17.7.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/17

---

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2004/551/KĀDP

(2004. gada 12. jūlijs)

par Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnijā Salonikos uzdeva “Padomes attiecīgajām struktūrām 2004. gadā veikt vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu starpvaldību aģentūru aizsardzības potenciālo iespēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma jomā”.

(2)	Eiropas Drošības stratēģijā, ko ir apstiprinājusi Eiropadome, aizsardzības aģentūras izveide ir atzīta kā nozīmīgs solis elastīgāku un efektīvāku Eiropas militāro resursu attīstībā.

(3)

Eiropas Aizsardzības aģentūrai (turpmāk “aģentūra”), kurai ir jābūt Padomes pakļautībā un atvērtai visu dalībvalstu dalībai, būs mērķis attīstīt aizsardzības potenciālās iespējas krīžu pārvarēšanas jomā, veicināt un sekmēt Eiropas sadarbību attiecībā uz bruņojumu, stiprināt Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnisko pamatu (DTIB) un izveidot konkurētspējīgu Eiropas aizsardzības iekārtu tirgu, kā arī, vajadzības gadījumā saistībā ar Kopienas pētniecības pasākumiem, veicināt tādu pētniecību, kas ir vērsta uz vadošās lomas ieņemšanu to stratēģisku tehnoloģiju izveidē, kuras saistītas ar turpmākām aizsardzības un drošības potenciālajām iespējām, tādējādi stiprinot Eiropas rūpniecisko potenciālu šajā nozarē.

(4)	Būtu jāierosina attiecīga politika un stratēģijas, vajadzības gadījumā apspriežoties ar Komisiju un rūpniecības pārstāvjiem, lai līdzsvaroti attīstītu Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (DTIB), ievērojot dalībvalstu rūpniecības iespējas.

(5)	Aģentūras izveidei būtu jāpalīdz īstenot Kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), jo īpaši Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP).

(6)	Šāda aģentūra ir paredzēta arī Eiropas Konstitūcijas līguma projektā.

(7)	Aģentūras struktūrai jābūt tādai, lai tā varētu reaģēt uz Eiropas Savienības un tās dalībvalstu prasībām un, ja nepieciešams, izpildīt savus uzdevumus, cieši sadarboties ar trešām valstīm, organizācijām un vienībām.

(8)

Aģentūrai būtu jāizveido ciešas darba attiecības ar jau esošiem veidojumiem, grupējumiem un organizācijām, kā, piemēram, Nodoma protokols (LoI), Kopīgas sadarbības organizācija bruņojuma jautājumos (OCCAR), Rietumeiropas bruņojuma grupa (WEAG), Rietumeiropas bruņojuma organizācija (WEAO), lai vajadzības gadījumā pārņemtu vai iekļautu attiecīgus principus un praksi.

(9)	Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 26. pantu Ģenerālsekretāram/Augstajam pārstāvim (ĢS/AP) vajadzētu būt vienai no galvenajām lomām aģentūrā un būtu jānodrošina nozīmīga saikne starp aģentūru un Padomi.

(10)	Padome, veicot politisku uzraudzību un veidojot politiku, būtu jādod norādes aģentūrai.

(11)	Pieņemot lēmumus vai norādes attiecībā uz aģentūras darbību, Padomei vajadzētu tikties aizsardzības ministru sastāvā.

(12)	Jebkuras Padomes pieņemtas norādes vai lēmumus, kas attiecas uz aģentūras darbību, sagatavo saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 207. pantu.

(13)	Padomes darba sagatavošanas struktūru un padomdevējstruktūru kompetence, jo īpaši Pastāvīgo pārstāvju komitejas kompetence saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 207. pantu, Politikas un drošības komitejas (PDK) un EU Militārās komitejas (ESMK) kompetence, paliek neskartas.

(14)	Sagatavojot Padomes lēmumus, kas attiecas uz aģentūru, valstu bruņoto spēku vadītājiem (NAD) veidā, ko vēl jānosaka, būtu jāsaņem ziņojumi un jādod ieguldījums to kompetencē esošu jautājumu risināšanā.

(15)	Aģentūrai vajadzētu būt tādam juridiskas personas statusam, lai tā varētu veikt savus uzdevumus un sasniegt savus mērķus, vienlaikus saglabājot ciešu saikni ar Padomi un pilnībā ievērojot Eiropas Savienības un tās iestāžu atbildības sfēras.

(16)

Būtu jānodrošina, ka aģentūras pārvaldītajos budžetos atsevišķos gadījumos var veikt iemaksas no Eiropas Savienības budžeta, lai segtu izmaksas, kas nav administratīvās izmaksas, pilnībā ievērojot noteikumus, procedūras un lēmumu pieņemšanas procesus, kas attiecas uz ES budžetu, tostarp LES 28. panta 3. punktu.

(17)	Lai gan Aģentūra ir atvērta visu dalībvalstu dalībai, tai būtu arī jānodrošina iespēja konkrētām dalībvalstu grupām izveidot ad hoc projektus vai programmas.

(18)	Aģentūrai vajadzētu būt lēmējiestādes pilnvarām, kas tai ļautu efektīvi veikt savus pienākumus, vienlaicīgi ievērojot iesaistīto dalībvalstu nacionālās drošības un aizsardzības politiku.

(19)	Aģentūrai būtu jāizpilda savu uzdevumu saskaņā ar LES 3. pantu un pilnībā ievērojot LES 47. pantu.

(20)	Aģentūrai būtu jādarbojas pilnīgā saskaņā ar ES drošības standartiem un noteikumiem.

(21)

Atbilstīgi 6. pantam Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Eiropas Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Tādēļ Dānija nav piedalījusies šīs vienotās rīcības izstrādē un pieņemšanā un tā tai nav saistoša,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

I NODAĻA

AĢENTŪRAS IZVEIDE, UZDEVUMS UN PIENĀKUMI

1. pants

Izveide

1.   Ar šo tiek izveidota aģentūra aizsardzības potenciālo iespēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma jomā (Eiropas Aizsardzības aģentūra), še turpmāk “aģentūra”.

2.   Aģentūra darbojas Padomes pakļautībā, atbalstot KĀDP un EDAP, vienotā Eiropas Savienības iestāžu sistēmā un, neskarot ES iestāžu un Padomes struktūru atbildību. Aģentūras uzdevums neskar Eiropas Kopienas kompetenci, tādējādi pilnībā ievērojot LES 47. pantu.

3.   Aģentūra ir atvērta to visu ES dalībvalstu dalībai, kurām šī vienotā rīcība ir saistoša. Jebkura dalībvalsts, kas vēlas tūlīt iesaistīties aģentūras darbā, par savu nodomu paziņo Padomei un informē ĢS/AP šīs vienotās rīcības pieņemšanas laikā.

4.   Jebkura dalībvalsts, kas vēlas iesaistīties aģentūras darbā pēc šīs vienotās rīcības pieņemšanas vai kas vēlas no aģentūras izstāties, paziņo par savu nodomu Padomei un informē ĢS/AP. Visus vajadzīgos šādas iesaistīšanās vai izstāšanās tehniskos un finanšu noteikumus nosaka valde.

5.   Aģentūras mītne atrodas Briselē.

2. pants

Uzdevums

1.   Aģentūras uzdevums ir atbalstīt Padomes un dalībvalstu centienus uzlabot ES aizsardzības potenciālās iespējas krīzes pārvarēšanas jomā un atbalstīt EDAP, kāda tā ir šobrīd un attīstīsies turpmāk.

2.   Aģentūras uzdevums neskar dalībvalstu kompetenci aizsardzības jautājumos.

3. pants

Definīcijas

Šajā vienotajā rīcībā:

—	“iesaistītās dalībvalstis” ir tās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas darbojas aģentūrā,

—	“dalībvalstis, kas dod ieguldījumu” ir Eiropas Savienības dalībvalstis, kas dod ieguldījumu kādā konkrētā projektā vai programmā.

4. pants

Politiskā uzraudzība un ziņošanas kārtība

1.   Aģentūra darbojas ar Padomes pilnvarojumu un tās politiskajā uzraudzībā, regulāri sniedzot tai ziņojumus un regulāri saņemot no tās pamatnostādnes.

2.   Aģentūra regulāri ziņo Padomei par savām darbībām un konkrēti:

a)	katru gadu maijā iesniedz Padomei ziņojumu par aģentūras pasākumiem iepriekšējā un kārtējā gada laikā;

b)	katru gadu novembrī iesniedz Padomei ziņojumu par aģentūras pasākumiem kārtējā gada laikā un informē par aģentūras nākamā gada darba programmas un budžetu projekta elementiem.

Aģentūra laikus informē Padomi par būtiskiem jautājumiem, kas iesniedzami valdei lēmumu pieņemšanai.

3.   Padome ar vienprātīgu lēmumu un, apspriedusies ar PDK vai citu attiecīgu kompetentu Padomes struktūru, reizi gadā nāk klajā ar norādījumiem attiecībā uz aģentūras darbu, jo īpaši uz tās darba programmu. Aģentūras darba programmu sastāda saskaņā ar šiem norādījumiem.

4.   Reizi trīs gados Padome ar vienprātīgu lēmumu apstiprina aģentūras finanšu plānu nākamiem trim gadiem. Šis finanšu plāns nosaka saskaņotās prioritātes un juridiski saistošu maksimālo robežu. Pirmais finanšu plāns aptver laikposmu no 2006. līdz 2008. gadam.

5.   Aģentūra var sniegt ieteikumus Padomei un Komisijai, ja tas vajadzīgs tās uzdevuma īstenošanai.

5. pants

Funkcijas un pienākumi

1.   Pildot savas funkcijas un pienākumus, aģentūra respektē Eiropas Kopienas un ES iestāžu kompetenci.

2.   Aģentūras funkciju un uzdevumu izpilde neskar dalībvalstu kompetenci aizsardzības jautājumos.

3.   Aģentūra darbosies šādās galvenās jomās:

3.1.

Aizsardzības potenciālo iespēju attīstība krīžu pārvarēšanas jomā, jo īpaši: 3.1.1. sadarbībā ar kompetentām Padomes struktūrām un izmantojot Potenciālo iespēju attīstības mehānismu (CDM), nosakot prasības ES turpmākajām aizsardzības potenciālajām iespējām (tostarp gan militārajiem spēkiem, gan aprīkojumam) kvantitātes un kvalitātes aspektā; 3.1.2. koordinējot Eiropas Potenciālo iepēju rīcības plāna (ECAP) un jebkāda turpmāka plāna īstenošanu; 3.1.3. salīdzinājumā ar kritērijiem, par ko dalībvalstis vienosies, izpētot, nosakot un novērtējot dalībvalstu ar ECAP procesa starpniecību atvēlētās potenciālās iespējas, un izmantojot CDM; 3.1.4. veicinot un koordinējot militāro prasību saskaņošanu; 3.1.5. nosakot un ierosinot sadarbību operatīvā jomā; 3.1.6. nodrošinot novērtējumu finanšu prioritātēm, kas atvēlētas potenciālo iespēju attīstībai un iegādei.

3.2.

Veicināt un stiprināt Eiropas sadarbību bruņojuma jomā, jo īpaši: 3.2.1. veicinot un ierosinot jaunus daudzpusējus sadarbības projektus, lai nodrošinātu pašreizējas un nākotnē paredzamas ESDP potenciālo iespēju prasības; 3.2.2. koordinējot jau esošas programmas, ko īsteno dalībvalstis; 3.2.3. pēc dalībvalstu lūguma uzņemoties atbildību par konkrētu programmu vadību (izmantojot OCCAR vai citus atbilstīgus programmu vadības instrumentus); 3.2.4. veicinot rentablu un efektīvu valsts pasūtījumu, nosakot un izplatot labāko pieredzi.

3.3.

Veicinot DTIB stiprināšanu un veidojot starptautiskā vidē konkurētspējīgu Eiropas Aizsardzības aprīkojuma tirgu, un jo īpaši: 3.3.1. attīstot atbilstīgas politikas un stratēģijas, apspriežoties ar Komisiju un attiecīgās rūpniecības nozares pārstāvjiem; 3.3.2. panākot attiecīgu noteikumu un normu izstrādi un saskaņošanu ES mērogā (īpaši piemērojot Nodomu protokola pamatnolīgumā (LoI Framework Agreement) ietvertos attiecīgos noteikumus ES mērogā).

3.4.

Veicinot Eiropas Aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju (R&T) efektivitāti, jo īpaši: 3.4.1. veicinot, vajadzības gadījumā saistībā ar Kopienas pētniecības pasākumiem, tādu pētniecību, kas spētu apmierināt turpmāku aizsardzības un drošības potenciālo iespēju vajadzības, un tādējādi stiprināt Eiropas rūpniecisko un tehnisko potenciālu šajā jomā; 3.4.2. veicinot mērķtiecīgāku vienotu Eiropas aizsardzības R&T, izmantojot WEAG un WEAO pieredzi attiecīgos jautājumos; 3.4.3. koordinējot un plānojot vienotus pētniecības pasākumus; 3.4.4. sekmējot aizsardzību ar R&T pētījumu un projektu starpniecību; 3.4.5. pārraugot aizsardzības R&T līgumus; 3.4.6. strādājot sadarbībā ar Komisiju, lai sekmētu ar aizsardzības un civilo vai drošības jautājumiem saistīto pētniecības programmu savstarpēju papildināšanos un darbību saskaņotību.

6. pants

Juridiskas personas statuss

Aģentūrai ir juridiskas personas statuss, kas vajadzīgs tās funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai. Dalībvalstis nodrošina to, ka aģentūrai piešķir visplašāko tiesībspēju un rīcībspēju, ko saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Aģentūra var pirkt vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un būt par pusi tiesas prāvās. Aģentūrai ir tiesības slēgt līgumus ar privātām vienībām vai valsts iestādēm, vai organizācijām.

II NODAĻA

AĢENTŪRAS STRUKŪRA UN PERSONĀLS

7. pants

Aģentūras vadītājs

1.   Aģentūras vadītājs ir ĢS/AP KĀDP jautājumos.

2.   Aģentūras vadītājs ir atbildīgs par aģentūras vispārējo organizāciju un darbību. Viņš nodrošina to, ka izpilddirektors, kas sniedz viņam ziņojumus, īsteno Padomes sniegtās pamatnostādnes un valdes lēmumus.

3.   Aģentūras vadītājs sniedz Padomei aģentūras ziņojumus, kā noteikts 4. panta 2. punktā.

4.   Aģentūras vadītājs atbild par administratīvu pasākumu saskaņošanu ar trešām valstīm un citām organizācijām, grupējumiem vai vienībām saskaņā ar valdes sniegtajiem norādījumiem. Saskaņā ar valdes apstiprinātiem pasākumiem aģentūras vadītājs ir atbildīgs par pienācīgu darba attiecību nodibināšanu ar tiem.

8. pants

Valde

1.   Aģentūras lemējinstance ir valde, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras iesaistītās dalībvalsts, kas ir pilnvarots valdības vārdā uzņemties saistības, un viens Komisijas pārstāvis. Valde darbojas saskaņā ar Padomes sniegtajām pamatnostādnēm.

2.   Valdē sanāk iesaistīto dalībvalstu aizsardzības ministri vai to pārstāvji. Katru gadu Valde notur vismaz divas aizsardzības ministru sanāksmes.

3.   Aģentūras vadītājs sasauc un vada valdes sanāksmes. Aģentūras vadītājs sasauc sanāksmi viena mēneša laikā, ja kāda iesaistītā dalībvalsts to lūdz.

4.   Aģentūras vadītājs var deleģēt pilnvaras vadīt valdes sanāksmes aizsardzības ministru pārstāvju līmenī.

5.   Valde var sanākt īpašos sastāvos (piemēram, valstu aizsardzības pētniecības darbu vadītāji, valstu bruņoto spēku vadītāji, valstu aizsardzības plānotāji vai politikas vadītāji).

6.   Uz valdes sanāksmēm ierodas:

—	aģentūras izpilddirektors vai viņa pārstāvis,

—	EUMC priekšsēdētājs un ES prezidentvalsts Nacionālo bruņoto spēku vadītājs vai viņu pārstāvis.

7.   Kopīgas ieinteresētības jautājumos valde var nolemt uzaicināt:

—	NATO Ģenerālsekretāru,

—	vadītājus/priekšsēdētājus citiem pasākumiem, organizācijām vai grupējumiem, kuru darbība ir saistīta ar aģentūra darbību (piemēram, LoI, WEAG/WEAO, OCCAR),

—	vajadzības gadījumā citu trešo personu pārstāvjus.

9. pants

Valdes pienākumi un pilnvaras

1.   Saskaņā ar Padomes pamatnostādnēm, kas izklāstītas 4. panta 1. punktā, valde:

1.1.	apstiprina Padomei iesniedzamos ziņojumus;

1.2.	pamatojoties uz aģentūras vadītāja iesniegtu projektu un katru gadu vēlākais 31. decembrī, apstiprina aģentūras darba programmu nākamajam gadam;

1.3.	apstiprina aģentūras vispārējo budžetu, katru gadu ne vēlāk kā 31. decembrī, iekļaujoties Padomes noteiktajā aģentūras finanšu plānā;

1.4.	apstiprina aģentūras ad hoc projektu vai programmu izveidi saskaņā ar 20. pantu;

1.5.	ieceļ izpilddirektoru un viņa vietnieku;

1.6.	pieņem lēmumu, ka viena vai vairākas dalībvalstis saskaņā ar 17. pantu uztic aģentūrai konkrētu tās kompetencē esošo darbību administratīvo un finanšu pārvaldību;

1.7.	apstiprina jebkādus ieteikumus Padomei vai Komisijai;

1.8.	pieņem aģentūras reglamentu;

1.9.	var grozīt aģentūras vispārējā budžeta izpildes finanšu noteikumus;

1.10.

var grozīt noteikumus un normas, kas piemērojami attiecībā uz līgumdarbiniekiem un valstu norīkotiem ekspertiem;

1.11.

nosaka 1. panta 4. punktā minētos tehniskos un finanšu noteikumus attiecībā uz dalībvalstu dalību vai izstāšanos;

1.12.

pieņem norādījumus par aģentūras vadītāja veiktu administratīvu pasākumu saskaņošanu;

1.13.

apstiprina 23. panta 1. punktā izklāstītos ad hoc pasākumus;

1.14.

paredz administratīvus pasākumus starp aģentūru un trešām personām, kā minēts 25. panta 1. punktā;

1.15.

apstiprina gada pārskatus un gada bilanci;

1.16.

pieņem visus citus atteicīgos lēmumus, kas sasitīti ar aģentūras uzdevuma izpildi.

2.   Valde pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Iesaistīto dalībvalstu balsis vērtē saskaņā ar LES 23. panta 2. punktu. Lēmumiem, ko valde pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, ir vajadzīgas vismaz divas trešdaļas iesaistīto dalībvalstu balsu skaita. Balsošanā piedalās tikai iesaistīto dalībvalstu pārstāvji.

3.   Ja kāds no iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem valdē paziņo, ka svarīgu un pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar valsts politiku, viņš vēlas iebilst pret kāda lēmuma pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu, balsošana nenotiek. Šis pārstāvis var ar aģentūras vadītāja starpniecību nodot lietu Padomei, lai tā pēc vajadzības valdei sniegtu pamatnostādnes. Vai arī valde ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt nodot lietu izskatīšanai Padomei. Padome lēmumu pieņem vienprātīgi.

4.   Pēc izpilddirektora vai iesaistītās dalībvalsts priekšlikuma valde var nolemt izveidot:

a)	valdes administratīvo un budžeta lēmumu sagatavošanas komitejas, kuras veido iesaistīto dalībvalstu pārstāvji un viens Komisijas pārstāvis;

b)	komitejas, kas specializējas konkrētos jautājumos, kuri ir aģentūras kompetencē. Komitejas veido iesaistīto dalībvalstu pārstāvji un, ja vien valde nelemj citādi, viens Komisijas pārstāvis.

Lēmumā par šādu komiteju izveidi nosaka to pilnvaras un darbības ilgumu.

10. pants

Izpilddirektors

1.   Izpilddirektoru un viņa vietnieku ieceļ valde pēc aģentūras vadītāja priekšlikuma uz trim gadiem. Valde var pagarināt šo termiņu par diviem gadiem. Izpilddirektors un viņa vietnieks darbojas aģentūras vadītaja pakļautībā un saskaņā ar valdes lēmumiem.

2.   Izpilddirektors ar sava vietnieka palīdzību veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu aģentūras darba lietderību un efektivitāti. Viņš ir atbildīgs par funkcionālo nodaļu pārraudzību un koordinēšanu, lai nodrošinātu vispārējo darba saskaņotību. Viņš ir aģentūras personāla vadītājs.

3.   Izpilddirektors atbild par:

3.1.	aģentūras gada darba programmas īstenošanas nodrošināšanu;

3.2.	valdes darba sagatavošanu, jo īpaši par aģentūras gada darba programmas projektu;

3.3.	ciešas sadarbības nodrošināšanu, kas saistīta ar Padomes sagatavošanas struktūrām, jo īpaši PDK un ESMK, kā arī informācijas sniegšanu tām;

3.4.	gada vispārējā budžeta projekta sagatavošanu un iesniegšanu valdei;

3.5.	4. panta 2. punktā minēto ziņojumu sagatavošanu;

3.6.	ieņēmumu un izdevumu deklarācijas sagatavošanu un aģentūras vispārējā budžeta un aģentūrai uzticēto ad hoc projektu vai programmu budžetu izpildi;

3.7.	aģentūras ikdienas administratīvo vadību;

3.8.	visiem drošības aspektiem;

3.9.	visiem jautājumiem attiecībā uz personālu.

4.   Izpilddirektors ir pilnvarots noslēgt līgumus un pieņemt darbā personālu saskaņā ar aģentūras darba plānu un vispārējo budžetu. Izpilddirektors ir pilnvarotā amatpersona, kas ir atbildīga par aģentūras pārvaldīto budžetu īstenošanu.

5.   Izpilddirektors atskaitās valdei.

5.   Izpilddirektors ir aģentūras likumīgais pārstāvis.

11. pants

Personāls

1.   Aģentūras personāls, tostarp izpilddirektors, ir līgumdarbinieki un štata darbinieki, kurus izraugās no visu iesaistīto dalībvalstu kandidātiem uz pēc iespējas ģeogrāfiski plašākas teritorijas pārstāvības pamata, kā arī no visām ES iestādēm. Izpilddirektors izraugās aģentūras personālu uz attiecīgo zināšanu un pieredzes pamata un ar godprātīga un pārredzama konkursa starpniecību. Izpilddirektors savlaicīgi publicē sīki izklāstītas ziņas par visām brīvajām darba vietām, kā arī kritērijus, kas attiecas uz izvēles procesu. Visos gadījumos pieņemšanai darbā jānotiek tā, lai aģentūrai nodrošinātu augstākajam spēju un prasmes līmenim atbilstīgus personāla pakalpojumus.

2.   Aģentūras vadītājs, apspriežoties ar valdi, pēc izpilddirektora ieteikuma izraugās personālu amatiem aģentūras galvenajā pārvaldībā.

3.   Aģentūras personālu veido:

3.1.

personāls, kuru aģentūra tieši pieņem darbā uz terminēta līguma pamata un kuru izraugās no iesaistīto dalībvalstu pilsoņiem. Padome vienprātīgi apstiprina noteikumus, kas attiecas uz šādiem darbiniekiem. Viena gada laikā pēc šīs vienotās rīcības pieņemšanas valde vajadzības gadījumā pārskata un groza šos noteikumus;

3.2.

valstu eksperti, kurus norīko iesaistītās dalībvalstis vai nu amatos aģentūras organizatoriskajā struktūrā, vai arī, lai veiktu īpašus uzdevumus vai īstenotu īpašus projektus. Padome vienprātīgi apstiprina noteikumus, kas attiecas uz šādiem ekspertiem. Viena gada laikā pēc šīs vienotās rīcības pieņemšanas valde vajadzības gadījumā pārskata un groza šos noteikumus;

3.3.	Kopienas ierēdņi, kas ir norīkoti darbam aģentūrā uz noteiktu laiku un/vai īpašu uzdevumu veikšanai vai projektu īstenošanai pēc vajadzības.

III NODAĻA

BUDŽETA UN FINANŠU NOTEIKUMI

12. pants

Budžeta principi

1.   Budžeti, kas ir izstrādāti eiro, ir akti, ar kuriem nosaka un apstiprina visus aģentūras pārvaldītos ieņēmumus un izdevumus katram finanšu gadam.

2.   Budžetā paredzētās apropriācijas ir pieejamas finanšu gada laikā, kas sākas attiecīgā gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

3.   Katrā budžetā ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā. Visus ieņēmumus un izdevumus iekļauj attiecīgajā budžetā pilnā apmērā, neveicot to starpā nekādas korekcijas.

4.   Budžetā iekļauj diferencētas apropriācijas, ko veido saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, un nediferencētas apropriācijas.

5.   Saistību apropriācijas sedz kārtējā finanšu gada laikā radušos juridisko saistību kopējās izmaksas. Tomēr var uzņemties vispārējas saistības vai saistības gada maksājumu veidā. Saistības iegrāmato kontos, ņemot par pamatu juridiskās saistības, kas radušās līdz 31. decembrim.

6.   Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko izdara, lai pildītu kārtējā finanšu gadā un/vai iepriekšējos finanšu gados radušās juridiskās saistības. Maksājumus iegrāmato kontos, ņemot par pamatu juridiskās saistības, kas radušās līdz 31. decembrim.

7.   Finanšu gada ieņēmumus iegrāmato finanšu gada kontos, ņemot par pamatu summas, kas iekasētas attiecīgajā finanšu gadā.

8.   Ieņēmumus nevar izmantot, nedz izdevumus veikt citādi, kā vien piešķirot tiem budžeta posteni tur iekļauto apropriāciju apmērā.

9.   Budžeta apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, tas ir, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

13. pants

Vispārējais budžets

1.   Aģentūras vadītājs katru gadu līdz 30. jūnijam valdei iesniedz vispārējā budžeta projekta tāmi nākamajam gadam, pilnībā ievērojot finanšu plāna robežas.

2.   Aģentūras vadītājs katru gadu līdz 30. septembrim valdei iesniedz vispārējā budžeta projektu. Budžeta projekts ietver:

a)

apropriācijas, ko uzskata par vajadzīgām, lai: i) segtu aģentūras darbības, personāla un sanāksmju izmaksas; ii) lai samaksātu par ārējām konsultācijām, jo īpaši darbības analīzi, kas ir nepieciešama aģentūras uzdevumu veikšanai, un lai veiktu īpašas darbības pētniecības un tehnoloģijas jomā visu iesaistīto dalībvalstu kopējam labumam, jo īpaši tehniskus pētījumus un priekšizpētes pasākumus;

b)	to ieņēmumu prognozi, kas vajadzīgi, lai segtu izdevumus.

3.   Valde nodrošina to, ka 2.a punkta ii) apakšpunktā minētās apropriācijas ir nozīmīga proporcija visu 2. punktā minēto apropriāciju kopsummā. Apropriācijas atbilst reālām vajadzībām, un aģentūrai tās paredz operatīvu lomu.

4.   Vispārējam budžeta projektam pievieno sīki izstrādātu personāla sarakstu un sīki izstrādātus pamatojumus.

5.   Valde vienbalsīgi var nolemt, ka turklāt vispārējais budžeta projekts segs specifiska projekta vai programmas izmaksas, ja skaidri redzams, ka tas kalpo visu iesaistīto dalībvalstu kopējam labumam.

6.   Apropriācijas klasificē sadaļās un nodaļās, vajadzības gadījumā tās sīkāk iedalot pantos, sagrupējot izdevumus pēc veida vai mērķa.

7.   Katrā sadaļā var iekļaut nodaļu “provizoriskas apropriācijas”. Šīs sadaļas var iegrāmatot, ja ir nopietns pamats šaubīties par vajadzīgo apropriāciju apjomu vai iekļauto apropriāciju izpildes jomu.

8.   Ieņēmumi ir:

a)	dažādi ieņēmumi;

b)	to dalībvalstu, kuras ir iesaistītas aģentūras darbībā, maksājamās iemaksas, balstoties uz nacionālā kopienākuma (NKI) skalu.

Vispārējā budžeta projektā izveido pozīcijas, kur kārtot iezīmētos ieņēmumus un, kur vien iespējams, norāda paredzētās summas.

9.   Valde apstiprina vispārējā budžeta projektu līdz katra gada 31. decembrim, ievērojot aģentūras finanšu plānu. To darot, valdes priekšsēdētājs ir aģentūras vadītājs vai viņa ieceltais pārstāvis no Padomes Ģenerālsekretariāta, vai viņa uzaicinātais valdes loceklis. Izpilddirektors paziņo, ka budžets ir pieņemts un dara to zināmu iesaistītajām dalībvalstīm.

10.   Ja finanšu gadam sākoties, vispārējā budžeta projekts vēl nav pieņemts, tad katru mēnesi ikvienā budžeta nodaļā vai citā apakšnodaļā var iztērēt summu, kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā finanšu gada budžeta apropriācijām. Šie noteikumi aģentūrai tomēr nedod iespēju saņemt apropriācijas, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no summas, kuru paredz topošais vispārējā budžeta projekts. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma var atļaut veikt izdevumus, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Izpilddirektors var pieprasīt iemaksas, kas vajadzīgas, lai segtu ar šo noteikumu atļautās apropriācijas; šīs iemaksas ir maksājamas 30 dienās no iemaksu pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

14. pants

Budžeta grozījumi

1.   Ja rodas neizbēgami, ārkārtēji vai neparedzami apstākļi, izpilddirektors var iesniegt budžeta grozījumu projektu, iekļaujoties finanšu plānā paredzētajās robežās.

2.   Budžeta grozījumu projektu izstrādā, ierosina un pieņem, un par to paziņo saskaņā ar to pašu procedūru, ko piemēro vispārējam budžetam, iekļaujoties finanšu plānā paredzētajās robežās. Valde pieņem lēmumus, ņemot vērā to steidzamību.

3.   Gadījumā, ja finanšu plānā paredzētās robežas atzītu par nepietiekamām ārkārtēju vai neparedzamu apstākļu dēļ, pilnībā ņemot vērā 13. panta 2. un 3. punktā izklāstītos noteikumus, valde, pieņemot vienprātīgu lēmumu, Padomei iesniedz pieņemšanai paredzētos budžeta grozījumus.

15. pants

Iezīmētie ieņēmumi

1.   Aģentūra kā īpašam mērķim iezīmētus ieņēmumus var savā vispārējā budžetā saņemt finanšu iemaksas, lai segtu citas izmaksas nekā tās, kas minētas 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļā:

a)	no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, katru gadījumu izskatot atsevišķi, pilnībā ievērojot noteikumus, procedūras un lēmumu pieņemšanas procesus, kas attiecas uz to;

b)	no dalībvalstīm, trešām valstīm vai citām trešām personām.

2.   Iezīmētos ieņēmumus var lietot tikai tam īpašajam mērķim, kam tie piešķirti.

16. pants

Iemaksas un atmaksājumi

1.   Iemaksu apjoma noteikšana, ja ir piemērojama NKI skala.

1.1.

Ja ir piemērojama NKI skala, tad iemaksu sadalījumu starp dalībvalstīm, kam jāveic iemaksas, nosaka saskaņā ar nacionālā kopprodukta skalu, kas ietverta LES 28. panta 3. punktā, un saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (1) vai jebkuru citu Padomes lēmumu, kas var to aizstāt.

1.2.

Dati, ko izmanto, lai aprēķinātu katru iemaksu, ir uzrādīti jaunākajam pieņemtajam Eiropas Kopienu budžetam pievienotās tabulas “Vispārējā budžeta finansēšanas kopsavilkums pēc pašu resursu veida un pēc dalībvalsts” ailē “NKI pašu resursi”. Iemaksa, ko veic katra dalībvalsts, kam iemaksas jāveic, ir proporcionāla attiecīgās dalībvalsts NKI daļai to visu dalībvalstu NKI kopsummā, kurām jāveic iemaksas.

2.   Iemaksu veikšanas grafiks:

2.1.	Iemaksas, ar ko paredzēts finansēt vispārējo budžetu, iesaistītās dalībvalstis veic trijos vienādos maksājumos līdz attiecīgā finanšu gada 15. februārim, 15. jūnijam un 15. oktobrim.

2.2.	Ja pieņem budžeta grozījumus, attiecīgā dalībvalsts vajadzīgās iemaksas veic 60 dienās kopš iemaksu pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

2.3.	Katra dalībvalsts maksā par banku pakalpojumiem, kas attiecas uz tās veiktajām iemaksām.

17. pants

Izdevumu apsaimniekošana, ko aģentūra veic dalībvalstu vārdā

1.   Valde pēc izpilddirektora vai dalībvalsts ieteikuma var pieņemt lēmumu, ka dalībvalstis uz līguma pamata uztic aģentūrai konkrētu tās kompetencē esošo darbību administratīvo pārvaldību un finanšu apsaimniekošanu.

2.   Valde ar lēmumu var pilnvarot aģentūru slēgt līgumus konkrētu dalībvalstu vārdā. Tā var pilnvarot aģentūru avansā iekasēt no dalībvalstīm vajadzīgos līdzekļus, lai pildītu noslēgtos līgumus.

18. pants

Budžeta izpilde

1.   Finanšu noteikumus par aģentūras vispārējo budžetu Padome pieņem vienprātīgi. Viena gada laikā pēc šīs vienotās rīcības pieņemšanas valde vajadzības gadījumā pārskata un groza šos noteikumus.

2.   Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma, ja nepieciešams, pieņem īstenošanas noteikumus par vispārējā budžeta īstenošanu un kontroli, jo īpaši attiecībā uz valsts iepirkumu, neskarot attiecīgos Kopienas noteikumus. Valde īpaši nodrošina to, ka pienācīgi tiek ņemta vērā piegādes drošība un prasības sargāt gan aizsardzības noslēpumus, gan intelektuālā īpašuma tiesības.

3.   Šajā pantā minētie finanšu noteikumi un normas nav piemērojamas ad hoc projektiem un programmām, kā minēts 20. un 21. pantā.

19. pants

Sākotnējais 2004. gada budžets un 2005. gada budžets

1.   Sākotnējais vispārējais budžets 2004. finanšu gadam, īpaši orientēts uz sākuma pasākumiem, ir tāds, kā uzrādīts finanšu pārskatā, ko iesniedz kopā ar šo vienoto rīcību. Pirmais finanšu gads sākas dienu pēc šīs vienotās rīcības stāšanās spēkā.

2.   Sākotnējo vispārējo budžetu finansē no iemaksām, ko veic aģentūrā iesaistītās dalībvalstis un kas ir jāmaksā pēc iespējas drīzāk, ne vēlāk kā 45 dienās kopš dienas, kad aģentūras vadītājs, Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs izsūta pieprasījumu veikt iemaksas.

3.   Valde pieņem 2005. finanšu gada vispārējo budžetu ar Padomes vienprātīgu piekrišanu.

IV NODAĻA

AD HOC PROJEKTI VAI PROGRAMMAS UN AR TIEM SAISTĪTIE BUDŽETI

20. pants

Ad hoc projektu vai programmu un ar tiem saistītu ad hoc budžetu apstiprināšana (A kategorija)

1.   Viena vai vairākas iesaistītas dalībvalstis vai izpilddirektors valdei var iesniegt aģentūras kompetencē esošu ad hoc projektu vai programmu, kas paredz iesaistīto dalībvalstu vispārēju dalību. Valde ir informēta par ad hoc budžetu, ja tāds pastāv, kurš ir saistāms ar ierosināto projektu vai programmu, kā arī par iespējamām trešo personu iemaksām.

2.   Līdzekļus iemaksā visas iesaistītās dalībvalstis. Tās informē izpilddirektoru par saviem nodomiem šajā sakarā.

3.   Valde apstiprina ad hoc projekta vai programmas izveidi.

4.   Valde pēc izpilddirektora vai iesaistītas dalībvalsts priekšlikuma var pieņemt lēmumu izveidot komiteju, kas pārraudzītu ad hoc projekta vai programmas vadību un īstenošanu. Komitejā ir pārstāvji no katras dalībvalstis, kas veic ieguldījumu un, ja Kopiena piešķir iemaksu projektam vai programmai, arī Komisijas pārstāvis. Valdes lēmumā norāda komitejas uzdevumus un darbības termiņu.

5.   Valdē sanākušās dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, tādam ad hoc projektam vai programmai pieņem:

a)	noteikumus, ar ko reglamentē projekta vai programmas vadību;

b)	vajadzības gadījumā ad hoc budžetu, kas saistīts ar projektu vai programmu, iemaksu kritērijus un vajadzīgos īstenošanas noteikumus;

c)	trešo personu dalību 4. punktā minētajā komitejā. To dalība neskar ES lēmumu pieņemšanas autonomiju.

6.   Ja Kopiena veic iemaksu ad hoc projektā vai programmā, Komisija piedalās 5. punktā minētajos lēmumos, pilnībā respektējot ES vispārējam budžetam piemērojamās lēmumu pieņemšanas procedūras.

21. pants

Ad hoc projektu vai programmu un ar tiem saistītu ad hoc budžetu apstiprināšana (B kategorija)

1.   Viena vai vairākas iesaistītās dalībvalstis var informēt valdi, ka tās paredz sākt ad hoc projektu vai programmu, kas ir aģentūras kompetencē, un vajadzības gadījumā izveidot ar to saistītu ad hoc budžetu. Valde informē par ad hoc budžetu, ja tāds pastāv, kas saistāms ar ierosināto projektu vai programmu, un sīkākus datus, ja tie ir būtiski, par tāda projekta vai programmas cilvēkresursiem, kā arī par iespējamām trešo personu iemaksām.

2.   Lai maksimāli vairotu sadarbības iespējas, visas iesaistītās dalībvalstis laikus informē par ad hoc projektu vai programmu, ietverot pamatu dalības paplašināšanai, lai jebkura iesaistītā dalībvalsts, kas vēlas pievienoties, var paust savu interesi iesaistīties. Turklāt projekta vai programmas ierosinātājs(-i) uzņemas dalību izvērst tik plašu, cik vien iespējams. Projekta ierosinātāji dalību nosaka, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

3.   Tad projektu vai programmu uzskata par aģentūras projektu vai programmu, ja vien valde nenolemj citādi mēneša laikā, kopš saņemta 1. punktā paredzētā informācija.

4.   Jebkura iesaistīta dalībvalsts, kas vēlas vēlākā stadijā piedalīties ad hoc projektā vai programmā, savus nodomus paziņo dalībvalstīm, kas veikušas ieguldījumus. Dalībvalstis, kas veikušas ieguldījumus, divos mēnešos kopš tāda paziņojuma saņemšanas savā starpā pieņem lēmumu par attiecīgās dalībvalsts dalību, pienācīgi ņemot vērā pamatu, kas noteikts, kad iesaistītās dalībvalstis saņēmušas informāciju par projektu vai programmu.

5.   Dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, savā starpā pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu un īstenotu ad hoc projektu vai programmu, un, vajadzības gadījumā, ar to saistīto budžetu. Ja Kopiena veic iemaksu šādā projektā vai programmā, Komisija piedalās šajā punktā minētajos lēmumos, pilnībā respektējot ES vispārējam budžetam piemērojamās lēmumu pieņemšanas procedūras. Dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, vajadzības gadījumā informē valdi par to, kā attīstās notikumi, kas attiecas uz tādu projektu vai programmu.

22. pants

Iemaksas ad hoc budžetos no Eiropas Savienības vispārējā budžeta

No Eiropas Savienības vispārējā budžeta var izdarīt iemaksas ad hoc budžetos, kas izveidoti 20. un 21. pantā minētajiem ad hoc projektiem vai programmām.

23. pants

Trešo personu dalība

1.   Trešās personas, organizācijas un vienības var izdarīt iemaksas konkrētā ad hoc projektā vai programmā, kas izveidota saskaņā ar 20. vai 21. pantu, un ar to saistītā budžetā. Valde ar kvalificētu balsu vairākumu, ja nepieciešams, katram konkrētam projektam vai programmai apstiprina ad hoc pasākumus starp aģentūru un trešām personām.

2.   Projektiem, kas sākti saskaņā ar 20. pantu, valdē sanākušās dalībvalstis, kas veic iemaksas, apstiprina visas vajadzīgās modalitātes ar attiecīgām trešām personām, kas saistītas ar to iemaksām.

3.   Projektiem, kas sākti saskaņā ar 21. pantu, dalībvalstis, kas veic iemaksas, pieņem lēmumu par visām vajadzīgajām modalitātēm ar attiecīgām trešām personām, kas saistītas ar to iemaksām.

4.   Ja Kopiena veic iemaksu ad hoc projektam vai programmai, Komisija piedalās 2. un 3. punktā minēto lēmumu pieņemšanā.

V NODAĻA

ATTIECĪBAS AR KOMISIJU

24. pants

Saistība ar aģentūras darbību

1.   Komisija ir valdes locekle bez balsstiesībām un ir pilnībā iesaistīta aģentūras darbībā.

2.   Komisija Kopienas vārdā var arī piedalīties aģentūras projektos un programmās.

3.   Aģentūra veic vajadzīgos administratīvos pasākumus un nodibina vajadzīgās darba attiecības ar Komisiju, jo īpaši, lai dalītos ar to pieredzē un dotu tai padomus jomās, kurās Kopienas darbībām ir saistība ar aģentūras uzdevumiem un kurās aģentūras darbības ir atbilstīgas Kopienas darbībām.

4.   Aģentūra un Komisija, savstarpēji vienojoties, vai dalībvalstis, kas veic iemaksas un Komisija, savstarpēji vienojoties, veic vajadzīgos pasākumus, lai no ES vispārējā budžeta atbilstīgi 15. un 22. pantam segtu iemaksas, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

VI NODAĻA

ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM, ORGANIZĀCIJĀM UN VIENĪBĀM

25. pants

Attiecības ar trešām valstīm, organizācijām un vienībām

1.   Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus, aģentūra var iesaistīties administratīvos pasākumos ar trešām valstīm, organizācijām un uzņēmumiem. Tādi pasākumi ietver:

a)	principus, uz kuriem balstās attiecības starp aģentūru un trešo personu;

b)	noteikumus konsultācijām par jautājumiem, kas saistīti ar aģentūras darbību;

c)	drošības jautājumus.

Veicot šādus pasākumus, tā ievēro vienotu ES institucionālo satvaru un lēmumu pieņemšanas autonomiju. Katru šādu pasākumu veic valde pēc tam, kad to vienprātīgi apstiprinājusi Padome.

2.   Aģentūra veido ciešas darba attiecības ar attiecīgiem OCCAR, LoI Framework Agreement un WEAG/WEAO elementiem, lai vajadzības gadījumā un savstarpēji vienojoties attiecīgi inkorporētu šos elementus vai pārņemtu to principus un praksi.

3.   Piemērojot CDM procedūras, tiks nodrošināta abpusēja pārredzamība un saskaņota attīstība aizsardzības potenciālo iespēju jomā. Citas aģentūras un attiecīgo NATO struktūru darba attiecības nosaka ar 1. punktā minēto administratīvo pasākumu, pilnībā ievērojot izveidoto ES un NATO sadarbības un konsultāciju satvaru.

4.   Aģentūrai ir tiesības nodibināt darba attiecības ar citām organizācijām un vienībām, kas nav minētas 2. un 3. punktā, lai atvieglotu to iespējamo dalību projektos un programmās saskaņā ar 1. punktā paredzēto pasākumu.

5.   Aģentūrai ir tiesības nodibināt darba attiecības ar trešām valstīm, lai atvieglotu to iespējamo dalību specifiskos projektos un programmās saskaņā ar 1. pantā paredzēto pasākumu.

6.   WEAG valstīm, kas nav ES dalībvalstis, nodrošina pēc iespējas lielāku aģentūras specifisko projektu un programmu pārskatāmību, lai tās tajās varētu atbilstīgi piedalīties. Šim nolūkam izveido padomdevēju komiteju, lai nodrošinātu viedokļu un informācijas apmaiņas iespējas par jautājumiem, kas ir pušu kopīgās interesēs un attiecas uz aģentūras uzdevumiem. Komitejas priekšsēdētājs ir izpilddirektors vai viņa pārstāvis. Tajā ir pārstāvis no katras iesaistītās dalībvalsts un pārstāvis no Komisijas, kā arī WEAG valstu, kuras nav ES dalībvalstis, pārstāvji saskaņā ar modalitātēm, par kurām vēl ir jāvienojas.

7.   Pēc lūguma arī citas Eiropas valstis, kas ir NATO locekles un nav ES dalībvalstis, var ņemt dalību 6. pantā minētajā Padomdevējā komitejā saskaņā ar modalitātēm, par kurām ar tām vēl ir jāvienojas.

8.   Padomdevēja komiteja, kas paredzēta 6. punktā, var arī kalpot kā forums dialogam ar citām trešām personām par specifiskiem savstarpējas intereses jautājumiem, kuri ir aģentūras pārziņā, kā arī var kalpot tam, lai trešās personas tiktu izsmeļoši informētas par notikumu attīstību jautājumos, kas ir kopīgās interesēs, un lai informētu par turpmākās sadarbības iespējām.

VII NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

26. pants

Privilēģijas un imunitāte

Aģentūras, tās izpilddirektora un personāla pienākumu izpildei nepieciešamās privilēģijas un imunitāti paredz iesaistīto dalībvalstu nolīgumā.

27. pants

Pārskata klauzula

Vēlākais trīs gadus pēc šīs vienotās rīcības stāšanās spēkā vai pēc Eiropas Konstitūcijas līguma stāšanās spēkā, izvēloties agrāko no šiem datumiem, aģentūras vadītājs sniedz ziņojumu valdei par šīs vienotās rīcības īstenošanu, lai to varētu pārskatīt Padomē.

28. pants

Juridiskā atbildība

1.   Aģentūras līgumatbildību reglamentē attiecīgajam līgumam piemērojamie tiesību akti.

2.   Darbinieku personisko atbildību pret aģentūru reglamentē attiecīgie aģentūrai piemērojamie noteikumi.

29. pants

Piekļuve dokumentiem

Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma pieņem noteikumus attiecībā uz aģentūras dokumentu pieejamību sabiedrībai, ņemot vērā principus un ierobežojumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentu publicitāti (2).

30. pants

Drošība

1.   Aģentūra piemēro Padomes drošības reglamentu, kas paredzēts Lēmumā 2001/264/EK (3).

2.   Aģentūra nodrošina atbilstīgu savu ārējo sakaru drošību un ātrumu.

31. pants

Valodu izmantošana

Valodu izmantošanu aģentūras darbā nosaka Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu.

32. pants

Pārejas pasākumi

ĢS/AP pārstāvis veic visus vajadzīgos pasākumus aģentūras izveidei. Šim nolūkam viņš, līdz izpilddirektora iecelšanai, var izmantot tiesības, ko ar šo vienoto rīcību piešķir izpilddirektoram.

33. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

34. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.

(2)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(3)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

---