Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016R0089

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/89 (2015. gada 18. novembris), ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013

OJ L 19, 27.1.2016, p. 1–21 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2016/89/oj

27.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/89

(2015. gada 18. novembris),

ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (1), un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 347/2013 ir izveidota sistēma, kā apzināt, plānot un īstenot kopīgu interešu projektus (KIP), kas vajadzīgi, lai īstenotu deviņus stratēģiskos energoinfrastruktūras prioritāros ģeogrāfiskos koridorus, kas apzināti elektroenerģijas, gāzes un naftas jomā, un trīs Savienības mēroga energoinfrastruktūras prioritārās jomas, kas ir viedie tīkli, elektromaģistrāles un oglekļa dioksīda transportēšanas tīkli.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 3. panta 4. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izveidotu Savienības KIP sarakstu (“Savienības saraksts”).

(3)

Projektus, kurus ierosināts iekļaut Savienības sarakstā, ir izvērtējušas reģionālās grupas, un tie atbilst Regulas (ES) Nr. 347/2013 4. pantā noteiktajiem kritērijiem.

(4)

Reģionālās grupas tehniskā līmeņa sanāksmēs ir apstiprinājušas reģionālo KIP sarakstu projektus. No Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) 2015. gada 30. oktobrī saņēmušas pozitīvus atzinumus, kuros atzīts, ka novērtēšanas kritēriju piemērošana un izmaksu/ieguvumu analīze visos reģionos bijusi konsekventa, reģionālo grupu lēmējstruktūras 2015. gada 3. novembrī pieņēma reģionālos sarakstus. Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 347/2013 3. panta 3. punkta a) apakšpunktam pirms reģionālo sarakstu pieņemšanas visus projektu priekšlikumus apstiprināja tās dalībvalstis, kuru teritorijas šie projekti skar.

(5)

Projekti, kuri bija izvirzīti iekļaušanai Savienības sarakstā, tika apspriesti ar organizācijām, kas pārstāv attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp enerģijas ražotājus, sadales sistēmu operatorus un piegādātājus, un patērētāju un vides aizsardzības organizācijām.

(6)

Sarakstā KIP vajadzētu sakārtot pēc stratēģiskajām Eiropas energoinfrastruktūras prioritātēm Regulas (ES) Nr. 347/2013 I pielikumā noteiktajā secībā. Projektus Savienības sarakstā nevajadzētu nekādā veidā prioritizēt.

(7)

Sarakstā KIP būtu jānorāda vai nu kā atsevišķs KIP, vai kā vairāku KIP kopas daļa. Tomēr daži KIP būtu jāsakopo, jo tie ir savstarpēji atkarīgi vai (potenciāli) konkurējoši.

(8)

Savienības sarakstā ir iekļauti projekti, kas atrodas dažādos izstrādes posmos, tostarp tādos posmos kā priekšanalīze, priekšizpēte, atļauju piešķiršana un būvniecība. Agrīnā izstrādes posmā esošajiem KIP var būt vajadzīgi pētījumi, lai pierādītu tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju un atbilstību Savienības tiesību aktiem, tostarp vides tiesību aktiem. Šajā sakarā būtu pienācīgi jānoskaidro, jānovērtē un jānovērš vai jāmazina potenciālā negatīvā ietekme uz vidi.

(9)

Projektu iekļaušana Savienības sarakstā neskar attiecīgo vides ietekmējuma novērtējumu un atļauju piešķiršanas procedūru rezultātus. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 5. panta 8. punktu projektus, kas neatbilst Savienības tiesību aktiem, no Savienības saraksta var svītrot. KIP īstenošana, tostarp to atbilstība attiecīgajiem tiesību aktiem, būtu jāuzrauga saskaņā ar minētās regulas 5. pantu.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 3. panta 4. punkta otro daļu Savienības sarakstu izveido ik pēc diviem gadiem, tāpēc Savienības saraksts, kas izveidots ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1391/2013 (2), vairs nav derīgs un būtu jāaizstāj.

(11)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 3. panta 4. punktu Savienības sarakstu pievieno minētajai regulai kā pielikumu.

(12)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 347/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 347/2013 VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 18. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.

(2)  Komisijas 2013. gada 14. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1391/2013, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes, attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu (OV L 349, 21.12.2013., 28. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 347/2013 VII pielikumu aizstāj ar šādu:

“VII PIELIKUMS

Savienības kopīgu interešu projektu saraksts (“Savienības saraksts”), kas minēts 3. panta 4. punktā

A.   SAVIENĪBAS SARAKSTA VEIDOŠANĀ PIEMĒROTIE PRINCIPI

1.   Kopīgu interešu projektu kopas

Daži KIP ir apvienoti kopās, jo tie ir savstarpēji atkarīgi, potenciāli konkurējoši vai konkurējoši. Ir šādi KIP kopu veidi:

savstarpēji atkarīgu KIP kopu definē kā “kopu X, kurā ietilpst šādi KIP:”. Šāda kopa ir izveidota, lai apzinātu tos KIP, kas visi ir vajadzīgi tās pašas pārrobežu mēroga nepietiekamības atrisināšanai un kas nodrošina sinerģiju, ja tos īsteno kopā. Šajā gadījumā ir jāīsteno visi KIP, lai gūtu ES mēroga labumu,

potenciāli konkurējošu KIP kopu definē kā “kopu X, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP”. Šāda kopa atspoguļo, ka pastāv neskaidrība par pārrobežu nepietiekamības apmēru. Šajā gadījumā ne visi kopā iekļautie KIP ir obligāti jāīsteno. Tas, vai viens, vairāki vai visi KIP tiek īstenoti, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka tiek veikta nepieciešamā plānošana un saņemtas atļaujas un regulatīvie apstiprinājumi. Vajadzības gadījumā KIP nepieciešamību atkārtoti novērtē nākamajā KIP apzināšanas kārtā, tostarp attiecībā uz to jaudas vajadzībām, un

konkurējošu KIP kopu definē kā “kopu X, kurā ietilpst viens no šādiem KIP:”. Šādas kopas attiecas uz vienu un to pašu nepietiekamību. Tomēr skaidrība par nepietiekamības apmēru ir lielāka nekā potenciāli konkurējošu KIP gadījumā, tāpēc ir skaidrs, ka ir jāīsteno tikai viens no KIP. Tas, kurš KIP tiek īstenots, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka tiek veikta nepieciešamā plānošana un saņemtas atļaujas un regulatīvie apstiprinājumi. Vajadzības gadījumā KIP nepieciešamību atkārtoti novērtē nākamajā KIP apzināšanas kārtā.

Uz visiem KIP attiecas vienas un tās pašas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) Nr. 347/2013.

2.   Apakšstacijas un kompresoru stacijas

Elektroenerģijas apakšstacijas un augstsprieguma līdzstrāvas savienotājstacijas un gāzes kompresoru stacijas tiek uzskatītas par KIP daļu, ja tās ģeogrāfiski atrodas uz pārvades līnijas. Apakšstacijas, augstsprieguma līdzstrāvas savienotājstacijas un kompresoru stacijas tiek uzskatītas par atsevišķu KIP un ir skaidri minētas Savienības sarakstā, ja to ģeogrāfiskā atrašanās vieta atšķiras no pārvades līniju vietas. Uz šiem objektiem attiecas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) Nr. 347/2013.

3.   Definīcija “Par KIP vairs neuzskata”

Frāze “Par KIP vairs neuzskata” attiecas uz tiem projektiem Savienības sarakstā, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1391/2013, kurus vairs neuzskata par KIP viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ:

saskaņā ar jauniem datiem projekts neatbilst atbilstīguma kritērijiem,

virzītājs nav projektu atkārtoti iesniedzis šā Savienības saraksta atlases procesā,

tas jau ir laists vai drīzumā tiks laists ekspluatācijā un tādējādi negūtu labumu no Regulas (ES) Nr. 347/2013 noteikumiem vai

atlases procesā tas ierindojās zemākā vietā nekā citi pretendējošie KIP.

Šādi projekti nav KIP, taču pārredzamības un skaidrības labad tie ir uzskaitīti Savienības sarakstā, norādot to sākotnējos KIP numurus.

Var apsvērt šo projektu iekļaušanu nākamajā Savienības sarakstā, ja vairs nepastāvēs iemesli, kuru dēļ tie nav iekļauti pašreizējā Savienības sarakstā.

4.   Definīcija “KIP ar divkāršu apzīmējumu kā elektromaģistrāle”

“KIP ar divkāršu apzīmējumu kā elektromaģistrāle” ir KIP, kas pieder pie viena no prioritārajiem elektroenerģijas koridoriem un arī pie prioritārās tematiskās jomas “Elektromaģistrāles”.

B.   SAVIENĪBAS KOPĪGU INTEREŠU PROJEKTU SARAKSTS

1.   Prioritārais koridors “Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās” (“NSOG”)

Pirmā starpsavienojuma būve starp Beļģiju un Apvienoto Karalisti

Nr.

Definīcija

1.1.

Beļģijas un Apvienotās Karalistes kopa starp Zeebrugge un Canterbury [t. s. “NEMO” projekts], kurā ietilpst šādi KIP:

1.1.1.

Starpsavienojums starp Zeebrugge (BE) un Richborough (UK) apkaimi

1.1.2.

Iekšējā līnija starp Richborough apkaimi un Canterbury (UK)

1.1.3.

Par KIP vairs neuzskata

1.2.

Par KIP vairs neuzskata

Pārvades jaudas palielināšana starp Dāniju, Vāciju un Nīderlandi

1.3.

Dānijas un Vācijas kopa starp Endrup un Brunsbüttel, kurā ietilpst šādi KIP:

1.3.1.

Starpsavienojums starp Endrup (DK) un Niebüll (DE)

1.3.2.

Iekšējā līnija starp Brunsbűttel un Niebűll (DE)

1.4.

Dānijas un Vācijas kopa starp Kassø un Dollern, kurā ietilpst šādi KIP:

1.4.1.

Starpsavienojums starp Kassø (DK) un Audorf (DE)

1.4.2.

Iekšējā līnija starp Audorf un Hamburg/Nord (DE)

1.4.3.

Iekšējā līnija starp Hamburg/Nord un Dollern (DE)

1.5.

Dānijas un Nīderlandes starpsavienojums starp Endrup (DK) un Eemshaven (NL) [t. s. “COBRAcable”]

Pārvades jaudas palielināšana starp Franciju, Īriju un Apvienoto Karalisti

1.6.

Francijas un Īrijas starpsavienojums starp La Martyre (FR) un Great Island vai Knockraha (IE) [t. s. “Ķeltu starpsavienojums”]

1.7.

Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojumu kopa, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:

1.7.1.

Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Cotentin (FR) un Exeter (UK) apkaimi [t. s. “FAB projekts”]

1.7.2.

Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Tourbe (FR) un Chilling (UK) [t. s. “FA2 projekts”]

1.7.3.

Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Coquelles (FR) un Folkestone (UK) [t. s. “ElecLink projekts”]

1.8.

Vācijas un Norvēģijas starpsavienojums starp Wilster (DE) un Tonstad (NO) [t. s. “NordLink projekts”]

1.9.

Kopa, kas savieno Īriju un Apvienoto Karalisti, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:

1.9.1.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Wexford (IE) un Pembroke, Velsa (UK) [t. s. “Greenlink”]

1.9.2.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Coolkeeragh–Coleraine mezgliem (IE) un Hunterston staciju, Islay, Argyll un Location C jūras vēja parkiem (UK) [t. s. “ISLES”]

1.9.3.

Par KIP vairs neuzskata

1.9.4.

Par KIP vairs neuzskata

1.9.5.

Par KIP vairs neuzskata

1.9.6.

Par KIP vairs neuzskata

1.10.

Norvēģijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums

1.11.

Par KIP vairs neuzskata

1.12.

Enerģijas akumulācija ar saspiestu gaisu Apvienotajā Karalistē – Larne

1.13.

Starpsavienojums starp Islandi un Apvienoto Karalisti [t. s. “Ice Link”]

1.14.

Starpsavienojums starp Revsing (DK) un Bicker Fen (UK) [t. s. “Viking Link”]

2.   Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā” (“NSI West Electricity”)

Nr.

Definīcija

2.1.

Austrijas iekšējā līnija starp Westtirol un Zell–Ziller (AT), lai palielinātu jaudu uz Austrijas/Vācijas robežas

Pārvades jaudas palielināšana starp Beļģiju un Vāciju – pirmā starpsavienojuma būve starp abām valstīm

2.2.

Beļģijas un Vācijas kopa starp Lixhe un Oberzier [t. s. “ALEGrO projekts”], kurā ietilpst šādi KIP:

2.2.1.

Starpsavienojums starp Lixhe (BE) un Oberzier (DE)

2.2.2.

Iekšējā līnija starp Lixhe un Herderen (BE)

2.2.3.

Jauna apakšstacija Zutendaal (BE)

2.3.

Beļģijas un Luksemburgas kopa jaudas palielināšanai uz Beļģijas/Luksemburgas robežas, kurā ietilpst šādi KIP:

2.3.1.

Par KIP vairs neuzskata

2.3.2.

Starpsavienojums starp Aubange (BE) un Bascharage/Schifflange (LU)

2.4.

Par KIP vairs neuzskata

2.5.

Francijas un Itālijas kopa starp Grande Ile un Piossasco, kurā ietilpst šādi KIP:

2.5.1.

Starpsavienojums starp Grande Ile (FR) un Piossasco (IT) [t. s. “Savoie–Piemont projekts”]

2.5.2.

Par KIP vairs neuzskata

2.6.

Par KIP vairs neuzskata

2.7.

Francijas un Spānijas starpsavienojums starp Aquitaine (FR) un Basku zemi (ES) [t. s. “Biscay Gulf” projekts]

2.8.

Koordinēta fāzu maiņas transformatora uzstādīšana un ekspluatācija Arkale (ES), lai palielinātu starpsavienojuma jaudu starp Argia (FR) un Arkale (ES)

Ziemeļu–dienvidu–rietumu koridora kopa Vācijā, lai palielinātu pārvades jaudu un integrētu atjaunojamo enerģiju

2.9.

Vācijas iekšējā līnija starp Osterath un Philippsburg (DE), lai palielinātu jaudu pie rietumu robežām

2.10.

Vācijas iekšējā līnija starp BrunsbüttelGrοβgartach un WilsterGrafenrheinfeld (DE), lai palielinātu jaudu pie ziemeļu un dienvidu robežām

2.11.

Vācijas, Austrijas un Šveices kopa jaudas palielināšanai Bodenezera apkaimē, kurā ietilpst šādi KIP:

2.11.1.

Par KIP vairs neuzskata

2.11.2.

Iekšējā līnija no Rommelsbach apkaimes līdz Herbertingen (DE)

2.11.3.

Iekšējā līnija no Wullenstetten līdz Niederwangen (DE) un iekšējā līnija no Neuravensburg līdz DE/AT robežai

2.12.

Vācijas un Nīderlandes starpsavienojums starp Niederrhein (DE) un Doetinchem (NL)

Projektu kopa, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas integrēšanu starp Īriju un Ziemeļīriju

2.13.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojumu kopa, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:

2.13.1.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Woodland (IE) un Turleenan (UK)

2.13.2.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Srananagh (IE) un Turleenan (UK)

Pārvades jaudas palielināšana starp Šveici un Itāliju

2.14.

Itālijas un Šveices starpsavienojums starp Thusis/Sils (CH) un Verderio Inferiore (IT)

2.15.

Itālijas un Šveices kopa jaudas palielināšanai uz IT/CH robežas, kurā ietilpst šādi KIP:

2.15.1.

Starpsavienojums starp Airolo (CH) un Baggio (IT)

2.15.2.

Par KIP vairs neuzskata

2.15.3.

Par KIP vairs neuzskata

2.15.4.

Par KIP vairs neuzskata

Iekšējo projektu kopa, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas integrēšanu Portugālē un uzlabotu pārvades jaudu starp Portugāli un Spāniju

2.16.

Portugāles kopa jaudas palielināšanai uz PT/ES robežas un jauno atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu pieslēgšanai, kurā ietilpst šādi KIP:

2.16.1.

Iekšējā līnija starp Pedralva un Sobrado (PT), agrāk saukta par Pedralva un Alfena (PT)

2.16.2.

Par KIP vairs neuzskata

2.16.3.

Iekšējā līnija Vieira do Minho, Ribeira de Pena un Feira (PT), agrāk saukta par Frades B, Ribeira de Pena un Feira (PT)

Pārvades jaudas palielināšana starp Portugāli un Spāniju

2.17.

Portugāles un Spānijas starpsavienojums starp Beariz – Fontefría (ES), Fontefría (ES) – Ponte de Lima (PT) (agrāk Vila Fria/Viana do Castelo) un Ponte de LimaVila Nova de Famalicão (PT) (agrāk Vila do Conde) (PT), ieskaitot apakšstacijas Beariz (ES), Fontefría (ES) un Ponte de Lima (PT)

Akumulācijas projekti Austrijā un Vācijā

2.18.

Hidroakumulācijas jaudas palielināšana Austrijā – Kaunertal, Tyrol (AT)

2.19.

Par KIP vairs neuzskata

2.20.

Hidroakumulācijas jaudas palielināšana Austrijā – Limberg III, Salzburg (AT)

2.21.

Hidroakumulācija Riedl AT/DE pierobežā

2.22.

Hidroakumulācija Pfaffenboden, Molln (AT)

Projektu kopa Beļģijas ziemeļos un rietumos, lai palielinātu pārvades jaudu

2.23.

Iekšējo līnija kopa pie Beļģijas ziemeļu robežas starp Zandvliet–Lillo (BE), Lillo–Mercator (BE), ieskaitot apakšstaciju Lillo (BE) [t. s. “Brabo”]

2.24.

Iekšējā līnija starp Horta un Mercator (BE)

Iekšējo līniju kopas Spānijā lai palielinātu pārvades jaudu ar Vidusjūras reģionu

2.25.

Iekšējo līniju kopas Spānijā, lai palielinātu jaudu starp Spānijas ziemeļiem un Vidusjūras reģionu, kurā ietilpst šādi KIP

2.25.1.

Iekšējās līnijas Mudejar–Morella (ES) un Mezquite–Morella (ES), ieskaitot apakšstaciju Mudejar (ES)

2.25.2.

Iekšējā līnija Morella-La Plana (ES)

2.26.

Spānijas iekšējā līnija La Plana/Morella–Godelleta, lai palielinātu jaudu uz ziemeļu-dienvidu Vidusjūras ass

2.27.

Jaudas palielināšana starp Spāniju un Franciju (vispārējs projekts)

3.   Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos” (“NSI East Electricity”)

Starpsavienojuma pastiprināšana starp Austriju un Vāciju

Nr.

Definīcija

3.1.

Austrijas un Vācijas kopa starp St. Peter un Isar, kurā ietilpst šādi KIP:

3.1.1.

Starpsavienojums starp St. Peter (AT) un Isar (DE)

3.1.2.

Iekšējā līnija starp St. Peter un Tauern (AT)

3.1.3.

Par KIP vairs neuzskata

Starpsavienojuma pastiprināšana starp Austriju un Itāliju

3.2.

Austrijas un Itālijas kopa starp Lienz un Veneto reģionu, kurā ietilpst šādi KIP:

3.2.1.

Starpsavienojums starp Lienz (AT) un Veneto reģionu (IT)

3.2.2.

Iekšējā līnija starp Lienz un Obersielach (AT)

3.2.3.

Par KIP vairs neuzskata

3.3.

Par KIP vairs neuzskata

3.4.

Austrijas un Itālijas KIP starpsavienojums starp Wurmlach (AT) un Somplago (IT)

3.5.

Par KIP vairs neuzskata

3.6.

Par KIP vairs neuzskata

Starpsavienojuma pastiprināšana starp Bulgāriju un Grieķiju

3.7.

Bulgārijas un Grieķijas kopa starp Maritsa East 1 un N. Santa, kurā ietilpst šādi KIP:

3.7.1.

Starpsavienojums starp Maritsa East 1 (BG) un N. Santa (EL)

3.7.2.

Iekšējā līnija starp Maritsa East 1 un Plovdiv (BG)

3.7.3.

Iekšējā līnija starp Maritsa East 1 un Maritsa East 3 (BG)

3.7.4.

Iekšējā līnija starp Maritsa East 1 un Burgas (BG)

Starpsavienojuma pastiprināšana starp Bulgāriju un Rumāniju

3.8.

Bulgārijas un Rumānijas jaudas palielināšanas kopa [t. s. “Melnās jūras koridors”], kurā ietilpst šādi KIP:

3.8.1.

Iekšējā līnija starp Dobrudja un Burgas (BG)

3.8.2.

Par KIP vairs neuzskata

3.8.3.

Par KIP vairs neuzskata

3.8.4.

Iekšējā līnija starp Cernavoda un Stalpu (RO)

3.8.5.

Iekšējā līnija starp Gutinas un Smardan (RO)

3.8.6.

Par KIP vairs neuzskata

Starpsavienojumu pastiprināšana starp Slovēniju, Horvātiju un Ungāriju un Slovēnijas iekšējā tīkla nostiprināšana

3.9.

Horvātijas, Ungārijas un Slovēnijas kopa starp Žerjavenec/Hévíz un Cirkovce, kurā ietilpst šādi KIP:

3.9.1.

Starpsavienojums starp Žerjavenec (HR)/Hévíz (HU) un Cirkovce (SI)

3.9.2.

Iekšējā līnija starp Divača un Beričevo (SI)

3.9.3.

Iekšējā līnija starp Beričevo un Podlog (SI)

3.9.4.

Iekšējā līnija starp Podlog un Cirkovce (SI)

3.10.

Izraēlas, Kipras un Grieķijas kopa starp Hadera un Attica reģionu [t. s. “EUROASIA Interconnector”], kurā ietilpst šādi KIP:

3.10.1.

Starpsavienojums starp Hadera (IL) un Vasilikos (CY)

3.10.2.

Starpsavienojums starp Vasilikos (CY) un Korakia, Krēta (EL)

3.10.3.

Iekšējā līnija starp Korakia, Krēta, un Attica reģionu (EL)

Čehijas Republikas iekšējā tīkla nostiprināšana

3.11.

Čehijas Republikas kopa – iekšējās līnijas, lai palielinātu jaudu uz ziemeļrietumu un dienvidu robežām, kurā ietilpst šādi KIP:

3.11.1.

Iekšējā līnija starp Vernerov un Vitkov (CZ)

3.11.2.

Iekšējā līnija starp Vitkov un Prestice (CZ)

3.11.3.

Iekšējā līnija starp Prestice un Kocin (CZ)

3.11.4.

Iekšējā līnija starp Kocin un Mirovka (CZ)

3.11.5.

Iekšējā līnija starp Mirovka un Cebin (CZ)

Ziemeļu–dienvidu–austrumu koridora kopa Vācijā, lai palielinātu pārvades jaudu un integrētu atjaunojamo enerģiju

3.12.

Iekšējā līnija Vācijā starp Wolmirstedt un Bavāriju, lai palielinātu iekšējo ziemeļu-dienvidu pārvades jaudu

3.13.

Iekšējā līnija Vācijā starp Halle/Saale un Schweinfurt, lai palielinātu jaudu ziemeļu-dienvidu koridora austrumu daļā

Pārvades jaudas palielināšana starp Vāciju un Poliju

3.14.

Vācijas un Polijas kopa starp Eisenhűttenstadt un Plewiska [t. s. “GerPol Power Bridge” projekts], kurā ietilpst šādi KIP:

3.14.1.

Starpsavienojums starp Eisenhűttenstadt (DE) un Plewiska (PL)

3.14.2.

Iekšējā līnija starp Krajnik un Baczyna (PL)

3.14.3.

Iekšējā līnija starp Mikułowa un Świebodzice (PL)

3.15.

Vācijas un Polijas kopa starp Vierraden un Krajni [t. s. “GerPol Improvements”], kurā ietilpst šādi KIP:

3.15.1.

Starpsavienojums starp Vierraden (DE) un Krajnik (PL)

3.15.2.

Fāzu maiņas transformatoru uzstādīšana starpsavienojuma līnijās starp Krajnik (PL) un Vierraden (DE) un FMT koordinēta ekspluatācija starpsavienotājā Mikułowa (PL)–Hagenwerder (DE)

Pārvades jaudas palielināšana starp Ungāriju un Slovākiju

3.16.

Ungārijas un Slovākijas kopa starp Gőny ϋ un Gabčikovo, kurā ietilpst šādi KIP:

3.16.1.

Starpsavienojums starp Gabčikovo (SK) – Gönyű (HU) un Veľký Ďur (SK)

3.16.2.

Par KIP vairs neuzskata

3.16.3.

Par KIP vairs neuzskata

3.17.

Ungārijas un Slovākijas KIP – starpsavienojums starp Sajóvánka (HU) un Rimavská Sobota (SK)

3.18.

Ungārijas un Slovākijas kopa starp Kisvárda rajonu un Velké Kapušany, kurā ietilpst šādi KIP:

3.18.1.

Starpsavienojums starp Kisvárda rajonu (HU) un Velké Kapušany (SK)

3.18.2.

Par KIP vairs neuzskata

3.19.

Itālijas un Melnkalnes kopa starp Villanova un Lastva, kurā ietilpst šādi KIP:

3.19.1.

Starpsavienojums starp Villanova (IT) un Lastva (ME)

3.19.2.

Par KIP vairs neuzskata

3.19.3.

Par KIP vairs neuzskata

3.20.

Par KIP vairs neuzskata

3.21.

Itālijas un Slovēnijas starpsavienojums starp Salgareda (IT) un Divača–Bericevo reģionu (SI)

3.22.

Rumānijas un Serbijas kopa starp Resita un Pancevo [t. s. “Mid Continental East Corridor”], kurā ietilpst šādi KIP:

3.22.1.

Starpsavienojums starp Resita (RO) un Pancevo (RS)

3.22.2.

Iekšējā līnija starp Portile de Fier un Resita (RO)

3.22.3.

Iekšējā līnija starp Resita un Timisoara/Sacalaz (RO)

3.22.4.

Iekšējā līnija starp Arad un Timisoara/Sacalaz (RO)

Hidroakumulācija Bulgārijā un Grieķijā

3.23.

Hidroakumulācija Bulgārijā – Yadenitsa

3.24.

Hidroakumulācija Grieķijā – Amfilochia

3.25.

Par KIP vairs neuzskata

3.26.

Par KIP vairs neuzskata

4.   Prioritārais koridors “Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns” (“BEMIP Electricity”)

Nr.

Definīcija

4.1.

Dānijas un Vācijas starpsavienojums starp Tolstrup Gaarde (DK) un Bentwisch (DE) ar jūras vēja parkiem Kriegers Flak (DK) un Baltic 1 un 2 (DE) [t. s. “Kriegers Flak Combined Grid Solution”]

4.2.

Igaunijas un Latvijas kopa starp Kilingi–Nõmme un Rīgu [t. s. trešais starpsavienojums], kurā ietilpst šādi KIP:

4.2.1.

Starpsavienojums starp Kilingi–Nõmme (EE) un Rīgas TEC2 apakšstaciju (LV)

4.2.2.

Iekšējā līnija starp Harku un Sindi (EE)

4.2.3.

Iekšējā līnija starp Rīgas TEC2 un Rīgas HES (LV)

4.3.

Tagad ietilpst KIP Nr. 4.9.

4.4.

Latvijas un Zviedrijas kopa jaudas palielināšanai [t. s. “NordBalt” projekts], kurā ietilpst šādi KIP:

4.4.1.

Iekšējā līnija starp Ventspili, Tumi un Imantu (LV)

4.4.2.

Iekšējā līnija starp Ekhyddan un Nybro/Hemsjö (SE)

Pastiprinājumi Lietuvā un Polijā, kas nepieciešami “LitPol Link I” darbībai

4.5.

Lietuvas un Polijas kopa starp Alytus (LT) un Elk (PL), kurā ietilpst šādi KIP:

4.5.1.

Par KIP vairs neuzskata

4.5.2.

Iekšējā līnija starp Stanisławów un Olsztyn Mątki (PL)

4.5.3.

Par KIP vairs neuzskata

4.5.4.

Par KIP vairs neuzskata

4.5.5.

Iekšējā līnija starp Kruonis un Alytus (LT)

Hidroakumulācija Igaunijā un Lietuvā

4.6.

Hidroakumulācija Igaunijā – Muuga

4.7.

Hidroakumulācijas jaudas palielināšana Lietuvā – Kruonis

4.8.

Igaunijas un Latvijas kopa un iekšējie pastiprinājumi Lietuvā, kurā ietilpst šādi KIP:

4.8.1.

Starpsavienojums starp Tartu (EE) un Valmieru (LV)

4.8.2.

Iekšējā līnija starp Balti un Tartu (EE)

4.8.3.

Starpsavienojums starp Tsirguliina (EE) un Valmieru (LV)

4.8.4.

Iekšējā līnija starp Eesti un Tsirguliina (EE)

4.8.5.

Iekšējā līnija starp apakšstaciju Lietuvā un valsts robežu (LT)

4.8.6.

Iekšējā līnija starp Kruonis un Visaginas (LT)

4.9.

Dažādi aspekti saistībā ar Baltijas valstu elektrotīkla integrēšanu kontinentālās Eiropas tīklā, tostarp sinhronā darbība (vispārējs projekts)

5.   Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu gāzes starpsavienojumi Rietumeiropā” (“NSI West Gas”)

Projekti, kas nodrošina divvirzienu plūsmas starp Īriju un Apvienoto Karalisti

Nr.

Definīcija

5.1.

Kopa, kas nodrošina divvirzienu plūsmas no Ziemeļīrijas uz Lielbritāniju un Īriju, kā arī no Īrijas uz Apvienoto Karalisti, kurā ietilpst šādi KIP:

5.1.1.

Fiziska reversā plūsma Moffat starpsavienojuma punktā (IE/UK)

5.1.2.

SNIP cauruļvada (no Skotijas uz Ziemeļīriju) modernizācija, lai to pielāgotu fiziskajai reversajai plūsmai starp Ballylumford un Twynholm

5.1.3.

Islandmagee pazemes gāzes krātuves (PGK) izveide Larne (Ziemeļīrija)

5.2.

Par KIP vairs neuzskata

5.3.

Shannon SDG terminālis un pievadcauruļvads (IE)

Projekti, kas nodrošina divvirzienu plūsmas starp Portugāli, Spāniju, Franciju un Vāciju

5.4.

Trešais starpsavienojuma punkts starp Portugāli un Spāniju

5.5.

Austrumu ass Spānija–Francija – starpsavienojuma punkts starp Pireneju pussalu un Franciju Le Perthus, ieskaitot kompresoru stacijas Montpellier un St. Martin de Crau [t. s. “Midcat”]

5.6.

Francijas tīkla nostiprināšana virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem – reversā plūsma no Francijas uz Vāciju Obergailbach/Medelsheim starpsavienojuma punktā (FR)

5.7.

Francijas tīkla nostiprināšana virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem, lai izveidotu vienotu tirgus zonu, kurā ietilpst šādi KIP:

5.7.1.

Val de Saône cauruļvads starp Etrez un Voisines (FR)

5.7.2.

Gascogne-Midi cauruļvads (FR)

5.8.

Francijas tīkla pastiprināšana, lai nodrošinātu plūsmas no dienvidiem uz ziemeļiem, kurā ietilpst šādi KIP:

5.8.1.

Est Lyonnais cauruļvads starp Saint-Avit un Etrez (FR)

5.8.2.

Eridan cauruļvads starp Saint-Martin-de-Crau un Saint-Avit (FR)

5.9.

Par KIP vairs neuzskata

5.10.

Reversās plūsmas starpsavienojums TENP cauruļvadā Vācijā

5.11.

Reversās plūsmas starpsavienojums starp Itāliju un Šveici Passo Gries starpsavienojuma punktā

5.12.

Par KIP vairs neuzskata

5.13.

Par KIP vairs neuzskata

5.14.

Par KIP vairs neuzskata

5.15.

Par KIP vairs neuzskata

5.16.

Par KIP vairs neuzskata

5.17.

Par KIP vairs neuzskata

5.18.

Par KIP vairs neuzskata

5.19.

Maltas savienošana ar Eiropas gāzes tīklu (cauruļvada starpsavienojums ar Itāliju Gela un/vai peldoša sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanas un regazifikācijas iekārta)

5.20.

Gāzes cauruļvads, kas savieno Alžīriju ar Itāliju (caur Sardīniju) [t. s. “Galsi” cauruļvads]

6.   Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu gāzes starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos” (“NSI East Gas”)

Projekti, kas nodrošina divvirzienu plūsmas starp Poliju, Čehiju un Slovākiju, savienojot sašķidrinātas dabasgāzes termināļus Polijā un Horvātijā

Nr.

Definīcija

6.1.

Kopa Čehijas un Polijas starpsavienojuma modernizācijai un ar to saistītai iekšējai pastiprināšanai Polijas rietumu daļā, kurā ietilpst šādi KIP:

6.1.1.

Polijas un Čehijas starpsavienojums [t. s. “Stork II”] starp Libhošť–Hať (CZ/PL)–Kedzierzyn (PL)

6.1.2.

Pārvades infrastruktūras projekti starp Lwówek un Kędzierzyn (PL)

6.1.3.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.1.2.

6.1.4.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.1.2.

6.1.5.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.1.2.

6.1.6.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.1.2.

6.1.7.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.1.2.

6.1.8.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.2.3.

6.1.9.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.1.2.

6.1.10.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.2.3.

6.1.11.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.2.3.

6.1.12.

Tvrdonice-Libhošť cauruļvads, tostarp CS Břeclav (CZ) modernizācija

6.2.

Kopa Polijas un Slovākijas starpsavienojumam un ar to saistītai iekšējai pastiprināšanai Polijas austrumu daļā, kurā ietilpst šādi KIP:

6.2.1.

Polijas un Slovākijas starpsavienojums

6.2.2.

Pārvades infrastruktūras projekti starp Rembelszczyzna un Strachocina (PL)

6.2.3.

Pārvades infrastruktūras projekti starp Tworóg un Strachocina (PL)

6.2.4.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.2.2.

6.2.5.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.2.2.

6.2.6.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.2.2.

6.2.7.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.2.2.

6.2.8.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.2.2.

6.2.9.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.2.2.

6.3.

Par KIP vairs neuzskata

6.4.

KIP Austrijas un Čehijas divvirzienu starpsavienojums (BACI) starp Baumgarten (AT)–Reinthal (CZ/AT)–Brečlav (CZ)

Projekti, kas nodrošina gāzes plūsmu no Horvātijas sašķidrinātas dabasgāzes termināļa uz kaimiņvalstīm

6.5.

Kopa – Krk sašķidrinātas dabasgāzes terminālis un cauruļvadi izsūknēšanai virzienā uz Ungāriju un vēl tālāk, kurā ietilpst šādi KIP:

6.5.1.

SDG termināļa pakāpeniska izbūve Krk (HR)

6.5.2.

Gāzes cauruļvads Zlobin–Bosiljevo–Sisak–Kozarac–Slobodnica (HR)

6.5.3.

Par KIP vairs neuzskata

6.5.4.

Par KIP vairs neuzskata

6.6.

Tagad KIP Nr. 6.26.1.

6.7.

Par KIP vairs neuzskata

Projekti, kas nodrošina gāzes plūsmas no Dienvidu gāzes koridora un/vai sašķidrinātas dabasgāzes termināļiem Grieķijā caur Grieķiju, Bulgāriju, Rumāniju, Serbiju un tālāk uz Ungāriju, tostarp reversās plūsmas funkciju virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem un tranzīta un pārvades sistēmu integrāciju

6.8.

Kopa – starpsavienojums starp Grieķiju, Bulgāriju un Rumāniju un nepieciešamā pastiprināšana Bulgārijā, kurā ietilpst šādi KIP:

6.8.1.

Grieķijas un Bulgārijas starpsavienojums [t. s. “IGB”] starp Komotini (EL) un Stara Zagora (BG)

6.8.2.

Bulgārijas pārvades sistēmas nepieciešamā rekonstrukcija, modernizācija un paplašināšana

6.8.3.

Bulgārijas gāzes pārvades sistēmas Ziemeļu gredzena starpsavienojums ar PodisorHoria cauruļvadu un jaudas palielināšana Hurezani–Horia–Csanadpalota posmā

6.8.4.

Gāzes cauruļvads, kura mērķis ir palielināt jaudu Bulgārijas un Rumānijas gāzes pārvades tīkla Ziemeļu gredzena starpsavienojumā

6.9.

Kopa – sašķidrinātas dabasgāzes terminālis Grieķijā, kurā ietilpst šādi KIP:

6.9.1.

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Grieķijas ziemeļu daļā.

6.9.2.

Par KIP vairs neuzskata

6.9.3.

Gāzes kompresoru stacija Kipi (EL)

6.10.

KIP gāzes starpsavienojums starp Bulgāriju un Serbiju [t. s. “IBS”]

6.11.

Par KIP vairs neuzskata

6.12.

Par KIP vairs neuzskata

6.13.

6.13.1.

Tagad KIP Nr. 6.24.4.

6.13.2.

Tagad KIP Nr. 6.24.5.

6.13.3.

Tagad KIP Nr. 6.24.6.

6.14

Tagad KIP Nr. 6.24.1.

6.15.

Valsts pārvades sistēmas starpsavienojums ar starptautiskajiem gāzes pārvades cauruļvadiem un reverso plūsmu Isaccea (RO)

6.15.1.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.15.

6.15.2.

Tagad ietilpst KIP Nr. 6.15.

Projekts, kas nodrošinās gāzes plūsmu no Dienvidu gāzes koridora (caur Itāliju) uz Ziemeļaustrumeiropu

6.16.

Par KIP vairs neuzskata

6.17.

Par KIP vairs neuzskata

6.18.

Adriatica cauruļvads (IT)

6.19.

Par KIP vairs neuzskata

Projekti, kas ļauj palielināt pazemes gāzes krātuvju jaudu Eiropas dienvidaustrumu daļā

6.20.

Kopa gāzes uzglabāšanas jaudas palielināšanai Eiropas dienvidaustrumu daļā, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:

6.20.1.

Par KIP vairs neuzskata

6.20.2.

Chiren pazemes gāzes krātuvju paplašināšana (BG)

6.20.3.

Par KIP vairs neuzskata

un viens no šādiem KIP:

6.20.4.

Depomures krātuve Rumānijā

6.20.5.

Jauna pazemes gāzes krātuve Rumānijā

6.20.6.

Sarmasel pazemes gāzes krātuve Rumānijā

6.21.

Par KIP vairs neuzskata

6.22.

Par KIP vairs neuzskata

6.23.

Ungārijas un Slovēnijas starpsavienojums (Nagykanizsa–Tornyiszentmiklós (HU)–Lendava (SI)–Kidričevo)

6.24.

Kopa – pakāpeniska jaudas palielināšana Bulgārijas–Rumānijas–Ungārijas–Austrijas divvirzienu pārvades koridorā, (t. s. “ROHUAT/BRUA”), lai pirmajā projekta posmā varētu pārvadīt 1,75 mljrd. m3gadā, bet otrajā – 4,4 mljrd. m3 gadā, tostarp jaunos resursus no Melnās jūras

6.24.1.

Reversā plūsma Rumānija–Ungārija, Ungārijas posms, 1. etapa kompresoru stacija Csanádpalota (1. kārta)

6.24.2.

Valsts gāzes pārvades sistēmas izbūve Rumānijas teritorijā Bulgārijas–Rumānijas–Ungārijas–Austrijas koridorā – pārvades cauruļvads Podișor–Horia GMS un trīs jaunas kompresoru stacijas (Jupa, Bibești un Podișor) (1. kārta)

6.24.3.

GCA Mosonmagyarovar KS (izbūve Austrijas pusē) (1. kārta)

6.24.4.

Városföld-Ercsi–Győr cauruļvads (jauda 4,4 mljrd. m3 gadā) (HU)

6.24.5.

Ercsi–Százhalombatta cauruļvads (jauda 4,4 mljrd. m3 gadā) (HU)

6.24.6.

Városföld kompresoru stacija (jauda 4,4 mljrd. m3 gadā) (HU)

6.24.7.

Pārvades jaudas palielināšana Rumānijā virzienā uz Ungāriju līdz 4,4 mljrd. m3 gadā) (2. kārta)

6.24.8.

Cauruļvads no Melnās jūras piekrastes līdz Podișor (RO), lai pārņemtu Melnās jūras gāzi

6.24.9.

Reversā plūsma Rumānija–Ungārija, Ungārijas posms, 2. etaps, KS Csanádpalota vai Algyő (HU) (jauda 4,4 mljrd. m3 gadā) (2. kārta)

6.25.

Kopa – infrastruktūra jaunapgūtu gāzes resursu pārvadīšanai uz Viduseiropas un Dienviaustrumeiropas reģionu diversifikācijas labad, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:

6.25.1.

Cauruļvadu sistēma no Bulgārijas uz Slovākiju [t. s. “Eastring”]

6.25.2.

Cauruļvadu sistēma no Grieķijas uz Austriju [t. s. “Tesla”]

6.25.3.

Bulgārijas–Rumānijas–Ungārijas–Austrijas divvirzienu pārvades koridora tālāka paplašināšana [t. s. “ROHUAT/BRUA”, 3. kārta]

6.25.4.

Infrastruktūra, kas nepieciešama Bulgārijas gāzes mezgla izbūvei

6.26.

Kopa – Horvātija– SlovēnijaAustrija Rogatec, kurā ietilpst šādi KIP:

6.26.1.

Starpsavienojums Horvātija – Slovēnija(Lučko–Zabok–Rogatec)

6.26.2.

KS Kidričevo, modernizācijas 2. kārta (SI)

6.26.3.

Horvātijas gāzes pārvades sistēmas kompresoru stacijas

6.26.4.

GCA 2014/04 Murfeld (AT)

6.26.5.

Murfeld/Ceršak starpsavienojuma modernizācija (AT-SI)

6.26.6.

Rogatec starpsavienojuma modernizācija

7.   Prioritārais koridors “Dienvidu gāzes koridors” (“SGC”)

Nr.

Definīcija

7.1.

Kopa integrētas, īpašas un mērogojamas transporta infrastruktūras un ar to saistītā aprīkojuma nodrošināšanai, lai gadā transportētu vismaz 10 miljardus m3 gāzes no jauniem avotiem no Kaspijas jūras reģiona caur Azerbaidžānu, Gruziju un Turciju uz ES tirgiem Grieķijā un Itālijā, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:

7.1.1.

Gāzes cauruļvads uz ES no Turkmenistānas un Azerbaidžānas caur Gruziju un Turciju [t. s. projektu “Trans-Caspian Gas Pipeline” (TCP), “Expansion of the South-Caucasus Pipeline” (SCP-(F)X) un “Trans Anatolia Natural Gas Pipeline” (TANAP) apvienojums]

7.1.2.

Gāzes kompresoru stacija Kipi (EL)

7.1.3.

Gāzes cauruļvads no Grieķijas uz Itāliju caur Albāniju un pa Adrijas jūru [t. s. “Trans-Adriatic Pipeline” (TAP)]

7.1.4.

Gāzes cauruļvads no Grieķijas uz Itāliju [t. s. “Poseidon Pipeline”]

7.1.5.

Par KIP vairs neuzskata

7.1.6.

Uzskaites un regulēšanas stacijas Grieķijas pārvades sistēmas savienošanai ar TAP

7.1.7.

KomotiniThesprotia cauruļvads (EL)

7.2.

Par KIP vairs neuzskata

7.3.

7.3.1.

Cauruļvads no Kipras atkrastes uz Grieķijas kontinentālo daļu caur Krētu [t. s. “EastMed Pipeline”]

7.3.2.

Iekšējo nepietiekamību novēršana Kiprā, lai izbeigtu izolāciju un būtu iespējama gāzes pārvade no Vidusjūras austrumu reģiona

7.4.

Kopa, ko veido starpsavienojumi ar Turciju, kurā ietilpst šādi KIP:

7.4.1.

Gāzes kompresoru stacija Kipi (EL)

7.4.2.

Starpsavienotājs starp Turciju un Bulgāriju [t. s. “ITB”]

8.   Prioritārais koridors “Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns gāzes jomā” (“BEMIP Gas”)

Nr.

Definīcija

8.1.

Apgādes diversificēšanas kopa Baltijas jūras reģiona austrumu daļā, kurā ietilpst šādi KIP:

8.1.1.

Starpsavienotājs starp Igauniju un Somiju [t. s. “Balticconnector”] un

8.1.2.

Viens no šādiem sašķidrinātas dabasgāzes termināļiem:

8.1.2.1.

Par KIP vairs neuzskata

8.1.2.2.

Paldiski SDG terminālis (EE)

8.1.2.3.

Tallinn SDG terminālis (EE)

8.1.2.4.

Par KIP vairs neuzskata

Pārvades infrastruktūras nostiprināšana Baltijas valstīs un pazemes gāzes krātuvju modernizēšana Latvijā

8.2.

Kopa infrastruktūras modernizācijai Baltijas jūras reģiona austrumu daļā, kurā ietilpst šādi KIP:

8.2.1.

Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma uzlabošana

8.2.2.

Igaunijas un Latvijas starpsavienojuma uzlabošana

8.2.3.

Par KIP vairs neuzskata

8.2.4.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzlabošana (LV)

8.3.

Polijas un Dānijas starpsavienojums [t. s. “Baltic Pipe”]

8.4.

Par KIP vairs neuzskata

8.5.

Polijas un Lietuvas starpsavienojums [t. s. “GIPL”]

8.6.

Gēteborgas sašķidrinātas dabasgāzes terminālis Zviedrijā

8.7.

Swinoujscie sašķidrinātas dabasgāzes termināļa jaudas palielināšana Polijā

8.8.

Par KIP vairs neuzskata

9.   Prioritārais koridors “Naftas piegāžu savienojumi Austrumeiropas vidienē” (“OSC”)

Naftas piegāžu drošības uzlabošana Vidusaustrumeiropas reģionā, palielinot sadarbspēju un nodrošinot adekvātus alternatīvus piegāžu maršrutus

Nr.

Definīcija

9.1.

AdamowoBrody cauruļvads: cauruļvads, kas savieno a/s Uktransnafta apstrādes iekārtu Brody (Ukraina) un Adamowo uzglabāšanas iekārtu (Polija)

9.2.

BratislavaSchwechat cauruļvads: cauruļvads, kas savieno Schwechat (Austrija) un Bratislavu (Slovākija)

9.3.

JANAF un Adrijas jūras cauruļvadi: esošo JANAF un Adrijas jūras cauruļvadu, kas savieno Omisalj jūras ostu Horvātijā ar cauruļvada “Draudzība” dienvidu posmu (Horvātija, Ungārija, Slovākija), rekonstrukcija, modernizācija, apkope un jaudas palielināšana (Ungārijas un Slovākijas starpsavienojumu vairs neuzskata par KIP)

9.4.

Litvinov (Čehija)–Spergau (Vācija) cauruļvads: projekts jēlnaftas cauruļvada “Draudzība” pagarināšanai līdz naftas pārstrādes rūpnīcai TRM Spergau

9.5.

Kopa – Pomerānijas cauruļvads (Polija), kurā ietilpst šādi KIP:

9.5.1.

Naftas termināļa būve Gdaņskā

9.5.2.

Pomerānijas cauruļvada paplašināšana: apvada un otras līnijas ierīkošana Pomerānijas cauruļvadā, kas savieno Plebanka uzglabāšanas iekārtu (netālu no Płock) un Gdaņskas apstrādes termināli

9.6.

TAL Plus: TAL cauruļvada starp Trieste (Itālija) un Ingolstadt (Vācija) jaudas palielināšana

10.   Prioritārā tematiskā joma “Viedo tīklu ieviešana”

Nr.

Definīcija

10.1.

Ziemeļatlantijas Zaļās zonas projekts (Īrija, Apvienotā Karaliste/Ziemeļīrija): mērķis ir mazināt vēja enerģijas ražošanas piespiedu ierobežojumus, šādā nolūkā izveidojot komunikāciju infrastruktūru, uzlabojot tīkla kontroli un starpsavienojumus un izveidojot (pārrobežu) protokolus pieprasījuma pārvaldībai

10.2.

Green–Me (Francija, Itālija): mērķis ir uzlabot atjaunojamo energoresursu integrāciju, ieviešot automatizācijas, kontroles un monitoringa sistēmas augstsprieguma un augstsprieguma/vidēja sprieguma apakšstacijās, tostarp komunikāciju ar atjaunojamos energoresursus izmantojošiem ģeneratoriem un uzglabāšanu primārajās apakšstacijās, kā arī datu apmaiņa, lai būtu iespējama labāka pārrobežu starpsavienojumu pārvaldība.

10.3.

SINCRO.GRID (Slovēnija/Horvātija) mērķis ir atrisināt tīkla sprieguma, frekvences kontroles un pārslodzes problēmas, kas dotu iespēju plašāk ieviest atjaunojamos energoresursus un izstumt tradicionālo enerģijas ražošanu, pārvades un sadales tīklu jaunos, aktīvos elementus integrējot virtuālā pārrobežu kontroles centrā, pamatojoties uz progresīvu datu pārvaldību, kopīgu sistēmas optimizāciju un prognozēšanu, kurā iesaistīti divi kaimiņu PSO un divi kaimiņu SSO.

11.   Prioritārā tematiskā joma “Elektromaģistrāles”

To KIP saraksts, kam ir divkāršs apzīmējums kā elektromaģistrālei

Nr.

Definīcija

Prioritārais koridors “Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās” (“NSOG”)

1.1.1.

Starpsavienojums starp Zeebrugge (BE) un Richborough (UK) apkaimi

1.3.1.

Starpsavienojums starp Endrup (DK) un Niebüll (DE)

1.3.2.

Iekšējā līnija starp Brunsbűttel un Niebűll (DE)

1.4.1.

Starpsavienojums starp Kassø (DK) un Audorf (DE)

1.4.2.

Iekšējā līnija starp Audorf un Hamburg/Nord (DE)

1.4.3.

Iekšējā līnija starp Hamburg/Nord un Dollern (DE)

1.5.

Dānijas un Nīderlandes starpsavienojums starp Endrup (DK) un Eemshaven (NL) [t. s. “COBRAcable”]

1.6.

Francijas un Īrijas starpsavienojums starp La Martyre (FR) un Great Island vai Knockraha (IE) [t. s. “Ķeltu starpsavienojums”]

1.7.1.

Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Cotentin (FR) un Exeter (UK) apkaimi [t. s. “FAB” projekts]

1.7.2.

Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Tourbe (FR) un Chilling (UK) [t. s. “IFA2”projekts]

1.7.3.

Francijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Coquelles (FR) un Folkestone (UK) [t. s. “ElecLink projekts”]

1.8.

Vācijas un Norvēģijas starpsavienojums starp Wilster (DE) un Tonstad (NO) [t. s. “NordLink projekts”]

1.10.

Norvēģijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums

1.13.

Starpsavienojums starp Islandi un Apvienoto Karalisti [t. s. “Ice Link”]

1.14.

Starpsavienojums starp Revsing (DK) un Bicker Fen (UK) [t. s. “Viking Link”]

Prioritārais koridors “Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā” (“NSI West Electricity”)

2.2.1.

Starpsavienojums starp Lixhe (BE) un Oberzier (DE)

2.5.1.

Starpsavienojums starp Grande Ile (FR) un Piossasco (IT) [t. s. “Savoie–Piemont” projekts]

2.7.

Francijas un Spānijas starpsavienojums starp Aquitaine (FR) un Basku zemi (ES) [t. s. “Biscay Gulf” projekts]

2.9.

Vācijas iekšējā līnija starp Osterath un Philippsburg (DE), lai palielinātu jaudu pie rietumu robežām

2.10.

Vācijas iekšējā līnija starp BrunsbüttelGrοβgartach un WilsterGrafenrheinfeld (DE), lai palielinātu jaudu pie ziemeļu un dienvidu robežām

2.13.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojumu kopa, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:

2.13.1.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Woodland (IE) un Turleenan (UK)

2.13.2.

Īrijas un Apvienotās Karalistes starpsavienojums starp Srananagh (IE) un Turleenan (UK)

Prioritārais koridors “Ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos” (“NSI East Electricity”)

3.10.1.

Starpsavienojums starp Hadera (IL) un Kofinou (CY)

3.10.2.

Starpsavienojums starp Kofinou (CY) un Korakia, Krēta (EL)

3.10.3.

Iekšējā līnija starp Korakia, Krēta, un Attica reģionu (EL)

3.12.

Iekšējā līnija Vācijā starp Wolmirstedt un Bavāriju, lai palielinātu ziemeļu-dienvidu pārvades jaudu

Prioritārais koridors “Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns” (“BEMIP Electricity”)

4.1.

Dānijas un Vācijas starpsavienojums starp Tolstrup Gaarde (DK) un Bentwisch (DE) ar jūras vēja parkiem Kriegers Flak (DK) un Baltic 1 un 2 (DE) [t. s. “Kriegers Flak Combined Grid Solution”]”


Top