1.

Statūtu VI panta C punkts paredz reģionālas starpvaldību ekonomikas integrācijas organizācijas ratifikācijas vai pievienošanās instrumentā iekļaut deklarāciju par to, cik plašas ir tās pilnvaras attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē Statūti.

2.

Atzīstot Eiropas Savienības kā locekles statusu, parasti Eiropas Savienības dalībvalstīm tomēr ir kompetence darba kārtības jautājumos, kas attiecas uz organizatoriskiem jautājumiem (piemēram, juridiski vai budžeta jautājumi) un procedūras jautājumiem (piemēram, priekšsēdētāju ievēlēšana, darba kārtības apstiprināšana, ziņojumu pieņemšana).

3.

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību atjaunojamo energoresursu jomā Savienībai un dalībvalstīm ir šādas kompetences:

Turpmāk dotais Savienības tiesību aktu saraksts rāda, kādā mērā Savienība šajā jomā īsteno tās iekšējo kompetenci saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību. Tas, cik plaša Savienības kompetence izriet no šiem tiesību aktiem, ir jānovērtē, atsaucoties uz precīziem katra pasākuma noteikumiem, īpaši tas, cik lielā mērā ar šiem aktiem ir ieviesti kopēji noteikumi, un, lai noteiktu ekskluzīvas Savienības kompetences esamību, tas, kādā mērā šos kopējos noteikumus skar vai to darbības jomu ierobežo noteikumi IRENA Statūtos vai kādā šos Statūtus īstenojot pieņemtā aktā.

4.

To kompetenču īstenošana, kuras Eiropas Savienības dalībvalstis atbilstīgi Līgumiem ir nodevušas Savienībai, ņemot vērā to būtību, var nepārtraukti mainīties. Tālab Savienība patur tiesības pielāgot deklarāciju.

A.

Šo statūtu parakstītājas Puses izveido Starptautisko atjaunojamo energoresursu aģentūru (turpmāk – Aģentūra) saskaņā ar turpmāk aprakstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

B.

Aģentūra balstās uz visu tās dalībnieku vienlīdzības principu un savās darbībās pienācīgi ņem vērā tās dalībnieku suverēnās tiesības un kompetences jomas.

a)

valstu un vietējās prioritātes un priekšrocības, ko sniedz pieeja, kurā apvienoti pasākumi atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā; un

b)

atjaunojamo energoresursu ieguldījumu vides saglabāšanā, ierobežojot dabas resursu izmantošanu un samazinot atmežošanu, jo īpaši tropu mežu iznīcināšanu, pārtuksnešošanos un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos; klimata aizsardzībā; ekonomikas izaugsmē un sociālajā kohēzijā, tostarp nabadzības mazināšanā un ilgtspējīgā attīstībā; energoapgādes pieejamībā un drošībā; reģionālajā attīstībā un paaudžu savstarpējas atbildības veicināšanā.

1.

bioenerģija;

2.

ģeotermālā enerģija;

3.

hidroenerģija;

4.

jūras enerģija, cita starpā arī plūdmaiņas, viļņu un jūras termālā enerģija;

5.

saules enerģija; kā arī

6.

vēja enerģija.

A.

Kā atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izcilības centrs, kas veicina un stimulē attīstību, nodrošinot pieredzi praktiskam pielietojumam un politikas virzieniem, piedāvājot atbalstu visos ar atjaunojamiem energoresursiem saistītos jautājumos un palīdzot valstīm sekmīgi izmantot efektīvu attīstību, kā arī zināšanu un tehnoloģiju nodošanu, Aģentūra īsteno šādas darbības.

B.

Pildot savas darbības, Aģentūra:

C.

Aģentūra:

A.

Aģentūra īsteno savas darbības, pamatojoties uz gada darba programmu, ko sagatavo Sekretariāts, izskata Padome un pieņem Asambleja.

B.

Aģentūra papildus darba programmai pēc apspriešanās ar dalībniekiem un, ja nav panākta vienošanās, pēc Asamblejas piekrišanas var īstenot projektus, ko sākuši un finansē dalībnieki, ja Aģentūrā ir pieejami nepieciešamie nefinanšu resursi.

A.

Par Aģentūras dalībniekiem var kļūt ANO un reģionālo starpvaldību ekonomikas integrācijas organizāciju dalībvalstis, kas vēlas un var rīkoties saskaņā ar šajos statūtos noteiktajiem mērķiem un darbībām. Lai iegūtu tiesības uz dalību Aģentūrā, reģionālā starpvaldību ekonomikas integrācijas organizācija jāveido suverēnām valstīm, no kurām vismaz viena ir Aģentūras dalībniece, un dalībvalstis ir uzticējušas šai organizācijai kompetenci saistībā ar vismaz vienu no Aģentūras darbības jomām.

B.

Šādas valstis un reģionālās starpvaldību ekonomikas integrācijas organizācijas kļūst par:

C.

Jebkuras reģionālas starpvaldību ekonomikas integrācijas organizācijas gadījumā organizācija un tās dalībvalstis izlemj par saviem attiecīgajiem pienākumiem saistību pildīšanā saskaņā ar šiem statūtiem. Organizācija un tās dalībvalstis nav tiesīgas vienlaikus izmantot tiesības, tajā skaitā arī balsstiesības, ko paredz Statūti. Savos ratifikācijas vai pievienošanās instrumentos iepriekš minētās organizācijas deklarē, kādas ir to pilnvaras attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē Statūti. Šīs organizācijas arī informē depozitāri valdību par attiecīgajiem grozījumiem to pilnvarās. Balsojot par jautājumiem, kas ietilpst reģionālās starpvaldību ekonomikas integrācijas organizācijas kompetencē, tā balso ar tādu balsu skaitu, kāds atbilst organizācijas to dalībvalstu balsu kopējam skaitam, kuras ir arī šīs Aģentūras dalībnieki.

A.

Asambleja var piešķirt novērotāja statusu:

B.

Novērotāji bez tiesībām balsot var piedalīties Asamblejas un tai pakļauto struktūru publiskajās sesijās.

A.

Aģentūrai ir šādas galvenās struktūras, ko nosaka šie statūti:

B.

Asambleja un Padome, saņemot Asamblejas apstiprinājumu, var izveidot tādas sev pakļautas struktūras, kādas tām ir nepieciešamas, lai pildītu funkcijas, ko paredz šie statūti.

A.

B.

Asambleju veido visi Aģentūras dalībnieki. Asambleja regulāri sanāk kopā uz sesijām, ko organizē reizi gadā, ja vien nav pieņemts citāds lēmums.

C.

Katru dalībnieku Asamblejā pārstāv viens pārstāvis. Pārstāvjus var pavadīt vietnieki un konsultanti. Delegācijas dalības izmaksas sedz attiecīgais dalībnieks.

D.

Asamblejas sesijas notiek Aģentūras mītnē, ja vien Asambleja nav pieņēmusi citādu lēmumu.

E.

Katras kārtējās sesijas sākumā Asambleja ievēl priekšsēdētāju un citas nepieciešamās amatpersonas, ņemot vērā vienlīdzīgu ģeogrāfisko pārstāvību. Šīs amatpersonas ir amatā līdz nākamajai kārtējai sesijai, kurā ievēl jaunu priekšsēdētāju un citas amatpersonas. Asambleja pieņem savu reglamentu saskaņā ar šiem statūtiem.

F.

Saskaņā ar VI panta C punktu katram Aģentūras dalībniekam Asamblejā ir viena balss. Asambleja pieņem lēmumus par procedūru jautājumiem ar klātesošo un balsstiesīgo dalībnieku vienkāršu balsu vairākumu. Par būtiskiem jautājumiem lēmumus pieņem, panākot klātesošo dalībnieku vienprātību. Ja vienprātību nav izdevies panākt, to uzskata par panāktu, ja “pret” nebalso vairāk kā 2 dalībnieki, ja vien Statūtos nav noteikts citādi. Ja nav vienprātības par to, vai jautājums ir būtisks vai ne, šo jautājumu uzskata par būtisku, ja vien Asambleja, panākot klātesošo dalībnieku vienprātību, neizlemj citādi; savukārt – ja vienprātību nav izdevies panākt, to uzskata par panāktu, ja “pret” nebalso vairāk kā 2 dalībnieki. Aģentūras dalībnieku vairākums veido Asamblejas kvorumu.

G.

Asambleja, panākot klātesošo dalībnieku vienprātību:

H.

Asambleja, panākot klātesošo dalībnieku vienprātību, ko tās neiespējamības gadījumā uzskata par panāktu, ja “pret” nebalso vairāk par 2 dalībniekiem:

I.

Asambleja nosaka Aģentūras mītni un ieceļ Sekretariāta ģenerāldirektoru (turpmāk – ģenerāldirektors), panākot klātesošo dalībnieku vienprātību vai tās neiespējamības gadījumā – klātesošo un balsstiesīgo dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu.

J.

Savā pirmajā sesijā Asambleja izskata un attiecīgi apstiprina jebkādus lēmumus, nolīgumu projektus, noteikumus un pamatnostādnes, ko izstrādājusi Sagatavošanas komisija saskaņā ar balsošanas procedūrām par attiecīgo jautājumu, kā izklāstīts IX panta F līdz I punktā.

A.

Padomē ir vismaz 11 Aģentūras dalībnieku pārstāvji, bet ne vairāk par 21 pārstāvi, un Padomes locekļus ievēl Asambleja. Konkrētais locekļu skaits robežās no 11 līdz 21 atbilst noapaļotai vienai trešdaļai no Aģentūras dalībnieku skaita, ko aprēķina, pamatojoties uz Aģentūras dalībnieku skaitu Padomes locekļu attiecīgo vēlēšanu sākumā. Padomes locekļus ievēl pēc rotācijas principa, kā noteikts Asamblejas reglamentā, lai nodrošinātu jaunattīstības un attīstīto valstu efektīvu dalību un panāktu godīgu un vienlīdzīgu ģeogrāfisko pārstāvību un Padomes darba efektivitāti. Komitejas locekļus ievēl uz diviem gadiem.

B.

Padome organizē sanāksmi reizi pusgadā, un tās sanāksmes notiek Aģentūras mītnē, ja vien Padome nepieņem citādu lēmumu.

C.

Padome katras sanāksmes sākumā uz laiku līdz nākamajai sanāksmei ievēl priekšsēdētāju un citas nepieciešamās amatpersonas no savu locekļu vidus. Tai ir tiesības izstrādāt savu reglamentu. Šāds reglaments ir jāiesniedz apstiprināšanai Asamblejā.

D.

Katram Padomes loceklim ir viena balss. Padome pieņem lēmumus par procedūru jautājumiem ar locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumus par būtiskiem jautājumiem pieņem ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu. Ja nav vienprātības par to, vai jautājums ir būtisks vai ne, šo jautājumu uzskata par būtisku, ja vien Padome ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu neizlemj citādi.

E.

Padome ir Asamblejas pakļautībā un atskaitās tai. Padome īsteno savas pilnvaras un funkcijas saskaņā ar šiem statūtiem, kā arī funkcijas, ko tai uzticējusi Asambleja. Padomes darbība atbilst Asamblejas lēmumiem, un tajā pienācīgi ņemti vērā Asamblejas ieteikumi, nodrošinot to pareizu un nepārtrauktu izpildi.

F.

Padome:

A.

Sekretariāts palīdz Asamblejai, Padomei un to pakļautībā esošajām struktūrām pildīt to funkcijas. Sekretariāts īsteno citas funkcijas saskaņā ar šiem statūtiem, kā arī funkcijas, ko tai uzticējusi Asambleja vai Padome.

B.

Sekretariātam ir ģenerāldirektors, kas to vada un ir tā galvenā administratīvā amatpersona, kā arī citi nepieciešamie darbinieki. Ģenerāldirektoru uz četriem gadiem ieceļ Asambleja pēc Padomes ieteikuma, un šo termiņu var pagarināt uz vēl četriem gadiem, bet ne ilgāk.

C.

Ģenerāldirektors atskaitās Asamblejai un Padomei, tajā skaitā arī par Sekretariāta personāla pieņemšanu darbā, Sekretariāta struktūru un darbību. Vislielākā uzmanība, pieņemot darbā personālu un izveidojot darba nosacījumus, jāpievērš tam, lai nodrošinātu visaugstākos efektivitātes, kompetences un integritātes standartus. Pienācīgi ņem vērā to, ka ir svarīgi pieņemt darbiniekus pirmām kārtām no dalībvalstīm, nodrošinot pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko pārstāvību, kā arī īpaši pievēršot uzmanību jaunattīstības valstu pienācīgai pārstāvībai un uzsverot dzimumu pārstāvības līdzsvaru.

Sagatavojot budžetu, ierosinājumus attiecībā uz personāla pieņemšanu darbā izvirza saskaņā ar principu, ka jāpieņem ne vairāk darbinieku, kā nepieciešams pienācīgai Sekretariāta pienākumu izpildei.

D.

Ģenerāldirektors vai tā iecelts pārstāvis bez balsstiesībām piedalās visās Asamblejas un Padomes sanāksmēs.

E.

Sekretariāts:

F.

Pildot savus pienākumus, ģenerāldirektors un citi darbinieki nelūdz un nesaņem norādījumus no kādas valdības vai citas Aģentūrā neietilpstošas struktūras. Sekretariāta ģenerāldirektors un citi darbinieki neveic darbības, kas var ietekmēt viņu starptautisko ierēdņu statusu, esot pakļautiem tikai Asamblejai un Padomei. Katrs dalībnieks ņem vērā ģenerāldirektora un citu darbinieku pakļautību starptautiskai struktūrai, pildot to pienākumus, un nemēģina ietekmēt šo pienākumu izpildi.

A.

Aģentūras budžetu finansē no:

saskaņā ar finanšu noteikumiem, ko pieņem Asambleja, panākot vienprātību, kā noteikts šo statūtu IX panta G punktā. Finanšu noteikumi un budžets nodrošina Aģentūrai stabilu finansiālo pamatu, kā arī efektīvu un produktīvu Aģentūras darbību īstenošanu, kā noteikts darba programmā. Obligātās iemaksas nodrošina finansējumu pamatdarbībām un administratīvajām izmaksām.

B.

Aģentūras budžeta projektu sagatavo Sekretariāts, kas to iesniedz Padomei izskatīšanai. Padome to nosūta Asamblejai ar ieteikumu apstiprināt vai nosūta atpakaļ Sekretariātam pārskatīšanai un atkārtotai iesniegšanai.

C.

Asambleja uz četriem gadiem amatā ieceļ ārējo revidentu, ko pēc termiņa beigām var ievēlēt atkārtoti. Pirmā revidenta amata termiņš ir divi gadi. Revidents veic Aģentūras atskaišu revīziju, pauž novērojumus un izstrādā nepieciešamos ieteikumus attiecībā uz vadības efektivitāti un iekšējo finanšu kontroli.

A.

Aģentūrai ir starptautiskas juridiskās personas statuss. Katra dalībnieka teritorijā un saskaņā ar tā valsts tiesību aktiem Aģentūrai ir nodrošināta tāda valsts tiesībspēja, kāda var būt nepieciešama tās funkciju un uzdevumu pildīšanai.

B.

Dalībnieki pieņem lēmumus saistībā ar atsevišķu vienošanos par privilēģijām un imunitāti.

A.

Grozījumus šajos statūtos var ierosināt jebkurš dalībnieks. Ģenerāldirektors sagatavo ierosinātā grozījuma apstiprinātas kopijas un iesniedz visiem dalībniekiem vismaz deviņdesmit dienas pirms grozījuma izskatīšanas Asamblejā.

B.

Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visiem dalībniekiem:

C.

Jebkurā laikā, kad pagājuši pieci gadi kopš šo statūtu stāšanās spēkā saskaņā ar XIX panta D punktu, dalībnieks var atsaukt savu dalību Aģentūrā, rakstiski par to informējot XX panta A punktā minēto depozitāri valdību, kas nekavējoties informē Padomi un visus dalībniekus.

D.

Šāds atsaukums stājas spēkā tā gada beigās, kad tas ir ticis iesniegts. Dalībnieka dalības atsaukums Aģentūrā neskar šā dalībnieka līgumsaistības, ko tas uzņēmies saskaņā ar V panta B punktu, vai finanšu saistības par gadu, kurā tas iesniedzis dalības atsaukumu.

A.

Dalībnieki jebkādus strīdus savā starpā attiecībā uz šo statūtu interpretāciju vai piemērošanu izšķir mierīgā ceļā saskaņā ar ANO Hartas 2. panta 3. punktu un šajā saistībā rod risinājumu, izmantojot ANO Hartas 33. panta 1. punktā noteiktos līdzekļus.

B.

Padome var sekmēt strīdu izšķiršanu, izmantojot līdzekļus, ko tā uzskata par piemērotiem, tostarp arī piedāvāt starpniecību, aicināt strīdā iesaistītos dalībniekus sākt strīdu izšķiršanas procesu pēc viņu izvēles un ieteikt termiņu jebkurai procedūrai, par kuru notikusi vienošanās.

A.

Jebkuram Aģentūras dalībniekam, kas kavē savas finanšu iemaksas Aģentūrai, nav tiesības balsot, ja šis kavējums sasniedz vai pārsniedz iemaksas summu par diviem iepriekšējiem gadiem. Taču Asambleja var ļaut šim dalībniekam balsot, ja tā ir pārliecināta, ka maksājums tiek kavēts no dalībnieka neatkarīgu apstākļu dēļ.

B.

Dalībniekam, kas sistemātiski pārkāpj šo statūtu noteikumus vai jebkuru citu vienošanos, ko tas noslēdzis saskaņā ar šiem statūtiem, pēc Padomes ieteikuma Asambleja var atņemt Aģentūras dalībnieka privilēģijas un tiesības ar divu trešdaļu klātesošo un balsstiesīgo dalībnieku balsu vairākumu.

A.

Šos statūtus visas VI panta A punktā noteiktās ANO un reģionālo starpvaldību ekonomikas integrācijas organizāciju dalībvalstis var parakstīt dibināšanas konferencē. Statūtus ir iespējams parakstīt līdz to spēkā stāšanās brīdim.

B.

Statūtu VI panta A punktā noteiktās valstis un reģionālās starpvaldību ekonomikas integrācijas organizācijas, kas nav parakstījušas šos statūtus, var tiem pievienoties pēc tam, kad Asambleja ir apstiprinājusi to dalību saskaņā ar VI panta B punkta 2. apakšpunktu.

C.

Piekrišana uzņemties šajos statūtos noteiktās saistības tiek pausta, iesniedzot depozitārei valdībai ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu. Šo statūtu ratifikācija vai pievienošanās tiem stājas spēkā saskaņā ar valstu attiecīgajām konstitucionālajām procedūrām.

D.

Šie statūti stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kad deponēts divdesmit piektais ratifikācijas instruments.

E.

Attiecībā uz valstīm un reģionālajām starpvaldību ekonomikas integrācijas organizācijām, kas iesniegušas ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu pēc šo statūtu stāšanas spēkā, šie statūti stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kad deponēts attiecīgais instruments.

F.

Nedrīkst piemērot nekādus izņēmumus attiecībā ne uz vienu no šo statūtu noteikumiem.

A.

Vācijas Federatīvās Republikas valdība tiek noteikta kā šo statūtu un jebkura ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta depozitāre.

B.

Depozitāre valdība reģistrē Statūtus saskaņā ar ANO Hartas 102. pantu.

C.

Šos statūtus, kas sagatavoti angļu valodā, glabā depozitāres valdības arhīvos.

D.

Depozitāre valdība nosūta šo statūtu apstiprinātas kopijas to valstu valdībām vai reģionālo starpvaldību ekonomikas integrācijas organizāciju izpildvaras iestādēm, kas tos ir parakstījušas vai kuru dalība ir apstiprināta saskaņā ar VI panta B punkta 2. apakšpunktu.

E.

Depozitāre valdība nekavējoties informē visas šo statūtu parakstītājas puses par katra ratifikācijas instrumenta iesniegšanas datumu un Statūtu spēkā stāšanās datumu.

F.

Depozitāre valdība nekavējoties informē visas šo statūtu parakstītājas puses un citus dalībniekus par datumiem, kad valstis vai reģionālās starpvaldību ekonomikas integrācijas organizācijas kļūst par Aģentūras dalībniekiem.

G.

Depozitāre valdība nekavējoties nosūta jaunos dalības pieteikumus izskatīšanai visiem Aģentūras dalībniekiem saskaņā ar VI panta B punkta 2. apakšpunktu.