“V PIELIKUMS

— Izstrādājums — Suga — Dzīvnieku vai sabiedrības veselība	Izvedumi no Eiropas Kopienas uz Amerikas Savienotajām Valstīm					Izvedumi no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Eiropas Kopienu
	Tirdzniecības nosacījumi		Līdzvērtīgums	Īpaši nosacījumi	Rīcība	Tirdzniecības nosacījumi		Līdzvērtīgums	Īpaši nosacījumi	Rīcība
	EK standarti	ASV standarti				ASV standarti	EK standarti
6.    Svaiga gaļa
Dzīvnieku veselība
— Atgremotāji	64/432 72/461 72/462	9 CFR 94	Jā 2	Papildus sertificē liellopus no GSE skartajām valstīm	ASV pārskata noteikumus par GSE attiecībā uz reģioniem, kur šī slimība bieži/reti sastopama	9 CFR 53 (eksotiskas slimības uzliesmojuma gadījumā)	72/462 82/426	Jā 2	Trīs mēnešus ilga uzturēšanās Saimniecības, kurās audzē aitas un kazas, ir brīvas no brucelozes
— Zirgu dzimta	64/432 72/461 72/462	9 CFR 94	Jā 1			9 CFR 53	72/462 82/426	Jā 2	Trīs mēnešus ilga uzturēšanās
— Cūku dzimtas dzīvnieki	64/432 72/461 72/462	9 CFR 94	Jā 1			9 CFR 53	72/462 82/426	Jā 2	Trīs mēnešus ilga uzturēšanās Saimniecības ir brīvas no brucelozes
Sabiedrības veselība
Atgremotāji (8) Zirgi Cūkas Aitas Kazas Atgremotāji (8) Zirgi Cūkas Aitas Kazas (turp.)	64/433 96/22 96/23	9 CFR 301–381, 416, 417	Jā 3	Uzņēmumu saraksti saskaņā ar 7. zemsvītras piezīmi un attiecīgo 1. zemsvītras piezīmes noteikumu izpilde Enterobacteriaceae un kopējā dzīvotspējīgu šūnu skaita testēšana veikta atbilstīgi 2001. gada 8. jūnija Lēmumam 2001/471/EK, izņemot to, ka: — nejauša paraugu ņemšana ir jāveic visā kaušanas periodā — Lēmumā 2001/471/EK minētās četras paraugu savākšanas vietas liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem nevar mainīt pret citām	Līdzvērtīgumu (Jā 2) atzīst pēc tam, kad ASV ir pabeigušas veterināro piegāžu sistēmas pārbaudes. Šo procesu pabeidz 12 mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.	9 CFR 301–381, 416, 417	72/462 93/158 96/22 96/23	Jā 3	Uzņēmumu saraksti saskaņā ar 7. zemsvītras piezīmi un attiecīgo 2., 3., 4. un 5. zemsvītras piezīmes noteikumu izpilde	EK izvērtē ASV atlieku programmu, un ASV iesniedz papildu informāciju, lai noteiktu, vai ir ievērots EK noteiktais aizsardzības līmenis. Šo izvērtējumu pabeidz sešos mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas EK izvērtē ASV ūdens kvalitātes standartus, lai noteiktu, vai ir ievērots EK noteiktais aizsardzības līmenis. Šo izvērtējumu pabeidz sešos mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Pēc attiecīga ASV lūguma iesniegšanas EK izvērtē vajadzību turpināt trihīnu noteikšanu zirga gaļā Attiecībā uz 5. zemsvītras piezīmes e) punktu pēc cūku siržu iegriešanas veikto pārbaužu rezultātus kopā izvērtē pēc 12 mēnešiem, lai noteiktu, vai 5. zemsvītras piezīmes e) punkta noteikumi ir jāgroza Līdzvērtīgumu (Jā 2) atzīst pēc tam, kad EK ir pabeigusi īpašo nosacījumu piemērošanas pārbaudi. Šo procesu pabeidz 12 mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ”

“VI PIELIKUMS

PĀRBAUDES PAMATNOSTĀDNES

Ja kāda no attiecīgajām starptautiskajām standartizācijas organizācijām pieņem standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus attiecībā uz pārbaužu veikšanu, tad puses pārskata šo pielikumu un veic vajadzīgos labojumus.

Vispārīgi noteikumi

1.   Definīcijas

Šajā pielikumā izmantoto terminu definīcijas ir šādas:

1.1.	Pārbaude: veikuma novērtējums.

1.2.	Pārbaudāmais: eksportētāja puse, uz kuras īstenoto izpildes un kontroles programmu attiecas pārbaude.

1.3.	Pārbaudes veicējs: importētāja puse, kas veic pārbaudi.

1.4.	Uzņēmums: dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmums.

1.5.	Objekts: vieta, kurā varētu apstrādāt dzīvniekus vai dzīvnieku izcelsmes produktus, bet kas nav ne pārstrādes uzņēmums, ne mazumtirdzniecības telpas.

1.6.	Dzīvnieku veselības pētījums: vietas apmeklējums, kas veikts, lai savāktu vai pārbaudītu informāciju attiecībā uz atsevišķa reģiona statusu vai nosacījumiem saistībā ar vienu vai vairākām III pielikumā minētajām dzīvnieku slimībām.

2.   Vispārīgi principi

2.1.   Pārbaudes veicējam un pārbaudāmajam, veicot pārbaudes, jāsadarbojas atbilstīgi šā pielikuma noteikumiem. Pārbaudes grupas sastāvā jābūt gan pārbaudes veicēja, gan pārbaudāmā pārstāvjiem, un pārbaudāmajam jānorīko personāls, kas atbild par pārbaudes atvieglošanu. Lai pārbaudītu specializētās sistēmas un programmas, var būt vajadzīgas īpašas profesionālas prasmes.

Informāciju vāc no intervijām, dokumentu un uzskaites datu pārskatiem un vietas apmeklējumiem. Ir ietvertas kontroles pārmaiņas kopš nolīguma pieņemšanas vai kopš iepriekšējās pārbaudes. Informāciju var pārbaudīt no aptaujām un citu avotu pārbaudēm; tie var ietvert fizisku apskati, mērījumus, paraugu ņemšanu un uzskaites datus. Pārbaudes gaitā iegūto informāciju dokumentē.

2.2.   Jāpārbauda pārbaudāmā īstenoto izpildes un kontroles programmu efektivitāte, nevis jābrāķē atsevišķi dzīvnieki, pārtikas sūtījumi vai uzņēmumi. Ir atbilstīgi jānovērtē pārbaudāmā nolīgumā ietvertā izpildes un kontroles programma.

2.2.1.   Visu veikto pārbaužu novērtējuma pamatu saskaņā ar nolīgumu paredz vai nu eksportētājas puses standarti, vai eksportētājas puses un importētājas puses standartu kombinācija, un jebkādi īpaši nosacījumi, kas ir atbilstīgi tieši šai pārbaudei. Šādi standarti un atbilstīgi īpaši nosacījumi ir aprakstīti V pielikumā un paredzēti 6. pantā.

2.2.2.   Ir atzīts, ka pārbaudes uz vietas, lai noteiktu sākotnējo līdzvērtīgumu, parasti veiks, izmantojot tikai eksportētājas valsts standartus, kamēr turpmākās veiktās pārbaudes uz vietas ar mērķi pārbaudīt iepriekš izveidotā līdzvērtīguma nosacījuma nodrošināšanu veiks, izmantojot eksportētājas puses standartus, tādus atbilstošus importētājas puses standartus, kuri nav atzīti par līdzvērtīgiem un kuriem ir nepieciešama atbilstība, un jebkādus V pielikumā minētos īpašos saskaņotos nosacījumus.

2.3.   Pārbaudāmajam jāizmanto dokumentēta programma, lai pārbaudes veicējam pierādītu, ka standarti tiek ievēroti vienmēr.

2.4.   Pārbaužu biežumam jābūt atkarīgam no eksportētājas puses veikuma, īstenojot attiecīgo izpildes un kontroles programmu. Ja sniegums ir vājš, pārbaudes jāveic biežāk, piemēram, lai nodrošinātu neapmierinošā veikuma uzlabošanu.

2.4.1.   Informācijā, kas jāizmanto pārbaužu biežumu izveidē, cita starpā var ietvert:

—	epidemioloģisko analīzi,

—	iepriekšējo pārbaužu rezultātus,

—	veterināro pārbaužu rezultātus uz robežas (ieskaitot rezultātus no importa sūtījumu paraugu savākšanas un analīzes),

—	periodu no iepriekšējās pārbaudes,

—	tirdzniecības apjomu,

—	sabiedrības veselības uzraudzības rezultātus,

—	to dzīvnieku slimību sarakstu, no kurām uzņēmums ir brīvs,

—	un vides un ģeogrāfiskos faktorus.

2.5.   Pārbaudes jāveic un ar tām pamatotie lēmumi jāpieņem pārredzami un konsekventi.

Pārbaudes veicējam ir:

2.5.1.

jānodrošina, ka pārbaudes slēdzieni balstās uz objektīvu pierādījumu vai datiem un novērojumiem, ko var pārbaudīt kā precīzus un drošus;

2.5.2.

jābūt brīvam no jebkādas pretrunīgas intereses vai neatbilstīgas ietekmes;

2.5.3.

jānodrošina, ka pārbaudes procedūras veic ar mērķi: — pārbaudīt, vai eksportētāja puse nodrošina iepriekš atzītos līdzvērtīguma nosacījumus, un — norādīt pārbaudāmajam tās zonas, kur var ieviest uzlabojumus, lai sekmētu pārbaudāmā dokumentētās kontroles programmas veikumu tā, ka tā var nodrošināt sākotnēji vai turpināt nodrošināt nepieciešamo līdzvērtīguma nosacījumu, lai atbilstu importētājas puses atbilstīgajam aizsardzības līmenim;

2.5.4.

jānodrošina, ka visus pārbaudes laikā saņemtos dokumentus un uzskaites datus saglabā un nodrošina pēc abu pušu vienošanās un saskaņā ar katras puses piemērotajiem tiesību aktiem un regulām;

2.5.5.

jānodrošina, ka komercnoslēpumu ievēro saskaņā ar katras puses piemērotajiem tiesību aktiem un regulām.

Pārbaudāmajam ir:

2.5.6.

savlaicīgi jānodrošina informācija pārbaudes jomas ietvaros, ko pieprasa pārbaudes veicējs pārbaudes laikā vai 20 darba dienās pēc tās, lai garantētu pārbaudes mērķu sasniegšanu;

2.5.7.

jāsadarbojas ar un jāpalīdz pārbaudes veicējam viņa/viņas pienākumu veikšanā tā, lai sasniegtu pārbaudes mērķus. Tas ietver: — pārbaudē iesaistītā personāla informēšanu par tās mērķiem, — piemērota kvalificēta personāla iecelšanu pārbaudes grupas pavadīšanai, — nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanu pārbaudes grupai, lai garantētu efektīvu un produktīvu pārbaudes procesu, — pēc pārbaudes veicēja pieprasījuma piekļūšanas nodrošināšanu nepieciešamajiem objektiem un dokumentiem pārbaudes veikšanai.

2.6.   Dzīvnieku veselības pētījums

Dzīvnieku veselības pētījumu veic, lai savāktu atbilstošu epidemioloģisko un citu informāciju par atsevišķa reģiona (vai nu dalībvalsts/valsts, dalībvalsts/valsts daļas vai vairāk nekā vienas dalībvalsts/valsts daļas) slimību statusu. Dzīvnieku veselības pētījumu var veikt viena puse (šeit saukta par “importētāju pusi”), lai atbalstītu sākotnējo otras puses veikto (šeit saukta par “eksportētāju pusi”) reģiona slimības statusa noteikšanu (t. i., pirmreizēja atzīšana, ka tas ir brīvs no norādītās slimības) vai pēc slimības uzliesmojuma.

DARBA PAMATNOSTĀDNES

Sagatavošanās pārbaudēm

3.   Iepriekšēja sagatavošanās

3.1.   Pārbaudes programmas sagatavošana

Lai garantētu pārbaužu adekvātu sagatavošanu un visefektīvāko veikšanu, pusēm ir:

—

jāizstrādā iepriekšēja pārbaudes programma, ietverot, kur vajadzīgs, divpadsmit mēnešu periodu, pienācīgi ņemot vērā, cita starpā, nolīguma VI pielikuma 2.4. punktā aprakstīto analīzi un nolīguma V pielikumā noteikto rīcību; šī norādošā programma ir jāpārskata katru sesto mēnesi, lai izveidotu tādu pārbaudes programmu, kas turpinās,

—	jāapstiprina pēc iespējas agrāk, labāk 60 dienas iepriekš, nodomu veikt plānotajā programmā paredzētās pārbaudes,

—	jāpaziņo pārbaudāmajam pēc iespējas agrāk par jebkādām sagaidāmajām izmaiņām plānotajā programmā,

—	jāapmainās ar informāciju par paredzamo pārbaužu programmām, ko veiks ārpus nolīguma darbības sfēras, kā var būt nepieciešami un atbilstīgi, lai atvieglotu 6.3. punkta noteikumus.

3.2.   Pārbaudes ierosināšana

Tālākminētais parasti veidos pārbaužu ierosināšanas pamatu:

—	pārbaudes noteiktas plānotajā programmā,

—	pārbaudes pēc pārbaudāmā uzaicinājuma,

—	pārbaudes pēc pamatota abu nolīguma pušu lūguma, kā, piemēram, pārbaudes, kas veiktas nopietnu abu pušu bažu gadījumā attiecībā uz tikko identificētiem vai jauniem sabiedrības vai dzīvnieku veselības riskiem.

Visos gadījumos pārbaudes veicējam pārbaudāmajam ir jānodrošina savlaicīga informācija par paredzēto pārbaudi, lai dotu iespēju veikt nepieciešamos pasākumus pārbaudes apmierinošai pabeigšanai. Šā paziņojuma savlaicīgumam ir jāatspoguļo steidzamība saistībā ar sabiedrības un dzīvnieku veselību attiecībā uz tā veikumu.

Pārbaudes veicēja paziņojums pārbaudāmajam

3.3.   Pirmspārbaudes darbības

3.3.1.   Pārbaudes plāna sagatavošana

Apspriežoties ar pārbaudāmo, pārbaudes veicējam jāizstrādā pārbaudes plāns. Pārbaudes plānu pārbaudes veicējs iesniedz pārbaudāmajam savlaicīgi pirms pārbaudes, lai dotu laiku pārbaudāmajam nodrošināt informāciju, vēlams 60 dienas pirms paredzētās pārbaudes sākuma dienas. Pārbaudi plāno tā, lai tā būtu elastīga, pieļaujot pārmaiņas tās programmā, balstoties uz iepriekš vai pārbaudes laikā savākto informāciju.

Plānā ir jāietver:

—	pārbaudes priekšmets, apjoms un joma,

—	pārbaudes mērķi,

—

atbilstīgo V pielikumā minēto standartu identifikācija, saskaņā ar kuriem veiks pārbaudi. Attiecīgi tie ir eksportētājas puses standarti, kad pārbaudi veic kā sākotnējo pārbaudāmā kontroles programmas veikuma izvērtējumu uz vietas kā noteikšanas daļu attiecībā uz to, vai pastāv līdzvērtīguma nosacījums, vai eksportētājas puses standartu un importētājas puses standartu kombinācija, kurus grozīja atbilstīgi īpašie V pielikumā minētie nosacījumi, kad veic turpmāku pārbaudi, lai pārbaudītu iepriekšnoteikto līdzvērtīguma nosacījumu,

—	pārbaudes diena un vieta, kā arī apmeklējamo uzņēmumu vai objektu veidi, lai varētu izraudzīties piemērotākos pārbaudes grupas dalībniekus,

—	darba grafiks līdz nobeiguma ziņojuma iesniegšanai un to ieskaitot,

—	pārbaudes un ziņojuma sagatavošanas valoda vai valodas,

—	pārbaudes grupas personālsastāvs, norādot vadītāju,

—	attiecīgā gadījumā – tikšanās ar amatpersonām un uzņēmumu vai objektu apmeklējumu, tostarp nepieteiktu apmeklējumu grafiki,

—	noteikumi attiecībā uz komercnoslēpuma ievērošanu un interešu konflikta novēršanu.

3.3.2.   Nolīgums ar pārbaudāmo par plānu un dienām

Ja pārbaudāmais iebilst pret jebkādiem noteikumiem, kas izklāstīti pārbaudes plānā, par šādiem iebildumiem nekavējoties ir jāpaziņo pārbaudes veicējam, parasti 10 darba dienu laikā pēc pārbaudes plāna saņemšanas. Iebildumus pārbaudes veicējs un pārbaudāmais risina savstarpēji vienojoties. Par pārbaudes plānā ierosināto(-ajiem) grozījumu(-iem), kas rodas pirms pārbaudes vai pārbaudes laikā iegūtās informācijas rezultātā, ierosinātājai pusei pēc iespējas agrāk ir jāpaziņo otrai pusei.

3.3.3.   Nepieciešamās informācijas iegūšana no pārbaudāmā

Pirms pārbaudes pārbaudes veicējs drīkst pieprasīt no pārbaudāmā dokumentus, kas ir svarīgi tās sagatavošanā un izpildē. Šādi dokumenti var ietvert, piemēram:

—	tiesību aktus un attiecīgos tehniskos standartus un specifikācijas,

—	pārbaudāmā vadības struktūru,

—	pārbaudāmā reglamentējošās funkcijas un pilnvaras un jebkādu izpildes darbību rezultātus,

—	pārbaudāmā izmantotās apstiprināšanas procedūras,

—	ziņas par kontroles programmām, ieskaitot darba dokumentu, rokasgrāmatu un līdzīgu darbības pamatnostādņu kopijas.

Pārbaudes veicējs drīkst pieprasīt skaidrojumu no pārbaudāmā par jebkādu iesniegto dokumentu.

Pārbaudes veikšana

4.   Atklāšanas sēde

Pārbaudāmajam un pārbaudes veicējam ir jāsatiekas atklāšanas sēdē vietā, par kuru abas puses ir vienojušās iepriekš. Ja ir nepieciešams un atbilstīgi noskaidrot jautājumus attiecībā uz pārbaudi, atklāšanas sēde var notikt Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā, Eiropas Komisijas grupu veiktajām pārbaudēm, vai Briselē, Beļģijā, vai Greindžā, Īrijā, ASV grupu veiktajām pārbaudēm. Citos gadījumos atklāšanas sēdes var notikt attiecīgās vietās, kā, piemēram, ES dalībvalstu galvaspilsētās vai ASV pilsētās, kā var būt praktiski un ērti atsevišķai pārbaudei. Lai kad arī notiktu atklāšanas sēde, tā ir jāvada atbilstīgam pārbaudāmā kompetentas(-u) iestādes(-žu) pārstāvim. Atklāšanas sēdes mērķis ir:

—	iepazīstināt pārbaudes grupu ar pārbaudāmo,

—	apstiprināt pārbaudes priekšmetu, apjomu, jomu, pārbaudes standartus un mērķus,

—	ieskicēt pārbaudē izmantojamās darba metodes un procedūras,

—	apstiprināt oficiālās sazināšanās saiknes starp pārbaudes grupu un pārbaudāmo pārbaudes gaitā, ieskaitot to oficiālo pakalpojumu pārstāvju nozīmēšanu, kuri pavadīs pārbaudes grupu katra apmeklējuma laikā,

—	apstiprināt apmeklējamos pārvaldāmos un nepārvaldāmos objektus,

—	apstiprināt atbilstīgu pārbaudes grupas dalībnieku skaitu un lomas, kuri piedalīsies vai novēros vietu apmeklējumus ražošanas uzņēmumos vai objektos,

—	apstiprināt noslēguma sanāksmes laiku, dienu un vietu un jebkādas starpsanāksmes ar pārbaudāmo,

—	apstiprināt ceļošanas un apmešanās kārtību,

—	apstiprināt, ka būs pieejami pārbaudes grupai nepieciešamie resursi un objekti,

—	apstiprināt izmantojamās ziņošanas metodes,

—	lūgt jebkādu papilddokumentāciju, kas noteikta pirmspārbaudes posmā kā nepieciešama pārbaudes veikšanai,

—	atbildēt uz jebkādiem pārbaudāmā jautājumiem attiecībā uz pārbaudes procesu.

5.   Dokumentu izskatīšana

5.1.   Izskatāmie dokumenti var būt, piemēram, šādi:

—	dokumentācija par atbilstības programmām,

—	inspekcijas un iekšējās revīzijas ziņojumi,

—	dokumentācija par uzlabošanas pasākumiem un sankcijām,

—	dokumentācija par veiktajiem atbilstības pasākumiem,

—	paraugu ņemšanas plāni un iegūtie rezultāti,

—	ar verifikāciju saistītā dokumentācija,

—	pārbaudāmā ievērotās reglamentējošās procedūras.

5.2.   Ja pārbaude notiek pēc līdzvērtīguma noteikšanas, tad veicamajos dokumentu pārskatos var iekļaut arī to attiecīgo izmaiņu pārskatu, kas kopš līdzvērtīguma noteikšanas vai kopš iepriekšējās pārbaudes izdarītas inspekcijas un sertifikācijas sistēmā.

5.3.   Dokumentu izskatīšanas procesā pārbaudāmajam pilnībā jāsadarbojas ar pārbaudes veicēju un jāpalīdz nodrošināt to, lai pārbaudes veicējam būtu pieejami pieprasītie dokumenti un uzskaites dati.

6.   Pārbaude uz vietas

6.1.   Pārbaudes veicējam lemjot par pārbaudes veikšanas uz vietas veidu un apjomu, jāņem vērā tādi faktori kā attiecīgā zona, atbilstības vēsture eksportētājas valsts vai nozares prasībām, kā noteikts iepriekšējās pārbaudēs un/vai veterinārajās apskatēs uz robežas (ieskaitot paraugu ņemšanas rezultātus un ievešanas sūtījumu analīzi), saražoto un ievesto vai izvesto produktu daudzums, izmaiņas infrastruktūrā un valstu inspekcijas un sertifikācijas sistēmu veids un darbība.

6.2.   Pārbaude uz vietas var ietvert apmeklējumus ražošanas uzņēmumos un objektos, pārtikas apstrādes vai uzglabāšanas zonās un kontroles laboratorijās, lai pārbaudītu 5.1. punktā minētajos dokumentos ietvertās informācijas precizitāti.

6.3.   Pārbaudes uzņēmumos vai objektos norisinās tā, ka pārbaudāmais pats pārbauda konkrēto uzņēmumu vai objektu, ievērojot parasto kārtību, bet pārbaudes veicējs visbiežāk piedalās kā novērotājs, kaut arī viņš vajadzības gadījumā drīkst bez ierobežojumiem pārbaudīt citus darbības aspektus. Laika limita dēļ pārbaudes veicējs drīkst izlemt neveikt pilnu, visaptverošu pārbaudāmā apskati, bet drīkst tā vietā pārbaudīt atsevišķas inspekcijas prakses ar interviju palīdzību ārpus objekta ar pārbaudāmā personāla palīdzību.

6.4.   Veicot pārbaudes uz vietas, pārbaudāmais pilnībā sadarbojas ar pārbaudes veicēju un atvieglina viņam iekļūšanu uzņēmumos un objektos, kuros jāveic attiecīgā pārbaude uz vietas.

6.5.   Ja apskatē uz vietas atklāj nopietnu potenciālu vai faktisku risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, pārbaudes veicējam ir nekavējoties jāinformē pārbaudāmais par šādu novērtējumu, kuram ir jāveic atbilstīga darbība, lai novērstu atklāto un apstiprināto risku.

7.   Izpildes pārbaude

Lai pārliecinātos par sākotnējā pārbaudē atklāto trūkumu labošanu, var veikt izpildes pārbaudi.

8.   Darba dokumenti

Darba dokumenti var ietvert sarakstus ar izvērtējamiem elementiem, kas var būt, piemēram:

—	tiesību akti,

—	inspekcijas un sertifikācijas dienestu struktūra un darbība,

—	uzņēmumu un objektu struktūra, iekārtojums, darbība un darba procedūras,

—	veselības statistika, paraugu ņemšanas plāni un rezultāti,

—	rīcība un procedūras atbilstības nodrošināšanai,

—	ziņošanas un sūdzību iesniegšanas procedūras,

—	mācību programmas.

8.1.   Apliecinoši dokumenti

Cik vien iespējams, dokumenti, kas apliecina pārbaudes atklājumus, secinājumus un ieteikumus, ir standartizēti, lai pārbaudes veikums un iepazīstināšana ar tās atklājumiem ir vienveidīga, pārredzama un droša. Apliecinošie dokumenti var ietvert jebkādas atgādnes vai dokumentus vai citus izvērtējamus informācijas elementus.

9.   Noslēguma sanāksme

Tāpat kā atklāšanas sēde, noslēguma sanāksme var notikt vietā, kas ir abpusēji ērta gan pārbaudāmajam, gan pārbaudes veicējam. Noslēguma sanāksmi arī vada atbilstīgs pārbaudāmā kompetentas(-u) iestādes(-žu) pārstāvis.

Noslēguma sanāksmes mērķis ir:

—	vēlreiz apstiprināt pārbaudes priekšmetu, apjomu, jomu, pārbaudes standartus un mērķus,

—	atgādināt pārbaudāmajam, ka pārbaude balstās uz sistēmas kontroles paraugu ņemšanu un nenozīmē visu sistēmas trūkumu atspoguļošanu,

—	nodrošināt pārbaudāmo ar pārbaudes veicēja iepriekšējiem atklājumiem un/vai vispārīgu pārbaudes veicēja atklājumu pārskatu,

—	parādīt būtiskus trūkumus, kas atklāti līdz ar šādu trūkumu objektīviem pierādījumiem,

—	piedāvāt jebkādus nepieciešamos papildu skaidrojumus, lai pārbaudāmais saprot būtisko trūkumu raksturu,

—	apstiprināt, ka pilnu pārbaudes pārskatu sniegs pārbaudes ziņojuma formā un ka pārbaudāmajam būs iespēja komentēt ziņojumu,

—	ļaut pārbaudāmajam komentēt pārbaudes atklājumus vai pieprasīt jebkādu punktu skaidrojumu.

Darbības pēc pārbaudes

10.   Pārbaudes ziņojums

Pārbaudes ziņojumam ir jāsniedz līdzsvarots pārbaudes atklājumu apraksts un jāietver secinājumi un ieteikumi, kas precīzi atspoguļo šos atklājumus. Tajā parasti ir jāietver tālākminētais:

—	pārbaudes priekšmets, apjoms, joma, pārbaudes standarti un mērķi,

—	detalizēts pārbaudes plāns,

—	norāde par atsauces dokumentiem, saskaņā ar kuriem veica pārbaudi,

—	pārbaudes veicēja atklājumu izvērtējums attiecībā uz pārbaudes priekšmeta standartiem,

—	joma(-as), kurās ir domstarpības starp pārbaudes veicēju un pārbaudāmo,

—	pārbaudes veicēja ieteikumi, kā uzlabot būtiskos trūkumus,

—	reakcija uz iepazīstināšanu ar atklājumiem, ieskaitot jebkādus ieteiktos pasākumus, lai novērstu atklātos trūkumus.

10.1.   Ir jāievēro komercnoslēpums, sagatavojot un tālāk izdalot pārbaudes ziņojumu. Pirms pārbaudes katra puse informēs otru par tās tiesību aktiem un procedūrām, lai aizsargātu slepenu komercinformāciju un citu informāciju, ko viena vai abas puses var uzskatīt par slepenu. Katra puse pilnīgi ievēros pati savas slepenas informācijas aizsardzības prasības. Ja pastāv būtiskas atšķirības starp pusēm par aizsargājamās informācijas raksturu, puses atklās savas atšķirības pirms pārbaudes un vienosies par atbilstīgajām procedūrām, kas jāievēro.

10.2.   Ziņojuma projekti ir jāsūta pārbaudāmajam nolīgumā minētajā laika posmā. Pārbaudāmais drīkst iesniegt komentārus 60 dienu laikā, un viņam ir jāapraksta jebkādi uzlabošanas pasākumi, kas būs vai ir veikti, lai sākotnēji nodrošinātu līdzvērtīgumu vai turpinātu nodrošināt līdzvērtīgumu, ieskaitot pabeigšanas gala termiņu.

10.3.   Nobeiguma ziņojuma teksta grozījumi, atbildot uz kompetentas iestādes komentāriem, ir ierobežoti līdz faktisko trūkumu novēršanai. Tomēr citus pārbaudāmā komentārus var atsevišķi norādīt ziņojumā, ja tie kalpo ziņojuma satura skaidrošanai. Jebkādā gadījumā pārbaudāmā komentāri ir pievienojami nobeiguma ziņojumam.

11.   Uzlabošanas pasākumu izpilde

Nepieciešamā uzlabošanas pasākumu pārbaude līdzvērtīguma nodrošināšanā atšķirsies saskaņā ar sākotnējo trūkumu raksturu. Pārbaudāmā izlabošanas pasākumu pārbaude var ietvert tālākminēto:

—	pārbaudāmā sniegto garantiju pārskatu,

—	pārbaudāmā iesniegtās dokumentācijas pārskatu,

—	izpildes pārbaudes,

—	noteikto uzlabošanas pasākumu pārskatu turpmākajā pārbaudē.

Izpildes pārbaudes process ir līdzīgs parastajai pārbaudei, tomēr lielāku uzmanību veltot tam, vai pārbaudāmais veltījis pietiekamas pūles atklāto trūkumu novēršanai. Izpildes ziņojumu par uzlabošanas pasākumiem sagatavo un izdala līdzīgi kā sākotnējo pārbaudes ziņojumu.

Dzīvnieku veselības pētījums

12.   Dzīvnieku veselības pētījums

12.1.   Vispārīgie principi

Visām dzīvnieku veselības pētījumā iesaistītajām pusēm ir jāsadarbojas, veicot pētījumu atvērtā un pārskatāmā veidā, lai visas nepieciešamās procedūras pabeigtu pēc iespējas ātrāk.

12.2.   Procedūras

12.2.1.   Dzīvnieku veselības pētījuma programmas izveide un dzīvnieku veselības pētījuma ierosināšana

Vairumā gadījumos šo pētījumu veiks pēc eksportētājas puses lūguma. Dzīvnieku veselības pētījumam ir jānodrošina būtiska informācija par slimību risku saistībā ar norādīto izstrādājumu eksportu no minētā reģiona. Importētāja puse savlaicīgi atzīst šādu lūgumu un nozīmē kontaktpersonu ciešam darbam ar eksportētājas puses pārstāvjiem. Nepieciešamos vietu apmeklējumus būs ātri jāplāno ar visu pušu iesaistīšanos.

Vienas no III pielikumā minēto slimību uzliesmojuma gadījumā un ja ir pieņemti drošības vai reģionalizācijas pasākumi, importētāja puse drīkst pieprasīt, lai dzīvnieku veselības pētījums notiek, pirms var atjaunot tirdzniecību ar skartajiem produktiem. Lai samazinātu tirdzniecības pārtraukumu un atvieglotu atzīšanu par slimības neesamību vai identifikāciju, vai atbilstīga riska novēršanas pasākumiem, atbilstīgi abu importētājas un eksportētājas puses pārstāvji strādās, lai pētījumu izplānotu pēc iespējas ātrāk. Ja apmeklējuma laika noteikšana būs atkarīga no tā, kā attīstīsies uzliesmojuma pakļaušana kontrolei, abām pusēm ir jāiesaistās diskusijās pēc iespējas agrāk.

12.2.2.   Darbības pirms apmeklējuma

Importētāja puse noteiks apmeklējamos reģionus kā daļu no vietas apmeklējuma, kā arī ietverto objektu veidus, tieši sazinoties ar eksportētāju pusi. Abām pusēm ir savstarpēji jākonsultējas, lai kopīgi sagatavotu pētījuma plānu, kurā ietilpst šādi punkti:

—	ierosinātās vietas apmeklējuma dienas,

—	apmeklējamais(-ie) rajons(-i) un iegūstamie informācijas veidi,

—	pētījuma grupas dalībnieku vārdi, ieskaitot pētījuma grupas vadītāju,

—	sanāksmju ar amatpersonām un saimniecību vai citu vietu apmeklējumu grafiks,

—

īpaši dokumenti, ko pieprasīs kā pētījuma daļu, piemēram, piemērojamie slimību apkarošanas un kontroles tiesību akti, uzraudzības un kontroles dati, ziņojumi par izcelsmi un izsekojamību, vakcinācijas uzskaites dati, ja tā ir veikta, epidemioloģiskie dati attiecībā uz minēto uzliesmojumu vai pēdējiem uzliesmojumiem, laboratorijas ziņojumi utt.,

—	eksportētājas puses attiecīgo kontaktpersonu vārdi (tie ietver pārstāvjus no visu iesaistīto dalībvalstu/valstu attiecīgajiem dienestiem), kā arī atbildīgās abu pušu reglamentējošās iestādes.

Pētījuma plānu pabeidz pirms pētījuma grupas aizbraukšanas un nosūta visām dzīvnieku veselības pētījumā iesaistītajām pusēm.

12.2.3.   Pētījuma veikšana

12.2.3.1.   Atklāšanas sēde

Visu pušu pārstāvjiem klātesot, notiek atklāšanas sēde. Šajā sēdē puse, kas veic pētījumu, pārskatīs pētījuma plānu un apstiprinās, ka ir veikti nepieciešamie pasākumi pētījuma veikšanai.

Atklāšanas sēdes vietu noteiks kā pētījuma plāna daļu, un tā drīkst attiecīgā gadījumā būt attiecīgo reglamentējošo iestāžu pārstāvju telpās.

Šīs atklāšanas sēdes mērķis ir:

—	iepazīstināt pētījuma grupu ar eksportētājas puses pārstāvjiem,

—	ieskicēt pētījuma pamata zonas un procedūras, kuras ir jāievēro,

—	apstiprināt oficiālās sazināšanās saiknes starp pētījuma grupu un eksportētājas puses pārstāvjiem,

—	apstiprināt grafiku un apmeklējamās vietas,

—	apstiprināt noslēguma sanāksmes dienu, laiku un vietu,

—	apstiprināt ceļošanas un uzturēšanās kārtību,

—	apstiprināt, kādā veidā pētījuma grupai tiks nodrošināta piekļūšana nepieciešamajiem resursiem un dokumentiem,

—	atbildēt uz jebkādiem eksportētājas puses pārstāvju jautājumiem attiecībā uz pētījumu.

12.2.3.2.   Pētījuma protokolēšana

Amatpersonas, kas veic pētījumu, glabās rakstiskus pierakstus par saviem atklājumiem kopā ar uzņemšanas puses pārstāvju piegādātajiem dokumentiem. Ziņojums ietvers apmeklētās vietas, ieskaitot saimniecības un intervēto amatpersonu vārdus un amatus kā pētījuma daļu.

12.2.3.3.   Noslēguma sanāksme

Noslēguma sanāksme notiek, piedaloties abu pušu pārstāvjiem. Sanāksmes vietu noteiks kā pētījuma plāna daļu, un tā drīkst attiecīgā gadījumā atrasties attiecīgo reglamentējošo iestāžu amatpersonu telpās.

Sanāksmes mērķis ir:

—	izskatīt pētījuma galvenos punktus un procedūras, kas jāievēro,

—	nodrošināt iespēju eksportētājas puses pārstāvjiem noskaidrot jebkādus jautājumus par izpēti vai sagādātajiem dokumentiem,

—	norādīt jebkādu izvērtējuma pabeigšanai nepieciešamo papildinformāciju,

—	atbildēt uz jebkādiem jautājumiem par izvērtējumu un turpmākajām darbībām,

—	sastādīt norādošu sarakstu dzīvnieku veselības pētījuma izvērtējuma un/vai ziņojuma nodrošināšanai eksportētājai pusei.

12.2.4.   Izvērtējums

Izvērtējumam ir jābūt zinātniski pamatotam, pārredzamam un saskaņā ar svarīgiem starptautiskiem standartiem un līdzīgiem izvērtējumiem, ko sniegusi importētāja puse.

Atkarībā no importētājas puses procedūrām vērtējumu un/vai ziņojumu var nodot atklātībā. Eksportētājas valsts vērtējuma un ziņojuma komentārus pārvaldīs saskaņā ar spēkā esošām importētājas puses reglamentējošām prasībām.”