EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32003R2236

Komisijas Regula (EK) Nr. 2236/2003 (2003. gada 23. decembris), ar kuru nosaka sīki izstrādātas normas Padomes Regulas (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu, piemērošanai

OV L 339, 24.12.2003, p. 45–51 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 30/06/2009; Atcelts ar 32009R0571

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/2236/oj

32003R2236



Oficiālais Vēstnesis L 339 , 24/12/2003 Lpp. 0045 - 0051


Komisijas Regula (EK) Nr. 2236/2003

(2003. gada 23. decembris),

ar kuru nosaka sīki izstrādātas normas Padomes Regulas (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu, piemērošanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu [1], jo īpaši tās 8. pantu,

tā kā:

(1) Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 97/95 [2] nosaka normas tam, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 1868/94. Pamatojoties uz grozījumiem, kas Regulā (EK) Nr. 1868/94 izdarīti ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līgumu, kā arī ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un ievieš dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, Regula (EK) Nr. 97/95 jāpielāgo tā, lai šie grozījumi tiktu ņemti vērā. Tādēļ skaidrības un juridiskās noteiktības labad jāatceļ Regula (EK) Nr. 97/95 un tā jāaizstāj ar jaunu tekstu.

(2) Lai varētu izmantot Kopienas atbalstu saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1868/94 noteikto kvotu sistēmu, uzņēmumiem, kas ražo kartupeļu cieti, jānoslēdz audzēšanas līgumi ar kartupeļu audzētājiem.

(3) Jāprecizē, kādi jautājumi jāietver audzēšanas līgumā starp uzņēmumu, kas ražo kartupeļu cieti, un audzētāju, lai nepieļautu tādu līgumu slēgšanu, kas pārsniedz uzņēmumam piešķirtās apakškvotas. Šādiem uzņēmumiem jāaizliedz pieņemt piegādātus kartupeļus, uz kuriem neattiecas audzēšanas līgums, jo tas var padarīt neefektīvu kvotu sistēmu un prasību izmaksāt minimālo cenu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1868/94 4.a pantā, par visiem kartupeļiem, kas paredzēti cietes ražošanai. Tomēr uzņēmumam, kas ražo kartupeļu cieti, jāparedz iespēja, ka laika apstākļu dēļ zemes platībā, uz kuru attiecas minētais audzēšanas līgums, izaudzē lielāku kartupeļu daudzumu vai kartupeļus ar augstāku cietes saturu, nekā sākotnēji paredzēts, šos kartupeļus pieņemt ar nosacījumu, ka par tiem maksā minimālo cenu.

(4) Kartupeļus, kuros cietes saturs ir zemāks par 13 %, nevar uzskatīt par kartupeļiem, kas paredzēti kartupeļu cietes ražošanai. Cietes ražošanas uzņēmumi nedrīkst pieņemt kartupeļus, kuros cietes saturs ir zemāks par 13 %. Ja laika apstākļu dēļ cietes saturs ir zemāks, kā arī pēc dalībvalsts pieprasījuma, Komisijai jābūt iespējai atļaut to kartupeļu pieņemšanu, kuros cietes saturs ir zemāks par 13 %, ar zināmiem nosacījumiem.

(5) Jānosaka pieņemamas metodes kartupeļu hidrostatiskā svara noteikšanai un jānodrošina tabula, kurā norādīts atbilstošais cietes saturs un piešķiramā atbalsta summa.

(6) Jāievieš kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka piemaksas saņem tikai par cieti, kas ražota saskaņā ar šīs Regulas noteikumiem. Lai aizsargātu kartupeļu audzētājus, kas audzē kartupeļus cietes ražošanai, ir būtiski, ka par visiem kartupeļiem maksā Regulas (EK) Nr. 1868/94 4.a pantā noteikto minimālo cenu. Tādēļ jāparedz sankcijas gadījumiem, ja netiek maksāta minimālā cena vai ja cietes ražošanas uzņēmumi pieņem kartupeļus, uz kuriem neattiecas audzēšanas līgums.

(7) Nepieciešami nosacījumi, kas nodrošina to, ka kartupeļu cieti, kas saražota, pārsniedzot cietes ražošanas uzņēmumam piešķirtās apakškvotas, eksportē bez eksporta kompensācijas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1868/94 6. panta 1. punktā. Jebkāda pārkāpuma gadījumā jāpiemēro sankcijas.

(8) Jāprecizē, kas notiek ar apakškvotām, cietes ražošanas uzņēmumiem apvienojoties, mainoties to īpašniekiem vai pārtraucot tirdzniecību.

(9) Dalībvalstīm un Komisijai jābūt iespējai uzraudzīt kvotu sistēmas darbību. Jāprecizē informācija, kas uzņēmumiem, kuri ražo kartupeļu cieti, jādara zināma dalībvalstij, un kas dalībvalstij jādara zināma Komisijai.

(10) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA DEFINĪCIJAS — KVOTU SISTĒMA

1. pants

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

a) kvota: kvota, kas noteikta katrai dalībvalstij Regulas (EK) Nr. 1868/94 2. panta 1. un 3. punktā;

b) apakškvota: kvotas daļa, ko dalībvalsts atvēlējusi cietes ražošanas uzņēmumam;

c) cietes ražošanas uzņēmums: jebkura attiecīgās dalībvalsts teritorijā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas saņem apakškvotu un Regulas (EK) Nr. 1868/94 5. pantā minēto piemaksu;

d) audzētājs: jebkura fiziska vai juridiska persona vai šo personu grupa, kas savā vārdā un savās interesēs cietes ražošanas uzņēmumam piegādā pašas vai tās biedru audzētus kartupeļus saskaņā ar pašas noslēgtu vai pašas vārdā noslēgtu audzēšanas līgumu;

e) audzēšanas līgums: jebkurš līgums, kas noslēgts starp audzētāju vai audzētāju grupu un cietes ražošanas uzņēmumu;

f) kartupeļi: kartupeļi, kas paredzēti kartupeļu cietes ražošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 93. pantā, un kas satur vismaz 13 % cietes;

g) nepārstrādāta ciete: ciete, kas ražota saskaņā ar KN kodu 11081300 bez turpmākas apstrādes;

h) cietes ražošanas uzņēmumu apvienošanās: divu vai vairāku cietes ražošanas uzņēmumu apvienošana vienotā uzņēmumā;

i) cietes ražošanas uzņēmuma īpašumtiesību nodošana: apakškvotas turētāja uzņēmuma aktīvu nodošana vai pievienošana vienam vai vairākiem cietes ražošanas uzņēmumiem;

j) cietes fabrikas īpašumtiesību nodošana: tehniskā objekta īpašumtiesību nodošana vienam vai vairākiem uzņēmumiem, ieskaitot visas iekārtas, kas vajadzīgas cietes ražošanai, kura beidzas ar daļēju vai pilnīgu ražošanas pārņemšanu uzņēmumā, kas nodod savas īpašumtiesības;

k) fabrikas iznomāšana: līgums par tehniskā objekta, ieskaitot visas iekārtas, kas vajadzīgas cietes ražošanai, nomu nolūkā veikt tā ekspluatāciju, kurš noslēgts vismaz uz trim tirdzniecības gadiem pēc kārtas ar uzņēmumu, kas reģistrēts tajā pašā dalībvalstī, kur attiecīgā fabrika, ja, nomas līgumam stājoties spēkā, uzņēmumu, kurš nomā šo fabriku, var uzskatīt par visas cietes ražošanas uzņēmuma produkcijas vienīgo pārstāvi;

l) atbalsts par kartupeļiem, kas piemēroti cietes ražošanai: Regulas (EK) Nr. 1782/2003 93. pantā minētais atbalsts, kas izveidots lauksaimniekiem, kuri audzē kartupeļus, kuri paredzēti kartupeļu cietes ražošanai.

2. pants

Ja tiek piemērots Regulas (EK) Nr. 1868/94 6. panta 2. punkts, atvēlētās apakškvotas attiecīgi pielāgo tā tirdzniecības gada sākumā, kas seko gadam, kurā šī kvota ir pārsniegta.

II NODAĻA CENU UN MAKSĀJUMU SISTĒMA

3. pants

1. Katru tirdzniecības gadu slēdz audzēšanas līgumu. Katram līgumam ir identifikācijas numurs un tajā iekļauj vismaz šādas ziņas:

a) audzētāja vai audzētāju grupas vārds vai nosaukums un adrese;

b) cietes ražošanas uzņēmuma nosaukums un adrese;

c) apstrādātās platības, kas izteiktas hektāros ar divām zīmēm aiz komata un identificētas atbilstoši komisijas Regulai (EK) Nr. 2419/2001 [3] par integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (IAKS);

d) paredzamais kartupeļu daudzums tonnās, ko tur novāc un piegādā cietes ražošanas uzņēmumam;

e) vidējais paredzamais cietes saturs kartupeļos, pamatojoties uz vidējo cietes saturu kartupeļos, ko pēdējo trīs tirdzniecības gadu laikā audzētājs ir piegādājis cietes ražošanas uzņēmumam vai, ja šāda informācija nav pieejama, pamatojoties uz vidējo cietes saturu piegādājamos kartupeļos šajā apgabalā;

f) cietes ražošanas uzņēmuma saistības samaksāt audzētājam Regulas (EK) Nr. 1868/94 4.a pantā minēto minimālo cenu.

2. Lai nodrošinātu to, ka tiek veiktas nepieciešamās pārbaudes, pirms tirdzniecības gada sākuma katrs cietes ražošanas uzņēmums līdz datumam, kas dalībvalstij jānosaka pirms tirdzniecības gada sākuma, pārsūta kompetentajai iestādei līgumu kopsavilkumu, attiecībā uz katru līgumu norādot identifikācijas numuru, audzētāja vārdu vai nosaukumu, apstrādātās platības un līgumā paredzēto tonnāžu, kas izteikta cietes ekvivalentā.

3. Audzēšanas līgumos minētā daudzuma kopējais cietes ekvivalents nepārsniedz cietes ražošanas uzņēmumam noteikto apakškvotu.

4. Ja saskaņā ar audzēšanas līgumu faktiski izaudzētais daudzums, kas izteikts cietes ekvivalentā, pārsniedz līgumā noteikto daudzumu, to var piegādāt uzņēmumam, ja cietes ražošanas uzņēmums tam piekrīt, ar nosacījumu, ka par to samaksā Regulas (EK) Nr. 1868/94 4.a pantā minēto minimālo cenu.

5. Cietes ražošanas uzņēmums nedrīkst pieņemt piegādātus kartupeļus, uz kuriem neattiecas audzēšanas līgums.

4. pants

1. Kartupeļus piegādā vai nu tieši cietes ražošanas uzņēmumos vai to piegādes vietās.

2. Kartupeļu svaru un cietes saturu saskaņā ar 5. un 7. pantu nosaka piegādes laikā dalībvalsts apstiprināta inspektora vadībā.

5. pants

1. Ja to paredz viena no Regulas (EK) Nr. 2235/2003 [4] I pielikumā minētajām metodēm, kartupeļu bruto svaru katrai kravai nosaka piegādes laikā, salīdzinot piekrauta un tukša transportlīdzekļa svaru.

2. Kartupeļu tīro svaru nosaka, izmantojot vienu no Regulas (EK) Nr. 2235/2003 I pielikumā minētajām metodēm.

3. Pieņemtajās kartupeļu kravās cietes saturs nedrīkst būt zemāks par 13 %.

Tomēr cietes ražošanas uzņēmumi var pieņemt kartupeļu kravas, kurās cietes saturs ir zemāks par 13 %, ar nosacījumu, ka cietes daudzums, ko var saražot no šiem kartupeļiem, nepārsniedz 1 % no apakškvotas. Šajā gadījumā maksājama tā pati minimālā cena, kas ir spēkā attiecībā uz kartupeļiem, kuru cietes saturs ir 13 %.

6. pants

Cietes saturu kartupeļos nosaka, pamatojoties uz 5050 gramu piegādāto kartupeļu hidrostatisko svaru.

Izmantojamais ūdens ir tīrs un bez piedevām, un tā temperatūra ir zemāka par 18 °C.

7. pants

1. Piemaksu cietes ražošanas uzņēmumiem piešķir par cieti, kas iegūta no pienācīgi labas tirdzniecības kvalitātes kartupeļiem, pamatojoties uz izmantoto kartupeļu daudzumu un cietes saturu, pēc Regulas (EK) Nr. 2235/2003 II pielikumā noteiktās likmes, kamēr nav pārsniegts apakškvotā paredzētais cietes daudzums. Piemaksu nepiešķir par cieti, kas iegūta no kartupeļiem, kuriem nav pienācīgi laba tirdzniecības kvalitāte, kā arī par cieti, kas iegūta no kartupeļiem, kas satur mazāk par 13 % cietes, izņemot gadījumus, kad piemērojama 5. panta 3. punkta otrā daļa.

Ja kartupeļu cietes saturu aprēķina, izmantojot Reimaņa vai Parova svaru, un tas atbilst skaitlim, kas norādīts divās vai trīs rindās Regulas (EK) Nr. 2235/2003 II pielikuma otrajā slejā, piemēro likmes, kas atbilst otrajai vai trešajai rindai.

2. Ja piegādātā partija satur 25 % vai vairāk kartupeļu, kas var izbirt cauri sietam ar 28 mm taisnstūra acīm (turpmāk "izbiras"), tīro svaru, ko izmanto, nosakot minimālo cenu, kas jāmaksā cietes ražotājam, samazina šādi:

Izbiru procentuālais īpatsvars | Samazinājums procentos |

25 līdz 30 % | 10 % |

31 līdz 40 % | 15 % |

41 līdz 50 % | 20 % |

Ja kartupeļu partija satur vairāk nekā 50 % izbiru, par to abpusēji vienojas un piemaksu par to nemaksā.

Izbiru procentuālo īpatsvaru nosaka vienlaikus ar tīro svaru.

3. To, kā cietes ražošanas uzņēmumos ievēro apakškvotas ierobežojumus, nosaka, pamatojoties uz izmantoto kartupeļu daudzumu un cietes saturu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2235/2003 II pielikumā noteiktajām likmēm.

8. pants

1. Cietes ražotājs, apstiprinātais inspektors un piegādātājs kopīgi sastāda saņemšanas dokumentu. Cietes ražošanas uzņēmums nogādā tā kopiju audzētājam un patur sev oriģinālu, lai to vajadzības gadījumā varētu iesniegt iestādei, kas ir atbildīga par piemaksu uzraudzību.

2. Ja to sastāda, veicot darbības saskaņā ar 4. līdz 7. pantu, saņemšanas dokuments ietver vismaz šādas ziņas:

a) piegādes datums;

b) piegādes numurs;

c) audzēšanas līguma numurs;

d) kartupeļu audzētāja vārds vai nosaukums un adrese;

e) transportlīdzekļa svars, ierodoties cietes fabrikā vai piegādes vietā;

f) transportlīdzekļa svars pēc izkraušanas un zemes atlieku aizvākšanas;

g) piegādātās kravas bruto svars;

h) piegādātās kravas bruto svara samazinājums procentos, ņemot vērā svešķermeņu svaru un mazgājot absorbētā ūdens svaru;

i) piegādātās kravas bruto svara samazinājums svešķermeņu svara dēļ;

j) izbiru procentuālais īpatsvars;

k) piegādātās kravas kopējais tīrais svars (bruto svars bez samazinājuma, ieskaitot korekcijas, kas saistītas ar izbirām);

l) cietes saturs, kas norādīts procentos vai kā hidrostatiskais svars;

m) maksājamā vienas vienības cena.

9. pants

Cietes ražotājs katram audzētājam sastāda maksājumu sarakstu, kurā iekļauj šādus datus:

a) cietes ražošanas uzņēmuma juridiskais nosaukums;

b) kartupeļu audzētāja vārds vai nosaukums un adrese;

c) audzēšanas līguma numurs;

d) saņemšanas dokumentu datums un numurs;

e) katras piegādātās kravas tīrais svars pēc samazinājuma, kas paredzēts 8. panta 2. punktā;

f) piegādātas kravas vienas vienības cena;

g) kopsumma, kas maksājama audzētājam;

h) kartupeļu audzētājam izmaksātās summas un maksājumu datumi;

i) cietes ražotāja paraksts un zīmogs.

III NODAĻA MAKSĀJUMI — SANKCIJAS

10. pants

1. Uz Regulas (EK) Nr. 1868/94 5. pantā minēto piemaksu attiecas nosacījums, ka cietes ražošanas uzņēmums pierāda, ka izpildītas šādas prasības:

- ciete saražota attiecīgajā tirdzniecības gadā,

- audzētājiem samaksātā cena nav zemāka par Regulas (EK) Nr. 1868/94 4.a pantā minēto cenu visiem Kopienā izaudzētajiem kartupeļiem, ko izmanto cietes ražošanai, ieskaitot piegādi līdz fabrikai,

- attiecīgā ciete iegūta no kartupeļiem, uz kuriem attiecas 3. pantā minētie audzēšanas līgumi,

2. Šī panta 1. punktā minētos pierādījumus nodrošina, iesniedzot 9. pantā paredzēto maksājumu sarakstu, kam pievienots audzētāja izsniegts maksājuma apstiprinājums vai maksājuma kvīts, ko izdevusi finanšu iestāde, kura pēc cietes ražotāja rīkojuma veikusi šo maksājumu, tā apliecinot, ka maksājums ir nokārtots.

3. Piemaksu cietes ražošanas uzņēmumam četru mēnešu laikā no datuma, kurā nodrošināti 1. punktā minētie pierādījumi, samaksā dalībvalsts, kuras teritorijā ciete ražota.

11. pants

1. Dalībvalstis paredz pārbaudes režīmu, lai uz vietas pārbaudītu darbības, kas piešķir tiesības uz piemaksu, un atbilstību apakškvotai, kas noteikta katram cietes ražošanas uzņēmumam. Veicot šīs pārbaudes, inspektoriem ir pieeja uzņēmumu krājumu un grāmatvedības uzskaitei, kā arī ražošanas un noliktavu telpām.

Katrā pārstrādes laika posmā pārbauda pilnu pārstrādes ciklu vismaz 10 % no cietes ražošanas uzņēmumam piegādātajiem kartupeļiem.

2. Dalībvalstis pēc vajadzības informē katru cietes ražošanas uzņēmumu par cietes daudzumu, kas pārsniedz tā apakškvotu.

3. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka cietes ražošanas uzņēmums neievēro 10. panta 1. punkta otrajā ievilkumā noteiktās prasības, šis uzņēmums, ja tas nav noticis nepārvaramas varas dēļ, pilnībā vai daļēji zaudē tiesības saņemt piemaksas, kā norādīts turpmāk:

- ja prasība nav ievērota attiecībā uz cietes daudzumu, kas ir mazāks par 20 % no kopējā uzņēmumā ražotās cietes daudzuma, piešķirto piemaksu samazina par summu, kas ir piecas reizes lielāka par attiecīgo procentu skaitu,

- ja minētais procentu skaits ir 20 vai vairāk, piemaksu nepiešķir.

4. Ja konstatē, ka pārkāpts 3. panta 5. punktā ietvertais aizliegums, piemaksu, ko izmaksā par apakškvotu, samazina šādi:

- ja pārbaude rāda, ka uzņēmuma pieņemtais cietes ekvivalenta daudzums ir mazāks par 10 % no tā apakškvotas, kopējās piemaksas, kas izmaksājamas uzņēmumam šajā tirdzniecības gadā, samazina par summu, kas ir desmit reižu lielāka par attiecīgo procentu skaitu,

- ja daudzums, uz kuru neattiecas audzēšanas līgumi, ir lielāks par pirmajā ievilkumā norādīto daudzumu, attiecīgajā tirdzniecības gadā piemaksu nepiešķir; bez tam uzņēmums nesaņem piemaksu nākamajā tirdzniecības gadā.

5. Ja pretrunā 5. panta 3. punktam ciete, ko var saražot no pieņemtajām kartupeļu kravām, kuros cietes saturs ir zemāks par 13 %,

- pārsniedz 1 % no pārstrādes uzņēmuma apakškvotas, par lieko daudzumu piemaksu nepiešķir; bez tam piemaksu, ko izmaksā par apakškvotu, samazina par summu, kas ir desmit reižu lielāka par konstatēto pārprodukcijas procentu skaitu,

- pārsniedz 11 % no pārstrādes uzņēmuma apakškvotas, attiecīgajā tirdzniecības gadā piemaksu nepiešķir; bez tam pārstrādes uzņēmumam nav tiesību nākamajā tirdzniecības gadā saņemt piemaksu.

6. Kontrole, ko veic, ievērojot šo pantu, neskar jebkuras citas kompetento iestāžu veiktas pārbaudes.

12. pants

1. Uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 1868/94 6. pantā minētā eksporta darbība ir notikusi, ja:

a) ražotājas dalībvalsts kompetentā iestāde neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts cieti eksportējusi, ir saņēmusi 13. panta 2. punktā minētos pierādījumus;

b) eksportētāja dalībvalsts ir pieņēmusi attiecīgo eksporta deklarāciju līdz 1. janvārim pēc tā tirdzniecības gada beigām, kurā šī ciete ražota;

c) minētā ciete ir izvesta no Kopienas muitas teritorijas ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc 1. janvāra, kā norādīts b) apakšpunktā;

d) par produktu nav saņemta eksporta kompensācija.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, ja nav ievēroti visi pirmajā daļā norādītie nosacījumi, jebkuru cietes daudzumu, kas pārsniedz apakškvotu, uzskata par tādu, kas pārdots iekšējā tirgū.

2. Nepārvaramas varas gadījumos tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā ciete ražota, nosaka pasākumus atbilstīgi attiecīgās puses norādītajiem apstākļiem.

Ja cieti eksportē no dalībvalsts teritorijas, kurā tā nav ražota, šos pasākumus veic pēc tam, kad ir saņemts šīs dalībvalsts kompetento iestāžu viedoklis.

3. Saistībā ar šo regulu nedrīkst piemērot Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. pantu.

13. pants

1. Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EK) Nr. 1342/2003 [5] 12. panta, drošības nauda eksporta licencēm ir 23 eiro par tonnu.

2. Pierādījumus tam, ka attiecīgais cietes ražošanas uzņēmums ir izpildījis 12. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktos nosacījumus, iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā šī ciete ražota, līdz 1. aprīlim kalendārā gadā, kas sākas pēc tā tirdzniecības gada beigām, kurā tā ražota.

3. Šos pierādījumus sniedz, uzrādot:

a) eksporta licenci, ko attiecīgajam cietes ražošanas uzņēmumam izdevusi 2. punktā minētās dalībvalsts kompetentā iestāde un kurā, atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 1518/95 [6] 3. panta, iekļauta viena no turpmāk norādītajām piezīmēm:

- "Para exportación sin restitución, de conformidad con el artículo 6 del Reglamento (CE) no 1868/94"

- "Skal eksporteres uden restitution, jf. artikel 6 i forordning (EF) nr. 1868/94"

- "Ausfuhr ohne Erstattung gemäß Artikel 6 der Verordnung (EG) Nr. 1868/94"

- "Προς εξαγωγή χωρίς επιστροφή σύμφωνα με το άρθρο 6 του κανονισμού (ΕΚ) αριθ. 1868/94"

- "For export without refund under Article 6 of Regulation (EK) No 1868/94"

- "À exporter sans restitution conformément à l’article 6 du règlement (CE) no 1868/94"

- "Da esportare senza restituzione a norma dell’articolo 6 del regolamento (CE) n. 1868/94"

- "Overeenkomstig artikel 6 van Verordening (EG) nr. 1868/94 zonder restitutie uit te voeren"

- "A exportar sem restituição em conformidade com o artigo 6.o do Regulamento (CE) n.o 1868/94"

- "Viedään tuetta asetuksen (EY) N:o 1868/94 6 artiklan mukaisesti"

- "För export utan exportbidrag enligt artikel 6 i förordning (EG) nr 1868/94"

b) Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 [7] 32. un 33. pantā minētos dokumentus, kas nepieciešami drošības naudas atmaksāšanai;

c) cietes ražošanas uzņēmuma paziņojumu, kas apliecina, ka šis uzņēmums ir cietes ražotājs.

4. Ja cietes ražošanas uzņēmumā saražoto nepārstrādāto cieti glabā eksportam bunkurā, noliktavā vai tvertnē ārpus ražotāja fabrikas ražotājā dalībvalstī vai kādā citā dalībvalstī, kur glabā arī citu uzņēmumu vai tā paša uzņēmuma ražoto nepārstrādāto cieti tā, ka šādi uzglabātos produktus nevar fiziski atšķirt, visus šos produktus pakļauj administratīvai kontrolei, nodrošinot garantijas, kas ir līdzvērtīgas muitas dienesta sniegtajām, kamēr nav pieņemta 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā eksporta deklarācija, un to nodod muitas uzraudzībā, tiklīdz šī deklarācija ir pieņemta.

Pirmajā daļā minētajos apstākļos, kad krājumus izmanto, pirms pieņemta 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā eksporta deklarācija, pierādījumus iesniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā atrodas noliktava.

Ja krājumus izmanto pēc tam, kad 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā eksporta deklarācija ir pieņemta, pierādījumus Regulas (EK) Nr. 1291/2000 33. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē iesniedz tās dalībvalsts muitas iestādes, kurā atrodas noliktava.

Šī punkta otrajā un trešajā daļā minētie pierādījumi apliecina to, ka izmanto attiecīgā produkta krājumus, kā arī atbilstošā aizstājēja daudzumu pirmās daļas nozīmē.

14. pants

Ja cietes ražošanas uzņēmumā saražoto nepārstrādāto cieti glabā vaļēju saskaņā ar muitas noliktavas vai brīvās zonas procedūru, lai saņemtu avansa kompensāciju, kas definēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 565/80 [8], tad tajā pašā uzglabāšanas vietā papildus darbībām, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 800/1999 29. panta 4. punktā, šo cieti var arī samaisīt ar citu eksporta kompensācijām paredzēto cieti, kas ietilpst tajā pašā nomenklatūras apakšpozīcijā, kam ir tās pašas tehniskās īpašības un kas atbilst nosacījumiem, ar kādiem piešķir eksporta kompensācijas, un uz ko attiecas arī režīms, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 800/1999 vai Regulā (EEK) Nr. 565/80.

15. pants

1. Attiecībā uz nepārstrādātu cieti vai jebkuru atvasinātu produktu, kas uzskaitīti Komisijas Regulas (EEK) Nr. 1518/95 [9] pielikumā vai uz ko attiecas Komisijas Regula (EK) Nr. 1520/2000 [10], attiecīgā dalībvalsts daudzumiem, ko uzskata par pārdotiem iekšējā tirgū 12. panta 1. punkta otrās daļas nozīmē, nosaka maksājumu ar vienoti noteiktu likmi, kuru aprēķina par tonnu nepārstrādātas cietes un kura ir vienāda ar kopējo muitas tarifu, kas piemērojams par tonnu cietes ar KN kodu 11081300 tirdzniecības gadā, kurā šī ciete vai atvasinātais produkts ražots, palielinot to par 10 %.

2. Attiecīgā dalībvalsts līdz 1. maijam, kas seko 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam 1. janvārim, paziņo cietes ražošanas uzņēmumiem par kopējo maksājamo summu.

Šo kopējo summu minētie cietes ražošanas uzņēmumi nomaksā līdz tā paša gada 20. maijam.

16. pants

1. Cietes ražošanas uzņēmumu apvienošanās gadījumā dalībvalsts uzņēmumam, kas izveidojies pēc apvienošanās, atvēl apakškvotu, kas vienāda ar to apakškvotu summu, kas pirms apvienošanās bija atvēlētas attiecīgajiem cietes ražošanas uzņēmumiem.

Cietes ražošanas uzņēmuma īpašumtiesību nodošanas gadījumā dalībvalsts atvēl pārņēmējam uzņēmumam pārņemtā uzņēmuma apakškvotu. Ja ir vairāk nekā viens pārņēmējs uzņēmums, apakškvotas atvēl proporcionāli cietes ražošanas jaudai, ko katrs ir pārņēmis.

Cietes fabrikas īpašumtiesību nodošanas gadījumā dalībvalsts samazina apakškvotu uzņēmumam, kas nodod attiecīgās fabrikas īpašumtiesības, un par samazināto lielumu proporcionāli pārņemtajai ražošanas jaudai palielina apakškvotu cietes ražošanas uzņēmumam vai uzņēmumiem, kuri pērk attiecīgo fabriku.

2. Cietes ražošanas uzņēmuma vai vienas vai vairāku cietes ražošanas uzņēmuma fabriku slēgšanas gadījumā apstākļos, kas nav minēti 1. punktā, dalībvalsts var atvēlēt ar slēgšanu saistītās apakškvotas vienam vai vairākiem cietes ražošanas uzņēmumiem.

3. Cietes ražošanas uzņēmumam piederošas fabrikas nomas gadījumā dalībvalsts samazina apakškvotu uzņēmumam, kurš piedāvā fabrikas nomu, un atvēl apakškvotas samazināto daļu uzņēmumam, kas nomā šo fabriku ar mērķi tajā ražot cieti.

Ja nomas attiecības tiek izbeigtas pirms 1. panta k) apakšpunktā minētā termiņa, dalībvalsts ar atpakaļejošu datumu atceļ apakškvotu korekciju atbilstoši iepriekš minētajam apakšpunktam, sākot no datuma, kurā nomas līgums stājies spēkā.

4. Ja pēc 1. punkta pirmās daļas piemērošanas viena vai vairāku apvienojušos cietes ražošanas uzņēmumu fabrikās ražošana ir pārtraukta, tādējādi nopietni apdraudot cietes ražošanai paredzētu kartupeļu audzēšanas turpināšanu apgabalā, kas iepriekš ir apgādājis šo uzņēmumu vai šos uzņēmumus, dalībvalsts var prasīt, lai apvienotais uzņēmums nodod dalībvalstij apakškvotu, kas sākotnēji atvēlēta uzņēmumam, kura fabrikās ir pārtraukta ražošana. Jebkuru kvotu, kas nodota saskaņā ar pirmo daļu, dalībvalsts var pārdalīt jebkuram citam cietes ražošanas uzņēmumam, kurš apņemas attiecīgajā apgabalā ražot cieti.

17. pants

Ja uzņēmuma vai fabrikas slēgšana, apvienošana vai īpašumtiesību nodošana notiek starp 1. jūliju un nākamā gada 31. martu, 16. pantā minētie pasākumi stājas spēkā attiecībā uz attiecīgo tirdzniecības gadu šajā laika posmā.

Ja uzņēmuma vai fabrikas slēgšana, apvienošana vai īpašumtiesību nodošana notiek starp 1. aprīli un tā paša gada 30. jūniju, 16. pantā minētie pasākumi stājas spēkā attiecībā uz tirdzniecības gadu pēc šā laika posma beigām.

IV NODAĻA PAZIŅOJUMI

18. pants

Vēlākais līdz katra tirdzniecības gada 30. aprīlim cietes ražošanas uzņēmumi ziņo kompetentajām iestādēm par:

- to cieti saturošo kartupeļu daudzumu, kuram izmantots Regulas (EK) Nr. 1782/2003 93. pantā paredzētais atbalsts,

- kartupeļu cietes daudzumu, par kuru izmaksātas Regulas (EK) Nr. 1868/94 5. pantā paredzētās piemaksas.

19. pants

1. Vēlākais līdz katra tirdzniecības gada 30. jūnijam dalībvalstis ziņo Komisijai par:

a) to cieti saturošo kartupeļu daudzumu, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 93. pantam;

b) cietes daudzumu, par kuru izmaksātas Regulas (EK) Nr. 1868/94 5. pantā paredzētās piemaksas;

c) attiecīgā tirdzniecības gada daudzumiem un apakškvotām cietes ražošanas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1868/94 6. panta 2. punkts, kā arī par nākamajā tirdzniecības gadā pieejamajām apakškvotām;

d) daudzumiem, kas eksportējami, nesaņemot kompensāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1868/94 6. pantu;

e) šīs regulas 11. panta 3. un 4. punktā minētajiem daudzumiem;

f) šīs regulas 15. pantā minētajiem daudzumiem.

2. Ja tiek piemērots 16. pants, dalībvalstis vēlākais līdz katra tirdzniecības gada 30. jūnijam sniedz Komisijai sīkas ar to saistītās ziņas kopā ar apliecinošiem dokumentiem, kas pierāda, ka noteiktie nosacījumi ir ievēroti.

V NODAĻA VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Konversijas kurss, ko izmanto, lai izteiktu valsts valūtā Regulas (EK) Nr. 1868/94 4.a pantā minēto minimālo cenu un šīs regulas 5. pantā minēto piemaksu, ir jaunākais kurss, ko Eiropas Centrālā banka izsludinājusi pirms datuma, kurā cietes ražotājs saņem kartupeļus.

21. pants

Ar šo no 2004. gada 1. jūlija atceļ Regulu (EK) Nr. 97/95.

22. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004./2005. tirdzniecības gada.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 23. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 197, 30.7.1994., 4. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

[2] OV L 16, 24.1.1995., 3. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1350/2003 (OV L 192, 31.7.2003., 7. lpp.)

[3] OV L 327, 12.12.2001., 11. lpp.

[4] OV, L339, 24.12.2003., 36. lpp.

[5] OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.

[6] OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp.

[7] OV L 147, 30.6.1995., 55. lpp.

[8] OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp.

[9] OV L 62, 7.3.1980., 5. lpp.

[10] OV L 147, 30.6.1995., 55. lpp.

--------------------------------------------------

Top