27.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/13

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 377/2004 (2) ir noteikts pienākums ieviest dalībvalstu imigrācijas sadarbības koordinatoru savstarpējās sadarbības formas, šādas sadarbības mērķus, sadarbības koordinatoru uzdevumus un atbilstošo kvalifikāciju, kā arī viņu pienākumus attiecībā uz uzņēmēju dalībvalsti un nosūtītāju dalībvalsti.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 2005/267/EK (3) izveidoja drošu tīmeklī izvietotu informācijas un koordinācijas tīklu dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem informācijas apmaiņai par nelegālu migrāciju, nelikumīgu ieceļošanu un imigrāciju, kā arī to personu izraidīšanu, kas uzturas nelikumīgi. Saskaņā ar šo lēmumu elementos, kas paredzēti informācijas apmaiņai, ir jāietver imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkls.

(3)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (4) izveidoja Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex). Frontex uzdevums ir sagatavot gan vispārēju, gan īpašu riska analīzi, kas jāiesniedz Padomei un Komisijai.

(4)

Imigrācijas sadarbības koordinatoriem ir jāvāc informācija par nelegālo imigrāciju operatīvai vai stratēģiskai izmantošanai vai izmantošanai abos minētajos līmeņos. Minētā informācija varētu dot būtisku ieguldījumu Frontex darbībā, kas saistīta ar riska analīzi, un šai nolūkā ir jāveido ciešāka sadarbība starp dažādiem imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkliem un Frontex.

(5)

Atbilstīgā gadījumā visām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ierosināt sanāksmes starp imigrācijas sadarbības koordinatoriem, kas norīkoti darbā kādā konkrētā trešā valstī vai reģionā, lai pastiprinātu to sadarbību. Šajās sanāksmēs būtu jāpiedalās Komisijas un Frontex pārstāvjiem. Vajadzētu būt iespējai pieaicināt pārstāvjus no citām struktūrām un iestādēm, piemēram, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja un ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja.

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (5) laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, lai palīdzētu stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un solidaritātes principa piemērošanu starp dalībvalstīm. Vajadzētu būt iespējai Eiropas Ārējo robežu fonda pieejamos līdzekļus izmantot tam, lai sniegtu ieguldījumu tādu pasākumu veicināšanā, kurus organizē dalībvalstu konsulārie un citi dienesti trešās valstīs, un lai atbalstītu dažādu imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu darbspējas stiprināšanu, tādējādi veicinot efektīvāku sadarbību starp dalībvalstīm, izmantojot minētos tīklus.

(7)

Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai regulāri būtu jāsaņem informācija par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu darbību konkrētās valstīs un/vai reģionos, par ko Savienībai ir īpaša interese, un par situāciju minētajās valstīs un/vai reģionos saistībā ar nelegālo imigrāciju. Konkrētu valstu un/vai reģionu, par kurām Savienībai ir īpaša interese, izvēlei būtu jābūt balstītai uz tādiem objektīviem migrācijas rādītājiem kā statistika par nelegālo imigrāciju un riska analīze, kā arī cita attiecīga informācija vai ziņojumi, ko sagatavojuši Frontex un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, un šajā izvēlē būtu jāņem vērā Savienības ārējo attiecību vispārīgā politika.

(8)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 377/2004.

(9)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, pielāgot pašreizējos Savienības noteikumus par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu izveidi un darbību, lai ņemtu vērā izmaiņas Savienības tiesību aktos un šajā jomā gūto praktisko pieredzi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(10)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un atspoguļoti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu.

(11)

Apvienotā Karaliste piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (6).

(12)

Īrija piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (7).

(13)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula papildina Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome pieņēmusi šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(14)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8), – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A un E punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (9) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(15)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (10) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un E punktā, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (11) 3. pantu.

(16)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un E punktā, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/261/EK (12) 3. pantu,

1.

Regulas 3. pantu groza šādi:

2.

Regulas 4. pantu groza šādi:

3.

Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

1.   Dalībvalsts, kas ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, vai, ja šī dalībvalsts attiecīgajā valstī vai reģionā nav pārstāvēta, dalībvalsts, kura izpilda prezidentvalsts funkcijas, līdz katra pusgada beigām sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu darbību konkrētās valstīs un/vai reģionos, par ko Savienībai ir īpaša interese, kā arī par situāciju minētajās valstīs un/vai reģionos par jautājumiem, kas saistīti ar nelegālo imigrāciju, ņemot vērā visus būtiskos aspektus, tostarp cilvēktiesības. Konkrētu valstu un/vai reģionu, par kurām Savienībai ir īpaša interese, izvēle, apspriežoties ar dalībvalstīm un Komisiju, tiek balstīta uz tādiem objektīviem migrācijas rādītājiem kā statistika par nelegālo imigrāciju, riska analīze un cita būtiska informācija vai ziņojumi, ko sagatavojuši Frontex un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, un šo izvēli veic, ņemot vērā Savienības ārējo attiecību vispārīgo politiku.

2.   Šā panta 1. punktā minētos dalībvalstu ziņojumus sagatavo atbilstoši paraugam, kas noteikts ar Komisijas Lēmumu 2005/687/EK (2005. gada 29. septembris) par struktūru ziņojumiem par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla darbībām un situāciju uzņemošajā valstī nelegālās imigrācijas jautājumos (15), un tajos norāda attiecīgos izvēles kritērijus.

3.   Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem dalībvalstu ziņojumiem un atbilstīgi ievērojot cilvēktiesību apsvērumus, Komisija katru gadu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei faktu kopsavilkumu un attiecīgā gadījumā ieteikumus par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu attīstību.