I PIELIKUMS

TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS, KAS MINĒTAS 4. PANTĀ

A   DAĻA

Paraugu ņemšanas kārtība

Lai izvairītos no faktoriem, kas saistīti ar vecumu, kaušanas partijām uzraudzību veic kautuvē.

Tā kā ir pierādīts, ka Campylobacter spp. izplatību būtiski ietekmē gadalaiks, ir ieteicama stratifikācija. Šajā nolūkā 12 mēnešu laikposmu sadala 12 periodos, kas ir vienu mēnesi ilgi. Katrā no šiem laikposmiem jāpaņem viena divpadsmitā daļa no kopēja paraugu skaita.

Paraugu ņemšanu veic pēc nejaušas izlases principa; šo principu piemēro gan attiecībā uz kautuvēm, gan paraugu ņemšanas dienām katru mēnesi, gan attiecībā uz to, kuras partijas izraudzītajā paraugu ņemšanas dienā ņem kā paraugus. Konkrētāk, nejaušības princips garantē to, ka kaušanas partijas izvēlētas proporcionāli saimju skaitam, ko nobaro saskaņā ar dažādiem ražošanas veidiem (tradicionālo, neiežogoto, bioloģisko). Turklāt, ja kaušanas brīdī ir zināms Salmonella spp. vai Campylobacter spp. statuss, tas nedrīkst ietekmēt nejaušības principu. Kompetentā iestāde uzņemas atbildību par nejaušības principa izstrādi un tā pareizas piemērošanas nodrošināšanu. Nejaušības principa procedūras piemērs ir aprakstīts EPNI darba grupas jautājumos par zoonožu datu vākšanas uzraudzību ziņojumā par ierosinātajām tehniskajām specifikācijām koordinētai salmonellu un kampilobaktēriju uzraudzības programmai broileru gaļā ES. Komisijai jāsniedz sīkāks nejaušības principa apraksts.

B   DAĻA

Parauga lielums

1.   Primārā parauga lielums

a)	No primārā parauga lieluma ir atkarīgs testējamo kaušanas partiju skaits.

b)	Kā paraugu ņem vismaz 384 kaušanas partijas. Ja neviens paraugs nav pozitīvs, papildus ņem vēl 10 % no sākotnēja paraugu skaita.

c)	Atkāpjoties no b) apakšpunkta, Igaunijā, Latvijā un Luksemburgā paraugu lielums ir šāds (1): i) Igaunijā – ne mazāk kā 96 kaušanas partijas; ii) Latvijā – ne mazāk kā 120 kaušanas partijas; iii) Luksemburgā – ne mazāk kā 12 kaušanas partijas.

2.   Sekundārā parauga lielums

No sekundārā parauga lieluma ir atkarīgs tas, cik atsevišķus broilera cāļus ņem kā paraugus no katras kaušanas sērijas. Lai noteiktu kampilobaktērijas aklajā zarnā, ņem desmit putnus, un, lai noteiktu kampilobaktērijas un salmonellas liemeņos, ņem vienu putnu. Šiem aklās zarnas paraugiem un liemeņa paraugam jābūt no vienas kaušanas sērijas.

C   DAĻA

Paraugu ņemšana, apstrāde un analīze Campylobacter spp. noteikšanai broileru saimēs un antimikrobiālajai testēšanai

1.   Paraugu ņemšana un transportēšana

Kampilobaktērijas ir salīdzinoši trausli organismi, kas ārpus saimniekzarnas ātri iet bojā. Tādēļ jāpieliek pūles, lai nodrošinātu, ka paraugi tiek ņemti pareizi un analīzes tiek veiktas nekavējoties. Jāizvairās no ekstrēmām temperatūrām, un transportēšanai jānotiek pēc iespējas ātri.

Aklās zarnas, kas paņemtas kā paraugi, ir neskartas. Aklo zarnu paraugus ņem ķidāšanas laikā.

Paraugu ņemšanu veic tikai personāls, kas apmācīts standarta paraugu ņemšanas procedūrās. Galvenais ir samazināt ārējas inficēšanās iespējas no zarnu satura paraugu ņemšanas laikā. Vislabāk to var panākt, ar roku uzmanīgi velkot pie savienojuma vietas ar zarnām. No katra putna ņem vienu neskartu aklo zarnu, un paraugu ņemšanas personāls pārbauda, vai aklā zarna ir tukša, pretējā gadījumā to neņem kā paraugu. Putnus ieteicams izraudzīties pēc nejaušības principa no visas partijas (nevis kaušanas partijas pirmo daļu), neņemot paraugus no putniem pēc kārtas. Desmit paņemtās aklās zarnas var ievietot vienā sterilā maisiņā/iepakojumā, lai transportētu.

Visu būtisko informāciju, ko var iegūt no parauga, reģistrē kompetentās iestādes izsniegtajā paraugu ņemšanas veidlapā, lai varētu izpildīt ziņošanas prasības E daļā. Katrs paraugs un tā parauga veidlapa ir jāmarķē ar unikālu numuru, ko izmanto no paraugu ņemšanas līdz testēšanai. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek izveidota un izmantota unikāla numurēšanas sistēma. Izmanto to pašu kaušanas partijas identifikatoru, kas lietots liemeņu paraugiem.

Aklās zarnas paraugus transportē uz laboratoriju neskartā veidā 24 stundu laikā (piemēram, ar steidzamo pastu vai kurjeru) un tur nekavējoties veic analīzes. Gadījumos, kad tas nav iespējams, paraugus glabā ledusskapī vismaz līdz transportēšanai uz laboratoriju un tos analizē ne vēlāk kā 72 līdz 80 stundas pēc paraugu ņemšanas. Paraugus, kuriem nevar veikt testus to atvešanas dienā, laboratorijā līdz analīžu veikšanai uzglabā ledusskapī.

Aklās zarnas saturu laboratorijā aseptiski izņem un apkopo vienā kopējā paraugā.

2.   Diagnostikas metode

2.1.   Kultivēšana

Tiešā kultivēšana uz selektīvās barotnes ļauj spriest par kampilobaktēriju izplatību. Parauga tiešo kultivēšanu veic uz kampilobaktērijām piemērotas selektīvās barotnes (piemēram, kampilobaktēriju selektīvās barotnes bez asinīm (CCDA); Karmali vai Preston Agar).

Uzsējumus inkubē 41,5 ± 1 oC temperatūrā mikroaerobā atmosfērā vismaz 48 ± 2 stundas. Baktēriju augšanu novēro pēc 24 stundām.

Mikroaerobo atmosfēru var panākt mikroaerobajos inkubatoros (gāzu maisījums 10 % CO2/6 % O2), kas ir pārdošanā. Ja šāda inkubatora nav, var izmantot mikroaerobās kultivēšanas sistēmas, t. i., gāzes tvertnes. Pārdošanā ir pieejamas gāzi veidojošas sistēmas, kas nodrošina piemērotu mikroaerobo atmosfēru.

Katrai paraugu partijai, ko kultivē, veic atbilstošus pozitīvus un negatīvus kontroles testus.

2.2.   Kampilobaktēriju ģints apstiprināšana un speciācija

Kampilobaktēriju organismu izolācija un apstiprināšana jāveic saskaņā ar ISO 10272-1:2006(E). No katras partijas vismaz vienam kampilobaktēriju izolātam veic speciāciju, izmantojot fenotipiskas metodes, kā aprakstīts ISO 10272-1:2006(E), vai publicētas molekulārās metodes, piemēram, polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metodes. Ir jānorāda izmantotā metode. Izolātu, kam veikta speciācija, izmanto turpmākai antimikrobiālai testēšanai.

Ja laboratorijai nav pieredzes speciācijas jautājumos, tā glabā izolātu saskaņā ar 2.4. punkta prasībām, kamēr iziet papildu apmācības, vai pēc apspriešanās ar Kopienas references laboratoriju kampilobaktēriju noteikšanai nosūta to laboratorijai ar lielāku pieredzi.

2.3.   Kvalitātes kontrole

Lai nodrošinātu kvalitāti, daļu no Campylobacter spp. izolātiem (ne vairāk kā astoņus izolātus) nosūta Kopienas references laboratorijai kampilobaktēriju noteikšanai, lai tā veiktu apstiprināšanu un speciāciju.

Daļu no šiem izolātiem nosūta uz minēto laboratoriju vai nu vienā partijā, vai reizi ceturksnī. Ja izolāti jātransportē no vienas laboratorijas uz citu, jānodrošina piemēroti apstākļi (piemēram, aktivētās ogles uztriepes tamponi).

2.4.   Glabāšana

No katra pozitīvā parauga vismaz vienu izolātu, izmantojot VRL parasto metodi kultūru savākšanai, glabā VRL tā, lai nodrošinātu celmu dzīvotspēju vismaz divus gadus.

2.5.   Antimikrobiālās rezistences testi

Antimikrobiālās rezistences uzraudzībai no katras dalībvalsts pārbauda 170 kampilobaktēriju izolātus. Uzraudzības mērķiem no vienas kaušanas partijas ņem ne vairāk kā vienu izolātu no katras kampilobaktēriju sugas.

Tajās dalībvalstīs, kurās attiecīgajā gadā ir pieejams mazāks izolātu skaits, nekā to paredz mērķa parauga lielums, antimikrobiālās rezistences uzraudzību veic visiem pieejamiem izolātiem.

Tajās dalībvalstīs, kurās pieejams lielāks skaits izolātu, uzraudzību veic attiecībā uz visiem izolātiem vai nejaušu reprezentatīvu izlasi, kas atbilst mērķa parauga lielumam vai ir lielāka par to.

Dalībvalstis veic testus vismaz attiecībā uz 1. tabulā minētajiem pretmikrobu līdzekļiem, izmantojot dotās robežvērtības un piemērotu koncentrācijas diapazonu, lai noteiktu kampilobaktēriju uzņēmību.

1.   tabula

	Pretmikrobu līdzeklis	Robežvērtība (mg/L) R >
Campylobacter Jejuni	Eritromicīns	4
	Ciprofloksacīns	1
	Tetraciklīns	2
	Streptomicīns	2
	Gentamicīns	1
Campylobacter Coli	Eritromicīns	16
	Ciprofloksacīns	1
	Tetraciklīns	2
	Streptomicīns	4
	Gentamicīns	2

Atšķaidīšanas metodes piemēro saskaņā ar metodēm, kas aprakstītas CLSI vadlīnijās M31–A3 – trešais izdevums, “Antimikrobiālā diska un atšķaidījuma uzņēmības testu veikšanas standarti baktērijām, kas izolētas no dzīvniekiem” un M100–S16 – “Antimikrobiālās uzņēmības testu veikšanas standarti”, sešpadsmitais starptautiskais pielikums.

D   DAĻA

Paraugu ņemšana, apstrāde un analīze Campylobacter spp. un Salmonella spp. noteikšanai broileru liemeņos

1.   Paraugu ņemšana un transportēšana

No katras kaušanas partijas tūlīt pēc atdzesēšanas, bet pirms turpmākas apstrādes, piemēram, sasaldēšanas, sadalīšanas vai iepakošanas, ņem vienu veselu liemeni. Iespējams, ka dažās kautuvēs būs jāņem paraugi pēc apstrādes pirms atdzesēšanas, jo uzreiz pēc tam tiek sākta turpmāka apstrāde.

Paņemtais paraugs jāieliek atsevišķā sterilā plastmasas maisiņā, nepieļaujot savstarpēju inficēšanos, un jānosūta uz laboratoriju, kurā veic ādas paraugu ņemšanu.

Liemeņu paraugu ņemšanas laikā nedrīkst pieļaut savstarpēju inficēšanos no citiem liemeņiem vai aklās zarnas paraugiem. Tādēļ visā procesa norises laikā jāievēro piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka paraugu ņemšanas, transportēšanas un glabāšanas laikā izmantotās ierīces nav inficētas ar patogēniem, kas ir pētījuma objekts.

Visu būtisko informāciju, ko var iegūt no parauga, reģistrē kompetentās iestādes izsniegtajā paraugu ņemšanas veidlapā, lai varētu izpildīt ziņošanas prasības E daļā.

Katru paraugu un attiecīgo parauga veidlapu marķē ar unikālu numuru, ko izmanto no paraugu ņemšanas līdz testēšanai. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek izveidota un izmantota unikāla numurēšanas sistēma. Izmanto to pašu kaušanas partijas identifikatoru, kas lietots aklās zarnas paraugiem.

Transportēšanas laikā paraugiem nodrošina + 2 līdz 8 oC temperatūru un nepieļauj ārēju inficēšanos.

Ideālā gadījumā paraugiem jānonāk laboratorijā 24 stundu laikā no paraugu ņemšanas brīža. Izņēmuma gadījumos (piemēram, gari pārbraucieni, nedēļas nogale un valsts svētki) šo laikposmu var pagarināt līdz 80 stundām.

Gadījumā, ja kampilobaktēriju un salmonellu testus veic dažādās laboratorijās, ir svarīgāk vispirms nogādāt laboratorijas testiem kampilobaktēriju paraugus.

2.   Paraugu ņemšana laboratorijā un analītiskās metodes

2.1.   Paraugu saņemšana

Saņemot paraugus, laboratorijas pārbauda paraugu ņemšanas speciālista pierakstīto informāciju un aizpilda attiecīgās sadaļas paraugu veidlapā.

Laboratorijā paraugus tur + 2 līdz 8 oC temperatūrā un laboratorijas paraugu ņemšanas procedūru sāk pēc iespējas drīz pēc paraugu saņemšanas laboratorijā, taču ne vēlāk kā 72 līdz 80 stundas no paraugu ņemšanas brīža.

2.2.   Paraugu sagatavošana

Visus saņemtos paraugus pārbauda, lai pārliecinātos, ka pirms testu veikšanas transportēšanas iepakojums ir neskarts.

Darbinieki, kas veic sagatavošanu, visā procesa norises laikā nepieļauj inficēšanos no citiem paraugiem un no apkārtējās vides.

Ar gumijas cimdiem rokās cāli izņem no parauga maisiņa, rūpīgi sekojot tam, lai neinficētu cāļa ārējo virsmu.

Izmantojot sterilu instrumentu un aseptisku metodi, noņem kakla ādu, ja tāda ir, kopā ar ādu no liemeņa vienas puses, cenšoties neņemt taukus, lai iegūtu testējamo daudzumu – 27 g, un ievietojot to Stomacher maisiņā.

2.3.   Sākotnējā suspensija

Testējamam daudzumam (27 g) pievieno 9. daļas (243 ml) buferēta peptona ūdens (BPW), kas pirms tam ir uzsildīts līdz istabas temperatūrai. Apmēram vienu minūti maisījumu apstrādā Stomacher maisiņā (lai vienam paraugam paralēli veiktu Salmonella spp. un Campylobacter spp. analīzes, ir vajadzīgi 27 g). Lai neveidotos putas, no Stomacher maisiņa mēģina izspiest visu gaisu.

Sākotnējo suspensiju turpmāk izmanto šādi:

a)	Campylobacter spp. noteikšanai 10 ml (~1 g) pārvieto uz 90 ml bagātinošās barotnes;

b)	10 ml (~1 g) ielej tukšā sterilā mēģenē; 1 ml izmanto Campylobacter spp. uzskaitīšanas metodei ar selektīvo uzsējumu.

Pārējo sākotnējās suspensijas daudzumu (250 ml ~25 g) izmanto Salmonella spp. noteikšanai.

2.4.   Salmonella spp. noteikšanas un identifikācijas metodes

2.4.1.   Salmonella spp. noteikšana

Salmonella spp. noteikšanu veic saskaņā ar ISO 6579-2002(E) – “Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – horizontālā metode Salmonella spp. noteikšanai”.

2.4.2.   Salmonella spp. serotipizēšana

No katra pozitīvā parauga vismaz vienu izolātu ar Kaufmana-Vaita shēmu tipizē valsts references laboratorijā salmonellu noteikšanai.

Lai nodrošinātu kvalitāti, daļu no netipizējamiem izolātiem (bet ne vairāk kā 16 netipizējamus izolātus) nosūta uz Kopienas references laboratoriju salmonellu noteikšanai. Daļu no šiem izolātiem nosūta uz minēto laboratoriju reizi ceturksnī.

2.4.3.   Salmonella spp. fāgu tipizēšana

Attiecībā uz S. enteritidis un S. typhimurium vismaz vienam izolātam no katra pozitīvā parauga ieteicams veikt fāgu tipizēšanu saskaņā ar protokolu, ko pieņēmusi Veselības aizsardzības aģentūra (VAA), Colindale, Londonā.

2.5.   Campylobacter spp. noteikšanas, identifikācijas un kvantitatīvās noteikšanas metodes

2.5.1.   Campylobacter spp. noteikšana

Kampilobaktēriju organismu izolācija un apstiprināšana jāveic saskaņā ar ISO 10272-1:2006(E). No katras partijas vismaz vienam kampilobaktēriju izolātam veic speciāciju, izmantojot fenotipiskas metodes, kā aprakstīts ISO 10272-1:2006(E), vai publicētas molekulārās metodes, piemēram, polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metodes. Ir jānorāda izmantotā metode.

Lai nodrošinātu kvalitāti, daļu no Campylobacter spp. izolātiem (ne vairāk kā astoņus izolātus) nosūta Kopienas references laboratorijai kampilobaktēriju noteikšanai, lai tā veiktu apstiprināšanu un speciāciju.

Daļu no šiem izolātiem nosūta uz minēto laboratoriju reizi ceturksnī. Ja izolāti jātransportē no vienas laboratorijas uz citu, jānodrošina piemēroti apstākļi (piemēram, aktivētās ogles uztriepes tamponi).

2.5.2.   Campylobacter spp. kvantitatīvā noteikšana

Campylobacter spp. kvantitatīvo noteikšanu veic saskaņā ar ISO/TS 10272-2:2006“Pārtikas un dzīvnieku barības mikrobioloģija – horizontālā metode Campylobacter spp. noteikšanai un uzskaitīšanai. 2. daļa – Koloniju skaitīšanas metode”. Ja ir 10 ml sākotnējās suspensijas, 0,1 ml no šīs sākotnējās suspensijas un turpmākiem tās atšķaidījumiem pārbauda tā, lai varētu uzskaitīt 106 KVV/g. Turklāt 1 ml neatšķaidītas sākotnējās suspensijas pārbauda, lai panāktu uzskaitīšanas robežvērtību 10 KVV/g. Visus uzsējumu testus veic dubultā.

Lai nodrošinātu datu pareizu salīdzināšanu un izvērtēšanu (turpmākajos riska novērtējumos), katrai laboratorijai jānovērtē mērījumu neprecizitāte (MN) attiecībā uz kvantitatīvo noteikšanu.

MN noteikšanai izmanto tehniskās specifikācijas ISO/TS 19036:2006, izņemot to, ka MN noteikšanai lieto paralēlus sākotnējās suspensijas atšķaidījumus.

MN nosaka, ņemot vērā laboratorijas iekšējo reproducējamības standarta pielaidi. Datus par MN novērtējumiem apkopo no maija līdz septembrim, lai nodrošinātu pozitīvu paraugu iegūšanu. Pavisam pārbauda 12 pozitīvus paraugus (katru dubultā) un sagatavo paralēlus atšķaidījumus no 10 ml sākotnējās suspensijas. Neapstrādātus datus par MN noteikšanu paziņo atsevišķi kā daļu no kopējā pētījuma īstenošanas apraksta, kā norādīts E daļā.

3.   Izolātu uzglabāšana

Lai vēlāk varētu veikt, piemēram, antimikrobiālās uzņēmības testus, ir ieteicams uzglabāt reprezentatīvu izolātu apakšgrupu. No katra pozitīvā parauga uzglabā vienu izolātu. Ieteicamāks uzglabāšanai ir kampilobaktēriju izolāts, kas iegūts ar kvantitatīvās noteikšanas analīzēm. Izolātus, izmantojot VRL parasto metodi kultūru savākšanai, glabā VRL tā, lai nodrošinātu celmu dzīvotspēju vismaz divus gadus.

E   DAĻA

Ziņošana

Ziņojumos obligāti iekļauj vismaz šādas ziņas.

1.

Vispārīgs pētījuma īstenošanas apraksts: — kautuves – kopējais skaits katrā valstī un to kautuvju skaits, kurās ņemti paraugi, — faktiskais primārā parauga lielums, — stratificēšanas un nejaušības principa procedūru apraksts, — kvalitātes nodrošināšanas pasākumu apraksts, tostarp 12 MN vērtējumi katrai kampilobaktēriju kvantitatīvās noteikšanas laboratorijai, — vispārīgie rezultāti.

2.

Konkrēta informācija attiecībā uz izplatību. Dalībvalstis iesniedz pētījuma rezultātus neapstrādātu datu veidā, izmantojot Komisijas nodrošināto datu vārdnīcu un datu vākšanas veidlapas. Šie dati ietver vismaz šādu informāciju: — kautuves nosaukums/kods, — kaušanas partijas identifikācijas numurs, — kaušanas partijas izcelsmes saimniecības (fermas) nosaukums/kods, — saimniecības nosaukums (ja zināms), — saimes vakcinācijas pret salmonellu statuss (ja zināms), — broileru vecums paraugu ņemšanas (kaušanas) laikā, — informācija par to, vai konkrētā partija ir pirmā kaušanas partija no attiecīgās saimes vai arī ir bijušas agrākas kaušanas partijas no attiecīgās saimes, — ražošanas veids (t. i., tradicionālais, neiežogotais, bioloģiskais), — agrāku salmonellu un kampilobaktēriju noteikšanas testu rezultāti attiecīgajā saimē, — paraugu ņemšanas datums, — putnu skaits, ko attiecīgajā kautuvē nokauj gadā, — izmantotā atdzesēšanas metode (gaiss, iegremdēšana, smidzināšana), — transportēšanas protokola dati (kā norādīts: JĀ/NĒ), — datums, kad paraugi saņemti laboratorijā, — testu veikšanas datums, — laboratorijas identifikācijas numurs, — parauga veids, — izmantotās kultivēšanas metodes apraksts, jo īpaši – izmantotā selektīvā barotne/barotnes, — kampilobaktēriju izolāts – speciācijas metode, — kampilobaktērijas – bakterioloģisko testu rezultāts, tostarp aklās zarnas parauga speciācija, — kampilobaktērijas – bakterioloģisko testu rezultāts, tostarp liemeņa parauga speciācija un kvantitatīvā noteikšana, — salmonellas – bakterioloģisko testu un serotipizēšanas rezultāts, — laiks starp paraugu ņemšanu un analīzēm (ar 12 h precizitāti).

3.

Konkrēta informācija attiecībā uz kampilobaktēriju izolātu, kas iegūti no aklās zarnas paraugiem, antimikrobiālo rezistenci. Antimikrobiālās rezistences uzraudzības rezultātus novērtē un paziņo saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK 9. pantu, kā daļu no ikgadējā ziņojuma par zoonožu un zoonožu ierosinātāju tendencēm un avotiem un antimikrobiālo rezistenci. Neskarot Direktīvas 2003/99/EK IV pielikuma noteikumus, paziņo šādu informāciju: — izolātu izcelsme, t. i., pamatpētījums, kontroles programma, pasīvā uzraudzība, — katrā kampilobaktēriju sugā pārbaudīto izolātu skaits attiecībā uz uzņēmību, — to izolātu skaits, kas katrā kampilobaktēriju sugā izrādījies rezistents, veicot antimikrobiālo testu, un — pilnībā uzņēmīgu izolātu skaits un rezistentu izolātu skaits katrā kampilobaktēriju sugā attiecībā uz 1, 2, 3, 4 un > 4 pretmikrobu līdzekļiem, kas minēti 1. tabulā.

---

(1)  Aplēse: saimniecību skaits (Igaunijā – 4; Latvijā – 5) × 2 saimes katrā saimniecībā × 2 kaušanas partijas no katras saimes × 6 piegājieni gadā. Luksemburgā kauj broilerus tikai no trim nelielām saimēm. Reizi trimestrī ņem paraugus no kaušanas sērijas katrā saimē.

II PIELIKUMS

Kopienas finansiālā atbalsta maksimālā summa, ko piešķir dalībvalstīm

(EUR)
Dalībvalsts	Maksimālā līdzfinansējuma summa paraugu ņemšanai un analīžu veikšanai
Beļģija – BE	58 092
Bulgārija – BG	58 092
Čehija – CZ	58 092
Dānija – DK	58 092
Vācija – DE	58 092
Igaunija – EE	14 688
Īrija – IE	58 092
Grieķija – EL	58 092
Spānija – ES	58 092
Francija – FR	58 092
Itālija – IT	58 092
Kipra – CY	58 092
Latvija – LV	18 360
Lietuva – LT	58 092
Luksemburga – LU	1 836
Ungārija – HU	58 092
Malta – MT	58 092
Nīderlande – NL	58 092
Austrija – AT	58 092
Polija – PL	58 092
Portugāle – PT	58 092
Rumānija – RO	58 092
Slovēnija – SI	58 092
Slovākija – SK	58 092
Somija – FI	58 092
Zviedrija – SE	58 092
Apvienotā Karaliste – UK	58 092
Kopā	1 429 092

III PIELIKUMS

Apstiprināts finanšu pārskats par pētījuma īstenošanu attiecībā uz Campylobacter spp. izplatību broileru saimēs un to antimikrobiālo rezistenci un Campylobacter spp. un Salmonella spp. izplatību broileru liemeņos

Pārskata periods: … līdz …

Paziņojums par izmaksām, kas radušās pētījuma veikšanas laikā un atbilst Kopienas finansējuma piešķiršanas nosacījumiem

Atsauces numurs Komisijas lēmumam, ar kuru piešķir Kopienas finansiālo atbalstu:

…

…

Ar darbu saistītās izmaksas attiecībā uz	Testu skaits	Kopējās testēšanas izmaksas pārskata periodā (valsts valūtā)
Campylobacter spp. bakterioloģiskā noteikšana
Salmonella spp. bakterioloģiskā noteikšana
Campylobacter spp. apstiprināšana
Kampilobaktēriju izolātu speciācija
Kampilobaktēriju izolātu uzskaitījuma testi
Salmonellu izolātu serotipizēšana
Kampilobaktēriju izolātu antimikrobiālās rezistences testi

Saņēmēja deklarācija

Mēs apliecinām, ka:

—	iepriekšminētās izmaksas ir patiesas, radušās, veicot šajā lēmumā noteiktos uzdevumus, un bija nepieciešamas, lai nodrošinātu pareizu šo uzdevumu izpildi,

—	visi apliecinājuma dokumenti, ar kuriem izmaksas tiek pamatotas, ir pieejami revīzijai,

—	šai programmai nav pieprasīts cits Kopienas finansiālais atbalsts.

Datums: …

Par finansēm atbildīgā persona: …

Paraksts: …