Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32011D1104

    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1104/2011/ES ( 2011. gada 25. oktobris ) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu

    OV L 287, 4.11.2011, p. 1–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2011/1104/oj

    4.11.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 287/1


    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1104/2011/ES

    (2011. gada 25. oktobris)

    par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

    pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

    tā kā:

    (1)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 683/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu (3) pielikumā ir paredzēts, ka Galileo programmas īpašie mērķi ir nodrošināt, lai sistēmas, kas izveidota saskaņā ar šo programmu, raidītos signālus jo īpaši varētu izmantot publiska regulēta pakalpojuma ("PRP") piedāvāšanai, kas pieejams vienīgi attiecīgo valdību pilnvarotiem lietotājiem, diskrētiem lietojumiem, kuri prasa efektīvu piekļuves kontroli un lielu pakalpojumu stabilitāti.

    (2)

    Lai gan Regulas (EK) Nr. 683/2008 attiecīgie noteikumi attiecas arī uz pakalpojumiem, tostarp uz PRP, kuri uzskaitīti minētās regulas pielikumā, ņemot vērā savstarpējo saikni starp sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, un PRP no juridiskā, tehniskā, operatīvā, finansiālā un īpašumtiesību viedokļa, ir lietderīgi šajā lēmumā vēlreiz iekļaut būtiskos noteikumus par drošības noteikumu piemērošanu.

    (3)

    Eiropas Parlaments un Padome ir vairākkārt atgādinājuši, ka sistēma, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, ir civila sistēma, kas atrodas civilā kontrolē, t. i., tās īstenošana notiek saskaņā ar civilajiem standartiem, kuru pamatā ir civilas prasības, un Savienības iestāžu kontrolē.

    (4)

    Galileo programma ir stratēģiski nozīmīga, lai nodrošinātu Savienības neatkarību satelītu navigācijas, izvietošanas un laika sinhronizācijas pakalpojumu jomā, un šī programma piedāvā nozīmīgu ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

    (5)

    Dažādo Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu piedāvāto pakalpojumu vidū PRP ir vienlaikus visaizsargātākais un jutīgākais pakalpojums, un tādēļ tas ir piemērots pakalpojumos, kuros ir jānodrošina robustums un pilnīga uzticamība. Tam dalībniekiem ir jānodrošina pakalpojuma nepārtrauktība pat viskritiskākajās krīzes situācijās. Sekas, ko izraisa drošības noteikumu pārkāpšana minētā pakalpojuma lietošanas laikā, skar ne tikai konkrēto lietotāju, bet var ietekmēt arī citus lietotājus. Tāpēc, lietojot un pārvaldot PRP, dalībvalstīm ir jāuzņemas kopēja atbildība, lai aizsargātu Savienības un pašu dalībvalstu drošību. Tātad piekļuve PRP ir jāpieļauj tikai noteiktām lietotāju grupām, kas tiek pastāvīgi uzraudzītas.

    (6)

    Tāpēc ir jānosaka piekļuves PRP noteikumi un tā pārvaldības noteikumi, jo īpaši precizējot vispārējos principus attiecībā uz piekļuvi, dažādo pārvaldības un kontroles struktūru funkcijas, ar uztvērēju ražošanu un drošību saistītos nosacījumus un eksporta kontroles sistēmu.

    (7)

    Attiecībā uz vispārējiem piekļuves PRP principiem, ņemot vērā minētā pakalpojuma mērķi un tā raksturīgās iezīmes, tā lietojums ir stingri jāierobežo, nodrošinot dalībvalstīm, Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam ("EĀDD") diskrētas, neierobežotas un nepārtrauktas piekļuves iespējas jebkurā pasaules vietā. Turklāt katrai dalībvalstij ir jābūt iespējai neatkarīgi izlemt, kuri būs pilnvarotie PRP lietotāji un kuri būs PRP lietojuma veidi, tostarp ar drošību saistīti lietojumi, saskaņā ar kopējiem minimālajiem standartiem.

    (8)

    Lai veicinātu Eiropas tehnoloģiju lietošanu visā pasaulē, vajadzētu būt iespējai, ka dažas trešās valstis un starptautiskās organizācijas var kļūt par PRP dalībniecēm ar atsevišķu nolīgumu palīdzību, kas noslēgti ar tām. Attiecībā uz aizsargātiem valdības lietojumiem satelītu radionavigācijas jomā ar starptautiskiem nolīgumiem būtu jāparedz noteikumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešās valstis un starptautiskas organizācijas var izmantot PRP, saprotot, ka drošības prasību ievērošana vienmēr ir obligāta. Saistībā ar minētajiem nolīgumiem būtu jābūt iespējai atļaut PRP uztvērēju ražošanu atbilstīgi konkrētiem nosacījumiem un prasībām ar noteikumu, ka tās ir tādā līmenī, kas ir vismaz līdzvērtīgs tiem nosacījumiem un prasībām, ko piemēro dalībvalstīm. Tomēr šādos nolīgumos nevajadzētu iekļaut īpaši jutīgus drošības jautājumus, piemēram, drošības moduļu ražošanu.

    (9)

    Saruna par nolīgumiem ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām būtu jārisina, pilnībā ievērojot to, cik svarīgi ir nodrošināt, ka tiek ievērota demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība un domu, pārliecības un ticības brīvība, kā arī vārda un informācijas brīvība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes principi un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību aktu principi.

    (10)

    Eiropas Kosmosa aģentūras drošības noteikumiem būtu jānodrošina aizsardzības līmenis, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko garantē drošības noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (4) pielikumā un Padomes Lēmumā 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (5).

    (11)

    Savienībai un dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, un PRP tehnoloģijas un iekārtu drošumu un drošību, lai nepieļautu, ka PRP raidīto signālu izmanto nepilnvarotas fiziskas vai juridiskas personas, un lai kavētu ļaunprātīgu PRP izmantošanu pret Savienību un dalībvalstīm.

    (12)

    Šajā sakarā dalībvalstīm ir jānosaka piemērojamo sodu sistēma gadījumā, ja netiek ievēroti no šā lēmuma izrietošie pienākumi, un tām ir jānodrošina minēto sodu piemērošana. Sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

    (13)

    Attiecībā uz pārvaldības un kontroles struktūrām labākais risinājums, lai nodrošinātu efektīvu PRP lietošanas pārvaldību, šķiet tas, ka PRP dalībnieki norīko "PRP kompetento iestādi" lietotāju pārvaldībai un kontrolei, tādējādi veicinot attiecības starp dažādām par drošību atbildīgajām personām un garantējot pastāvīgu lietotāju, īpaši valsts lietotāju, kopējo minimālo standartu ievērošanas kontroli. Tomēr būtu jābūt zināmai rīcības brīvībai, lai dalībvalstis šos pienākumus varētu organizēt efektīvi.

    (14)

    Īstenojot šo lēmumu, jebkāda personas datu apstrāde būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā paredzēts jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (7).

    (15)

    Turklāt Galileo drošības centra ("Galileo Drošības uzraudzības centrs" jeb "GSMC"), kas minēts Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. panta a) punkta ii) apakšpunktā, vienam no uzdevumiem vajadzētu būt nodrošināt ekspluatācijas saskarni starp dažādām par PRP drošību atbildīgajām personām.

    (16)

    Padomei un Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos būtu jāiesaistās PRP pārvaldībā, piemērojot Padomes Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (8). Padomei būtu jāapstiprina starptautiskie nolīgumi, ar kuriem trešai valstij vai starptautiskai organizācijai atļauj izmantot PRP.

    (17)

    Attiecībā uz uztvērēju ražošanu un drošību saskaņā ar drošības prasībām šo uzdevumu var būt nepieciešams uzticēt tikai dalībvalstij, kas norīkojusi PRP kompetento iestādi, vai uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kas norīkojusi PRP kompetento iestādi. Turklāt uztvērēju ražotājam iepriekš ir jāsaņem attiecīga atļauja no Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padomes, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 912/2010 (9) ("Drošības akreditācijas padome"), un jāievēro tās lēmumi. PRP kompetento iestāžu pienākums ir pastāvīgi pārraudzīt, vai tiek ievērotas gan minētās atļaujas prasības un minētie lēmumi, gan īpašas tehniskās prasības, kas izriet no kopējiem minimālajiem standartiem.

    (18)

    Dalībvalstij, kura nav norīkojusi PRP kompetento iestādi, jebkurā gadījumā būtu jānorīko kontaktpunkts, kas risinās jautājumus saistībā ar jebkādiem atklātiem kaitīgiem elektromagnētiskiem traucējumiem, kuri ietekmē PRP. Kontaktpunktam būtu jābūt fiziskai vai juridiskai personai, kam ir ziņošanas punkta uzdevumi, vai adresei, ar ko Komisija var sazināties iespējami kaitīgu elektromagnētisko traucējumu gadījumā, lai tos novērstu.

    (19)

    Attiecībā uz eksporta ierobežojumiem – ar PRP lietošanu saistīto iekārtu vai tehnoloģijas un programmatūras eksports ārpus Savienības un saistībā ar PRP izstrādi un ražošanu neatkarīgi no tā, vai minētās iekārtas, programmatūra vai tehnoloģija ir vai nav minētas sarakstā, kas iekļauts I pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (10), ir jāatļauj tikai tām trešām valstīm, kurām ir atbilstīga atļauja piekļuvei PRP saskaņā ar starptautisku nolīgumu ar Savienību. Trešā valsts, kuras teritorijā ir uzstādīta atbalsta stacija, kurā atrodas PRP iekārtas un kura ir sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, daļa, nav uzskatāma par PRP dalībnieci tikai šā iemesla dēļ.

    (20)

    Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz kopējiem minimālajiem standartiem pielikumā minētajās jomās un vajadzības gadījumā, lai atjauninātu un grozītu pielikumu, ņemot vērā Galileo programmas attīstību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

    (21)

    Ņemot vērā to, ka kopējie noteikumi par piekļuvi PRP un par PRP uztvērēju un drošības moduļu ražošanu var ietekmēt sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, Savienības un tās dalībvalstu drošību gan atsevišķi, gan kopumā, ir būtiska to vienāda piemērošana katrā dalībvalstī. Tādēļ nepieciešams Komisiju pilnvarot pieņemt sīki izstrādātas prasības, norādes un citus pasākumus, lai īstenotu kopējos minimālos standartus. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (11).

    (22)

    Revīzijas un pārbaudes, kuras Komisijai jāveic ar dalībvalstu atbalstu, attiecīgā gadījumā būtu jāveic tādā pašā veidā, kas līdzīgs tam, kas paredzēts Lēmuma 2011/292/ES III pielikuma VII daļā.

    (23)

    Noteikumi par piekļuvi PRP, kurus sniedz sistēma, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, ir priekšnoteikums PRP īstenošanai. Komisijai būtu jāanalizē, vai būtu jāievieš nodevu politika par PRP izmantošanu, tostarp attiecībā uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, un jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās analīzes rezultātiem.

    (24)

    Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm, Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Savienības aģentūrām, trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām tiek nodrošināta piekļuve PRP, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka paredzētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

    (25)

    Tiklīdz tiks paziņots, ka PRP darbojas, būtu jāizveido ziņošanas un pārskatīšanas mehānisms,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Priekšmets

    Šajā lēmumā ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis, Padome, Komisija, EĀDD, Savienības aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas var piekļūt publiskam regulētam pakalpojumam ("PRP"), ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    "PRP dalībnieki" ir dalībvalstis, Padome, Komisija un EĀDD, kā arī Savienības aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas, ja minētās aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas ir attiecīgi pilnvarotas;

    b)

    "PRP lietotāji" ir fiziskas vai juridiskas personas, kuras PRP dalībnieki ir attiecīgi pilnvarojuši PRP uztvērēja turēšanai īpašumā vai lietošanai.

    3. pants

    Vispārējie principi attiecībā uz piekļuvi PRP

    1.   Dalībvalstīm, Padomei, Komisijai un EĀDD ir tiesības uz neierobežotu un nepārtrauktu piekļuvi PRP jebkurā pasaules vietā.

    2.   Katra atsevišķa dalībvalsts, Padome, Komisija un EĀDD pieņem lēmumu par to, vai tā izmanto PRP atbilstīgi savai kompetencei.

    3.   Katra dalībvalsts, kas izmanto PRP, neatkarīgi pieņem lēmumu par fizisko personu, kas uzturas tās teritorijā vai veic oficiālas darbības ārvalstīs minētās dalībvalsts vārdā, un juridisko personu, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, kategorijām, kuras ir pilnvarotas būt par PRP lietotājiem, kā arī pieņem lēmumu par to, kādiem nolūkiem PRP var izmantot saskaņā ar 8. pantu un pielikuma 1. punkta i) un ii) apakšpunktu. Šādi lietojumi var ietvert ar drošību saistītus lietojumus.

    Padome, Komisija un EĀDD pieņem lēmumu par to savu pārstāvju kategorijām, kuri ir pilnvaroti būt par PRP lietotājiem saskaņā ar 8. pantu un pielikuma 1. punkta i) un ii) apakšpunktu.

    4.   Savienības aģentūras drīkst kļūt par PRP dalībniecēm tikai tad, ja tas ir nepieciešams to uzdevumu pildīšanai un saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri paredzēti administratīvā nolīgumā, kas noslēgts starp Komisiju un attiecīgo aģentūru.

    5.   Saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā, trešās valstis vai starptautiskas organizācijas var kļūt par PRP dalībniecēm tikai gadījumos, kad tās starp Savienību un trešo valsti vai attiecīgo starptautisko organizāciju noslēdz abus šādus nolīgumus:

    a)

    nolīgums par informācijas drošību, kurā noteikta klasificētas informācijas apmaiņas un aizsardzības sistēma un kurš nodrošina aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs dalībvalstu nodrošinātajam;

    b)

    nolīgums, kurā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par trešās valsts vai starptautiskās organizācijas piekļuvi PRP; šādā nolīgumā varētu iekļaut PRP uztvērēju ražošanu saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, neietverot drošības moduļus.

    4. pants

    Drošības noteikumu piemērošana

    1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts drošības noteikumi sniedz tādu klasificētas informācijas aizsardzības pakāpi, kas ir vismaz līdzvērtīga drošības noteikumiem, kuri izklāstīti Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā un Lēmumā 2011/292/ES, un ka tā minētos drošības noteikumus piemēro saviem PRP lietotājiem un visām fiziskajām personām, kuras uzturas tās teritorijā, un visām juridiskajām personām, kuras veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, kuras strādā ar klasificētu ES informāciju saistībā ar PRP.

    2.   Dalībvalstis, pieņemot valstu drošības noteikumus, kā minēts 1. pantā, nekavējoties par tiem informē Komisiju.

    3.   Ja rodas aizdomas, ka ar PRP saistīta ES klasificēta informācija izpausta kādai personai, kura nav pilnvarota to saņemt, Komisija, pilnībā apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti:

    a)

    informē klasificēto PRP datu sagatavotāju;

    b)

    novērtē iespējamo kaitējumu, kas nodarīts Savienības vai dalībvalstu interesēm;

    c)

    paziņo attiecīgajām iestādēm par minētā novērtējuma rezultātiem, kam pievienots ieteikums, kā situāciju novērst, tādā gadījumā attiecīgās iestādes nekavējoties informē Komisiju par pasākumiem, ko tās paredzējušas veikt vai jau veikušas, tostarp pasākumiem, kuru mērķis ir atkārtošanās novēršana, kā arī par šādu pasākumu rezultātiem; un

    d)

    atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minēto pasākumu rezultātiem.

    5. pants

    PRP kompetentā iestāde

    1.   PRP kompetento iestādi norīko:

    a)

    katra dalībvalsts, kas izmanto PRP, un katra dalībvalsts, kuras teritorijā uzņēmējdarbību veic jebkura no 7. panta 1. punktā minētajām struktūrām; šādos gadījumos PRP kompetentā iestāde tiek izveidota attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un tā nekavējoties paziņo Komisijai par norīkošanu;

    b)

    Padome, Komisija un EĀDD, ja tie izmanto PRP. Šādā gadījumā Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ("Eiropas GNSS aģentūra"), var norīkot par PRP kompetento iestādi, ievērojot attiecīgas vienošanās;

    c)

    Savienības aģentūras un starptautiskās organizācijas saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 3. panta 4. un 5. punktā minētajos nolīgumos; šādos gadījumos Eiropas GNSS aģentūru var norīkot par PRP kompetento iestādi;

    d)

    trešās valstis saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 3. panta 5. punktā minētajos nolīgumos.

    2.   PRP kompetentās iestādes darbības izmaksas sedz PRP dalībnieki, kas to norīkojuši.

    3.   Dalībvalsts, kura nav norīkojusi PRP kompetento iestādi saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, jebkurā gadījumā norīko kontaktpunktu, lai vajadzības gadījumā palīdzētu ziņošanā par atklātiem iespējami kaitīgiem elektromagnētiskiem traucējumiem, kas ietekmē PRP. Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par šo norīkošanu.

    4.   PRP kompetentā iestāde nodrošina, ka PRP izmantošana notiek saskaņā ar 8. pantu un pielikuma 1. punktu, un to, ka:

    a)

    PRP pārvaldības nolūkā PRP lietotāji ir apvienoti grupās ar GSMC;

    b)

    katrai grupai vai lietotājam tiek noteiktas piekļuves PRP tiesības un tās tiek pārvaldītas;

    c)

    piekļuves PRP kodi un cita saistīta klasificēta informācija tiek saņemta no GSMC;

    d)

    piekļuves PRP kodi un cita saistīta klasificēta informācija tiek izplatīta lietotājiem;

    e)

    tiek pārvaldīta uztvērēju un saistītu klasificēto tehnoloģiju un informācijas drošība un veikts risku novērtējums;

    f)

    tiek izveidots kontaktpunkts, lai vajadzības gadījumā palīdzētu ziņošanā par atklātiem iespējami kaitīgiem elektromagnētiskiem traucējumiem, kas ietekmē PRP.

    5.   Dalībvalsts PRP kompetentā iestāde nodrošina, ka struktūra, kas veic uzņēmējdarbību minētās dalībvalsts teritorijā, drīkst izstrādāt vai ražot PRP uztvērējus vai drošības moduļus tikai tad, ja šāds uzņēmums:

    a)

    ir saņēmis atbilstīgu atļauju no Drošības akreditācijas padomes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 912/2010 11. panta 2. punktu; un

    b)

    ievēro Drošības akreditācijas padomes lēmumus un 8. pantu un pielikuma 2. punktu par PRP uztvērēju vai drošības moduļu izstrādi un ražošanu, ciktāl tie attiecas uz uzņēmuma darbību.

    Jebkādu ar iekārtu ražošanu saistītu atļauju, kas paredzēta šajā punktā, pārskata vismaz reizi piecos gados.

    6.   Saistībā ar šā panta 5. punktā minēto izstrādi vai ražošanu vai saistībā ar eksportu ārpus Savienības attiecīgās dalībvalsts PRP kompetentā iestāde darbojas kā saskarne ar iestādēm, kas ir kompetentas attiecīgo iekārtu, tehnoloģiju un programmatūras eksporta ierobežojumiem attiecībā uz PRP lietošanu, izstrādi un ražošanu, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti 9. panta noteikumi.

    7.   PRP kompetentā iestāde ir savienota ar GSMC saskaņā ar 8. pantu un pielikuma 4. punktu.

    8.   Panta 4. un 7. punkts neskar to, ka dalībvalstīm ir iespēja ar abpusēju piekrišanu deleģēt dažus īpašus to attiecīgo PRP kompetento iestāžu uzdevumus citai dalībvalstij, izņemot jebkādus uzdevumus, kas ir saistīti ar valsts suverenitātes īstenošanu to attiecīgajā teritorijā. Uzdevumus, kas minēti 4. un 7. punktā, kā arī 5. punktā paredzētos uzdevumus dalībvalstis var veikt kopīgi. Attiecīgās dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par šādiem pasākumiem.

    9.   Lai pildītu savus uzdevumus, PRP kompetentā iestāde var lūgt Eiropas GNSS aģentūras tehnisko palīdzību, ievērojot īpašas vienošanās. Attiecīgās dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par šādu vienošanos.

    10.   Kompetentās PRP iestādes reizi trijos gados ziņo Komisijai un Eiropas GNSS aģentūrai par atbilstību kopējiem minimālajiem standartiem.

    11.   Komisija ar Eiropas GNSS aģentūras palīdzību reizi trijos gados ziņo Parlamentam un Padomei par PRP kompetento iestāžu atbilstību kopējiem minimālajiem standartiem, kā arī informē par visiem gadījumiem, kad minētie standarti ir būtiski pārkāpti.

    12.   Ja PRP kompetentā iestāde neievēro kopējos minimālos standartus, kas izklāstīti 8. pantā, Komisija, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu un apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, un vajadzības gadījumā ievācot konkrētu papildinformāciju, var sniegt ieteikumu. Attiecīgā PRP kompetentā iestāde triju mēnešu laikā pēc ieteikuma sniegšanas vai nu izpilda Komisijas ieteikumu vai pieprasa, vai arī ierosina izmaiņas, lai nodrošinātu atbilstību kopējiem minimālajiem standartiem, un īsteno tās ar Komisijas piekrišanu.

    Ja, beidzoties minētajam triju mēnešu termiņam, attiecīgā PRP kompetentā iestāde joprojām neievēro kopējos minimālos standartus, Komisija par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei un ierosina atbilstīgus veicamos pasākumus.

    6. pants

    GSMC loma

    GSMC nodrošina darbības saskarni starp PRP kompetentajām iestādēm, Padomi un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas darbojas saskaņā ar Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP, un kontroles centriem. Tas informē Komisiju par jebkuru notikumu, kas var ietekmēt labu PRP darbību.

    7. pants

    Uztvērēju un drošības moduļu ražošana un drošība

    1.   Dalībvalsts var, ievērojot 5. panta 5. punktā noteiktās prasības, uzticēt PRP uztvērēju vai saistīto drošības moduļu ražošanu struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā vai kādas citas dalībvalsts teritorijā. Padome, Komisija vai EĀDD var uzticēt PRP uztvērēju vai ar tiem saistīto drošības moduļu ražošanu izmantošanai pašu vajadzībām struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību kādas dalībvalsts teritorijā.

    2.   Drošības akreditācijas padome var jebkurā brīdī atsaukt atļauju PRP uztvērēju vai ar tiem saistīto drošības moduļu ražošanai, ko tā piešķīrusi šā panta 1. punktā minētajai struktūrai, ja netiek ievēroti 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā paredzētie pasākumi.

    8. pants

    Kopējie minimālie standarti

    1.   Kopējie minimālie standarti, kas jāievēro 5. pantā minētajām PRP kompetentajām iestādēm, attiecas uz visām pielikumā norādītajām jomām.

    2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu attiecībā uz kopējo minimālo standartu pieņemšanu pielikumā norādītajās jomās un vajadzības gadījumā grozījumus, ar ko atjaunina pielikumu, lai ņemtu vērā Galileo programmas attīstību, jo īpaši tehnoloģiju jomā un izmaiņām drošības prasībās.

    3.   Pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētajiem kopējiem minimālajiem standartiem, Komisija var pieņemt vajadzīgās tehniskās prasības, vadlīnijas un citus pasākumus. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

    4.   Komisija nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu 2. un 3. punktā minētos pasākumus, un to, ka tiek ievērotas prasības saistībā ar PRP un tā lietotāju, un saistītās tehnoloģijas drošību, pilnībā ņemot vērā ekspertu ieteikumus.

    5.   Lai palīdzētu panākt šā panta izpildi, Komisija veicina visu PRP kompetento iestāžu tikšanos sanāksmē vismaz reizi gadā.

    6.   Komisija ar dalībvalstu un Eiropas GNSS aģentūras palīdzību nodrošina, ka PRP kompetentās iestādes ievēro kopējos minimālos standartus, jo īpaši veicot revīzijas vai pārbaudes.

    9. pants

    Eksporta ierobežojumi

    Ar PRP lietošanu un izstrādi, un ražošanu saistīto iekārtu, tehnoloģijas un programmatūras eksports ārpus Savienības ir atļauts tikai atbilstīgi 8. pantam un pielikuma 3. punktam un saskaņā ar 3. panta 5. punktā minētajiem nolīgumiem vai nolīgumiem attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem atbalsta staciju izvietošanai un darbībai.

    10. pants

    Vienotās rīcības 2004/552/KĀDP piemērošana

    Šo lēmumu piemēro, neskarot pasākumus, pa kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP.

    11. pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

    2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2011. gada 5. novembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām.

    3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

    4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

    5.   Saskaņā ar 8. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

    12. pants

    Komiteju procedūra

    1.   Komisijai palīdz komiteja, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 683/2008. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

    2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

    13. pants

    Pārskatīšana un ziņojums

    Vēlākais divus gadus pēc tam, kad deklarēts, ka PRP darbojas, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par izstrādāto piekļuves PRP noteikumu atbilstošu darbību un atbilstību un vajadzības gadījumā attiecīgi ierosina šā lēmuma grozījumus.

    14. pants

    Īpaši noteikumi Galileo programmas īstenošanai

    Neskarot pārējos šā lēmuma noteikumus, lai nodrošinātu sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, raitu darbību, piekļuve PRP tehnoloģijai un atļauja turēt īpašumā vai lietot PRP uztvērējus tiek dota ar nosacījumu, ka ir ievēroti 8. pantā un pielikumā noteiktie principi attiecībā uz:

    a)

    Komisiju, ja tā darbojas kā Galileo programmas pārvaldītāja;

    b)

    sistēmas, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, operatoriem tikai un vienīgi nolūkā ievērot viņu uzdevumu kopumu, kas noteikts īpašā vienošanās ar Komisiju;

    c)

    Eiropas GNSS aģentūru, lai tā varētu pildīt tai uzticētos uzdevumus, kā noteikts īpašā vienošanās ar Komisiju;

    d)

    Eiropas Kosmosa aģentūru tikai pētniecības, izstrādes un infrastruktūras paplašināšanas vajadzībām, kā noteikts īpašā vienošanās ar Komisiju.

    15. pants

    Sodi

    Dalībvalstis nosaka sodus, ko piemēro, ja tiek pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo lēmumu. Minētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

    16. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošana

    1.   Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    2.   Dalībvalstis 5. pantu piemēro ne vēlāk kā 2013. gada 6. novembrī.

    17. pants

    Adresāti

    Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

    Strasbūrā, 2011. gada 25. oktobrī

    Eiropas Parlamenta vārdā –

    priekšsēdētājs

    J. BUZEK

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    M. DOWGIELEWICZ


    (1)  OV C 54, 19.2.2011., 36. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 10. oktobra lēmums.

    (3)  OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

    (4)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

    (5)  OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp.

    (6)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

    (7)  OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

    (8)  OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.

    (9)  OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.

    (10)  OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.

    (11)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.


    PIELIKUMS

    Kopējie minimālie standarti

    1.

    Saistībā ar 5. panta 4. punktu kopējie minimālie standarti PRP izmantošanai attiecas uz šādām jomām:

    i)

    PRP lietotāju grupu organizācija;

    ii)

    piekļuves tiesību definīcija un pārvaldība attiecībā uz PRP lietotājiem un PRP dalībnieku lietotāju grupām;

    iii)

    piekļuves PRP kods un saistītas klasificētas informācijas sadalījums starp GSMC un PRP kompetentajām iestādēm;

    iv)

    piekļuves PRP kods un saistītas klasificētas informācijas sadalījums lietotājiem;

    v)

    drošības, tostarp drošības starpgadījumu, pārvaldība un riska novērtēšana attiecībā uz PRP uztvērējiem un saistītu klasificētu tehnoloģiju un informāciju;

    vi)

    ziņošana par atklātiem iespējami kaitīgiem elektromagnētiskiem traucējumiem, kas ietekmē PRP;

    vii)

    operatīvas koncepcijas un procedūras PRP uztvērējiem.

    2.

    Saistībā ar 5. panta 5. punktu kopējie minimālie standarti PRP uztvērēju vai drošības moduļu izstrādei un ražošanai attiecas uz šādām jomām:

    i)

    PRP lietotāju segmentu atļauja;

    ii)

    PRP uztvērēju un PRP tehnoloģijas drošība izpētes, izstrādes un ražošanas stadijā;

    iii)

    PRP uztvērēju un PRP tehnoloģijas integrācija;

    iv)

    PRP uztvērēju, drošības moduļu un materiālu, kuros izmanto PRP tehnoloģiju, aizsardzības profils.

    3.

    Saistībā ar 5. panta 6. punktu un 9. pantu kopējie minimālie standarti eksporta ierobežojumiem attiecas uz šādām jomām:

    i)

    pilnvaroti PRP dalībnieki;

    ii)

    ar PRP saistītu materiālu un tehnoloģijas eksports.

    4.

    Saistībā ar 5. panta 7. punktu kopējie minimālie standarti saiknēm starp GSMC un PRP kompetentajām iestādēm attiecas uz datu un balss pārraides ierīcēm.


    Top