10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/8

(1)

Patlaban spēkā esošie pasākumi, kas attiecas uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru (“PSF”) ievešanu Kopienā, ir ar Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2005 (2) uzliktie galīgie antidempinga maksājumi.

(2)

Pēc galīgo antidempinga maksājumu piemērošanas ĶTR izcelsmes PSF importam Komisija saņēma no ĶTR uzņēmuma Huvis Sichuan (“iesniedzējs”) pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu uzsākt Regulas (EK) Nr. 428/2005 pārskatīšanu sakarā ar jaunu eksportētāju.

(3)

Iesniedzējs apgalvo, ka nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Kopienu izmeklēšanas periodā, kura rezultātā ieviesti antidempinga pasākumi, tas ir, laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“sākotnējais izmeklēšanas periods”), un ka nav saistīts ne ar vienu no PSF ražotājiem eksportētājiem ĶTR, uz kuriem attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi. Bez tam tas apgalvo, ka sācis eksportēt PSF uz Kopienu pēc sākotnējā izmeklēšanas perioda beigām.

(4)

Komisija izskatīja iesniedzēja sākotnēji šķietami ticamos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai varētu sākt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajiem Kopienas rūpniekiem bija dota iespēja izteikt savus apsvērumus, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 342/2006 (3) sāka Regulas (EK) Nr. 428/2005 pārskatīšanu attiecībā uz iesniedzēju un sāka izmeklēšanu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 342/2006 2. pantu tika atcelts antidempinga maksājums 49,7 %, kas ar Regulu (EK) Nr. 428/2005 bija uzlikts tādu PSF importam, kurus citu starpā ražo arī iesniedzējs. Vienlaikus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu muitas dienestiem tika uzdots veikt attiecīgus pasākumus iesniedzēja ražotā PSF importa reģistrācijai.

(6)

Izstrādājums, uz kuru attiecas pašreizējā izskatīšana, ir tas pats, kas izmeklēšanā, kuras rezultātā tika uzlikti spēkā esošie pasākumi PSF importam, kura izcelsme, inter alia, ir ĶTR (“sākotnējā izmeklēšana”), proti, nekārstas, neķemmētas un citādi vērpšanai nesagatavotas sintētiskās poliesteru štāpeļšķiedras ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, ko patlaban klasificē ar KN kodu 5503 20 00.

(7)

Komisija oficiāli paziņoja Kopienas ražošanas nozarei, iesniedzējam un eksportējošās valsts pārstāvjiem par pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(8)

Komisijas dienesti arī nosūtīja iesniedzējam tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapu un anketu un saņēma atbildes tām atvēlētajā termiņā.

(9)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2004. gada 1. oktobra līdz 2005. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(10)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka iesniedzējs sācis ražošanas darbības 2004. gada oktobrī, t. i., pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda, un minētajā periodā attiecīgo produktu nav eksportējis. Tādēļ tika secināts, ka iesniedzējs atbilst pamatregulas 11. panta 4. punkta pirmā teikuma prasībai.

(11)

Taču noskaidrojās arī, ka iesniedzējs ir saistīts ar valstij daļēji piederošu Ķīnas ražotāju, kas sākotnējās izmeklēšanas periodā ražoja attiecīgo produktu, bet tajā laikā nesadarbojās ar izmeklēšanu. Ņemot vērā to, ka uz saistīto Ķīnas ražotāju attiecās spēkā esošie galīgie antidempinga maksājumi, tika konstatēts, ka nav izpildīts pamatregulas 11. panta 4. punkta kritērijs, ka jaunam eksportētājam vai ražotājam ir jāpierāda, ka nav saistīts ne ar vienu no eksportētājvalsts eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas ražojumam piemērojamie antidempinga pasākumi.

(12)

Iesniedzējs iebilda, ka saistītais ražotājs sākotnējā izmeklēšanas perioda laikā attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Kopienu. Par apstiprinājumu iesniedzējs iesniedza revīzijas skatītos saistītā ražotāja pārskatus par laiku no 2002. līdz 2004. gadam, kuros pēc iesniedzēja uzskata nav nekādu norāžu uz pārdevumiem eksportā, kas būtu izdarīti sākotnējā IP laikā.

(13)

Iesniedzēja liecības tomēr nepierādīja, ka saistītais ražotājs patiešām nav eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējās izmeklēšanas laikā. Faktiski revīzijas skatītie pārskati tikai norādīja, ka nav bijis patēriņa preču eksporta, nenosakot, ko tie precīzi nozīmē, t. i., vai attiecīgais ražojums uzskatīts par patēriņa preci. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka saistītais ražotājs izgatavo arī citus izstrādājumus, ne tikai attiecīgo ražojumu. Bez tam būtu jāpiezīmē, ka saistītais ražotājs, lai gan iesniedza revīzijas pārbaudītos pārskatus, tomēr nesadarbojās pašreizējās izmeklēšanas laikā un tādēļ šā uzņēmuma sniegtās ziņas nebija iespējams pārbaudīt. Tādējādi trūka liecību par to, ka viss pārdevums iekšzemes pircējiem, piemēram, tirgotājiem, sākotnējā IP laikā patiešām domāts iekšzemes tirgum, nevis īstenībā paredzēts eksportēšanai uz Kopienu. Līdz ar to nebija iespējams noteikt, vai sākotnējā IP laikā ir vai nav notikusi pārdošana eksportā.

(14)

Pēc secinājumu nodošanas atklātībai iesniedzējs apgalvoja, ka paskaidrojumi par revīzijas pārbaudītajiem pārskatiem bija jāpieprasa agrāk, katrā ziņā – pirms nodošanas atklātībai. Šajā sakarā tiek piezīmēts, ka Ķīnas saistīto ražotāju lūdza sniegt ziņas, viņu informēja par datu trūkumu un aicināja sadarboties ar pašreizējo izmeklēšanu, bet tas atteicās. Tādēļ atzinumi par šo uzņēmumu balstīti uz faktiem, kas pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tādos apstākļos sīkākas informācijas lūgšana pēc atvēlētā termiņa notecēšanas tika uzskatīta par nepiemērotu un diskriminatīvu, vadoties no parastās Kopienas iestāžu prakses attiecībā uz personām, kuras nesadarbojas. Jāpiezīmē, ka konstatējumi katrā gadījumā tika darīti zināmi iesniedzējam, un tam bija visas iespējas izteikt piezīmes par tiem.

(15)

Katrā gadījumā domstarpības par to, vai saistītais ražotājs eksportēja uz Kopienu vai ne, ir nebūtiskas, jo – kā jau minēts 13. apsvērumā un izklāstīts tālāk 18.–31. apsvērumā – saistītais ražotājs nesadarbojās šajā pārskatīšanā un Komisija tādēļ nespēja konstatēt, vai saimnieciskais koncerns, kas sastāv no iesniedzēja un saistītā ražotāja, atbilst prasībām, kuru izpilde ļautu to uzskatīt par tādu, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos.

(16)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālvērtību saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosaka ražotājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, t. i., ja ir pierādīts, ka līdzīgā produkta ražošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi. Minēto kritēriju izklāsts kopsavilkuma veidā ir šāds:

(17)

Iesniedzējs pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un tika lūgts aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu.

(18)

Kā jau minēts 11. apsvērumā, izmeklēšanā noskaidrojās, ka iesniedzējs bijis saistīts ar citu attiecīgā izstrādājuma ražotāju, kas atrodas Ķīnā. Saistītais ražotājs neaizpildīja atsevišķu TER pieprasījuma veidlapu, lai gan viņu lūdza to izdarīt.

(19)

Jāpiezīmē, ka Kopienas konsekventā prakse ir tāda, ka tiek izpētīts, vai saistītu uzņēmumu koncerns kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai izvairītos no uzņēmumu koncerna realizācijas novirzīšanas caur vienu no koncerna saistītajiem uzņēmumiem, ja tiktu piemēroti kādi pasākumi. Tādēļ gadījumos, kad kāds meitasuzņēmums vai cits saistīts uzņēmums ir attiecīgā ražojuma ražotājs un/vai pārdevējs, visiem saistītajiem uzņēmumiem jāiesniedz TER pieprasījuma veidlapa, lai varētu izmeklēt, vai tie atbilst arī pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem. Tātad tā neizpildes dēļ nav iespējams konstatēt, vai koncerns kopumā atbilst visiem TER nosacījumiem.

(20)

Komisija tūdaļ informēja iesniedzēju, ka bez saistītā ražotāja atbildes nespēj noteikt, vai uzņēmums darbojas tirgus ekonomikas apstākļos.

(21)

Iesniedzējs iebilda, ka abi uzņēmumi iekšzemes tirgū esot konkurenti un tiem nav “labas attiecības”. Bez tam tika minēts, ka saistītais uzņēmums esot atteicies izpaust konfidenciālu informāciju izmeklēšanas vajadzībām, jo bažījies, ka tādējādi varētu uzlaboties tā konkurenta, proti, iesniedzēja tirgus pozīcijas.

(22)

Jāpiezīmē, ka saistītais ražotājs būtu varējis saskaņā ar pamatregulas 19. pantu pieprasīt konfidenciālu attieksmi pret pieprasīto informāciju, lai kliedētu bažas par konfidenciālu saimniecisko datu izpaušanu konkurentiem. Taču tas izlēma nesniegt prasītās ziņas, pat nelūdzis konfidenciālu režīmu. Tādēļ iesniedzēja arguments bija jānoraida.

(23)

Iesniedzējs arī iebilda, ka saistītais ražotājs nevarot iespaidot tā saimnieciskos lēmumus. Šis arguments nav pamatots ne ar kādām liecībām un turklāt ir nebūtisks, jo TER, kā jau iepriekš skaidrots, iesniedzējam tiek liegts katrā gadījumā, kad tā saistītais uzņēmums nav aizpildījis TER veidlapu un neatbilst TER nosacījumiem. Bez tam, pat ja arguments būtu jāizmeklē pēc būtības, ir jāpiezīmē, ka šajā gadījumā pieejamie fakti pretēji iesniedzēja apgalvojumam norāda, ka saistītais ražotājs, kura viens loceklis ir iesniedzēja valdē, ietekmē iesniedzēja lēmumu pieņemšanu. Saistītais ražotājs patiešām var bloķēt uzņēmuma lēmumus par statūtu grozīšanu, kopuzņēmuma izjaukšanu, statūtkapitāla maiņu vai uzņēmuma apvienošanos ar citām organizācijām vai sadalīšanos, kuros vajadzīga vienprātība. Bez tam iesniedzēja un saistītā ražotāja kopuzņēmuma nolūks, kas izklāstīts kopuzņēmuma līguma 5. nodaļā, ir panākt “konkurētspēju kvalitātes un cenu ziņā pasaules tirgū”, “ražot un pārdot poliestera štāpeļšķiedras” un “importēt un eksportēt izstrādājumus un izejvielas saistībā ar poliestera štāpeļšķiedrām”, un tas rāda, ka uzņēmumi sadarbotos vai vismaz saskaņotu savus lēmumus, lai maksimāli uzlabotu savu stāvokli pasaules tirgū. Tāpēc iesniedzēja apgalvojums bija jānoraida.

(24)

Pēc secinājumu nodošanas atklātībai iesniedzējs turpināja apgalvot, ka saistītajam Ķīnas ražotājam esot tikai niecīga vai periferiāla ietekme tā saimnieciskajos lēmumos, jo tā piekrišana vajadzīga tikai lēmumiem par uzņēmuma pastāvēšanu, t. i., lēmumiem, kam sakars ar saistītā Ķīnas ražotāja ieguldījumiem, turpretim lēmumi par saimniecisko darbību tiekot pieņemti atbilstīgi tā galvenā akcionāra vispārējai stratēģijai, kur Ķīnas ražotājam nav ietekmes. Bez tam saistītais Ķīnas ražotājs neesot iesaistīts uzņēmuma vadībā.

(25)

Iesniedzējs arī apgalvoja, ka lēmums atraidīt iesniedzēja TER pieprasījumu tāpēc vien, ka saistītais Ķīnas ražotājs nav sadarbojies, nebūtu attaisnojams, jo saistība esot tikai kā tehniska prasība, kam nav nekāda praktiska sakara ar iesniedzēju. Tika arī apgalvots, ka uzņēmums nav saistīts ne ar vienu no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri ražo PSF, uz ko attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi, jo saistītais uzņēmums neeksportēja uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas periodā un tādēļ nebūtu varējis sadarboties ar sākotnējo izmeklēšanu un pieprasīt atsevišķu maksājumu likmi.

(26)

Kā jau izklāstīts 23. apsvērumā, iespēja, ka saistītais Ķīnas uzņēmums varēja ievērojami ietekmēt iesniedzēja saimniecisko darbību, nebija uzskatāma par niecīgu vai periferiālu. Gluži otrādi, ietekme saistīta ar izšķirīgiem aspektiem, kas aprakstīti minētajā apsvērumā. Turklāt, tā kā saistītais Ķīnas uzņēmums nesadarbojās ar šo izmeklēšanu, Komisijai nebija iespējams noteikt, ka šis uzņēmums nav eksportējis uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas periodā – kā apgalvo iesniedzējs. Iesniedzēja piezīmes nevarēja būt par iemeslu 13. apsvēruma secinājumu pārskatīšanai. Katrā gadījumā tas, ka saistītais uzņēmums sākotnējās izmeklēšanas laikā nebūtu varējis pieprasīt TER vai AR, nepadara par neesošu faktu, ka uz to attiecas spēkā esošie pasākumi, t. i., atlikušais maksājums.

(27)

Visbeidzot, vispārīgākā nozīmē tika minēts, ka galvenie elementi, pēc kuriem tika izlemts atraidīt iesniedzēja TER pieprasījumu (t. i., saistība ar Ķīnas saistīto ražotāju), Komisijai jau bijuši zināmi pirms izmeklēšanas sākuma.

(28)

Šajā sakarā piezīmējams, ka galvenais iemesls atraidīt iesniedzēja TER pieprasījumu – kā jau izklāstīts 13. un 23. apsvērumā un tālāk 31. apsvērumā – bija nevis pati saistītā Ķīnas uzņēmuma pastāvēšana, bet gan tā nesadarbošanās un līdz ar to neiespējamība cita starpā noteikt, cik dziļi valsts patiesībā ietekmē iesniedzēja saimnieciskos lēmumus un vai saistītais ražotājs neveica eksportu sākotnējā IP laikā – kā apgalvo iesniedzējs.

(29)

Tāpēc pieteikuma iesniedzēja prasības tika noraidītas.

(30)

Bez tam nebija iespējams noteikt iespējamos traucējumus, kas saglabājušies no iepriekšējās sistēmas, kura nebija tirgus ekonomika. Daļēji valstij piederošā ražotāja zemes lietošanas tiesības taču ir reģistrētas iesniedzēja statūtkapitālā. Saistītajam ražotājam nesadarbojoties, nebija iespējams secināt, ka šādu traucējumu nav.

(31)

Ņemot vērā iepriekš teikto un to, ka nav saņemta pamatota TER pieprasījuma veidlapa no iesniedzēja saistītā ražotāja, Komisija nevarēja secināt, ka uzņēmumu koncerns, t. i., iesniedzējs un tā saistītais ražotājs, atbilst TER kritērijiem.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumos, kad uzņēmums spēj pierādīt, ka atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem atsevišķa režīma piešķiršanai.

(33)

Iesniedzējs ne tikvien lūdza TER, bet arī pieprasīja AR, ja TER tam nepiešķirtu. Kā jau aprādīts 11. apsvērumā, ar iesniedzēju ir saistīts valstij pa daļai piederošs PSF ražotājs. Tā kā saistītais ražotājs nesadarbojās ar pašreizējo izmeklēšanu, Komisijas dienesti nevarēja secināt, vai valsts iejaukšanās ir tik liela, ka iespējama apiešana. Tādēļ tika secināts, ka iesniedzējam nevar piešķirt AR.

(34)

Iesniedzējs minēja, ka šajā gadījumā apiešana diez vai varētu notikt, jo abi uzņēmumi konkurētu savā starpā, un tādēļ saistītajam ražotājam nekad nebūtu nodoma novirzīt savus ražojumus caur iesniedzēju eksportēšanai uz Kopienu.

(35)

Būtu jāpiezīmē, ka abu uzņēmumu saistības dēļ ir grūti paredzēt saistītā ražotāja rīcību. Bez tam, kā jau minēts 23. apsvērumā, abu uzņēmumu kopuzņēmumam ir mērķis maksimāli uzlabot abu uzņēmumu stāvokli pasaules tirgū. Tādēļ tika izskatīts, ka pastāv apiešanas risks, kad viens uzņēmums gūst labumu no tā, ka tam ir zemāka dempinga starpība nekā otram. Iesniedzējs nesniedza informāciju, kas apliecinātu, ka šāds apiešanas risks būtu izslēdzams.

(36)

Iesniedzējs apstrīdēja lēmumu noraidīt tā AR pieprasījumu, minot, ka varbūtēja apiešana jārisina, sākot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, un ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts nekādi neuzliek Ķīnā esošajiem uzņēmumiem pienākumu pierādīt, ka tie neapies antidempinga pasākumus.

(37)

Šajā sakarā jāpiezīmē, ka pamatregulas 9. panta 5. punkta otrajā daļā ir skaidri nosacījumi, kas attiecas uz atsevišķas maksājuma likmes noteikšanu gadījumos, kad piemēro 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, kas ir piemērojams šajā gadījumā, jo nebija iespējams secināt, ka iesniedzējs atbilst 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem. Konkrēti, pamatregulas 9. panta 5. punkta e) apakšpunktā noteikts, ka valsts iejaukšanās nedrīkst būt tāda, ka būtu iespējama apiešana. 35. apsvērumā jau norādīts, ka saistītā ražotāja nesadarbošanās dēļ nebija iespējams secināt, ka AR piešķiršanas nosacījumi ir ievēroti.

(38)

Tādēļ tika secināts, ka AR iesniedzējam nebūtu jāpiešķir.

(39)

Šīs pārskatīšanas nolūks bija noteikt iesniedzējam atsevišķo dempinga starpību, kas pēc tā uzskata atšķiras no pašreizējās atlikušās starpības, ko piemēro attiecīgā ražojuma importam no ĶTR. Pieprasījuma pamatā galvenokārt bija pieņēmums, ka iesniedzējs atbilst TER piešķiršanas kritērijiem.

(40)

Tā kā izmeklēšanā secināts, ka saistītā ražotāja nesadarbošanās dēļ iesniedzējam nav piešķirts ne TER, ne AR, Komisijai neizdevās konstatēt, ka iesniedzēja atsevišķā dempinga starpība patiešām atšķirtos no sākotnējā izmeklēšanā noteiktās atlikušās dempinga starpības. Tādēļ iesniedzēja pieprasījums būtu jānoraida un pārskatīšana sakarā ar jaunu eksportētāju jāizbeidz. Līdz ar to paturams spēkā atlikušais antidempinga maksājums, kas tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, t. i., 49,7 %.

(41)

Ņemot vērā iepriekš konstatēto, iesniedzējam piemērojamais antidempinga maksājums ar atpakaļejošu spēku uzliekams attiecīgā izstrādājuma importam, kurš ar Regulas (EK) Nr. 342/2006 3. pantu tika pakļauts reģistrācijai.

(42)

Saskaņā ar pamatregulas 20. pantu visas iesaistītās personas tika informētas par būtiskākajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata izdarīti iepriekš minētie secinājumi, un tika aicinātas izteikt piezīmes saskaņā ar pamatregulas 20. pantu. Attiecīgos gadījumos šo personu piezīmes ņēma vērā.

(43)

Šī pārskatīšana neskar to, no kuras dienas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu zaudē spēku pasākumi, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 428/2005, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1333/2005,