Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R0610

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 610/2013 ( 2013. gada 26. jūnijs ), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, Padomes Regulu (EK) Nr. 1683/95 un Regulu (EK) Nr. 539/2001, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 un Regulu (EK) Nr. 810/2009

OV L 182, 29.6.2013, p. 1–18 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 18/12/2018

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/610/oj

29.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 610/2013

(2013. gada 26. jūnijs),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, Padomes Regulu (EK) Nr. 1683/95 un Regulu (EK) Nr. 539/2001, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 un Regulu (EK) Nr. 810/2009

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Savienības politikas mērķis ārējo robežu jomā ir panākt integrētu pārvaldību, lai nodrošinātu vienādu un stingru kontroli un uzraudzību, kas ir ar personu brīvu pārvietošanos Savienībā cieši saistīts faktors un ir būtisks brīvības, drošības un tiesiskuma telpas aspekts. Šajā nolūkā būtu jāizveido kopīgi noteikumi par standartiem un procedūrām ārējo robežu kontrolei, ņemot vērā īpašo un nesamērīgo spiedienu, ar ko pie savām ārējām robežām saskaras dažas dalībvalstis. Noteikumu galvenajam principam vajadzētu būt dalībvalstu solidaritātei.

(2)

Personu brīva pārvietošanās Šengenas zonā ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem. Pārvietošanās brīvība ir viena no pamattiesībām, kuras īstenošanas nosacījumi ir noteikti Līgumā par Eiropas Savienību ("LES") un Līgumā par Eiropas Savienības darbību ("LESD"), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (2).

(3)

Lai atteiktos no kontroles pie iekšējām robežām, ir vajadzīga pilnīga dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās attiecībā uz to spēju pienācīgi īstenot papildu pasākumus, kas ļauj šo kontroli atcelt.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (3) stājās spēkā 2006. gada 13. oktobrī.

(5)

Pēc vairākiem praktiskas piemērošanas gadiem ir radusies gan nepieciešamība veikt vairākus grozījumus, pamatojoties uz dalībvalstu un Komisijas praktisko pieredzi Regulas (EK) Nr. 562/2006 piemērošanā, Šengenas novērtējumu rezultātiem, dalībvalstu sniegtiem ziņojumiem un lūgumiem, un izmaiņām Savienības primārajos un sekundārajos tiesību aktos, gan nepieciešamība izskaidrot un efektīvāk konstatēt nopietnas tehniskas problēmas.

(6)

Komisijas 2009. gada 21. septembra ziņojumā par to, kā darbojas noteikumi par spiedogu iespiešanu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 562/2006 10. un 11. pantu, kā arī Komisijas 2010. gada 13. oktobra ziņojumā par Regulas (EK) Nr. 562/2006 III sadaļas (Iekšējās robežas) piemērošanu ir ietverti konkrēti ierosinājumi tehniskiem grozījumiem Regulā (EK) Nr. 562/2006.

(7)

Regulā (EK) Nr. 562/2006 ir nepieciešami daži grozījumi saistībā ar nesen pieņemtajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (4), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (5).

(8)

Lai atspoguļotu izmaiņas Regulā (EK) Nr. 562/2006 un pašreizējo juridisko situāciju, būtu jāgroza arī daži noteikumi Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (6) ("Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu").

(9)

Saskaņā ar spriedumu lietā C-241/05 Nicolae Bot/Préfet du Val-de-Marne  (7) ir nepieciešams grozīt noteikumus, kas attiecas uz atļautā īstermiņa uzturēšanās ilguma Savienībā aprēķināšanu. Skaidri, vienkārši un saskaņoti noteikumi visos tiesību aktos, kuros regulēts šis jautājums, palīdzētu gan ceļotājiem, gan robežu un vīzu iestādēm. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 562/2006, Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (8), un Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (10) un Regula (EK) Nr. 810/2009.

(10)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1168/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (11) (Frontex) ("Aģentūra"), tiek uzlabota ārējo robežu integrēta pārvaldība un vēl vairāk veicināta Aģentūras loma atbilstīgi Savienības mērķim izstrādāt politiku pakāpeniskai integrētas robežu pārvaldības koncepcijas ieviešanai.

(11)

Lai saskaņotu Regulas (EK) Nr. 562/2006 noteikumus ar LESD, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz papildu pasākumu pieņemšanu uzraudzības regulēšanai, kā arī attiecībā uz grozījumiem Regulas (EK) Nr. 562/2006 pielikumos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt tehniskus grozījumus esošajos Regulas (EK) Nr. 562/2006 un Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, kā arī Regulas (EK) Nr. 1683/95, Regulas (EK) Nr. 539/2001, Regulas (EK) Nr. 767/2008 un Regulas (EK) Nr. 810/2009 noteikumos, var sasniegt tikai Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(13)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (12), – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai (13).

(14)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana (14), kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (15) 3. pantu.

(15)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana (16), kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 3. pantu (17).

(16)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos valsts tiesību aktos.

(17)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (18); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(18)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (19); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 562/2006 grozījumi

Ar šo Regulu (EK) Nr. 562/2006 groza šādi.

1)

Regulas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"c)

dalībvalstu jūras, upju un ezeru ostas, ko izmanto regulārai iekšējai prāmju satiksmei;";

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4.

"regulāra iekšēja prāmju satiksme" ir prāmju satiksme starp noteiktām divām vai vairākām ostām dalībvalstu teritorijā, nepiestājot nevienā ostā ārpus dalībvalstu teritorijas un nodrošinot pasažieru un transportlīdzekļu pārvadājumus saskaņā ar publicētiem kustības sarakstiem;"

c)

panta 5. punktu groza šādi:

i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:

"5)

"personas, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesībām" ir:";

ii)

a) apakšpunktā atsauci uz "17. panta 1. punktu" aizstāj ar atsauci uz "20. panta 1. punktu";

iii)

b) apakšpunktā vārdu "Kopienu" aizstāj ar vārdu "Savienību";

d)

panta 6. punktā atsauci uz "17. panta 1. punktu" aizstāj ar atsauci uz "20. panta 1. punktu";

e)

iekļauj šādu punktu:

"8a)

"kopīga robežšķērsošanas vieta" ir jebkura robežšķērsošanas vieta, kura atrodas dalībvalsts teritorijā vai trešās valsts teritorijā un kurā dalībvalsts robežsargi un trešās valsts robežsargi vienu pēc otras veic izceļošanas un ieceļošanas pārbaudes saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem un atbilstīgi divpusējam nolīgumam;";

f)

panta 15. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"15)

"uzturēšanās atļauja" ir:

a)

visas uzturēšanās atļaujas, ko dalībvalstis izsniegušas atbilstoši vienotajai formai, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (20), un uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK;

b)

visi citi dokumenti, ko dalībvalsts izsniegusi trešo valstu valstspiederīgajiem, atļaujot uzturēties tās teritorijā, kuri ir paziņoti un pēc tam publicēti saskaņā ar 34. pantu, izņemot

i)

pagaidu atļaujas, kuras izdod uz laiku, kamēr izskata vai nu pirmo pieprasījumu izsniegt a) apakšpunktā minēto uzturēšanās atļauju, vai arī patvēruma pieprasījumu, un

ii)

vīzas, ko dalībvalstis izsniegušas atbilstoši vienotajai formai, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (21);

g)

iekļauj šādu punktu:

"18a)

"darbinieks, kas strādā jūrā" ir persona, kas strādā uz iekārtām jūrā, kuras atrodas dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos vai ekskluzīvajā jūras ekonomiskās izmantošanas zonā, kā noteikts starptautiskajās jūras tiesībās, un kas regulāri atgriežas dalībvalstu teritorijā, izmantojot jūras vai gaisa transportu;";

2)

Regulas 3. panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a)

tādu personu tiesības, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesībām;";

3)

Regulā iekļauj šādu pantu:

"3.a pants

Pamattiesības

Piemērojot šo regulu, dalībvalstis pilnībā ievēro attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu ("Pamattiesību harta"), atbilstīgos starptautisko tiesību aktus, tostarp 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā pieņemto Konvenciju par bēgļu statusu ("Ženēvas konvencija"), saistības attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieejamību, jo īpaši neizraidīšanas principu, un pamattiesības. Saskaņā ar vispārējiem Savienības tiesību principiem lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, ir jāpieņem, katru gadījumu izskatot atsevišķi.";

4)

Regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Atkāpjoties no 1. punkta, izņēmumus no pienākuma ārējās robežas šķērsot vienīgi robežšķērsošanas vietās un noteiktā darba laikā var pieļaut šādos gadījumos:

a)

personām vai personu grupām, ja rodas īpaša vajadzība atsevišķā gadījumā ārējās robežas šķērsot ārpus robežšķērsošanas vietām vai ārpus noteiktā darba laika, ar noteikumu, ka tām ir valsts tiesību aktos paredzētas atļaujas un tas nav pretrunā dalībvalstu sabiedriskās kārtības un iekšējās drošības interesēm. Dalībvalstis var divpusējos nolīgumos noteikt īpašu kārtību. Par valsts tiesību aktos un divpusējos nolīgumos paredzētajiem vispārējiem izņēmumiem paziņo Komisijai saskaņā ar 34. pantu;

b)

personām vai personu grupām neparedzamās ārkārtas situācijās;

c)

saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas izklāstīti 18. un 19. pantā saistībā ar VI un VII pielikumu.";

5)

Regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:

"1.   Attiecībā uz plānotu uzturēšanos dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, katru reizi ņemot vērā pēdējās uzturēšanās 180 dienu laikposmu, uz trešo valstu valstspiederīgajiem attiecas šādi ieceļošanas noteikumi:";

ii)

a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a)

viņiem ir derīgs ceļošanas dokuments, kas dod tiesības to turētājam šķērsot robežu un kas atbilst šādiem kritērijiem:

i)

tas ir derīgs vēl vismaz trīs mēnešus pēc datuma, kurā paredzēts izceļot no dalībvalstu teritorijas. Pamatotā ārkārtas gadījumā no šādas prasības var atteikties;

ii)

tas ir izdots pēdējo desmit gadu laikā;";

b)

pantā iekļauj šādu punktu:

"1.a   Saistībā ar 1. punkta īstenošanu par ieceļošanas dienu uzskata pirmo uzturēšanās dienu dalībvalstu teritorijā un par izceļošanas dienu uzskata pēdējo uzturēšanās dienu dalībvalstu teritorijā. Uzturēšanās laikposmus, kas atļauti saskaņā ar uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu, uzturēšanās dalībvalstu teritorijā ilguma aprēķinā neņem vērā.";

c)

panta 4. punktu groza šādi:

i)

a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a)

trešo valstu valstspiederīgajiem, kas neatbilst visiem 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, bet kam ir kādas dalībvalsts izdota uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, ir atļauts tranzītā ieceļot pārējo dalībvalstu teritorijās, lai varētu nonākt dalībvalstī, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu, ja vien viņi nav iekļauti tādas dalībvalsts brīdinājumu sarakstā, kuras ārējās robežas viņi ir iecerējuši šķērsot, un brīdinājumam nav pievienots norādījums atteikt ieceļošanu vai tranzītu;";

ii)

b) apakšpunkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu:

"b)

trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri atbilst 1. punktā, izņemot tā b) apakšpunktu, paredzētajiem nosacījumiem un kuri ierodas pie robežas, var atļaut ieceļot dalībvalstu teritorijās, ja vīzu izsniedz pie robežas saskaņā ar 35. un 36. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (22).

Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 46. pantu un tās XII pielikumu vāc statistikas datus par pie robežas izsniegtajām vīzām.

6)

Regulas 6. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"1.   Robežsargi, pildot pienākumus, pilnībā respektē cilvēku cieņu, jo īpaši neaizsargātu personu gadījumā.";

7)

Regulas 7. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktā otro, trešo un ceturto daļu aizstāj ar šādu tekstu:

"Šā punkta pirmajā daļā minētā minimālā pārbaude ir obligāta personām, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesībām.

Veicot minimālās pārbaudes personām, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesībām, robežsargi tomēr var izlases kārtībā pārbaudīt informāciju valstu un Eiropas datubāzēs, lai pārliecinātos, ka attiecīgās personas nerada reālus, konkrētus un pietiekami nopietnus draudus dalībvalstu iekšējai drošībai, sabiedriskai kārtībai, starptautiskām attiecībām vai neapdraud cilvēku veselību.

Informācijas pārbaudes rezultāti neapdraud tādu personu, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesībām, tiesības ieceļot attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kā noteikts Direktīvā 2004/38/EK.";

b)

panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"Neskarot otrās daļas noteikumus, trešās valsts valstspiederīgos, kam jāveic pilna pārbaude otrajā līnijā, valodā, kuru viņi saprot vai kuru, saprātīgi pieņemot, viņiem būtu jāsaprot, rakstiski vai citādā efektīvā veidā informē par šādas pārbaudes mērķi un procedūru.";

c)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

"6.   Personām, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesībām, veic pārbaudes saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK.";

d)

pievieno šādu punktu:

"8.   Ja tiek piemērots 4. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkts, dalībvalstis var paredzēt arī atkāpes no šajā pantā iekļautajiem noteikumiem.";

8)

Regulas 9. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.

a)

Personas, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesībām, var izmantot joslas, kas apzīmētas ar III pielikuma A daļā doto zīmi ("ES, EEZ, CH"). Tās var izmantot arī joslas, kas apzīmētas ar III pielikuma B1 daļā doto zīmi ("nav nepieciešama vīza") un B2 daļā doto zīmi ("visas pases").

Trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2001 neattiecas prasība, lai tiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, būtu vīza, un tie trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir derīga uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, var izmantot joslas, kas apzīmētas ar šīs regulas III pielikuma B1 daļā doto zīmi ("nav nepieciešama vīza"). Viņi var izmantot arī joslas, kas apzīmētas ar šīs regulas III pielikuma B2 daļā doto zīmi ("visas pases").

b)

Visas pārējās personas izmanto joslas, kas apzīmētas ar III pielikuma B2 daļā doto zīmi ("visas pases").

a) un b) apakšpunktā minētās zīmju norādes var būt valodā vai valodās, kādas katra dalībvalsts uzskata par piemērotām.

Atsevišķu joslu, kas apzīmētas ar III pielikuma B1 daļā doto zīmi ("nav nepieciešama vīza"), nodrošināšana nav obligāta. Dalībvalstis lemj, vai minētās joslas izveidot un kurās robežšķērsošanas vietās to darīt atbilstoši praktiskām vajadzībām.";

b)

5. punktu svītro;

9)

Regulas 10. pantu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu "Spiedogu iespiešana ceļošanas dokumentos";

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Tādu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri ir tāda Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, uz kuru attiecas Direktīva 2004/38/EK, bet kuri neuzrāda minētajā direktīvā paredzēto uzturēšanās atļauju, iespiež spiedogus, viņiem ieceļojot un izceļojot.

Tādu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri ir tādu trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļi, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesībām, bet neuzrāda Direktīvā 2004/38/EK paredzēto uzturēšanās atļauju, iespiež spiedogus, viņiem ieceļojot un izceļojot.";

c)

panta 3. punktu groza šādi:

i)

pirmajā daļā pievieno šādus apakšpunktus:

"f)

starptautiskās satiksmes pasažieru un preču vilcienu apkalpes locekļu ceļošanas dokumentos;

g)

to trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri uzrāda Direktīvā 2004/38/EK paredzētās uzturēšanās atļaujas.";

ii)

otro daļu aizstāj ar šādu:

"Ārkārtas gadījumos pēc trešās valsts valstspiederīgā lūguma ieceļošanas vai izceļošanas spiedogu var nespiest, ja iespiests spiedogs attiecīgai personai varētu radīt nopietnus sarežģījumus. Tādā gadījumā ieceļošanu vai izceļošanu reģistrē atsevišķā lapā, kurā norādīts minētās personas vārds, uzvārds un pases numurs. Šo lapu izsniedz trešās valsts valstspiederīgajam. Dalībvalstu kompetentās iestādes var glabāt statistikas datus par šādiem izņēmuma gadījumiem un šos statistikas datus var iesniegt Komisijai.";

10)

Regulas 11. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.   Ja 1. punktā minēto pieņēmumu neatspēko, trešās valsts valstspiederīgos var aizsūtīt atpakaļ saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (23), un saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot minēto direktīvu.

b)

pievieno šādu punktu:

"4.   Ja nav izceļošanas spiedoga, attiecīgos 1. un 2. punkta noteikumus piemēro pēc analoģijas.";

11)

Regulas 12. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Robežuzraudzības galvenais mērķis ir nepieļaut neatļautu robežas šķērsošanu, apkarot pārrobežu noziedzību un veikt pasākumus pret personām, kas robežu šķērsojušas nelikumīgi. Persona, kura ir nelegāli šķērsojusi robežu un kurai nav tiesību uzturēties attiecīgās dalībvalsts teritorijā, tiek aizturēta un attiecībā uz šo personu tiek sāktas procedūras saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK".

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5.   Attiecībā uz papildu noteikumiem, kas reglamentē uzraudzību, Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu.";

12)

Regulas 13. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5.   Dalībvalstis vāc statistikas datus par to personu skaitu, kam atteikta ieceļošana, par atteikuma iemesliem, to personu valstspiederību, kam atteikta ieceļošana, un to, pie kāda veida robežas (sauszemes, lidostas vai jūras) ieceļošana atteikta, un katru gadu šos statistikas datus iesniedz Komisijai (Eurostat) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību (24).

13)

Regulas 15. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

"Dalībvalstis nodrošina, ka robežsargi ir profesionāļi, kas ir specializējušies un attiecīgi apmācīti, ņemot vērā kopējas robežsargu mācību pamatprogrammas, kuras izstrādājusi Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004. Mācību programmās iekļauj specializētas mācības, kā atklāt un risināt situācijas saistībā ar neaizsargātām personām, piemēram, nepavadītiem nepilngadīgajiem un cilvēku tirdzniecības upuriem. Dalībvalstis ar Aģentūras atbalstu veicina to, lai robežsargi mācītos valodas, kas ir vajadzīgas viņu pienākumu pildīšanai.";

14)

Regulas 18. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Minētajos īpašajos noteikumos var būt paredzētas atkāpes no 4. un 5. panta un no 7. līdz 13. pantam.";

15)

Regulas 19. panta 1. punktu groza šādi:

a)

tā pirmajai daļai pievieno šādus apakšpunktus:

"g)

glābšanas dienesti, policija un ugunsdzēsēju brigādes, un robežsargi;

h)

darbinieki, kas strādā jūrā.";

b)

otro daļu aizstāj ar šādu:

"Minētajos īpašajos noteikumos var būt paredzētas atkāpes no 4. un 5. panta un no 7. līdz 13. pantam."

16)

Regulas 21. panta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"d)

iespēju dalībvalstij pieņemt tiesību aktu par trešo valstu valstspiederīgo pienākumu saskaņā ar Šengenas nolīguma 22. pantu ziņot par atrašanos tās teritorijā.";

17)

Regulas 32. pantu aizstāj ar šādu:

"32. pants

Grozījumi pielikumos

Attiecībā uz grozījumiem III, IV un VIII pielikumā Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu.";

18)

Regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

"33. pants

Deleģējuma īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.   Regulas 12. panta 5. punktā un 32. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus piešķir Komisijai uz nenoteiktu laiku, sākot no 2013. gada 19. jūlijs.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 12. panta 5. punktā un 32. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā dienu pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neietekmē neviena jau spēkā esoša deleģētā tiesību akta derīgumu.

4.   Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 12. panta 5. punktu un 32. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem."

19)

Regulas 34. panta 1. punktu groza šādi:

a)

a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a)

uzturēšanās atļauju sarakstu, nodalot atsevišķi tās atļaujas, uz kurām attiecas 2. panta 15. punkta a) apakšpunkts, un tās, uz kurām attiecas 2. panta 15. punkta b) apakšpunkts, un pievienojot to atļauju paraugus, uz kurām attiecas 2. panta 15. punkta b) apakšpunkts. Uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK, īpaši izceļ kā tādas, un nodrošina to uzturēšanās atļauju paraugus, kuras nav izsniegtas saskaņā ar vienoto uzturēšanās atļauju formu, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1030/2002.";

b)

pievieno šādus apakšpunktus:

"ea)

4. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos izņēmumus no noteikumiem attiecībā uz ārējo robežu šķērsošanu;

eb)

10. panta 3. punktā minētos statistikas datus.";

20)

Regulas 37. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"Dalībvalstis paziņo Komisijai savus noteikumus, kas attiecas uz 21. panta c) un d) apakšpunktu, 4. panta 3. punktā minētos sodus un divpusējos nolīgumus, kādus atļauj šī regula. Par turpmākām izmaiņām minētajos noteikumos paziņo piecu darbdienu laikā.";

21)

Regulas (EK) Nr. 562/2006 III, IV, VI, VII un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Grozījumi Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu

Ar šo Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, groza šādi:

1)

konvencijas 18. panta 1. punktā vārdus "trim mēnešiem" aizstāj ar vārdiem "90 dienām";

2)

konvencijas 20. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā vārdus "trīs mēnešus sešu mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas" aizstāj ar vārdiem "90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā";

b)

panta 2. punktā vārdus "trim mēnešiem" aizstāj ar vārdiem "90 dienām";

3)

konvencijas 21. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā vārdus "trīs mēnešus sešu mēnešu laikā" aizstāj ar vārdiem "90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā";

b)

3. punktu svītro;

4)

konvencijas 22. pantu aizstāj ar šādu:

"22. pants

Ārvalstniekiem, kas likumīgi ieceļojuši kādas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, var likt pieteikties šīs Līgumslēdzējas Puses kompetentajās iestādēs saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas Puses paredzētajiem nosacījumiem. Šādiem ārvalstniekiem ir jāpiesakās vai nu ieceļojot valstī, vai arī trīs darbdienu laikā pēc ieceļošanas pēc tās Līgumslēdzējas Puses izvēles, kuras teritorijā viņi ieceļo.";

5)

136. pantu svītro.

3. pants

Regulas (EK) Nr. 1683/95 grozījums

Regulas (EK) Nr. 1683/95 5. pantu aizstāj ar šādu:

"5. pants

Šajā regulā "vīza" ir vīza, kā tā definēta 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (25).

4. pants

Regulas (EK) Nr. 539/2001 grozījums

Regulu (EK) Nr. 539/2001 groza šādi.

1)

Regulas 1. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"Gadījumā, ja uzturēšanās nav ilgāka par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā, II pielikuma sarakstā minēto trešo valstu pilsoņi ir atbrīvoti no 1. punktā paredzētās prasības.";

2)

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

"2. pants

Šajā regulā "vīza" ir vīza, kā tā definēta 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (26).

5. pants

Regulas (EK) Nr. 767/2008 grozījums

Regulas (EK) Nr. 767/2008 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:

"iv)

attiecīgajā 180 dienu laikposmā jau ir 90 dienas uzturējies dalībvalstu teritorijā ar vienotu vīzu vai vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu;".

6. pants

Regulas (EK) Nr. 810/2009 grozījumi

Ar šo Regulu (EK) Nr. 810/2009 groza šādi.

1)

Regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Ar šo regulu paredz procedūras un nosacījumus, lai izsniegtu vīzas tranzītam vai plānotām uzturēšanās reizēm dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nav ilgāks par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā.";

2)

Regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a)

tranzītā šķērsot vai plānoti uzturēties dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā;";

3)

Regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b)

ja pēc konsulāta ieskatiem pamatotu iemeslu dēļ pieteikuma iesniedzējam izsniedz jaunu vīzu tajā pašā 180 dienu laikposmā, kurā viņš jau ir izmantojis vienotu vīzu vai vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu ar uzturēšanās termiņu 90 dienas.";

4)

Regulas 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:

"iv)

attiecīgajā 180 dienu laikposmā jau ir 90 dienas uzturējies dalībvalstu teritorijā ar vienotu vīzu vai vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu;";

5)

Regulas (EK) Nr. 810/2009 VI, VII un XI pielikumus groza atbilstoši šīs regulas II pielikumam.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2013. gada 19. jūlijs.

Regulas 1. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) punktu, 1. panta 5. punkta b) apakšpunktu, 2. panta 1. punktu un 2. punktu, 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu, 3. pantu, 4. pantu, 5. pantu un 6. pantu, kā arī I pielikuma 3. punktu un II pielikumu piemēro no 2013. gada 18. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2013. gada 26. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. SHATTER


(1)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 20. jūnija lēmums.

(2)  OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

(3)  OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.

(5)  OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.

(6)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(7)  Krājums 2006, I-9627. lpp.

(8)  OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.

(9)  OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.

(10)  OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

(11)  OV L 304, 22.11.2011., 1. lpp.

(12)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(13)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(14)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(15)  OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(16)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(17)  OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

(18)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(19)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(20)  OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.

(21)  OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.";

(22)  OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.";

(23)  OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.";

(24)  OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.";

(25)  OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.".

(26)  OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.".


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 562/2006 pielikumus groza šādi.

1)

III pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma B daļu aizstāj ar šādu:

"B1 daļa:

"nav nepieciešama vīza";

Image

B2 daļa:

"visas pases".

Image"

b)

pielikuma C daļā starp zīmēm "ES, EEZ, CH" un zīmēm "VISAS PASES" iekļauj šādas zīmes:

"Image Image Image";

2)

IV pielikuma 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"3.

Ja ieceļo un izceļo trešo valstu valstspiederīgie, kam ir vajadzīga vīza, spiedogu parasti iespiež lapā, kas atrodas pretī lapai, kur ir vīza.";

3)

V pielikumā B daļā Ieceļošanas atteikuma pie robežas standartveidlapas F) punktu aizstāj ar šādu:

"

F)

viņš(viņa) iepriekšējo 180 dienu laikā jau 90 dienas ir uzturējies(-usies) Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā".

4)

VI pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. punktu groza šādi:

i)

1.1. punktā iekļauj šādu:

"1.1.4.   Kopīgas robežšķērsošanas vietas

1.1.4.1.

Dalībvalstis var slēgt vai paturēt spēkā divpusējus nolīgumus ar kaimiņos esošām trešām valstīm attiecībā uz kopīgu robežšķērsošanas vietu izveidi, kurās dalībvalsts robežsargi un trešās valsts robežsargi saskaņā ar savu valstu tiesību aktiem otras puses teritorijā vienu pēc otras veic ieceļošanas un izceļošanas pārbaudes. Kopīgās robežšķērsošanas vietas var atrasties vai nu dalībvalsts teritorijā, vai arī trešās valsts teritorijā.

1.1.4.2.

Kopīgās robežšķērsošanas vietas, kas atrodas dalībvalsts teritorijā: Divpusējos nolīgumos, ar kuriem izveido kopīgas robežšķērsošanas vietas, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, iekļauj atļauju trešās valsts robežsargiem veikt savus uzdevumus dalībvalstī, ievērojot šādus principus:

a)

Starptautiskā aizsardzība. Trešās valsts valstspiederīgajam, kas lūdz starptautisku aizsardzību dalībvalsts teritorijā, nodrošina piekļuvi attiecīgās dalībvalsts procedūrām saskaņā ar Savienības acquis patvēruma jomā.

b)

Personas aizturēšana vai īpašuma atsavināšana. Ja trešās valsts robežsargiem kļūst zināmi fakti, kas pamato personas aizturēšanu vai apsardzības piemērošanu šai personai, vai īpašuma atsavināšanu, viņi par šiem faktiem informē dalībvalsts iestādes un dalībvalsts iestādes nodrošina attiecīgus pēcpasākumus saskaņā ar valsts, Savienības un starptautiskajām tiesībām neatkarīgi no attiecīgās personas valstspiederības.

c)

Personas, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesībām un ieceļo Savienības teritorijā. Trešās valsts robežsargi nedrīkst kavēt personas, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesībām, ieceļot Savienības teritorijā. Ja ir iemesli, uz kuru pamata var liegt izceļot no attiecīgās trešās valsts, trešās valsts robežsargi par šiem iemesliem informē dalībvalsts iestādes un dalībvalsts iestādes nodrošina attiecīgus pēcpasākumus saskaņā ar valsts, Savienības un starptautiskajām tiesībām.

1.1.4.3.

Kopīgās robežšķērsošanas vietas, kas atrodas trešās valsts teritorijā: Divpusējos nolīgumos, ar kuriem izveido kopīgas robežšķērsošanas vietas, kas atrodas trešās valsts teritorijā, iekļauj atļauju dalībvalsts robežsargiem veikt savus uzdevumus trešā valstī. Šīs regulas nolūkos tiek uzskatīts, ka visas pārbaudes, kuras dalībvalstu robežsargi veic kopīgā robežšķērsošanas vietā, kas atrodas trešās valsts teritorijā, tiek veiktas attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Dalībvalstu robežsargi savus uzdevumus veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 562/2006 un ievērojot šādus principus.

a)

Starptautiskā aizsardzība. Trešās valsts valstspiederīgajam, kas ir izgājis izceļošanas kontroli, kuru veic trešās valsts robežsargi, un pēc tam dalībvalsts robežsargiem, kas atrodas trešajā valstī, lūdz starptautisko aizsardzību, nodrošina piekļuvi attiecīgajām dalībvalstu procedūrām saskaņā ar Savienības acquis patvēruma jomā. Trešās valsts iestādes akceptē attiecīgās personas pārvietošanu uz dalībvalsts teritoriju.

b)

Personas aizturēšana vai īpašuma atsavināšana. Ja dalībvalsts robežsargiem kļūst zināmi fakti, kas pamato personas aizturēšanu vai apsardzības piemērošanu šai personai, vai īpašuma atsavināšanu, viņi rīkojas saskaņā ar valsts, Savienības un starptautiskajām tiesībām. Trešās valsts iestādes akceptē attiecīgās personas vai objekta pārvietošanu uz dalībvalsts teritoriju.

c)

Piekļuve IT sistēmām. Dalībvalstu robežsargi var izmantot informācijas sistēmas, ar ko apstrādā personas datus saskaņā ar 7. pantu. Dalībvalstīm ir atļauts ieviest tehniskus un organizatoriskus drošības pasākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu pazaudēšanu, pārveidošanu, nesankcionētu atklāšanu vai piekļuvi, tostarp trešās valsts iestāžu piekļuvi.

1.1.4.4.

Pirms tiek noslēgti vai grozīti jebkādi divpusēji nolīgumi par kopīgām robežšķērsošanas vietām ar trešajām kaimiņvalstīm, attiecīgā dalībvalsts apspriežas ar Komisiju par nolīguma saderību ar atbilstošajiem Savienības tiesību aktiem. Par jau spēkā esošiem divpusējiem nolīgumiem ziņo Komisijai līdz 2014. gada 20. janvāris.

Ja Komisija uzskata, ka nolīgums nav saderīgs ar atbilstošajiem Savienības tiesību aktiem, tā ziņo attiecīgajai dalībvalstij. Dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai pieņemamā laikā grozītu nolīgumu tādā veidā, ka tiek novērstas konstatētās nesaderības.";

ii)

pielikuma 1.2. punktā 1.2.1. un 1.2.2. punktu aizstāj ar šādiem:

"1.2.1.

Vilcienos, kas šķērso ārējās robežas, arī preču vilcienos vai tukšos vilcienos, veic gan vilcienu pasažieru, gan personāla pārbaudes. Dalībvalstis var slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus par to, kā veikt šīs pārbaudes, ievērojot 1.1.4. punktā izklāstītos principus. Šīs pārbaudes veic vienā no šīm vietām:

pirmajā pienākšanas stacijā vai pēdējā atiešanas stacijā dalībvalsts teritorijā,

vilcienā, tranzīta laikā no pēdējās atiešanas stacijas trešā valstī līdz pirmajai pienākšanas stacijai dalībvalsts teritorijā vai otrādi,

pēdējā atiešanas stacijā vai pirmajā pienākšanas stacijā trešās valsts teritorijā.

1.2.2.

Turklāt, lai sekmētu ātrgaitas pasažieru vilcienu satiksmes plūsmas, dalībvalstis, kuru teritorijā vilcieni iebrauc no trešām valstīm, savstarpēji vienojoties ar attiecīgām trešām valstīm, var arī pieņemt lēmumu, ievērojot1.1.4. punktā izklāstītos principus, personu ieceļošanas pārbaudes vilcienos no trešām valstīm veikt vienā no šīm vietām:

trešās valsts stacijās, kur personas iekāpj vilcienā,

stacijās dalībvalstu teritorijā, kur personas izkāpj no vilciena,

vilcienos tranzīta laikā starp stacijām trešās valsts teritorijā un stacijām dalībvalstu teritorijā ar noteikumu, ka personas paliek vilcienā.";

b)

pielikuma 3.1. punktu aizstāj ar šādu:

"3.1.   Vispārējās jūras satiksmes pārbaudes procedūras

3.1.1.

Pārbaudes uz kuģiem veic ienākšanas vai iziešanas ostā vai šim nolūkam paredzētā vietā, kas atrodas kuģa tiešā tuvumā, vai uz kuģa teritoriālajos ūdeņos, kā definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā. Dalībvalstis var slēgt nolīgumus, saskaņā ar kuriem pārbaudes var veikt arī braucienu laikā vai kādas trešās valsts teritorijā, kad kuģis ienāk ostā vai iziet no tās, ievērojot 1.1.4. punktā noteiktos principus.

3.1.2.

Kapteinis, kuģa aģents vai cita persona, kuru pienācīgi pilnvarojis kapteinis vai kura ir oficiāli apstiprināta attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā (abos gadījumos turpmāk "kapteinis"), sastāda apkalpes un visu pasažieru sarakstu, iekļaujot informāciju, kas tiek prasīta Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL konvencija) 5. veidlapā (apkalpes saraksts) un 6. veidlapā (pasažieru saraksts), kā arī attiecīgā gadījumā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numurus:

vēlākais divdesmit četras stundas pirms ierašanās ostā vai

ne vēlāk kā brīdī, kad kuģis izbrauc no iepriekšējās ostas, ja reisa laiks ir mazāks par 24 stundām, vai

tiklīdz šī informācija ir pieejama, ja ierašanās osta nav zināma vai mainās reisa laikā.

Kapteinis nosūta sarakstu(s) robežsargiem vai, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos, citām attiecīgajām iestādēm, kuras sarakstu(s) nekavējoties nosūta robežsargiem.

3.1.3.

Saņemšanas apstiprinājumu (parakstītu saraksta(u) kopiju vai elektronisku saņemšanas apstiprinājumu) robežsargi vai 3.1.2. punktā minētās iestādes atdod kapteinim, kas to pēc pieprasījuma uzrāda, kad kuģis ir ostā.

3.1.4.

Kapteinis tūlīt ziņo kompetentajai iestādei par jebkādām apkalpes sastāva vai pasažieru skaita izmaiņām.

Turklāt kapteinis tūlīt un 3.1.2. punktā noteiktajā termiņā informē kompetentās iestādes par uz kuģa esošiem bezbiļetniekiem. Tomēr bezbiļetnieki paliek kapteiņa pārziņā.

Atkāpjoties no 4. un 7. panta, personām, kas atrodas uz kuģa, neveic sistemātiskas robežpārbaudes. Tikai tad, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīzi, robežsargi tomēr veic kuģa pārmeklēšanu un uz kuģa esošo personu pārbaudi.

3.1.5.

Kapteinis laikus un saskaņā ar attiecīgā ostā spēkā esošiem noteikumiem paziņo kompetentajai iestādei par kuģa iziešanu.";

c)

pielikuma 3.2. punktu groza šādi:

i)

pielikuma 3.2.1. punktu aizstāj ar šādu:

"3.2.1.

Tiklīdz ir izstrādāts kruīza maršruts un programma un ne vēlāk kā 3.1.2. punktā noteiktajā termiņā, kruīza kuģa kapteinis nosūta tos kompetentajai iestādei.";

ii)

pielikuma 3.2.2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Tikai tad, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīzi, šo kuģu apkalpes un pasažieru pārbaudes tomēr veic.";

iii)

pielikuma 3.2.3. punkta a) un b) apakšpunktā atsauci uz "3.2.4. punktu" aizstāj ar atsauci uz "3.1.2. punktu";

iv)

pielikuma 3.2.3. punkta e) apakšpunkta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Tikai tad, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīzi, šo kuģu apkalpes un pasažieru pārbaudes tomēr veic.";

v)

pielikuma 3.2.4. punktu svītro;

vi)

pielikuma 3.2.9. punkta otro daļu svītro;

vii)

pielikuma 3.2.10. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

"i)

pielikuma 3.1.2. punktu (pienākums iesniegt pasažieru un apkalpes sarakstus) nepiemēro. Ja saskaņā ar Padomes Direktīvu 98/41/EK (1998. gada 18. jūnijs) par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām (1), jāsastāda uz kuģa esošo personu saraksts, kapteinis ne vēlāk kā trīsdesmit minūtes pēc izbraukšanas no trešās valsts ostas nosūta šā saraksta kopiju tās ostas kompetentajai iestādei, kas ir ierašanās osta dalībvalstu teritorijā.

viii)

pievieno šādu punktu:

"3.2.11.

Ja prāmis, kas ierodas no trešās valsts ar vairāk nekā vienu pieturu dalībvalstu teritorijā, uzņem pasažierus tikai atlikušajam brauciena posmam pa šo teritoriju, šiem pasažieriem izceļošanas pārbaudi veic izbraukšanas ostā, bet ieceļošanas pārbaudi – iebraukšanas ostā.

Pārbaudes personām, kas šo pieturu laikā jau atrodas uz prāmja un nav iekāpuši tajā dalībvalstu teritorijā, veic ierašanās ostā. Pretēju procedūru piemēro, ja galamērķa valsts ir trešā valsts."

ix)

pievieno šādu 3.2.12. punktu ar nosaukumu:

"Kravas pārvadājumu satiksme starp dalībvalstīm

3.2.12.

Atkāpjoties no 7. panta, robežpārbaudes neveic kuģiem, kas veic kravas pārvadājumus starp noteiktām divām vai vairākām ostām dalībvalstu teritorijā un kas nepiestāj ostās ārpus dalībvalstu teritorijas, un kas pārvadā preces.

Tikai tad, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīzi, šo kuģu apkalpes un pasažieru pārbaudes tomēr veic.";

5)

VII pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 3. punktā 3.1. un 3.2. punktu aizstāj ar šādu:

"Atkāpjoties no 4. un 7. panta, dalībvalstis var atļaut jūrniekiem, kam ir jūrnieka personu apliecinošs dokuments, kas izdots saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Konvenciju Nr. 108 (1958) par jūrnieku personu apliecinošiem dokumentiem vai Konvenciju Nr. 185 (2003) par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL konvencija) un attiecīgās valsts tiesībām, ieceļot dalībvalstu teritorijā, nokāpjot krastā, lai uzturētos ostas zonā, kurā piestāj viņu kuģis, vai tuvējās administratīvajās teritorijās, vai izceļot no dalībvalstu teritorijas, atgriežoties uz sava kuģa, neierodoties robežšķērsošanas vietā, ar nosacījumu, ka viņi ir iekļauti sava kuģa apkalpes sarakstā, kas iepriekš ir iesniegts pārbaudei attiecīgajām iestādēm.

Pamatojoties uz ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīzi, robežsargi saskaņā ar 7. pantu jūrniekus tomēr pārbauda pirms nokāpšanas krastā.";

b)

pielikuma 6. punktā pievieno šādus punktus:

"6.4.

Dalībvalstis izveido valstu kontaktpunktus apspriešanās par nepilngadīgajiem veikšanai un par to informē Komisiju. Komisija dara dalībvalstīm pieejamu šo valstu kontaktpunktu sarakstu.

6.5.

Ja rodas šaubas par kādu no apstākļiem, kas izklāstīti 6.1. līdz 6.3. punktā, robežsargi izmanto valstu kontaktpunktus apspriešanās par nepilngadīgajiem veikšanai."

c)

pielikumā pievieno šādus punktus:

"7.   Glābšanas dienesti, policija, ugunsdzēsēju brigādes un robežsargi

Kārtību, kādā ieceļo un izceļo glābšanas dienestu, policijas, ugunsdzēsēju brigāžu locekļi, kas darbojas ārkārtas situācijās, kā arī robežsargi, kas šķērso robežu, lai veiktu profesionālos uzdevumus, nosaka valsts tiesību aktos. Dalībvalstis var slēgt divpusējus nolīgumus ar trešām valstīm par šo kategoriju personu ieceļošanu un izceļošanu. Šajā kārtībā un divpusējos nolīgumos var paredzēt atkāpes no 4., 5. un 7. panta.

8.   Darbinieki, kas strādā jūrā

Atkāpjoties no 4. un 7. panta, darbiniekiem, kuri strādā jūrā, kā tie definēti 2. panta 18a) punktā, un ar jūras vai gaisa transportu regulāri atgriežas dalībvalstu teritorijā, neuzturējušies trešās valsts teritorijā, sistemātiskas pārbaudes neveic.

Tomēr, nosakot, cik bieži pārbaudes būtu jāveic, ņem vērā nelikumīgās imigrācijas draudu analīzi, jo īpaši, ja jūrā esošā objekta tiešā tuvumā ir trešās valsts piekraste.";

6)

VIII pielikumā standartveidlapu groza šādi:

a)

vārdus "ieceļošanas spiedoga" aizstāj ar vārdiem "ieceļošanas vai izceļošanas spiedoga";

b)

vārdu "ieceļojis(-usi)" aizstāj ar vārdiem "ieceļojis(-usi) vai izceļojis(-usi)".


(1)  OV L 188, 2.7.1998., 35. lpp.";


II PIELIKUMS

Ar šo Regulas (EK) Nr. 810/2009 pielikumi tiek grozīti šādi.

1)

VI pielikumā norādītajā "Standartveidlapā paziņojumam par vīzas atteikumu, anulēšanu vai atcelšanu un tā pamatojumam" 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4.

attiecīgajā 180 dienu laikposmā Jūs jau esat 90 dienas uzturējies(-usies) dalībvalstu teritorijā ar vienotu vīzu vai vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu";

2)

VII pielikuma 4. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

"Ja vīza ir derīga ilgāk nekā sešus mēnešus, tad uzturēšanās ilgums ir 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.";

3)

XI pielikuma 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Izsniegtā vīza ir vienota vairākkārtējā ieceļošanas vīza, kas atļauj uzturēties ne ilgāk par 90 dienām olimpisko un/vai paraolimpisko spēļu norises laikā."


Top