27.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/78

(1)

Kipra 2005. gada 21. novembrī iesniedza Padomei lūgumu pieņemt lēmumu saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punkta trešo daļu, apgalvojot, ka Kipras plāns sniegt valsts palīdzību Kipras lauksaimniekiem, lai atmaksātu daļu no lauksaimniecības parādiem, kas radušies ilgi pirms Kipras pievienošanās Eiropas Savienībai ārkārtas apstākļu dēļ, atbilst kopējā tirgus prasībām.

(2)

Kipras valdība ir pielikusi daudz pūļu, lai daudzi desmiti tūkstoši lauksaimnieku un lauku cilvēku, kas bija spiesti pamest saimniecības un mājsaimniecības pēc Turcijas iebrukuma 1974. gadā, atkal varētu strādāt.

(3)

Lai šie lauksaimnieki un lauku cilvēki varētu Kiprā turpināt darbību, tehnikas un lopu iegādei un/vai citu lauksaimniecības ieguldījumu veikšanai piešķīra valdības garantētus aizdevumus.

(4)

Deviņdesmitajos gados Kipra pieredzēja nebijušu un spēcīgu sausumu, kas ilga septiņus gadus, radot postošas sekas lauksaimnieciskajai ražošanai un saimniecību ieņēmumiem. Cerot uz labāku ražu nākošajā gadā, daudzi Kipras lauksaimnieki, ko skāra sausums, aizņēmās līdzekļus, lai iegādātos saimniecībām nepieciešamos līdzekļus, tādējādi iekļūstot uzkrātu parādu slazdā gadiem ilgi. Kipras lauksaimnieku zaudējumu apmērs un parādu uzkrāšanās ietekmēja to spēju atmaksāt pastāvošos parādus.

(5)

Kipras valdība 1999. gada sākumā uzņēmās politiskas saistības risināt uzkrājušos saimniecību parādu problēmu, bet ierosināto parādu atmaksas shēmu nevarēja īstenot pirms pievienošanās Savienībai, jo nebija iespējams panākt vienošanos ar lauksaimnieku apvienībām. Tikai pēc ilgām diskusijām un ņemot vērā Kipras lauksaimniecības nozares izaicinājumu radīto lielo spiedienu pēc pievienošanās, lauksaimnieku apvienības pārskatīja savas nostājas.

(6)

Kad Kipra pievienojās Savienībai, Kipras lauksaimniecības nozarē iestājās dziļa krīze un tika reģistrēta saimniecību ienākumu samazināšanās pretēji visām citām jaunajām dalībvalstīm. Būtiski samazinājās saimniecības cena labībai un augļiem, izņemot citrusaugļus. Ievērojamai daļai vīnogu ražas nevarēja atrast tirgus noietu, un Kipra lūdza un arī saņēma Kopienas atbalstu, lai īstenotu tūlītēju novākšanas shēmu. Paredzot nepieciešamo pielāgojumu, pārrēķinu un dažādošanu, valsts Lauku attīstības plānā 2004.–2006. gada laikposmam iekļāva vairākas shēmas un programmas, kurām nepieciešamas būtiskas lauksaimnieku un citu lauku cilvēku investīcijas. Pirms pievienošanās uzkrātais saimniecību parāds tomēr izrādījās galvenais bremzējošais faktors minētā plāna īstenošanai, jo bankas un citas finanšu iestādes vēlējās atgūt iepriekšējos aizņēmumus, pirms izsniegt jaunus.

(7)

Fakts, ka kredītiestādes atteicās sniegt turpmākus aizdevumus, rada būtiskus šķēršļus lauksaimniecības un lopkopības vienību modernizācijai un atjaunošanai. Modernizācijas trūkums un no tā izrietošā zemākā produktivitāte un samazinātā pelnītspēja, kā arī rezultātā radušies smagie dzīves un darba apstākļi Kipras lauksaimniekiem rada risku, ka audzēšana tiks pamesta, kas attiecīgi rada nopietnas ekonomiskas un sociālas rezonanses risku attiecīgajiem Kipras lauksaimniekiem.

(8)

Palīdzība ir paredzēta kā atbalsts šādu kategoriju lauksaimniekiem, ko skar parādu uzkrāšanās un nespēja tos nomaksāt:

(9)

Palīdzība, ko sniegs Kipra, būs 23 miljoni Kipras mārciņu (līdzvērtīgs 39,33 miljoniem EUR), kas atbilst starp 1974. gadu un 1998. gada 31. decembri noslēgtiem aizņēmumiem.

(10)

Aprēķināts, ka ierosinātās valsts palīdzības shēmas saņēmēju skaits varētu pārsniegt 15 000 lauksaimnieku.

(11)

Tādējādi pastāv ārkārtas apstākļi, kas ļauj uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu Kipras plānoto palīdzību Kipras lauksaimniekiem, lai atmaksātu daļu no lauksaimniecības parādiem, kas radušies daudz agrāk pirms Kipras pievienošanās Eiropas Savienībai,