PIELIKUMS

Dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes

“Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu I daļa

1. pamatnostādne. Veicināt investīcijas

Ienesīgu investīciju līmeņa palielināšana Eiropā ir galvenais nosacījums, lai stimulētu pieprasījumu un uzlabotu konkurētspēju un ilgtermiņa izaugsmes potenciālu Eiropā. Galvenie centieni būtu jāvelta tam, lai dzīvotspējīgiem investīciju projektiem mobilizētu finansējumu, nodrošinātu, ka finansējums sasniedz reālo ekonomiku, un uzlabotu investīciju vidi. Lai saglabātu Savienības pievilcību privātā sektora investīcijām, tostarp ārvalstu investīcijām, ir būtiski nodrošināt makroekonomikas un finanšu stabilitāti, regulējuma prognozējamību, kā arī Savienības finanšu nozares atklātību un pārredzamību.

Būtu pilnībā jāizmanto potenciāls, ko sniedz Savienības fondi, tostarp Eiropas Stratēģisko investīciju fonds un struktūrfondi, kā arī valsts fondi, lai finansētu izaugsmi veicinošas investīcijas galvenajās jomās. Šajā sakarā izšķiroša nozīme ir tādai fondu pārvaldībai, kas orientēta uz rezultātiem, kā arī inovatīvu finanšu instrumentu plašākai izmantošanai vajadzības gadījumā.

Lai nodrošinātu, ka finansējums sasniedz reālo ekonomiku, ir jāpalielina pārredzamība un jāsniedz informācija, jo īpaši Eiropas Investīciju bankas pārraudzībā īstenojot ideju par Eiropas Investīciju konsultāciju centru un izveidojot pārredzamu projektu sarakstu. Būtiska ir cieša sadarbība ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu operāciju raitu norisi, atbilstīgu riska uzņemšanos un maksimālu pievienoto vērtību.

2. pamatnostādne. Veicināt izaugsmi ar dalībvalstu strukturālo reformu īstenošanu

Strukturālo reformu vērienīgai īstenošanai dalībvalstu preču un darba tirgos, sociālās labklājības un pensiju sistēmās ir izšķiroša nozīme, lai stiprinātu un atbalstītu ekonomikas atlabšanu un nodrošinātu stabilas publiskās finanses, uzlabotu konkurētspēju, novērstu un koriģētu zaudējumus nesošu makroekonomikas nelīdzsvarotību saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru un palielinātu Savienības ekonomikas izaugsmes potenciālu. Tas arī palīdzētu panākt lielāku ekonomisko un sociālo kohēziju. Konkurenci veicinošas reformas, sevišķi netirgojamo preču sektorā, labāk funkcionējošs darba tirgus, kā arī darījumdarbības vides uzlabošanās palīdz novērst šķēršļus, kas kavē izaugsmi un investīcijas, un pastiprina ekonomikas pielāgošanās spējas. Dalībvalstīm sava ekonomikas politika būtu jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un jākoordinē tā, lai veicinātu pozitīvas sinerģijas un novērstu negatīvu ietekmi.

Būtu jāveic reformas darba tirgos un sociālajā sistēmā, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu, cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu sociālo pakalpojumu un pabalstu pieejamību. Saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēs sniegtajām sīkākām norādēm būtu jāveic pasākumi saistībā ar darba tirgus reformām, piemēram, ar algu noteikšanas mehānismiem un līdzdalības līmeņa palielināšanu.

Ir jāpieliek papildu pūles, lai Savienība kļūtu par pievilcīgu galamērķi personām, kurām piemīt talants un prasmes. Lai patērētāji un uzņēmēji Savienībā varētu gūt labumu no preču un pakalpojumu zemākām cenām un plašākas izvēles, būtu jāturpina preču tirgu reformēšana un turpmāka integrēšana. Labāk integrēti tirgi nozīmē to, ka uzņēmumiem ir iespēja iekļūt tirgū, kas salīdzinājumā ar vietējo tirgu ir ievērojami lielāks, un līdz ar to – lielākas paplašināšanās iespējas. Konkurētspējīgāki un labāk integrēti preču tirgi var arī sekmēt inovāciju un palīdzēt ātrāk pielāgoties ekonomikas satricinājumiem un iegūt pret tiem noturību atsevišķās dalībvalstīs un Savienībā kopumā.

Būtu jāturpina centieni, lai uzlabotu regulatīvo vidi, kurā darbojas uzņēmumi, lai atbalstītu jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, un būtu cita starpā jāveic valsts pārvaldes modernizācija, jāsamazina administratīvais slogs, jānodrošina lielāka pārredzamība, jāapkaro korupcija, nodokļu nemaksāšana un nelikumīga nodarbinātība, jāuzlabo tiesu sistēmu neatkarība, kvalitāte un efektivitāte, kā arī līgumu izpilde un jāievieš efektīvi funkcionējošs maksātnespējas regulējums.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un digitālā ekonomika ir nozīmīgi dzinējspēki, kas sekmē ražīgumu, inovāciju un izaugsmi visās ekonomikas nozarēs. Privāto investīciju veicināšana pētniecībā un inovācijā būtu jāpapildina ar padziļinātām reformām, kuru mērķis ir modernizēt pētniecības un inovācijas sistēmas, veicināt sadarbību starp publiskā sektora iestādēm un privāto sektoru un uzlabot vispārējos pamatnosacījumus tādu uzņēmumu izveidei, kuri arvien vairāk balstīti uz zināšanām. Palielinot pētniecībā un inovācijā veikto publisko investīciju kvalitāti un efektivitāti, uzlabosies arī publisko finanšu kvalitāte un varētu uzlaboties publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāte.

3. pamatnostādne. Novērst tos galvenos šķēršļus Savienības līmenī, kas kavē ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību

Vienotā tirgus turpmāka integrācija, tostarp atlikušo šķēršļu novēršana, konkurences palielināšana un darījumdarbības vides uzlabošana, ir svarīgākie soļi, kas jāsper, lai Eiropa šķistu pievilcīga gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmumiem. Lai Eiropā palielinātu ražīgumu, ir jāpaplašina inovācijas un jāveido lielāks cilvēkkapitāls, kā arī jānodrošina integrēts labi funkcionējošs digitālais vienotais tirgus. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju plašāka izmantošana no patērētāju un uzņēmumu puses var veicināt digitālas Eiropas bez robežām izveidošanu un ražīguma palielināšanu.

Labi funkcionējoša finanšu nozare ir izšķiroši nozīmīga ekonomikas netraucētai darbībai. Pilnībā būtu jāīsteno stingrāki normatīvie un uzraudzības noteikumi un patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi finanšu tirgu un finanšu iestāžu darbības jomā. Ir jāveic pasākumi, lai Eiropā izveidotu ilgtspējīgu vērtspapīrošanas tirgu, kas palīdzēs uzlabot Savienības banku efektīvas finansēšanas spējas. Pamatojoties uz vienotajā tirgū gūtajiem sasniegumiem saistībā ar finanšu pakalpojumiem un kapitālu, ir jāizveido patiesa kapitāla tirgu savienība.

Spēcīgas enerģētikas savienības izveidei būtu jānodrošina cenas ziņā pieejama, droša un ilgtspējīga energoapgāde uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam un pāreja uz konkurētspējīgu, resursu ziņā efektīvu mazoglekļa ekonomiku būtu rentabli jāīsteno tā, lai cita starpā tiktu veiktas reformas gan pieprasījuma, gan piedāvājuma jomā, vienlaikus veicinot zaļās darbvietas, ekotehnoloģijas un inovatīvus risinājumus. Tādēļ enerģētikas un transporta nozarēm joprojām jāvelta īpaša uzmanība, tostarp attiecībā uz starpsavienojumiem un infrastruktūru.

Savienības tiesību aktos būtu jākoncentrējas uz tādiem aspektiem, kurus vislabāk var risināt Eiropas līmenī, un šādu aktu sagatavošanā būtu jāņem vērā to ietekme ekonomikas, vides un sociālajā jomā. Vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana pāri robežām, palielinot regulējuma prognozējamību un pilnībā ievērojot konkurences noteikumus, veicinās turpmāku investīciju piesaisti. Labāk funkcionējoša un paredzamāka darījumdarbības vide ir īpaši svarīga tīklu nozarēs, kam raksturīgs ilgs investīciju horizonts un lielas sākotnējās investīcijas. Turpmāk būtu jāpilnveido iekšējā tirgus ārējā dimensija.

4. pamatnostādne. Sekmēt stabilākas un izaugsmei labvēlīgākas publiskās finanses

Stabilas publiskās finanses ir nozīmīgs nosacījums izaugsmei un darbvietu veidošanai. Fiskālā stabilitāte ir būtiska, lai nodrošinātu ieguldītāju uzticēšanos un fiskālās manevrēšanas iespējas, kas nepieciešamas, lai novērstu negaidītu notikumu attīstību un maksimāli palielinātu publisko finanšu pozitīvo ieguldījumu ekonomikā. Tas arī rada piemērotus apstākļus izaugsmes un investīciju veicināšanai. Dalībvalstīm būtu ilgtermiņā jānodrošina kontrole pār budžeta deficīta un parāda līmeni. Fiskālā politika jāīsteno, ievērojot uz Savienības noteikumiem balstītu regulējumu, it sevišķi Stabilitātes un izaugsmes paktu, ko papildina pienācīga valsts budžeta kārtība. Fiskālajai politikai būtu jāatspoguļo ekonomiskā situācija un ilgtspējas riski dalībvalstu līmenī, vienlaikus nodrošinot labu ekonomikas politikas koordinēšanu. Eurozonas dalībvalstis tiek aicinātas turpināt cieši pārraudzīt un apspriest eurozonas fiskālās situācijas kopainu, tostarp fiskālo nostāju.

Izstrādājot un īstenojot budžeta konsolidācijas pasākumus, stratēģijās prioritāte būtu jāpiešķir izaugsmi veicinošiem izdevumu posteņiem tādās jomās kā izglītība, prasmes un nodarbinātība, pētniecība, attīstība un inovācija, investīcijas tīklos, kas labvēlīgi ietekmē ražīgumu. Izdevumu reformām vajadzētu būt vērstām uz valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu; šādas reformas var īstenot, piemēram, veicot izdevumu pārskatīšanu, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti.

Izdevumu reformas, kas veicina efektīvu resursu sadalījumu, lai atbalstītu izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus saglabājot kapitālu, vajadzības gadījumā būtu jāpapildina ar ieņēmumu sistēmu modernizāciju. Būtu jāturpina izvērtēt kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Sloga pārcelšana uz izaugsmi veicinošākiem nodokļiem, vienlaikus nodrošinot atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam, var palīdzēt novērst tirgus neefektivitāti un likt pamatus ilgtspējīgai attīstībai un darbvietu radīšanai. Tajā pašā laikā, veicot jebkādas izmaiņas nodokļu sistēmā, ir svarīgi ņemt vērā sadales ietekmi. Nodokļu sistēmas efektivitāti varētu uzlabot ar nodokļu bāzes paplašināšanu, piemēram, atceļot vai samazinot atbrīvojumu un preferenciālu režīmu piemērošanu un apjomu, pārbaudot nodokļu izdevumu darbības jomu un efektivitāti un stiprinot nodokļu administrāciju, vienkāršojot nodokļu sistēmu un apkarojot krāpšanu nodokļu jomā un agresīvu nodokļu plānošanu.