5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/34

(1)

Euratex (European Apparel and Textile Organisation) 1999. gada 11. oktobrī saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3286/94 (turpmāk – Regula) 4. pantu iesniedza sūdzību to savu dalībnieku vārdā, kas eksportē uz Argentīnu vai vēlas to darīt.

(2)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Kopienas tekstilizstrādājumu un apģērbu pārdošanu Argentīnā kavē vairāki tirdzniecības šķēršļi Regulas 2. panta 1. punkta nozīmē, t. i., “trešās valsts ieviesta vai saglabāta tirdzniecības prakse, attiecībā uz kuru starptautiskās tirdzniecības noteikumi paredz rīcības tiesības”. Sūdzībā minētie šķēršļi bija šādi:

(3)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja arī, ka minētā prakse negatīvi ietekmēja tirdzniecību Regulas 2. panta 4. punkta nozīmē.

(4)

Tādēļ pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju, kura izveidota ar minēto Regulu, Komisija nolēma, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato pārbaudes procedūras uzsākšanu, lai novērtētu attiecīgi juridiskos un faktiskos jautājumus. Līdz ar to pārbaudes procedūra tika uzsākta 1999. gada 27. novembrī (2).

(5)

Izmeklēšanā 2000. gadā izcelsmes sertifikāta jautājumā secināja, ka apgrūtinošās prasības ir 1994. gada VVTT VIII.3. panta un X panta un PTO Nolīguma par tekstilizstrādājumiem un apģērbu 7.1. panta pārkāpums, un tās ir pretrunā ar 1994. gada VVTT VIII.1. panta c) punkta ieteikumiem. Pasākumi par marķēšanas prasībām bija PTO Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā 2.2. panta pārkāpums, un tie bija pretrunā ar 1994. gada VVTT VIII.1. panta c) punkta ieteikumiem. Attiecībā uz prasībām par deklarācijas veidlapu par ražojuma sastāvu konstatēja, ka tās bija PTO Nolīguma par importa licencēšanas procedūrām 2. panta pārkāpums. Komisijas dienesti nevarēja paust galīgo nostāju par muitas vērtības kontrolēšanas procedūru, jo nesen ieviests jauns likums, kas regulē šo jautājumu. Jautājumā par pirmsnosūtīšanas pārbaudi netika konstatēti kādu konkrētu PTO Nolīguma par pirmsnosūtīšanas pārbaudi nosacījumu pārkāpumi. Tomēr tas neatbilda nolīguma mērķim un domai. Visbeidzot PTO noteikumu pārkāpumi netika konstatēti attiecībā uz statistisko nodokli, un diskriminējošā PVN jautājumu jau risināja citā TŠR procedūrā par apstrādātas ādas importu Argentīnā (3).

(6)

Izmeklēšanā secināja arī to, ka pārbaudītajiem pasākumiem bija pakāpeniski pieaugoša negatīva ietekme Regulas 2. panta 4. punkta nozīmē vai pastāvēja risks, ka tā radīsies.

(7)

Pēc izmeklēšanas gadu gaitā notika diskusijas ar Argentīnas iestādēm, lai panāktu draudzīgu vienošanos, kā likvidēt vai pakāpeniski mazināt minētos tirdzniecības šķēršļus.

(8)

Jautājumā par muitas vērtību aprēķināšanas praksi pēdējos gados stāvoklis ir uzlabojies. Ir uzlabojusies pārskatāmība, un Eiropas ražotāji un eksportētāji var piedalīties muitas vērtību aprēķināšanai vajadzīgo orientējošo vērtību noteikšanā. Pirmsnosūtīšanas pārbaude ir atcelta, un šķiet, ka prasība par deklarācijas veidlapu par ražojumu sastāvu eksportētājiem nerada grūtības.

(9)

Jautājumā par izcelsmes sertifikātu ir panākti vēra ņemami uzlabojumi, 2002. gada 8. februārī pieņemot Instruccion General No 9/2002 de la Direccion General de Aduanas. Vēl pirms neilga laika galvenais tirdzniecības šķērslis, ar ko saskārās Eiropas rūpniecības nozare, bija prasība (trīsstūrveida tirdzniecības gadījumā) Argentīnas iestādēm iesniegt ne tikai izcelsmes sertifikātu, bet arī rēķinu starp trešās valsts izcelsmes preču ražotāju un nosūtītājvalsts eksportētāju, tādējādi radot bažas par sākotnējā darījuma konfidencialitāti. Pieņemot Administracion Federal de Ingresos Publicos (Subdireccion general tecnico legal aduanera) Nota External No 3/07, Argentīna faktiski atcēla prasību par sākotnējā rēķina kopijas iesniegšanu, un tagad tā aizstāta ar sertifikātu, ko sniedz nosūtītājvalsts kompetentās iestādes, piemēram, tirdzniecības kamera, un tad nosutītājvalstī apstiprina Argentīnas konsulāts.

(10)

Attiecībā uz marķēšanas prasībām, kas saistītas ar obligāto nodokļu marku piešūšanu, Argentīnas iestādes sniedza informāciju, ar kuru saskaņā šādas prasības radītās izmaksas ir ļoti minimālas salīdzinājumā ar sūtījumu vērtību. Tādēļ šķiet, ka šā atlikušā šķēršļa iespējamās negatīvās sekas nerada un nevar radīt materiālu ietekmi uz Kopienas ekonomiku vai tās tekstilrūpniecības nozari.

(11)

Ņemot vērā iepriekšminēto analīzi, uzskata, ka pārbaudes procedūras rezultātā izveidojies apmierinošs stāvoklis jautājumā par tirdzniecības šķēršļiem, kurus sūdzībā norādīja Euratex, vai ka pārbaudītais pasākums nodokļu marku piešūšanas jautājumā pats par sevi materiāli neietekmē Eiropas Kopienas tekstilrūpniecības reģionus. Tādēļ pārbaudes procedūra jābeidz saskaņā ar Regulas 11. panta 1. punktu.

(12)

Padomdevēja komiteja, ar kuru apspriedās par šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem,