14.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/26

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2003/99/EK dalībvalstis nodrošina to, ka, veicot uzraudzību, iegūst salīdzināmus datus par mikrobu rezistences parādīšanos zoonožu ierosinātājos un, ciktāl tie apdraud sabiedrības veselību, citos slimību ierosinātājos.

(2)

FAO/OIE/WHO seminārā par antibakteriālo līdzekļu, kas nav paredzēti lietošanai cilvēkiem, un mikrobu rezistences zinātnisko novērtējumu 2003. gadā secināja, ka ir droši pierādījumi tam, ka rezistenti organismi, kas rodas no antibakteriālo līdzekļu lietošanas dzīvniekiem un pārtikas produktos, negatīvi iespaido cilvēku veselību. Sekas ir arvien biežāki inficēšanās gadījumi, arvien biežāki nesekmīgas ārstēšanas (dažkārt arī nāves) gadījumi un arvien nopietnākas infekcijas, kā to apliecina, piemēram, cilvēku inficēšanās ar Salmonella, kas ir rezistenta pret fluorokinolonu. Pierādījumi liecina, ka antibakteriālo līdzekļu, kas nav paredzēti cilvēkiem, lietošanas apjoms un veids ietekmē rezistento baktēriju sastopamību dzīvniekiem un pārtikas produktos, tādējādi radot risku cilvēku saskarei ar šīm rezistentajām baktērijām (Apvienotais FAO/OIE/WHO speciālistu seminārs 2003. gadā). Tomēr jāņem vērā tas, ka lielākā daļa rezistences problēmu cilvēku medicīnā rodas no tā, ka cilvēki lieto un pārdozē antibakteriālos līdzekļus terapijai un profilaksei (Eiropas Parlaments, 2006. gada oktobris).

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) “Kopienas kopsavilkuma ziņojumā par zoonožu, zoonožu ierosinātāju un mikrobu rezistences tendencēm un avotiem un pārtikas produktu izraisītiem infekciju uzliesmojumiem Eiropas Savienībā 2005. gadā” (2) norāda, ka salīdzinoši liela daļa no Campylobacter un Salmonella izolātiem, kas ņemti no dzīvniekiem un pārtikas produktiem, bija rezistenti pret antibakteriālajiem līdzekļiem, ko parasti izmanto cilvēku slimību ārstēšanai. Pārtikas produktu izraisītas infekcijas, ko izraisa šīs rezistentās baktērijas, īpaši apdraud cilvēku veselību, jo ārstēšana var izrādīties nesekmīga.

(4)

EPNI Bioloģiskās bīstamības ekspertu grupa 2006. gada 7. septembra sanāksmē un Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa 2006. gada 8. septembra sanāksmē pieņēma atzinumu “Kopienas kopsavilkuma ziņojuma par zoonožu, zoonožu ierosinātāju un mikrobu rezistences tendencēm un avotiem Eiropas Savienībā 2004. gadā pārskatīšana” (3). Attiecībā uz mikrobu rezistences pārbaudēm atzinumā norādīts, ka ir svarīgi iesniegt sīku informāciju par Salmonella serotipu katram izolātam un saskaņot robežvērtības, ko izmanto rezistences novērtēšanai un ziņošanai.

(5)

EPNI darba grupa datu vākšanai par zoonozēm 2007. gada 20. februārī pieņēma “Ziņojumu, kurā ietverts priekšlikums par Salmonella mikrobu rezistences saskaņotu uzraudzības sistēmu vistām (Gallus gallus), tītariem un cūkām un Campylobacter jejuni un C. coli mikrobu rezistences saskaņotu uzraudzības sistēmu broileriem” (4). Ziņojumā ir izteikti ieteikumi par saskaņotu uzraudzības sistēmu un saskaņotām uzņēmības pārbaudes metodēm.

(6)

Ņemot vērā to, ka pieaug sabiedrības veselības apdraudējums, ko rada mikrobu rezistence, un pierādījumus tam, ka antibiotiku lietošana ietekmē šo apdraudējumu, visās dalībvalstīs jāvāc salīdzināma informācija par mikrobu rezistences parādīšanos zoonožu ierosinātājos dzīvniekiem, īstenojot Direktīvas 2003/99/EK 7. pantu. Minētais pants jāīsteno, pamatojoties uz EPNI darba grupas priekšlikumu, bet neskarot turpmākus īstenošanas noteikumus nākotnē.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,