11.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/48

(1)

Nīderlandes valdība 2002. gada 9. septembra vēstulē pieteica Komisijai augstākminēto atbalstu. Nīderlandes iestādes 2003. gada 30. janvāra, 16. maija, 16. jūlija un 16. septembra vēstulēs sniedza papildu informāciju.

(2)

Komisija 2003. gada 11. novembra vēstulē paziņoja Nīderlandes iestādēm par savu lēmumu attiecībā uz šo atbalstu uzsākt procedūru saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu. Nīderlandes iestādes atbildēja uz to ar 2003. gada 28. novembra un 12. decembra vēstuli.

(3)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tajā Komisija uzaicināja visas ieinteresētās personas iesniegt savas atsauksmes.

(4)

Komisijas saņemtās atsauksmes tika nodotas Nīderlandes iestādēm, dodot tām iespēju izteikt savu viedokli. Komentāri tika saņemti 2004. gada 23. marta vēstulē.

(5)

Pieteikums attiecas uz plānoto atbalstu par kopsummu EUR 21,6 miljonu apmērā, ko piešķirs subsīdiju veidā sešu kuģu būves pasūtījumu izpildei, ko veic četras kuģu būvētavas: Bodewes Scheepswerven BV, Bodewes Scheepswerven Volharding Foxhol, Scheepswerf Visser un Scheepswerf de Merwede. Tika noteikts, ka atbalsta piešķiršanas priekšnosacījums ir Komisijas apstiprinājums.

(6)

Pieteiktais atbalsts esot nepieciešams, lai kompensētu Spānijas piešķirto atbalstu privātām kuģu būvētavām, kas arī bija pieteikušās konkursā, lai pretendētu uz augstākminēto pasūtījumu saņemšanu. Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu sniegtajām ziņām iespējamais Spānijas atbalsts atbilst cenas samazinājumam no 9 līdz 13 %. Sīkāka informācija par pieteikto Nīderlandes atbalstu atrodama 1. tabulā.

1. TABULA

Pieteiktais atbalsts, kuģi un kuģu būvētavas, kas saņems atbalstu

(7)

Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu sniegto informāciju atbalstu var piešķirt saskaņā ar noteikumiem par pilnu kompensāciju (Matchingfonds zwaar), ko paredz Lēmums par atbalstu eksporta kredītiem (Besluit Subsidies Exportfinancieringsarrangementen) (turpmāk “BSE”), kuru Komisija akceptēja ar 1992. gada 24. jūnija vēstuli (SG (92) D/8272 (atbalsts Nr. N 134/92) (4). Šie noteikumi ir vairākkārt grozīti, un svarīgākos no šiem grozījumiem Komisija ir akceptējusi ar 1997. gada 12. decembra vēstuli SG(97) D/10395 (atbalsts Nr. N 337/97) (5). Šajā lēmumā shēma tika apstiprināta laika posmam no 1997. gada līdz 2002. gada beigām.

(8)

Procedūras uzsākšanai noteicoši bija šādi apsvērumi:

(9)

Ir saņemtas atsauksmes no atbalsta saņēmēja pārstāvja un kādas trešās personas, kas lūdza savu vārdu neminēt. Tajās tika norādīts, ka atbalsts būtu jāapstiprina, uzsverot arī to, ka Komisija ir piekritusi kompensēšanas regulējumam, un ka eksistē pietiekami pierādījumi tam, ka Spānijas atbalsts ir piešķirts, un Spānijas iestāžu apgalvojumi, ka palīdzība neesot piešķirta, neesot viennozīmīgi un pietiekami.

(10)

Bez tam atbalsta saņēmēja pārstāvis norādīja, ka no Komisijas Lēmuma par shēmas apstiprināšanu un tā teksta neizriet, ka kompensācijas atbalstu drīkst piešķirt tikai tajā gadījumā, ja konkurents ir trešās valsts (ārpus ES) rezidents. Viņš pārstāvēja arī uzskatu, ka atbalsts esot piešķirts, pamatojoties uz apstiprināto shēmu, kā rezultātā tas ir uzskatāms par jau esošu atbalstu, ko nedrīkst pakļaut novērtēšanai saskaņā ar Kuģu būves Regulu 1540/98.

(11)

Nīderlandes iestādes uzskata, ka tās esot rīkojušās saskaņā ar Komisijas apstiprinātajiem BSE noteikumiem par pilnu atbalsta kompensāciju prasībām, kas atbilstot spēkā esošajai OECD procedūrai. Pēc Nīderlandes iestāžu domām, BSE noteikumi neizslēdz iespēju kompensēt kādas citas ES dalībvalsts nelikumīgi piešķirtu atbalstu. Bez tam ir pietiekami droši pierādīta Spānijas atbalsta piešķiršana. Tādēļ tās uzskata kompensējošā atbalsta piešķiršanu par pamatotu, jo vairāk tādēļ, ka atbalsta saņēmējs to pamatoti gaidīja.

(12)

Nīderlandes iestādes uzskata, ka šeit runa ir par esošu atbalstu, kas tiekot piešķirts akceptētu noteikumu ietvaros. Lēmums par to, ka šis atbalsts tomēr jāpiesaka Komisijai, izrietot no sarakstes starp Nīderlandes ekonomikas ministru un konkurences jomā atbildīgo Komisijas locekli. Tās uzskata, ka Komisijai pirms formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas esot bijis jādod ieteikums, norādot lietderīgos pasākumus. Visbeidzot, tās uzskata, ka Komisijas šaubas, kas pamatojas uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1540/98, ar ko paredz jaunus noteikumus par atbalstu kuģu būvei (Kuģu būves Regulu) 33. panta 2. punktu balstītās par tiesībām kredītu atvieglojumu vietā piešķirt kuģu īpašniekiem subsīdijas, ir nepamatotas, jo par tiesisko pamatu būtu jākalpo uz OECD noteikumiem par eksporta kredītiem, kas pamatojas uz Padomes lēmumiem.

(13)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav savienojams nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus. Saskaņā ar pastāvīgo Eiropas tiesu tiesvedību tirdzniecība starp dalībvalstīm tiek ietekmēta, ja palīdzību saņemošais uzņēmums veic ar Kopienas iekšējo tirdzniecību saistītu ekonomisko darbību.

(14)

Kā jau iepriekš minēts, Nīderlandes iestādes plāno piešķirt četrām kuģu būvētavām atbalstu kuģu būvēšanai. Tas nozīmē, ka atbalstu saņemošais uzņēmums veic ar Kopienas iekšējo tirdzniecību saistītu ekonomisko darbību. Kā pamatojums atbalsta piešķiršanai ir minēta negodīga konkurence, ko piekopj kādas citas dalībvalsts kuģu būvētavas. Līdz ar to uz pieteikto atbalstu attiecas EK Līguma 87. panta 1. punkts.

(15)

Saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, noteiktu ekonomikas nozaru vai reģionu attīstībai paredzētais atbalsts ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas neietekmē tirdzniecības nosacījumus kopīgām interesēm kaitējošā veidā. Pamatojoties uz šī panta nosacījumiem, 1992. gadā tika akceptēti BSE noteikumi un vēlāk – vairāki to grozījumi, taču ar nosacījumu, ka nav pieļaujama tādas palīdzības piešķiršana, kas ir pretrunā ar EEK līgumu.

(16)

Bez tam Komisija ir izskaidrojusi, kā tā interpretē noteikumus par valsts atbalstu piešķiršanu kuģu būves jomā, attiecīgajos pamatnosacījumos, ko piemēro laika periodā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim. Līdz tam atbalsts kuģu būves jomā bija pakļauts Kuģu būves regulai.

(17)

Eiropas Kopienu Tiesa ir izvirzījusi nepārprotamu principu, ka dalībvalsts nedrīkst rīkoties patvaļīgi, lai izlīdzinātu kādas citas dalībvalsts nelikumīgi piešķirta atbalsta efektu. Tiesa paredz, ka atbalsta piešķiršana ir attaisnojama ar to, ka kāda cita dalībvalsts ir piešķīrusi nelikumīgu atbalstu (8). Pieteiktā atbalsta nepārprotamais mērķis ir kompensēt iespējamo atbalstu, ko kāda cita dalībvalsts ir piešķīrusi nelikumīgi. Līdz ar to tas ir pretrunā ar vispārīgajiem EK Līguma pamatprincipiem. Pieteiktais atbalsts nav savienojams ar EK Līgumu un tādēļ to nevar apstiprināt.

(18)

Tā kā Nīderlande apgalvo, ka atbalsts būtu savienojams ar BSE shēmu un tādēļ savienojams ar EK Līgumu, Komisija ir izvērtējusi arī šo jautājumu. Tā ir nonākusi pie secinājuma, ka atbalstu nedrīkst piešķirt uz šo noteikumu pamata divu iemeslu dēļ.

(19)

Pirmkārt, BSE noteikumu piemērošanas termiņš beidzās 2003. gada beigās. Sakarā ar to, ka Komisijai ir jābalsta savs lēmums par pieteiktā atbalsta akceptēšanu uz lēmuma pieņemšanas brīdī spēkā esošiem tiesību aktiem, nav iespējams piekrist atbalsta piešķiršanai saskaņā ar jau spēku zaudējušiem tiesību aktiem.

(20)

Otrkārt, Komisija uzskata, ka aplūkojamie noteikumi vispār neparedzēja iespēju kompensēt kādas citas dalībvalsts nelikumīgi piešķirtu atbalstu.

(21)

Komisijas lēmumos ir norādes, saskaņā ar kurām kompensējošs atbalsts ES teritorijā nav pieļaujams:

(22)

Nīderlandes iestādes uzskata, ka Komisija nedrīkstēja uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz atbalstu, kas piešķir uz akceptētu noteikumu pamata. Jo vairāk, Komisijai vajadzēja dot Nīderlandes iestādēm ieteikumus un norādīt mērķtiecīgos pasākumus.

(23)

Šeit jāpiezīmē, ka atbalstu pieteica Nīderlandes iestādes. Pat tad, ja pieteikšanas brīdī noteikumi, uz kuriem atsaucas Nīderlandes iestādes, būtu bijuši spēkā, pieteikums dotu Komisijai iemeslu pēc procedūras vērtēt šo gadījumu kā ad hoc atbalstu, nevis kā atsevišķu kādu noteikumu pielietošanas gadījumu. Turklāt atbalsts bija jāpiesaka atsevišķi, jo tas nebija pakļauts Komisijas apstiprinātajiem noteikumiem, un Komisijas pienākums bija uzsākt procedūru saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu, jo pastāvēja šaubas par piešķirtā atbalsta atbilstību kopējā tirgus interesēm.

(24)

Bez tam Komisija uzskata, ka šajā gadījumā nav izpildīti visi BSE noteikumu nosacījumi un nodrošināti pietiekami pierādījumi tam, ka Spānija vispār ir piešķīrusi nelikumīgu atbalstu, ko nepieciešams kompensēt. Nīderlandes iestāžu un atbalsta saņēmēja atsauksmes nespēja izkliedēt Komisijas lēmumā par procedūras uzsākšanu paustās šaubas. Komisija uzskata, ka Spānijas iestādes ir viennozīmīgi noliegušas, ka šāds atbalsts jebkad būtu piešķirts. Atbalsta piešķiršanas procedūrā Komisijai pēdējā instancē paļaujas uz tās dalībvalsts izteikumiem, kas ir piešķīrusi atbalstu vai gatavojas to darīt.

(25)

Uzsākot procedūru, tika izskatīta arī iespēja akceptēt atbalstu, pamatojoties tieši uz Kuģu būves Regulas 3. panta 4. punktu, kas tika aizstāta ar pamatnoteikumu par palīdzības piešķiršanu kuģu būvē 3.3.4. punktu, saskaņā ar kuru “Kuģubūves jomā piešķirtais atbalsts, izsniedzot iekšzemes īpašniekiem vai trešajām personām valsts atbalstītus kredītus kuģu pārbūvei vai būvēšanai, var  (10) būt uzskatāms par atbilstošu kopējam tirgum, ja tas atbilst 1998. gada ESAO Līgumā noteiktajām pamatnostādnēm attiecībā uz eksporta kredītu atbalsta piešķiršanu kuģiem no sabiedriskiem līdzekļiem vai no tā izrietošajiem tiesību aktiem, kas groza vai aizstāj minēto līgumu”, jo ESAO Līgumā ir ietverta klauzula par kompensāciju kuģiem.

(26)

Komisija šai sakarā secina, ka iespējama kādas citas dalībvalsts piešķirtā atbalsta kompensācijai nevar piekrist; līdz ar to šis nosacījums šajā gadījumā nav piemērojams. Komisija uzskata, ka “var” lietojums dod tai iespēju brīvi izlemt, ka šis nosacījums nav piemērojams attiecībā uz domājamu kādas citas dalībvalsts piešķirtu atbalstu. Otrkārt, Komisija atgādina, ka nav nodrošināta nekāda jauna informācija, kas varētu kliedēt tās šaubas sakarā ar nepietiekami pierādīto Spānijas atbalsta piešķiršanu (skat. 24. apsvērumu). Treškārt, kā jau minēts lēmumā par procedūras uzsākšanu, vēlreiz jānorāda uz to, ka šis nosacījums attiecas uz kuģu īpašniekiem (vai trešajām personām) izsniegtiem aizdevumiem, bet šajā gadījumā atbalsts ir saistīts ar subsīdijām kuģu būvētavām. Visbeidzot, Komisija apstrīd Nīderlandes iestāžu viedokli, ka atbalstu būtu jāvērtē tikai, pamatojoties uz Padomes lēmumiem, kas balstās uz ESAO noteikumiem par eksporta kredītiem. EK Līguma 87. panta 1. punktā minētais valsts atbalsts kuģu būves nozarei drīzāk jāvērtē, balstoties uz Komisijas ieviestajiem noteikumiem par EK Līgumā paredzētā atbalsta aizlieguma izņēmuma nosacījumu piemērošanu.

(27)

Bez tam Komisija neredz nevienu citu juridisko pamatu, uz kura varētu apstiprināt pieteikto atbalstu. Turklāt arī Nīderlandes iestādes nav minējušas nevienu citu Līguma izņēmuma nosacījumu.

(28)

Kā jau minēts, BSE noteikumi nebija piemērojami, līdz ar ko atbalsta saņēmēji nevar izvirzīt nekādas pamatotas pretenzijas. Turklāt nepastāvēja nekāds iemesls saņēmēja tiesiskai paļāvībai uz atbalsta saņemšanu, jo tika noteikts, ka tas ir atkarīgs no Komisijas apstiprinājuma.