This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32015R1189
Commission Regulation (EU) 2015/1189 of 28 April 2015 implementing Directive 2009/125/EC of the European Parliament and of the Council with regard to ecodesign requirements for solid fuel boilers (Text with EEA relevance)
Komisijas Regula (ES) 2015/1189 (2015. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Regula (ES) 2015/1189 (2015. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem (Dokuments attiecas uz EEZ)
OV L 193, 21.7.2015, p. 100–114
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 09/01/2017
21.7.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 193/100 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/1189
(2015. gada 28. aprīlis),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,
pēc apspriešanās ar Direktīvas 2009/125/EK 18. pantā minēto Apspriežu forumu,
tā kā:
(1) |
Direktīvā 2009/125/EK noteikts, ka Komisijai ir jānosaka ekodizaina prasības tādiem ar enerģiju saistītiem ražojumiem, kuriem ir būtisks pārdošanas un tirdzniecības apjoms, ievērojama ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi ir iespējams būtiski samazināt bez pārlieku augstām izmaksām. |
(2) |
Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 2. punktā noteikts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru un 15. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un pēc apspriešanās ar Apspriežu forumu Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāievieš tādi īstenošanas pasākumi, kam piemīt augsts potenciāls racionālā veidā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada, piemēram, apsildes iekārtas, tostarp cietā kurināmā katli un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplekti. |
(3) |
Komisija ir veikusi priekšizpēti, analizējot mājsaimniecībās un komercvajadzībām parasti izmantoto cietā kurināmā katlu tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Šī izpēte ir veikta sadarbībā ar iesaistītajām un ieinteresētajām aprindām no Savienības un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti. |
(4) |
Izpētē konstatēts, ka par būtiskiem vides aspektiem saistībā ar šo regulu uzskatāms cietā kurināmā katlu enerģijas patēriņš lietošanas posmā un daļiņu (putekļu), organisku gāzveida savienojumu, oglekļa monoksīda un slāpekļa oksīdu emisijas lietošanas posmā. Sagaidāms, ka ar cietā kurināmā katliem saistītais gada enerģijas patēriņš 2030. gadā sasniegs 530 petadžoulus (PJ) (aptuveni 12,7 miljoni tonnu naftas ekvivalenta (Mtoe), kā arī sagaidāms, ka to radītās gada emisijas 2030. gadā būs šādas: daļiņu emisijas – 25 tūkst. t, organisku gāzveida savienojumu emisijas – 25 tūkst. t un oglekļa monoksīda emisijas – 292 tūkst. t. Paredzams, ka slāpekļa oksīdu emisijas pieaugs iespējamu jaunu cietā kurināmā katlu konstrukciju dēļ, kuru mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti un samazināt organisko savienojumu emisijas. Priekšizpētē konstatēts, ka lietošanas posmā ir iespējams ievērojami samazināt cietā kurināmā katlu enerģijas patēriņu un emisijas. |
(5) |
Turklāt priekšizpētē konstatēts, ka cietā kurināmā katliem nav nepieciešams noteikt papildu prasības saistībā ar ražojumu ekodizaina parametriem, kas minēti Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 1. daļā. Jo īpaši jāuzsver, ka netika konstatētas būtiskas dioksīnu un furānu emisijas. |
(6) |
Šai regulai nevajadzētu attiekties uz katliem, kas siltumu ražo tikai dzeramā vai saimniecības ūdens uzsildīšanai, katliem gāzveida siltumnesēja uzsildīšanai un piegādei un koģenerācijas katliem ar elektrisko jaudu 50 kW vai lielāku, jo tiem ir specifiski tehniskie raksturlielumi. Regulu neattiecina uz nekoksnes biomasas katliem, jo patlaban Eiropas mērogā trūkst informācijas, lai tiem noteiktu piemērotus ekodizaina prasību līmeņus, turklāt tiem var būt cita ievērojama ietekme uz vidi, piemēram, furāna un dioksīna emisijas. Tas, cik lietderīgi būtu noteikt ekodizaina prasības nekoksnes biomasas katliem, no jauna tiks izvērtēts šīs regulas pārskatīšanas gaitā. |
(7) |
Cietā kurināmā katlu enerģijas patēriņu un emisijas varētu samazināt, izmantojot esošās nepatentētās tehnoloģijas un tādējādi nepalielinot šo ražojumu iegādes un ekspluatācijas kopējās izmaksas. |
(8) |
Aplēsts, ka šajā regulā noteiktās ekodizaina prasības apvienojumā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1187 (2) līdz 2030. gadam ļaus gada enerģijas patēriņu samazināt par aptuveni 18 PJ (aptuveni 0,4 Mtoe), un līdz ar to par aptuveni 0,2 Mt samazināsies arī oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, par 10 tūkst. t – daļiņu emisijas, par 14 tūkst. t – organisku gāzveida savienojumu emisijas un par 130 tūkst. t – oglekļa monoksīda emisijas. |
(9) |
Ekodizaina prasībām vajadzētu visā Savienībā harmonizēt enerģijas patēriņa un emisiju prasības attiecībā uz cietā kurināmā katliem, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un samazinātu minēto ražojumu ietekmi uz vidi. |
(10) |
Ekodizaina prasībām nevajadzētu ietekmēt cietā kurināmā katlu funkcionalitāti vai cenu no tiešo lietotāju viedokļa, un tās nedrīkstētu negatīvi ietekmēt veselību, drošību vai vidi. |
(11) |
Ieviešot ekodizaina prasības, ražotājiem vajadzētu dot pietiekamu laiku to savu ražojumu pārprojektēšanai, uz kuriem attiecas šī regula. Ieviešanas grafikam vajadzētu būt tādam, lai ņemtu vērā ietekmi uz ražotāju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izmaksām, tomēr nodrošinot regulas mērķu savlaicīgu sasniegšanu. |
(12) |
Ražojuma parametri būtu jāmēra un jāaprēķina, izmantojot atzītas mūsdienīgas mērīšanas un aprēķinu metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp, ja tādi pieejami, harmonizētie standarti, kurus Eiropas standartizācijas organizācijas pieņēmušas pēc Komisijas lūguma un saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (3). |
(13) |
Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu šajā regulā nosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras. Lai gan ir lietderīgi pārskatīt trešo pušu sertifikācijas piemērotību tajā pašā laikā, kas noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 813/2013 (4), tomēr veikt grozījumus cietā kurināmā katlu atbilstības novērtējumā, pirms stājas spēkā ekodizaina prasības, nav vēlams, un tas arī nešķiet iespējams. |
(14) |
Lai atvieglotu atbilstības pārbaužu veikšanu, ražotājiem būtu jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā ietvertā informācija, ciktāl tā ir saistīta ar šajā regulā noteiktajām prasībām. |
(15) |
Lai vēl vairāk ierobežotu cietā kurināmā katlu ietekmi uz vidi, ražotājiem būtu jāsniedz informācija par to demontāžu, pārstrādi un nodošanu atkritumos. |
(16) |
Papildus juridiski saistošām prasībām, kas noteiktas šajā regulā, būtu jānosaka indikatīvi kritēriji labākajām pieejamajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu, ka informācija par cietā kurināmā katlu ekoloģiskajiem raksturlielumiem visā to aprites ciklā ir plaši un viegli pieejama. |
(17) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (5), šajā regulā ir noteiktas ekodizaina prasības, lai laistu tirgū un nodotu ekspluatācijā tādus cietā kurināmā katlus, kuru nominālā siltuma jauda ir 500 kilovati (kW) vai mazāka, tostarp tādus, kas iekļauti cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektos, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2015/xxx 2. pantā.
2. Šo regulu nepiemēro:
a) |
katliem, kas siltumu ražo tikai dzeramā vai saimniecības ūdens uzsildīšanai; |
b) |
katliem gāzveida siltumnesēja (piemēram, tvaika vai gaisa) uzsildīšanai un piegādāšanai; |
c) |
koģenerācijas cietā kurināmā katliem ar maksimālo elektrisko jaudu ≥ 50 kW; |
d) |
nekoksnes biomasas katliem. |
2. pants
Definīcijas
Papildus Direktīvas 2009/125/EK 2. pantā noteiktajām šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“cietā kurināmā katls” ir ierīce, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem cietā kurināmā siltuma ģeneratoriem un nodrošina siltumu centrālajai ūdens apkures sistēmai, lai vienā vai vairākās noslēgtās telpās tiktu sasniegts un uzturēts vēlamais iekštelpu temperatūras līmenis, turklāt siltuma zudumi apkārtējā vidē nepārsniedz 6 % no nominālās siltuma jaudas; |
2) |
“centrālā ūdens apkures sistēma” ir sistēma, kurā centralizēti ģenerēta siltuma nogādāšanai uz apkures ierīcēm ēkās esošu noslēgtu telpu vai to daļu apsildei kā siltumnesēju izmanto ūdeni, tostarp kvartālu siltumtīkli vai centralizētās siltumapgādes tīkli; |
3) |
“cietā kurināmā siltumģenerators” ir cietā kurināmā katla daļa, kas ģenerē siltumu, sadedzinot cieto kurināmo; |
4) |
“nominālā siltuma jauda” jeb “Pr” ir kW izteikta cietā kurināmā katla deklarētā siltuma jauda, tam apsildot noslēgtas telpas ar rekomendēto kurināmo; |
5) |
“cietais kurināmais” ir kurināmais, kas normālā istabas temperatūrā ir cietā agregātstāvoklī, tostarp cieta biomasa un ciets fosilais kurināmais; |
6) |
“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zivsaimniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmas frakcijas (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmas frakcijas; |
7) |
“koksnes biomasa” ir biomasa no kokiem un krūmiem, tostarp malka, šķelda, koksnes granulas, presēta koksne granulu veidā, presēta koksne brikešu veidā un zāģskaidas; |
8) |
“nekoksnes biomasa” ir biomasa, kas nav koksnes biomasa, tostarp salmi, miskantes, niedres, sēklas, graudi, olīvu kauliņi, olīveļļas izspaidu rauši un riekstu čaumalas. |
9) |
“fosilais kurināmais” ir kurināmais, kas nav biomasa, tostarp antracīts, brūnogles, kokss, bitumenogles; šajā regulā fosilais kurināmais ietver arī kūdru; |
10) |
“biomasas katls” ir cietā kurināmā katls, kur kā rekomendēto kurināmo izmanto biomasu; |
11) |
“nekoksnes biomasas katls” ir biomasas katls, kur kā rekomendēto kurināmo izmanto nekoksnes biomasu un kam kā cits piemērots kurināmais nav norādīta koksnes biomasa, fosilais kurināmais vai biomasas un fosilā kurināmā maisījums; |
12) |
“rekomendētais kurināmais” ir konkrēts cietais kurināmais, kuru katlam ieteicams izmantot saskaņā ar ražotāja norādījumiem; |
13) |
“cits piemērots kurināmais” ir cietais kurināmais, kas nav rekomendētais kurināmais, bet kuru cietā kurināmā katlā var izmantot saskaņā ar ražotāja norādījumiem, un tas ietver jebkādu kurināmo, kas ir minēts montāžas vai lietošanas rokasgrāmatā, ražotāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs, tehniskajos reklāmizdevumos un reklāmās; |
14) |
“cietā kurināmā koģenerācijas katls” ir cietā kurināmā katls, kas vienlaicīgi var ģenerēt siltumu un elektroenerģiju; |
15) |
“telpu apsildes sezonas energoefektivitāte” jeb ηs ir % izteikta attiecība starp telpu apsildes pieprasījumu noteiktai apsildes sezonai, ko nodrošina cietā kurināmā katls, un gada energopatēriņu, kas nepieciešams šā pieprasījuma apmierināšanai; |
16) |
“daļiņas” ir dažādas formas, struktūras un blīvuma daļiņas, kas izkliedētas dūmgāzu gāzveida fāzē. |
II līdz V pielikuma vajadzībām papildu definīcijas ir noteiktas I pielikumā.
3. pants
Ekodizaina prasības un termiņi
1. Ekodizaina prasības cietā kurināmā katliem ir noteiktas II pielikumā.
2. Cietā kurināmā katli II pielikuma 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām atbilst no 2020. gada 1. janvāra.
3. Atbilstību ekodizaina prasībām mēra un aprēķina saskaņā ar III pielikumā noteiktajām metodēm.
4. pants
Atbilstības novērtēšana
1. Direktīvas 2009/125/EK 8. panta 2. punktā minētā atbilstības novērtēšanas procedūra ir minētās direktīvas IV pielikumā noteiktā iekšējās dizaina kontroles jeb konstrukcijas iekšējās kontroles sistēma vai direktīvas V pielikumā noteiktā vadības sistēma.
2. Atbilstības novērtēšanas vajadzībām saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu tehniskajā dokumentācijā iekļauj šīs regulas II pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā noteikto informāciju.
5. pants
Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā
Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes saistībā ar atbilstības nodrošināšanu šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstis piemēro šīs regulas IV pielikumā noteikto verifikācijas procedūru.
6. pants
Indikatīvie kritēriji
Šīs regulas V pielikumā norādīti indikatīvie kritēriji šīs regulas spēkā stāšanās laikā tirgū pieejamiem cietā kurināmā katliem ar labākajiem raksturlielumiem.
7. pants
Pārskatīšana
1. Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, Komisija šo regulu pārskata un par pārskatīšanas rezultātiem informē Apspriežu forumu ne vēlāk kā 2022. gada 1. janvārī. Pārskatīšanā jo īpaši izvērtē, vai ir piemēroti:
a) |
ietvert cietā kurināmā katlus ar nominālo siltuma jaudu līdz 1 000 kilovatiem; |
b) |
ietvert nekoksnes biomasas katlus, nosakot ekodizaina prasības attiecībā uz to specifiskajiem piesārņotāju emisiju tipiem; |
c) |
pēc 2020. gada noteikt stingrākas ekodizaina prasības energoefektivitātei un daļiņu, organisku gāzveida savienojumu un oglekļa monoksīda emisijām; un |
d) |
mainīt verifikāciju pielaides. |
2. Komisija atkārtoti izvērtē, vai ir piemēroti cietā kurināmā katliem ieviest trešo pušu sertifikāciju, un par izvērtēšanas rezultātiem informē Apspriežu forumu ne vēlāk kā 2018. gada 22. augustā.
8. pants
Pārejas noteikums
Līdz 2020. gada 1. janvārim dalībvalstis drīkst atļaut laist tirgū un nodot ekspluatācijā tādus cietā kurināmā katlus, kas atbilst spēkā esošajām valsts prasībām par telpu apsildes sezonas energoefektivitāti un daļiņu, organisku gāzveida savienojumu, oglekļa monoksīda un slāpekļa oksīdu emisijām.
9. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 28. aprīlī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.
(2) Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2015/1187, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 43. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
(4) Komisijas 2013. gada 2. augusta Regula (ES) Nr. 813/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem (OV L 239, 6.9.2013., 136. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
I PIELIKUMS
II līdz V pielikumā piemērojamās definīcijas
II līdz V pielikuma vajadzībām tiek piemērotas tālāk uzskaitītās definīcijas:
1) |
“emisijas telpu apsildes sezonā” nozīmē:
|
2) |
“fosilā kurināmā katls” ir cietā kurināmā katls, kur kā ieteicamo kurināmo izmanto fosilo kurināmo vai biomasas un fosilā kurināmā maisījumu; |
3) |
“cietā kurināmā katla korpuss” ir tā cietā kurināmā katla daļa, kurā paredzēts uzstādīt cietā kurināmā siltumģeneratoru; |
4) |
“modeļa identifikators” ir kods – parasti burtciparu kods –, ar kuru atšķir konkrētu cietā kurināmā katla modeli no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai ražotāja nosaukumu; |
5) |
“kondensācijas katls” ir cietā kurināmā katls, kurā normālos ekspluatācijas apstākļos un pie noteiktām ekspluatācijas ūdens temperatūrām sadegšanas produktos esošais ūdens tvaiks tiek daļēji kondensēts, lai izmantotu šā ūdens tvaika latento siltumu apsildes vajadzībām; |
6) |
“kombinētais katls” ir cietā kurināmā katls, kas paredzēts arī dzeramā ūdens vai saimniecības ūdens uzsildīšanai līdz noteiktai temperatūrai, noteiktā daudzumā un ar noteiktu caurplūdi noteiktos intervālos un ir pieslēgts ārējam dzeramā vai saimniecības ūdens avotam; |
7) |
“cita koksnes biomasa” ir koksnes biomasa, kas nav malka ar mitruma saturu ≤ 25 %, šķelda ar mitruma saturu ≥ 15 %, presēta koksne granulu vai brikešu veidā, vai zāģskaidas ar mitruma saturu ≤ 50 %; |
8) |
“mitruma saturs” ir ūdens masa cietā kurināmā katlā izmantotajā kurināmajā attiecībā pret kurināmā kopējo masu; |
9) |
“cits fosilais kurināmais” ir fosilais kurināmais, kas nav bitumenogles, brūnogles (tai skaitā briketes), kokss, antracīts vai fosilā kurināmā maisījuma briketes; |
10) |
“elektriskā efektivitāte” jeb “ηel ” ir % izteikta attiecība starp saražoto elektroenerģiju un kopējo enerģiju, kas pievadīta cietā kurināmā koģenerācijas katlam, kopējo pievadīto enerģiju izsakot kā GCV vai kā ar CC reizinātu gala enerģiju; |
11) |
“augstākais sadegšanas siltums” jeb “GCV” ir kopējais siltuma daudzums, kas izdalās, vienai kurināmā vienībai ar atbilstīgu mitruma saturu, pilnībā sadegot skābeklī un kad sadegšanas produkti tiek atdzesēti līdz apkārtējās vides temperatūrai; šis siltuma daudzums ietver arī kurināmajā esošā ūdeņraža sadegšanas procesā izdalītā ūdens tvaika kondensācijas siltumu; |
12) |
“pārrēķina koeficients” jeb “CC” ir koeficients, kas atspoguļo aplēstos 40 % no vidējās ražošanas efektivitātes ES, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES (1); pārrēķina koeficients ir CC = 2,5; |
13) |
“nepieciešamā elektriskā jauda pie maksimālās siltuma jaudas” jeb “elmax ” ir cietā kurināmā katla elektriskā jauda pie nominālās siltuma jaudas, kas izteikta kW, neierēķinot rezerves sildītāja un iekļautā sekundārā emisiju samazināšanas aprīkojuma patērēto elektrību; |
14) |
“nepieciešamā elektriskā jauda pie minimālās siltuma jaudas” jeb “elmin ” ir cietā kurināmā katla elektriskā jauda pie piemērojamās daļējās slodzes, kas izteikta kW, neierēķinot rezerves sildītāja un iekļautā sekundārā emisiju samazināšanas aprīkojuma patērēto elektrību; |
15) |
“rezerves sildītājs” ir Džoula efekta elektriskās pretestības elements, kas ģenerē siltumu tikai tālab, lai nesasaltu cietā kurināmā katlā vai centrālajā ūdens apkures sistēmā esošais siltumnesējs, vai tikai tad, kad nenotiek siltuma padeve no ārēja siltuma avota (tostarp tehniskās apkopes laikā) vai kad ārējais siltuma avots ir bojāts; |
16) |
“piemērojamā daļējā slodze” cietā kurināmā katliem ar automātisku kurināmā padevi ir ekspluatācija pie 30 % no nominālās siltuma jaudas, bet cietā kurināmā katliem ar manuālu kurināmā padevi, ko var ekspluatēt pie 50 % no nominālās siltuma jaudas, ir ekspluatācija pie 50 % no nominālās siltuma jaudas; |
17) |
“jauda gaidstāves režīmā” jeb “PSB ” ir kilovatos izteikta cietā kurināmā katla jauda, kad tas atrodas gaidstāves režīmā, neierēķinot iekļautā sekundārā emisiju samazināšanas aprīkojuma jaudu; |
18) |
“gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kad cietā kurināmā katls ir pieslēgts elektrotīklam, ir atkarīgs no enerģijas, kas saņemta caur elektrotīklu, lai darbotos, kā paredzēts, un nodrošina tikai šādas funkcijas, kas var ilgt nenoteiktu laiku: reaktivācijas funkcija vai reaktivācijas funkcija un tikai norāde uz iespējotu reaktivācijas funkciju, vai informācijas vai statusa rādījums; |
19) |
“sezonas telpu apsildes energoefektivitāte darba režīmā” jeb “ηson ” ir:
|
20) |
“lietderības koeficients” jeb “η” ir % izteikta attiecība starp lietderīgo siltuma jaudu un kopējo jaudu, kas pievadīta cietā kurināmā katlam, kopējo pievadīto jaudu izsakot GCV izteiksmē vai kā ar CC reizinātu gala enerģiju; |
21) |
“lietderīgā siltuma jauda” jeb “P” ir kilovatos izteikta cietā kurināmā katla jauda, kas tiek nodota siltumnesējam; |
22) |
“temperatūras regulators” ir aprīkojums, ar kura palīdzību tiešais lietotājs var iestatīt vēlamās iekštelpu temperatūras vērtības un laika režīmu un kas nosūta attiecīgus datus uz cietā kurināmā katla saskarni, piemēram, centrālo procesoru, tādējādi palīdzot regulēt temperatūru ieštelpā(-ās); |
23) |
“sausās masas augstākā siltumspēja” jeb “GCVmf ” ir kopējais siltuma daudzums, kas izdalās, vienai kurināmā vienībai, no kuras izkaltēts saistītais mitrums, pilnībā sadegot skābeklī un kad sadegšanas produkti tiek atdzesēti līdz apkārtējās vides temperatūrai; šis siltuma daudzums ietver arī kurināmajā esošā ūdeņraža sadegšanas procesā izdalītā ūdens tvaika kondensācijas siltumu; |
24) |
“ekvivalents modelis” ir tirgū laists modelis ar tādiem pašiem tehniskajiem parametriem, kas noteikti II pielikuma 2. punkta 1. tabulā, kā tā paša ražotāja tirgū laists cits modelis. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
II PIELIKUMS
Ekodizaina prasības
1. Īpašas prasības attiecībā uz ekodizainu
No 2020. gada 1. janvāra cietā kurināmā katli atbilst šādām prasībām:
a) |
telpu apsildes sezonas energoefektivitāte katliem ar nominālo siltuma jaudu 20 kW vai mazāku ir ne mazāka kā 75 %; |
b) |
telpu apsildes sezonas energoefektivitāte katliem ar nominālo siltuma jaudu, kas pārsniedz 20 kW, ir ne mazāka kā 77 %; |
c) |
katliem ar automātisku kurināmā padevi daļiņu emisijas telpu apsildes sezonā nepārsniedz 40 mg/m3, bet katliem ar manuālu kurināmā padevi – 60 mg/m3; |
d) |
katliem ar automātisku kurināmā padevi organisku gāzveida savienojumu emisijas telpu apsildes sezonā nepārsniedz 20 mg/m3, bet katliem ar manuālu kurināmā padevi – 30 mg/m3; |
e) |
katliem ar automātisku kurināmā padevi oglekļa monoksīda emisijas telpu apsildes sezonā nepārsniedz 500 mg/m3, bet katliem ar manuālu kurināmā padevi – 700 mg/m3; |
f) |
biomasas katliem slāpekļa oksīdu emisijas, ko izsaka kā slāpekļa oksīdu, telpu apsildes sezonā nepārsniedz 200 mg/m3, bet fosilā kurināmā katliem – 350 mg/m3. |
Šīm prasībām ir jāatbilst gan rekomendētajam kurināmajam, gan jebkuram citam cietā kurināmā katlam piemērotam kurināmajam.
2. Prasības attiecībā uz informāciju par ražojumu
Sākot ar 2020. gada 1. janvāri attiecībā uz cietā kurināmā katliem tiek sniegta tālāk minētā informācija par ražojumu:
a) |
uzstādītājiem un tiešajiem lietotājiem paredzētās rokasgrāmatās un ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs:
|
b) |
profesionāļiem paredzētajās ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvpieejas tīmekļa vietņu sadaļās: informācija par izjaukšanu, pārstrādi un likvidēšanu darbmūža beigās; |
c) |
tehniskajā dokumentācijā, kas paredzēta atbilstības novērtēšanai atbilstīgi 4. pantam:
|
d) |
uz cietā kurināmā koģenerācijas katla ar noturīgu marķējumu ir norādīta tā elektriskā jauda. |
Šā punkta c) apakšpunktā minēto informāciju var apvienot ar tehnisko dokumentāciju, ko sniedz saskaņā ar Direktīvā 2010/30/ES noteiktajiem pasākumiem.
1. tabula
Informācijas prasības attiecībā uz cietā kurināmā katliem
Modeļa identifikators(-i) |
|||||||||||||
Kurināmā padeves režīms: [manuāls: katls jāekspluatē kopā ar karstā ūdens tvertni, kuras tilpums ir vismaz x (1) litri/automātisks: ieteicams katlu ekspluatēt kopā ar karstā ūdens tvertni, kuras tilpums ir vismaz x (2) litri] |
|||||||||||||
Kondensācijas katls: [jā/nē] |
|
||||||||||||
Cietā kurināmā koģenerācijas katls: [jā/nē] |
Kombinētais katls: [jā/nē] |
||||||||||||
Kurināmais |
Rekomendētais kurināmais (tikai viens): |
Cits piemērots kurināmais(-ie): |
η s (x %): |
Emisijas telpu apsildes sezonā (4) |
|||||||||
PM |
OGC |
CO |
NOx |
||||||||||
[x] mg/m3 |
|||||||||||||
Malka, mitruma saturs ≤ 25 % |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Šķelda, mitruma saturs 15–35 % |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Šķelda, mitruma saturs > 35 % |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Presēta koksne granulu vai brikešu veidā |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Zāģskaidas, mitruma saturs ≤ 50 % |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Cita koksnes biomasa |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Nekoksnes biomasa |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Bitumenogles |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Brūnogles (tostarp briketes) |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Kokss |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Antracīts |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Fosilā kurināmā maisījuma briketes |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Cits fosilais kurināmais |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Biomasas maisījuma (30–70 %)/fosilā kurināmā briketes |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Cits biomasas un fosilā kurināmā maisījums |
[jā/nē] |
[jā/nē] |
|
|
|
|
|
||||||
Parametri, kad katlu darbina tikai ar rekomendēto kurināmo: |
|||||||||||||
Raksturlielums |
Simbols |
Vērtība |
Vienība |
|
Raksturlielums |
Simbols |
Vērtība |
Vienība |
|||||
Lietderīgā siltuma jauda |
|
Lietderības koeficients |
|||||||||||
Pie nominālās siltuma jaudas |
Pn (3) |
x,x |
kW |
|
Pie nominālās siltuma jaudas |
ηn |
x,x |
% |
|||||
Pie [30 %/50 %] no nominālās siltuma jaudas attiecīgā gadījumā |
Pp |
[x,x/nepiemēro] |
kW |
|
Pie [30 %/50 %] no nominālās siltuma jaudas attiecīgā gadījumā |
ηp |
[x,x/N.P.] |
% |
|||||
Cietā kurināmā koģenerācijas katliem: elektriskā efektivitāte |
|
Papildu elektroenerģijas patēriņš |
|||||||||||
|
Pie nominālās siltuma jaudas |
elmax |
x,xxx |
kW |
|||||||||
Pie nominālās siltuma jaudas |
ηel,n |
x,x |
% |
|
Pie [30 %/50 %] no nominālās siltuma jaudas attiecīgā gadījumā |
elmin |
[x,xxx/N.P.] |
kW |
|||||
|
No iekļautā sekundārā emisiju samazināšanas aprīkojuma, ja piemērojams |
[x,xxx/N.P.] |
kW |
||||||||||
|
Gaidstāves režīmā |
PSB |
x,xxx |
kW |
|||||||||
|
|||||||||||||
Kontaktinformācija |
Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese |
||||||||||||
|
(1) Tvertnes tilpums = 45 × Pr × (1 – 2,7/Pr ) vai 300 litri, izvēloties lielāko, Pr izsaka kilovatos.
(2) Tvertnes tilpums = 20 × Pr , Pr izsaka kilovatos.
(3) Rekomendētajam kurināmajam Pn ir vienāds ar Pr .
(4) PM = daļiņas, OGC = organiskie gāzveida savienojumi, CO = oglekļa monoksīds, NOx = slāpekļa oksīdi.
III PIELIKUMS
Mērījumi un aprēķini
1. Atbilstības nodrošināšanas un šajā regulā noteikto prasību atbilstības verifikācijas vajadzībām mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citas ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kas ir mūsdienīgas un vispāratzītas. Tās atbilst nosacījumiem un tehniskajiem parametriem, kas noteikti 2. līdz 6. punktā.
2. Vispārēji nosacījumi attiecībā uz mērījumiem un aprēķiniem
a) |
Cietā kurināmā katlus testē, izmantojot rekomendēto kurināmo un jebkuru citu piemērotu kurināmo, kas norādīts II pielikuma 1. tabulā, un ievērojot šādu izņēmumu: ja katlus testē, izmantojot šķeldu ar mitruma saturu, kas pārsniedz 35 %, un tie atbilst piemērojamajām prasībām, uzskata, ka tie atbilst arī šādām prasībām attiecībā uz šķeldu ar mitruma saturu 15–35 %, un tie nav jātestē, izmantojot šķeldu ar mitruma saturu 15–35 %. |
b) |
Telpu apsildes sezonas energoefektivitātes un telpu apsildes sezonas emisiju deklarētās vērtības noapaļo līdz veselam skaitlim. |
c) |
Visus cietā kurināmā siltumģeneratorus, kas paredzēti kādam cietā kurināmā katlam, un visus cietā kurināmā katla korpusus, kuros paredzēts uzstādīt šādus siltumģeneratorus, testē attiecīgi ar atbilstošu cietā kurināmā korpusu vai siltumģeneratoru. |
3. Vispārīgi nosacījumi attiecībā uz energoefektivitāti telpu apsildes sezonā
a) |
Attiecīgos gadījumos mēra lietderības koeficienta vērtības ηn , ηp un lietderīgās siltuma jaudas vērtības Pn , Pp . Cietā kurināmā koģenerācijas katliem mēra arī elektriskās efektivitātes vērtību ηel,n . |
b) |
Energoefektivitāti telpu apsildes sezonā ηs aprēķina, telpu apsildes sezonas energoefektivitātei darba režīmā ηson piemērojot korekcijas, kas saistītas ar temperatūras regulatoru devumu, papildu elektroenerģijas patēriņu, un – cietā kurināmā koģenerācijas katlu gadījumā – pieskaitot elektrisko efektivitāti, kas reizināta ar pārrēķina koeficientu CC = 2,5. |
c) |
Elektroenerģijas patēriņu reizina ar pārrēķina koeficientu CC = 2,5. |
4. Īpaši nosacījumi attiecībā uz energoefektivitāti telpu apsildes sezonā
a) |
Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti ηs definē šādi: ηs = ηson – F (1) – F (2) + F (3) kur:
|
b) |
telpu apsildes sezonas energoefektivitāti darba režīmā (ηson ) aprēķina šādi:
|
c) |
F (2) aprēķina šādi:
|
5. Augstākās siltumspējas aprēķināšana
Augstāko siltumspēju (GCV) iegūst no sausās masas augstākās siltumspējas (GCVmf ) ar šādu pārrēķinu:
GCV = GCVmf × (1 – M),
kur:
a) |
GCV un GCV mf ir izteikta megadžoulos uz kilogramu; |
b) |
M ir darba mitruma saturs kurināmajā, izteikts procentos. |
6. Emisijas telpu apsildes sezonā
a) |
Daļiņu, organisko gāzveida savienojumu, oglekļa monoksīda un slāpekļa oksīdu emisijas izsaka standartizēti, izmantojot sausas dūmgāzes ar 10 % skābekļa saturu un standarta apstākļos, proti, temperatūra 0 °C un spiediens 1 013 milibāri. |
b) |
Daļiņu, organisko gāzveida savienojumu, oglekļa monoksīda un slāpekļa oksīda emisijas telpu apsildes sezonā Es aprēķina šādi:
kur:
|
c) |
Daļiņu emisijas mēra, izmantojot gravimetrisku metodi, neņemot vērā nekādas daļiņas, ko, dūmgāzēm sajaucoties ar apkārtējo gaisu, veido organiskie gāzveida savienojumi. |
d) |
Slāpekļa oksīdu emisijas aprēķina kā slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda summu, un tās izsaka kā slāpekļa dioksīdu. |
IV PIELIKUMS
Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā
Veicot tirgus uzraudzības pārbaudes, kas minētas Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā, dalībvalstu iestādes attiecībā uz II pielikumā noteiktajām prasībām piemēro šādu verifikācijas procedūru:
1. |
Dalībvalsts iestādes testē vienu katra sildītāja modeļa eksemplāru. Iekārtu testē ar vienu vai vairākiem kurināmajiem, kura parametri ir tādā pašā diapazonā kā kurināmajam(-iem), ko ražotājs izmantojis mērījumu veikšanai saskaņā ar III pielikumu. |
2. |
Modeli uzskata par atbilstīgu šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām, ja:
|
3. |
Ja netiek sasniegts 2. punkta a) apakšpunktā minētais rezultāts, modeli un visus pārējos ekvivalentos modeļus uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstošiem. Ja netiek sasniegts 2. punkta b) apakšpunktā minētais rezultāts, dalībvalstu iestādes nejaušas izlases veidā testēšanai izvēlas vēl trīs tāda paša modeļa iekārtas. Izraudzītās trīs papildu iekārtas var būt arī viena vai vairāku ekvivalentu modeļu iekārtas, kas ražotāja tehniskajā dokumentācijā norādītas kā ekvivalenti ražojumi. |
4. |
Modeli uzskata par atbilstošu attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas II pielikumā, ja 2. tabulā uzskaitīto modeļa parametru testēšanas rezultātā attiecībā uz visām trim papildu ierīcēm konstatēts, ka visi šie parametri atbilst prasībām. |
5. |
Ja 4. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, modeli un visus pārējos ekvivalentos modeļus uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstošiem. Dalībvalsts iestādes nosūta testa rezultātus un citu atbilstošu informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai viena mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par modeļa neatbilstību. |
Dalībvalstu iestādes izmanto III pielikumā noteiktās mērījumu un aprēķinu metodes.
Šajā pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides attiecas tikai uz dalībvalsts iestāžu izmērīto parametru verifikāciju, un izgatavotājs vai importētājs tās neizmanto kā pieļaujamo pielaidi, lai noteiktu vērtības tehniskajā dokumentācijā.
2. tabula
Parametrs |
Verifikācijas pielaides |
Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte η s |
Noteiktā vērtība (1) ir ne vairāk kā 4 % zemāka nekā iekārtai deklarētā vērtība. |
Daļiņu emisijas |
Noteiktā vērtība (1) ir ne vairāk kā 9 mg/m3 augstāka nekā iekārtai deklarētā vērtība. |
Organisku gāzveida savienojumu emisijas |
Noteiktā vērtība (1) ir ne vairāk kā 7 mg/m3 augstāka nekā iekārtai deklarētā vērtība. |
Oglekļa monoksīda emisijas |
Noteiktā vērtība (1) ir ne vairāk kā 30 mg/m3 augstāka nekā iekārtai deklarētā vērtība. |
Slāpekļa oksīdu emisijas |
Noteiktā vērtība (1) ir ne vairāk kā 30 mg/m3 augstāka nekā iekārtai deklarētā vērtība. |
(1) To vērtību vidējā aritmētiskā vērtība, kas iegūtas, ja tiek testētas trīs papildu iekārtas, kā noteikts 3. punktā.
V PIELIKUMS
Regulas 6. pantā minētie indikatīvie kritēriji
Šeit sniegti regulas spēkā stāšanās laikā tirgū pieejamo cietā kurināmā katlu labāko tehnoloģiju indikatīvie kritēriji. Laikā, kad stājas spēkā šī regula, nav konstatēts, ka kāds no cietā kurināmā katliem būtu atbildis visām 1. un 2. punktā norādītajām vērtībām. Vairāki cietā kurināmā katli atbilst vienai vai vairākām no šīm vērtībām.
1. |
Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte: 96 % cietā kurināmā koģenerācijas katliem, 90 % kondensācijas katliem un 84 % pārējiem cietā kurināmā katliem. |
2. |
Emisijas telpu apsildes sezonā:
|
Pielikuma 1. punktā un 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā norādītie kritēriji nenozīmē, ka šādu vērtību kombināciju var sasniegt atsevišķam cietā kurināmā katlam. Labu vērtību kombināciju telpu apsildes sezonā uzrāda esošs modelis ar 81 % energoefektivitāti un daļiņu emisijām telpu apsildes sezonā – 7 mg/m3, organiskajiem gāzveida savienojumiem – 2 mg/m3, oglekļa monoksīdu – 6 mg/m3 un slāpekļa oksīdu – 120 mg/m3.