1.

Šī SFPS mērķis ir precizēt minerālresursu izpētes un novērtēšanas uzskaiti finanšu pārskatos.

2.

Šis SFPS nosaka:

3.

Uzņēmumam ir jāpiemēro SFPS izpētes un novērtēšanas izmaksām, kas tam rodas.

4.

SFPS netiek piemērots citiem grāmatvedības aspektiem uzņēmumos, kas nodarbojas ar minerālresursu izpēti un novērtēšanu.

5.

Uzņēmums nepiemēro šo SFPS šādām izmaksām:

6.

Veidojot grāmatvedības politiku, uzņēmumam, kas atzīst izpētes un novērtēšnas aktīvus, ir jāpiemēro 8. SGS Grāmatvedības politika, Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdās 10. punkta prasības.

7.

8. SGS 11. un 12. punkts nosaka autoratīvu nosacījumu avotus un vadlīnijas, kas jāievēro vadībai, izstrādājot grāmatvedības politiku posteņiem, uz kuriem neattiecas konkrēta SFPS prasības. Atbilstoši 9. un 10. punktam, šis SFPS atbrīvo uzņēmumu no šo punktu prasību piemērošanas grāmatvedības politikā attiecībā uz izpētes un novērtēšanas aktīvu atzīšanu un novērtēšanu.

8.

Izpētes un novērtēšanas aktīvi ir jānovērtē iegādes izmaksu vērtībā.

9.

Uzņēmumam ir jānosaka politika, kas nosaka, kādas izmaksas ir atzīstamas par izpētes un novērtēšanas aktīviem, un turpmāk tā konsekventi jāpiemēro. Veicot šo izvēli, uzņēmumam ir jāņem vērā, cik lielā mērā izmaksas ir saistītas ar konkrētu minerālresursu iegūšanu. Sekojoši piemēri ilustrē izmaksas, kas var tikt iekļautas sākotnējā izpētes un novērtēšanas aktīvu novērtēšanā (saraksts nav pilnīgs):

10.

Izmaksas, kas saistītas ar minerālo resursu attīstīšanu, nevar uzskatīt par izpētes un novērtēšanas aktīviem. Pamatnostādnes un 38. SGS Nemateriālie aktīvi ietver ieteikumus attiecībā uz tādu aktīvu atzīšanu, kas veidojušies attīstīšanas rezultātā.

11.

Atbilstoši 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi prasībām, uzņēmumam ir jāatzīst jebkādas saistības attiecībā uz seku novēršanu un vietas atjaunošanu, kas izriet no konkrētajā periodā veiktajiem minerālresursu izpētes un novērtēšanas darbiem.

12.

Pēc izpētes un novērtēšanas aktīvu atzīšanas uzņēmumam ir aktīviem jāpiemēro izmaksu vai pārvērtēšanas modelis. Piemērojot pārvērtēšanas modeli (vai 16. SGS Pamatlīdzekļi minētais modelis vai 38. SGS modelis), tam ir jāatbilst aktīvu klasifikācijai (skatīt. 15. punktu).

13.

14.

Lai pamatotu izpētes un novērtēšanas izmaksu grāmatvedības politikas izmaiņas, uzņēmumam jāparāda, ka izmaiņas tuvina finanšu pārskatus 8. SGS kritēriju izpildei, bet izmaiņām nav nepieciešams nodrošināt pilnīgu šo kritēriju izpildi.

15.

Uzņēmumam ir jāklasificē iegādātie izpētes un novērtēšanas aktīvi kā materiālie vai nemateriālie aktīvi pēc to būtības, un klasifikācija jāpiemēro konsekventi.

16.

Daži no izpētes un novērtēšanas aktīviem tiek uzskatīti par nemateriāliem (piemēram, urbšanas atļauja), kamēr citi ir materiāli (piemēram, transporta līdzekļi un urbšanas aprīkojums) aktīvi. Tik lielā mērā, cik materiālais aktīvs tiek izmantots, lai izveidotu nemateriālo aktīvu, tā iegādes izmaksas veido nemateriālā aktīva izmaksu daļu. Tomēr materiālu aktīvu izmantošana nemateriālo aktīvu radīšanā nemaina materiālu aktīvu klasifikāciju par nemateriālajiem.

17.

Aktīvs vairs netiek klasificēts kā izpētes un novērtēšanas aktīvs, kad minerālresursu tehniskā izmantojamība un komerciālā dzīvotspēja ir pierādāma. Pirms pārklasifikācijas, ir noskaidro, vai izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtība nav samazinājusies, un jebkādi vērtības samazināšanās radītie zaudējumi ir jāatzīst finanšu pārskatos.

18.

19.

Lai novērtētu izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās apmēru, ir jāizmanto šī SFPS 20. punkts, nevis 36. SGS 8.–17. punkts. 20. punktā tiek lietots termins “aktīvs”, bet tas ir piemērojams vienlīdzīgi dažādiem izpētes un novērtēšanas aktīviem vai naudu ienesošām vienībām.

20.

Viens vai vairāki no sekojošajiem faktiem vai apstākļiem norāda, ka uzņēmumam ir jāpārbauda šādu izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās iespēja (saraksts nav pilnīgs):

Jebkurā no šiem vai līdzīgā gadījumā uzņēmumam ir jāveic vērtības samazināšanās iespējas pārbaude saskaņā ar 36. SGS. Jebkādi vērtības samazināšanās radītie zaudējumi ir jāatzīst kā izdevumi saskaņā ar 36. SGS.

21.

22.

Uzņēmuma noteiktais izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās līmenis var aptvert vienu vai vairākas naudu ienesošās vienības.

23.

24.

Lai ievērotu 23. punkta prasības, uzņēmumam ir jāatklāj:

25.

Uzņēmumam jāveic izpētes un novērtēšanas aktīvu uzskaite atsevišķā aktīvu klasē un jāatklāj nepieciešamā informācija saskaņā ar 16. SGS vai 38. SGS, atkarībā no aktīvu klasifikācijas.

26.

27.

Ja nav iespējams piemērot konkrētas 18. punkta prasības salīdzināmai informācijai, kas saistīta ar gadskārtējiem periodiem pirms 2006. gada 1. janvāra, uzņēmums šo faktu norāda. 8. SGS paskaidro terminu “nav praktiski iespējams”.

a)

aktuāriem zaudējumiem, kas saistīti ar citiem dalībuzņēmumiem, jo katrs uzņēmums, kas piedalās vairāku darba devēju plānā, uzņemas arī savu daļu aktuāro risku, kas attiecas uz katru no pārējiem dalībuzņēmumiem; vai

b)

pienākuma, saskaņā ar plāna noteikumiem, finansēt jebkādu plāna iztrūkumu, ja citi uzņēmumi pārtrauktu savu līdzdalību.

a)

līgumā noteiktā vienošanās vai noteiktā politika attiecībā uz pieprasīto noteikto pabalstu izmaksu vai faktu, ka šāda politika neeksistē;

b)

politika, kas nosaka uzņēmuma veicamo iemaksu;

c)

ja uzņēmums uzskaita noteiktos neto pabalstu izdevumus saskaņā ar 34.A punktu, tad uzņēmumam ir jāatklāj visa informācija par plāniem kopumā saskaņā ar 120.–121. punktu;

d)

ja uzņēmums uzskaita periodā izmaksājamās iemaksas saskaņā ar 34.A punktu, tad informācijai par plānu kopumā ir jāatbilst 120.A punkta b)–e), j), n), o), q) apakšpunktiem un 121. punktam. Papildus informācijas atklāšana saskaņā ar 120.A punktu nav nepieciešama.

a)

pašreizējās apkalpošanas izmaksas (skatīt 63.–91. punktu);

b)

procentu izmaksas (skatīt 82. punktu);

c)

jebkura plāna aktīva (skatīt 105.–107. punktu) un jebkuru atlīdzības tiesību (skatīt 104.A punktu) sagaidāmā atdeve;

d)

aktuārais guvums un zaudējumi, kas noteikti saskaņā ar uzņēmuma grāmatvedības politiku (skatīt 92.–93.D punktu);

e)

iepriekšējo periodu apkalpošanas izmaksas (skatīt 96. punktu);

f)

jebkādi samazinājumu vai norēķinu rezultāti (skatīt 109. un 110. punktu); un

g)

58. punkta b) apakšpunkta ierobežojumu rezultāts, izņemot, ja tas tiek atzīts ārpus peļņas un zaudējumu aprēķina, atbilstoši 93.C punktam.

a)

10 % no noteikto pabalstu saistību tagadnes vērtības konkrētajā datumā (pirms plāna aktīvu atskaitīšanas); un

b)

10 % no jebkuru plāna aktīvu patiesās vērtības konkrētajā datumā.

a)

visiem saviem noteikto pabalstu plāniem; un

b)

visiem aktuārajiem guvumiem un zaudējumiem.

a)

uzņēmuma grāmatvedības politika attiecībā uz aktuāro guvumu un zaudējumu atzīšanu;

b)

plāna veida vispārējais apraksts;

c)

noteikto pabalstu pienākuma sākotnējās un beigu pašreizējās vērtības salīdzināšana, ja iespējams, atsevišķi atspoguļojot zemāk uzskaitīto posteņu ietekmi pārskata periodā:

d)

noteikto pabalstu pienākuma analīze, atsevišķi atspoguļojot summas attiecībā uz plāniem, kas netiek uzturēti, un summas attiecībā uz plāniem, kas tiek pilnībā vai daļēji uzturēti;

e)

plāna aktīvu patiesās vērtības sākotnējās un beigu atlikumu salīdzināšana, kā arī atlīdzības tiesību, kas atzītas kā aktīvs saskaņā ar 104.A punktu, sākotnējā un perioda beigu atlikuma salīdzināšana, ja iespējams, atsevišķi parādot zemāk uzskaitīto posteņu ietekmi:

f)

apakšpunktā c) minēto noteikto pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības un apakšpunktā e) minēto plāna aktīvu patiesās vērtības salīdzināšana ar bilancē atzītajiem aktīviem un saistībām, norādot vismaz:

g)

sekojoši peļņas un zaudējuma aprēķinā atspoguļotie izdevumi, un posteņi, kuros šie izdevumi ir iekļauti:

h)

atzīto ienākumu un izdevumu pārskatā atzītās kopējās summas attiecībā uz sekojošo:

i)

uzņēmumiem, kas akturiālos guvumus un zaudējumus atzīst atzīto ienākumu un izdevumu pārskatā, saskaņā ar 93.A punktu, ir jāatspoguļo aktuāro guvumu un zaudējumu kopējā summa, kas atzīta atzīto ienākumu un izdevumu pārskatā;

j)

katrai plāna aktīvu galvenajai kategorijai, kas var ietvert, bet neaprobežojas ar, pašu kapitāla instrumentiem, parāda instrumentiem, īpašumiem un visiem citiem aktīviem, ir jāatspoguļo informācija par šo kategoriju īpatsvaru, procentos vai summā, plāna aktīvu kopējā patiesājā vērtībā;

k)

summas, kas ietvertas plāna aktīvu patiesajā vērtībā, attiecībā uz:

l)

apraksts par metodi, kas tiek izmantota, lai noteiktu aktīvu kopējo paredzamo atdeves likmi, ieskaitot katras plāna aktīvu galvenās kategorijas ietekmi;

m)

plāna aktīvu faktiskā atdeve, kā arī atlīdzības tiesību, kas atzītas par aktīvu saskaņā ar 104.A punktu, faktiskā atdeve;

n)

galvenie aktuārie pieņēmumi bilances sastādīšanas datumā, tai skaitā, ja piemērojamas:

o)

viena procentu punkta pieauguma ietekme un viena procentu punkta samazināšanās ietekme pieņemto medicīnisko izmaksu tendencēs uz:

p)

summas par pašreizējā gada periodu un iepriekšējo četru gadu periodiem par:

q)

darba devēja precīzākā aplēse, tiklīdz to iespējams pieņemami noteikt, par paredzamajiem gada maksājumiem plānā, kas sākas pēc bilances datuma.

29. punkta b) apakšpunktā “ 120. punkts ” tiek mainīts uz “ 120.A punkts ”.

60. punktā “120. punkta c) apakšpunkta vi) daļa” tiek mainīta uz “120.A punkta f) apakšpunkta iii) daļa”.

60. punkta aprakstītajā piemērā “120. punkta c) apakšpunkta vi) daļa” tiek mainīta uz “120.A punkta f) apakšpunkta iii) daļa”.

104.C punktā “120. punkta c) apakšpunkta vii) daļa” tiek mainīta uz “120.A punkta f) apakšpunkta iv) daļa”.

159. punkta b) apakšpunktā

“ 120. punkta c) apakšpunkta vii) daļa, 120. punkta f) apakšpunkta iv) daļa, 120. punkta g) apakšpunkta un 120. punkta h) apakšpunkta iii) daļa ”

tiek mainīta uz

“ 120.A punkta f) apakšpunkta iv) daļa, 120.A punkta g) apakšpunkta iv) daļa, 120.A punkta m) apakšpunkta un 120.A punkta n) apakšpunkta iii) daļa ”.

1.

Uzņēmums var noslēgt vienošanos, kas ietver darījumu vai vairākus darījumus, kuri neparedz nomas juridisko formu, bet nodod tiesības izmantot aktīvu (piemēram, pamatlīdzekli vai aprīkojumu), par to saņemot maksājumu vai vairākus maksājumus. Vienošanās piemēri, kad viens uzņēmums (piegādātājs) nodod tiesības izmantot aktīvus citam uzņēmumam (pircējam), nereti, ieskaitot saistītus pakalpojumus, ir šādi:

2.

Šajā interpretācijā sniegtas norādes kā noteikt, vai šādi līgumi ir vai ietver nomu, kas jāuzskaita saskaņā ar 37. SGS. Tajā nav sniegtas norādes, kā klasificēt šos nomas līgumus saskaņā ar standartu.

3.

Dažas vienošanās paredz, ka pamatā esošais aktīvs, kas tiek iznomāts, ir daļa no lielāka aktīva. Šī interpretācija nenosaka veidu kā noteikt, vai lielāka aktīva daļa pati ir pamatā esošais aktīvs, kam jāpiemēro 17. SGS prasības. Tomēr, vienošanās, kas paredz, ka pamatā esošais aktīvs pārstāv uzskaites vienību, kas attiecas uz 16. SGS vai 38. SGS, ir ietvertas šīs interpretācijas darbības jomā.

4.

Šī interpretācija neattiecas uz vienošanām, kas ir vai ietver nomu, kas nav ietverti 17. SGS darbības jomā.

5.

Šajā interpretācijā ir apskatīti šādi jautājumi:

6.

Lai noteiktu, vai vienošanās ir vai ietver nomu, ir jāņem vērā vienošanās būtība, un jānovērtē, vai:

7.

Kaut arī konkrēts aktīvs vienošanās tekstā var būt skaidri noteikts, tas netiek pakļauts nomai, ja vienošanās izpilde nav atkarīga no šī konkrētā aktīva izmantošanas. Piemēram, ja piegādātājam ir jāpiegādā noteikts daudzums preču vai pakalpojumu un tam ir tiesības un iespējas šīs preces vai pakalpojumus piegādāt, izmantojot aktīvus, kas nav minēti vienošanās tekstā, vienošanās izpilde nav atkarīga no konkrētā aktīva un tā nesatur nomu. Garantijas saistības, kas atļauj vai pieprasa šo vai līdzīgu aktīvu aizstāšanu, ja konkrētais aktīvs nedarbojas, neizslēdz nomu. Turklāt, līguma nosacījums (eventuāls vai kāds savādāks), kas konkrētā datumā vai pēc tā kāda iemesla dēļ piegādātājam atļauj vai pieprasa aizstāt citus aktīvus, neizslēdz nomu pirms šī aizstāšanas datuma.

8.

Aktīvs ir netieši norādīts, ja, piemēram, piegādātājam pieder vai tas nomā tikai vienu aktīvu, ar kuru iespējams izpildīt pienākumu, un piegādātājam nav ekonomiski izdevīgi vai realizējami veikt savu pienākumu, izmantojot alternatīvus aktīvus.

9.

Vienošanās nodod tiesības izmantot aktīvu, ja pircējam (nomniekam) šī vienošanās nodod tiesības kontrolēt pamatā esošā aktīva izmantošanu. Tiesības kontrolēt pamatā esošo aktīvu tiek nodotas, ja ir spēkā vismaz viens no šiem nosacījumiem:

10.

Novērtēšana ar mērķi, vai vienošanās ietver nomu, ir jāveic vienošanās izpildes uzsākšanas brīdī, kas ir agrākais starp vienošanās datumu un datumu, kad puses piekrīt galvenajiem vienošanās noteikumiem, pamatojoties uz visiem faktiem un apstākļiem. Atkārtota vienošanās novērtēšana pēc vienošanās uzsākšanas ir jāveic, ja ir spēkā vismaz viens no sekojošiem nosacījumiem:

11.

Vienošanās atkārtota novērtēšana ir jābalsta uz faktiem un apstākļiem, kas ir spēkā atkārtotās novērtēšanas datumā, ietverot atlikušo vienošanās termiņu. Izmaiņas aplēsēs (piemēram, aplēstais piegādes apjoms pircējam vai citam iespējamam pircējam) neizraisa atkārtotu novērtēšanu. Ja vienošanās tiek novērtēta atkārtoti un tiek noteikts, ka tā ietver nomu (vai neietver nomu), ir jāpiemēro (vai jāpārstāj piemērot)nomas uzskaites principi:

12.

Ja vienošanās ietver nomu, vienošanās puses vienošanās nomas elementam piemēro 17. SGS prasības, izņemot, ja šīs prasības nav piemērojamas saskaņā ar 17. SGS 2. punktu. Attiecīgi, ja vienošanās ietver nomu, noma ir jāklasificē kā finanšu noma vai operatīvā noma saskaņā ar 17. SGS 7.–19. punktu. Vienošanās elementi, kas nav ietverti 17. SGS darbības jomā, ir jāuzskaita saskaņā ar citiem standartiem.

13.

17. SGS prasību piemērošanas nolūkā, maksājumi un cita veida atlīdzība, ko pieprasa vienošanās, ir jānodala vienošanās uzsākšanas brīdī, vai veicot šīs vienošanās par nomu un citu elementu atkārtotu novērtēšanu, kas pamatojas to relatīvajā patiesajā vērtībā. 17. SGS 4. punktā noteiktie minimālie nomas maksājumi ietver maksājumus tikai par nomu (t. i., tiesībām izmantot aktīvu) un neietver maksājumus par citiem vienošanās elementiem (piemēram, par pakalpojumiem un izejvielām).

14.

Dažos gadījumos, lai nomas maksājumus atdalītu no citiem vienošanās elementiem, pircējam ir jāizmanto aptuveno aprēķinu metode. Piemēram, pircējs var aplēst nomas maksājumus, atsaucoties uz nomas vienošanos par citu, līdzīgu aktīvu, kas nesatur citus elementus, vai aplēšot maksājumus par citiem vienošanās elementiem un šos maksājumus atskaitot no kopējiem maksājumiem, kurus paredz šī vienošanās.

15.

Ja pircējs secina, ka šo maksājumu ticama atdalīšana nav realizējama, tam jāveic sekojošais:

16.

Uzņēmums šo interpretāciju piemēro ar pārskata gadu, kas sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šo interpretāciju piemēro pārskata periodam, kurš sākas pirms 2006. gada 1. janvāra, tas šo faktu norāda.

17.

8. SGS nosaka, kā uzņēmumam ir jāpiemēro izmaiņas grāmatvedības politikā, kas rodas no interpretācijas sākotnējās ieviešanas. Ieviešot interpretācijas prasības pirmo reizi, uzņēmumam nav jāievēro 8. SGS prasības. Ja uzņēmums izmanto šo atbrīvojumu, interpretācijas 6.-9. punkts ir jāpiemēro vienošanām, kas pastāvēja agrākā perioda sākumā, par kuru tiek sniegta salīdzinošā informācija, atbilstoši SFPS prasībām, balstoties uz faktiem un apstākļiem, kas pastāvēja tā perioda sākumā.

8. SGS

Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas

27. SGS

Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati

28. SGS

Ieguldījumi Asociētajos uzņēmumos

31. SGS

Līdzdalība kopuzņēmumos

37. SGS

Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

39. SGS

Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana (pārstrādāts 2003. gadā)

PIK-12

Konsolidācija – īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības (pārstrādāts 2004. gadā)

1.

Likvidācijas, atjaunošanas un vides rehabilitācijas fondu, turpmāk tekstā “likvidācijas fondi” vai “fondi”, mērķis ir nodalīt aktīvus, lai daļēji vai pilnībā finansētu rūpnīcas (piemēram, atomelektrostacijas), noteikta aprīkojuma (piemēram, automašīnu) vai saistību par vides rehabilitāciju (piemēram, koriģējot ūdens piesārņojumu vai atjaunojot mīnētu lauku) likvidācijas izmaksas, ko kopā dēvē par “likvidāciju”.

2.

Iemaksas šādos fondos var tikt veiktas brīvprātīgi, vai to var pieprasīt noteikumi vai likums. Fondiem var būt raksturīga viena no šādām struktūrām:

3.

Parasti šādiem fondiem ir sekojošas iezīmes:

4.

Šīs interpretācijas prasības tiek piemērotas fonda dalībnieka finanšu pārskatiem, veicot procentu no likvidācijas fondiem uzskaiti, ja fondam ir abas no sekojošām iezīmēm:

5.

Atlikusī līdzdalība fondā, kas pārsniedz tiesību uz atlīdzību apmēru, piemēram, līgumā noteiktas tiesības uz izmaksām tiklīdz likvidācijas saistības ir izpildītas vai fonda slēgšanas gadījumā, var būt pašu kapitāla instruments, kas ietilpst 39. SGS darbības jomā un neietilpst šīs interpretācijas darbības jomā.

6.

Interpretācijā ir apskatīti sekojoši jautājumi:

7.

Dalībniekam ir atsevišķi jāatzīst saistības attiecībā uz likvidācijas izmaksām un sava līdzdalība fondā, izņemot gadījumus, kad dalībniekam nav saistību maksāt likvidācijas maksas gadījumā, ja fonds neveic savus maksājumus.

8.

Dalībniekam ir jānovērtē, vai tam ir kontrole, kopīga kontrole vai būtiska ietekme fondā, ņemot vērā 27. SGS, 28. SGS, 31. SGS un PIK-12. Ja pastāv kāds no iepriekš minētajiem apstākļiem, dalībniekam ir jāuzskaita sava līdzdalība fondā, saskaņā ar šiem standartiem.

9.

Ja dalībniekam nav kontroles, kopīgas kontroles vai būtiskas ietekmes fondā, dalībniekiem ir jāatdzīst tiesības no fonda saņemt atlīdzību, kā atlīdzību, kas atbilst 37. SGS. Šīs atlīdzības ir jānovērtē pēc zemākās no:

Izmaiņas tiesību saņemt atlīdzību uzskaites vērtībā, izņemot maksājumus fondam vai fonda maksājumus, ir jāatdzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā tajā periodā, kurā šīs izmaiņas rodas.

10.

Ja dalībniekam ir saistības veikt papildus maksājumus, piemēram, cita dalībnieka bankrota gadījumā vai, ja fonda turēto investīciju aktīvu vērtība samazinās līdz tādai pakāpei, ka tie nav pietiekami, lai fonds varētu izpildīt atlīdzības saistības, šāds pienākums ir iespējamās saistības, kas iekļaujas 37. SGS darbības jomā. Dalībniekam ir jāatdzīst saistības tikai tādā gadījumā, ja pastāv iespēja, ka tiks veikti papildus maksājumi.

11.

Dalībnieks atklāj informāciju par savu līdzdalību fondā un jebkādiem ierobežojumiem piekļūt fonda aktīviem.

12.

Ja dalībniekam ir pienākums veikt potenciālus papildus maksājumus, kas netiek atdzīti kā saistības (skatīt 10. punktu), tad ir jāatklāj informācija, atbilstoši 37. SGS 86. punkta prasībām.

13.

Ja dalībnieks uzskaita tā līdzdalību fondā, saskaņā ar 9. punkta prasībām, tad ir jāatklāj informācija, atbilstoši 37. SGS 85. pukta c) apakšpunkta prasībām.

14.

Uzņēmumam šī interpretācija jāpiemēro pārskatu periodiem, kas sākas 2006.gada 1. janvārī vai vēlāk. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju attiecībā uz periodiem, kuri sākas pirms 2006. gada 1. janvāra, tad šis fakts ir jāatklāj.

15.

Grāmatvedības politikas izmaiņas jāuzskaita atbilstoši 8. SGS noteiktajām prasībām.