Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004D0191

    Padomes Lēmums (2004. gada 23. februāris), ar ko nosaka kritērijus un praktiskus pasākumus finanšu traucējumu kompensācijai, kas rodas, piemērojot Direktīvu 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu pilsoņu izraidīšanu

    OV L 60, 27.2.2004, p. 55–57 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2004/191/oj

    32004D0191



    Oficiālais Vēstnesis L 060 , 27/02/2004 Lpp. 0055 - 0057


    Padomes Lēmums

    (2004. gada 23. februāris),

    ar ko nosaka kritērijus un praktiskus pasākumus finanšu traucējumu kompensācijai, kas rodas, piemērojot Direktīvu 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu pilsoņu izraidīšanu

    (2004/191/EK)

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 3. punktu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

    tā kā:

    (1) Eiropadome tās 1999. gada 15. oktobra un 16. oktobra sanāksmē Tamperē atkārtoti apliecināja apņemšanos izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Tādēļ kopējās Eiropas patvēruma un migrācijas politikas mērķim būtu jābūt gan taisnīgai attieksmei pret trešu valstu pilsoņiem, gan labākai migrācijas plūsmu pārvaldībai; minētos mērķus Eiropadome apstiprināja tās 2001. gada 14. decembra un 15. decembra sanāksmē Lākenā un 2002. gada 21. jūnija un 22. jūnija sanāksmē Seviļā. Īpaši tika uzsvērta nepieciešamība cīnīties pret nelikumīgu ieceļošanu, tajā skaitā veicot atbilstošus pasākumus, lai veicinātu nelikumīgu iedzīvotāju atgriešanu.

    (2) Direktīvas 2001/40/EK [1] piemērošanas rezultātā var rasties finanšu traucējumi, ja lēmumu par izraidīšanu nevar izpildīt uz attiecīgā trešās valsts pilsoņa rēķina vai trešās puses rēķina, neskatoties uz izpildītājas dalībvalsts centieniem. Tādēļ jānosaka atbilstoši kritēriji un praktiski pasākumi dalībvalstu divpusējai kompensācijai.

    (3) Turklāt šim lēmumam jāveido pamats kritēriju un praktisko pasākumu noteikšanai, kas vajadzīgi, lai ieviestu Šengenas konvencijas 24. panta noteikumus.

    (4) Tā kā ieteiktās rīcības mērķi – dalībvalstu sadarbību, dalot finansiālo apgrūtinājumu, ja tiek pieņemts lēmums par trešo valstu pilsoņu izraidīšanu, – dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt un tādēļ ierosinātās darbības ietekmes dēļ to labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā; Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā nav paredzēts nekas tāds, kas nav samērīgs ar to, kas nepieciešams šā mērķa sasniegšanai.

    (5) Šīs lēmums respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; jo īpaši šis lēmums cenšas nodrošināt pilnīgu cilvēka cieņas ievērošanu izraidīšanas vai repatriācijas gadījumā atbilstoši hartas 1. pantam, 18. pantam un 19. pantam.

    (6) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tādējādi šis lēmums nav tai saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums balstās uz Šengenas normām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas ceturtās sadaļas noteikumiem tiktāl, cik to piemēro tiem trešo valstu pilsoņiem, kas neizpilda vai vairs neizpilda īstermiņa uzturēšanas nosacījumus, kas ir spēkā dalībvalstī atbilstīgi Šengenas normām, Dānija saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo lēmumu, lemj par to, vai tas tiks ieviests tās tiesību aktos.

    (7) Islandes un Norvēģijas gadījumā šis lēmums attīsta Šengenas normas Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes noslēgtā līguma par šo divu valstu iesaistīšanu Šengenas normu ieviešanā, piemērošanā un attīstīšanā [2] tiktāl, cik to piemēro trešo valstu pilsoņiem, kas neizpilda vai vairs neizpilda īstermiņa uzturēšanās nosacījumus, kas ir spēkā dalībvalstī atbilstīgi Šengenas normām, kas ietilpst jomā, kas minēta Padomes 1999. gada 17. maija Lēmuma 1999/437/EK par dažiem pasākumiem līguma piemērošanai [3] 1. panta c) punktā.

    (8) Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā; tiktāl, cik ar šo lēmumu ievieš Šengenas konvencijas 24. panta noteikumus saskaņā ar Direktīvas 2001/40/EK 7. pantu, tas neattiecas uz Apvienoto Karalisti.

    (9) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neietekmējot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā, un tādēļ tā noteikumi nav tai saistoši un nav jāpiemēro.

    (10) Šī direktīva ir tiesību akts, kas balstās uz Šengenas normām vai citā veidā ar tām saistīts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta nozīmē,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Šis lēmums nosaka atbilstošus kritērijus un praktiskus pasākumus finanšu traucējumu kompensācijai, kas var rasties, piemērojot Direktīvu 2001/40/EK, ja izraidīšanu nevar veikt uz attiecīgā trešās valsts pilsoņa rēķina.

    2. pants

    1. Izsniedzēja dalībvalsts kompensē izpildītājas dalībvalsts finanšu traucējumus, kas var rasties, piemērojot Direktīvu 2001/40/EK, ja izraidīšanu nevar veikt uz attiecīgā trešās valsts pilsoņa rēķina.

    Izpildītāja dalībvalsts sniedz izsniedzējai dalībvalstij vispārīgas ziņas par repatriācijas paredzamajām izmaksām.

    2. Atmaksājumu veic pēc izpildītājas dalībvalsts pieprasījuma, balstoties uz faktisko izmaksu minimumu un šādiem principiem:

    a) transporta izmaksām; tās ietver lidojuma biļešu faktiskās izmaksas līdz oficiālajam SGTA tarifam par attiecīgo lidojumu izpildes laikā. Faktiskās izmaksas par sauszemes vai jūras pārvadājumu ar automašīnu, vilcienu vai kuģi var pieprasīt, uzrādot otrās klases vilciena vai kuģa biļeti par attiecīgo attālumu izpildes laikā;

    b) administratīvajām izmaksām; tās ietver vīzu faktiskās izmaksas un izceļošanas dokumentu izsniegšanas faktiskās izmaksas;

    c) konvoja komandējuma naudām; tās nosaka saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un/vai praksi;

    d) konvoja izmitināšanas izmaksām; tās ietver faktiskās izmaksas par minēto personu izmitināšanu trešās valsts tranzīta zonā un par to īstermiņa uzturēšanos, kas vajadzīga, lai izpildītu to misiju izcelsmes valstī; lai veiktu atmaksājumu, konvojā nav vairāk kā divas personas uz vienu repatriējamo, ja vien pēc izpildītājas dalībvalsts izvērtējuma un saskaņā ar izsniedzējas dalībvalsts apstiprinājumu nav vajadzīgs lielāks konvojs;

    e) repatriējamā izmitināšanas izmaksām; tās ietver faktiskās izmaksas par repatriējamā izmitināšanu piemērotā objektā saskaņā ar piemērojamiem izpildītājas dalībvalsts tiesību aktiem un/vai praksi. Atmaksā uzturēšanas izmaksas par laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Ja ir paredzēts, ka repatriējamais uzturēsies ilgāk par trīs mēnešiem, izpildītāja dalībvalsts un izsniedzēja dalībvalsts vienojas par papildu izmaksām;

    f) medicīniskās izmaksas; tās ietver faktiskās izmaksas par ārstnieciskās palīdzības sniegšanu repatriējamajam un konvojam ārkārtas gadījumos, tajā skaitā hospitalizācijas izmaksas.

    Vajadzības gadījumā izpildītāja dalībvalsts konsultējas ar izsniedzēju dalībvalsti un vienojas par izmaksām, kas pārsniedz šajā punktā norādītās, vai par papildu izmaksām.

    3. pants

    1. Atmaksājumu pieprasījumus iesniedz rakstveidā un tiem pievieno atgūstamās izmaksas apstiprinošus dokumentus.

    2. Atmaksājumu pieprasījumus iesniedz par tiem lēmumiem par izraidīšanu, ko pieņem pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

    Atmaksājumu nevar pieprasīt par tādu lēmumu par izraidīšanu izpildi, kas pieņemti vairāk kā četrus gadus pirms to izpildes.

    3. Atmaksājumu pieprasījumus, kas iesniegti vairāk kā gadu pēc izpildes, var noraidīt.

    4. Katra dalībvalsts izveido kontaktpunktu šā lēmuma īstenošanai un paziņo par to citām dalībvalstīm.

    Jebkuru atmaksājuma pieprasījumu izpildītājas dalībvalsts kontaktpunkts nosūta izsniedzējas dalībvalsts kontaktpunktam, kas informē izpildītājas dalībvalsts kontaktpunktu par šāda pieprasījuma saņemšanu.

    5. Ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā izsniedzējas dalībvalsts kontaktpunkts paziņo izpildītājas dalībvalsts kontaktpunktam par pieprasījuma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Šādu paziņojumu sniedz rakstveidā, noraidījuma gadījumā norādot tā iemeslus.

    6. Maksājumu veic ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad izsniedzējas dalībvalsts kontaktpunkts ir apstiprinājis maksājumu.

    7. Izpildītājas dalībvalsts kontaktpunktu un izsniedzējas dalībvalsts kontaktpunktu informē par maksājumiem un atmaksājumu atteikumiem.

    4. pants

    1. Lai uzraudzītu šā lēmuma, kā arī Direktīvas 2001/40/EK pareizu īstenošanu, katrs kontaktpunkts regulāri sniedz informāciju jo īpaši par kopējo to izpildes pasākumu skaitu, kas veikti saskaņā ar Direktīvu 2001/40/EK un ir atmaksāti saskaņā ar šo lēmumu, un kopējo atmaksājumu atteikumu skaitu, norādot šādu atteikumu iemeslus.

    2. Šādā informācijā iekļauj ieteikumus šajā lēmumā noteikto kritēriju un praktisko pasākumu uzlabošanai.

    5. pants

    Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    6. pants

    Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

    Briselē, 2004. gada 23. februārī

    Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs

    B. Cowen

    [1] OV L 149, 2.6.2001., 34. lpp.

    [2] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

    [3] OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

    --------------------------------------------------

    Top