EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32009E0138

Padomes Kopējā nostāja 2009/138/KĀDP ( 2009. gada 16. februāris ) par ierobežojošiem pasākumiem pret Somāliju un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2002/960/KĀDP

OV L 46, 17.2.2009, p. 73–75 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 25/04/2010; Atcelts ar 32010D0231

ELI: http://data.europa.eu/eli/compos/2009/138/oj

17.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/73


PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2009/138/KĀDP

(2009. gada 16. februāris)

par ierobežojošiem pasākumiem pret Somāliju un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2002/960/KĀDP

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)

Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas (ANO DPR) 733 (1992), 1356 (2001) un 1425 (2002) pieņemšanas attiecībā uz embargo ieroču piegādei Somālijai Padome 2002. gada 10. decembrī pieņēma Kopējo nostāju 2002/960/KĀDP (1).

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2008. gada 20. novembrī pieņēma ANO DPR 1844 (2008), ar ko ievieš papildu ierobežojošus pasākumus pret tiem, kas cenšas aizkavēt vai bloķēt mierīgu politikas procesu, vai tiem, kas, pielietojot spēku, apdraud Somālijas Federālās pārejas iestādes (TFI) vai Āfrikas Savienības misiju Somālijā (AMISOM) vai veic darbības, kas mazina stabilitāti Somālijā vai reģionā.

(3)

Lai panāktu skaidrību, vienā juridiskā instrumentā būtu jāiekļauj pasākumi, kas paredzēti Kopējā nostājā 2002/960/KĀDP, un pasākumi, kas būs noteikti, ievērojot ANO DPR 1844 (2008).

(4)

Kopējā nostāja 2002/960/KĀDP tādēļ būtu jāatceļ.

(5)

Lai īstenotu konkrētus pasākumus, ir vajadzīga Kopienas rīcība,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

1.   Ir aizliegta dalībvalstu valstspiederīgo vai no dalībvalstu teritorijām, neatkarīgi no izcelsmes, veikta ieroču un ar tiem saistīto visa veida materiālu piegāde vai pārdošana Somālijai, ietverot ieročus un munīciju, militāros transportlīdzekļus un aprīkojumu, paramilitāro spēku aprīkojumu un rezerves daļas.

2.   Ir aizliegta dalībvalstu valstspiederīgo vai no dalībvalstu teritorijām veikta tieša vai netieša tehnisko konsultāciju, finanšu un cita veida palīdzības un ar militāro darbību saistītas izglītības sniegšana, ietverot tehnisku izglītību un palīdzību saistībā ar 1. punktā minēto priekšmetu nodrošināšanu, ražošanu, uzturēšanu vai lietošanu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro:

a)

ieroču un ar tiem saistīto visa veida materiālu piegādei vai pārdošanai, kā arī tiešām vai netiešām tehniskām konsultācijām, finanšu un cita veida palīdzībai un ar militāro darbību saistītām apmācībām, kas paredzētas vienīgi AMISOM misijas atbalstam vai tās vajadzībām, kā noteikts ANO DPR 1744 (2007) 4. pantā, vai vienīgi to valstu un reģionālo organizāciju vajadzībām, kas veic pasākumus saskaņā ar ANO DPR 1851 (2008) 6. punktu un ANO DPR 1846 (2008) 10. punktu;

b)

ieroču un ar tiem saistīto visa veida materiālu piegādei vai pārdošanai, kā arī tiešām vai netiešām tehniskām konsultācijām, kas paredzētas tikai, lai palīdzētu izveidot drošības nozares iestādes atbilstīgi politiskajam procesam, kas izklāstīts ANO DPR 1744 (2007) 1., 2. un 3. punktā, un ja komiteja (turpmāk “Sankciju komiteja”), kas izveidota ar ANO DPR 751 (1992) 11. punktu, piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nav pieņēmusi attiecīgu lēmumu;

c)

tāda militārā aprīkojuma piegādēm, kas nav paredzēts nonāvēšanai, bet kas paredzēts vienīgi humānai vai aizsardzības lietošanai, vai tādu materiālu piegādēm, kas paredzēti Savienības, Kopienas vai dalībvalstu iestāžu darba uzlabošanas programmām, tostarp drošības jomā, kuras īsteno saistībā ar miera un izlīguma procesu, kā iepriekš ir apstiprinājusi Sankciju komiteja, un uz aizsargapģērbu, tostarp artilērijas jakām un militārajām ķiverēm, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas personāls, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un humāno un attīstības organizāciju darbinieki, kā arī ar viņiem saistītais personāls uz laiku eksportē uz Somāliju tikai savām personīgām vajadzībām.

2. pants

Ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti 3. pantā, 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2 punktā, piemēro personām un vienībām, ko norādījusi Sankciju komiteja un kas:

iesaistās vai atbalsta darbības, ar kurām apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Somālijā, tostarp darbības, kas apdraud 2008. gada 18. augustā noslēgto Džibuti nolīgumu vai politikas procesu vai, pielietojot spēku, apdraud TFI vai AMISOM,

rīkojas, pārkāpjot ieroču embargo un citus saistītus pasākumus, kuri minēti 1. pantā,

kavē humānās palīdzības sniegšanu Somālijā vai piekļuvi humānai palīdzībai, vai tās sadali Somālijā.

Attiecīgās personas un vienības ir uzskaitītas pielikumā.

3. pants

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu ieroču un militārā aprīkojuma tiešu vai netiešu piegādi, pārdošanu vai nodošanu un tiešas vai netiešas tehniskas konsultācijas, finanšu un cita veida palīdzību, ietverot ieguldījumus, brokeru darbību vai citus finanšu pakalpojumus, kas saistīti ar militāro darbību vai ieroču un militāra aprīkojuma piegādi, pārdošanu, nodošanu, ražošanu, apkopi vai izmantošanu personām vai vienībām, kas minētas 2. pantā.

4. pants

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu visu 2. pantā minēto personu ieceļošanu dalībvalstīs vai tranzītu caur dalībvalstīm.

2.   Šā panta 1. punkts neliek dalībvalstij aizliegt tās valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja Sankciju komiteja:

a)

izskatot katru gadījumu atsevišķi, nosaka, ka šāda ieceļošana vai tranzīts ir attaisnojams humanitāru vajadzību dēļ, tostarp reliģisku pienākumu dēļ;

b)

izskatot katru gadījumu atsevišķi, nosaka, ka izņēmums vairāk sekmētu mērķus attiecībā uz mieru un valsts izlīgumu Somālijā un stabilitāti reģionā.

4.   Gadījumos, ja saskaņā ar 3. punktu kāda dalībvalsts ļauj savā teritorijā ieceļot vai to tranzītā šķērsot Sankciju komitejas norādītajām personām, atļauja attiecas tikai uz to mērķi, kam atļauja piešķirta, un to var izmantot tikai tās personas, uz kurām tā attiecas.

5. pants

1.   Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas tieši vai netieši pieder 2. pantā minētajām personām vai vienībām vai ko tās tieši vai netieši kontrolē, vai kas pieder vienībām, kuras ir tieši vai netieši pakļautas šādām personām vai jebkurai personai vai vienībai, kura rīkojas šādu personu vārdā vai vadībā, kā noteikusi Sankciju komiteja. Attiecīgās personas un vienības ir norādītas pielikumā.

2.   Nekādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus nedara tieši vai netieši pieejamus 1. punktā minētajām personām un vienībām vai to interesēs.

3.   Dalībvalstis var pieļaut izņēmumus saistībā ar 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem attiecībā uz līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, ja:

a)

tie ir nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp izdarītu maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un medicīnisko palīdzību, samaksātu nodokļus, izdarītu apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

tie paredzēti vienīgi saprātīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)

tie paredzēti vienīgi nodevu maksājumiem vai pakalpojumu maksājumiem par iesaldēto līdzekļu un saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu un saglabāšanu atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem;

d)

tie ir vajadzīgi ārkārtas izdevumiem pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir nosūtījusi paziņojumu Sankciju komitejai un Sankciju komiteja to ir apstiprinājusi;

e)

uz tiem attiecas tiesas, administratīvs vai šķīrējtiesas noteikts apgrūtinājums vai spriedums; tādā gadījumā šos līdzekļus un saimnieciskos resursus var izmantot, lai apmierinātu šādu apgrūtinājumu vai spriedumu, ja vien apgrūtinājums vai spriedums stājies spēkā, pirms Sankciju komiteja noteikusi attiecīgo personu vai vienību, ja tas nav par labu 2. pantā minētai personai vai vienībai un ja attiecīgā dalībvalsts par to ir paziņojusi Sankciju komitejai.

4.   Šā panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos izņēmumus pieļauj pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts nosūtījusi Sankciju komitejai paziņojumu par nodomu vajadzības gadījumā atļaut pieeju šādiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem un ja Sankciju komiteja trīs darbdienu laikā pēc šāda paziņojuma nav pieņēmusi pretēju lēmumu.

5.   Šā panta 2. punktu nepiemēro šādiem iesaldētu kontu papildinājumiem:

a)

procentu ienākumiem vai citiem ieņēmumiem no šiem kontiem; vai

b)

maksājumiem, kas nokārtojami saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem un saistībām, kuras noslēdza vai kuras radās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja ierobežojošus pasākumus;

ja uz šādiem procentiem, citiem ienākumiem un maksājumiem arī turpmāk attiecina 1. punktu.

6. pants

Padome izveido pielikumā pievienoto sarakstu un veic tajā grozījumus saskaņā ar Sankcijas komitejas izdarītajiem konstatējumiem.

7. pants

Šī kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

8. pants

Šo kopējo nostāju vajadzības gadījumā pārskata, groza vai atceļ saskaņā ar attiecīgiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes lēmumiem.

9. pants

Ar šo atceļ Kopējo nostāju 2002/960/KĀDP.

10. pants

Šo kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

O. LIŠKA


(1)  OV L 334, 11.12.2002., 1. lpp.


PIELIKUMS

To personu un vienību saraksts, kas minētas 2., 3., 4. un 5. pantā


Top