32004R0600

Padomes Regula (EK) Nr. 600/2004

(2004. gada 22. marts),

ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

tā kā:

(1) Konvenciju par Antarktikas ūdeņu faunas un floras aizsardzību, turpmāk tekstā "konvencija", Kopiena apstiprināja ar Lēmumu 81/691/EEK [2] un Kopienā tā stājās spēkā 1982. gada 21. maijā.

(2) Ar konvenciju ir radīts pamats reģionālajai sadarbībai Antarktikas ūdeņu faunas un floras aizsardzības un pārvaldības jomā, izveidojot Antarktikas ūdeņu faunas un floras aizsardzības un pārvaldības komiteju (CCAMLR), un šai komitejai nosakot aizsardzības pasākumus, kas ir saistoši konvencijas Līgumslēdzējām pusēm.

(3) CCAMLR ir noteikusi dažus pasākumus zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības nolūkos, kuros, cita starpā, ir izklāstīti tehniski noteikumi, kurus piemēro dažām zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas konvencija. Šajos pasākumos ietilpst dažu veidu zvejas rīku lietošanas noteikumi, aizliegums lietot dažu veidu aprīkojumu, ko uzskata par kaitīgu videi, zvejas radītā kaitējuma samazināšana attiecībā uz jūras putnu un jūras zīdītāju sugām, kā arī zinātnisko novērotāju darbs uz zvejas kuģiem, lai savāktu datus. Šie pasākumi ir Kopienai saistoši, un tādēļ tie ir jāīsteno.

(4) Daži CCAMLR noteiktie tehniskie pasākumi ir transponēti Padomes 1990. gada 19. decembra Regulā (EEK) Nr. 3943/90 par to, kā piemērot novērošanas un kontroles sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencijas XXIV pantu [3], un Padomes 1997. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 66/98, ar ko nosaka konkrētus saglabāšanas un kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejai Antarktikā [4].

(5) CCAMLR noteikti jauni aizsardzības pasākumi un to pasākumu atjaunināšana, kuri jau bija spēkā kopš minēto regulu pieņemšanas, nozīmē to, ka minētās regulas vēlāk jāgroza.

(6) Lai nodrošinātu lielāku Kopienas noteikumu skaidrību, zvejas darbību kontroles pasākumi un tehniskie pasākumi ir jātransponē atsevišķi. Šā iemesla pēc Padomes Regulas (EEK) Nr. 3943/90 un (EK) Nr. 66/98 ir jāatceļ un jāaizstāj ar Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 601/2004, ar ko nosaka dažus kontroles pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija [5], un Kopienas režīms jāpapildina ar šo regulu. Tas neskar dažu pētniecības zvejniecībai raksturīgu tehnisku pasākumu iekļaušanu Kopienas regulās, kuras ik gadu pieņem saistībā ar Kopienas kuģiem piešķirtajām zvejošanas iespējām un ar tām saistītajiem apstākļiem (ikgadējo "TAC un kvotu" noteikumi).

(7) Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai un pielikumu koriģēšanai saistībā ar regulāriem CCAMLR pieņemto tehnisko noteikumu grozījumiem, ir jānosaka saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu Nr. 1999/468/EK, kas nosaka Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanas kārtību [6],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

OBJEKTS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1. Šajā regulā izklāstīti tehniski pasākumi saistībā ar Kopienas zvejas kuģu darbību, kas iegūst un patur jūras organismus uz kuģa no to jūras ūdeņu floras un faunas resursiem apgabalā, uz kuru attiecas Konvencija par Antarktikas ūdeņu faunas un floras aizsardzību (turpmāk tekstā "konvencija").

2. Šī regula neskar konvencijas noteikumus, un to piemēro, lai īstenotu mērķus, principus un noteikumus, kas paredzēti konferences nobeiguma aktā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

a) "Konvencijas apgabals": ir konvencijas I pantā definētais apgabals, kuram piemēro konvenciju;

b) "Antarktikas saplūšana": ir līnija, kas savieno šādus ģeogrāfiskā platuma un garuma punktus: 50° dienvidu platuma, 0° - 50° dienvidu platuma, 30° austrumu garuma - 45° dienvidu platuma, 30° austrumu garuma - 45° dienvidu platuma, 80° austrumu garuma - 55° dienvidu platuma, 80° austrumu garuma - 55° dienvidu platuma, 150° austrumu garuma - 60° dienvidu platuma, 50° rietumu garuma - 50° dienvidu platuma, 50° rietumu garuma - 50° dienvidu platuma, 0°;

c) "Kopienas zvejas kuģis": ir zvejas kuģis, kas peld zem Kopienas dalībvalsts karoga un ir reģistrēts Kopienā, kas iegūst un patur jūras organismus uz kuģa no jūras ūdeņu floras un faunas resursiem Konvencijas apgabalā;

d) "sīka mēroga koordinātu tīkla taisnstūris": ir 0,5° garuma reiz 1° platuma apgabals no statistiskā apakšapgabala vai daļas ziemeļrietumu leņķa. Taisnstūri nosaka pēc tā vistālākās ziemeļu robežas platuma un vistuvāk 0° esošās robežas garuma;

e) "jaunā zveja": ir tāda zveja FAO Antarktikas apakšapgabalā, kurā izmanto īpašu zvejas metodi, par kuru:

i) CCAMLR nekad nav sniegta informācija par izplatību, apjomu, demogrāfiju, potenciālo ieguvi un krājumu raksturojumu, ko iegūst, veicot vispusīgu izpēti/apsekošanu vai zveju pētnieciskos nolūkos; vai arī

ii) CCAMLR nekad nav bijuši iesniegti dati par nozveju un zvejas intensitāti; vai arī

iii) CCAMLR nav bijuši iesniegti dati par nozveju un zvejas intensitāti divās pēdējās sezonās, kurās ir veikta zveja;

f) "pētnieciskā zveja": ir zveja, kuru agrāk klasificēja kā "jauno zveju", kas definēta e) apakšpunktā. Pētniecisko zveju turpina kvalificēt kā tādu, līdz ir pieejama pietiekama informācija lai:

i) novērtētu mērķa sugas izplatību, bagātīgumu un demogrāfiju, kas ļauj novērtēt potenciālo ieguvumu no zvejas;

ii) pārbaudītu zvejas iespējamo ietekmi uz atkarīgām un saistītām sugām, un

iii) ļautu CCAMLR Zinātniskajai komitejai izstrādāt un sniegt atzinumus par atbilstīgo nozvejas apmēru, kā arī par zvejas intensitāti un, ja vajadzīgs, par zvejas rīkiem.

II NODAĻA

ZVEJAS RĪKI

3. pants

Atļautie zvejas rīki konkrētos zvejas apstākļos

1. FAO statistikas apakšapgabalā 48.3 un 48.4 ir aizliegta Dissostichus eleginoides zveja, izņemot zveju ar āķu jedām un murdiem.

2. FAO statistikas apakšapgabalā 58.5.2 ir aizliegta Dissostichus eleginoides zveja, izņemot zveju ar traļiem un āķu jedām.

3. FAO statistikas apakšapgabalā 48.3 ir aizliegta Champsocephalus gunnari zveja, izņemot zveju ar traļiem. Grunts traļus tiešajā Champsocephalus gunnari zvejā šai apakšapgabalā lietot aizliegts.

4. FAO statistikas apakšapgabalā 58.5.2 ir aizliegta Champsocephalus gunnari zveja, izņemot zveju ar traļiem.

5. Attiecībā uz šo 4. punktā minēto zveju tai pieejamais apgabals ir tā daļa no FAO 58.5.2. statistikas apgabala, ko ierobežo līnija, kura:

a) sākas punktā, kur 72°15' austrumu garuma meridiāns šķērso ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumu noteikto robežu, un pa šo meridiānu turpinās dienvidu virzienā līdz tā krustojumam ar 53°25' dienvidu platuma paralēli;

b) turpinās uz austrumiem pa minēto paralēli līdz tās krustojumam ar 74° austrumu garuma meridiānu;

c) turpinās uz ziemeļaustrumiem pa ģeodēziskā tīkla līniju līdz tās krustojumam ar 52°40' dienvidu platuma paralēli un 76° austrumu garuma meridiānu;

d) turpinās uz ziemeļiem pa minēto meridiānu līdz tā krustojumam ar 52° dienvidu platuma paralēli;

e) turpinās uz ziemeļaustrumiem pa ģeodēziskā tīkla līniju līdz tās krustojumam ar 51° dienvidu platuma paralēli un 74°30' austrumu garuma meridiānu; un

f) turpinās uz dienvidrietumiem pa ģeodēziskā tīkla līniju līdz sākuma punktam.

6. FAO statistikas apakšapgabalā 48.3 ir aizliegta krabju zveja, izņemot zveju ar traļiem.

4. pants

Linuma acu izmēri

1. Turpmāk uzskaitīto sugu vai sugu grupu tiešai zvejai nedrīkst izmantot nevienu trali, bugurvadu vai līdzīgu tīklu, kam linuma acu izmērs jebkurā daļā ir mazāks par I pielikumā noteikto minimālo izmēru:

a) Champsocephalus gunnari

b) Dissostichus eleginoides

c) Gobionotothen gibberifrons

d) Lepidonotothen squamifrons

e) Notothenia rossii

f) Notothenia kempi.

2. Ir aizliegts izmantot jebkurus līdzekļus vai ierīces, kas var aizsprostot acis vai samazināt to izmēru.

5. pants

Linuma acu izmēru kontrole

Tīkliem, kas norādīti 4. punktā, I pielikumā paredzēto minimālo acu izmēru nosaka saskaņā ar II pielikumā norādītiem noteikumiem.

6. pants

Krabju zveja FAO statistikas apakšapgabalā 48.3

1. Atļauts zvejot tikai dzimumgatavību sasniegušus vīriešu kārtas krabjus - visi sieviešu kārtas un mazizmēra vīriešu kārtas krabji jāatlaiž neskarti. Lomā var atstāt Paralomis spinosissima un Paralomis formosa vīriešu kārtas krabjus, kam minimālais čaulas platums ir attiecīgi 94 mm un 90 mm.

2. Jūrā apstrādāto krabju daļas sasaldē tā, lai pēc tām vēlāk varētu noteikt krabju izmēru.

7. pants

Plastmasas iesaiņojuma saišu lietošana un iznīcināšana uz Kopienas zvejas kuģiem

1. Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegts izmantot plastmasas iesaiņojuma saites, lai nostiprinātu ēsmas kastes.

Zvejas kuģiem, uz kuriem nav atkritumu sadedzināšanas iekārtu (slēgtas sistēmas), ir aizliegts izmantot cita veida iesaiņojuma saites citiem nolūkiem.

2. Katra iesaiņojuma saite pēc noņemšanas no iesaiņojuma ir jāsagriež, lai tā neveidotu nepārtrauktu cilpu, un pēc iespējas ātrāk jāsadedzina kuģa atkritumu sadedzināšanas iekārtā.

3. Visus plastmasas atlikumus glabā uz kuģa, kamēr sasniedz ostu, un nekādā gadījumā neizmet jūrā.

4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto kārtību.

8. pants

Nejauša putnu bojāeja, zvejojot ar āķu jedām

1. Zvejas darbības ar āķu jedām veic tā, lai āķi ar ēsmu nogrimtu tūlīt pēc iemešanas ūdenī. Kuģiem, kas zvejai ar āķu jedām izmanto spāņu metodi, atsvari būtu jānomet pirms auklas nostiepšanās; ir jālieto atvari, kas sver vismaz 8,5 kg, to intervālam jābūt ne lielākam par 40 m, vai gadījumos, kad lieto vismaz 6 kg smagus atsvarus – ne lielākam par 20 m. Izmanto tikai atkausētu ēsmu.

2. Neskarot 7. pantu, āķu jedas izmet tikai naktī (t.i., tumsas stundās starp jūras krēslām).

Ja iespējams, jedu ielikšanai jābeidzas vismaz trīs stundas pirms saullēkta.

Zvejojot ar āķu jedām naktī, izmanto tikai minimālo kuģa apgaismojumu, kas vajadzīgs drošībai.

3. Neskarot 8. pantu, ir aizliegta zivju atkritumu izmešana, kamēr liek jedas. Pēc iespējas jāizvairās no zivju atkritumu izmešana iemetiena laikā. Ja izmešana ievilkšanas laikā nav novēršama, tā jāveic pretējā kuģa pusē, nevis tajā, kur iemet āķu jedas. Pirms izmešanas zivju āķi jāatbrīvo no zivju atkritumiem un zivju galvām.

Kuģiem jābūt aprīkotiem tā, lai uz tiem būtu iespējams pietiekami lielā apjomā pārstrādāt vai saglabāt zivju atkritumus, vai izmest tos otrpus āķu jedu ievilkšanas vietas.

4. Jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka tos putnus, kas, zvejojot ar āķu jedām, ir notverti dzīvi, atbrīvotu dzīvus, un izņemtu āķus, neapdraudot šo putnu dzīvību.

5. Lai atturētu putnu nosēšanos uz ēsmas, izvietojot āķu jedas, velk karekļu virkni. Šīs regulas III pielikumā sniegtas precīzas karekļu virknes specifikācijas un izvietošanas metode. Grozekļu uzbūves un izvietojuma detaļas var mainīties tādā mērā, lai jūras virsmas laukums, kuru karekļi efektīvi aizsargā, nav mazāka par III pielikumā norādītā modeļa aizsargāto laukumu. Var mainīt arī detaļas ierīcei, kuru ūdenī velk virknes nostiepšanai.

6. Citus karekļu virkņu konstrukcijas variantus var pārbaudīt kuģi, uz kuriem ir divi novērotāji, un viens no tiem ir iecelts saskaņā ar CCAMLR starptautiskās zinātniskās novērošanas shēmu, ja vien ir izpildīti visi 1. līdz 5. un 7. punktā izklāstītie noteikumi.

7. Aizliegums ievietot āķu jedas dienas laikā, kas noteikts 2. punktā, neattiecas uz zveju FAO statistikas apakšapgabalā 48.6 uz dienvidiem no no 60° dienvidu platuma, 88.1, 88.2 un daļā 58.4.2, ja vien ir izpildīti šādi noteikumi:

a) saņemot zvejas licenci, attiecīgais kuģis var kompetentām iestādēm pierādīt:

i) spēju pilnībā ievērot vienu no abiem pētniecības protokoliem, kas āķu jedu ielikšanai noteikts ar IV pielikumu. Dalībvalstis informē CCAMLR par šai nolūkā veikto tehnisko pārbaužu rezultātiem katrā licencētajā kuģī;

ii) veiktos pasākumus, lai nodrošinātu zinātnisko novērotāju klātbūtni, kas ir vajadzīga uz kuģa saskaņā ar 14. panta 2. punktu;

b) attiecīgais zvejas kuģis zvejas darbību laikā uzrāda konsekventu minimālo āķu jedu grimšanas ātrumu 0,3 m/s;

c) attiecīgais kuģis nenoķer vairāk kā divus jūras putnus. Ikviens kuģis, kas noķer trīs jūras putnus, nekavējoties atsāk zveju ar jedām tikai naktī.

8. Atkāpjoties no 3. punkta, 7. punktā minētajā zvejā nedrīkst veikt zivju atkritumu izmešanu.

9. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto kārtību.

9. pants

Nejauša putnu un jūras zīdītāju bojāeja, zvejojot ar traļiem

1. Traļu zvejas laikā ir aizliegts lietot tīklu kontroles troses.

2. Kopienas zvejas kuģi visu laiku iekārto apgaismojuma virzienu un intensitāti tā, lai pēc iespējas samazinātu no kuģa nākošo gaismu, tomēr raugoties, lai netiktu pārkāpti kuģa drošības noteikumi.

3. Zivju atkritumu izgāšana traļa izmešanas un ievilkšanas laikā ir aizliegta.

4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto kārtību.

III NODAĻA

ZVEJAS DARBĪBU VEIKŠANA

10. pants

Kuģu kustība saistībā ar to piezvejas līmeni

1. Veicot zvejas darbības, izņemot pētniecisko zveju, Kopienas zvejas kuģi pārvietojas saistībā ar to piezvejas līmeni, ievērojot V pielikuma A punktu.

2. Veicot jaunās un pētnieciskās zvejas darbības Kopienas zvejas kuģi pārvietojas saistībā ar to piezvejas līmeni, ievērojot V pielikuma B punktu.

11. pants

Īpaši pasākumi, ko piemēro pētnieciskajai Dissostichus spp. zvejai

1. Kopienas zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskajā Dissostichus spp. zvejā, lietojot trali vai āķu jedu metodes Konvencijas apgabalā, izņemot tādā zvejā, kurai CCAMLR ir piešķīrusi īpašus atbrīvojumus, darbojas saskaņā ar 3. līdz 6. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

2. Šajā pantā izmetiens nozīmē vienu traļa tīkla izvietošanu. Āķu jedu zvejā iemetiens ir viena vai vairāku zvejas rīku iemešana vienuviet.

3. Zveja notiek pēc iespējas dažādās vietās un dziļumos. Tālab pēc tam, kad saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 601/2004 paziņotais nozvejas apjoms sasniedz 100 tonnas, konkrētajā sīka mēroga koordinātu tīkla taisnstūrī notiekošo zveju pārtrauc, un šo taisnstūri uz visu atlikušo sezonu slēdz zvejas darbībai. Vienā sīka mēroga koordinātu tīkla taisnstūrī vienlaikus zvejo tikai viens kuģis.

4. Lai izpildītu 3. punkta noteikumus:

a) precīzu vada iemetiena ģeogrāfisko stāvokli traļa zvejā nosaka pēc iemetiena viduspunkta starp ceļa sākuma punktu un beigu punktu;

b) precīzu vada iemetiena ģeogrāfisko stāvokli āķu jedu zvejā nosaka pēc izmestās āķu jedas viduspunkta;

c) par sīka mēroga koordinātu tīkla taisnstūri, kurā kuģis zvejo, uzskata to taisnstūri, kurā ģeogrāfiski precīzā veidā atrodas iemetiens;

d) uzskata, ka kuģis zvejo jebkurā sīka mēroga koordinātu tīkla taisnstūrī no brīža, kad taisnstūrī ir iemests tīkls, līdz visu āķu jedu iemetiena procesa beigām.

5. Visu iemesto āķu jedu turēšanas ilgumam jābūt ne lielākam par 48 stundām, izņemot ārkārtas apstākļos, kas nav kuģa kontrolē (ledus, laika apstākļi), un šo laiku skaita no iemešanas beigām līdz vilkšanas sākumam.

6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto kārtību.

12. pants

Īpašie pasākumi, ko piemēro Champsocephalus gunnari zvejai FAO statistikas apakšapgabalā 48.3

1. Ir aizliegts zvejot Champsocephalus gunnari 12 jūras jūdzes no Dienviddžordžijas krasta laikposmā no 1. marta līdz 31. maijam (nārstošanas periods).

2. Ja kādā iemetienā ir vairāk nekā 100 kg Champsocephalus gunnari un vairāk nekā 10 % Champsocephalus gunnari skaits, kuru garums ir mazāks nekā 240 mm, zvejas kuģis pārvietojas uz citu zvejas vietu, kas atrodas piecas jūras jūdzes tālāk. Zvejas kuģis nedrīkst atgriezties zvejot tuvāk kā piecas jūras jūdzes no vietas, kur piecas dienas nozvejoto mazizmēra Champsocephalus gunnari īpatsvars pārsniedz 10 %. Vietu, kur nejauša mazizmēra Champsocephalus gunnari nozveja pārsniedz 10 % definē kā ceļu, pa kuru brauc kuģis, no punkta, kur zvejas rīkus pirmo reizi izmet, līdz punktam, kur tie ievilkti atpakaļ zvejas kuģī.

3. Ja zvejas kuģis ir noķēris 20 jūras putnus, tas pārstāj zvejot un vairs nevar piedalīties zvejniecībā visu atlikušo sezonu.

4. Uz kuģiem, kas zvejo no 1. marta līdz 31. maijam, nedrīkst būt mazāk nekā 20 pētniecības traļu, kas aprakstīti VI pielikumā.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto kārtību.

IV NODAĻA

ZINĀTNISKIE NOVĒROJUMI UZ KUĢIEM, KAS DARBOJAS KONVENCIJAS APGABALĀ

13. pants

Mērķis un darbības joma

CCAMLR pieņemtā zinātniskās novērošanas sistēma saskaņā ar Konvencijas XXIV pantu un šo nodaļu attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem, kas zvejo un veic pētnieciskas operācijas Konvencijas apgabalā.

14. pants

Darbības, ko zinātniski novēro

1. Visā zvejas sezonā uz Kopienas zvejas kuģiem ir vismaz viens zinātniskais novērotājs, kā arī vēl viens, ja iespējams, kad notiek šāda zveja:

a) Champsocephalus gunnari zveja FAO statistikas apakšapgabalā 48.3 un daļā 58.5.2;

b) krabju zveja FAO statistikas apakšapgabalā 48.3;

c) Dissostichus eleginoides zveja FAO statistikas apakšapgabalā 48.3 un 48.4 un daļā 58.5.2; vai arī

d) Martialia hyadesi zveja FAO statistikas apakšapgabalā 48.3.

2. Uz Kopienas zvejas kuģiem ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, tostarp viens CCAMLR saskaņā ar 15. pantu nozīmētais zinātniskais novērotājs, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kura minēta šīs regulas 11. pantā, vai citā pētnieciskajā zvejā, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. pantu.

3. Atkāpjoties no 2. punkta noteikumiem, uz kuģiem, kas piedalās Dissostichus spp. pētnieciskajā zvejā FAO statistikas apgabalā 48.3.a) un 48.3.b), ir vismaz viens CCAMLR zinātniskais novērotājs un, ja iespējams, papildus vēl viens zinātniskais novērotājs.

4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto kārtību.

15. pants

Zinātniskie novērotāji

1. Dalībvalstis ieceļ zinātnisko novērotāju, kas ir pilnvarots veikt uzdevumus, kuri saistīti ar novērošanas sistēmas ieviešanu, kuru CCAMLR pieņēmusi saskaņā ar šo regulu.

2. Zinātnisko novērotāju pienākumi un uzdevumi uz kuģiem ir izklāstīti VII pielikumā.

3. Zinātniskie novērotāji ir to dalībvalstu pilsoņi, kuras tos iecēlušas. Veicot novērojumus, viņi ievēro kuģa paražas un noteikumus.

4. Zinātniskajiem novērotājiem ir jāpārzina zivju savākšanas un zinātniskās pētniecības darbības, kas jānovēro, Konvencijas noteikumi un saskaņā ar to noteiktie pasākumi, kā arī jābūt pietiekami sagatavotiem, lai spētu kompetenti veikt savus pienākumus. Viņiem turklāt jāspēj sazināties to kuģu karoga valsts valodā, uz kuriem viņi strādā.

5. Zinātniskajiem novērotājiem jābūt dalībvalsts izdotam dokumentam, ar kuru viņi iecelti amatā ar CCAMLR saskaņotā veidā, kurā norādīts, ka viņi ir CCAMLR zinātniskie novērotāji.

6. Zinātniskie novērotāji ar nozīmētājas dalībvalsts starpniecību vēlākais mēnesi pēc novērošanas perioda beigām vai pēc atgriešanās izcelsmes zemē iesniedz CCAMLR ziņojumu par katru novērošanas apmeklējumu, kas īstenots, izmantojot novērošanas formātus, kurus apstiprinājusi CCAMLR zinātniskā komiteja. Vienu eksemplāru iesniedz attiecīgā kuģa karoga valstij un Komisijai.

7. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto kārtību.

16. pants

Kārtība, kādā novērotājus izvieto uz kuģiem

1. Zinātnisko novērotāju izvietošana uz Kopienas zvejas kuģiem, kuri zvejo vai veic zinātniski pētnieciskas darbības, notiek saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem, kas šai nolūkā noslēgti ar kādu CCAMLR locekli.

2. Divpusējie nolīgumi, kas minēti 1. punktā, balstās uz šādiem principiem:

a) zinātniskajiem novērotājiem piešķir kuģa darbinieka statusu, kamēr viņi atrodas uz kuģa. Izmitināšana un ēdināšana, ar ko nodrošina uz kuģa esošos novērotājus, atbilst šim statusam;

b) karoga dalībvalsts nodrošina, ka zem tās karoga peldoša kuģa darbinieki sniedz zinātniskajiem novērotājiem jebkādu darba pienākumu izpildei vajadzīgu atbalstu. Cita starpā, zinātniskie novērotāji var brīvi piekļūt kuģa datiem un darbībām, lai spētu pildīt savus pienākumus tā, kā to prasa CCAMLR;

c) karoga dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu zinātnisko novērotāju drošību un labklājību, kamēr viņi veic pienākumus uz kuģa, kas peld zem tās karoga, kā arī lai nodrošinātu viņiem medicīnisko aprūpi un garantētu viņiem brīvību un cilvēka cieņu;

d) veic pasākumus, lai ļautu zinātniskajiem novērotājiem noraidīt un saņemt ziņojumus ar kuģa sakaru līdzekļiem, izmantojot operatora atbalstu. Visas samērīgās izmaksas, kas rodas, veicot šādus paziņojumus, parasti sedz CCAMLR loceklis, kas nozīmējis zinātniskos novērotājus (še turpmāk "nozīmētāja valsts");

e) veic pasākumus, kas saistīti ar zinātnisko novērotāju pārvadāšanu un nokļūšanu uz kuģi, lai mazinātu iejaukšanos savākšanas un pētnieciskajās darbībās;

f) zinātniskie novērotāji attiecīgajiem kapteiņiem iesniedz savu ziņojumu kopiju, ja viņi to vēlas;

g) nozīmētāja valsts nodrošina, ka zinātniskajiem novērotājiem ir apdrošināšana, kas apmierina attiecīgos CCAMLR locekļus;

h) nozīmētājas valstis atbild par zinātnisko novērotāju pārvadāšanu uz iekāpšanas vietu un no tās;

i) izņemot gadījumus, kuros pastāv citas vienošanās, drēbes, algu un citas maksas zinātniskajiem novērotājiem parasti sedz nozīmētāja valsts, bet izmitināšanu un ēdināšanu sedz uzņēmēja valsts.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto kārtību.

17. pants

Informācijas ziņojumi

1. Dalībvalstis, kas ir nozīmējušas zinātniskos novērotājus, iesniedz CCAMLR sīkas ziņas par novērošanas programmām cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā pēc divpusējā līguma noslēgšanas, kas minēts 11. pantā. Par katru zinātnisko novērotāju ir jānodrošina šāda informācija:

a) līguma noslēgšanas datums;

b) kuģa, uz kura ir novērotāji, nosaukums un valsts;

c) dalībvalsts, kas ir atbildīga par novērotāju nozīmēšanu;

d) zvejas apgabals (CCAMLR statistikas apgabals, apakšapgabals, daļa);

e) novērotāju savākto datu veids, kas iesniegts CCAMLR sekretariātam (piezveja, mērķsugas, bioloģiskie dati utt.);

f) novērošanas programmas plānotais sākuma un beigu datums; un

g) plānotais novērotāju atgriešanās datums izcelsmes valstī.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto kārtību.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Pielikumu grozījumi

Regulas I līdz VII pielikumu var grozīt, lai piemērotu Kopienai saistošos saglabāšanas pasākumus saskaņā ar 20. panta 3. punktā izklāstīto procedūru.

19. pants

Īstenošana

Šīs regulas 7., 8., 9., 11., 12., 14., 15., 16. un 17. panta īstenošanai vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto procedūru.

20. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota saskaņā ar 30. pantu Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku [7].

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 22. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Walsh

[1] Atzinums sniegts 2003. gada 16. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts)

[2] OV L 252, 5.9.1981., 26. lpp.

[3] OV L 379, 31.12.1990., 45. lpp.

[4] OV L 6, 10.1.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2742/1999 (OV L 341, 31.12.1999., 1. lpp.).

[5] OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.

[6] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[7] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

TĪKLA ACU MINIMĀLAIS IZMĒRS 4. PANTA 1. PUNKTA NOZĪMĒ

Sugas | Tīkla veids | Minimālais tīkla acu izmērs |

Notothenia rossii | Traļi, bugurvadi un līdzīgi tīkli | 120 mm |

Dissostichus eleginoides | Traļi, bugurvadi un līdzīgi tīkli | 120 mm |

Goibionotothen gibberifrons | Traļi, bugurvadi un līdzīgi tīkli | 80 mm |

Notothenia kempi | Traļi, bugurvadi un līdzīgi tīkli | 80 mm |

Lepidonotothen squamifrons | Traļi, bugurvadi un līdzīgi tīkli | 80 mm |

Champsocephalus gunnari | Traļi, bugurvadi un līdzīgi tīkli | 90 mm |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

NOTEIKUMI, PĒC KURIEM NOSAKA TĪKLA ACU MINIMĀLO IZMĒRU 5. PANTA NOZĪMĒ

A. Mērierīču apraksts

1. Mērierīces, kuras izmanto tīkla acu izmēru noteikšanai, ir 2 mm biezas plātnes, kas ir ilglaicīgas un ir izgatavotas no izturīga materiāla. Tām ir vai nu paralēli izvietotas malas, kas ar starpā esošu konusveida skaldņu palīdzību ir savienotas ar vienu līdz astoņiem konusiem katrā pusē, vai tikai konusveidīgas skaldnes, kas ir savienotas ar iepriekšminētajiem konusiem. Pie visšaurākā gala tām ir atvērums.

2. Katras mērierīces priekšpusē platums milimetros ir atzīmēts gan uz paralēli novietotās daļas, ja tāda ir, gan uz konusveidīgās daļas. Pēdējā gadījumā platums ir iezīmēts ik pēc 1 mm, un tas ir norādīts pēc noteiktiem intervāliem.

B. Mērierīces izmantošana

1. Tīklu izstiepj gareniski pa diagonāli acīm.

2. Mērierīci, kas minēta A punktā, ar tās visšaurāko galu ievieto acs atverē perpendikulāri tīkla plaknei.

3. Mērierīci ievieto acī vai nu ar rokām, vai izmantojot atsvariņu vai dinamometru, kamēr tā apstājas pie konusveidīgajām skaldnēm acs pretestības dēļ.

C. Mērāmo acu izvēle

1. Par mērāmām acīm ņem 20 secīgi izvietotas acis tīkla gareniskās ass virzienā.

2. Nav jāmēra acis, kas atrodas tuvāk par 50 cm no caurauklojuma, virvēm vai āmja. Šo attālumu mēra perpendikulāri šuvēm, trosēm vai galvenajai stropei, kad tīkls ir izstiepts mērīšanas virzienā. Nemēra acis, uz kurām ir ielāpi, kuras ir saplēstas, vai pie kurām ir kādi stiprinājumi.

3. Atkāpjoties no 1. apakšpunkta, nav jāmēra secīgi izvietotas acis, ja piemēro 1. apakšpunkta nosacījumus.

4. Mēra vienīgi slapjus un nesasalušus tīklus.

D. Katras tīkla acs mērīšana

Katras acs izmērs ir vienāds ar mērierīces platumu vietā, kur mērierīce apstājas, kad to izmanto tā, kā norādīts B punktā.

E. Tīkla acs izmēra noteikšana

Tīkla acs izmērs ir saskaņā ar C un D punktu izvēlēto un izmērīto acu mērījumu rezultātu kopējā skaita vidējais aritmētiskais, kas izteikts milimetros, noapaļojot līdz milimetram uz augšu.

Kopējais mērāmo acu skaits ir norādīts F punktā.

F. Pārbaudes procedūru secība

1. Inspektors mēra 20 acis, kas izvēlētas saskaņā ar C punktu, mērierīci ievietojot ar roku, bez atsvariņa vai dinamometra.

Tīkla acu lielumu nosaka saskaņā ar E punktu.

Ja, aprēķinot acu izmēru, izrādās, ka to lielums neatbilst spēkā esošajām normām, izmēra papildus divas 20 acu sērijas, kas ir izvēlētas saskaņā ar C punktu.

Tad saskaņā ar E punktu acu izmēru pārrēķina, ņemot vērā 60 acis, kas jau ir izmērītas. Ciktāl tas nav pretrunā ar 2. punktu, šis ir tīkla acu lielums.

2. Ja kuģa kapteinis apstrīd saskaņā ar 1. apakšpunktu noteikto acu izmēru, šo mērījumu neņem vērā, nosakot acu izmēru un tīklu pārmēra, lietojot mērierīcei piestiprinātu dinamometru vai atsvariņu; inspektors pēc saviem ieskatiem izvēlas atsvariņu vai dinamometru. Atsvariņu piestiprina pie mērierīces šaurākajā galā esošās atveres, izmantojot āķi. Dinamometru var piestiprināt pie mērierīces šaurākajā galā esošās atveres vai pie mērierīces platākā gala. Attiecīgā valsts iestāde sertificē atsvariņa vai dinamometra precizitāti.

Tīkliem, kuru acu izmērs, ko nosaka saskaņā ar 1. apakšpunktu, nepārsniedz 35 mm, pieliek 19,61 ņūtonu lielu spēku (ekvivalents divu kilogramu masai), citiem tīkliem pieliek 49,03 ņūtonu lielu spēku (ekvivalents piecu kilogramu masai).

Lai saskaņā ar E punktu noteiktu acu lielumu, izmantojot atsvariņu vai dinamometru, mēra tikai 20 acis.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

SĪKS 8. PANTA 5. PUNKTĀ MINĒTĀS KAREKĻU VIRKNES UN TĀS PIEKĀRŠANAS METODES APRAKSTS

1. Karekļu virkni piekar pie kuģa pakaļgala apmēram 4,5 m virs ūdens tā, lai virkne atrodas tieši virs vietas, kur ēsma iekrīt ūdenī.

2. Karekļu virknes diametrs ir apmēram 3 mm, minimālais garums 150 m un tās galā ir ierīce, kas to nostiepj tā, ka virkne pat sānvējā pamatā plīvo taisni aiz kuģa.

3. Sākot no stiprinājuma vietas pie kuģa, ar 5 m atstarpēm būtu jāpiestiprina pieci atzarojuma karekļi, kas katrs sastāv no divām auklām apmēram 3 mm diametrā. Karekļu garums ir apmēram no 3,50 m (tuvākais pie kuģa) līdz 1,25 m (piektais kareklis). Pēc karekļu virknes izvietošanas atzarojuma karekļi sasniedz jūras virsma un, kuģim šūpojoties, periodiski iegrimst. Karekļu virknē būtu jāievieto grozekļi stiprinājuma vietā, pirms un pēc katra atzarojuma karekļa piestiprināšanas vietas un tieši pirms jebkura atsvara karekļu virknes galā. Grozeklis būtu jāievieto arī katra atzarojuma karekļa stiprinājuma vietā pie karekļu virknes.

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

EKSPERIMENTĀLS PROTOKOLS ĀĶU JEDU IELIKŠANAI, KAS MINĒTAS 8. PANTA 7. PUNKTĀ

A PROTOKOLS

A1. Kuģis zinātniskā novērotāja uzraudzībā:

a) ieliek vismaz piecas āķu jedas vismaz ar četriem laika pašrakstītājaparātiem (TDR) uz katras jedas;

b) izlases veidā novieto TDR uz āķa jedas iemetumu iekšienē un starp tiem;

c) aprēķina individuālo grimšanas ātrumu katram TDR, atgriežoties pie kuģa ja:

i) grimšanas ātrumu mēra kā vidējo laiku, ko ņem vērā, iegremdējot no virsmas (0 m) līdz 15 m, un

ii) šis grimšanas ātrums ir vismaz 0,3/s;

d) ja minimālais grimšanas ātrums (0,3 m/s) netiek sasniegts visos 20 paraugu ņemšanas punktos, testu atkārto tikmēr, kamēr kopā tiek reģistrēti 20 testi ar minimālo grimšanas ātrumu 0,3 m/s, un

e) visām iekārtām un zvejas rīkiem, ko izmanto testos, jābūt tādiem pašiem, kā tiem, kurus izmanto Konvencijas rajona daļā.

A2. Zvejas laikā CCAMLR zinātniskais novērotājs nepārtraukti novēro āķu jedu grimšanu, lai kuģim nevajadzētu piemērot naktī veiktās ielikšanas prasības. Kuģis sadarbojas ar CCAMLR novērotāju, kurš

a) cenšas TDR novietot uz katras āķu jedas, kas ielikta viņa maiņas laikā;

b) reizi septiņās dienās visus pieejamos TDR novieto vienas āķu jedas, lai gar āķu jedu noteiktu visas grimšanas ātruma atšķirības;

c) izlases veidā novieto TDR uz āķa jedas iemetumu iekšienē un starp tiem;

d) aprēķina atsevišķu grimšanas ātrumu katram TDR, atgriežoties pie kuģa, un

e) grimšanas ātrumu mēra kā vidējo laiku, ko ņem vērā, iegremdējot no virsmas (0 m) līdz 15 m.

A3. Kuģis

a) nodrošina, lai grimšanas ātrums būtu vismaz 0,3/s;

b) katru dienu ziņo atbildīgajam par zveju; un

c) nodrošina, lai āķu jedu grimšanas eksperimentos savāktie dati tiktu reģistrēti apstiprinātā formātā un sezonas beigās tiktu iesniegti atbildīgajam par zveju.

B PROTOKOLS

B1. Kuģis zinātniskā novērotāja uzraudzībā:

a) ieliek vismaz piecas maksimālā garuma āķu jedas, ko izmanto Konvencijas rajona daļā, veicot vismaz četrus pudeļu kontroltestus (skatīt B5. līdz B9. punktu) āķu jedas vidējā trešdaļā;

b) izlases veidā novieto kontroltesta pudeles uz āķa jedas iemetumu iekšienē un starp tiem, ievērojot, ka visi testi jāveic pusceļā starp atsvariem;

c) aprēķina individuālo āķu jedas grimšanas ātrumu katrā pudeļu kontroltestā, ja to mēra kā laiku, ko ņem vērā, āķu jedu iegremdējot no virsmas (0 m) līdz 10 m;

d) šis grimšanas ātrums ir vismaz 0,3/s;

e) ja minimālais grimšanas ātrums (0,3 m/s) netiek sasniegts visos 20 paraugu ņemšanas punktos (četri testi piecām āķu jedām), testu atkārto tikmēr, kamēr kopā tiek reģistrēti 20 testi ar minimālo grimšanas ātrumu 0,3 m/s, un

f) visām iekārtām un zvejas rīkiem, ko izmanto testos, jābūt ar tādām pašām specifikācijām, kā tiem, kurus izmanto Konvencijas rajona daļā.

B2. Zvejas laikā CCAMLR zinātniskais novērotājs nepārtraukti novēro āķu jedu grimšanu, lai uz kuģi attiektos 7. panta 8. punktā minētais atbrīvojums. Kuģis sadarbojas ar CCAMLR novērotāju, kurš

a) veic pudeļu kontroltestu uz katras āķu jedas, kas ielikta viņa maiņā, raugoties, lai tests tiktu veikts āķu jedas vidējā trešdaļā;

b) reizi septiņās dienās vismaz četras kontroltesta pudeles novieto uz vienas āķu jedas, lai gar āķu jedu noteiktu visas grimšanas ātruma atšķirības;

c) izlases veidā novieto kontroltesta pudeles uz āķa jedas iemetumu iekšienē un starp tiem, raugoties, lai visas pudeles būtu pievienotas pusceļā starp atsvariem;

d) aprēķina individuālo āķu jedas grimšanas ātrumu katrai kontroltesta pudelei, un

e) āķu jedas grimšanas ātrumu mēra kā laiku, ko ņem vērā, to iegremdējot no virsmas (0 m) līdz 10 m.

B3. Kuģis, tā darbībai piemērojot šo atbrīvojumu:

a) nodrošina, lai visas āķu jedas tiktu svērtas, vienmēr nodrošinot minimālo āķu jedas grimšanas ātrumu 0,3 m/s;

b) katru dienu savas valsts aģentūrai ziņo par minētā mērķa sasniegšanu, un

c) nodrošina, lai āķu jedu grimšanas testos eksperimentos savāktie dati tiktu reģistrēti apstiprinātā formātā un sezonas beigās tiktu iesniegti attiecīgajai valsts aģentūrai.

B4. Pudeļu kontroltests jāveic atbilstoši turpmāk izklāstītajam.

Pudeļu iemetums

B5. 10 m 2 mm daudzpavedienu āķu jedu pavadiņu auklu vai tamlīdzīgu auklu droši nostiprina pie 750 ml plastmasas pudeles kakla [1] (flotācija apmēram 0,7 kg), otrā pusē piestiprinot āķu jedas saspraudi. Garumu mēra no stiprinājuma punkta (saspraudes gala) līdz pudeles kaklam, un reizi dažās dienās novērotājam tas ir jāpārbauda.

B6. Ap pudeli ir jāapsien atstarojoša pašlīmējošā lente, lai to naktī varētu novērot. Pudelē jāievieto ūdensizturīga papīra gabaliņš ar unikālu identifikācijas numuru, kas ir pietiekami liels, lai dažu metru attālumā to varētu nolasīt.

Tests

B7. No pudeles izlej ūdeni, aizbāzni atstāj vaļā un ap pudeles korpusu apsien auklu iemešanai. Ar auklu apsieto pudeli piestiprina āķu jedai [2] pusē starp atsvariem (stiprinājuma punkts).

B8. Novērotājs reģistrē laiku, kādā piestiprinājuma punkts skar ūdeni, kā t1 sekundēs [3]. Laiku, kad pudeli novēro, līdz tā ir pilnībā ir ievilkta, reģistrē kā t2 sekundēs. Testa rezultātu aprēķina šādi:

āķu jedas iegrimšanas ātrums = 10/(t2 - t1).

B9. Rezultātam jābūt 0,3 m/s vai vairāk. Šie dati jāieraksta vietā, kas paredzēta elektroniskajā zvejas žurnālā.

[1] Ir vajadzīga plastmasas ūdens pudele, kurai uz aizbāžņa ir cieta plastmasas skrūve. Pudeles aizbāzni atstāj atvērtu, lai pudele pēc ievilkšanas ūdenī piepildītos ar ūdeni. Tādējādi plastmasas pudele ūdens spiediena rezultātā netiek saspiesta un to var izmantot vēlreiz.

[2] Uz automātiskām āķu jedām piestiprina pamatnei. Spānijas āķu jedu sistēmā piestiprina āķa līnijai.

[3] Tālskatis atvieglos skatīšanos, jo īpaši sliktos laika apstākļos.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEZVEJU ZVEJNIECĪBĀ, KO VEIC KONVENCIJAS RAJONA DAĻĀ

A. Regulēta zvejniecība

1. Ja Dissostichus eleginoides specializētās zvejas laikā 48.3. FAO statistikas apakšapgabalā jebkuras sugas piezveja jebkurā vienā iemetienā ir viena tonna vai vairāk, tad zvejas kuģis pārvietojas uz citu zvejas vietu, kas atrodas vismaz piecas jūras jūdzes tālāk. Zvejas kuģis nedrīkst atgriezties zvejot tuvāk kā piecas jūras jūdzes no vietas, kur vismaz piecas dienas piezveja pārsniedza vienu tonnu.

2. Ja Champsocephalus gunnari specializētās zvejas laikā 48.3. FAO statistikas apakšapgabalā jebkurā vienā iemetienā šādu sugu piezveja: Chaenocephalus aceratus, Gobionotothen gibberifrons, Lepidonotothen squamifrons, Notothenia rossii vai Pseudochaenichthys georgianus

a) pēc svara pārsniedz 100 kg un piecus procentus no kopējās visu zivju nozvejas,

vai arī

b) ir divas tonnas vai vairāk, tad

zvejas kuģis pārvietojas uz citu vietu vismaz piecu jūras jūdžu attālumā. Tas nedrīkst atgriezties zvejot tuvāk kā piecas jūras jūdzes no vietas, kur vismaz piecas dienas augšminēto sugu piezveja pārsniedza piecus procentus.

3. Ja Dissostichus eleginoides vai Champsocephalus gunnari specializētās zvejas laikā 58.5.2. FAO statistikas rajonā Channichthys rhinoceratus, Lepidonotothen squamifrons, Macrourus spp. vai raju dzimtas zivju piezveja jebkurā vienā iemetienā ir divas tonnas vai vairāk, tad zvejas kuģis nezvejo, izmantojot zvejas metodi jebkurā vietā piecu jūras jūdžu attāluma no vietas, kur vismaz piecas dienas augšminēto sugu piezveja pārsniedza divas tonnas.

Ja iepriekš minētās zvejniecības gaitā jebkuru citu sugu piezveja vienā iemetienā, kurai saskaņā ar Kopienas noteikumiem piemēro limitus, ir viena tonna vai vairāk, tad zvejas kuģis nezvejo, izmantojot zvejas metodi jebkurā vietā piecu jūras jūdžu attāluma no vietas, kur vismaz piecas dienas augšminēto sugu piezveja pārsniedza vienu tonnu.

4. Ja Electrona carlsbergi specializētās zvejas laikā 48.3. FAO statistikas apakšapgabalā tās sugas piezveja vienā iemetienā, kas nav zvejojamā suga:

a) pēc svara pārsniedz 100 kg un piecus procentus no kopējās visu zivju nozvejas,

vai arī

b) ir divas tonnas vai vairāk, tad

zvejas kuģis pārvietojas uz citu vietu vismaz piecu jūras jūdžu attālumā. Tas nedrīkst atgriezties zvejot tuvāk kā piecas jūras jūdzes no vietas, kur vismaz piecas dienas sugu piezveja, kas nav zvejojamās sugas, pārsniedza piecus procentus.

5. Vietu, kur piezveja pārsniedz 1. līdz 4. punktā minētos daudzumus, definē kā ceļu, pa kuru brauc zvejas kuģis, no punkta, kur zvejas rīkus izmet pirmo reizi, līdz punktam, kur tie ievilkti atpakaļ zvejas kuģī.

B. Jauna un pētnieciska rakstura zvejniecība

1. Ja vienas sugas piezveja vienā iemetienā ir vienāda vai lielāka par vienu tonnu, tad zvejas kuģis pārvietojas uz citu vietu vismaz piecas jūras jūdzes tālāk. Zvejas kuģis nedrīkst atgriezties zvejot tuvāk kā piecas jūras jūdzes no vietas, kur vismaz piecas dienas piezveja pārsniedza vienu tonnu. Vietu, kur piezveja pārsniedza vienu tonnu, definē kā ceļu, pa kuru brauc zvejas kuģis, no punkta, kur zvejas rīkus izmet pirmo reizi, līdz punktam, kur tie ievilkti atpakaļ zvejas kuģī.

2. Šā panta 1. punktā:

a) piezveju veido jebkuras sugas zveja, izņemot zvejojamā sugu;

b) Gan Macrourus spp., gan raju dzimtas zivis katru uzskata par atsevišķu sugu.

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

CHAMPSOCEPHALUS GUNNARI KONTROLES TRALĒJUMI ZVEJNIECĪBĀ 48.3. FAO STATISTIKAS APAKŠAPGABALĀ NĀRSTA SEZONAS LAIKĀ

1. Šegrokas/Blekrokas rajonā veic divpadsmit kontroles tralējumus. Tos sadala pa četriem sektoriem, kā norādīts 1. zīm.: pa četriem ZR un DA sektoros, un pa diviem ZA un GRD sektoros. Vēl četrus kontroles tralējumus veic Dienviddžordžijas ziemeļrietumu šelfā ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 300 m, kā parādīts 1. zīm.

2. Katrs kontroles tralējums jāveic vismaz piecu jūras jūdžu attālumā no visiem pārējiem. Stacijas paredzēts novietot tā, lai abi rajoni būtu vienādi aptverti, lai nodrošinātu informāciju par Champsocephalus gunnari garumu, dzimumu, gatavību un svaru.

3. Ja zivju koncentrācija tiek konstatēta pa ceļam uz Dienviddžordžiju, tās jāzvejo papildus kontroles tralējumu veikšanai.

4. Kontroles tralējumu ilgumam jābūt vismaz 30 minūtes ar tīklu zvejas dziļumā. Dienā tīklam jāatrodas tuvu dibenam.

5. Starptautiskais zinātniskais novērotājs paraugus no visu kontroles tralējumu zvejas ņem uz klāja. Paraugos jābūt vismaz 100 zivīm, kas paņemtas, izmantojot standartveida izlases paraugu ņemšanas metodes. Visām paraugā esošajām zivīm ir jāpārbauda garums, dzimums un jānosaka gatavība, kā arī, ja iespējams, svars. Ja zveja ir liela un ja laiks to atļauj, ir jāpārbauda lielāks skaits zivju.

+++++ TIFF +++++

attēls:20 pētnieciska rakstura zvejas iemetienu sadale attiecībā uz Champsocephalus gunnari Šegrokā (12) un Dienviddžordžijā (8) no 1. marta līdz 31. maijam. Iemetienu vietas ap Šegroku un Dienviddžordžiju (zvaigznītes) ir norādītas.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

FUNKCIJAS UN UZDEVUMI UZ KUĢA KLĀJA ZINĀTNISKAJIEM NOVĒROTĀJIEM, KURI IESAISTĪTI ZINĀTNISKAJĀ PĒTNIECĪBĀ VAI JŪRAS DZĪVO RESURSU SAVĀKŠANĀ 15. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTAJĀ KONVENCIJAS RAJONĀ

A. To zinātnisko novērotāju uzdevums uz kuģa klāja, kuri ir iesaistīti zinātniskajā pētniecībā vai jūras dzīvo resursu savākšanā, ir novērot un ziņot par zvejas darbību Konvencijas rajonā, paturot prātā Konvencijas mērķus un principus.

B. Veicot šo uzdevumu, zinātniskie novērotāji apņemas veikt šādus uzdevumus, izmantojot CCAMLR Zinātniskās komitejas apstiprinātos novērošanas formātus:

a) reģistrē sīku informāciju par kuģa darbību (piemēram, laika sadali starp meklēšanu, zvejošanu, pārbraukšanu, utt., kā arī sīkas ziņas par iemetieniem);

b) ņem zvejas paraugus bioloģisko rādītāju noteikšanai;

c) reģistrē bioloģiskos datus pa nozvejotajām sugām;

d) reģistrē piezveju, to daudzumu un citus bioloģiskos datus;

e) reģistrē jūras putnu un zīdītāju sapīšanos vai nejaušu bojāeju;

f) reģistrē procedūru, ar kuru nosaka paziņoto zvejas svaru, un savāc sīkas ziņas attiecībā uz pārrēķina koeficientu starp dzīvsvaru un galaproduktu, ja zveju reģistrē, balstoties uz apstrādātā produkta svaru;

g) sagatavo novērošanas ziņojumus, izmantojot Zinātniskās komitejas apstiprinātos novērošanas formātus, un iesniedz tos attiecīgajām iestādēm;

h) ziņojumu kopijas iesniedz kuģu kapteiņiem;

i) ja tas tiek pieprasīts, tad palīdz kuģa kapteinim reģistrēt un ziņot par zveju;

j) veic citus uzdevumus, par ko piemērojamās divpusējās vienošanās attiecīgās puses nolemj, savstarpēji vienojoties;

k) vāc un ziņo par faktiem par zvejas kuģu novērošanu Konvencijas rajonā, tostarp kuģu tipa identifikāciju, atrašanās vietu un darbību; un

l) vāc informāciju par zvejas kuģu zvejas rīku nozaudēšanu un atkritumu apglabāšanu jūrā.

--------------------------------------------------