28.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/6

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 (2) noteica galīgu kompensācijas maksājumu par polietilēntereftalāta (PET) importu, kura izcelsme inter alia ir Indijā. Galīgie konstatējumi un secinājumi no paātrinātās pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 20. pantu ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 1645/2005 (3). Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 (4) noteica galīgu kompensācijas maksājumu vēl uz pieciem gadiem. Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas (“pēdējā pārskatīšanas izmeklēšana”) kompensācijas pasākumus grozīja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1286/2008 (5). Kompensācijas pasākumus veido īpaši maksājumi. Maksājuma likmes svārstās no EUR 0 līdz EUR 106,5 par tonnu atsevišķi minētiem Indijas ražotājiem, bet atlikusī maksājuma likme, ko piemēro visu pārējo ražotāju importam, ir EUR 69,4 par tonnu.

(2)

Pēc viena Indijas uzņēmuma – South Asian Petrochem Ltd – nosaukuma maiņas Komisija Paziņojumā 2010/C 335/07 (6) noteica, ka antisubsidēšanas konstatējumi attiecībā uz South Asian Petrochem Ltd būtu jāattiecina uz Dhunseri Petrochem & Tea Limited.

(3)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2604/2000 (7) noteica galīgo antidempinga maksājumu PET importam, kura izcelsme inter alia ir Indijā. Pēc tam attiecībā uz South Asian Petrochem Ltd tika veikta pārskatīšana saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (8) (“antidempinga pamatregula”) 11. panta 4. punktu, un tās galīgie konstatējumi un secinājumi ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 1646/2005 (9). Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 192/2007 (10) noteica galīgu antidempinga maksājumu vēl uz pieciem gadiem. Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas antidempinga pasākumus grozīja ar Regulu (EK) Nr. 1286/2008. Pasākumi tika noteikti atbilstīgi kaitējuma novēršanas līmenim, un tos veido īpaši antidempinga maksājumi. Maksājuma likmes ir no EUR 87,5 līdz EUR 200,9 par tonnu atsevišķi minētiem Indijas ražotājiem, bet atlikusī maksājuma likme, ko piemēro visu pārējo ražotāju importam, ir EUR 153,6 par tonnu (“pašreizējie antidempinga pasākumi”).

(4)

Pēc viena Indijas uzņēmuma – South Asian Petrochem Ltd – nosaukuma maiņas Komisija Paziņojumā 2010/C 335/06 (11) noteica, ka antidempinga konstatējumi attiecībā uz South Asian Petrochem Ltd būtu jāattiecina uz Dhunseri Petrochem & Tea Limited.

(5)

Ar Lēmumu 2005/697/EK (12) Komisija pieņēma South Asian Petrochem Ltd piedāvātās saistības noteikt minimālo importa cenu (“saistības”). Pēc nosaukuma maiņas Komisija Paziņojumā 2010/C 335/05 (13) noteica, ka South Asian Petrochem Ltd piedāvātās saistības būtu jāattiecina uz Dhunseri Petrochem & Tea Limited.

(6)

Uzņēmums Dhunseri Petrochem & Tea Limited, Indijas PET ražotājs eksportētājs (“pieprasījuma iesniedzējs”), iesniedza pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Pieprasījums attiecās tikai uz subsidēšanu un pieprasījuma iesniedzēju. Vienlaikus pieprasījuma iesniedzējs lūdza pārskatīt spēkā esošos antidempinga pasākumus. Atlikušie antidempinga un kompensācijas maksājumi ir piemērojami to ražojumu importam, kurus ražo pieprasījuma iesniedzējs, un uz pieprasījuma iesniedzēja pārdošanu uz Savienību attiecas minētās saistības.

(7)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī, lai neitralizētu kompensējamo subsidēšanu, vairs nav nepieciešama. Konkrēti, pieprasījuma iesniedzējs sniedza pirmšķietamus pierādījumus par to, ka tā subsīdijas apmērs ir ievērojami samazinājies un ir daudz mazāks nekā tam patlaban piemērojamā maksājuma likme. Šī kopējā subsīdijas apjoma samazinājuma iemesls galvenokārt ir uz eksportu vērsta uzņēmuma (EOU) statusa zaudēšana. EOU shēma 13,5 % apmērā nodrošināja pārliecinoši lielāko daļu no subsīdijām 13,9 % apmērā, kas tika konstatētas paātrinātajā pārskatīšanā.

(8)

Konstatējusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, ka pieprasījumā ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu, Komisija 2011. gada 2. aprīlī ar Paziņojumu 2011/C 102/08 (14), izziņoja daļējas starpposma pārskatīšanas (“pašreizējā pārskatīšana”) sākšanu, ievērojot pamatregulas 19. pantu. Pārskatīšana attiecās tikai uz subsidēšanas pārbaudi, ciktāl tā skar pieprasījuma iesniedzēju.

(9)

Komisija par pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, eksportētājvalsts pārstāvjus un Savienības ražotāju apvienību. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(10)

Viena ieinteresētā persona pieprasīja uzklausīšanu, un tai tika dota tāda iespēja.

(11)

Lai saņemtu informāciju, kas vajadzīga izmeklēšanai, Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam un Indijas valdībai anketu, un atbildes tika saņemtas šim nolūkam noteiktajā termiņā.

(12)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Komisija veica pārbaudes apmeklējumus pieprasījuma iesniedzēja telpās Kalkutā, Indijā, un Indijas valdības telpās Ņūdeli (Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorātā un Tirdzniecības ministrijā) un Kalkutā (Rietumbengālijas štata valdības Tirdzniecības un rūpniecības departamentā).

(13)

Subsidēšanas izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2010. gada 1. aprīļa līdz 2011. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(14)

Komisija 2011. gada 2. aprīlī ar Paziņojumu 2011/C 102/09 (15) izziņoja daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem atbilstīgi antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktam, un pārskatīšana attiecās tikai uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar pieprasījuma iesniedzēju.

(15)

Paralēlajā antidempinga izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmaiņas nav ilglaicīgas. Tādēļ pārskatīšanas izmeklēšana tika izbeigta, negrozot spēkā esošos pasākumus.

(16)

Ražojums, uz ko attiecas pārskatīšana, ir PET, kura viskozitātes koeficients saskaņā ar ISO standartu 1628-5 ir 78 ml/g vai augstāks, kuru patlaban klasificē ar KN kodu 3907 60 20 un kura izcelsme ir Indijā (“attiecīgais ražojums”).

(17)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijā ražotajam un uz Savienību pārdotajam attiecīgajam ražojumam un Indijā ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un izmantojums. Tādēļ tiek secināts, ka iekšzemes tirgū un eksporta tirgū pārdotie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(18)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Indijas valdība un pieprasījuma iesniedzējs, un izmantojot atbildes uz Komisijas anketas jautājumiem, ir pārbaudītas turpmāk minētās shēmas, kuras, iespējams, saistītas ar subsīdiju piešķiršanu.

(19)

Shēmas, kas norādītas 18. apsvēruma a) līdz d) apakšpunktā, ir balstītas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ar Ārējās tirdzniecības likumu Indijas valdība ir pilnvarota sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Minētie paziņojumi ir apkopoti Ārējās tirdzniecības politikas (ĀTP) dokumentos, un Tirdzniecības ministrija tos publicē reizi piecos gados un pastāvīgi atjaunina. Divi ĀTP dokumenti ir saistīti ar šajā gadījumā minēto PIP, t. i., ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14. Pēdējais stājās spēkā 2009. gada augustā. Turklāt Indijas valdība arī nosaka ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14 regulējošās procedūras Procedūru rokasgrāmatas I sējumā (attiecīgi HOP I 04-09 un HOP I 09-14). Arī Procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta.

(20)

Shēma e) apakšpunktā ir balstīta uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A iedaļu, kas dod tiesības Indijas Rezervju bankai (“RBI”) dot norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(21)

Shēmas, kas norādīta f) apakšpunktā, pamatā ir 1961. gada Ienākuma nodokļa likums, kuru katru gadu groza ar Finanšu likumu.

(22)

Shēmu, kas norādīta g) apakšpunktā, pārvalda Rietumbengālijas štata valdība, un tā ir izstrādāta Rietumbengālijas štata valdības Tirdzniecības un rūpniecības departamenta 1999. gada 22. jūnija paziņojumā Nr. 580-CI/H, kas aizstāts ar 2004. gada 24. marta paziņojumu Nr. 134-CI/O/Incentive/17/03/I.

(23)

Detalizēts DEPBS apraksts ir ietverts 4.3. punktā ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14, kā arī 4. nodaļā HOP I 04-09 un HOP I 09-14.

(24)

Ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam ir tiesības piedalīties šajā shēmā.

(25)

Eksportētājs, kam ir tiesības piedalīties DEPBS, var lūgt DEPBS kredītus, ko aprēķina procentos no to ražojumu vērtības, kuri eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes ir noteikušas šādas DEPBS likmes vairākumam ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam. Tās tiek noteiktas neatkarīgi no tā, vai importa nodokļi faktiski ir samaksāti. Pašreizējās izmeklēšanas PIP laikā DEPBS likme attiecīgajam ražojumam bija 8 % no FOB vērtības, nepārsniedzot maksimālo vērtību INR 58/kg. Tādējādi maksimālais ieguvums ir INR 4,64/kg.

(26)

Lai varētu izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma veikšanas laikā eksportētājam jāsagatavo deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai preces varētu eksportēt, nosūtīšanas procedūras gaitā Indijas muitas iestādes izsniedz eksporta preču transportēšanas izziņu. Šajā dokumentā inter alia tiek parādīts DEPBS kredīta apjoms, kas tiek piešķirts par šo eksporta darījumu. Eksporta preču transportēšanas izziņas izsniegšanas brīdī eksportētājs uzzina, kādu labumu tas gūs. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta preču transportēšanas izziņu, Indijas valdība vairs nevar lemt par DEPBS kredīta piešķiršanu. Attiecīgā DEPBS kredīta likme, no kā aprēķina iegūto labumu, ir tā, kuru piemēro eksporta deklarācijas noformēšanas brīdī. Tādēļ nav iespējams ar atpakaļejošu datumu koriģēt gūtā labuma apjomu.

(27)

Tika konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītus var iegrāmatot pēc uzkrāšanas principa kā ienākumus darījumu kontā pēc eksporta pienākuma izpildes. Šādu kredītu var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par vēlākām importa operācijām, importējot preces, ko var importēt bez ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Preces, kas importētas par šādu kredītu līdzekļiem, var pārdot iekšzemes tirgū (maksājot tirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi. DEPBS kredīti ir brīvi pārvedami un derīgi 24 mēnešus no izsniegšanas dienas.

(28)

Pieteikumus DEPBS kredītiem iesniedz elektroniski, un tie var attiekties uz neierobežotu skaitu eksporta darījumu. Faktiski nav stingru termiņu, lai pieteiktos DEPBS kredītiem. Elektroniskajā sistēmā, ko izmanto DEPBS pārvaldībā, eksporta darījumi netiek automātiski izslēgti, ja tie pārsniedz HOP I 04-09 un HOP I 09-14 4.47. punktā minētos iesniegšanas termiņus. Turklāt, kā skaidri norādīts HOP I 04-09 un HOP I 09-14 9.3. punktā, pieteikumus, kuri iesniegti pēc iesniegšanas termiņa beigām, var vienmēr ņemt vērā, ja tiek samaksāta neliela soda nauda (proti, 10 % no summas, uz ko ir tiesības).

(29)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs šo shēmu izmantoja PIP laikā.

(30)

DEPBS sniedz subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības piešķirts finansiāls atbalsts, jo šis kredīts, iespējams, tiks izmantots, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi tiktu saņemti. Turklāt DEPBS kredīts sniedz priekšrocības eksportētājam, uzlabojot tā likviditāti.

(31)

Turklāt DEPBS ir juridiski atkarīga no eksporta izpildes, tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(32)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, kā apgalvo pieprasījuma iesniedzējs. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (atmaksāšanas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajām izejvielām. Turklāt nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu to, kuri izejmateriāli tika patērēti eksportēto ražojumu ražošanas procesā, un to, vai bija pārsniegti ievedmuitas maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma izpratnē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības izmantot DEPBS piešķirtos labumus neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti izejmateriāli. Tātad DEBPS var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus vajadzīgos izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejmateriālus.

(33)

Ar 2011. gada 17. jūnija publisku paziņojumu Nr. 54 (RE-2010)/2009-2014 DEPBS tika pēdējo reizi pagarināta uz trīs mēnešiem līdz 2011. gada 30. septembrim. Tā kā pēc tam vairs netika publicēts paziņojums par tās pagarināšanu, no 2011. gada 30. septembraDEPBS ir faktiski atcelta. Rezultātā pēc 2011. gada 30. septembra pieprasījuma iesniedzējs no šīs shēmas vairs negūst nekādu labumu. Tādēļ jāpārbauda, vai attiecībā uz šo shēmu būtu jānosaka pasākumi saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu.

(34)

Šajā sakarā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs guva līdzīgu labumu no paralēlas nodokļa atmaksāšanas shēmas. Nodokļa atmaksāšanas likme PET bija 5,5 % no FOB vērtības, nepārsniedzot maksimālo apjomu INR 5,50/kg. Tomēr, tā kā nodokļa atmaksāšanas shēma netika izmantota PIP, šai shēmai nav iespējams aprēķināt subsīdijas apmēru.

(35)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka nodokļa atmaksāšanas shēma atbilst pamatregulas II pielikumā izklāstītajām “Nostādnēm par ražošanas faktoru izlietojumu ražošanas procesā”, īpaši minētā pielikuma I iedaļai. Tomēr līdzīgi kā DEPBS tika konstatēts, ka nodokļa atmaksāšanas likme tiek noteikta neatkarīgi no tā, vai importa nodokļi faktiski ir samaksāti.

(36)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamu subsīdiju apjoms tika aprēķināts kā labums, ko gūst saņēmējs un kas konstatēts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tad, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāatsakās no muitas nodokļiem, un tas ir finansiāls atbalsts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.

(37)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts par lietderīgu novērtēt no DEPBS gūto labumu kā kredīta summu, kas nopelnīta visos eksporta darījumos, kuri veikti saskaņā ar šo shēmu PIP laikā.

(38)

Ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi, ievērojot pamatregulas 7. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, maksājumi, kas noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitīti no šādi noteiktās kredīta summas, iegūstot subsīdijas apmēru kā skaitītāju.

(39)

Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šo subsīdiju apmērs ir sadalīts uz visu kopējā eksporta apgrozījumu PIP kā saucējs, jo subsīdijas ir juridiski atkarīgas no eksporta izpildes un nav piešķirtas, atsaucoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(40)

Ņemot par pamatu iepriekš minēto, subsīdijas likme, kas PIP laikā attiecībā uz šo shēmu noteikta pieprasījuma iesniedzējam, ir 6,7 %.

(41)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs PIP neguva nekādu labumu no EOU/EPZ/SEZ shēmas. Tādēļ turpmāka šo shēmu analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

(42)

Detalizēts EPCGS apraksts ir ietverts 5. nodaļā ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14, kā arī 5. nodaļā HOP I 04-09 un HOP I 09-14.

(43)

Ražotājiem eksportētājiem, tirgotājiem eksportētājiem, kas ir saistīti ar attiecīgajiem ražotājiem, un pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības piedalīties šajā shēmā.

(44)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un maksājuma veikšanas izdod EPCGS licenci. Shēma paredz samazinātu ievedmuitas maksājuma likmi 5 % apjomā, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kuri importēti saskaņā ar šo shēmu. Lai eksporta pienākums tiktu izpildīts, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai konkrētā periodā saražotu konkrētu eksporta preču daudzumu. Saskaņā ar ĀTP 09-14 ražošanas līdzekļus var importēt ar 0 % ievedmuitas maksājuma likmi atbilstīgi EPCGS, taču šādā gadījumā eksporta saistību īstenošanas termiņš ir īsāks.

(45)

EPCGS atļaujas turētājs var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā vietējais ražošanas līdzekļu ražotājs var izmantot priekšrocību bez nodokļa importēt tādas sastāvdaļas, kas vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu ražošanai. Vietējais ražotājs var arī pieprasīt attiecināt nosacītā eksporta priekšrocības uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS licences turētājam.

(46)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā šo shēmu izmantoja.

(47)

EPCGS sniedz subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmes pazemināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo atvieglojumu samazina tādus Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi tiktu saņemti. Bez tam nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo nodokļa ietaupījums uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(48)

Turklāt EPCGS ir juridiski atkarīga no eksporta izpildes, jo šādu licenci nevar iegūt bez saistībām eksportēt. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka EPCGS subsīdijas attiecībā uz ražošanas līdzekļu iegādi, ja eksporta pienākums bija izpildīts jau pirms PIP, vairs nevajadzētu uzskatīt par juridiski atkarīgām no eksporta izpildes. Tādēļ tās nevajadzētu uzskatīt par īpašām subsīdijām, un tās nebūtu jākompensē. Tomēr šis apgalvojums ir jānoraida. Ir jāuzsver, ka subsīdija pati ir juridiski atkarīga no eksporta izpildes, proti, tā nebūtu piešķirta, ja uzņēmums nebūtu uzņēmies noteiktus eksporta pienākumus.

(49)

EPCGS nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļi netiek patērēti eksporta produkcijas ražošanā.

(50)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas apmērs aprēķināts, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem, sadalot subsīdiju par laikposmu, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma laikposmam attiecīgajā nozarē, t. i., 18,93 gadiem. Lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību, tika pieskaitīti gūtie procenti. Šim nolūkam par piemērotu tika uzskatīta komerciālā procentu likme aizdevumiem vietējā valūtā Indijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(51)

Ievērojot pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu, šis subsīdijas apmērs ir sadalīts uz eksporta apgrozījumu PIP kā saucējs, jo subsīdija ir juridiski atkarīga no eksporta izpildes.

(52)

Subsīdijas likme, kas PIP laikā saistībā ar šo shēmu noteikta pieprasījuma iesniedzējam, ir 0,6 %.

(53)

Detalizēts FMS apraksts ir ietverts 3.9.1. līdz 3.9.2.2. punktā ĀTP 04-09 un 3.14.1. līdz 3.14.3. punktā ĀTP 09-14, kā arī 3.20. līdz 3.20.3. punktā HOP I 04-09 un 3.8. līdz 3.8.2. punktā HOP I 09-14.

(54)

Ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam ir tiesības piedalīties šajā shēmā.

(55)

Saskaņā ar šo shēmu par visu ražojumu eksportu uz valstīm, kuras norādītas 37(C). papildinājumā HOP I 04-09 un HOP I 09-14, var piešķirt nodokļu kredītu, kas līdzvērtīgs 2,5 % no to ražojumu FOB vērtības, kuri eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Dažu veidu eksporta darbības ir izslēgtas no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu uzņēmumu eksporta apgrozījums, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās/kas orientēti uz eksportu. Turklāt shēma neattiecas uz konkrētiem ražojumu veidiem, piemēram, uz dimantiem, dārgmetāliem, rūdām, graudiem, cukuru un naftas produktiem.

(56)

Nodokļu kredīti saskaņā ar FMS ir brīvi pārvedami un derīgi 24 mēnešus no attiecīgā kredīta tiesību sertifikāta izdošanas datuma. Tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par jebkādu izejvielu vai preču turpmāku importu, ietverot ražošanas līdzekļus.

(57)

Kredīta tiesību sertifikātu izdod vietā, no kuras veikts eksports, un pēc eksporta realizācijas vai preču nosūtīšanas. Ciktāl pieteikuma iesniedzējs var nodrošināt iestādēm visu attiecīgo eksporta dokumentu kopijas (piemēram, eksporta pasūtījumus, rēķinus, transportēšanas izziņas, bankas sertifikātus), Indijas valdība nevar ietekmēt nodokļu kredītu piešķiršanu.

(58)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā šo shēmu ir izmantojis.

(59)

FMS sniedz subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. FMS kredīts ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo šis kredīts, iespējams, tiks izmantots, lai kompensētu ievedmuitas nodokli, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi tiktu saņemti. Turklāt FMS nodokļu kredīts sniedz labumu eksportētājam, uzlabojot tā likviditāti.

(60)

Tāpat FMS ir juridiski atkarīga no eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(61)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (atmaksāšanas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajām izejvielām. Nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu to, kuri izejmateriāli tika patērēti eksportēto ražojumu ražošanas procesā, un to, vai bija pārsniegti ievedmuitas maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma izpratnē. Eksportētājam ir tiesības izmantot FMS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē kādas izejvielas. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad labumu no FMS var gūt pat tie eksportētāji, kas visas vajadzīgās izejvielas sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejvielas. Turklāt eksportētājs var izmantot FMS nodokļu kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, kaut pieļaujamas nodokļa atmaksāšanas sistēmas neattiecina uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļus nepatērē eksportētās produkcijas ražošanā.

(62)

Kompensējamo subsīdiju apjoms tika aprēķināts kā labums, ko guva saņēmējs un kas tika konstatēts PIP laikā, jo pieprasījuma iesniedzējs to bija iegrāmatojis pēc uzkrāšanas principa kā ienākumus eksporta darījuma posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas apmēru (skaitītājs) sadalīja pa visu eksporta apgrozījumu PIP kā saucēju, jo subsīdija ir juridiski atkarīga no eksporta izpildes un tā nav piešķirta, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(63)

Subsīdijas likme, kas PIP laikā saistībā ar šo shēmu noteikta pieprasījuma iesniedzējam, ir mazāka par 0,1 %.

(64)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs ir guvis labumu no atvieglotām procentu likmēm tā eksporta finansēšanai PIP laikā līdz 2011. gada 30. jūnijam. Juridiskais pamats šīm atvieglotajām procentu likmēm ir izklāstīts IRB galvenajā apkārtrakstā DBOD No DIR.(Exp). BC 07/04.02.02/2009-10 (Eksporta kredīts rūpijās/ārvalstu valūtā un pakalpojumi eksportētājiem), kas ir adresēts visām Indijas komercbankām.

(65)

2011. gada 1. jūlijāECS noteikumi tika pārstrādāti galvenajā RBI apkārtrakstā DBOD No.DIR. (Exp).BC.04/04.02.002/2011-12 (Eksporta kredīts rūpijās/ārvalstu valūtā un pakalpojumi eksportētājiem). Pārstrādātie noteikumi nenodrošina nekādu labumu pieprasījuma iesniedzējam. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu šī shēma līdz ar to nebūtu jākompensē.

(66)

Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā neguva atbalstu no ITES. Tādēļ turpmāka šīs shēmas analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

(67)

Rietumbengālijas štats piešķir atbilstīgiem rūpniecības uzņēmumiem stimulus, kas izpaužas kā dažādi ieguvumi, ietverot tirdzniecības nodokļa un centralizētā tirdzniecības nodokļa atlaišanu par gatavām precēm, lai sekmētu rūpniecības attīstību ekonomiski atpalikušās šā štata teritorijās.

(68)

Detalizēts apraksts par šo shēmu, ko piemēro Rietumbengālijas štata valdība, ir izklāstīts Rietumbengālijas štata valdības Tirdzniecības un rūpniecības departamenta 1999. gada 22. jūnija paziņojumā Nr. 580-CI/H.

(69)

Tiesības izmantot šajā shēmā paredzētos atvieglojumus ir uzņēmumiem, kas veido jaunus ražošanas objektus vai paplašina esošos ražošanas objektus atpalikušās teritorijās. Tomēr pastāv visaptverošs neatbilstīgo ražošanas nozaru saraksts (negatīvais nozaru saraksts), kas nozīmē, ka konkrētās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem nav tiesību saņemt shēmā paredzētos stimulus.

(70)

Saskaņā ar šo shēmu uzņēmumiem jāiegulda atpalikušās teritorijās. Šīs vietas, kas atbilst konkrētām teritoriālām vienībām Rietumbengālijas štatā, tiek klasificētas dažādās kategorijās pēc to ekonomiskās attīstības līmeņa, bet vienlaikus ir arī attīstītas vietas, kurām ir liegta iespēja izmantot veicināšanas shēmas stimulus. Galvenais kritērijs stimula apjoma noteikšanai ir ieguldījumu apmērs un vieta, kurā atrodas vai tiks izveidots uzņēmums.

(71)

Shēma sniedz subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā ir Rietumbengālijas štata valdības finansiāls ieguldījums, jo piešķirtie stimuli, šajā gadījumā atbrīvojumi no tirdzniecības nodokļa un centralizētā tirdzniecības nodokļa par pabeigtām precēm, samazina nodokļu ieņēmumus, kas citādi tiktu saņemti. Turklāt šie stimuli sniedz labumu uzņēmumam, jo tie uzlabo tā finansiālo stāvokli, tā kā nav jāmaksā nodokļi, kas citkārt būtu jāmaksā.

(72)

Turklāt shēma ir reģionāli īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tā ir pieejama vienīgi konkrētiem uzņēmumiem, kuri ir ieguldījuši konkrētās ģeogrāfiskās vietās attiecīgā štata jurisdikcijā. Tā nav pieejama uzņēmumiem, kuri atrodas ārpus šīm vietām, turklāt labuma līmenis ir diferencēts atkarībā no attiecīgās vietas.

(73)

Tādēļ WBIS 1999 ir kompensējama shēma.

(74)

Subsīdijas apmērs tika aprēķināts, pamatojoties uz parasti maksājamā tirdzniecības nodokļa un centralizētā tirdzniecības nodokļa par pabeigtām precēm apmēru, kas būtu jāmaksā PIP laikā, bet kas saskaņā ar šo shēmu paliek nesamaksāts. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu subsīdijas apmērs (skaitītājs) ir sadalīts pa visu pārdevumu PIP kā atbilstīgs saucējs, jo subsīdija nav juridiski atkarīga no eksporta izpildes un nav piešķirta, atsaucoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Iegūtā subsīdijas likme ir 1,4 %.

(75)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem konstatēto kompensējamo subsīdiju apmērs pieprasījuma iesniedzējam, kas izteikts kā procentuālais nodoklis, ir 8,7 %. Šie subsidēšanas apmēri pārsniedz de minimis robežu, kas minēta pamatregulas 14. panta 5. punktā.

(76)

Šajā procedūrā pieprasījuma iesniedzējam konstatētie subsidēšanas līmeņi ir šādi.

(77)

Tādēļ, ievērojot pamatregulas 19. pantu, ir uzskatāms, ka subsidēšana PIP laikā ir turpinājusies.

(78)

Saskaņā ar pamatregulas 19. panta 4. punktu tika arī pārbaudīts, vai jaunos apstākļus varētu pamatoti uzskatīt par ilglaicīgiem.

(79)

Tika konstatēts, ka PIP laikā pieprasījuma iesniedzējs turpināja gūt labumu no kompensējamām subsīdijām, ko nodrošināja Indijas valdība. Turklāt pašreizējās pārskatīšanas laikā konstatētā subsīdijas likme ir zemāka, nekā pēdējās pārskatīšanas izmeklēšanas laikā konstatētā likme. Tāpat tika konstatēts, ka 7. apsvērumā minētās izmaiņas, uz kurām atsaucās pieprasījuma iesniedzējs, patiešām ir notikušas. Pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā patiešām vairs neguva labumu no EOU shēmas, kā norādīts 41. apsvērumā.

(80)

Tomēr tika arī konstatēts, ka visnozīmīgākā shēma, ko pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā izmantoja (proti, DEBPS), tika pārtraukta 2011. gada 30. septembrī, un pieprasījuma iesniedzējs šobrīd izmanto citu shēmu, kas netika izmantota PIP laikā (proti, nodokļa atmaksāšanas shēmu). Tādēļ ir acīmredzami, ka PIP laikā esošā situācija nav ilglaicīga, jo tā kopš tā laika jau ir ievērojami mainījusies.

(81)

Tādēļ tiek secināts, ka daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšana būtu jāizbeidz, negrozot spēkā esošos kompensācijas pasākumus. Pieprasījuma iesniedzējs, kā arī citas iesaistītās personas tika informētas par faktiem un apsvērumiem, kuru dēļ tika nolemts ierosināt izmeklēšanas izbeigšanu,