8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (3) Padome uzlika galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (“PET”) plēves ar KN kodu ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 importam (“galīgie kompensācijas pasākumi”). Šie pasākumi izpaudās kā procentuālais nodoklis robežās no 3,8 % līdz 19,1 % importam no atsevišķi nosauktiem eksportētājiem un nodokļa likme 19,1 %, kas piemērojama visu citu uzņēmumu importam.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (4) Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus par PET plēvi, kuru izcelsme cita valstu starpā ir Indijā. Šie pasākumi izpaudās kā procentuālais nodoklis robežās no 0 % līdz 62,6 % (“galīgie antidempinga pasākumi”) Indijas izcelsmes PET plēves importam, izņemot importu no pieciem Indijas uzņēmumiem (Ester Industries Limited (“Ester”), Flex Industries Limited (“Flex”), Garware Polyester Limited (“Garware”), MTZ Polyfilms Limited (“MTZ”) un Polyplex Corporation Limited (“Polyplex”)), kuru cenu labojumi tika pieņemti ar Komisijas Lēmumu 2001/645/EK (5), ar ko pieņem cenu labojumus, kas piedāvāti saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz tādas polietilēntereftalāta plēves importu, kuras izcelsme ir, inter alia, Indijā.

(3)

Padome ar Regulām (EK) Nr. 1975/2004 un (EK) Nr. 1976/2004 attiecināja galīgos kompensācijas un antidempinga pasākumus Indijas izcelsmes PET plēves importam uz tā paša izstrādājuma sūtījumiem no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai tiem tiek deklarēta Brazīlijas vai Izraēlas izcelsme vai ne.

(4)

Komisija 2005. gada 4. janvārī (6) sāka Regulas (EK) Nr. 1676/2001 daļēju starpposma pārskatīšanu, kurā skatīja tikai galīgo antidempinga pasākumu apmēru. Šī pārskatīšana noslēdzās ar Padomes Regulu (EK) Nr. 366/2006 (7), kas grozīja galīgo antidempinga pasākumu apmēru.

(5)

Komisija 2004. gada 10. decembrī (8) sāka galīgo kompensācijas pasākumu pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos. Šī pārskatīšana noslēdzās ar Padomes Regulu (EK) Nr. 367/2006 (9), kas paturēja spēkā galīgos kompensācijas pasākumus.

(6)

2002. gadā daļēju starpposma pārskatīšanu tikai attiecībā uz kompensācijas pasākumu formu vienam uzņēmumam pieprasīja Polyplex – Indijas ražotājs eksportētājs, kura cenu labojumi jau tika pieņemti ar Lēmumu 2001/645/EK sakarā ar spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem. Polyplex sniedza informāciju, ka tāda paša rakstura cenu labojumi likvidētu subsidizācijas kaitējošo iedarbību un tos būtu iespējams uzraudzīt. Tādējādi bija pamats pārskatīt kompensācijas pasākuma formu.

(7)

2003. gada oktobrī pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā tikai uz antidempinga pasākumu formu iesniedza šādi Kopienas ražotāji: Du Pont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH un Nuroll SpA (“iesniedzēji”). Iesniedzēji pārstāv Kopienas PET plēves ražošanas apjoma lielāko daļu. Toray Plastics Europe, gan nebūdams formāls iesniedzējs, pauda atbalstu šim pieprasījumam.

(8)

Iesniedzēji apgalvoja, ka pasākumu forma (t. i., esošie cenu labojumi, kas pieņemti ar Lēmumu 2001/645/EK) vairs nav efektīva, lai pretotos kaitējošajam dempingam. Iesniedzēji apgalvoja, ka kopš esošo cenu labojumu pieņemšanas, pamatojoties uz viszemākajām importa cenām, ir paplašinājies pārdodamo izstrādājumu klāsts, it sevišķi, papildinoties ar tehniski sarežģītākām plēvēm, un tādēļ viszemākās cenas, pēc kurām dažus izstrādājumus var klasificēt, vairs neatspoguļo to patieso vērtību un līdz ar to pasākumu mehānisms vairs nav piemērots, ņemot vērā pārmaiņas tehnoloģijā. Līdz ar to cenu labojumi vairs neesot atbilstīgi, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi.

(9)

Komisija 2002. gada 28. jūnijā ar paziņojumu par pārskatīšanas uzsākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (10) izsludināja antisubsidēšanas pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu tikai attiecībā uz Indijas ražotāja eksportētāja Polyplex piedāvāto cenu labojumu pieņemamību saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 19. pantu.

(10)

Tā kā antisubsidēšanas pasākumu formas (t. i., esošo pasākumu) daļēja starpposma pārskatīšana tika sākta 2003. gada novembrī, kā minēts tālāk 12. un 13. apsvērumā, jautājums par Polyplex cenu labojumu piedāvājuma pieņemamību tika atstāts atklāts, lai abas izskatīšanas pabeigtu vienā laikā. Komisija oficiāli informēja Polyplex par saviem nodomiem šajā sakarā. Šajā sakarā nekādas iesniedzēja piezīmes netika saņemtas.

(11)

Komisija 2003. gada 22. novembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (11) publicētu paziņojumu par pārskatīšanas uzsākšanu izsludināja daļējas starpposma pārskatīšanas sākumu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(12)

Pārskatīšana attiecās tikai uz pieciem Indijas ražotājiem eksportētājiem, kuru cenu labojumi tika pieņemti, piemērojamo pasākumu formu. Izmeklēšanas periods bija no 2002. gada 1. oktobra līdz 2003. gada 30. septembrim (“pašreizējais IP”).

(13)

Komisija oficiāli paziņoja ražotājiem eksportētājiem, izvešanas valsts pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem par to, ka tiek sākta pārskatīšana. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(14)

Lai iegūtu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu izmeklēšanai, Komisija izsūtīja aptaujas anketas attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kas visi sadarbojās, atbildot uz aptaujas jautājumiem. Pārbaudes apmeklējumus izdarīja šādu ražotāju eksportētāju telpās Indijā:

(15)

Saskaņā ar sākotnējās izmeklēšanas noteikto definīciju attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (“PET”) plēves, kuras parasti klasificē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90.

(16)

PET plēvēm ir specifiskas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, kuru starpā minams biezums, pārklājuma īpatnības, virsmas apstrāde un, cita starpā, mehāniskās īpašības, kuru dēļ veidojas dažādi PET plēvju veidi atšķirīgā pamatplēvju apstrādē ražošanas procesā vai pēc tā, ieskaitot apstrādi ar koronu, metalizāciju vai ķīmisko apstrādi. Tādēļ tās pastāv daudzās atšķirīgās formās un veidos. Tā kā pastāv liels skaits dažādu izstrādājuma noformējumu (“izstrādājuma veidu”) un tāpēc, lai būtu vieglāk uzraudzīt cenu labojumu izpildi, izstrādājumi tika sagrupēti atšķirīgās kategorijās (“grupās”) pēc to tehniskajām īpašībām. Šīs grupas bija pamats cenu labojumos izklāstīto viszemāko importēšanas cenu (“VIC”) noteikšanai. Sākotnējā izmeklēšanā uz šo grupu pamata noteikto VIC skaits katram eksportētājam bija robežās no 10 līdz 32.

(17)

Pašreizējās pārskatīšanas ietvaros grupās tika izdarīta noteiktu modeļu veidu klāsta un cenu atšķirību salīdzināšana starp sākotnējā izmeklēšanā izmantoto izmeklēšanas periodu (“sākotnējais IP”) un pašreizējo IP.

(18)

Analīze parādīja, ka paraugu veidu klāsts, ko pārdod dažās izstrādājumu grupās, kopš cenu labojumu pieņemšanas brīža ir mainījušies. Vairākiem aplūkojamajiem uzņēmumiem šīs pārmaiņas ir bijušas ļoti ievērojamas, pat tādā mērā, ka dažās grupās vairums IP laikā Kopienā eksportējamo izstrādājuma noformējuma veidu vairs neatbilst izstrādājumiem, kas tika eksportēti sākotnējā IP laikā. Grupās vērojamās pārmaiņas, piemēram, bija zemākas vērtības izstrādājumu atmešana, jaunu acīmredzami augstākas vērtības izstrādājumu pievienošana un reizēm abas darbības.

(19)

Analīze arī parādīja, ka dažām izstrādājumu grupām cenu dažādība (izstrādājumu vērtību līmenis) grupā ir būtiski mainījusies kopš cenu labojumu pieņemšanas. Tādēļ arī jānorāda, ka pēc cenu labojumu pieņemšanas notikušas arī būtiskas pārdošanas modeļa izmaiņas attiecībā uz dažādām izstrādājumu grupām. Jo īpaši vērojama tendence koncentrēt pārdošanu uz grupām ar zemāku minimālo cenu.

(20)

Tā kā VIC un cenu labojumi tika noteikti, pamatojoties uz izstrādājumu veidu klāstu un to attiecīgajām vērtībām izstrādājumu grupā sākotnējā IP laikā, ir skaidrs, ka pārmaiņas attiecībā uz faktisko izstrādājumu klāstu un vērtībām šajās izstrādājumu grupās ir cēlonis tam, ka šīs konkrētās VIC un tādēļ arī cenu labojumi ir kļuvuši nepiemēroti, lai pretotos dempinga kaitējošajai iedarbībai.

(21)

Pārskatīšanā, kura attiecas vienīgi uz Polyplex piedāvāto cenu labojumu pieņemamību, analīze parādīja, ka minētā uzņēmuma korporatīvās struktūras dēļ cenu labojumu uzraudzība būtu sarežģīta un cenu labojumi nebūtu izmantojami par efektīvu kompensācijas pasākumu. Sarežģītību rada fakts, ka attiecīgo izstrādājumu ražo arī ar Polyplex saistīts uzņēmums trešā valstī (Taizemē), un tas rada cenu šķērskompensācijas risku, ja arī Taizemes uzņēmums eksportētu attiecīgo ražojumu uz Kopienu. Uzraudzība un līdz ar to izpilde būtu pārāk grūta, lai garantētu cenu labojumu pareizu darbību.

(22)

Cenu labojumi to esošajā veidā, kad VIC pamatā ir izstrādājumu grupa, pieļauj lielu brīvību eksportētājiem grupas ietvaros mainīt izstrādājuma tehniskās īpašības. Attiecīgais ražojums aptver vairākas mainīgas diferencējošas īpašības, kas lielā mērā ietekmē pārdošanas cenas. Šo īpašību maiņa līdz ar to būtiski ietekmē cenas. Vienīgais reālais veids, kā grupas padarīt homogēnākas fizikālo īpašību un cenu ziņā, būtu grupas iedalīt sīkāk. Tomēr sekas būtu grupu savairošanās, kas padarītu uzraudzību neīstenojamu, it sevišķi muitas dienestiem importēšanas brīdī būtu grūti noteikt ražojuma veidu atšķirības un to klasifikāciju pēc grupas. Bez tam grupu skaits katram uzņēmumam varētu palielināties reizes 5 līdz 11, salīdzinot ar cenu labojumos minēto, ja nolūkā iegūt precīzāku klasifikāciju tiktu ņemts vērā vairāk dažādu ražojuma veidu īpašību. Patlaban ražojuma veidi jau sadalīti vairāk nekā vairākos simtos sīku grupu, un cenu labojumi jau nedarbojas. Ražojuma īpašībām vēl vairāk mainoties, šis skaits varētu palielināties.

(23)

Dažiem aplūkojamajiem uzņēmumiem paraugu veidi, ko pārdod konkrētās ražojuma grupās, kopš cenu labojumu pieņemšanas brīža nav ievērojami mainījušies. Taču turpmāku pārmaiņu dēļ, kas minētas iepriekš 22. apsvērumā, ražojuma grupu sagaidāmais pieaugums var rasties jebkurā posmā nākotnē un jebkuram ražotājam eksportētājam.

(24)

Tādēļ var secināt, ka cenu labojumu efektīvas uzraudzības vajadzībām ražojumu grupām fizikālo īpašību un cenu ziņā ir jābūt ievērojami homogēnākām. Šīm īpašībām visā cenu labojumu darbības laikā jābūt stabilām. Izmeklēšana apstiprināja, ka attiecībā uz PET plēvēm tā nav bijis.

(25)

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus un apsvērumus, tiek atzīts, ka cenu labojumi nav piemēroti, lai pretotos dempinga kaitējošajai iedarbībai, jo tās saistās ar ievērojamām grūtībām uzraudzībā un izpildē un nepieņemamu risku. Šādos apstākļos pieņemtie piecu Indijas ražotāju cenu labojumi, uz kuriem attiecās antidempinga pasākumu formas pārskatīšana, ir atceļami.

(26)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija pieņemts lēmums atcelt spēkā esošos cenu labojumus, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(27)

Papildus sniegtajai informācijai, dažas personas norādīja, ka tās uzskata, ka nepastāvēja grūtības veikt uzraudzību vai piemērošanu attiecībā uz cenu labojumiem, un tādēļ nepastāvēja risks, kas saistīts ar pasākumu formu. Turklāt daudzi ražotāji eksportētāji norādīja, ka nav pārkāpuši vienošanos par cenu labojumiem. Viens attiecīgais ražotājs eksportētājs norādīja, ka paziņojums par pārskatīšanas uzsākšanu attiecās uz jaunu izstrādājumu veidu attīstības nozīmi, bet laikposmā no esošo cenu labojumu piedāvāšanas līdz pašreizējam IP ES netika ieviests jauns izstrādājuma veids.

(28)

Attiecībā uz tehniskajiem aspektiem šā izstrādājuma dažādību galīgais skaits apvienojumā ar izstrādājuma attīstības iespējām ir par iemeslu tam, ka šis izstrādājums neatbilst cenu labojumiem, jo, lai attīstītu šo izstrādājumu, būtu pastāvīgi jākoriģē VIC, kas nav iespējams (skatīt 22. apsvērumu). Tādēļ jāatgādina, ka pamatregulas 8. panta 3. punkts nosaka, ka piedāvātie cenu labojumi nav jāpieņem, ja iestādes to pieņemšanu neuzskata par praktisku, piemēram, ja faktisko vai iespējamo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai citu iemeslu dēļ. Attiecībā uz eksportētāju iebildumiem, ka viņi nav pārkāpuši cenu labojumu nosacījumus, nav norādes, ka pārkāpums būtu noticis. Lēmums atcelt cenu labojumus pamatojas uz pierādījumiem, kas iegūti izmeklēšanas laikā, norādot, ka izstrādājumu klāsta izmaiņu dēļ cenu labojumi ir nepiemēroti un šā izstrādājuma pārdošanas uzraudzība nesaskan ar vienošanos par cenu labojumiem (skatīt 18., 20. un 22. apsvērumu). Visbeidzot, izmeklēšanā noskaidroja, ka patlaban Kopienā saskaņā ar cenu labojumiem plaši pārdod tādas plēves, kas atšķiras no to izstrādājumu klāsta, uz kuru pamata noteica VIC, un tādējādi ir iespējams, ka šo izstrādājumu skaits un dažādība varētu pieaugt. Tādējādi tirgus situācija, uz kuru pamatojoties tika noteikti cenu labojumi attiecībā uz pārdoto izstrādājumu, pašreizējā pārskatīšanā vairs nav atbilstoša un tādēļ VIC cenu labojumi ir kļuvuši nepiemēroti.

(29)

Saistībā ar šo fakts, ka viens ražotājs eksportētājs vēl nav ieviesis jaunus izstrādājuma veidus, nemaina to, ka cenu labojumi attiecībā uz attiecīgo izstrādājumu ir atzīti par nepiemērotiem un to uzraudzība par neiespējamu, kā paskaidrots iepriekš 28. apsvērumā.

(30)

Turklāt daži ražotāji eksportētāji norādīja uz Nolīguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) VI panta īstenošanu, turpmāk – “PTO antidempinga nolīgums”, 15. pantu un tajā izklāstītajām prasībām par to, ka attīstītajām valstīm jāpalīdz jaunattīstības valstīm, norādot, ka ražotājiem eksportētājiem jādod iespēja piedāvāt jaunu cenu labojumu vienošanos. Tika norādīts, ka cenu labojumu atcelšana notiek spekulatīvu un nepamatotu iemeslu dēļ, kas savukārt ir pretrunā PTO antidempinga vienošanās 15. panta būtībai, un cenu labojumu atcelšana ir proporcionalitātes principa pārkāpums.

(31)

PTO antidempinga nolīguma 15. pantā ir norādīts, ka nepieciešams rast konstruktīvus risinājumus pirms antidempinga maksājumu piemērošanas. Esošie cenu labojumi tika pieņemti, meklējot konstruktīvu risinājumu kaitējošā dempinga novēršanai. Tomēr jāatgādina, ka PTO antidempinga nolīguma 8. panta 3. punktā ir norādīts, ka piedāvātie cenu labojumi nav jāpieņem, ja iestādes to pieņemšanu neuzskata par praktisku, piemēram, ja faktisko vai iespējamo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai citu iemeslu dēļ. Cenu labojumu atcelšana nebūt nenotiek spekulatīvu iemeslu dēļ, jo izmeklēšanā atklāja, ka izstrādājumi, kuriem Indijas ražotāji piekrita noteikt cenu labojumu cenas (t. i., VIC), būtiski atšķiras no tiem izstrādājumiem, kurus patlaban pārdod Kopienā. Tādēļ cenu labojumu atcelšana nav neproporcionāla, bet gan apdomīgs risinājums attiecībā uz notikumiem tirgū, ko izraisījuši paši ražotāji eksportētāji.

(32)

Antidempinga pasākumu formas pārskatīšanas secinājumi, ka cenu labojumi nav piemēroti, lai pretotos dempinga kaitējošajai iedarbībai, jo tās saistās ar ievērojamām grūtībām uzraudzībā un izpildē un nepieņemamu risku, tādā pašā mērā attiecas uz kompensācijas pasākumiem. Tika arī konstatēts, ka koncerna Polyplex korporatīvā struktūra radītu uzraudzības un izpildes grūtības attiecībā uz cenu labojumiem. Tādēļ cenu labojumu pieņemšana tiek uzskatīta par neīstenojamu antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 3. punkta nozīmē.

(33)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tika secināts, ka antisubsidēšanas pasākumu formas pārskatīšana, kas attiecās vienīgi uz Polyplex piedāvāto cenu labojumu pieņemamību, ir izbeidzama, un konkrētie cenu labojumi nav pieņemami, jo nav izpildīti antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 1. punkta nosacījumi cenu labojumu pieņemšanai.

(34)

Iesniedzējam tika paziņoti iemesli, kuru dēļ piedāvātos cenu labojumus nebija iespējams pieņemt,