8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/21

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”), kas notika saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 926/2009 (2) konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu (“BCC”) importam noteica galīgo antidempinga maksājumu (“sākotnējie pasākumi”). Sākotnējie pasākumi tika balstīti uz konstatētajiem kaitējuma draudiem un ar Vispārējās tiesas spriedumu (3) tika atcelti attiecībā uz Hubei Xinyegang Steel Co. Ltd ražojumu eksportu. Spriedums patlaban ir pārsūdzēts Tiesā (4).

(2)

Tika noteikti pasākumi procentuālā nodokļa veidā ar šādām likmēm: 17,7 % uzņēmumam Shandong Luxing Steel Pipe Co. Ltd, 27,2 % pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, un 39,2 % visiem pārējiem uzņēmumiem.

(3)

Patlaban ir spēkā antidempinga pasākumi, kas noteikti Krievijas un Ukrainas izcelsmes BCC (5). 2012. gada 26. jūnijā tika izbeigti antidempinga pasākumi pret Horvātiju (6).

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (7), Komisija saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(5)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Savienības Tērauda bezšuvju cauruļu nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuru ražošanas apjoms atbilst vairāk nekā 25 % no Savienības kopējā bezšuvju cauruļu un caurulīšu Savienības ražošanas apjoma.

(6)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(7)

Komisija 2014. gada 3. oktobrī sāka termiņbeigu pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam. Tā publicēja paziņojumu (8) (“paziņojumu par procedūras sākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos attiecīgos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus Savienībā un Ķīnas iestādes un aicināja tos piedalīties.

(9)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija informēja arī Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) ražotājus un aicināja tos piedalīties. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogo valsti”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē paredzējusi izvēlēties ASV.

(10)

Visām ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi, un aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Izlase tika izveidota, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedi. Izlasē bija iekļauti seši uzņēmumi Čehijas Republikā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Rumānijā un Slovākijā, kas pārstāvēja aptuveni 55 % no kopējiem pārdošanas apjomiem nesaistītiem pircējiem Savienībā. Piezīmes netika saņemtas, un tāpēc provizoriskajā izlasē iekļautie uzņēmumi tika saglabāti galīgajā izlasē.

(13)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(14)

Ņemot vērā to, ka pieteicās tikai četri nesaistītie importētāji un sniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju, atlase nebija vajadzīga. Tomēr no četriem nesaistītajiem importētājiem izmeklēšanā sadarbojās un atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza tikai viens.

(15)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase.

(16)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Komisija turklāt lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(17)

Tikai trīs ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza Komisijai lūgto informāciju, tāpēc atlase netika uzskatīta par vajadzīgu.

(18)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(19)

Trim Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas pieteicās atlases procesā, sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, četriem nesaistītajiem importētājiem, kuri pieteicās atlases procesā, un septiņiem lietotājiem tika nosūtītas anketas. Tika apzināti divdesmit divi potenciālie analogie ražotāji sešās valstīs, proti, Argentīnā, Brazīlijā, Japānā, Meksikā, Ukrainā un ASV, un tie saņēma anketas.

(20)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no viena Ķīnas ražotāja eksportētāja, trim analogās valsts ražotājiem ASV, sešiem minētajiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, viena importētāja un trim lietotājiem.

(21)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(22)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laika posmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2011. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(23)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts ieteikt galīgo antidempinga pasākumu saglabāšanu spēkā. Pēc informācijas izpaušanas šīm personām tika dots arī laiks, kurā tās varētu paust viedokli. Pēc informācijas izpaušanas piezīmes iesniedza tikai pieprasījuma iesniedzējs.

(24)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas 1. apsvērumā minētajā sākotnējā izmeklēšanā, proti, ĶTR izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju caurules un caurulītes, kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm, kuru oglekļa ekvivalenta vērtība (CEV) nepārsniedz 0,86, noteikta saskaņā ar Starptautiskā Metināšanas institūta (IIW) formulu un ķīmisko analīzi (9), kuras patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 23 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 20, ex 7304 31 80, ex 7304 39 10, ex 7304 39 52, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 81, ex 7304 51 89, ex 7304 59 10, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93.

(25)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka šādiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatlietojumi:

(26)

Komisijas secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai tiek īstenots dempings un vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas dēļ dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(28)

Kā minēts iepriekš, pēc procedūras sākšanas pieteicās trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji un tie saņēma anketu. Tomēr tika saņemta tikai viena atbilde. Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārstāvēja vairāk nekā 25 % no kopējā Ķīnas importa Savienībā, un tika uzskatīts, ka tā imports ir reprezentatīvs kopējam importam no ĶTR Savienībā. Tāpēc tālāk izklāstītie konstatējumi, kas saistīti ar dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, balstīti uz tā ražotāja eksportētāja datiem, kurš sadarbojās.

(29)

Normālā vērtība skaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tādēļ bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts (“analogā valsts”).

(30)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu informēja ieinteresētās personas, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, par iespējamo analogo valsti ir paredzējusi izmantot ASV, un aicināja attiecīgās personas sniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(31)

Tomēr Komisija sazinājās ar vairākām citām iespējamajām analogajām valstīm (Argentīnu, Brazīliju, Indiju, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Krievijas Federāciju un Ukrainu), aicinot tās sadarboties un sniegt informāciju.

(32)

Trīs ražotāji no ASV sadarbojās un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(33)

Tika konstatēts, ka konkurences līmenis ASV tirgū ir augsts, tirdzniecībā iekšzemes tirgū iesaistīti daudzi ražotāji un tajā ir ievērojams importa apjoms, lai gan pret ĶTR noteikti antidempinga maksājumi. ASV tirgū tika pārdot ievērojami daudzumi, un tie ir salīdzināmi ar Ķīnas tirgu arī ražojuma klāsta ziņā. Turklāt tika konstatēts, ka analogās valsts ražotāji, kas sadarbojās, izmantojuši izejmateriālus un ražošanas procesus, kas ir līdzīgi Ķīnas tirgū izmantotajiem. Tāpēc un ņemot vērā sadarbības pakāpi, ASV tiek uzskatīta par piemērotu analogo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(34)

Informācija, kas tika saņemta no ASV ražotāja, kas sadarbojās, tika izmantota par pamatu ĶTR ražotājiem eksportētājiem piemērojamās normālās vērtības noteikšanai.

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ASV ražotāju, kas sadarbojās, kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms bijis reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms tika uzskatīts par reprezentatīvu, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū atbilda vismaz 5 % no kopējā Ķīnas attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību pārdotā apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Uz šā pamata tika uzskatīts, ka ASV iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs.

(36)

Bez tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū veikta parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tika veikta pārbaude, nosakot nesaistītiem pircējiem veikto attiecīgā ražojumu veida rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru. Gadījumos, kad konkrētais ražojuma veids iekšzemes tirgū tika pārdots pietiekamos daudzumos un parastā tirdzniecības apritē, normālā vērtība tika noteikta, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kura tika aprēķināta kā visu iekšzemes tirgū pārdoto attiecīgā ražojuma veidu vidējā svērtā cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(37)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza to izmaksas un vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vienas vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, ražojuma veida normālā vērtība tika aprēķināta kā visu attiecīgā veida pārdošanas apjoma faktiskās iekšzemes cenas vidējā svērtā vērtība, neņemot vērā to, vai minētā pārdošana bijusi rentabla.

(38)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienības ražošanas izmaksām, normālā vērtība tika noteikta, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kas tika aprēķināta kā attiecīgā ražojuma veida rentablās pārdošanas cena iekšzemes tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(39)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Ievērojot pamatregulas 2. panta 8. punktu, eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par pārskatāmo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

(40)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to prasīja nepieciešamība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cena un normālā vērtība tika koriģētas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas saistībā ar transporta izmaksām (iekšzemes un jūras pārvadājumu) un apdrošināšanas izmaksām, maksājumiem par banku pakalpojumiem un komisijas maksām.

(41)

Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī Komisija salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, bija 158,3 %.

(42)

Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi elementi: eksporta cena uz citiem galamērķiem, ražošanas jauda un neizmantotā ražošanas jauda Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcība.

(43)

Ķīnas eksporta statistikas datubāze liecina, ka 2013. gadā Ķīnas BCC eksports pasaulē (124 valstis papildus Savienībai) bija 4,6 miljoni tonnu. Cenas svārstījās no 400 EUR/t līdz 4 500 EUR/t. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas uz Savienību bija 68 000 tonnu, vidējā cena – zem 700 EUR/t (pēc Eurostat datiem). Komisija uzskatīja, ka šāds ievērojamas cenu atšķirības neļauj izdarīt jēgpilnus secinājumus par Ķīnas eksporta uz citām trešām valstīm cenu tendencēm. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka ĶTR ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, vidējā eksporta cena uz trešo valstu tirgiem (Čīli, Irānu, Koreju, AAE un Turciju) bijusi zemāka nekā vidējā Ķīnas eksporta cena uz Savienību. Turklāt dažos tādos svarīgos eksporta tirgos kā Savienībā, ASV, Kolumbijā, Meksikā, Brazīlijā, Krievijā, Baltkrievijā un Kazahstānā Ķīnas ražotāju eksportētāju eksportētos daudzumus un prasītās cenas ir ietekmējuši tādi spēkā esoši pasākumi kā antidempinga maksājumi un aizsargpasākumi.

(44)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas ražošanas jauda ĶTR ievērojami pieaugusi. Publiski pieejamie dati, kas savākti apmeklējumā uz vietas, liecina, ka ražošanas jauda ir 32 miljoni tonnu (10). Pieprasījuma iesniedzēja sniegtie dati liecina, ka ražošanas jauda ir vēl lielāka – līdz 43 miljoniem tonnu. Abi avoti apstiprina, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas Ķīnas ražotāju ražošanas jaudas būtiski palielinājusies, t. i., vismaz par 60 %.

(45)

Visa savāktā informācija apstiprina, ka Ķīnas ražošanas nozarē ir jaudas pārpalikums. Netika sniegta informācija, kas liecinātu, ka iekšzemes patēriņš ĶTR nākamajos gados palielinātos pietiekama apmērā, lai absorbētu ĶTR jaudas pārpalikumu.

(46)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas apjoms ĶTR bijis 30 miljonu tonnu diapazonā – tādējādi neizmantotā jauda bijusi vismaz 2 miljoni tonnu. Neizmantotā jauda atbilst vairāk nekā 100 % no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tāpēc tā tika uzskatīta par ievērojamu. Tāpēc Ķīnas Tautas Republikā ir pieejama ievērojama neizmantotā ražošanas jauda, kas, ņemot vērā secinājumus par Savienības tirgus pievilcīgumu un iekšzemes tirgus grūtības to absorbēt, iespējams, tiks izmantota, lai palielinātu eksporta apjomus uz Savienības tirgu gadījumā, ja pasākumu nebūtu.

(47)

Eurostat dati liecina, ka imports no ĶTR uz Savienību vispirms saruka no vairāk nekā 78 000 tonnām 2011. gadā līdz vairāk nekā 47 000 tonnām 2012. gadā un atkal pieauga līdz gandrīz 68 000 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Importa sarukums 2012. gadā notika vienlaikus ar pieprasījuma sarukumu Savienības tirgū. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieprasījumam joprojām samazinoties, importa apjoms pieauga, tādējādi pieauga importa no Ķīnas tirgus daļa, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 3,6 %.

(48)

Kā konstatēts 41. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad pasākumi bija spēkā, imports no ĶTR bija par dempinga cenām. Konstatētā dempinga starpība bija ievērojami augstāka nekā sākotnējā izmeklēšanā konstatētā dempinga starpība. Ja situācijā, kad tika piemēroti pasākumi, turpinājās imports par dempinga cenām, tad nav pamatoti uzskatīt, ka situācijā, kad pasākumus nepiemērotu, cenas importam no ĶTR pieaugtu, jo mazāk līdz līmenim, kas ir pietiekams dempinga likvidēšanai.

(49)

Kā minēts 43. apsvērumā, attiecībā uz Ķīnas BCC importu spēkā esošie pasākumi vairākos Ķīnas BCC ražotājiem eksportētājiem svarīgos eksporta tirgos lielā mērā ierobežo iespēju Ķīnas eksportam izvērsties vai turpināties šajos tirgos. Vienlaikus tika konstatēts, ka Ķīnas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, eksporta cena uz Savienību bija augstāka nekā tā eksporta cena trešo valstu tirgos, un tas liecina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs, kaut arī spēkā ir maksājumi. Bez tam tika parādīts, ka Savienības tirgus būtu atvērts, lai absorbētu ievērojamu daļu Ķīnas neizmantotās jaudas, kas situācijā, kad netiktu piemēroti pasākumi, noteikti tiktu vērsta uz Savienības tirgu, pārdodot ražojumu par dempinga cenām.

(50)

Turklāt pirms spēkā esošo pasākumu noteikšanas 2009. gadā Ķīnas eksports uz Savienību bija 542 840 tonnu, t. i., gandrīz astoņas reizes lielāks nekā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas liecina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas importam tirgus apjoma ziņā un ka Savienības tirgus spēj absorbēt lielāka apjoma importu no ĶTR. Ieviestie antidempinga maksājumi lieguši Ķīnas ražotājiem eksportētājiem palielināt pārdošanas apjomus Savienībā, kuri, ļoti iespējams, atkal palielinātos tad, ja pasākumi zaudētu spēku, jo īpaši ņemot vērā tālāk izklāstīto ievērojamo neizmantotās jaudas pieejamību Ķīnas Tautas Republikā.

(51)

Turklāt, kaut arī patēriņš Ķīnas tirgū kopš sākotnējās izmeklēšanas ir būtiski palielinājies, maz ticams, ka Ķīnas ražotāju ievērojamo neizmantoto ražošanas jaudu varētu absorbēt iekšzemes tirgū, kā skaidrots 45. apsvērumā.

(52)

Tāpēc, ja patlaban spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu ievērojami palielināt eksportu par dempinga cenām uz Savienības tirgu.

(53)

Izmeklēšana liecina, ka Ķīna pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdevusi BCC uz Savienību par dempinga cenām. Ņemot vērā ievērojamo Ķīnas Tautas Republikā pieejamo neizmantoto jaudu (kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza kopējo Savienības patēriņu), ņemot vērā pasākumus, kas tiek piemēroti pret importu no Ķīnas citos trešo valstu tirgos, un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumus atceltu, dempinga turpināšanās iespējamība būtu ļoti liela.

(54)

Kopš sākotnējās izmeklēšanas Savienības ražošanas nozarē nav notikušas ievērojamas strukturālas izmaiņas. Zināms, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja aptuveni 20 ražotāji. Tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(55)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteikts, pamatojoties uz informāciju, kas tika savākta no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās, un uz datiem, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzējs.

(56)

Kā minēts 12. apsvērumā, ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, tika izveidota izlase, kurā iekļauti seši Savienības ražotāji. Izlase tika uzskatīta par Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvu, tā veido aptuveni 60 % no kopējā pārdošanas apjoma Savienībā.

(57)

Patēriņu Savienībā Komisija noteica, pamatojoties uz i) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kuru pamatā ir pieprasījuma iesniedzēja sniegtie dati, un ii) importa apjomu no trešām valstīm Savienības tirgū, kurš iegūts no Eurostat statistikas. Pieprasījuma iesniedzējs vāca un apkopoja datus par pārdošanu no sešpadsmit Savienības ražotājiem un aplēsa datus par pārējiem.

(58)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņa dinamika Savienībā bija šāda:

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(59)

Attiecīgajā periodā Savienībā patēriņš pieauga par 19 %. Konkrētāk, pārskatāmā ražojuma un līdzīgā ražojuma Savienības tirgus līdz 2013. gadam pastāvīgi saruka (par 22 %) un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā mazliet pieauga (par 3,4 %).

(60)

Savienības patēriņa lejupējo tendenci galvenokārt var skaidrot ar pieprasījuma samazināšanos būvniecības, rūpniecības un elektroenerģijas ražošanas nozarē, kas neatlaba līdz pirmskrīzes līmenim, t. i, pirms 2009. gada.

(61)

Pārskatāmā ražojuma importa apjoms no ĶTR Savienībā attiecīgajā periodā saruka par 13 % no apmēram 78 000 tonnām 2011. gadā līdz 68 000 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Importa apjomi no ĶTR 2012. gadā ievērojami samazinājās (par 40 %), bet kopš tā laika pastāvīgi palielinājās (par 18 % 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu un pēc tam par 22 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2013. gadu).

(62)

Pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR Savienībā saruka mazākā mērā nekā Savienības patēriņš, un tas izraisīja nelielu tirgus daļas pieaugumu importam no Ķīnas: no 3,3 % 2011. gadā līdz 3,6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Konkrētāk, tirgus daļa saruka līdz 2,3 % 2012. gadā un pēc tam pieauga līdz 3 % un 3,6 % attiecīgi 2013. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(63)

Nākamajā tabulā ir attēlota ĶTR importa vidējā cena.

3. tabula

Importa cenas

(64)

No 2011. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma vidējā importa cena saruka par 14 % no 801 EUR/t 2011. gadā līdz 692 EUR/t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Konkrētāk, importa no Ķīnas cena 2012. gadā pieauga par 3 % un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saruka par vairāk nekā 16 %. Vidējā importa cena ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija tādā pašā diapazonā kā vidējās importa cenas, kas iegūtas no Eurostat, un sekoja vienai un tai pašai tendencei visā attiecīgajā periodā.

(65)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī, ar vidējām attiecīgās valsts importa cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, noteiktām CIF līmenī pēc pārbaudītiem datiem, kas iegūti no Ķīnas ražotāja eksportētāja datiem, kurš sadarbojās.

(66)

Lai aprēķinātu cenu samazinājumu, tika izmantota informācija par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu no visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Salīdzinājumā noskaidrojās, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība, izteikta procentos no Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, bija 28,4 %. Ja atņem antidempinga maksājumu 17,7 % apmērā, kas piemērojams Ķīnas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, tad cenu samazinājuma starpība ir 39,2 %.

(67)

Citu trešo valstu importa apjoma, tirgus daļas un cenu dinamika bija šāda:

4. tabula

Imports no citām trešām valstīm

(68)

Attiecīgajā periodā importa apjomi no Ukrainas pieauga par 34 %, sasniedzot 59 656 tonnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, savukārt importa apjomi no Japānas, Krievijas un Baltkrievijas tajā pašā periodā saruka attiecīgi par 59 %, 58 % un 12 % un bija 21 426 tonnas, 7 977 tonnas un 29 600 tonnas. Importa apjoms no citām trešām valstīm pieauga par 31 % no 43 230 tonnām līdz 56 509 tonnām. Tirgus daļas izteiksmē Ukrainai un citām trešām valstīm bija apmēram 3 % no Savienības tirgus, savukārt Japānai un Baltkrievijai – attiecīgi apmēram 1 % un 2 %. Krievijas tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nenozīmīga – 0,4 %.

(69)

Visā attiecīgajā periodā cenas importam no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas uzrādīja tendenci sarukt, savukārt importam no Japānas un citām trešām valstīm – tendenci pieaugt. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Baltkrievijas un Ukrainas BCC importa cena bija apmēram 780 EUR/t, toties Japānai un citām trešām valstīm – aptuveni 2 330 EUR/t un 1 327 EUR/t. Krievijas importa cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram 900 EUR/t. Spēkā esošie antidempinga pasākumi tiek piemēroti BCC importam no Ukrainas un Krievijas.

(70)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas attiecīgajā periodā ietekmējuši Savienības ražošanas nozari.

(71)

Kaitējuma analīzē Komisija nošķīra kaitējuma makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, balstoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, kuri attiecās uz sešpadsmit Savienības ražotājiem un ietvēra aplēses par pārējiem, kā minēts 57. apsvērumā; dati attiecas uz visiem zināmajiem Savienības ražotājiem. Komisija ekonomiskos rādītājus izvērtēja, pamatojoties uz datiem par izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(72)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(73)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(74)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(75)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā saruka par 10 %, no 3 746 432 tonnām 2011. gadā līdz 3 361 226 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Konkrētāk, tas vispirms līdz 2013. gadam saruka par 12 % un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā mazliet pieauga, proti, par 2 %.

(76)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabila un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 5 miljoni tonnu.

(77)

Ražošanas apjoma sarukuma un stabilās ražošanas jaudas dēļ jaudas izmantojuma dinamika bija līdzīga ražošanas apjoma dinamikai, proti, līdz 2013. gadam tā saruka līdz 65 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā mazliet pieauga, proti, līdz 67 %. Kopumā jaudas izmantojums ir sarucis no 73 % 2011. gadā līdz 67 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(78)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(79)

Kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 6. tabulā ietver pārdošanu nesaistītiem un saistītiem pircējiem, kas bija veikti atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam.

(80)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 20 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi līdz 2013. gadam pakāpeniski saruka par 22 % un tad mazliet pieauga, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedzot 1,6 miljonus tonnu. Savienības ražošanas nozares pārdošanas sarukums galvenokārt izriet no tā, ka Savienībā mazinājās pieprasījums pēc BCC (sk. 60. apsvērumu). Tādējādi Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja 2 procentpunktus no tirgus daļas, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā bija 87 %.

(81)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 19 %, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 20 %, izraisot tirgus daļas samazinājumu par 2 procentpunktiem.

(82)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(83)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā nodarbināja 20 768 darbiniekus.

(84)

Ražīgums attiecīgajā periodā saruka par 9 %, jo nodarbinātība samazinājās lēnāk nekā Savienības ražošanas apjoms. Faktiski normālos ekonomikas apstākļos ir nepieciešams ilgāks laiks, lai Savienības ražošanas nozare varētu pielāgoties pieprasījuma sarukumam, tāpēc parasti darbinieku skaits samazinās vēlāk, nekā samazinās ražošanas apjoms.

(85)

Ķīnas Tautas Republikai noteiktā dempinga starpība ievērojami pārsniedza minimālo līmeni, savukārt importa apjomi no ĶTR visā attiecīgajā periodā saglabājās nelieli. Izmeklēšanā atklājās, ka BCC imports no ĶTR Savienības tirgū turpinājies par dempinga cenām un ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis ievērojami pasliktinājies, kā secināts 99.–102. apsvērumā.

(86)

Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu dinamika nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

8. tabula

Vidējās pārdošanas cenas

(87)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot 1 170 EUR/t. Var uzskatīt, ka cenu sarukums izriet no Savienības ražošanas nozares centieniem samazināt izmaksas un arī no cenu spiediena, ko radīja imports no Ķīnas par zemām cenām.

(88)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas līdzīgi saruka par 10 %: no 1 257 EUR/t 2011. gadā līdz 1 128 EUR/t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Ražošanas izmaksu samazināšanu var izskaidrot galvenokārt ar efektīvāku ražošanas procesu un iekārtām.

(89)

Savienības ražošanas nozares vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(90)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz darbinieku attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabilas ar nelielu samazinājumu par 1 %. Konkrēti, vidējās darbaspēka izmaksas 2012. gadā saruka par 1 %, tad pieauga par 0,5 % un pēc tam atkal saruka par 1 %.

(91)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Krājumi

(92)

Attiecīgajā periodā kopumā krājumi perioda beigās pieauga par 6 %. No 2011. līdz 2012. gadam, sarūkot ražošanas apjomam un pieaugot eksporta pārdošanas apjomam, krājumi perioda beigās saruka. No 2012. gada līdz 2013. gadam šie krājumi pieauga, jo saruka Savienības ražošanas nozares kopējie pārdošanas apjomi. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam krājumi perioda beigās atkal saruka, galvenokārt tāpēc, ka gan Savienības tirgū, gan ārpus tā pieauga Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi.

(93)

Izmeklēšana parādīja, ka šajā ražošanas nozarē ražošana notiek lielākoties pēc pircēju īstermiņa pasūtījumiem un tāpēc krājumi ir relatīvi neliels procents no ražošanas apjoma. Krājumiem perioda beigās, izteiktiem procentos no ražošanas apjoma, bija līdzīga tendence kā krājumiem perioda beigās, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tie mazliet pieauga no 3,9 % 2011. gadā līdz 4,6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo samazinājās kopējais Savienības pārdošanas apjoms. Konkrētāk, 92. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ tie no 2011. gada līdz 2012. gadam saruka par 0,3 procentpunktiem un tad 2013. gadā pieauga par 1,5 procentpunktiem.

(94)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(95)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte svārstījās no gada uz gadu atkarībā no tirgus apstākļiem un attiecīgajā periodā kopumā pieauga no 2,9 % līdz 3,6 %, galvenokārt pateicoties pārdotās produkcijas sortimentam, proti, Savienības ražošanas nozare pārdeva vairāk ražojumu ar salīdzinoši lielāku peļņas normu. Konkrēti Savienības ražošanas nozares rentabilitāte 2012. gadā pieauga līdz 5,7 %, tad 2013. gadā saruka līdz 1,7 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal pieauga līdz 3,6 %.

(96)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā neto naudas plūsma palielinājās vairāk nekā četras reizes. Ievērojamais naudas plūsmas pieaugums galvenokārt ir skaidrojams ar apgrozāmo līdzekļu izmaiņām.

(97)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 3 %. Galvenokārt tie bija ieguldījumi, kas nepieciešami ražošanas iekārtu nomaiņai.

(98)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas attiecīgajā periodā pieauga no 3,7 % līdz 7,6 %. Līdzīgi kā peļņai, ienākuma no ieguldījumiem tendence nebija stabila, jo tas vispirms 2012. gadā pieauga līdz 8,2 %, tad 2013. gadā saruka līdz 5,9 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal pieauga līdz 7,6 %.

(99)

Virkne rādītāju, sevišķi finanšu rādītāju, attiecīgajā periodā uzlabojās. Rentabilitāte mazliet pieauga, no 2,9 % līdz 3,6 %, kas ir nedaudz virs mērķa peļņas 3 % līmenī, kura tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā. Ienākums no ieguldījumiem pieauga no 3,7 % līdz 7,6 %, savukārt naudas plūsmas līmenis palielinājās vairāk nekā četras reizes. Šīs pārmaiņas liecina, ka piemērotie antidempinga pasākumi bijuši efektīvi, jo Savienības ražošanas nozare tika pasargāta no Ķīnas BCC importa par dempinga cenām potenciālās kaitīgās ietekmes.

(100)

No otras puses, daži galvenie kaitējuma rādītāji, konkrēti, makroekonomiskie rādītāji, attiecīgajā periodā joprojām mainījās nelabvēlīgi. Tādējādi ražošanas apjoms samazinājās par 10 %, pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienībā saruka par 20 %, jaudas izmantojums saruka līdz 67 %, Savienības tirgus daļa saruka par 2 procentpunktiem un nodarbinātība – par 2 %. Situācijā, kad samazinājās BCC pieprasījums, Savienības ražošanas nozare ražoja un pārdeva Savienības tirgū mazāk, kas izraisīja relatīvi zemu jaudas izmantojuma līmeni, kurš negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares fiksētās izmaksas. Jānorāda, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas ievērojami krities ražošanas jaudas izmantojuma līmenis, konkrēti, no 90 % sākotnējā izmeklēšanā līdz 67 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(101)

Tāpēc aina Savienības ražošanas nozarē ir dažāda. Dažiem galvenajiem kaitējuma rādītājiem, piemēram, pārdošanas apjomam, ražošanas apjomiem un tirgus daļai, attiecīgajā periodā raksturīga negatīva tendence. Vienlaikus citi faktori, piemēram, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma, šajā pašā periodā uzrāda pozitīvas tendences. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka, lai gan dažiem kaitējuma faktoriem bijušas minētās pozitīvās tendences, tomēr kopumā Savienības ražošanas nozare ir situācijā, kurā tā nespēj tikt galā ar importu par dempinga cenām no ĶTR. Vēl svarīgāk ir tas, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā faktiski ir būtiski pasliktinājies, salīdzinot ar sākotnējās izmeklēšanas periodu. Tādējādi, lai gan Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā bija rentabla, tās peļņas līmenis bija daudz zemāks nekā sākotnējā izmeklēšanā (3,6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 15,4 % sākotnējās izmeklēšanas periodā), turklāt BCC tirgus apstākļu dēļ ievērojami svārstījās no gada uz gadu (piemēram, no 5,7 % 2012. gadā līdz 1,7 % 2013. gadā, tad līdz 3,6 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā).

(102)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē un tā nebija pakļauta kaitējuma draudiem pamatregulas 3. panta 9. punkta nozīmē galvenokārt tāpēc, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi to pasargāja no Ķīnas importa par dempinga cenām kaitīgās ietekmes. Tomēr Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu, tai ir nestabili peļņas līmeņi un zems jaudas izmantojums.

(103)

Kā secināts 99.–102. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums, bet tās situācija krasi pasliktinājās salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu. Kā izklāstīts 41. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas bijis par dempinga cenām un, kā secināts 53. apsvērumā, pastāv ļoti liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings turpinātos.

(104)

Sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts, ka saskaņā ar pamatregulas 3. panta 9. punktu pastāv kaitējuma draudi. Šajā izmeklēšanā tika noteikts, ka pastāv iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, kaitējuma draudi turpinātos. Šī noteikšana balstīta uz šādu faktoru novērtējumu: a) importa par dempinga cenām apjoma iespējamā dinamika, b) neizmantotās eksporta jaudas pieejamība, c) Ķīnas importa cenu līmenis un iespējamais pieprasījums pēc lielāka importa apjoma un d) krājumu līmenis.

(105)

Kā minēts 50. apsvērumā, sākotnējā izmeklēšanā BCC imports no Ķīnas uz Savienību sasniedza 542 840 tonnas un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 68 000 tonnām (t. i., samazinājās astoņas reizes). Iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, zemo cenu dēļ Ķīnas imports par dempinga cenām varētu sasniegt sākotnējā izmeklēšanā konstatēto BCC importa līmeni (542 840 tonnas). Situācijā, kad Savienības pieprasījums pēc BCC samazinās (no 3,2 miljoniem tonnu sākotnējā izmeklēšanā līdz 1,9 miljoniem tonnu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā), Ķīnas imports par dempinga cenām, iespējams, izraisītu Ķīnas tirgus daļas pieaugumu no pašreizējiem 3,6 % līdz aptuveni 30 %. Izmeklēšanā tika atklāts, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, tik tiešām Savienības pircēji savus īstermiņa pasūtījumus Savienības ražotājiem relatīvi viegli pārorientēs uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tas negatīvi ietekmēs Savienības ražotājus, jo tad, ja būs mazāk pasūtījumu, samazināsies ražošanas apjoms un tādējādi jaudas izmantojuma līmeņi vairs nebūs ekonomiski ilgtspējīgi. Izklāstīto iemeslu dēļ un ņemot vērā, ka Ķīnas BCC ražošanas jauda kopš sākotnējās izmeklēšanas ir ievērojami pieaugusi (par aptuveni 60 %), iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, BCC imports no Ķīnas nenovēršami pārplūdinās Savienības tirgu un iegūs ievērojamu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(106)

Kā noteikts 46. apsvērumā, kopējā neizmantotā BCC ražošanas jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas Tautas Republikā tika lēsta aptuveni 2 miljonu tonnu apmērā. Šis apjoms pārsniedz kopējo BCC patēriņu Savienībā šajā pašā periodā. Tāpēc ĶTR uz Savienības tirgu spētu eksportēt ievērojamus papildu apjomus. Turklāt Kanāda, ASV, Kolumbija, Meksika un Brazīlija ieviesušas antidempinga pasākumus un aizsardzības pasākumus attiecībā uz Ķīnas BCC, savukārt Krievijā, Baltkrievijā un Kazahstānā provizoriski noteikti pasākumi attiecībā uz importu no Ķīnas par netaisnīgām cenām. Pirms pasākumu noteikšanas šīs valstis Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija svarīgi eksporta tirgi (11). Turklāt savāktie pierādījumi liecina, ka ievērojamais Ķīnas jaudas pārpalikums un Ķīnas ekonomikas nesenā atdzišana radījusi būtisku spiedienu uz Ķīnas BCC ražotājiem, liekot ražošanā panākt augstu jaudas izmantojumu. Ņemot vērā visus šos elementus, izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem savi ražojumi būtu jāvirza uz Savienības tirgu, kas joprojām ir pievilcīgs, kā konstatēts 47.–52. apsvērumā.

(107)

Kā skaidrots 64.–66. apsvērumā, Ķīnas cenas patlaban ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā cenu samazinājuma starpība bijusi 28,4 %. Kā konstatēts 52. apsvērumā, tad, ja pasākumi tiktu atcelti, BCC imports no Ķīnas Savienības tirgū varētu turpināties par dempinga cenām. Turklāt, kā minēts 66. apsvērumā, ja nebūtu antidempinga pasākumu, tad importa no Ķīnas cenas būtu par 39,2 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Ja pasākumi tiktu atcelti, tad, ļoti iespējams, rastos nozīmīgs cenu spiediens Savienības tirgū, un to, visticamāk pastiprinātu straujš nenovēršams BCC importa pieaugums no ĶTR. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražotāji nevar samazināt cenas, lai konkurētu ar importu par dempinga cenām no Ķīnas. Par cenām parasti vienojas ar pircējiem pēc pasūtītā ražojuma veida un daudzuma. Kā paskaidrots 92. un 93. apsvērumā, Savienības ražotāji veic ražošanu galvenokārt uz īstermiņa pasūtījumu pamata. Tādēļ pircējiem ir samērā viegli pāriet uz lētāku BCC importu no Ķīnas. Tāpēc iespējamā negatīvā ietekme varētu būt divējāda: a) no vienas puses, ievērojamās cenas atšķirības varētu izraisīt pārorientēšanos uz importu par zemām dempinga cenām no ĶTR. Nekas neliecina par to, ka Savienības patēriņš palielināsies īsā līdz vidējā termiņā. Tāpēc ĶTR imports par dempinga cenām lielākos apjomos varētu iegūt ievērojamu tirgus daļu Savienības tirgū, kaitējot Savienības ražošanas nozarei. Tas izraisītu vēl mazāku Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojumu, kas ir viens no izšķirīgiem elementiem, kuru dēļ patlaban Savienības ražošanas nozarei kopumā ir negatīvi rezultāti; b) no otras puses, importa no Ķīnas zemās dempinga cenas izdarīs ievērojamu cenu spiedienu uz Savienības tirgu un spiedīs Savienības ražošanas nozari vēl vairāk samazināt pārdošanas cenas, proti, līdz līmenim, kas nav ekonomiski ilgtspējīgs, un galu galā tas izraisīs zaudējumus.

(108)

Tāpēc pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, attiecībā uz pārskatāmā ražojuma importu no Ķīnas dažos no Ķīnas svarīgākajiem eksporta tirgiem spēkā esošo antidempinga un aizsardzības pasākumu dēļ un 47.–52. apsvērumā aprakstītā Savienības tirgus pievilcīguma dēļ Ķīnas importa par zemām dempinga cenām Savienībā ievērojams pieaugums būtu nenovēršams, jo Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda.

(109)

Kā skaidrots 92. un 93. apsvērumā, analīzē krājumu līmenim nav īpašas nozīmes, jo Savienības ražotāji veic ražošanu galvenokārt uz pircēju īstermiņa pasūtījumu pamata, un krājumi veido nenozīmīgu procentuālo daļu no Savienības ražotāju ražošanas apjoma.

(110)

Ņemot vērā izmeklēšanā konstatēto, proti, ĶTR ievērojamo neizmantoto jaudu, Savienības tirgus pievilcīgumu, situāciju citos galvenajos eksporta tirgos, iespējamo nenovēršamo Ķīnas importa par dempinga cenām kvantitatīvo pieaugumu, vienlaikus ņemot vērā arī Savienības ražošanas nozares kopējā stāvokļa pasliktināšanos kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas un sarūkošo Savienības BCC tirgu, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšana, ļoti iespējams, novestu pie kaitējuma draudu atkārtošanās.

(111)

Tāpēc tiek secināts, ka spēkā esošo pasākumu atcelšana varētu izraisīt dempinga turpināšanos un kaitējuma draudu atkārtošanos.

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret ĶTR vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(113)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(114)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga turpināšanos un kaitējuma draudu atkārtošanos pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

(115)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijusi neaizsargāta. Kā minēts 60. apsvērumā, Savienības pieprasījuma samazināšanās kopā ar nestabilām peļņas normām un zemu jaudas izmantojumu Savienības ražošanas nozarē liecina, ka Savienības ražošanas nozare nespētu tikt galā ar importu no Ķīnas par netaisnīgām cenām. Tāpat izmeklēšanā tika konstatēts, ka tad, ja vairs nebūtu spēkā pasākumi pret importu no Ķīnas, būtu iespējama kaitējuma draudu atkārtošanās. Proti, tiek gaidīts, ka Savienības ražošanas nozarei tiktu nodarīts būtisks kaitējums un tā varētu iznīkt, ja Savienības tirgū atsāktos Ķīnas BCC imports par dempinga cenām, ņemot vērā faktu, ka zaudēta iespēja pārdot palielina nemainīgas izmaksas.

(116)

Tiek gaidīts, ka tad, ja pasākumi tiks saglabāti, Savienības ražošanas nozare spēs pilnībā izmantot ieguvumus no noteiktajiem pasākumiem, proti, tā spēs saglabāt savu tirgus daļu Savienības tirgū un uzlabot jaudas izmantojuma līmeņus. Galu galā tai būtu jāspēj saglabāt pozitīvu peļņas līmeni.

(117)

Tādēļ tiek secināts, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret ĶTR būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(118)

No četriem importētājiem, kas pieteicās pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, tikai viens nesaistītais importētājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(119)

Pārbaudīto datu analīzē tika atklāts, ka BCC īpatsvars uzņēmuma kopējā pārdošanas apjomā ir tikai apmēram 5–10 %. Importētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas periodā darbojās rentabli. Importētājam, kas sadarbojās, ar BCC saistītās darījumdarbības rentabilitāte pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 1–7 %. Pamatojoties uz šo, ja pasākumi tiktus turpināti, visticamāk, tie būtiski neietekmētu tā importētāja darbību, kurš sadarbojās. Turklāt, ņemot vērā to, ka pārējie importētāji nesadarbojās, nav faktoru, kas liecinātu, ka tad, ja pasākumi tiktu turpināti, tie nesamērīgi skartu pārējos importētājus.

(120)

Izmeklēšanā sadarbojās trīs lietotāji. Divi no trim lietotājiem, kuri sadarbojās, pirka BCC no Savienības ražotājiem, trešais pirka Ķīnas BCC no tirgotāja. Neviens no šiem trim lietotājiem neizvirzīja argumentus pret spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Pamatojoties uz iesniegto informāciju un saskaņā ar sākotnējās izmeklēšanas secinājumiem ir gaidāms, ka pasākumu turpināšanai nebūs būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz lietotājiem. Gluži pretēji, gaidāms, ka pasākumu turpināšana nodrošinās konkurenci ES tirgū, dodot iespēju izvēlēties starp dažādiem piegādātājiem, tostarp Eiropas un citiem, proti, trešo valstu, piegādātājiem.

(121)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret importu no ĶTR.

(122)

No iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāturpina ar Regulu (EK) Nr. 926/2009 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami konkrētām ĶTR izcelsmes bezšuvju caurulēm un caurulītēm.

(123)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,