”] |
||||
|
1.8. |
Vācijas un Norvēģijas starpsavienojums starp Wilster (DE) un Tonstad (NO) [t. s. “NordLink projekts”] |
||||
|
1.10. |
Norvēģijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums |
||||
|
1.13. |
Starpsavienojums starp Islandi un Apvienoto Karalisti [t. s. “Ice Link”] |
||||
|
1.14. |
Starpsavienojums starp Revsing (DK) un Bicker Fen (UK) [t. s. “Viking Link”] |
||||
|
Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā” (“NSI West Electricity”) |
|||||
|
2.2.1. |
Starpsavienojums starp Lixhe (BE) un Oberzier (DE) |
||||
|
2.5.1. |
Starpsavienojums starp Grande Ile (FR) un Piossasco (IT) [t. s. “Savoie–Piemont” projekts] |
||||
|
2.7. |
Francijas un Spānijas starpsavienojums starp Aquitaine (FR) un Basku zemi (ES) [t. s. “Biscay Gulf” projekts] |
||||
|
2.9. |
Vācijas iekšējā līnija starp Osterath un Philippsburg (DE), lai palielinātu jaudu pie rietumu robežām |
||||
|
2.10. |
Vācijas iekšējā līnija starp Brunsbüttel–Grοβgartach un Wilster–Grafenrheinfeld (DE), lai palielinātu jaudu pie ziemeļu un dienvidu robežām |
||||
|
2.13. |
Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojumu kopa, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:
|
||||
|
Prioritārais koridors “Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos” (“NSI East Electricity”) |
|||||
|
3.10.1. |
Starpsavienojums starp Hadera (IL) un Kofinou (CY) |
||||
|
3.10.2. |
Starpsavienojums starp Kofinou (CY) un Korakia, Krēta (EL) |
||||
|
3.10.3. |
Iekšējā līnija starp Korakia, Krēta, un Attica reģionu (EL) |
||||
|
3.12. |
Iekšējā līnija Vācijā starp Wolmirstedt un Bavāriju, lai palielinātu ziemeļu-dienvidu pārvades jaudu |
||||
|
Prioritārais koridors “Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns” (“BEMIP Electricity”) |
|||||
|
4.1. |
Dānijas un Vācijas starpsavienojums starp Tolstrup Gaarde (DK) un Bentwisch (DE) ar jūras vēja parkiem Kriegers Flak (DK) un Baltic 1 un 2 (DE) [t. s. “Kriegers Flak Combined Grid Solution”]” |
||||