18.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/23

(1)

Saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), Komisija 2006. gada 19. decembrī paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taivānas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes polivinilspirta (“PVS”) importu Kopienā.

(2)

Procedūra tika sākta, pamatojoties uz sūdzību, ko 2006. gada 6. novembrī iesniedza uzņēmums Kuraray Specialties Europe GmbH (“sūdzības iesniedzējs”), kurš kopš 2007. gada janvāra saucas Kuraray Europe GmbH un kurš saražo lielāko daļu, konkrēti, vairāk nekā 25 % no visa Kopienā saražotā polivinilspirta. Sūdzībā bija iekļauti prima facie pierādījumi par attiecīgo valstu izcelsmes PVS dempingu un būtisko kaitējumu, ko tas izraisījis, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju un citus zināmos Kopienas ražotājus, attiecīgo valstu ražotājus eksportētājus, zināmos iesaistītos importētājus/tirgotājus un lietotājus un attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus. Ieinteresētajām personām laika posmā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(4)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji saskaņā ar pašu vēlēšanos varētu iesniegt pieprasījumu piemērot tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) vai atsevišķu režīmu (“AR”), Komisija ĶTR zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un iestādēm nosūtīja pieprasījuma veidlapas. Viens ĶTR ražotājs eksportētājs pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam vai AR gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka uzņēmums neatbilst TER nosacījumiem.

(5)

Ņemot vērā acīmredzami lielo skaitu ĶTR ražotāju eksportētāju un importētāju Kopienā, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta iespēja veikt atlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, lai noteiktu, vai bijis dempings un kaitējums.

(6)

Tomēr, tā kā no ĶTR ražotājiem eksportētājiem sadarbojās tikai trīs uzņēmumi, vēlāk tika nolemts, ka atlasi veikt nevajadzēs.

(7)

Attiecībā uz PVS importētājiem Komisija visiem zināmajiem importētājiem lūdza sniegt informāciju par attiecīgā ražojuma importu un tirdzniecību. Pamatojoties uz informāciju, ko tā saņēma no 14 importētājiem, kas sadarbojās, Komisija atlasīja piecus importētājus, tostarp divus no Vācijas, vienu no Itālijas, vienu no Nīderlandes un vienu no Amerikas Savienotajām Valstīm. Šie importētāji pārstāvēja lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu Kopienā (aptuveni 80 %) no sadarbojošos importētāju vidus, ko noteiktajā laika posmā varētu pārbaudīt.

(8)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām iesaistītajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem Kopienas ražotājiem, trim ĶTR ražotājiem eksportētājiem, viena Taivānas ražotāja eksportētāja, visiem pieciem izlasē iekļautajiem importētājiem un septiņiem Kopienas lietotājiem.

(9)

Divas lietotāju iesniegtās anketas bija aizpildītas nepilnīgi, tāpēc tās nevarēja ņemt vērā. Turklāt vairāki lietotāji iesniedza komentārus, neatbildot uz anketas jautājumiem.

(10)

Viens no atlasē iekļautajiem importētājiem divreiz pēdējā brīdī atcēla norunāto pārbaudes apmeklējumu. Līdz ar to šā uzņēmuma iesniegtos datus nebija iespējams pārbaudīt, un tāpēc tos sākotnēji neņēma vērā.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par nepieciešamu TER/AR vajadzībām attiecībā uz ĶTR, un lai attiecībā uz abām attiecīgajām valstīm provizoriski noteiktu dempingu, izrietošo kaitējumu un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(12)

Ņemot vērā nepieciešamību noteikt normālo vērtību attiecībā uz tiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuri nepieprasīja TER vai kuriem TER varētu nepiešķirt, pārbaudi normālās vērtības noteikšanai, kuras pamatā ir dati par analogo valsti, kas norādīta procedūras sākšanas paziņojumā, proti, Japānu, veica šādā uzņēmumā:

(13)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica laikā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(14)

Attiecīgais ražojums ir noteikti polivinilspirti (PVS) homopolimēru veidā, kuru dinamiskā viskozitāte (nosakot 4 % šķīdumā) ir 3 mPas vai lielāka, taču nepārsniedz 61 mPas, un kuru hidrolīzes pakāpe ir 84,0 mol% vai lielāka, bet nepārsniedz 99,9 mol%, ar Ķīnas Tautas Republikas vai Taivānas izcelsmi (“attiecīgais ražojums”), un ko parasti deklarē ar KN kodu ex 3905 30 00.

(15)

PVS ražo, hidrolizējot polivinilacetātu, ko savukārt iegūst, polimerizējot vinilacetātu (to galvenokārt ražo no etilēna un etiķskābes). PVS ir ļoti plašs lietojums. Kopienā to galvenokārt izmanto, lai ražotu polivinilbutirālu (“PVB”) (25–29 % no patēriņa), polimerizācijas piedevas (21–25 %), papīra pārklājumus (17–2 %), adhezīvus (13–17 %), kā arī smitēšanai (8–12 %).

(16)

Viens no Kopienas lietotājiem apgalvoja, ka konkrētais ražojums, ko tas iepirka no ĶTR, nebūtu uzskatāms par attiecīgo ražojumu, jo, pirmkārt, tas nav standarta PVS veids un tam ir atšķirīgas un ļoti specifiskas ķīmiskās un fiziskās īpašības, un, otrkārt, tam ir citādi lietošanas veidi nekā parastajam PVS.

(17)

Attiecībā uz pirmo argumentu tika konstatēts, ka minētais ražojuma veids atbilst 14. apsvērumā sniegtajam ražojuma aprakstam un ka tam ir tādas pašas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības kā citiem ražojuma veidiem, uz kuriem attiecas ražojuma definīcija. Attiecībā uz otro argumentu minēto PVS veidu izmantoja PVB ražošanai, kas saskaņā ar 15. apsvērumu, ir ne vien plašākais PVS lietošanas veids, bet arī Kopienā visstraujāk augošais PVS tirgus. Būtu neloģiski šo tirgu atzīt par nestandarta tirgu. Turklāt tika konstatēts, ka PVS vidējās cenas dažādiem attiecīgajiem lietošanas veidiem ir vienā diapazonā. Ņemot vērā visus šos konstatējumus, tika atzīts, ka nav nekāda pamata minēto PVS veidu neietvert ražojuma definīcijā, un tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(18)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka polivinilspirtam, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas uzņēmumi, polivinilspirtam, ko ražo un pārdod Taivānas un ĶTR vietējā tirgū, un ĶTR un Taivānā ražotajam PVS, ko eksportē uz Kopienu, kā arī Japānā ražotajam un pārdotajam PVS būtībā ir vienas un tās pašas ķīmiskās un fiziskās pamatīpašības un vieni un tie paši galvenie lietošanas veidi. Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(19)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms tika noskaidrots, vai vienīgā Taivānas ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem vietējā tirgū ir reprezentatīvs, t. i., vai šis kopējais pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no šā uzņēmuma attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma Kopienā, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā.

(20)

Par katru ražojuma veidu, kuru ražotājs eksportētājs pārdod vietējā tirgū un kurš ir tieši salīdzināms ar eksportam uz Kopienu pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvs. Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja izmeklēšanas periodā minētā veida ražojumu kopējais pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem vietējā tirgū bija vismaz 5 % no eksportētā salīdzināmā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma Kopienā.

(21)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra ražojuma veida pārdošanu reprezentatīvā apjomā vietējā tirgū var uzskatīt par pārdošanu parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. To noskaidroja, katram eksportētajam ražojuma veidam nosakot rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru, kāds izmeklēšanas periodā nodrošināts neatkarīgiem vietējā tirgus klientiem.

(22)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, no kuriem vairāk nekā 80 % no kopējā pārdošanas apjoma vietējā tirgū pārdeva par cenu, kas nav zemāka par vienas vienības pašizmaksu, un kuriem vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vidējām svērtajām ražošanas izmaksām vai pārsniedza tās, normālo vērtību saskaņā ar ražojuma veidu aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida visu vietējā tirgus pārdošanas cenu vidējo svērto lielumu.

(23)

Ja noteikta ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms bija 80 % vai mazāk no attiecīgā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko vietējā tirgus cenu, ko aprēķina kā konkrētā ražojuma veida rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto cenu, ar nosacījumu, ka šis pārdošanas apjoms veido 10 % vai vairāk no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma.

(24)

Ja kāda ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms bija mazāks par 10 % no attiecīgā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma, tika uzskatīts, ka šo konkrēto veidu nepārdod pietiekamā daudzumā, lai vietējā tirgus cena nodrošinātu atbilstīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(25)

Ja normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot ražotāja eksportētāja pārdotā ražojuma veida vietējā tirgus cenas, normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(26)

Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pamatoti ar faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis ražotājs eksportētājs, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(27)

Vienīgais ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Kopienā. Tādējādi eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kādas šie neatkarīgie klienti faktiski maksāja vai kādas tiem bija jāmaksā par attiecīgo ražojumu.

(28)

Normālo vērtību un eksporta cenas attiecībā uz vienīgo ražotāju eksportētāju salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, attiecīgos un pamatotos gadījumos korekciju veidā tika pienācīgi ņemtas vērā atšķirības transporta un apdrošināšanas izmaksās, apstrādes, iekraušanas izmaksās, palīgizmaksās, iepakošanas izmaksās, kredīta izmaksās, izmaksās pēc pārdošanas (garantijas) un citos faktoros (bankas komisijas maksa).

(29)

Salīdzinot normālās vērtības ar eksporta cenām, tika noskaidrots, ka izmeklēšanas periodā attiecībā uz vienīgo Taivānas ražotāju eksportētāju Chang Chun Petrochemical Co. Ltd. dempinga starpība bija – 2,30 %.

(30)

Tā kā vienīgais uzņēmums, kas sadarbojās, ir attiecīgā ražojuma vienīgais ražotājs eksportētājs Taivānā un izmeklēšanas periodā tas veidoja 100 % Taivānas eksporta uz EK, tika secināts, ka attiecībā uz Taivānu dempings nepastāv.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, veicot antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu, tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pierādījuši, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, t. i., tiek pierādīts, ka attiecībā uz līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu šie ražotāji eksportētāji galvenokārt darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu. Īsumā un vienīgi ērtāka pārskata labad turpmāk sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

(32)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs un ar to saistītais tirdzniecības uzņēmums pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā aizpildīja TER pieprasījuma veidlapu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem. Ražotājs ražo attiecīgo ražojumu, bet ar to saistītais tirdzniecības uzņēmums nodarbojas ar attiecīgā ražojuma eksportu. Komisijas konsekventā prakse ir pārbaudīt, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem.

(33)

Komisija ražotājam eksportētājam un tā tirdzniecības uzņēmumam, kuri pieprasīja TER, lūdza sniegt visu nepieciešamo informāciju un minētajos uzņēmumos klātienē pārbaudīja visu informāciju, kas norādīta pieprasījumā piešķirt TER.

(34)

Izmeklēšanā atklājās, ka minētajam Ķīnas ražotājam eksportētājam nevar piešķirt TER, jo tas neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritērijam.

(35)

Tika konstatēts, ka ražotāju eksportētāju, kā arī ar to saistīto tirdzniecības uzņēmumu kontrolē pilnībā valsts īpašumā esoši uzņēmumi, kuri valdē bija pārstāvēti pārliecinošā vairākumā, turklāt neproporcionāli to daļām uzņēmumā. Turklāt izmeklēšanas periodā lielākā daļa akciju galu galā nonāca valsts īpašumā. Tā kā attiecīgie uzņēmumi nespēja nodrošināt pierādījumus, kas būtu uzskatāmi par pietiekamiem, lai kliedētu aizdomas par būtisku valsts iejaukšanos vadības lēmumos, tika secināts, ka valsts būtiski kontrolē un ietekmē šo uzņēmumu grupu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli par iepriekš izklāstītajiem secinājumiem. Netika saņemtas piezīmes, kuru dēļ būtu jāmaina iepriekš minētie slēdzieni.

(36)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Ķīnas ražotājs eksportētājs un ar to saistītais tirdzniecības uzņēmums nav pierādījis, ka ir izpildīti visi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji, un tāpēc šiem uzņēmumiem nevar piešķirt TER.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikta valsts mēroga nodeva, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(38)

Attiecībā uz ĶTR vienīgais ražotājs eksportētājs un ar to saistītais tirdzniecības uzņēmums, kuri pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja tiem netiktu piešķirts TER.

(39)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs un tā tirdzniecības uzņēmums nevar pierādīt, ka tie kopumā atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem AR piešķiršanai. Proti, tika konstatēts, ka iepriekš 35. apsvērumā minēto iemeslu dēļ ražotājs eksportētājs un tā tirdzniecības uzņēmums neatbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, ka vairākumam akciju jāpieder privātpersonām un ka valsts ierēdņiem, kas ir valdē vai ieņem nozīmīgus amatus vadībā, ir jābūt mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmējsabiedrība tomēr ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz cenām vai aprēķināto vērtību analogā valstī.

(41)

Paziņojumā par pārbaudes sākšanu Komisija plānoja izmantot Japānu kā piemērotu analogu valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un ieinteresētās personas tika aicinātas izteikties par šo izvēli. Atsevišķas ieinteresētās personas iebilda pret šo priekšlikumu un ierosināja izmantot Indiju vai Taivānu.

(42)

Indijā nenotiek ievērojama līdzīgā ražojuma ražošana. Taivāna bija viena no valstīm, uz kurām attiecās izmeklēšana, un tāpēc tās dati varētu būt neobjektīvi dempinga dēļ. Līdz ar to ieinteresētās personas tika informētas, ka par analogo valsti izraudzīta Japāna, jo uz to neattiecas izmeklēšana, tajā līdzīgo ražojumu ražo reprezentatīvā apjomā un konkurences apstākļi šķiet piemēroti.

(43)

Komisija aicināja sadarboties četrus zināmus Japānas ražotājus un nosūtīja tiem attiecīgo anketu. Uz anketas jautājumiem atbildēja divi no minētajiem četriem Japānas ražotājiem. Tomēr viena uzņēmuma iesniegtie dati nebija pilnīgi, un tas nepiekrita pārbaudes apmeklējumam. Vienīgā Japānas ražotāja, kurš sadarbojās pilnībā, iesniegtos datus pārbaudīja uz vietas.

(44)

Tomēr pēc pārbaudes apmeklējuma Taivānas ražotāja eksportētāja uzņēmumā tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Taivāna neveica dempingu. Tāpēc jautājums par analogās valsts izvēli tika izskatīts atkārtoti.

(45)

Šajā sakarā tika konstatēts, ka ražošanas apjoms Taivānā pārsniedz 100 % no attiecīgā ražojuma apjoma, ko Ķīna eksportē uz Kopienu. Turklāt var uzskatīt, ka Taivānas tirgū notiek brīva tirdzniecība, jo importa nodeva ir zema (vislielākās labvēlības režīma nodoklis ir 5 %). Izmeklēšanā arī noskaidrojās, ka Taivānas vietējā tirgū ir ievērojams līdzīgā ražojuma noiets un ka Taivānas tirgū tiek importēti pietiekami lieli apjomi. Tādējādi Taivānas tirgu atzina par konkurējošu tirgu un par pietiekami reprezentatīvu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR.

(46)

Turklāt PVS imports Taivānā ir aptuveni 15 % no vietējā patēriņa salīdzinājumā ar tikai aptuveni 3 % Japānas gadījumā, kas liecina par to, ka Japānas tirgus salīdzinājumā ar Taivānas tirgu ir mazāk piemērots no importa konkurences viedokļa. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika provizoriski nolemts par analogo valsti izmantot Taivānu, jo tā ir vispiemērotākā analogā valsts pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(47)

Pēc tam, kad Taivāna tika izvēlēta par analogo valsti, kā minēts 46. apsvērumā, un atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam ĶTR dempinga aprēķinam izmantoja normālo vērtību, kas bija noteikta attiecībā uz Taivānu, kā aprakstīts 19.–26. apsvērumā.

(48)

Tā kā visi trīs sadarbojošies Ķīnas ražotāji eksportētāji kopā izmeklēšanas periodā nodrošināja gandrīz visu attiecīgā ražojuma eksporta daudzumu uz Kopienu, eksporta cenas noteikšanai izmantoja šo uzņēmumu eksporta datus. Tomēr iesniegtās informācijas uzticamību pārbaudīja, salīdzinot ar Eurostat importa datiem, kuri pietiekami atbilda iesniegtajiem.

(49)

Minētie trīs ĶTR ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ražojumu uz Kopienu eksportēja vai nu tieši neatkarīgiem klientiem Kopienā, vai, izmantojot ar tiem saistītos tirdzniecības uzņēmumus eksportētājvalstī.

(50)

Attiecībā uz visu eksporta pārdošanas apjomu eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz faktiski maksātajām vai maksājamām cenām.

(51)

Analogās valsts – Taivānas – vienīgajam ražotājam eksportētājam noteikto normālo vērtību un visu triju sadarbojošos Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, attiecīgos un pamatotos gadījumos korekciju veidā tika pienācīgi ņemtas vērā atšķirības transporta un apdrošināšanas izmaksās, apstrādes, iekraušanas izmaksās, palīgizmaksās, iepakošanas izmaksās, kredīta izmaksās un komisijas maksā.

(52)

Tā kā nevienam Ķīnas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, netika piešķirts TER vai AR, dempinga starpību aprēķināja attiecībā uz visu ĶTR, izmantojot visu trīs minēto ražotāju eksportētāju vidējo svērto ražotāja noteikto eksporta cenu.

(53)

Salīdzinot Ķīnas vidējo svērto eksporta cenu ar analogās valsts vidējo svērto normālo vērtību, tika konstatēts, ka dempinga starpība ir 10,06 %.

(54)

Kopienā līdzīgu ražojumu pārdošanai ražo trīs uzņēmumi: Kuraray Europe GmbH (“KEG”) Vācijā, Celanese Ibérica Chemicals (“Celanese”) Spānijā un trešais ražotājs, kura ražošanas apjoms ir ļoti ierobežots un kurš izmeklēšanā nesadarbojās. KEG un Celanese izmeklēšanā pilnībā sadarbojās.

(55)

Papildus minētajai ražošanai trīs Kopienas ražotāji līdzīgu ražojumu ražo tikai turpmākai iekšējai pārstrādei. Divi no šiem uzņēmumiem izmeklēšanā sadarbojās kā lietotāji, jo tie arī iepirka ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus, lai ražotu pakārtotus ražojumus.

(56)

Tā kā abi 54. apsvērumā minētie ražotāji, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā kopā veidoja 80 % no Kopienas kopējā (iekšējai pārstrādei un pārdošanai) ražošanas apjoma, tiek uzskatīts, ka tie ražo lielāko daļu no Kopienā saražotā līdzīgā ražojuma apjoma. Tāpēc uzskata, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā tos dēvē par “Kopienas ražošanas nozari”.

(57)

Ņemot vērā, ka Kopienas ražošanas nozari veido tikai divi ražotāji, tad, lai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu nodrošinātu konfidencialitāti, dati par Kopienas ražošanas nozari bija jāindeksē.

(58)

Lai noskaidrotu, vai Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli, tika pētīts, vai un kādā mērā, veicot analīzi, jāņem vērā Kopienas ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākā lietošana.

(59)

PVS lieto kā starpproduktu dažādu citu ražojumu ražošanā. Kopienā to bieži izmanto, lai ražotu polivinilbutirālu (“PVB”), adhezīvus, papīra pārklājumus, polimerizācijas piedevas, kā arī smitēšanai. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens no Kopienas ražotājiem, kas lielāko daļu saražotā PVS pārdeva brīvā tirgū, ievērojamus daudzumus paša saražotā PVS izmantoja arī turpmākai pārstrādei tajā pašā uzņēmumā. Šādu lietošanas veidu dēvē par iekšēju pārstrādi. Kā skaidrots 55. apsvērumā, vēl trīs Kopienas uzņēmumi PVS ražoja tikai turpmākai iekšējai pārstrādei, un papildus iekšējai pārstrādei saražotajam daudzumam vismaz divi no šiem uzņēmumiem tirgū iepirka ievērojumu daudzumu PVS, lai to izmantotu turpmākai pārstrādei.

(60)

Tika konstatēts, ka attiecīgo Kopienas uzņēmumu iekšējai pārstrādei izmantoto daudzumu principā varētu aizstāt ar iepirkto PVS, ja, piemēram, tirgus apstākļi un/vai finansiāli apsvērumi izraisītu šādas pārmaiņas. Tāpēc tie tika iekļauti Kopienas tirgus analīzē.

(61)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Kopienas rūpniecības nozares pašas saražoto ražojumu brīvā tirgus pārdošanas apjomiem Kopienas tirgū, Kopienas rūpniecības nozares iekšējās pārstrādes apjomiem, citu (mazāku) Kopienas ražotāju saražotajiem daudzumiem, kas tika iegūti no šajā nozarē visplašāk izmantotās datubāzes, 55. apsvērumā minēto divu lietotāju iekšējās pārstrādes apjomiem, pārbaudītajiem vienīgā Taivānas ražotāja importa apjomiem un no Eurostat iegūtajiem Kopienas importa datiem par visām pārējām valstīm.

(62)

Attiecībā uz Kopienas importa apjomu datiem, kuri tika iegūti no Eurostat, attiecīgo ražojumu, kā minēts 14. apsvērumā, pašlaik deklarē ar KN kodu ex 3905 30 00. Eurostat datos par šo ex KN kodu ir ietverti arī atsevišķi specializēti ražojumi, kuri neietilpst attiecīgā ražojuma definīcijā. Tā kā no plašākās ražojumu kategorijas nebija iespējams tieši nošķirt datus par attiecīgo ražojumu, datus koriģēja, pamatojoties uz sūdzībā ietverto informāciju par minēto specializēto ražojumu importu.

(63)

Tāpat attiecībā uz Eurostat datiem jāievēro, ka atsevišķi attiecīgā ražojuma importa apjomi bija reģistrēti kā “īpaši slepeni”, tādēļ publiskajā datubāzē nebija datu par to izcelsmi. Informācija par deklarētā importa izcelsmes valstīm tika iegūta no attiecīgajām muitas iestādēm, un tā ir iekļauta visās attiecīgajās tabulās un analīzēs.

(64)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka PVS patēriņš attiecīgajā periodā, un jo īpaši 2004. un 2005. gadā, ievērojami palielinājās. Attiecīgajā periodā patēriņš palielinājās par 14 %, un tas notika galvenokārt tāpēc, ka strauji pieauga pieprasījums pēc PVS kā izejmateriāla polivinilbutirāla ražošanai, lai to savukārt tālāk izmantotu PVB plēves vai lokšņu ražošanai. PBV plēvi lieto kā starpkārtu laminēta neplīstošā stikla ražošanā automobiļu un būvniecības nozarē, kas ir Kopienā ir strauji augošs tirgus.

(65)

Tā kā attiecībā uz Taivānu konstatētā dempinga starpība ir mazāka par de minimis, imports no šīs valsts provizoriski tiek izslēgts no kaitējuma novērtējuma.

(66)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms 2004. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu samazinājās par 39 procentu punktiem, 2005. gadā palielinājās par 29 procentu punktiem, bet tad nedaudz samazinājās, tādējādi izmeklēšanas periodā tas samazinājās par 11 % salīdzinājumā ar 2003. gadu.

(67)

ĶTR importa tirgus daļa arī sākumā strauji samazinājās, bet vēlāk palielinājās. Imports no ĶTR 2005. gadā un izmeklēšanas periodā veidoja 13 % no Kopienas tirgus kopējā apjoma.

(68)

No 2003. gada līdz IP vidējā importa cena ĶTR izcelsmes attiecīgajam ražojumam pazeminājās par 2 procentu punktiem.

(69)

Lai noteiktu cenu pazeminājumu, tika analizēti izmeklēšanas perioda cenu dati. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas tika noteiktas kā neto cenas pēc visu atlaižu atņemšanas. Attiecīgā gadījumā šīs cenas tika koriģētas saskaņā ar ražotāja cenu, t. i., neieskaitot vedmaksu Kopienā. Arī ĶTR importa cenas bija neto cenas, atņemot visas atlaides un attiecīgā gadījumā koriģējot tās saskaņā ar CIF cenu uz Kopienas robežas, attiecīgi pielāgojot muitas nodevas (6,5 %) un pēcimporta izmaksas, kas rodas importētājiem Kopienā.

(70)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas un ĶTR importa cenas salīdzināja vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, t. i., pārdodot neatkarīgiem klientiem Kopienas tirgū. Uzskatot, ka salīdzinājumam par katru ražojuma veidu jābūt jēgpilnam un taisnīgam un ka tādējādi nedrīkst pieļaut ražojuma definīcijai atbilstīgas standarta kategorijas un īpašas kategorijas salīdzināšanu, tika atzīts, ka atsevišķus ražojuma veidus iekļaut salīdzinājumā nebūtu lietderīgi. Šo ražojuma veidu īpatsvars importā no ĶTR bija 35 %, bet tikai pavisam neliels daudzums no Kopienas ražošanas nozares Kopienas tirgū pārdotajiem ražojumiem.

(71)

Tādējādi izmeklēšanas periodā aprēķinātais vidējās svērtās cenas pazeminājums, kas izteikts kā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu procenti, attiecībā uz ĶTR bija 3,3 %.

(72)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot to, kā Kopienas ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi tie ekonomiskie faktori, kuri attiecīgajā periodā ietekmēja Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Tā kā analīze attiecās tikai uz diviem uzņēmumiem, konfidencialitātes apsvērumu dēļ vairums rādītāju sniegti indeksu vai diapazonu veidā.

(73)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms palielinājās par 26 %. Ražošanas jaudas ievērojamo pieaugumu, īpaši 2005. gadā, izraisīja pieaugošais pieprasījums Kopienas tirgū.

(74)

No 2003. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozare radīja papildu ražošanas jaudas. Tajā pašā periodā jaudu noslogojums samazinājās par 6 %.

(75)

Nākamajā tabulā redzami Kopienas ražošanas nozares darbības rādītāji, kuri attiecas uz pārdošanu neatkarīgiem klientiem Kopienā.

(76)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem Kopienā no 2003. gada līdz IP palielinājās par 22 %. Šie dati jāskata saistībā ar patēriņa pieaugumu Kopienā.

(77)

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa 2004. gadā palielinājās, 2005. gadā strauji samazinājās, bet izmeklēšanas periodā tā bija par 4 % lielāka nekā 2003. gadā.

(78)

Galvenais izejmateriāls PVS ražošanā ir vinilacetāta monomērs jeb “VAM”. VAM ir pamatprodukts, un tādējādi tā cenu nosaka tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars. Turklāt VAM tirgus cenu spēcīgi ietekmē naftas un gāzes cenu tendences, jo VAM ražošanas procesā galvenās izejvielas ir etiķskābe (kuras ražošanai nepieciešams daudz dabasgāzes) un etilēns (kuru ražo, destilējot ogļūdeņražus). Arī energoresursu izmaksas veido lielu izmaksu daļu, ražojot PVS no VAM. Līdz ar to energoresursu izmaksu kopējais īpatsvars PVS ražošanā ir 50–60 %, tāpēc parastos apstākļos ievērojamas naftas un gāzes cenu izmaiņas varētu tieši ietekmēt PVS pārdošanas cenu.

(79)

Tika noskaidrots, ka šo izejmateriālu cenas pasaules tirgū laikā no 2003. gada līdz IP ievērojami paaugstinājās. Minētajā periodā VAM cenas paaugstinājās par 20–30 %, bet energoresursu cenu pieaugums bija vēl lielāks. Tomēr šis krasais galveno izejmateriālu izmaksu pieaugums neatspoguļojās augstākās Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenās – tās tajā pašā periodā samazinājās par 5 %, bet jo īpaši 2004. gadā, kad to kritums bija 7 %. Tas nozīmē, ka, lai nezaudētu klientus, Kopienas ražošanas nozare kopējo izmaksu pieaugumu nelika segt saviem klientiem, bet, tieši otrādi, pazemināja cenas.

(80)

Nākamajā tabulā sniegts pārskats par krājumu apjomu katra perioda beigās.

(81)

Krājumu līmenis kopumā saglabājās diezgan stabils. Laikā no 2003. gada līdz 2004. gadam krājumi samazinājās par 13 %, pēc tam palielinājās par 9 procentu punktiem līdz 2005. gada beigām, bet tad atkal samazinājās par 9 procentu punktiem.

(82)

Investīcijas sasniedza maksimumu 2004. un 2005. gadā, kad, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu tirgū, tika palielinātas Kopienas ražošanas nozares ražošanas jaudas. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka investīcijas ēkās, ražotnēs un iekārtās 2003. gadā un izmeklēšanas periodā galvenokārt tika veiktas, lai uzturētu ražošanas jaudu.

(83)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Kopienas ražošanas nozares finanšu rādītāji pasliktinājās, tomēr netika pierādīts, ka attiecīgajā periodā būtu nopietni pasliktinājusies tās spēja piesaistīt kapitālu.

(84)

Tā kā Kopienas galvenajam ražotājam attiecīgajā periodā radās ļoti lielas ārkārtas izmaksas, tika nolemts, ka nebūtu saprātīgi ienesīgumu noteikt, pamatojoties uz tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas. Minētās ārkārtas izmaksas bija saistītas ar Kopienas galvenā ražotāja īpašnieka maiņu 2001. gadā. Tāpēc Kopienas ražošanas nozares ienesīgumu noteica, darbības peļņu no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem izsakot procentos no attiecīgā apgrozījuma.

(85)

Pārdošanas cenu pazemināšanās laikā no 2003. gada līdz IP būtiski ietekmēja Kopienas ražošanas nozares ienesīgumu. Attiecīgajā periodā ienesīgums samazinājās par vairāk nekā 10 procentu punktiem. Kopējo investīciju atdevi aprēķināja, līdzīgā ražojuma darbības peļņu izsakot kā procentus no līdzīgajam ražojumam atvēlēto pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības. Šis rādītājs, līdzīgi kā ienesīguma rādītājs, attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās. Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares naudas plūsmu tika konstatēta līdzīga negatīva tendence, kuras rezultātā izmeklēšanas periodā krasi pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares vispārējais finanšu stāvoklis.

(86)

Nopietnu izmaksu samazināšanas centienu rezultātā Kopienas ražošanas nozarē nodarbināto skaits kopš 2004. gada samazinājās par 4 %. Laikā no 2003. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozarei ir izdevies par 32 % palielināt darba ražīgumu uz vienu nodarbināto. Tajā pašā periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku samazinājās par 5 %. Līdz ar to var secināt, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare ļoti būtiski uzlaboja izmaksu efektivitāti.

(87)

Ņemot vērā dempinga apjomu un cenu, faktisko dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nebūtisku.

(88)

Tā kā nav ziņu par dempingu pirms šajā izmeklēšanā novērtētās situācijas, šis jautājums nav jāizskata.

(89)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa Kopienā palielinājās par 1–2 %.

(90)

No 2003. gada līdz IP vairāki kaitējuma rādītāji liecināja par pozitīvām tendencēm – Kopienas ražošanas nozarei izdevās palielināt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, un tā veica ievērojamas investīcijas papildu ražošanas jaudās.

(91)

Tomēr nozares finanšu rādītāji krasi pasliktinājās – 2003. gadā panāktā pieņemamā peļņas norma, sākot no 2004. gada līdz pat izmeklēšanas perioda beigām visu laiku ļoti strauji samazinājās. Investīciju atdeve un naudas plūsma arvien pasliktinājās. Šīs tendences iemesls bija tas, ka izejmateriālu cenu straujo pieaugums netika ietverts līdzīgā ražojuma pārdošanas cenās. Ja parastā tirgus situācijā, ņemot vērā izejmateriālu cenu pieaugumu, būtu bijis sagaidāms PVS pārdošanas cenas pieaugums par 10–20 %, Kopienas ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma pārdošanas cena pazeminājās par 5 %, tādējādi samazinot ienesīgumu. Turklāt izmeklēšanas periodā no ĶTR importēto ražojumu cenas, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, bija par 3,3 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

(92)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(93)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu izvērtēja, vai attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma imports par dempinga cenām Kopienas ražošanas nozarei ir radījis kaitējumu tādā apmērā, ka to varētu uzskatīt par būtisku. Lai nodrošinātu, ka iespējamais citu faktoru radītais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām, tika pārbaudīti citi zināmi faktori papildus importam par dempinga cenām, kuri tajā pašā laikā būtu varējuši radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(94)

Attiecīgajā periodā importa līmenis no ĶTR bija ievērojams, t. i., tā tirgus daļa visu laiku bija 10 % vai vairāk. Tajā pašā laikā visu ĶTR ražotāju eksportētāju vidējās cenas izmeklēšanas periodā samazinājās par 2 % un bija par 3,3 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares vidējās cenas. Lai saglabātu savu stāvokli vietējā tirgū, Kopienas ražošanas nozare ļoti zemo tirgus cenu dēļ, ko noteica imports no ĶTR, attiecīgajā periodā bija spiesta pazemināt pārdošanas cenas par 5 %.

(95)

Tādējādi ĶTR dempinga netaisnīgās cenu veidošanas sekas bija tādas, ka Kopienas ražošanas nozares cenas tika pazeminātas un nespēja segt izejmateriālu izmaksu ievērojamo pieaugumu. To apstiprināja arī ievērojamais Kopienas ražošanas nozares ienesīguma kritums.

(96)

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, tika konstatēts, ka ĶTR importam par zemām cenām, kas bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, bija noteicoša loma Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanā, par ko liecināja krass ienesīguma kritums un citu finanšu rādītāju ievērojama pasliktināšanās.

(97)

Saskaņā ar Eurostat datiem un izmeklēšanās laikā ievākto informāciju galvenās trešās valstis, no kurām importē PVS, ir ASV, Japāna un Taivāna.

Citu trešu valstu izcelsmes imports (daudzums)

Citu trešu valstu izcelsmes imports (vidējā cena)

Tirgus daļas

(98)

Imports no ASV kopš 2003. gada ir ievērojami palielinājies, un izmeklēšanas periodā tā apjoms bija vairāk nekā 22 000 tonnu jeb gandrīz 14 % no Kopienas kopējā (iekšējai pārstrādei un pārdošanai) tirgus. Izmeklēšanā tika atklāts, ka vairums šo pārdošanas darījumu notika starp saistītiem tirgus dalībniekiem un ka vidējās iekšējās pārdošanas cenas par vienību visā attiecīgajā periodā bija par 15–20 % augstākas nekā vidējās Ķīnas importa CIF cenas. Turklāt tika noskaidrots, ka ražojums neatkarīgiem klientiem tālāk tika pārdots par cenām, kas bija par 10–20 % augstākas nekā minētās importa iekšējās cenas. Tā kā no ASV ievestā PVS tirgus cenas tādējādi bija tajā pašā diapazonā kā Kopienas ražošanas nozares saražotā PVS pārdošanas cenas, tās neveicināja attiecīgajā periodā novēroto cenu krišanos. Līdz ar to var secināt, ka šim importam nebija būtiskas ietekmes uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(99)

Attiecīgajā periodā bija arī ievērojams imports no Japānas – izmeklēšanas periodā tas veidoja teju 9 % no Kopienas tirgus. Imports no Japānas 2004. gadā samazinājās, bet 2005. gadā atkal palielinājās, un izmeklēšanas periodā tas bija par 3 % lielāks nekā 2003. gadā. Tomēr šā importa pārdošanas cenu analīze atklāja, ka vidējās importa cenas bija augstākas par cenām, kādas varēja noteikt Kopienas ražošanas nozare, un tādējādi minētās cenas neveicināja cenu pazemināšanās tendenci, kuras rezultātā nopietni pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares stāvoklis.

(100)

Importu no Taivānas veica tikai viens ražotājs, kurš izmeklēšanas laikā pilnībā sadarbojās. Tā sniegtie dati tika atzīti par uzticamākiem nekā Eurostat dati, ņemot vērā to, ka attiecīgais KN kods papildus attiecīgajam ražojumam aptver arī citus ražojumus. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ šie dati sniegti indeksu vai diapazonu veidā. Imports no Taivānas 2004. gadā strauji pieauga, bet pēc tam pamazām samazinājās, un izmeklēšanas periodā tas veidoja 6–7 % no Kopienas tirgus (aptuveni puse no ĶTR importa tirgus daļas). Tajā pašā periodā šo importa preču vidējās cenas paaugstinājās par 8 %, tādējādi attīstoties pretējā virzienā nekā ĶTR importa cenas. Līdz ar to no ĶTR importētā PVS cenu atšķirība salīdzinājumā ar Taivānas PVS cenām izmeklēšanas periodā palielinājās līdz 12–18 %. Ņemot vērā šos konstatējumus, var provizoriski secināt, ka minētajam importam nebija būtiskas ietekmes uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(101)

Papildus importam no ASV, Japānas un Taivānas nav citu valstu, no kurām tiktu importēti būtiski daudzumi. Pamatojoties uz 97.–100. apsvērumā aprakstītajiem konstatējumiem par minēto importu, var provizoriski secināt, ka citu valstu,kas nav ĶTR, imports neveicināja būtiska kaitējuma nodarīšanu Kopienas ražošanas nozarei.

(102)

Kā minēts 54. un 55. apsvērumā, ir zināms, ka papildus tiem diviem ražotājiem, kas iekļauti Kopienas ražošanas nozares definīcijā, Kopienā attiecīgo ražojumu ražo vēl četri citi uzņēmumi. Trīs no minētajiem uzņēmumiem, no kuriem divi izmeklēšanas gaitā sadarbojās kā lietotāji, visu pašu saražoto PVS patērē pakārtotu ražojumu ražošanai. Ceturtā uzņēmuma ražošanas apjoms ir ļoti ierobežots. Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka citi Kopienas ražotāji nav veicinājuši cenu krišanos tirgū un tās izraisīto kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(103)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums bija saistīts ar to, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja nodrošināt konkurētspēju izmaksu ziņā un ka tā pieņēma nesaprātīgus investīciju lēmumus. Attiecībā uz šo, kā aprakstīts 86. apsvērumā, izmeklēšanā noskaidrojās, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare būtiski palielināja darba ražīgumu, jo palielinājās ražošanas apjoms, bet nodarbināto skaits samazinājās. Papildus tam tika noskaidrots, ka investīcijas, kuras tika veiktas ražošanas jaudas palielināšanai (sk. 73. apsvērumu), būtiski neietekmēja krasi negatīvo tendenci, kāda tika novērota attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares finansiālo stāvokli.

(104)

Tādējādi vienīgais faktors, kas būtiski un negatīvi ietekmēja līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā, bija straujais ražošanā izmantoto galveno izejmateriālu cenu pieaugums, kā skaidrots 78. un 79. apsvērumā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka iepirkuma cenas, kādas Kopienas ražošanas nozare maksāja par VAM un energoresursiem, attīstījās proporcionāli šo izejmateriālu cenām pasaules tirgū, tāpēc minēto cenu apmēru nevar skaidrot ar Kopienas ražošanas nozares iepirkuma lēmumiem. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(105)

Nozīmīgs PVS lietotājs apgalvoja, ka šajā konkrētajā nozarē būtu pilnīgi normāli, ka VAM iepirkuma cenu pieaugums uzreiz nenoved pie PVS pārdošanas cenas paaugstinājuma. Tas skaidrojams tādējādi, ka šajā nozarē parasti tiek slēgti ilgtermiņa līgumi, un tāpēc ilgāks cenu pielāgošanas periods būtu normāla parādība. Šajā sakarā jānorāda, ka, lai gan Kopienas ražošanas nozarē par noteiktiem pārdošanas apjomiem tiek slēgti ilgtermiņa līgumi, tajos nav ierasts iekļaut noteiktu cenu laika posmam, kas būtu ilgāks par vienu gadu. Saskaņā ar šiem līgumiem par cenām vienojas ik pēc noteikta laika vai gadījumos, ja būtiski mainās izejmateriālu cenas. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(106)

Tiek secināts, ka iepriekš aprakstītā analīze ir pierādījusi, ka imports no ĶTR attiecīgajā periodā izraisīja ievērojamu cenu krišanos Kopienas tirgū visā minētajā periodā. Izmeklēšanas periodā ĶTR importa cenas bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(107)

Cenu krišanās noveda pie ievērojamas Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu pazemināšanās, kas, savukārt, sakrita ar spēcīgu Kopienas ražošanas nozares ienesīguma un investīciju atdeves kritumu un saimnieciskās darbības naudas plūsmas pasliktināšanos.

(108)

Savukārt, izvērtējot citus faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, atklājās, ka nevienam no tiem nav varējusi būt ievērojama negatīva ietekme.

(109)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli pienācīgi nošķirta no kaitējuma, ko radīja dempings, tiek provizoriski secināts, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(110)

Komisija izvērtēja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarībām, nav kādu neapstrīdamu iemeslu, kuru dēļ būtu jāsecina, ka šajā konkrētajā gadījumā pieņemt jebkādus pasākumus nav Kopienas interesēs. Tālab atbilstoši pamatregulas 21. pantam Komisija izvērtēja pasākumu iespējamo ietekmi uz visām iesaistītajām personām.

(111)

Kā norādīts 56. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozari veido divi uzņēmumi, kuru ražotnes ir Vācijā un Spānijā un kuri nodarbina 200–300 darbinieku, kas ir tieši iesaistīti līdzīgā ražojuma ražošanā, tirdzniecībā un pārvaldē. Ja tiks noteikti pasākumi, gaidāms, ka Kopienas tirgū cenu krišanās mitēsies un Kopienas ražošanas nozares cenas atkal paaugstināsies, tādējādi uzlabojot Kopienas ražošanas nozares finansiālo stāvokli.

(112)

Savukārt, ja antidempinga pasākumus nenoteiks, Kopienas ražošanas nozares finansiālo rādītāju un jo īpaši ienesīguma rādītāju pasliktināšanās varētu turpināties. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare zaudētu ievērojamu tirgus daļu, jo tā vairs nespētu atļauties pielāgoties tirgus cenām, ko nosaka imports no ĶTR. Sliktākajā gadījumā Kopienas ražošanas nozare būtu spiesta izstāties no brīvā tirgus un turpināt PVS ražošanu tikai iekšējai pārstrādei. Abos gadījumos iespējamais rezultāts būtu ražošanas un investīciju samazināšana, atsevišķu ražotņu slēgšana un darbavietu skaita samazināšanās Kopienā.

(113)

Var secināt, ka antidempinga pasākumu noteikšana Kopienas ražošanas nozarei ļautu atlabt no konstatētā dempinga negatīvajām sekām.

(114)

Kā aprakstīts 8. apsvērumā, pieci izlasē iekļautie importētāji atbildēja uz anketas jautājumiem, un to importa apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 80 % no Kopienas kopējā attiecīgā ražojuma importa. Viena izlasē iekļautā importētāja iesniegto informāciju pašreizējā posmā nebija iespējams ņemt vērā, jo tas divreiz atcēla norunāto pārbaudes apmeklējumu. Trīs importētāju atbildes uz anketas jautājumiem tika pārbaudītas uz vietas.

(115)

Šo importētāju kopējā apgrozījumā PVS īpatsvars bija ļoti mazs. Spriežot pēc vidējiem rādītājiem, ar PVS importu no ĶTR varēja būt saistīti 3–4 % no šo importētāju saimnieciskās darbības. Minēto importētāju saimnieciskās darbības joma ir daudz plašāka, un tajā cita starpā var būt vispārīga tirdzniecība un izplatīšana. Atsevišķi importētāji attiecīgo ražojumu iepērk ne tikai no ĶTR, bet arī no citiem Kopienas un ārpuskopienas piegādātājiem, tostarp arī no Kopienas ražošanas nozares. Izlasē iekļauto importētāju vidējā peļņas norma attiecībā uz PVS tirdzniecību ir aptuveni 5 %.

(116)

Kopienas importētāji neatbalsta pasākumu ieviešanu. Importētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka pasākumu ieviešana nopietni kaitētu to saimnieciskajai darbībai, jo tiem nebūtu iespējams panākt, ka cenu pieaugumu sedz lietotāji. Tādējādi antidempinga nodevas piemērošana ĶTR importam, kā skaidrots 111. apsvērumā, visticamāk izraisītu nelielu tirgus cenu pieaugumu. Tāpēc domājams, ka importētāji, kas attiecīgo ražojumu iepērk no ĶTR, varētu panākt, ka šīs nodevas izmaksas sedz galīgais patērētājs. Par to, ka cenu iespējams paaugstināt, liecina arī tas, ka pat pēc CIF cenu līdz Kopienas robežai koriģēšanas, ņemot vērā pēcimporta izmaksas, šīs cenas joprojām bija ievērojami zemākas. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā šā ražojuma pārdošanas nelielo īpatsvaru importētāju saimnieciskajā darbībā un pašreizējo peļņas normu gan kopumā, gan attiecībā uz PVS tirdzniecību, paredzams, ka provizoriski paredzētā nodeva būtiski neietekmēs šo uzņēmumu finansiālo stāvokli.

(117)

Kaut gan importētāji/izplatītāji neatbalsta pasākumu ieviešanu, ņemot vērā pieejamo informāciju, var secināt, ka Kopienas ražošanas nozares intereses neitralizēt ĶTR negodīgās un kaitējošās tirdzniecības prakses sekas ir nozīmīgākas par jebkādām priekšrocībām, ko importētāji/izplatītāji gūtu, ja antidempinga pasākumi netiktu ieviesti.

(118)

Lietotāju anketu aizpildīja septiņi lietotāji. Divu uzņēmumu iesniegtās anketas bija aizpildītas nepilnīgi, tāpēc tās nevarēja ņemt vērā analīzē. Pārējie pieci uzņēmumi PVS lieto dažādiem nolūkiem: adhezīvu ražošanai, rūpniecisku pulveru ražošanai, PVB ražošanai, smitēšanai un apretēšanai, un sveķu ražošanai.

(119)

Spriežot pēc anketas atbildēs sniegtās informācijas par iepirkumu, piecu sadarbojušos lietotāju iepirkuma apjoms izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 19 % no Kopienas kopējā PVS patēriņa, bet to importa apjoms no Ķīnas veidoja aptuveni 22 % no kopējā importa no ĶTR. Svarīgi norādīt, ka šo uzņēmumu importa apjoms no ĶTR kopumā bija neliela daļa no visiem iepirkumiem, t. i., 15 %. Tomēr aina ir visai neviendabīga – viens lietotājs, kurš sadarbojās, izmeklēšanas periodā vispār neimportēja no ĶTR, savukārt kāds cits lietotājs PVS iepirka vienīgi no ĶTR.

(120)

Lietotāji, kas sadarbojās, iesniedza vairākus argumentus pret maksājuma ieviešanu.

(121)

Divi uzņēmumi PVS izmanto adhezīvu ražošanai. Tika noskaidrots, ka šo adhezīvu ražošanā PVS ir galvenā izmaksu pozīcija, kas atkarībā no konkrētā maisījuma proporcijām var veidot līdz pat 80 % no ražošanas izmaksām. Attiecīgie uzņēmumi apgalvoja, ka, ņemot vērā PVS izmaksu ievērojamo īpatsvaru ražošanas izmaksās un adhezīvu pārdošanas rezultātā iegūto peļņas starpību, antidempinga nodeva varētu novest pie bankrota vai pie ražošanas pārvietošanas ārpus Kopienas. Šie uzņēmumi apšaubīja, ka viņu klienti būtu ar mieru maksāt augstākas cenas, ko izraisīs nodevas ieviešana. Attiecībā uz šo argumentu, lai gan tiek atzīts, ka šajā konkrētajā nozarē peļņas starpība ir visai pieticīga, ir jāievēro, ka ierosinātie pasākumi tieši ietekmē tikai Ķīnas izcelsmes PVS iepirkuma cenas un Ķīna ir tikai viens no piegādes avotiem, turklāt šīs cenas izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Tādējādi secināms, ka nodevas ietekme uz šo uzņēmumu adhezīvu ražošanas izmaksām nebūtu maznozīmīga, taču, ņemot vērā ierosinātās nodevas lielumu, šķiet, ka nav nekāda iemesla, lai klienti nebūtu gatavi segt vismaz daļu no izmaksu pieauguma.

(122)

Abi pārējie uzņēmumi PVS izmanto PVB ražošanai. Arī PVB ražošanā PVS ir liela ietekme uz izmaksām. Viens no šiem uzņēmumiem, kas PVB tālāk izmanto PVB plēves ražošanai, minēja, ka pasākumu ieviešanas gadījumā uzņēmums varētu ražošanu pārvietot ārpus Kopienas. Šis uzņēmums arī apgalvoja, ka, ņemot vērā laiku, kāds vajadzīgs, lai pārbaudītu PVS tehnisko atbilstību šim lietošanas veidam, mainīt piegādātāju ir sarežģīti un apgrūtinoši. Otrs PVB ražotājs, kas sadarbojās kā lietotājs, PVS izmantoja ne tikai PVB, bet galvenokārt rūpniecisko pulveru ražošanai, un šis uzņēmums arī norādīja, ka piegādātāja maiņa ir sarežģīts un ilgstošs process, turklāt pauda bažas par pasākumu iespējamo ietekmi uz izmaksu pieaugumu.

(123)

Tiek atzīts, ka PVS iepirkuma izmaksu palielināšanās radīs augstākas PVB ražošanas izmaksas. Tomēr vienlaikus jānorāda, ka, tā kā imports no ĶTR veido 13 % no Kopienas tirgus, minētie pasākumi tieši neietekmēs 87 % no Kopienā patērētā PVS. Turklāt ierosinātā nodevas likme ir mērena. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka PVB tirgus apstākļi ir labi, šīs nodevas ietekme tiek uzskatīta par pieņemamu.

(124)

Attiecībā uz tehnisko prasību pārbaudes procedūru tiek atzīts, ka īpašiem PVS lietošanas veidiem var būt nepieciešamas ļoti specifiskas un pielāgotas īpašības, kā rezultātā vajadzīgs ilgstošs pārbaudes process ar intensīvu testēšanu. Tomēr jāatgādina, ka antidempinga pasākumu nolūks nav liegt atsevišķiem piegādātājiem piekļūt Kopienas tirgum. Ja tiek ierosināti kādi pasākumi, to mērķis ir atjaunot godīgu tirdzniecību un novērst tirgū radušos traucējumus. Tādējādi, un īpaši ņemot vērā ierosināto nodevas apmēru, nav nekāda iemesla, lai atsevišķi lietotāji pēc pasākumu ieviešanas būtu spiesti mainīt piegādātāju.

(125)

Viens no lietotājiem, kurš sadarbojās un kurš ražo poliestera/kokvilnas un kokvilnas audumus, un PVS izmanto nebalināto audumu smitēšanai un apretēšanai, norādīja, ka pasākumi varētu spiest uzņēmumu pārcelt vērpšanas un aušanas ražotnes ārpus Kopienas. Attiecībā uz šo tika noskaidrots, ka PVS īpatsvars šā uzņēmuma ražošanas izmaksās bija visai ierobežots, t. i., 0,2–0,8 %. Ņemot vērā ierosināto nodevas likmi, tiek uzskatīts, ka šīs nodevas ietekme nebūtu būtiska.

(126)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs KEG apgalvoja, ka pasākumu neieviešana būtu pretrunā lietotāju interesēm, jo ar PVS ražošanu saistītie vājie finanšu rezultāti varētu novest pie tā, ka KEG pārtrauc tirdzniecību un pārorientējas uz pakārtotajiem tirgiem. Uzņēmums apgalvoja, ka, ja tas notiktu, lietotājiem pietrūktu izejvielu, jo KEG ir liels un uzticams piegādātājs. Lai gan attiecīgie lietotāji šo argumentu tieši neapstiprināja, ir noskaidrots, ka trīs no attiecīgajiem pieciem lietotājiem tiešām iepērk ievērojamus PVS daudzumus no KEG un ka šo uzņēmumu Kopienas tirgū var uzskatīt par galveno piegādātāju. Tāpēc, ja KEG jebkādu iemeslu dēļ pamestu tirgu, lietotāji, iespējams, saskartos ar ievērojamām piegādes problēmām.

(127)

Sagaidāms, ka pasākumu noteikšanas rezultātā Kopienas ražošanas nozarei izdotos uzlabot ienesīguma rādītājus. Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares nelabvēlīgo finanšu stāvokli, pastāv reāls risks, ka pasākumu neieviešanas gadījumā Kopienas ražošanas nozare varētu slēgt ražotnes un atlaist darbiniekus. Kopumā arī Kopienas lietotāji iegūtu no pasākumu ieviešanas, jo netiktu apdraudēta PVS piegāde pietiekamā daudzumā un PVS iepirkuma cenu pieaugums būtu mērens. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka nav nopietnu iemeslu, lai šajā gadījumā Kopienas interešu labā nenoteiktu paredzētos pasākumus.

(128)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarībām un Kopienas interesēm, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei rada imports par dempinga cenām, attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu jānosaka pagaidu pasākumi.

(129)

Kā norādīts 30. apsvērumā, attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Taivānas sākotnēji dempings netika konstatēts. Līdz ar to pagaidu pasākumi nav jānosaka. Ņemot vērā šā konstatējuma izdarīšanas laiku, tika atzīts par lietderīgu dot ieinteresētajām personām mēnesi laika, lai iesniegtu apsvērumus par šiem provizoriskajiem secinājumiem, pēc tam, iespējams, pieņemot lēmumu izbeigt procedūru attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Taivānas.

(130)

Pagaidu pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu jānosaka tādā līmenī, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām, bet tas nedrīkst pārsniegt konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot nodevu, kāda nepieciešama, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi, tika atzīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei segt savas izmaksas un kopumā gūt tādu peļņu pirms nodokļiem, kas būtu sasniedzama normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(131)

Uzskatāms, ka 2003. gadā Kopienas tirgū bija normāli konkurences apstākļi, jo, nepastāvot kaitējošam dempingam, Kopienas ražošanas nozare guva normālu peļņu diapazonā, kas norādīts 84. apsvērumā. Līdz ar to, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski konstatēts, ka attiecīgā līmeņa peļņas normu var uzskatīt par pienācīgu līmeni, kādu Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu dempinga kaitējošās iedarbības.

(132)

Vajadzīgais cenu paaugstinājums tika noteikts, vienādā tirdzniecības līmenī salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu pazeminājuma aprēķināšanas vajadzībām, ar kaitējumu neradošo cenu, kāda ir Kopienas ražošanas nozares ražojumiem, ko pārdod Kopienas tirgū. Kaitējumu neradošo cenu noteica, katra Kopienas ražošanas nozares ražotāja pārdošanas cenu koriģējot līdz peļņas sliekšņa līmenim un pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu. Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības. Tā kā nevienam no Ķīnas ražotājiem, kas sadarbojās, netika piešķirts TER vai AR un ņemot vērā labo sadarbību, provizorisko vienas valsts kaitējuma novēršanas līmeni aprēķināja kā visu trīs Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto kaitējuma apmēru.

(133)

Šādi noteiktais kaitējuma apmērs attiecībā uz ĶTR bija ievērojami lielāks par konstatēto dempinga starpību.

(134)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu uzskatāms, ka ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam jāpiemēro pagaidu antidempinga nodeva, kuras lielums jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā, saskaņā ar noteikumu par mazāko nodevu, izvēloties mazāko no tām.

(135)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek ierosināts attiecīgā ražojuma ĶTR izcelsmes importam piemērot nodevu 10,0 % apmērā.

(136)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka laikposms, kurā ieinteresētās personas, kuras pieteikušās procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par nodevas noteikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var būt nepieciešams pārskatīt,