21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/40

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, kā sīkāk izskaidrots Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) (kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa), paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Regula (EK) Nr. 1467/97 arī paredz noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, īstenošanai. Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 5. punktu, bija noteikts, ka Komisijai jāadresē Padomei atzinums, ja tā uzskatīja, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 4. punktu, secināja, ka Itālijā bija pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija adresēja Padomei šādu atzinumu par Itāliju 2009. gada 11. novembrī (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Itālijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar datiem, kurus Itālijas iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, patlaban ir plānots, ka valsts kopbudžeta deficīts Itālijā 2009. gadā sasniegs 5,3 % no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību – 3 % no IKP – un atrodoties tālu no tās. Plānoto atsauces vērtības pārsniegumu var uzskatīt par pārsniegumu izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Tas jo īpaši ir nopietnas ekonomikas lejupslīdes rezultāts Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē teikts, ka 2009. gadā reālais IKP Itālijā kritīs par 4,7 % pēc tam, kad 2008. gadā tas samazinājās par 1 %. Paredzams, ka 2010. gadā notiks vidēji spēcīga augšupeja, kas pastiprināsies 2011. gadā. Turklāt plānoto atsauces vērtības pārsniegumu nevar uzskatīt par īslaicīgu, jo prognozēts, ka deficīts turpinās palielināties arī 2010. gadā un, ja politika netiks mainīta, nedaudz samazināsies 2011. gadā. Nav sagaidāms, ka diskrecionārie pasākumi, kas īstenoti secīgu atveseļošanas pasākumu programmas ietvarā, lai reaģētu uz krīzi atbilstīgi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam, (vērsti uz to, lai atbalstītu iedzīvotāju grupas ar zemiem ienākumiem un svarīgas rūpniecības nozares) ievērojami ietekmēs valsts budžeta bilanci, jo tie saskaņā ar Itālijas iestāžu teikto tiek oficiāli pilnībā finansēti, galvenokārt pārdalot esošus līdzekļus. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Saskaņā ar Itālijas iestāžu 2009. gada oktobrī paziņotajiem datiem valsts kopējais parāds ir bijis ievērojami pārsniedzis atsauces vērtību – 60 % no IKP – jau pirms tika uzsākts Ekonomikas un monetārās savienības III posms, un plānots, ka 2009. gadā tas būs 115,1 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozēm parāda attiecība palielināsies vēl vairāk, proti, līdz 117,8 % 2011. gadā. Nevar uzskatīt, ka parāda attiecība pietiekami ātri samazinās un tuvinās atsauces vērtībai Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Līgumā minētais parāda kritērijs nav izpildīts.

(9)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Itālijas gadījumā abi minētie nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,