4.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/55

(1)

2005. gada 2. decembrī Komisija saņēma saskaņā ar pamatregulas 5. punktu iesniegtu sūdzību no CEFIC (Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes) (“sūdzības iesniedzējs”) ražotāju vairākuma vārdā, kuru produkcija veido nozīmīgu daļu, šajā gadījumā – vairāk nekā 50 % no Kopienas kopējās pentaeritrīta produkcijas.

(2)

Sūdzībā bija liecības par Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Ukrainas, Krievijas, Turcijas un Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) pentaeritrīta dempingu un tā radītu būtisku kaitējumu, kas tika uzskatītas par pietiekamām, lai uzsāktu procedūru.

(3)

Procedūra tika uzsākta 2006. gada 17. janvārī ar paziņojuma par uzsākšanu (2) publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(4)

Par procedūras uzsākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, lietotājus, piegādātājus un zināmās ieinteresētās apvienības. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja darīt zināmu savu viedokli rakstveidā un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā lūgt uzklausīšanu.

(5)

Sūdzību iesniegušie ražotāji, citi Kopienas ražotāji, ražotāji eksportētāji, importētāji lietotāji un piegādātāji darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un uzrādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(6)

Lai ražotāji eksportētāji ĶTR un Ukrainā pēc vēlēšanās varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķa režīma (“AR”) piemērošanu, Komisija abu attiecīgo valstu varas iestādēm un zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem izsūtīja pieprasījuma veidlapas. Viens uzņēmums ĶTR pieprasīja TER pēc pamatregulas 2. panta 7. punkta vai AR gadījumam, ja izmeklēšana konstatētu, ka tas neatbilst TER nosacījumiem. Vienīgais Ukrainas ražotājs pieprasīja tikai AR.

(7)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka šajā izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR eksportētājiem/ražotājiem var tikt piemērota atlase. Tomēr atlase nebija vajadzīga, jo tikai viens uzņēmums sadarbojās un izrādīja vēlēšanos iekļauties atlasē.

(8)

Komisija izsūtīja aptaujas lapas visām zināmajām iesaistītajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras uzsākšanu noliktajos termiņos. Atbildes tika saņemtas no trim Kopienas ražotājiem, no kuriem vienam ir divas ražotnes, trim nesaistītiem importētājiem, pieciem lietotājiem, viena piegādātāja, viena ĶTR ražotāja eksportētāja, viena Turcijas ražotāja eksportētāja, viena Ukrainas ražotāja eksportētāja un viena ražotāja varbūtējā analoga valstī Čīlē, kurš piekrita sadarboties.

(9)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu dempinga, tā nodarītā kaitējuma un Kopienas interešu noteikšanai, un izdarīja pārbaudes šādos uzņēmumos:

(10)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem ĶTR un Ukrainā, kuriem TER nebūtu piešķirams, pārbaudes apmeklējums normālās vērtības noteikšanai pēc datiem par varbūtēju analogu valsti, šajā gadījumā – Čīli, notika šādā uzņēmumā:

(11)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana risinājās no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“aplūkojamais laikposms”).

(12)

Attiecīgais ražojums ir KN kodam 2905 42 00 atbilstošais pentaeritrīts. Tas ir kristāliska cietviela bez krāsas un smaržas, ko iegūst no formaldehīda un acetaldehīda, un alkīdsveķu ražošanai pasaulē visplašāk izmantotais poliols. Galvenās izejvielas ir metilspirts, ko izmanto formaldehīda iegūšanai, acetaldehīds un nātrija hidroksīds.

(13)

Alkīdsveķi, ko galvenokārt izmanto pārklājumiem, aptver aptuveni 60–70 % no attiecīgā ražojuma izmantojuma. Citi izmantošanas veidi ir sintētiskās smēreļļas saldētavu kompresoriem, kolofonija esteri, ko izmanto līmēs par lipinātājiem, un pentaeritrīta tetranitrāts (PETN).

(14)

Pasaulē ražo trīs kategoriju pentaeritrītu, visbiežāk – mono kategorijas pentaeritrītu. Pārējās kategorijas ir tehniskais un nitrēšanas pentaeritrīts. Kategorija atkarīga no tīrības pakāpes, ko nosaka pēc monopentaeritrīta un dipentaeritrīta satura. Piemēram, mono kategorijas pentaeritrītā monopentaeritrīta saturs ir 98 %, bet tehniskajā pentaeritrītā – 87 %. Izmeklēšanā izrādījās, ka ražošanas process lielā mērā ir vienāds visās pentaeritrīta kategorijās, un tādējādi arī ražošanas izmaksas dažādajās kategorijās ir identiskas. Turklāt izrādījās, ka visu kategoriju pentaeritrītam ir vienas un tās pašas galvenās ķīmiskās un fizikālās īpašības un pamatā vienāda izmantošana.

(15)

Mono un tehnisko pentaeritrītu dažos gadījumos piedāvā arī “mikronizētā” veidā – tas nozīmē, ka pēc ražošanas procesa tas tiek sīki sasmalcināts. No ķīmijas viedokļa mikronizētais pentaeritrīts ir tieši tas pats ražojums, taču smalcināšanas dēļ tam ir mazliet augstākas izmaksas un pārdošanas cena.

(16)

Turcijas ražotājs eksportētājs iebilda pret tikai viena veida pentaeritrīta izmantošanu, aptverot trīs dažādas kategorijas: mono, tehnisko un nitrēšanas pentaeritrītu. Tas pieprasīja, lai mikronizētais pentaeritrīts tiktu īpaši uzskatīts par atšķirīgu veidu. Šai prasībai varēja piekrist, un mikronizētais pentaeritrīts netika iekļauts šās izmeklēšanas aptverto ražojumu klāstā, jo tas veido pavisam mazu Kopienas ražošanas nozares produkcijas daļu un netika konstatēts, ka to ievestu Kopienā no kādas no attiecīgajām valstīm. Taču tika uzskatīts, ka nav iemesla trīs dažādās kategorijas nošķirt atsevišķos veidos, ja to izmaksas un cenas ir identiskas. Jāuzsver arī tas, ka pentaeritrīts lielā mērā ir patēriņa prece, ko galīgais patērētājs uztver kā vienu un to pašu izstrādājumu. Tādēļ šī prasība tika noraidīta un tika atstāts viens vienīgs veids.

(17)

Balstoties uz fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām īpašībām, ražošanas procesu un dažādu veidu ražojumu aizvietojamību no lietotāju viedokļa, procedūras vajadzībām visu kategoriju pentaeritrīts tiek uzskatīts par vienu un to pašu izstrādājumu.

(18)

Attiecīgais ražojums un pentaeritrīts, kas tiek pārdots attiecīgo valstu iekšējā tirgū un Japānas, kuru sākumā bija domāts izmantot par analoga valsti, iekšējā tirgū, kā arī pentaeritrīts, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, pēc savām fizikālajām un ķīmiskajām pamatīpašībām un izmantojuma izrādījās viens un tas pats.

(19)

Tādēļ tika provizoriski secināts, ka šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(20)

Tālāk aprakstīta vispārīgā metodika. Tāpēc attiecīgajās valstīs konstatēto dempinga faktu izklāstā tālāk aprakstīti tikai katrai izvešanas valstij raksturīgie jautājumi.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms tika pārbaudīts, vai katra sadarbībai piekritušā ražotāja eksportētāja pentaeritrīta pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir reprezentatīvs, t. i., vai kopējais pārdošanas apjoms veido vismaz 5 % no šā ražotāja kopējā pārdevuma eksportā uz Kopienu.

(22)

Tad Komisija pārbaudīja, vai pentaeritrīta pārdevumu vietējā tirgū reprezentatīvos daudzumos var uzskatīt par tādu, kas veikts parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu, nosakot pentaeritrīta ienesīgo pārdevumu nesaistītiem pasūtītājiem īpatsvaru. Ja pentaeritrīta pārdevumi par neto realizācijas cenu, kas vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka, atbilda vairāk nekā 80 % no kopējā pārdošanas apjoma un ja vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas iekšzemes tirgū, ko aprēķina kā vidējo svērto vērtību no visa pārdošanas apjoma cenām iekšzemes tirgū IP laikā neatkarīgi no tā, vai minētā pārdošana bijusi ienesīga vai ne. Ja ienesīgo pentaeritrīta pārdevumu apjoms bija līdz 80 % no šā ražojuma kopējā pārdevuma vai ja vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas iekšzemes tirgū, ko aprēķina kā vidējo svērto vērtību tikai no ienesīgajiem pārdevumiem, ja vien šie pārdevumi atbilda 10 % vai vairāk no pentaeritrīta kopējā pārdevuma.

(23)

Ja pentaeritrīta ienesīgo pārdošanas darījumu apjoms veidoja mazāk nekā 10 % no minētā izstrādājuma kopējā pārdevuma, tika uzskatīts, ka to nepārdod pietiekamos daudzumos, lai cena iekšzemes tirgū būtu piemērots pamats normālās vērtības noteikšanai. Reizēs, kad normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot ražotāja tirgotā pentaeritrīta vietējā tirgus cenas, bija jāpiemēro cita metode.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālā vērtība tika izveidota uz katra ražotāja ražošanas pašizmaksas pamata, tai pieskaitot samērīgu summu par tirdzniecības, vispārējām un administratīvām izmaksām (“TVA izmaksas”) un peļņu.

(25)

Tāpēc Komisija pārbaudīja, vai visiem attiecīgajiem ražotājiem radušās TVA izmaksas un gūtā peļņa iekšzemes tirgū ir ticami dati.

(26)

Faktiskās iekšzemes TVA izmaksas tika uzskatītas par ticamām, ja attiecīgā uzņēmuma pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū varēja uzskatīt par reprezentatīvu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punkta nosacījumiem. Iekšzemes peļņas normu noteica, balstoties uz pārdošanas apjomiem vietējā tirgū parastajā tirdzniecības apritē.

(27)

Visos gadījumos, kad šie nosacījumi nebija izpildīti, Komisija pārbaudīja, vai nav iespējams izmantot datus par citiem izcelsmes valsts iekšzemes tirgus eksportētājiem vai ražotājiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu. Ja droši dati bija pieejami tikai par vienu ražotāju eksportētāju, nevarēja noteikt vidējo vērtību tā, kā prasīts pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktā, un tad tika pārbaudīts, vai ir izpildīti 2. panta 6. punkta b) apakšpunkta nosacījumi, t. i., vai ir iespējams attiecīgajam eksportētājam vai ražotājam piemērot tās pašas vispārējās ražojumu kategorijas ražošanas un pārdošanas datus. Ja šie dati nebija pieejami vai ja ražotājs eksportētājs tos nebija iesniedzis, TVA izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, t. i., ar citu piemērotu metodi.

(28)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(29)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecīgas korekcijas tika izdarītas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par lietderīgām un pareizām un bija pamatotas ar apstiprinātiem pierādījumiem.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpība katram ražotājam eksportētājam tika noteikta, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(31)

Atbilde uz anketas jautājumiem tika saņemta no vienīgā zināmā ražotāja eksportētāja.

(32)

Ražotājam bija reprezentatīvs līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, un visu pārdošanu varēja uzskatīt par izdarītu parastajā tirdzniecības apritē.

(33)

Turklāt atklājās, ka cenas iekšzemes tirgū ievērojami atšķiras pa mēnešiem.

(34)

Ņemot vērā iepriekš teikto, ar nolūku pienācīgi atspoguļot attiecīgā ražojuma normālo vērtību IP laikā tika uzskatīts, ka konkrētajā gadījumā ir lietderīgi noteikt attiecīgā ražojuma mēneša normālo vērtību.

(35)

Iekšzemes cenas tika uzskatītas par piemērotu pamatu normālās vērtības noteikšanai katram mēnesim. Tādējādi normālās vērtības pamatā bija neatkarīgu pircēju Turcijas tirgū samaksātās vai maksājamās faktiskās cenas katrā IP mēnesī.

(36)

Visos gadījumos attiecīgo ražojumu pārdeva neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Līdz ar to eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(37)

Lai nodrošinātu pareizu salīdzināšanu, ņemot vērā normālās vērtības svārstības IP laikā, tika nolemts noteikt vidējo svērto eksporta cenu katram IP mēnesim.

(38)

Tika izdarītas korekcijas sakarā ar atšķirībām transporta, apdrošināšanas, iekraušanas un kredīta izmaksās, kā arī atlaidēm, komisijas maksām un rabatiem.

(39)

Tika konstatēts, ka uzrādītās apdrošināšanas izmaksas, piešķirtie rabati un iepakošanas izmaksas mazliet nesaskan ar datiem ražotāja eksportētāja grāmatvedībā. Tādēļ koriģējamās summas tika attiecīgi pielabotas.

(40)

Izmeklēšanā arī atklājās, ka ražotājs eksportētājs ievērojamas summas maksā par konsultācijām. Uzņēmums apgalvoja, ka tādas maksas nav attaisnojums korekcijai un tādēļ nav atskaitāmas ne no eksporta cenas, ne no iekšzemes pārdošanas cenas. Taču tika konstatēts, ka šīs izmaksas iespaidojušas attiecīgā ražojuma izmaksas un cenas un tādējādi iespaido cenu salīdzināmību. Tādēļ attiecīgā summa atbilstīgi daudzumam tika piemērota attiecīgajiem pārdošanas apjomiem (iekšzemes tirgū, EK un uz trešām valstīm) un atrēķināta no pārdošanas cenām kā korekcija pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta nozīmē.

(41)

Attiecībā uz kredīta izmaksām tika konstatēts, ka ziņotā procentu likme IP laikā neatspoguļo faktiskās uzņēmumam radušās īstermiņa finansēšanas izmaksas. Tādēļ kredīta izmaksas tika attiecīgi koriģētas.

(42)

Tā kā bija skaidri redzamas eksporta cenu pārmaiņas laikā, tika nolemts šo elementu ņemt vērā dempinga starpības aprēķinos. Tādēļ tika pa mēnešiem salīdzināta attiecīgā ražojuma vidējā svērtā eksporta cena un vidējā svērtā normālā vērtība.

(43)

Uz tāda pamata ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, tika noteikta dempinga starpība, kas, izteikta procentos no CIF Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas, bija zemāka par pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto pieļaujamo minimumu.

(44)

Jāpiezīmē, ka dempinga starpība būtu neievērojama arī tad, ja vidējo svērto normālo vērtību salīdzinātu ar atsevišķiem eksporta darījumiem. Taču tāda salīdzināšana netika uzskatīta par lietderīgu. Lai gan eksporta cenas ievērojami svārstījās pa mēnešiem (dažādos IP mēnešos bija novērojamas atšķirības līdz pat 20 % no eksporta cenas – ievērojami zemāks līmenis bija 2005. gadā no maija līdz oktobrim), mēneša normālajām vērtībām bija vienāda tendence. Tādas pārmaiņas skaidrojamas ar to, ka tādas pašas pārmaiņas bija raksturīgas galvenajām izejvielām, kas veido ievērojamu daļu no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Tādējādi apsvērumu f) iedaļā aprakstītā metode atspoguļo visu notiekošā dempinga apjomu.

(45)

Tā kā izrādījās, ka uz ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, attiecās viss attiecīgā ražojuma Turcijas ievedums Kopienā, nebija iemesla uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs būtu izvairījies no sadarbošanās.

(46)

Līdz ar to procedūra būtu izbeidzama attiecībā uz Turciju, atbilstīgi pamatregulas 9. panta 3. punkta noteikumiem.

(47)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR un Ukrainas izcelsmes ievedumiem normālā vērtība saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosakāma ražotājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem.

(48)

Uzziņas vajadzībām tālāk dots īss TER kritēriju kopsavilkums:

(49)

Viens ĶTR ražotājs eksportētājs pieprasīja TER pēc pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta un noliktajā termiņā aizpildīja ražotājiem eksportētājiem domāto TER pieprasījuma veidlapu. Komisija no šā uzņēmuma ieguva un pārbaudīja tā telpās visas nepieciešamās TER pieprasījumā sniegtās ziņas.

(50)

Izmeklēšanā atklājās, ka šā uzņēmuma TER pieprasījums jānoraida, jo uzņēmums neatbilst iepriekš minēto kritēriju i), ii) un iii) prasībām.

(51)

Tādēļ, ka galvenie akcionāri ir valstij piederoši uzņēmumi un akcionāru ieceltie direktori ieņem neproporcionāli daudz ietekmīgu amatu Valdē, tika konstatēts, ka valsts var ievērojami ietekmēt uzņēmuma saimnieciskos lēmumus par pastāvīgo pārvaldību un peļņas sadali, jaunu akciju emisiju, kapitāla palielināšanu, statūtu grozīšanu un uzņēmuma likvidēšanu, un šā iemesla dēļ lēmumi netiek pieņemti, reaģējot uz tirgus signāliem.

(52)

Bez tam uzņēmuma grāmatvedība neatspoguļoja patieso finansiālo stāvokli, jo uzņēmums bija bez attaisnojuma pārdalījis finanses pamatlīdzekļu amortizācijai, tā pārkāpjot IAS 1-13. Šis apstāklis un fakts, ka uzņēmuma revidenti nebija izdarījuši atrunas attiecībā uz konstatēto praksi, ir nepārprotams starptautisko grāmatvedības standartu pārkāpums.

(53)

Attiecībā uz sākotnējo līdzekļu novērtēšanu uzņēmums nespēja sniegt paskaidrojumus par to, uz kāda pamata novērtēšana izdarīta. Beidzot, uzņēmums nevarēja iesniegt pierādījumus par kantora ēkas īres maksājumiem. Abi trūkumi nozīmē, ka pastāv ievērojami izkropļojumi, kas saglabājušies no iepriekšējās saimnieciskās iekārtas, kas nav tirgus ekonomika.

(54)

Notika apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, un tieši iesaistītajām personām tika dota iespēja izteikt piezīmes par minētajiem konstatējumiem. Tomēr piezīmes netika saņemtas. Arī Kopienas ražošanas nozarei tika dota iespēja izteikt piezīmes, un tā piekrita TER noteikšanai.

(55)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tika secināts, ka ķīniešu ražotājam eksportētājam TER nav piešķirams.

(56)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valstīm, uz kurām minētais pants attiecas, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums spēj pierādīt, ka atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem atsevišķa režīma piešķiršanai.

(57)

Ķīniešu ražotājs eksportētājs, kuram TER nepienācās, bija pieteicies arī uz AR, ja tam nepiešķirtu TER. Tomēr, kā jau minēts 49. apsvērumā, tika konstatēts, ka valstij caur tās pārstāvjiem uzņēmuma Valdē ir tik ievērojama ietekme uz eksporta cenām un apmēriem, kā arī uz tirdzniecības noteikumiem un nosacījumiem, ka tos nevar uzskatīt par brīvi noteiktiem. Bez tam tāda valsts iejaukšanās uzņēmuma pastāvīgajā pārvaldībā nozīmē, ka nevarētu pilnīgi novērst apiešanas mēģinājumus, ja šim eksportētājam būtu piešķirama atsevišķa nodokļa likme.

(58)

Līdz ar to, tā kā tika konstatēts, ka ķīniešu ražotājs eksportētājs neatbilst visām prasībām AR piešķiršanai saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu, AR nācās atteikt.

(59)

Vienīgais ražotājs eksportētājs Ukrainā, kurš sadarbojās, nebija pieprasījis TER, tikai AR. Taču nav ziņu, ka Ukrainā būtu kāds cits pentaeritrīta ražotājs, un to apstiprina tas, ka pentaeritrīta izvedums no Ukrainas uz Kopienu, par ko ziņoja ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, ir vienāds ar Statistikas biroja norādītajiem daudzumiem. Tādēļ tika uzskatīts, ka nav nepieciešams noteikt, vai ražotājam eksportētājam būtu piešķirams AR, jo katrā gadījumā tiktu noteikts vienots maksājums visai valstij.

(60)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav atvēlēts TER, jānosaka pēc cenām vai saliktās normālās vērtības analoga valstī.

(61)

Paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu Komisija pauda nodomu normālās vērtības noteikšanai ĶTR un Ukrainai kā piemērotu analoga valsti izmantot Japānu, un ieinteresētās personas tika aicinātas par to izteikt piezīmes. Ieinteresētajām personām nebija iebildumu pret tādu priekšlikumu.

(62)

Komisija sazinājās ar tai zināmo pentaeritrīta ražotāju Japānā un lūdza to sadarboties ar izmeklēšanu. Taču sadarbība nenotika.

(63)

Sākumā valstis, uz kurām attiecas šī izmeklēšana, netika atlasītas, jo tajās vai nu nebija sadarbības, vai arī to iekšzemes tirgu varēja kropļot piekoptais dempings. Tādēļ Komisija centās sadarboties ar visiem citiem zināmajiem ražotājiem Čīlē, Taivanā, Brazīlijā un Korejas Republikā – pārējās valstīs, kur ražo pentaeritrītu.

(64)

Sadarboties piekrita vienīgi ražotājs Čīlē. Lai gan Čīlē bija tikai viens ražotājs, tās pentaeritrīta iekšzemes tirgus IP laikā bija spiests konkurēt ar ievedumiem no Ķīnas, Taivanas, ASV, Zviedrijas un Korejas Republikas, jo tur nav ieviestas ne kvotas, ne kādi citi ievedamo daudzumu ierobežojumi.

(65)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tika provizoriski secināts, ka Čīle ir vislabāk piemērotā un pamatotā analoga valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(66)

Tādēļ šim ražotājam tika aizsūtīta aptaujas anketa un lūgtas ziņas par pārdošanas cenām iekšzemes tirgū un līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksām, un atbildē sniegtie dati tika pārbaudīti klātienē.

(67)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka Turcijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, nepiekopj dempingu. Turcijas pentaeritrīta tirgū nebija acīmredzamu kropļojumu, un Turcijas ražotāja ražošanas process un izmantotās izejvielas vairāk atgādina Ķīnas un Ukrainas ražotāju eksportētāju ražošanas procesu un izejvielas.

(68)

Tādēļ tika secināts, ka šās procedūras vajadzībām Turciju var uzskatīt par piemērotu analoga valsti.

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav atvēlēts TER, noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas bija saņemta no ražotāja analoga valstī.

(70)

Normālo vērtību noteica tā, kā aprakstīts iepriekš 32.–35. apsvērumā.

(71)

Viss Ķīnas un Ukrainas eksportētāju ražotāju eksports uz Kopienu bija realizēts tieši neatkarīgajiem pircējiem Kopienā, tāpēc eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu pēc cenām, kas faktiski maksātas vai maksājamas.

(72)

Tā kā izrādījās, ka vidējā normālā vērtība visā IP laikā nav reprezentatīva, iepriekš 32.–36. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ tika noteiktas mēneša vidējās eksporta cenas.

(73)

Piemērotos, attaisnotos gadījumos koriģēja transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes un papildu izmaksas, iesaiņošanas un kredīta izmaksas un maksājumus bankām.

(74)

Katram ražotājam eksportētājam, kam nebija piešķirts TER, analoga valstij noteiktā mēneša vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar mēneša vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(75)

ĶTR gadījumā sadarbojošās ražotāja eksportētāja pentaeritrīta izvedums veidoja ievērojami mazāk nekā 70 % no pentaeritrīta kopējā izveduma no minētās valsts IP laikā saskaņā ar Statistikas biroja datiem. Tādējādi ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, dempinga starpība bija atbilstīgi pamatregulas 18. pantam jānosaka pēc pieejamajiem faktiem. Tādēļ tika uzskatīts, ka dempinga starpība nosakāma pēc sadarbojošās ražotāja darījumiem ar visaugstāko dempingu. Tāda pieeja tika atzīta par nepieciešamu arī tālab, lai neatbalstītu nesadarbošanos, kā arī ievērojot to, ka attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nesadarbojās, nebija pierādījumu par dempingu zemākā līmenī.

(76)

Tādēļ tika aprēķināta valsts mēroga vidējā dempinga starpība, par svēruma koeficientu izmantojot katras eksportētāju grupas CIF vērtību – to, kas sadarbojās, un to, kas nesadarbojās.

(77)

Ukrainas gadījumā, kā paskaidrots 57. apsvērumā iepriekš, augsta sadarbības līmeņa dēļ tika nolemts, ka ir lietderīgi šai valstij noteikt valsts mēroga dempinga starpību tādā pašā līmenī kā tika konstatēts ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās.

(78)

Dempinga starpība, izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(79)

Neviens no ražotājiem Krievijā un ASV nesadarbojās ar šo izmeklēšanu. Līdz ar to, arī tādēļ, ka nebija cita, piemērotāka pamata, valsts mēroga dempinga starpību provizoriski noteica pēc faktiem, kas bija pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., pēc datiem, kas iegūstami no sūdzības.

(80)

Dempinga starpība, izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(81)

Izmeklēšana konstatēja, ka līdzīgo ražojumu Kopienā ražo pieci ražotāji, viens no tiem – divās ražotnēs. Sūdzība tika iesniegta divu Kopienas ražotāju vārdā. Pēc izmeklēšanas sākšanas trešais nolēma atbalstīt procedūru, pilnā mērā sadarbojoties ar izmeklēšanu. Abi pārējie ražotāji iesniedza vispārīgus datus par ražošanu un noietu un pauda atbalstu procedūrai.

(82)

Tādēļ Kopienas produkcijas apjoms pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē provizoriski ir aprēķināts, trīs sadarbojošos Kopienas ražotāju ražošanas apjomam pieskaitot abu pārējo ražotāju ražošanas apjomu saskaņā ar to sniegtajām ziņām. Uz tāda pamata Kopienas kopējais līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms IP laikā līdzinās 115 609 t.

(83)

To Kopienas ražotāju, kas pilnīgi sadarbojās izmeklēšanas gaitā, produkcijas apjoms ir 94 % no Kopienā saražotā līdzīgā ražojuma apjoma. Tādēļ uzskatāms, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(84)

Kopienas patēriņu noteica, balstoties uz zināmo ražotāju pārdošanas apjomiem Kopienā, pieskaitot tiem ievedumu no visām trešajām valstīm atbilstīgi attiecīgajam KN kodam saskaņā ar Statistikas biroja datiem. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka tikai viens no diviem Kopienas ražotājiem, kuri neiesniedza sūdzību, iesniedza skaitļus par realizāciju visā aplūkojamajā laikposmā. Tādēļ netika ņemts vērā otra ražotāja noiets, jo dati tika iesniegti tikai par IP. Tā kā šie apjomi nebija lieli, to neieskaitīšana neiespaido kopējo ainu. Kā parādīts tabulā, attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma patēriņš Kopienā aplūkojamajā laikposmā krities par 12 %. Pieprasījums bija stabils 2003.–2004. gadā, bet IP tas kritās par 9 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

(85)

Komisija pārbaudīja, vai ĶTR, ASV, Turcijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes pentaeritrīta importa iespaids jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu. Jāatgādina, ka ievešana no Turcijas nenotika par dempinga cenām, tādēļ attiecībā uz minēto valsti procedūra jāizbeidz.

(86)

Pēc Turcijas svītrošanas vidējās dempinga starpības, kas noteiktas katrai no četrām atlikušajām valstīm, pārsniedz pieļaujamo minimumu, kas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, un katras valsts importa apjoms nav neievērojams pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē un to attiecīgās tirgus daļas IP laikā sasniedz 1,8 % ĶTR, 1,5 % – Krievijai, 3,7 % – Ukrainai un 1,9 % – ASV.

(87)

Aplūkojamajā laikposmā ievedums no ĶTR, Krievijas un Ukrainas ievērojami pieauga, un līdzīgas tendences ir arī cenām, kas nepārprotami liek pazemināt Kopienas ražošanas nozares cenas.

(88)

Kā minēts iepriekš, ir konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam, kas ievests no attiecīgajām valstīm, un līdzīgajam ražojumam, ko ražo un tirgo Kopienas ražošanas nozare, ir vienādas tehniskās, fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un izmantošanas veidi. Bez tam visi ražojumi tiek pārdoti pa līdzīgiem tirdzniecības kanāliem vieniem un tiem pašiem pircējiem, tādējādi starp tiem ir konkurence.

(89)

Atklājās, ka ievedumi no ASV neliek pazemināt Kopienas ražošanas nozares cenas (sk. tālāk 141. apsvērumu). Faktiski ASV eksportētāju cenu noteikšana izrādījās pavisam citāda nekā eksportētājiem pārējās attiecīgajās valstīs. ASV izdevās palielināt savu tirgus daļu Kopienas tirgū ar cenām, kas bija augstākas par pārējo trīs valstu cenām. Tas izskaidrojams ar faktu, ka vienam ASV ražotājam eksportētājam ļoti labi veicies citā tirgus segmentā, kur iespējams iegūt augstākas cenas. Tādos apstākļos tika uzskatīts, ka nav piemērota kumulatīva ASV importa novērtēšana kopā ar dempingoto importu no ĶTR, Krievijas un Ukrainas, ņemot vērā konkurences apstākļus importam no ASV pretstatā, pirmkārt, dempingotajam importam no trijām attiecīgajām valstīm, otrkārt, līdzīgajam Kopienas ražojumam.

(90)

Balstoties uz iepriekš teikto, tika secināts, ka ir izpildīti visi nosacījumi, kas attaisno ĶTR, Krievijas un Ukrainas izcelsmes pentaeritrīta ievedumu kumulāciju.

(91)

Ievedums no ĶTR, Krievijas un Ukrainas pēc Statistikas biroja datiem ievērojami palielinājās – no 1 235 t 2002. gadā līdz 5 136 t IP laikā. To kopējā tirgus daļa tajā pašā laikā nepārtraukti palielinājās no 1 % līdz 7 %. Tas jāskata uz patēriņa samazinājuma fona.

(92)

Ziņas par cenām attiecībā uz visu ievedumu no trijām attiecīgajām valstīm tika iegūtas no Statistikas biroja datiem. Tabulā ir norādītas ĶTR, Krievijas un Ukrainas vidējo ievešanas cenu pārmaiņas. Aplūkojamajā laikposmā cenas kritās par 13 %.

(93)

Lai novērtētu piedāvājumu par zemākām cenām, Komisija analizēja datus, kas attiecas uz IP. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas bija cenas neatkarīgiem pircējiem, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas pēc ražotāja cenu līmeņa, t. i., neieskaitot kravas pārvadājumu izmaksas Kopienā, pēc atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Šīs cenas salīdzināja ar trīs attiecīgo valstu ievešanas cenām. Attiecībā uz Krieviju, tā kā nebija nekādas sadarbības, tika iegūta svērtā vidējā izvešanas cena pēc Statistikas biroja datiem. Attiecībā uz ĶTR un Ukrainu izdarīja salīdzināšanu ar izvešanas cenām, kuras prasīja ražotāji, kuri sadarbojās, bez atlaidēm, vajadzības gadījumā koriģējot pēc CIF cenas līdz Kopienas robežai ar atbilstīgu korekciju sakarā ar muitošanas un pēcimporta izmaksām. Cenas tika uzskatītas par reprezentatīvām abos gadījumos, jo Ukrainā ir tikai viens pentaeritrīta ražotājs, bet attiecībā uz ĶTR sadarbojošās ražotāja izvedums veido apmēram pusi no visa ĶTR pentaeritrīta izveduma uz EK.

(94)

Salīdzinājums parādīja, ka IP laikā vidējā dempinga cenu starpība ĶTR bijusi 11,3 %, Ukrainai – 6,2 %, Krievijai – 11,9 %.

(95)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu ieveduma par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un koeficientu analīzi, kuri aplūkojamajā laikposmā iespaidoja nozares stāvokli.

(96)

Laikā no 2002. gada līdz IP ražošanas apjoms kritās par 3 %. Pieaugumu 2004. gadā deva viena ražotāja ražošanas jaudas pieaugums. Ražošanas apjoms mainījās šādi:

(97)

Ražošanas jaudu noteica pēc Kopienas ražošanas nozares ražošanas vienību nominālās jaudas, ņemot vērā ražošanas pārtraukumus. Ražošanas jauda aplūkojamajā laikposmā palielinājās par 6 %. Palielināšanās notika galvenokārt 2004. gadā, un tai par iemeslu bija viena ražotāja sekmīga izvairīšanās no pārprodukcijas un šā paša ražotāja otrās ražotnes reorganizācija.

(98)

Ražošanas apjoma pazemināšanās un ražošanas jaudas viegla pieauguma rezultātā ražošanas jaudas izmantojums samazinājās no 95 % 2002. gadā līdz 87 % IP laikā.

(99)

Aplūkojamajā laikposmā krājumi palielinājās vairāk nekā divkārtīgi, liecinot par Kopienas ražošanas nozares arvien lielākām grūtībām pārdot savus ražojumus Kopienas tirgū.

(100)

Kopienas ražošanas nozares pentaeritrīta pārdevums neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū pamazām samazinājās no 64 663 t 2002. gadā līdz 54 543 t IP laikā, t. i., par 16 %. Līdz ar to pārdošanas apjoma samazinājums bija krasāks nekā Kopienas patēriņam, kas tajā pašā laikā, kā jau minēts, samazinājās par 12 %. Tāpēc ražošanas nozare piedzīvoja tirgus daļas samazināšanos par 3 procentu punktiem. Tirgus daļa sašaurinājās no 78 % 2002. gadā līdz 75 % IP laikā.

(101)

Vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Kopienā aplūkojamajā laikposmā pazeminājās par 11 %. Pēc neliela cenu pieauguma 2002.–2003. g. cenas atkal pazeminājās un sasniedza rekordzemu līmeni IP laikā – 1 040 EUR/t.

(102)

Cenu pazemināšanās šajā laikposmā jāizvērtē, ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares mēģinājumus konkurēt ar importu par dempinga cenām. Pašreizējie cenu līmeņi tomēr nav noturīgi, jo Kopienas ražošanas nozare ir spiesta tirgot zemāk par pašizmaksu, lai noturētos tirgū.

(103)

Aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte krasi samazinājās no 12,6 % 2002. gadā līdz – 11,5 % IP laikā. 2004. gadā Kopienas ražošanas nozare vēl spēja iegūt nelielu peļņu, taču IP laikā stāvoklis krasi pasliktinājās un nozare sāka ciest zaudējumus. Šos notikumus galvenokārt izraisīja tas, ka izejvielu cenu pieaugumu, sevišķi metilspirtam, kas veido aptuveni 25 % no ražošanas izmaksām, nebija iespējams novelt uz galīgajiem pircējiem, jo ievedumiem no attiecīgajām valstīm cenas bija zemas.

(104)

Arī naudas plūsma aplūkojamajā laikposmā līdz ar rentabilitātes krišanos pasliktinājās un IP laikā kļuva negatīva. Negatīvās naudas plūsmas absolūtā līmeņa pazemināšanās perioda beigās notika ražošanas apjoma un noieta samazināšanās dēļ.

(105)

Ieguldījumiem aplūkojamajā laikposmā bija pozitīva tendence. Tomēr galvenie ieguldījumi tika izdarīti 2003. gadā, kad Kopienas ražošanas nozare vēl bija ienesīga. Ieguldījumi IP laikā bija viena ražotāja pārprodukcijas novēršana un cita ražotāja ražošanas iekārtu modernizācija, piemērojoties ekoloģiskajām prasībām.

(106)

Līdzīgā ražojuma ražošanā un realizācijā ienākums no ieguldījumiem IP laikā bija negatīvs un aplūkojamajā laikposmā būtiski samazinājās, atspoguļojot iepriekš minēto negatīvo rentabilitātes tendenci.

(107)

Nekas neliecināja par to, ka Kopienas ražošanas nozare, kas sastāv no lieliem uzņēmumiem, kuri iesaistīti arī citu izstrādājumu ražošanā, sastaptos ar problēmām kapitāla piesaistē savām darbībām, tādēļ tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozare aplūkojamajā laikposmā bija spējīga piesaistīt savām darbībām kapitālu.

(108)

Pārmaiņas nodarbinātībā, darba ražīgumā un algās bija šādas:

(109)

Aplūkojamajā laikposmā darbinieku skaits palielinājās par 3 %. Tas bija viena Kopienas ražotāja reorganizācijas rezultāts, kas izpaudās kā pentaeritrīta ražošanā nodarbināto iekšēja pārkārtošana, lai gan kopējais uzņēmuma nodarbināto skaits nemainījās. Darbinieku skaita neliela pieauguma un ražošanas apjomu samazināšanās rezultātā darba ražīgums aplūkojamajā laikposmā uzrāda negatīvu tendenci.

(110)

Vidējais darba algas līmenis uz vienu darbinieku aplūkojamajā laikposmā paaugstinājās par 4 % – mazāk nekā inflācijas pieaugums.

(111)

Lai gan Kopienas patēriņš aplūkojamajā laikposmā samazinājās par 12 %, Kopienas ražošanas nozares realizācijas apjoms samazinājās par 16 %, ĶTR, Krievijas un Ukrainas ieveduma apjomiem līdztekus palielinoties par vairāk nekā 300 %, bet Amerikas – par vairāk nekā 700 %. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu, turpretim attiecīgie ievedumi savējo spēja palielināt.

(112)

ĶTR, Krievijas, Ukrainas un ASV dempinga starpība ir parādīta dempingam veltītajā iedaļā iepriekš. Šī starpība acīmredzami pārsniedz pieļaujamo minimumu. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenu, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(113)

Kopienas ražošanas nozare neatgūstas no pārdzīvota dempinga vai subsidēšanas, jo iepriekš nav veikta nekāda izmeklēšana.

(114)

Zaudējumu rādītāju analīze rāda, ka stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē ievērojami pasliktinājās pēc 2002. gada un sasniedza zemāko punktu IP laikā, kad nozares zaudējumi bija 11,5 %.

(115)

Sakarā ar patēriņa samazināšanos aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas apjoms samazinājās par 3 %, bet jaudas izmantojums tajā pašā laikposmā – par 8 %. Realizācija Kopienas tirgū samazinājās par 16 % apjoma ziņā un par 25 % vērtības ziņā. Šīs pārmaiņas atspoguļojas arī krājumu pieaugumā, kas aplūkojamajā laikposmā gandrīz divkāršojušies. Tas izraisīja tirgus daļas samazinājumu no 78 % 2002. gadā līdz 75 % IP laikā. Vidējās vienības cenas aplūkojamajā laikposmā pazeminājās par 11 %, bet tas neatspoguļo izejvielu izmaksu pieaugumu tajā pašā laikposmā. Lai nepazaudētu vēl lielāku tirgus daļu un saglabātu ražošanu, Kopienas ražošanas nozarei nebija citas izejas kā piemēroties dempingoto ievedumu cenu līmenim. Tā iznākums bija ievērojams rentabilitātes kritums IP laikā.

(116)

Pārējie zaudējumu rādītāji lielākoties apstiprina slikto stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsmas bija negatīvas, un darba ražīgums samazinājās. Ieguldījumiem gan bija pozitīva tendence. Taču ieguldījumi IP laikā, gadā, kad Kopienas ražošanas nozare cieta zaudējumus, īstenībā tika izdarīti pārprodukcijas novēršanā un ražošanas iekārtu modernizācijā, piemērojoties ekoloģiskajām prasībām, nevis jaunās ražošanas iekārtās. Nelielajam darbinieku skaita pieaugumam laikā, kad saimnieciskais stāvoklis pasliktinājās, par iemeslu bija viena ražotāja reorganizācija, kurā neietilpa jaunu darbinieku pieņemšana.

(117)

Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, var provizoriski secināt, ka Kopienas ražošanas nozare cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(118)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei tādā pakāpē, ka tos var klasificēt par būtiskiem. Pārbaudīja arī citus zināmos faktorus, kas nav imports par dempinga cenām, tomēr varēja kaitēt Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka šādu citu faktoru eventuāli radītos zaudējumus neattiecina uz importu par dempinga cenām.

(119)

Jāatgādina, ka attiecībā uz Turciju, kam tirgus daļa IP laikā bija 8,6 %, noteiktā dempinga starpība bija zemāka par pieļaujamo minimumu. Tādēļ ievedumi no Turcijas netika ņemti vērā, analizējot dempingoto ievedumu ietekmi uz Kopienas ražošanas nozarei nodarītajiem zaudējumiem. Pārējo četru valstu tirgus daļa IP laikā kopā bija 9 %.

(120)

Importa apjomi no ĶTR, Krievijas un Ukrainas aplūkojamajā laikposmā ir ievērojami palielinājušies gan absolūtos skaitļos, gan tirgus daļas ziņā. Patiešām, 2002. gadā apjomi bija tikpat kā neievērojami, kādas 1 235 t, turpretī aplūkojamajā laikposmā tie pieauga par 316 % līdz 5 136 t IP laikā. To apvienotā tirgus daļa tajā pašā laikā palielinājās no 1 % līdz 7 %. Vidējās svērtās ievešanas cenas pazeminājās par 13 %, acīmredzami nositot cenas uz leju IP laikā. Tādējādi ievērojamais attiecīgo valstu importa apjoma pieaugums un iegūtā tirgus daļa aplūkojamajā laikposmā, par cenām, kas saglabājās zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, sakrita ar acīmredzamo Kopienas ražošanas nozares vispārējā finansiālā stāvokļa pasliktināšanos tajā pašā laikposmā.

(121)

Kopienas ražošanas nozare ir iebildusi, ka pat ar mazu tirgus daļu dempingotie ievedumi spēja izraisīt tirgū smagus traucējumus, darbības veida īpatnību dēļ. Pentaeritrīts ir patēriņa prece, un zemākā tirgū kotētā cena lielā mērā nosaka tirgus cenu, kurai pārējiem ražotājiem jāpielāgojas, ja tie vēlas saglabāt pasūtījumus. To pierāda Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu pazemināšanās tendence aplūkojamajā laikposmā, lai gan galvenās izejvielas – metilspirta – cenas pieauga. Kopienas ražošanas nozare turas pie uzskata, ka tā nebija spējīga izejvielu sadārdzinājumu novelt uz pircējiem, pastāvot spēcīgam importa dempinga cenu spiedienam. Tas noveda pie rentabilitātes, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmas straujas samazināšanās.

(122)

Iedziļinoties šajos notikumos, izrādās, ka Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa ievērojamā pasliktināšanās notika IP laikā. Gados pirms IP ievedums no ĶTR, Krievijas un Ukrainas pamatīgi pieauga no 1 235 t 2002. gadā līdz 4 752 t 2004. gadā, t. i., par 285 %, turpretim cenas no šīm valstīm tajā pašā laikā pazeminājās par 9 %. Taču šā ieveduma ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli nebija spēcīga, t. i., pārdošanas apjomi samazinājās par 9 % un cenas par 1 %, taču 2004. gadā sasniegtais peļņas līmenis palika pieņemamā līmenī (5,7 %). IP laikā Kopienas ražošanas nozares noieta samazinājums par 7 % sakrita ar tālāku ieveduma palielināšanos no attiecīgajām valstīm par 8 %, un salīdzinājumā ar divos iepriekšējos gados sasniegto tas ir relatīvi mazs pieaugums. Taču tikai IP laikā Kopienas ražošanas nozare piedzīvoja spēju rentabilitātes kritumu līdz – 11,5 % un krasu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(123)

Balstoties uz minētajiem apsvērumiem, ir redzams, ka aplūkojamā periodā kopumā pastāv sakarība starp importa dempinga attīstību un Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem. Taču importa dempings vien neliekas izskaidrojam Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes spējo kritumu IP laikā. Tādēļ nevar secināt, ka importa dempingam būtu bijusi izšķirīga nozīme Kopienas ražošanas nozarei nodarītajā kaitējumā, kas visspilgtāk izpaudās IP laikā.

(124)

Aplūkojamajā laikposmā pentaeritrīta patēriņš Kopienā samazinājās par 12 %. Šī samazināšanās tendence rādās saistīta ar alkīdsveķu pieprasījuma samazināšanos krāsu rūpniecībā, kas kā galīgais patērētājs izmanto apmēram 70 % no Kopienas tirgū esošā pentaeritrīta. Apmeklējums pie kāda pentaeritrīta rūpnieciskā izmantotāja, kurš ražo alkīdsveķus krāsu rūpniecībai, atklāja, ka ir paredzams, ka nākotnē alkīdu pieprasījums samazināsies vēl krasāk sakarā ar gaidāmajām pārmaiņām vides tiesību aktos, kas uzliks ierobežojumus gaistošo organisko savienojumu (“GOS”) izgarojumiem no krāsām, ko izmanto arhitektūras un rūpniecības vajadzībām. Tā kā alkīdsveķi nav tik nekaitīgi GOS ziņā kā citas tehnoloģijas, paredzams, ka to izmantošana krāsās samazināsies.

(125)

Kopienas ražošanas nozares noiets samazinājās par 16 % apjoma ziņā un par trijiem procentu punktiem tirgus daļas ziņā, no 78 % 2002. gadā līdz 75 % IP laikā. ĶTR, Krievijas un Ukrainas ieveduma apjoms aplūkojamajā laikposmā palielinājās par 316 %, to tirgus daļu palielinot no 1 % uz 7 %, tā pārņemot Kopienas ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu. Tādēļ pentaeritrīta pieprasījuma samazināšanās Kopienā kopumā neizskaidro Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos aplūkojamajā laikposmā.

(126)

Taču patēriņa pārmaiņas pa gadiem rāda, ka patēriņa samazinājums bijis daudz krasāks laikā no 2004. gada līdz IP, kad tas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem kritās par 9 %. Patiešām, patēriņš bija nemainīgs 2003.–2004. gadā, bet palielinājās par 3 % 2002.–2003. gadā. Tādēļ, tā kā patēriņa samazinājums sakrīt ar laikposmu, kad Kopienas ražošanas nozare sāka ciest zaudējumus, nevar noliegt, ka pentaeritrīta pieprasījuma samazinājums Kopienas tirgū ir ietekmējis kaitējuma nodarīšanu Kopienas ražošanas nozarei.

(127)

Ievedums no (piecām lielākajām) citām trešajām valstīm bija šāds:

(128)

Saskaņā ar Statistikas biroja datiem un izmeklēšanā savākto informāciju galvenās trešās valstis, no kurām ieved pentaeritrītu, ir Čīle, Indija un Taivāna. Pieskaitot ievedumu no Turcijas ievedumam no citām trešām valstīm, kopējais ievedums no citām trešām valstīm ir pieaudzis par 12 % no apmēram 8 586 t 2002. gadā līdz 9 636 t IP laikā. Tas atbilst to apvienotajai tirgus daļai no 10 % līdz 13 %. Trešo valstu ieveduma cenu līmeņi aplūkojamajā laikposmā saglabājās augstāki par Kopienas ražošanas nozares cenām. Tā, ievedumi no citām trešajām valstīm, kas konkurē ar importa dempingu, spēja palielināt savu tirgus daļu par trim procentu punktiem – par cenām, kas pārsniedz Kopienas ražošanas nozares cenas.

(129)

Taču jāpiezīmē, ka ievedumi no citām trešajām valstīm uzrādīja citādu tendenci nekā ievedumi par dempinga cenām tādā ziņā, ka maksimālais ievedums no citām notika 2004. gadā, bet IP laikā, kad Kopienas ražošanas nozare cieta zaudējumus, trešo valstu ievedumi atkal kritās par 22 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tajā pašā laikposmā arī to vidējās cenas pazeminājās par 11 % un to tirgus daļa samazinājās par diviem procentu punktiem. Tas varētu nozīmēt, ka no 2004. gada arī citu trešo valstu ražotājus ietekmēja zemās tirgus cenas. Tomēr to cenas arī IP laikā palika augstākas nekā Kopienas ražošanas nozarei.

(130)

Tika arī pārbaudīts, vai Kopienas ražošanas nozares eksports uz valstīm, kas nav EK valstis, būtu varējis palielināt attiecīgajā periodā nodarīto kaitējumu. Eksports nesaistītiem pircējiem valstīs, kas nav EK dalībvalstis, aplūkojamajā periodā bija aptuveni puse no Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdevuma. Izvedums palielinājās par 3 % no 2002. gada līdz IP, bet vidējās izvešanas cenas samazinājās par 7 %.

(131)

Pat ja apjoma ziņā izvedumi palielinājās tikai mazliet, fakts, ka vidējās izvešanas cenas visā aplūkojamajā laikposmā bija zemākas par vidējām pārdošanas cenām Kopienas tirgū un pat zemākas nekā ražošanas vienības izmaksas, noteikti ir negatīvi ietekmējis Kopienas ražošanas nozares vispārējo finansiālo stāvokli, arī tad, ja tas tieši neietekmē rentabilitāti Kopienas tirgū. Tādēļ nevar noliegt, ka Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus netieši ietekmējušas negatīvās pārmaiņas eksporta tirgu rentabilitātē, jo tam būtu iespaids, piemēram, uz Kopienas ražošanas nozares spēju izdarīt jaunus ieguldījumus vai pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

(132)

Tam Kopienas ražotājam, kurš neiesniedza sūdzību, bet iesniedza datus par visu aplūkojamo laikposmu, pārdošanas apjoms samazinājās krasāk nekā Kopienas ražošanas nozarei. Tādēļ liekas, ka šis ražotājs ir līdzīgā stāvoklī kā Kopienas ražotāji, kuri iesniedza sūdzību. Tādējādi ir skaidrs, ka šis ražotājs nav veicinājis Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus.

(133)

Galvenās izejvielas – metilspirta – cenas aplūkojamajā laikposmā ir ievērojami pieaugušas. Saskaņā ar pasaules lielākā metilspirta ražotāja un tirgotāja Methanex tīmeklī publicēto statistiku Eiropas līgumcena palielinājusies no 125 EUR/t 2002. gada janvārī līdz 235 EUR/t 2005. gada decembrī. Tas aplūkojamajā laikposmā ir veicinājis 10 % pieaugumu ražošanas vienības izmaksās un līdz ar to rentabilitātes kritumu, ņemot vērā to, ka vienības pārdošanas cenas tajā pašā laikposmā pazeminājās par 13 %.

(134)

Nevar uzskatīt, ka izejvielu cenu pieaugums pats par sevi būtu kaitējis Kopienas ražošanas nozarei. Negatīvā rentabilitātes tendence drīzāk izskaidrojama ar to, ka Kopienas ražotāji nespēja paaugstinātās izejvielu izmaksas novelt uz pircējiem, paaugstinot pārdošanas cenas, jo Kopienas tirgū cenas bija zemā līmenī. Tomēr, lai gan metilspirta cenas aplūkojamajā laikposmā pieauga par 88 %, IP laikā pieaugums bija tikai 2 %. Tādēļ, pat ja pentaeritrīta tirgus cena IP laikā bija zema, vienlaicīgi notikušās galvenās izejvielas metilspirta cenu pārmaiņas neizskaidro, kāpēc Kopienas ražošanas nozarei ar šādiem daudzumiem IP laikā sākās zaudējumi.

(135)

Pieejamie dati liek domāt, ka arī ar zemu tirgus daļu dempingotais imports no ĶTR, Krievijas un Ukrainas ir izdarījis cenu spiedienu uz Kopienas ražošanas nozares cenām. Tomēr sīkāka analīze neļauj nodibināt būtisku cēloņsakarību starp Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos un dempingotā importa attīstību.

(136)

Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes un tās vispārējā finansiālā stāvokļa ievērojamā pasliktināšanās notika no 2004. gada līdz IP, kad importa dempinga apjoms palielinājās tikai par 8 %, salīdzinot ar 285 % pieaugumu iepriekšējos trijos gados, kad Kopienas ražošanas nozare vēl guva peļņu. Pie tam pentaeritrīta pieprasījuma samazināšanās Kopienas tirgū sakrita ar Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Redzams arī, ka galvenās izejvielas – metilspirta – cenas pieaugums IP laikā bija mazāk jūtams nekā iepriekšējos gados, tādēļ ar to nevar skaidrot rentabilitātes pēkšņo un straujo kritumu IP laikā.

(137)

Tas, ka Kopienas ražošanas nozare eksportē gandrīz pusi savas produkcijas par cenām, kas zemākas par izmaksām, jāuzskata par faktoru, kas vēl vairāk pasliktina Kopienas ražošanas vispārējo negatīvo stāvokli, pat ja tieši neietekmē rentabilitāti Kopienas tirgū.

(138)

Tādēļ nevar secināt, ka importa dempings atsevišķi būtu radījis būtisku kaitējumu. Patiešām, izskatot citus faktorus saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu, atklājās, ka kaitējumu var būt izraisījis arī patēriņa samazinājums, Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultāti, kā arī ievedumi no citām trešajām valstīm.

(139)

Ievedums no ASV palielinājās no 169 t 2002. gadā līdz 1 355 t IP laikā. Tas tajā pašā laika posmā deva tirgus daļas palielinājumu no 0,2 % uz 1,9 %.

(140)

Vidējās ievešanas cenas no ASV aplūkojamajā laikposmā pazeminājās, taču bija augstākas nekā cenas, ko prasīja ĶTR, Krievijas un Ukrainas ražotāji:

(141)

Tika konstatēta cenu pazemināšana, kā izklāstīts 93. apsvērumā iepriekš. Vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ASV IP laikā bija – 19,5 %, t. i., vidējā ievešanas cena bija ievērojami augstāka par cenu, ko Kopienas ražošanas nozare prasa Kopienas tirgū. Kā tālāk paskaidrots, nebija arī ASV ievedumu izraisītas cenu samazināšanas.

(142)

Līdztekus ieveduma no ASV pieaugumam Kopienas ražošanas nozare aplūkojamajā laikposmā cita starpā pieredzēja realizācijas, tirgus daļas un cenu samazināšanos, kas lika secināt, kā izklāstīts 117. apsvērumā iepriekš, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtiskus zaudējumus. Taču jāpiezīmē, ka ASV ievedumu cenas nelika pazemināt Kopienas ražošanas nozares cenas, bet faktiski ievedumi tika pārdoti par ievērojami augstākām cenām nekā Kopienas ražošanas nozares ražojumi. Bez tam ASV ievedumu cenas papildus tika salīdzinātas ar līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada zaudējumus, kuru Kopienas ražošanas nozare tirgo Kopienas tirgū. Cena, kas nerada zaudējumus, tika iegūta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu, atspoguļojot peļņas normu, ko Kopienas ražošanas nozare eventuāli iegūtu, ja nebūtu kaitējoša dempinga. Salīdzinājums parādīja, ka mērķa cenas samazinājums ir neievērojams. Uz šā pamata tiek secināts, ka šie ievedumi nav veicinājuši Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus.

(143)

Tā kā trūkst būtiskas cēloņsakarības starp importa dempingu un Kopienas nozarei nodarīto kaitējumu, šī antidempinga procedūra izbeidzama saskaņā ar pamatregulas 9. panta 2. un 3. punktu.

(144)

Sūdzības iesniedzējs un visas pārējās ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuru dēļ Komisijai ir nodoms izbeigt šo procedūru. Tad sūdzības iesniedzēji darīja zināmu savu viedokli, kas tomēr nespēja mainīt iepriekš minēto secinājumu būtību,